10.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 207/1

(1)

Pamatojoties uz 5. pantu Regulā (ES) Nr. 2016/1036 (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 9. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes korozijizturīgu tēraudu (“KIT”) importu Savienībā. Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2016. gada 25. oktobrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 53 % no KIT ražošanas kopapjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pēc sūdzības iesniedzēja 2017. gada 24. maija pieprasījuma, kas bija pamatots ar vajadzīgajiem pierādījumiem, Komisija 2017. gada 8. jūlijā publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2017/1238 (3), ar ko uz konkrētu ĶTR izcelsmes korozijizturīgu tēraudu importu attiecina reģistrāciju no 2017. gada 9. jūlija.

(4)

Komisijai bija pietiekami daudz prima facie pierādījumu, kas pamatoja vajadzību reģistrēt importu, jo importa apjoms no attiecīgās valsts un tā tirgus daļa pēc izmkelēšanas sākšanas strauji palielinājās, un Komisija secināja, ka pamatregulas 14. panta 5. punkta nosacījumi ir izpildīti.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt konkrēti informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶTR iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(7)

Lai izvēlētos analogo valsti, Komisija sazinājās ar ražotājiem ASV, Brazīlijā, Dienvidkorejā, Indijā, Japānā, Kanādā, Taivānā, Turcijā un Ukrainā un informēja tos par izmeklēšanas sākšanu un aicināja piedalīties.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē provizoriski izvēlējusies Kanādu.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu un vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Šajā pagaidu izlasē bija četri Savienības ražotāji no četrām dažādām dalībvalstīm, un tie ražoja vairāk nekā 30 % no korozijizturīgu tēraudu ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(11)

Divi uzņēmumi atbildēja, paskaidrojot, ka tie nevarēja aizpildīt vajadzīgo anketu. Saglabājot to atbalstu sūdzībai, tie atteicās no dalības provizoriskajā izlasē.

(12)

Komisijas dienesti izvērtēja, kāda būs šo divu uzņēmumu izslēgšanas no izlases ietekme, un secināja, ka, iekļaujot divus citus uzņēmumus, izlase joprojām ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozares stāvoklim.

(13)

Lielākais no abiem uzņēmumiem, kas lūdza, lai to neiekļauj izlasē, savā lūgumā pauda, ka tas ir valdības kontrolē un pārdošanā publiskā piedāvājumā saskaņā ar iepirkuma procedūru. Ņemot vērā šos faktus, Komisija secināja, ka uzņēmuma iekļaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt izlases finanšu mikroekonomiskos rādītājus, it īpaši, ņemot vērā ievērojamo ražošanas un pārdošanas daudzumu.

(14)

Otrs uzņēmums paskaidroja, ka tas aktīvi sadarbojas citās antidempinga procedūrās, tāpēc tam trūkst resursu, lai pārvaldītu pašreizējo lietu. Ņemot vērā faktu, ka uzņēmumu var aizstāt, neskarot izlases reprezentativitāti, Komisija secināja, ka tas ir pamatoti un samērīgi pieņemt uzņēmuma lūgumu netikt iekļautam izlasē.

(15)

Tāpēc Komisija paziņoja personām, ka izlasē iekļauti divi citi uzņēmumi, un vēlreiz lūdza ieinteresētās personas sniegt piezīmes.

(16)

Eurofer iesniedza piezīmes un ierosināja pievienot piekto uzņēmumu, lai uzlabotu izlases ģeogrāfisko pārstāvību. Tomēr pēc šo piezīmju analīzes Komisija secināja, ka pārskatītā izlase bija pietiekami reprezentatīva, jo to veido uzņēmumi, kuri kopā saražo 29 % no Savienības korozijizturīgu tēraudu ražošanas apjoma un kuri atrodas četrās dažādās dalībvalstīs. Turklāt ierosinātais uzņēmums neatšķīrās no izlasē iekļauto uzņēmumu grupām. Papildus tam piektais uzņēmums, ko ierosināja iekļaut, būtiski nepalielinātu ražošanas un pārdošanas apjoma proporciju, lai pamatotu tā iekļaušanu. Tāpēc Komisija apstiprināja pārskatīto četru uzņēmumu izlasi. Tomēr uzņēmums tika apmeklēts nolūkā iegūt lielāku izpratni par Itālijas tirgu, kurā valda sīva konkurence un situācija ir mainīga saistībā ar pārējo Savienības ražotāju radīto konkurenci un importu no Ķīnas.

(17)

Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai lemtu par to, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi.

(18)

Tikai divi importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc tika nolemts atteikties no atlases un abiem uzņēmumiem tika nosūtītas importētāju anketas. Tikai viens uzņēmums iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(19)

Lai lemtu, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā (ja tādi ir), un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Sešpadsmit ražotāji eksportētāji (ražotāju eksportētaju grupas) attiecīgajā valstī paredzētajā termiņā sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim grupām, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(21)

Trīs ĶTR ražotāju eksportētāju grupas, kuras veido atsevišķi uzņēmumi, norādīja, ka vēlas pieprasīt atsevišķu režīmu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(22)

Pagaidu izmeklēšanas posmā nebija iespējams nodrošināt šo pieprasījumu atsevišķu pārbaudi, ņemot vērā lielo pārbaudāmo uzņēmumu skaitu, apmeklējamo vietu skaitu, izmeklēšanas grafiku un Komisijai pieejamos resursus. Faktiski, kā norādīts turpmāk 1.9. sadaļā, Komisija jau ir pārbaudījusi pavisam 17 atsevišķus uzņēmumus, kas veido daļu no trim izlasē iekļautajām grupām. Ņemot vērā izrietošo darba apjomu, pagaidu posmā nebija arī iespējas pārbaudīt svarīgu importētāju, kuri bija saistīti ar vienu no izlasē iekļautajām personām, atbildes uz anketas jautājumiem, un šādas pārbaudes būtu jāveic vēlākā posmā. Veikt šajā posmā trīs papildu uzņēmumu grupu novērtēšanu būtu lieks apgrūtinājums un kavētu izmeklēšanas pabeigšanu stingri noteiktajos termiņos, kas noteikti pamatregulā.

(23)

Vienas grupas uzņēmumi, pieprasot atsevišķu režīmu, apgalvoja, ka to ražojumu klāsts nav atspoguļots Komisijas izveidotajā izlasē. Tomēr jānorāda, ka izlasē iekļauto ražojumu klāsts ir reprezentatīvs attiecīgajam importam.

(24)

Komisija lēmumu par to, vai piešķirt atsevišķu režīmu, pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(25)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta vajadzībām Komisija nosūtīja TER pieprasījuma veidlapas visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojāsun vēlējās pieprasīt individuālo dempinga starpību. Neviena no trim izlasē iekļautām ražotāju eksportētāju grupām neatgrieza TER pieprasījuma veidlapas. Lai gan pagaidu posmā individuālās pārbaudes pieprasījumi tika noraidīti, Komisija izvērtēs TER pieprasījuma veidlapas, kuras iesniegušas divas grupas, ko veido ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ja Komisija nolemj, ka viņu pieprasījumus veikt individuālu pārbaudi var pieņemt noslēguma posmā.

(26)

Komisija nosūtīja anketas sūdzības iesniedzējam, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un importētājiem/lietotājiem, kas pieteicās, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasīja individuālu pārbaudi, kā arī iespējamās analogās valsts ražotājiem.

(27)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Eurofer, četriem Savienības ražotājiem, viena importētāja/lietotāja, trim ražotāju eksportētāju grupām ĶTR, trīm izlasē neiekļautām ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās un pieprasīja individuālu pārbaudi, un vienas ražotāju grupas analogā valstī.

(28)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu/apvienība telpās:

(29)

Komisija neapmeklēja triju saistīto Ķīnas eksportētāju, kuri sadarbojās, telpas Honkongā un Singapūrā, proti Xinsha International PTE, Ltd un Shagang South-Asia (Hong Kong) Trading Co., Ltd (Shagang Group saistītais eksportētājs) un Shougang Holding Trade (Hong Kong) Ltd (Shougang Group saistītais eksportētājs). Tomēr to dokumentācija un konti Komisijai vajadzīgajā apmērā bija pieejami pārbaužu veikšanai laikā, kad tika veikti apmeklējumi uz vietas to attiecīgo ĶTR saistīto ražotāju telpās.

(30)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(31)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti korozijizturīgi tēraudi. Tie ir plakani dzelzs, leģētā tērauda vai neleģētā tērauda velmējumi; dezoksidēti ar alumīniju; karstās galvanizācijas procesā pārklāti ar cinku un/vai ar alumīniju, un nevienu citu metālu; ķīmiski pasivēti; kuros pēc masas ir: 0,015 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,170 % oglekļa, 0,015 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,100 % alumīnija, ne vairāk kā 0,045 % niobija, ne vairāk kā 0,010 % titāna un ne vairāk kā 0,010 % vanādija; ruļļos, sagarumotās loksnēs vai šaurās sloksnēs.

Nav iekļauti šādi ražojumi:

Patlaban attiecīgo ražojumu klasificē ar KN kodiem ex 7210 41 00, ex 7210 49 00, ex 7210 61 00, ex 7210 69 00, ex 7212 30 00, ex 7212 50 61, ex 7212 50 69, ex 7225 92 00, ex 7225 99 00, ex 7226 99 30 un ex 7226 99 70 (TARIC kodi: 7210410020, 7210490020, 7210610020, 7210690020, 7212300020, 7212506120, 7212506920, 7225920020, 7225990022, 7225990035, 7225990092, 7226993010, 7226997094) un kuru izcelsme ir ĶTR.

(32)

KIT ražo, pārklājot auksti velmētus plakanus tērauda ruļļus, loksnes un sloksnes, iegremdējot izkausēta metāla vai metāla un cinka sakausējuma vannā. Virsmas pārklājuma metāls savienojas ar tērauda substrātu metalurģiskā reakcijā, radot sakausējumu vairākslāņu struktūru, tādējādi veidojot pārklājumu, kas metalurģiski savienots ar tēraudu. Izstrādājuma virsma ir tālāk apstrādāta ar ķīmisko pasivēšanu, lai aizsargātu virsmu pret mitrumu un lai samazinātu korozijas veidošanās risku uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā.

(33)

KIT galvenokārt izmanto būvniecības nozarē dažādiem apšuvuma materiāliem, ko izmanto celtniecībā, taču to izmanto arī mājsaimniecības ierīču ražošanā, izliekšanas un iespiešanas procesos un nelielu metinātu cauruļu ražošanā.

(34)

Tika saņemti vairāki papildu jautājumi par raksturojumā iekļauto informāciju, ka attiecīgais ražojums ir ķīmiski pasivēts; galvenais apsvērums ir bijis, ka uz KIT, kuru virsma ir tikai ieeļļota aizsardzības nolūkos, izmeklēšana neattiecas, un līdz ar to attiecībā uz šādiem izstrādājumiem pasākumi nevar tikt attiecināti. Dažas ieinteresētās personas norāda, ka tas ir uzskatāms par uzaicinājumu pasākumu “apiešanai”.

(35)

Komisija apstiprina, ka izmeklēšana neattiecas uz ieeļļotiem KIT, ja tie ir tikai ieeļļoti (un nav ķīmiski pasvēti un ieeļļoti vienlaicīgi).

(36)

Izmeklēšanā netika secināts, ka apgalvojums par potenciālu apiešanas risku, ko radītu ieeļļoto KIT izslēgšana, būtu pamatots. Dažas ieinteresētās personas apgalvo, ka lietotājiem KIT ruļļus ir jāatrullē un jānoņem eļļainais pārklājums, pirms ražojumu iespējams izmantot; šim procesam ir nepieciešamas īpašas iekārtas, un, ja Ķīnas ražotāji eksportētāji šo uzdevumu uztic ārpakalpojumu sniedzējiem, process kļūst vēl sarežģītāks, jo līgumslēdzējam attīrītais KIT būs atkal jāsarullē, lai to transportētu lietotājam. Citas ieinteresētās personas norāda, ka lietotāji var viegli noņemt eļļu griešanas procesā, izmantojot īpašu absorbējošo materiālu.

(37)

Šajā izmeklēšanas posmā Komisija secināja, ka, ņemot vērā papildu loģistiku un saistītās izmaksas, nepastāv risks, ka ražotāji apies antidempinga maksājumus, neveicot KIT ruļļu ķīmisko pasivēšanu, tā vietā tos eļļojot. Tāpēc šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(38)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši lietojumi:

(39)

Tāpēc šajā posmā Komisija ir nolēmusi, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(40)

Tā kā neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieteicās tirgus ekonomikas režīmam, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām vai salikto normālo vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(41)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno par tirgus ekonomikas trešo valsti pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izvēlēties Kanādu. Divas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas izvēli, jo līdzīgo ražojumu cenas atšķiras, un starp potenciālo Kanādas ražotāju, ar kuru plānota sadarbība, un vienu no sūdzības iesniedzējiem pastāv saikne.

(42)

Komisija nosūtīja anketas visiem zināmajiem ražotājiem valstīs, kas minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, un uz citām valstīm, par kurām bija norādes, ka tur tiek ražots un pārdots līdzīgais ražojums. Turklāt Komisija sazinājās ar šo valstu attiecīgajām iestādēm. No 25 ražotājiem un četrām apvienībām Kanādā, Austrālijā, Brazīlijā, Indijā, Korejas Republikā, Norvēģijā, Turcijā un Taivānā, kuri tika uzrunāti, trīs ražotāji no trim dažādām valstīm (Austrālijas, Brazīlijas un Kanādas) izteica vēlmi sadarboties.

(43)

Ņemot vērā konkurences situāciju un trīs attiecīgo tirgu lielumu, kā arī no ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes, Komisija pagaidām nolēmusi izvēlēties Brazīliju kā analogo valsti. Brazīlija ir valsts ar atvērtu tirgu, kurā ir trīs ražotāji un ievērojams importa apjoms, ievedmuitas maksājumi ir no 12 % līdz 14 % un KIT importam IP laikā netika piemēroti antidempinga vai kompensācijas maksājumi.

(44)

2017. gada 14. martā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā provizoriski izraudzījās Brazīliju kā analogo valsti. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par šo izvēli. Neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja, ka Brazīlija bija piemērotākā izvēle starp trīs valstīm, ar kurām bija iespējams panākt sadarbību, tomēr ražotājs eksportētājs un Ķīnas Dzelzs un tērauda nozares apvienība (CISA) izteica dažas piezīmes. Tie abi norādīja, ka starp Brazīlijas ražotāju, kurš sadarbojās, un vienu no sūdzības iesniedzējiem pastāv saikne, un CISA arī atsaucās uz apgalvojumu, ko cita persona 2008. gada 23. jūnijā izdarīja saistībā ar līdzīgu izmeklēšanu (4), saskaņā ar kuru Brazīlijas ražotāji, kas ražo karsti cinkotas loksnes, bija rīkojušies konkurenci ierobežojošā veidā. Attiecībā uz šiem jautājumiem nav pierādījumu, ka Brazīlijas KIT ražotāji IP laikā būtu rīkojušies konkurenci ierobežojošā veidā (piemēram, KIT importa apjomi ir ievērojami). Par attiecībām starp analogās valsts ražotāju un Savienības ražotāju – personas nav paskaidrojušas, kā šī saikne varētu ietekmēt minēto datu uzticamību. Komisija uzskata, ka minētā saikne nepadara nederīgu normālo vērtību un neietekmē tās noteikšanu pēc pienācīgi pārbaudītiem datiem.

(45)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, savlaicīgi nosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem.

(46)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms Brazīlijā neatkarīgiem patērētājiem bija reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko līdzīgā ražojuma ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis iekšzemes tirgū, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji bija eksportējuši uz Savienību.

(47)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Pārdošanas darījumi tika uzskatīti par rentabliem, ja vienības cena izmeklēšanas periodā bija vienāda ar Brazīlijas ražotāja ražošanas izmaksām vai lielāka par tām.

(48)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību attiecīgajam ražojuma veidam aprēķināja kā visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai šī pārdošana bijusi rentabla.

(49)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas tika aprēķināta kā attiecīgā ražojuma veida rentablās pārdošanas cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(50)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuri nebija rentabli vai kuri nebija netika pārdoti ar peļņu vai nav pietiekamā daudzumā iekšzemes tirgū, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, izmantojot Brazīlijas ražotāja ražošanas izmaksas, kurām pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (10 %–20 %) un peļņa (10 %–20 %) tiem Brazīlijas ražotāja ražojuma veidiem, kuri ir rentabli. Saliktā normālā vērtība tika piemērota, lai aprēķinātu 77 %–99,6 % no pārdošanas apjoma uz Savienību apjoma ziņā, atkarībā no Ķīnas ražotāja eksportētāja.

(51)

Daži ražojuma veidi, kurus eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, nebija savietojami ar ražojuma veidiem, ko analogās valsts ražotājs, kurš sadarbojās, pārdod Brazīlijas iekšzemes tirgū. Tāpēc normālā vērtība neatbilstošajiem ražojuma veidiem bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz analogās valsts ražotāja ražošanas izmaksām. Pēc tam Komisija pieskaitīja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas samērīgā apmērā (10 %–20 %), balstoties uz faktiskajiem datiem par ražošanu un pārdošanu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6. punktā. Visbeidzot tā pieskaitīja peļņu samērīgā apmērā (10 %–20 %), izmantojot rentablo ražojumu pārdošanas vidējo peļņas normu.

(52)

Darījumiem, kad ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā importētāji, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz saistīto importētāju faktiskajām ES transportēšanas izmaksām, banku maksājumiem, apstrādes un papildu izmaksām, kredīta izmaksām, komisijas maksām, kā arī PVA izmaksām un saistīto importētāju peļņu. Korekciju līmenis bija no 5 % līdz 10 %. Katrs no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas veic tirdzniecību ar saistīto importētāju starpniecību ES valstīs, saņēma sīkus aprēķinus par korekcijām īpašajā informācijas izpaušanā.

(53)

Attiecībā uz pārējiem darījumiem eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu.

(54)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot atsevišķās izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju EXW cenas ar analogās valsts ražotāja iekšzemes pārdošanas cenām vai attiecīgā gadījumā ar salikto normālo vērtību.

(55)

Gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transportēšanas, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, kredīta izmaksām, komisijas maksām un tirdzniecības līmeni. Iekšzemes cenu korekcijas līmeni analogajā valstī bija robežās no 10 % līdz 15 %. Eksporta cenu gadījumā – no 8,5 % līdz 20 % atkarībā no attiecīgā ražotāja eksportētāja un izplatīšanas kanāla. Katrs no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saņēma sīkus aprēķinus par korekcijām īpašajā informācijas izpaušanā.

(56)

Ķīna PVN atmaksas politiku piemēro tikai daļēji pēc eksporta veikšanas, un šajā gadījumā 4 % PVN netiek atmaksāts. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek izteikta tajā pašā nodokļu līmenī, kurā eksporta cena, normālā vērtība tika koriģēta uz augšu ar to PVN daļu, ko piemēro attiecīgā ražojuma eksportam un kas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem netika atmaksāta (5).

(57)

Attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(58)

Attiecībā uz neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība, balstoties uz starpībām, kas noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(59)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Tas tika mērīts, novērtējot eksporta apjoma, ko uz Savienību veikuši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, proporcionālo daļu no visa attiecīgās valsts eksporta kopapjoma uz Savienību, kā norādīts Eurostat importa statistikā.

(60)

Sadarbības līmenis ir augsts, jo IP laikā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izcelsmes importa apjoms bija apmēram 76 % no kopējā eksporta uz Savienību. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā izlasē iekļautā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(61)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(62)

Savienībā 16 uzņēmumi iesniedza ražošanas un pārdošanas datus šajā izmeklēšanā un norādīja, ka tie izmeklēšanas periodā ražojuši līdzīgo ražojumu. Pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju, Savienībā ir vismaz 5 citi līdzīgā ražojuma Savienības ražotāji. 21 ražotājs veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzētajā nozīmē un tālāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzētajā nozīmē.

(63)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 9,9 milj. tonnu. Komisija noteica šo apjomu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares un pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(64)

Savienības ražotāji, kuri sadarbojās, ražo 64 % no līdzīgā ražojuma kopapjoma Savienībā.

(65)

Kā minēts (29). apsvērumā, korozijizturīga tērauda ražojumus klasificē ar vairākiem KN kodiem, tostarp konkrētiem ex kodiem. Aprēķinot Savienības patēriņu, lai nenovērtētu to par zemu, tika pilnībā ņemti vērā importa apjomi ar KN ex kodiem.

(66)

Savienības ražošanas nozare ir pārsvarā vertikāli integrēta, un KIT tiek uzskatīti par sākotnējo materiālu dažādu ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu ražošanā, tāpēc pašpatēriņu un patēriņu brīvajā tirgū analizēja atsevišķi.

(67)

Kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt pašpatēriņa tirgu no brīvā tirgus, jo ražojumiem, ko paredzēts izmantot pašpatēriņam, nav tieši jākonkurē ar importu, un grupu iekšienē saskaņā ar atšķirīgu cenu politiku tiek noteiktas transfertcenas. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam tirgum, tieši konkurē ar importēto attiecīgo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(68)

Lai sniegtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu KIT darbību un noteica, vai ražošana bija paredzēta pašpatēriņam vai brīvajam tirgum. Komisija konstatēja, ka aptuveni 32 % no Savienības ražotāju kopējā saražotā apjoma bija paredzēts izmantot pašpatēriņa tirgum Savienībā.

(69)

Komisija noteica Savienības pašpatēriņu, attiecībā uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā pamatojoties uz datiem par izmantošanu pašpatēriņam un pārdošanu pašpatēriņam. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības pašpatēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula

Pašpatēriņš brīvajā tirgū (tonnās)

(70)

Attiecīgajā periodā pašpatēriņš Savienībā palielinājās aptuveni par 5 %. Pieprasījuma pieauguma galvenais iemesls bija pašpatēriņa tirgu, piemēram, tirgus, kurā pārdeva loksnes ar organisku pārklājumu, izaugsme.

(71)

Komisija noteica patēriņu Savienības brīvajā tirgū, pamatojoties uz a) pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kas attiecināmi uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, un b) Eurostat datiem par importu Savienībā no visām trešām valstīm. Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa dinamika Savienības brīvajā tirgū bija šāda.

2. tabula

Patēriņš brīvajā tirgū (tonnās)

(72)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās par 27 %. Pieaugumu galvenokārt radīja pieprasījuma pieaugums galvenajās lejupējās nozarēs.

(73)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datubāzes datiem. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importētos apjomus ar Savienības patēriņu brīvā tirgū, kā minēts 2. tabulā.

(74)

Viena ieinteresētā persona paziņoja, ka Eurostat datos iekļauts tādu ĶTR autorūpniecības ražojumu imports, kas nav attiecīgais ražojums. Atbildes uz Ķīnas ražotāju eksportētāju anketas jautājumiem liecināja, ka neliela daļa no autorūpniecības ražojumiem tika eksportēti uz Savienības tirgu un, lai gan šie importa apjomi tiešām bija iekļauti importa datos par ĶTR, kā minēts 57. apsvērumā, tiem bija nenozīmīga ietekme un tādējādi netiek uzskatīts, ka Eurostat dati nav ticami.

(75)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(76)

Iepriekšējā tabulā norādīts, ka absolūtos skaitļos imports no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 146 %. Vienlaikus importa Savienībā par dempinga cenām kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 11 procentpunktiem.

(77)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Šīs cenas tika atzītas par pareizām, salīdzinot ar datiem, kuri saņemti no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(78)

Importa par dempinga cenām vidējās cenas saruka no 595 EUR/t 2013. gadā līdz 465 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējā vienības cena importam par dempinga cenām saruka par 22 %.

(79)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(80)

Šāds cenu salīdzinājums pa ražojuma veidiem tika veikts darījumiem, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(81)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka ĶTR importa dempinga cenas bija attiecīgi par 9 %–15 % (atkarībā no attiecīgā ražotāja eksportētāja) zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(83)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, krājumi, izaugsme, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpību lielums) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija sūdzībā norādītā informācija, kas tika pārbaudīta salīdzinājumā ar Savienības ražotāju sniegtajiem datiem un pieejamo oficiālo statistiku (Eurostat).

(84)

Mikroekonomisko rādītāju (pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju, ienākuma no investīcijām, spējas piesaistīt kapitālu, algas un ražošanas izmaksu) analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējuma pamatā bija pienācīgi pārbaudīta to sniegtā informācija.

(85)

Saistībā ar dažiem kaitējuma rādītājiem, kas attiecās uz Savienības ražošanas nozari, Komisija atsevišķi analizēja datus par brīvo tirgu un pašpatēriņa tirgu un veica salīdzinošu analīzi. Šie faktori ir šādi: pārdošana un tirgus daļa, vienības cenas, vienības izmaksas un rentabilitāte. Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi var pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, tostarp pašpatēriņu Savienības ražošanas nozarē, jo tie ir atkarīgi no visām darbībām gan tad, ja ražojumus paredzēts izmantot pašpatēriņam, gan tad, ja tos pārdod brīvajā tirgū. Šie faktori ir šādi: ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām, nodarbinātība, ražīgums, krājumi un darbaspēka izmaksas. Attiecībā uz šiem faktoriem ir nodrošināta visas Savienības ražošanas nozares analīze, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo konkrētos datus nevar nodalīt atsevišķi starp pārdošanu pašpatēriņa tirgū un pārdošanu brīvajā tirgū.

(86)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka Komisijas secinājumi par kaitējumu tai būtu jābalsta uz datiem, kas attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu. Šī ieinteresētā persona uzskatīja, ka šis jautājums ir būtisks, jo Savienības ražošanas nozare ražo arī citus korozijizturīgus ražojumus, piemēram, autorūpniecības ražojumus. Komisija apstiprina, ka Savienības ražošanas nozares sniegtajos datos nebija iekļauti autorūpniecības ražojumi, bet tikai ražojumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Kā paskaidrots 57. apsvērumā, aprēķinot patēriņu, Komisija attiecībā uz dažiem KN ex kodiem, uz ko attiecas izmeklēšana, ņēma vērā datus par pilniem KN kodiem. Tam bija neliela ietekme uz patēriņa aplēsi un tas neietekmēja nevienu citu kaitējuma faktoru.

(87)

Kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(88)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 4 %. Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, un tas nozīmē, ka ir ņemtas vērā korekcijas par uzstādīšanas laiku, tehnisko apkopi, utt. Iepriekš norādītajos jaudas rādītājos ņemts vērā fakts, ka iesaistītās tērauda ražotnes, izmantojot tās pašas ražošanas līnijas, ražo arī citus karsti cinkotu lokšņu ražojumus, bet analīze attiecās tikai uz attiecīgo ražojumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, jauda attiecīgajā periodā saruka par 1 %.

(89)

Jaudas izmantojuma rādītājs pieauga, jo nedaudz pieauga ražošanas apjoms, ko galvenokārt veicināja patēriņa pieaugums un neliels jaudas samazinājums.

(90)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un brīvā tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (brīvais tirgus)

(91)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū palielinājās par 5 % – no aptuveni 6 milj. tonnu 2013. gadā līdz aptuveni 6,3 milj. tonnu izmeklēšanas periodā.

(92)

Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nebija pietiekams, lai saglabātu savu brīvā tirgus daļu. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no 78,8 % līdz 65,2 %, kas veido 17 % samazinājumu.

(93)

Pārdošanas pašpatēriņam/transfertu un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Pašpatēriņa apjoms un tirgus daļa

(94)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa apjoms (izmantošana pašpatēriņam un pārdošana pašpatēriņam) Savienības tirgū palielinājās par 5 % – no 3,0 milj. tonnu 2013. gadā līdz 3,2 milj. tonnu izmeklēšanas periodā.

(95)

Tomēr Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa tirgus daļa, izteikta procentos no kopējā patēriņa (pašpatēriņa un brīvajā tirgū), attiecīgajā periodā samazinājās līdz 13 %.

(96)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(97)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā nodarbinātība samazinājās par 2 %. 2014. un 2015. gadā pilnslodzes ekvivalenta nodarbināto skaits bija stipri mazāks, galvenokārt tāpēc, ka nodarbinātajiem netiek piedāvāti beztermiņa līgumi, lai samazinātu ražošanas izmaksas un palielinātu efektivitāti, ņemot vērā arvien pieaugošo konkurenci, ko tirgū rada imports par dempinga cenām. Tāpēc un ņemot vērā ražošanas apjoma pieaugumu (+ 4 %) attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts kā ražošanas apjoms uz vienu nodarbināto gadā, palielinājās par 7 %. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare, lai saglabātu konkurētspēju, vēlējās pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem.

(98)

Savienības ražotāja krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Krājumi

(99)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās bija sarukuši par 9 %. Vairums līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozarē tiek saražoti pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc krājumi netika uzskatīti par būtisku šai nozarei izraisītā kaitējuma rādītāju. Tas apstiprinājās arī, analizējot izmaiņas krājumos perioda beigās, izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Kā minēts iepriekš, šis rādītājs bija salīdzinoši stabils, proti, aptuveni 6–8 % no ražošanas apjoma.

(100)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā ĶTR nozīmīgo importa apjomu un zemās cenas, radot ievērojamu lejupvērstu cenu spiedienu, faktisko lielo dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

(101)

Attiecīgajā periodā Savienības brīvā tirgus patēriņš palielinājās aptuveni par 27 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū palielinājās tikai par 5 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu 17 % apmērā pretstatā importa no ĶTR tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā pieauga par 93 %.

(102)

Savienības ražošanas nozares izlasē ir četri uzņēmumi divās grupās. Tādēļ, lai ievērotu konfidencialitātes prasības, mikroekonomiskie rādītāji turpmāk atspoguļoti indeksa formā. Indeksu pamatā ir 2013. gads, kas vienāds ar 100. Tomēr, ja 2013. gada rādītājs ir negatīvs skaitlis, tad tas ir vienāds ar – 100.

(103)

Savienības ražotāju vidējām svērtām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(104)

Iepriekšējā tabulā ir parādītas vienības pārdošanas izmaksu izmaiņas Savienības brīvajā tirgū salīdzinājumā ar attiecīgajām ražošanas izmaksām. Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas samazinājās par 18 %. Turklāt visā attiecīgajā periodā pārdošanas cenas vidēji ir bijušas zemākas nekā vienības ražošanas izmaksas.

(105)

Lai ierobežotu tirgus daļas zudumu, Savienības ražotāji bija spiesti rīkoties atbilstoši lejupvērstajai cenu spirālei un ievērojami pazemināt savas pārdošanas cenas. No otras puses, ražošanas izmaksu sarukumu galvenokārt var skaidrot ar izejmateriālu cenu sarukumu. Ja nebūtu lejupvērsta spiediena uz pārdošanas cenām, ko radīja Ķīnas imports par dempinga cenām, izejvielu izmaksu sarukums būtu ļāvis Savienības ražošanas nozarei atjaunot rentabilitāti.

(106)

Starp izlasē iekļautajiem ražotājiem lielākā daļa KIT ražojumu pašpatēriņam tika nodoti tajā pašā ekonomiskajā vienībā un tādējādi netika izsniegti rēķini. Citi tika pārdoti par transfertcenām, izmantojot dažādas cenu noteikšanas politikas. Tāpēc nevarēja izdarīt jēgpilnus secinājumus no pašpatēriņa cenu dinamikas.

(107)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka karsti cinkotu lokšņu pārdošanas cenas no 2016. gada februāra līdz 2017. gada martam gandrīz divkāršojās, tādējādi norādot uz kaitējuma neesību. Tomēr augšupvērstā cenu kustība šķietami nozīmēja automātisku Savienības ražošanas nozares peļņas normu pieaugumu, pārvēršoties pozitīvos skaitļos.

(108)

Izmeklēšanā nevarēja apstiprināt šā apgalvojuma pamatotību, jo tas aptver plašu ražojumu klāstu, kas lielākoties nav attiecīgais ražojums. Turklāt sniegtie pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, ietvēra 6 mēnešu laikposmu, kas nav daļa no izmeklēšanas perioda, un iesniegtais cenu salīdzinājums atzīts par nepiemērotu izmeklēšanai, jo tajā trūka svarīgu aspektu, piemēram, atsauču uz izejvielu izmaksām un ietekmes uz rentabilitāti.

(109)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalenta darbinieku

(110)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz vienu darbinieku paaugstinājās par 2 %. Nodarbinātības līmenis nedaudz samazinājās, kā parādīts 8. tabulā. Minētā dinamika skaidri liecina, ka ražošanas nozare saglabāja kontroli pār tās nodarbinātības izmaksām pēc pieredzētajam grūtībām 2014. un jo īpaši 2015. gadā.

(111)

Savienības ražotāja rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(112)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīros zaudējumus pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(113)

Visā attiecīgajā periodā rentabilitāte bija negatīva, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare ir novājinātā stāvoklī. Nedaudz labāki tirgus nosacījumi nozīmēja, ka zaudējumi mazinājās, tomēr tika secināts, ka attiecīgajā periodā novērotā rentabilitāte bija nestabila.

(114)

Taču tirgus nosacījumi bija labvēlīgi, lai atgūtu rentabilitāti, jo izejmateriālu izmaksas ievērojami samazinājās. Tomēr Ķīnas importa lejupvērsta cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas cenas tādā līmenī, kas zaudējumus tikai samazināja, bet nenovērsa.

(115)

Zaudējumi 2013. gadā ir daļēji saistīti ar Eiropas parādu krīzi un ekonomisko krīzi, kas sekoja pēc tam. Tomēr ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja atgriezties rentablā situācijā vai gūt labumu (nozīmīgā apmērā) no Eiropas ekonomikas lēnās atveseļošanās.

(116)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attīstījās atbilstoši ienākumam no apgrozījuma, proti, tā bija negatīva visā attiecīgajā periodā, taču nedaudz uzlabojās. Tas pats attiecas uz ienākumu no ieguldījumiem.

(117)

Tomēr Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā turpināja veikt ieguldījumus. Ieguldījumi bija paredzēti efektivitātes un produktivitātes uzturēšanai, nevis ražošanas apjoma palielināšanai.

(118)

Lai gan izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija daļa no lielām starptautiskām grupām, viņi apgalvoja, ka viņu spēja piesaistīt kapitālu no grupas resursiem bija samazinājusies. Tomēr attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās.

(119)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nespēja īstenot savu potenciālu. Šī situācija ir skaidri novērojama gan pašpatēriņa, gan brīvajā tirgū. Aptuveni 25 % no kopējā pārdošanas apjoma IP laikā nonāca pašpatēriņa tirgū.

(120)

IP laikā Savienības ražošanas nozares stāvoklis brīvajā tirgū bija sliktāks salīdzinājumā ar 2013. gadu. Lai gan situācija nedaudz uzlabojās ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā, Savienības ražošanas nozare zaudēja 17 % no savas tirgus daļas. Visā attiecīgajā periodā ienākuma no apgrozījuma, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas rezultatīvie rādītāji bija negatīvi, un, lai gan tie ir uzlabojušies, šis uzlabojums nebija pietiekami spēcīgs, ņemot vērā lejupvērstu cenu spiedienu no Ķīnas importa par dempinga cenām. Šī attīstības dinamika īstenojās, neskatoties uz pasākumiem efektivitātes uzlabošanai, darbaspēka izmaksu mazināšanai un ražošanas jaudas palielināšanai un ciešu ražošanas izmaksu uzraudzību.

(121)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka, pamatojoties uz sūdzībā ietvertajiem datiem atsevišķi kaitējuma faktori norādīja uz kaitējuma neesību. Šo faktoru vidū bija pārdošanas apjoms, jaudas izmantojums, nodarbinātība un krājumi. Tas tika pārbaudīts izmeklēšanas gaitā, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem. Tik tiešām attiecībā uz vairākiem rādītājiem, tostarp dažiem no tiem, kas minēti iepriekš minētajā apgalvojumā, bija vērojamas pozitīvas tendences. Taču, ņemot vērā, ka brīvais tirgus pieauga par 27 %, kā paskaidrots 2. tabulā, ir skaidrs, ka daži rādītāji varētu šķietami liecināt par pozitīvu situācijas attīstību. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīzē un šajos secinājumos ir konstatēti iemesli, kādēļ šīs pozitīvās tendences ir jāaplūko, ņemot vērā negatīvās tendences, kas ir svarīgākas, piemēram, tirgus daļu un pārdošanas cenu, un, ņemot vērā negatīvos rezultātus. Kad šos faktorus izskatīja pareizajā kontekstā, t. i., kopā ar visiem citiem kaitējuma faktoriem, kļuva skaidrs, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums.

(122)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pēc divu Savienības ražošanas nozares segmentu un visas nozares analīzes kopumā var secināt, ka tai attiecīgajā periodā ir nodarīts būtisks kaitējums.

(123)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai bija citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija pārliecinājās, ka imports par dempinga cenām netiek saistīts ar iespējamu kaitējumu, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Šie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm un Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji.

(124)

Kā minēts iepriekš, analizētajā periodā imports no Ķīnas palielinājās par 146 %. Cenas par tonnu samazinājās par 22 %, kas pārsniedza izejvielu cenu kritumu (20 %). Turklāt šis imports ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, proti, par 17 %–28 %. Ņemot vērā, ka KIT ir ražojums, kas ir jutīgs pret cenu izmaiņām, šīm starpībām ir būtiska un ļoti kaitējoša ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(125)

Rezultātā tikai Ķīna ir guvusi labumu no tirgus atlabšanas, kas analizētajā periodā palielinājās par 27 %: Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 11,7 % līdz 22,7 %, savukārt Savienības ražošanas nozare palielināja pārdošanas apjomu vienīgi par 5 %, tirgus daļai samazinoties no 78,8 % līdz 65,2 %.

(126)

Neraugoties uz labvēlīgiem tirgus apstākļiem analizētajā periodā – izejvielu cenu samazināšanos un patēriņa palielināšanos – Savienības ražošanas nozare turpināja ciest zaudējumus visā periodā, ņemot vērā cenu spiedienu un Ķīnas importa apjoma pieaugumu.

(127)

Ķīnas ekonomikas pakāpeniskā pasliktināšanās un saskaņā ar iesniegto informāciju būtiskais jaudas pārpalikums Ķīnas tērauda ražošanas nozarē piespieda Ķīnas tērauda ražotājus pārvirzīt savu ražošanas pārpalikumu uz eksporta tirgiem, un Savienības tirgus ir pievilcīgs eksporta galamērķis.

(128)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām izraisīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(129)

Importa apjomam no trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Imports no citām valstīm: apjoms tonnās, CIF cena par tonnu un tirgus daļa

(130)

Imports no ĶTR veido lielāko 65 % no visa importa Savienībā. Imports no citām valstīm (kā attēlots iepriekš 13. tabulā) attiecīgajā periodā pieauga par 33 %. Šāda importa tirgus daļa pieauga no 9,5 % 2013. gadā līdz 12,1 % izmeklēšanas periodā.

(131)

Imports no Korejas Republikas aplūkojamā laikposmā palielinājās par 68 %. Šāda importa tirgus daļa pieauga no 4,6 % 2013. gadā līdz 6,0 % izmeklēšanas periodā.

(132)

Imports no Indijas aplūkojamā laikposmā palielinājās par 93 %. Šāda importa tirgus daļa pieauga no 1,1 % 2013. gadā līdz 1,6 % izmeklēšanas periodā.

(133)

Paturot prātā šo apjomu palielināšanos, Komisija pārbaudīja, vai imports no šīm valstīm veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr Eurostat dati 13. tabulā liecina, ka, lai gan Korejas importa tirgus daļa palielinājās, CIF cenas bija daudz augstākas par tām, kas novērojamas Ķīnas importam, vai cenām Savienības ražošanas nozarē. Arī Indijas importa cenas bija augstākas nekā Ķīnas importa cenas, un Indijas importa tirgus daļa katru gadu bija mazāka par 2 %. Imports no citām trešām valstīm arī nav radījis kaitējumu, jo importa cenas bija augstākas nekā Ķīnas importam un Savienības ražošanas nozarei.

(134)

Tāpēc, analizējot atsevišķi vai kopā, tiek secināts, ka importam no trešām valstīm nav bijusi būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozari un katrā ziņā šā importa ietekme nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(135)

Savienības ražotāja eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

14. tabula

Eksporta rādītāji

(136)

Eksporta apjoms laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 14 %. Attiecībā uz cenām – tās samazinājās par 12 %, jo samazinājās izejmateriālu cenas.

(137)

Tomēr, paturot prātā, ka eksporta apjomi veidoja tikai aptuveni 6 % no ražošanas apjoma, un ņemot vērā cenu kritumu, kas ir mazāk izteikts nekā Savienības tirgū, Komisija neuzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji būtiski ietekmēja nodarīto kaitējumu.

(138)

Provizoriski tika noteikta cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgās valsts par dempinga cenām.

(139)

Komisija ir nošķīrusi un atdalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Tika provizoriski secināts, ka pārējie apzinātie faktori, piemēram, imports no trešām valstīm un Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji neizjauca cēloņsakarību, pat ja ņem vērā to iespējamo kopējo ietekmi. Importam no trešām valstīm varēja būt neliela ietekme uz kaitējumu, bet tas nav ietekmējis situāciju Savienības ražošanas nozarē tik lielā mērā. Jo īpaši pārdošanas cenas nebūtu samazinājušās līdz tik zemam līmenis un tiktu sasniegta lielāka rentabilitāte.

(140)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori, – ne atsevišķi, ne kopā – nav izjaukuši cēloņsakarību.

(141)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, kaut arī konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(142)

Savienības ražošanas nozare atrodas vismaz 15 dalībvalstīs, un vairāk nekā 8 000 darbinieku tajā ir nodarbināti saistībā ar korozijizturīgu tēraudu.

(143)

Izmeklēšanā sadarbojās sešpadsmit ražotāji. Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas uzsākšanu. Kā parādīts iepriekš, analizējot kaitējuma rādītājus, situācija Savienības ražošanas nozarē kopumā uzlabojās, bet ne tik izteikti, cik varētu gaidīt, un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(144)

Gaidāms, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, apturot cenu spiedienu un ļaujot Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas. Tādējādi palielinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR.

(145)

Kaut gan vairāki apjoma rādītāji izskatās pozitīvi, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoms, Savienības ražošanas nozares stāvoklis neuzlabojās atbilstoši patēriņa pieaugumam. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no Savienības tirgus atlabšanas, kā tas būtu bijis, ja nebūtu importa par dempinga cenām no Ķīnas. Īpaši pasliktinājās tādi ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju finanšu darbību saistīti kaitējuma rādītāji kā rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai cenas tiktu atjaunotas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz neradītu kaitējumu, lai ļautu visiem dažādajiem ražotājiem darboties Savienības tirgū taisnīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās. Slikti darbības rezultāti korozijizturīga tērauda segmentā ietekmētu arī daudzu Savienības ražotāju lejasposma (organiskā pārklājuma) un augšposma (karsti velmētu ruļļu) segmentus, jo jaudas izlietojums šajos segmentos ir cieši saistīts ar ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražošanu. Ietekme būtu jūtama arī citu karsti cinkotu lokšņu ražojumu līmenī, piemēram, to, ko ražo autobūves nozarei.

(146)

No integrētu tērauda izstrādājumu pārdošanas apjoma 10 % parasti ir karsti cinkotas loksnes. Faktiskais rādītājs mainās atkarībā no ražotāja. Taču šie ražojumi atrodas gandrīz pievienotās vērtības ķēdes beigās. Savienības stratēģija tērauda rūpniecībai ir maksimāli palielināt tādu ražojumu pārdošanu, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, jo tie parasti sniedz peļņu, kas ir augstāka par vidējo līmeni, tāpēc, ka pasaulē ir mazāk uzņēmumu, kas var konkurēt ražojumu ar augstu pievienoto vērtību tirgū. Tādēļ tas, ka uzņēmumam analizētajā periodā nav peļņas, liecina par nopietnu problēmu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, proti, apdraudējumu tās stratēģijai un nākotnes izredzēm.

(147)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties no konstatētā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

(148)

Kā minēts iepriekš (15). apsvērumā, tikai viens importētājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šis importētājs bija daļa no uzņēmumu grupas, kas izmanto attiecīgo ražojumu, lai ražotu būvniecības izstrādājumus. Citi importētāji un lietotāji pieteicās kā ieinteresētās personas. Arī importētāju apvienība sniedza piezīmes par izmeklēšanu.

(149)

Importētāji/lietotāji, kas sadarbojās, norādīja, ka būtiska ražošanas izmaksu daļa tika izmantota attiecīgajam ražojumam, un tie bažījās par izmaksu pieaugumu, ko radītu maksājumu noteikšana. Lai gan apgalvojums attiecībā uz attiecīgā ražojuma nozīmi importētāja izmaksās izmeklēšanas ietvaros apstiprināts, jāatzīmē, ka pastāv citi piegādes avoti, ko importētājs jau faktiski izmantoja, kas nozīmē, ka pasākumu noteikšanai nevajadzētu nopietni ietekmēt tā izmaksas un konkurētspēju.

(150)

Patiesībā nav pierādījumu tam, ka importētāji vai tērauda nozares apkalpošanas centri varētu nespēt pārcelt cenu pieaugumu uz saviem pircējiem. Turklāt tie arī var importēt no citām valstīm, uz kurām neattiecas šī izmeklēšana.

(151)

Apvienība, kas pārstāv importētājus, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare jaudas trūkuma dēļ nevarēja saviem locekļiem nodrošināt pastāvīgu attiecīgā ražojuma piegādi. Šis apgalvojums netika pamatots. Ņemot vērā to, ka apvienība, neiesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu šo apgalvojumu un, kā redzams 5. tabulā, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums attiecīgajā periodā nepārsniedza 80 %, Komisija nekonstatēja nevienu argumentu šī apgalvojuma apstiprināšanai.

(152)

Cita ieinteresētā persona izteica piezīmi, ka vienam no Savienības ražotājiem “samazinājuma” dēļ radās grūtības apgādāt patērētājus. Tomēr šis apgalvojums bija saistīts ar viena Savienības ražotāja speCIFisko problēmu un tādējādi tas neatspoguļoja piegādes nozares stāvokli kopumā. Pat ja toreiz šāda situācija pastāvēja, eksistēja alternatīvi piegādes avoti, un lietas materiālos nav pierādījumu, ka piegādes problēma bija kopīga importētājiem un tirgotājiem. Turklāt viens no Savienības ražotāju grūtību iemesliem ir saistīts ar tērauda ražojumu dempingu inter alia no Ķīnas, kas akcentēts šajā izmeklēšanā.

(153)

Korozijizturīga tērauda galvenie galalietotāji ir būvniecības nozare, to izmanto celtniecībā dažādiem apšuvuma materiāliem, taču to izmanto arī mājsaimniecības ierīču ražošanā, izliekšanas un iespiešanas procesos un nelielu metinātu cauruļu ražošanā. Kā paskaidrots iepriekš, tikai viens lietotājs sadarbojās izmeklēšanā.

(154)

Pat tad, ja piemērotie pasākumi nelabvēlīgi ietekmētu dažus lietotājus augstāku iegādes cenu ziņā, lietas materiālos iekļautā informācija neliecina, ka šie pasākumi varētu nesamērīgi ietekmēt rentabilitāti un izraisīt lielāko rūpnieciskās ražošanas grupu pārvietošanos. Piedāvātais maksājumu līmenis arī nav uzskatāms par pārmērīgi augstu.

(155)

Jāatzīmē, ka maksājumi varētu veicināt piegāžu drošību izplatītāju klientiem. Bez maksājumiem dažiem Savienības korozijizturīgu tēraudu ražotājiem varētu būt jāslēdz/jāsamazina savas korozijizturīgu tēraudu ražošanas darbības un jāatstāj daudzi lietotāji Savienībā ar ierobežotākiem piegādes avotiem. Turklāt pasākumi šādā apmērā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taču aizvien ļaus veikt importu no attiecīgajās valsts (par taisnīgām cenām) un no citiem avotiem.

(156)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu noteikšanai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz ES importētāju interesēm.

(157)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu noteikšana veicinātu Savienības ražošanas nozares atlabšanu, radot apstākļus cenu pieaugumam, kas ļautu nozarē kopumā atjaunoties rentablai situācijai. Šim segmentam ar augstu pievienoto vērtību ir būtiska nozīme Savienības tērauda ražošanas nozares stratēģijā, nākotnes izredzēs un labklājībā.

(158)

Pasākumu ietekmi uz dažās citām personām Savienībā, kuras pieteicās, nevar uzskatīt par būtisku. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka iespējamā ietekme uz citām personām (kas nepieteicās) varētu pārsniegt pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Pasākumi ir uzskatāmi par labvēlīgiem augšposma nozarēm, piemēram, izejmateriālu piegādātājiem un iekārtu ražotājiem, kuri nenodrošina (vai nodrošina ierobežotā apjomā) piegādes ražotājiem attiecīgā valstī.

(159)

Pasākumu noteikšanai ierosinātajā apmērā ir tikai ierobežota ietekme uz piegādes ķēdes cenām un lietotāju darbības rādītājiem. Pasākumi šādā apmērā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taču aizvien ļaus veikt importu no attiecīgās valsts par taisnīgām cenām. Importētāji cenu pieaugumu varēs novirzīt klientiem vai mainīt piegādes avotus.

(160)

Nobeigumā Komisija secina, ka šajā izmeklēšanas posmā nebija tādu pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ Savienības interesēs nebūtu noteikt pagaidu pasākumus korozijizturīgu tēraudu ražojumiem, kuru izcelsme ir ĶTR.

(161)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(162)

Lai noteiktu pasākumu apmēru, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai likvidētu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(164)

Lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem klientiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni. Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva visā attiecīgajā periodā. Turklāt visā šajā periodā Savienības tirgū bija vērā ņemams importa apjoms par zemām cenām no ĶTR. Tāpēc Komisija secināja, ka mērķa peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz attiecīgo periodu. Sūdzības iesniedzējs sūdzībā prasīja Komisijai par pieņemamu peļņas normu, kas neizraisa kaitējumu, izmantot vismaz 10 % no apgrozījuma. Izvērtējot šo apgalvojumu, Komisija analizēja izlasē iekļauto Savienības ražotāju desmit gadu rentabilitāti, lai noteiktu reprezentatīvo peļņas līmeni, kas tika sasniegts bez dempinga. Tā konstatēja, ka pēdējais rentablais gads bija 2008. gads, kad peļņa sasniedza 7,4 %. Uz šā pamata Komisija secināja, ka vispiemērotākā mērķa peļņa ir peļņa, kas faktiski sasniegta 2008. gadā.

(165)

Tādējādi Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīga ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto 7,4 % peļņas normu.

(166)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(167)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(169)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Ja attiecīgo ražojumu importē kāds cits uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, tad šim importam būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(170)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (6). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(171)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs faktūrrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(172)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā uz Savienību neeksportēja.

(173)

Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1238 Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir ĶTR un kas ir nosūtīts no ĶTR, imports ir jāreģistrē. Tas tika darīts, ņemot vērā iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Šajā procedūras posmā nevar pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(174)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(175)

Secinājumi par pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas noslēguma posmā,

—

no nerūsējošā tērauda, elektrotehniskā silīcijtērauda un ātrgriezējtērauda,

—

pēc karstās vai aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti.

a)

pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula;

b)

iesniegt Komisijā rakstiskas piezīmes; kā arī

c)

pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.