(1)

Savienība dod ieguldījumu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību augstu aizsardzības līmeni un lai patērētājiem piešķirtu galveno lomu iekšējā tirgū, atbalstot un papildinot dalībvalstu politiku, cenšoties nodrošināt, ka iedzīvotāji var pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības un, ka to darot, viņu juridiskās un ekonomiskās intereses tiek pienācīgi ņemtas vērā un aizsargātas. Labi funkcionējoša un uzticama finanšu pakalpojumu nozare ir būtisks iekšējā tirgus un tā pārrobežu iespēju elements. Tam ir vajadzīga stabila regulējuma un uzraudzības sistēma, kas vienlaikus nodrošina finanšu stabilitāti un atbalsta ilgtspējīgu ekonomiku. Tajā pat laikā labi funkcionējošai un uzticamai finanšu pakalpojumu nozarei būtu jāsniedz augsts aizsardzības līmenis patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu galalietotājiem, tostarp privātiem ieguldītājiem, noguldītājiem, apdrošināšanas polises turētājiem, pensiju fondu dalībniekiem un saņēmējiem, individuāliem akcionāriem, aizņēmējiem un MVU.

(2)

Kopš 2007. gada finanšu un ekonomikas krīze satricinājusi finanšu pakalpojumu galalietotāju, jo īpaši patērētāju, uzticēšanos. Tāpēc, lai atjaunotu viņu uzticēšanos finanšu nozares stabilitātei un dotu ieguldījumu tās paraugpraksē, ir svarīgi palielināt patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju, tostarp privāto ieguldītāju, noguldītāju, apdrošināšanas polises turētāju, pensiju fondu dalībnieku un saņēmēju, individuālo akcionāru, aizņēmēju un MVU, kā arī to intereses pārstāvošu ieinteresēto personu aktīvu dalību un iesaistīšanos Savienības un citas attiecīgas daudzpusējas politikas veidošanā finanšu nozarē.

(3)

Lai sasniegtu minētos mērķus, atbilstoši vairāku Eiropas Parlamenta partiju kopējai iniciatīvai Komisija 2011. gada beigās sāka izmēģinājuma projektu nolūkā piešķirt dotācijas, lai atbalstītu tāda finanšu ekspertīzes centra izveidi, kas sniegtu labumu patērētājiem, citiem galalietotājiem un viņu intereses pārstāvošām ieinteresētām personām, lai pastiprinātu viņu spēju piedalīties Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā un lai veicinātu elastīgas banku sistēmas attīstību. Galvenie politikas mērķi bija nodrošināt, lai Savienības politikas veidotāji, ierosinot jaunus Savienības tiesību aktus, varētu iegūt viedokļus, kas atšķiras no tiem, kurus pauž finanšu nozares profesionāļi, nodrošināt, ka patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju intereses būtu atspoguļotas jaunos Savienības tiesību aktos, nodrošināt, ka plašāka sabiedrība būtu labāk informēta par konkrētiem jautājumiem finanšu jomas regulējumā, tādējādi veicinot izpratni finanšu jomā, un nodrošināt, ka tiktu pastiprināta patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju aktīva iesaistīšanās Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā, kā rezultātā tiktu izstrādāti līdzsvaroti Savienības tiesību akti.

(4)

Tā rezultātā Komisija laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam un izmantojot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, piešķīra darbības dotācijas divām bezpeļņas organizācijām: Finance Watch un Better Finance. Minētās dotācijas tika piešķirtas 2012. un 2013. gadā saskaņā ar divus gadus ilgu izmēģinājuma projektu un kopš 2014. gada – sagatavošanas darbības veidā. Turklāt 2016. gadā tika nolemts darbības dotāciju vietā piešķirt rīcības dotācijas, jo rīcības dotācijas nodrošina labāku kontroli pār Savienības budžeta izdevumiem. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) sagatavošanas darbības var izmantot tikai ne ilgāk kā trīs secīgus gadus, ir vajadzīgs leģislatīvs akts, lai nodrošinātu juridisko pamatu šādu darbību finansēšanai no 2017. gada.

(5)

Organizācija Finance Watch tika izveidota ar Savienības dotācijām 2011. gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem kā starptautiska bezpeļņas apvienība. Tās uzdevums ir aizstāvēt pilsoniskās sabiedrības intereses finanšu nozarē. Pateicoties Savienības dotācijām, Finance Watch izdevās īsā laikā izveidot kvalificētu ekspertu komandu, kas spēja veikt pētījumus, politikas analīzi un komunikācijas darbības finanšu pakalpojumu jomā.

(6)

Better Finance ir esošu Eiropas ieguldītāju un akcionāru apvienību sekmīgas reorganizācijas un zīmolvārdu maiņas – procesu, kas aizsākti 2009. gadā – rezultāts. Pateicoties Savienības dotācijām, organizācija izveidoja finanšu zinātības centru, kas galvenokārt koncentrējas uz patērētāju, individuālo ieguldītāju, individuālo akcionāru, noguldītāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju interesēm atbilstīgi tās dalībniekiem un tās resursiem.

(7)

Izmēģinājuma projekta un tam sekojošās sagatavošanas darbības novērtējumā, kas tika veikts 2015. gadā, ir secināts, ka politikas mērķi visumā ir sasniegti. Finance Watch un Better Finance ir strādājušas cita citu papildinošās politikas jomās un vērsušās pie dažādām auditorijām. Kopā tās kopš 2012. gada ar savām darbībām ir aptvērušas Savienības finanšu politikas programmas lielāko daļu un, ciktāl tas bija iespējams ar tām pieejamajiem resursiem, Finance Watch un Better Finance ir centušās paplašināt savu darbību, lai nodrošinātu plašu ģeogrāfisko pārklājumu Savienībā.

(8)

Abas organizācijas ir sniegušas pievienoto vērtību gan to valstu dalībnieku darbību kopumam, gan Savienības patērētājiem. Valstu organizācijām, kas nodarbojas ar plašu spektru ar patērētājiem saistītu jautājumu, bieži vien trūkst tehnisko zināšanu politikas jomās, kas ir saistītas tieši ar finanšu pakalpojumiem un ar tiem saistītiem Savienības politikas veidošanas procesiem. Turklāt līdz šim nav identificētas līdzīgas organizācijas Savienības līmenī. Lai arī izmēģinājuma projekta novērtējums parādīja, ka neviens cits pieteikuma iesniedzējs nav atsaucies uz kārtējiem ikgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izteikti pēc 2012. gada, šajā regulā paredzētajai programmai pēc 2017.–2020. gada laikposma beigām vajadzētu būt atvērtai citiem potenciāliem atbalsta saņēmējiem, ja tie atbilst tās prasībām.

(9)

Neraugoties uz regulāriem centieniem, Finance Watch un Better Finance nav izdevies piesaistīt stabilu un nozīmīgu finansējumu no citiem līdzekļu devējiem, kas būtu neatkarīgi no finanšu nozares, un tāpēc tās joprojām ir ļoti atkarīgas no Savienības finansējuma, lai būtu finansiāli ilgtspējīgas. Tāpēc pašlaik ir nepieciešams Savienības līdzfinansējums, lai nodrošinātu, ka tās saņem resursus, kas vajadzīgi, lai turpmākajos gados sasniegtu vēlamos politikas mērķus un lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti minētajām organizācijām, kā arī to ekspertiem un administratīvajiem darbiniekiem, kuri līdz šim spējuši īsā laikposmā uzsākt savas attiecīgās darbības. Tāpēc ir jāizveido Savienības programma laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu Finance Watch un Better Finance darbības (“programma”), kas papildinās līdzīgu politiku, ko dalībvalstis īsteno valsts līmenī. Finanšu stabilitātei ir ļoti svarīga abām organizācijām gan zinātības saglabāšanai, gan projektu plānošanai. Tomēr organizācijām, kuras saņem atbalstu saskaņā ar programmu, būtu jācenšas palielināt īpatsvaru finansējumam no citiem avotiem.

(10)

Turpinot finansēt Finance Watch un Better Finance laikposmā no 2017. gada līdz 2020. gadam līdzīgā veidā, kā tas tika darīts veicot sagatavošanas darbību, tiktu nodrošināts, ka tiek saglabāta līdz šim novērtētā minēto organizāciju darbības pozitīvā ietekme. Finansējums programmas īstenošanai būtu jābalsta uz vidējām faktiskajām izmaksām, kas katrai organizācijai radušās laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam. Maksimālajai līdzfinansējuma likmei ar Savienības finansējumu 60 % apmērā būtu jāpaliek nemainīgai. Gadījumā, ja programma un atbilstīgais finansējums tiek pagarināts pēc 2020. gada un ja parādās citi iespējami atbalsta saņēmēji, uzaicinājumam iesniegt pieteikumus vajadzētu būt atvērtam jebkurām citām organizācijām, kuras atbilst kritērijiem un dod ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā.

(11)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4).

(12)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi.

(13)

Katram atbalsta saņēmējam katru gadu līdz 30. novembrim būtu jāiesniedz Komisijai apraksts par darbībām, kas ir ieplānotas nākamajam gadam, lai sasniegtu programmas politikas mērķus. Minētās darbības būtu detalizēti jāapraksta, tostarp to mērķi, sagaidāmie rezultāti un ietekme, aprēķinātās izmaksas un grafiks, kā arī attiecīgie rādītāji, pēc kuriem tos izvērtē.

(14)

Finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (5).

(15)

Komisijai ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms programmas darbības beigām būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot programmu. Novērtējuma ziņojumā būtu jāizvērtē, vai programma būtu jāturpina pēc 2017.–2020. gada laikposma. Uz programmas pagarināšanu, grozīšanu vai atjaunošanu pēc 2017.–2020. gada laikposma būtu jāattiecina atklāta pieteikumu iesniegšanas procedūra, lai izraudzītos atbalsta saņēmējus.

(16)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus.

(17)

Atbalsta saņēmējiem būtu jāpieliek visas pūles, lai savu darbību darītu pamanāmu visās dalībvalstīs. Lai sasniegtu minēto mērķi, atbalsta saņēmējiem būtu jācenšas izveidot kontaktus ar attiecīgajām patērētāju bezpeļņas organizācijām visā Savienībā un, kad vien iespējams, tulkot informāciju, kas saistīta ar to organizāciju, dalību tajā un darbībām, un publicēt minēto informāciju to tīmekļa vietnēs.

(18)

Lai nodrošinātu atbalsta saņēmēju veikto ar Savienības finansējumu atbalstīto darbību nepārtrauktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, un tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. maija.

(19)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, izveidot Savienības programmu, ar kuru tiek atbalstītas konkrētas darbības, kuras veicina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaisti Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai,