PIELIKUMS
1. Vispārīgas prasības par uzraudzību ekspluatācijā
1.1. Šajā pielikumā “autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas kategorija” ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas grupa, kas pilda to(-ās) pašu(-as) pamatfunkciju(-as).
1.2. Ražotājs iegūst piekļuvi autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītiem motoriem, lai veiktu uzraudzības ekspluatācijā testus.
Veicot uzraudzības ekspluatācijā testu, ražotājs no autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādīta ekspluatācijā esoša motora, kurš tiek darbināts normālas ekspluatācijas noslodzes ciklos, ņem emisiju datu paraugus, mēra tā izplūdes parametrus un reģistrē datus, līdz tiek sasniegts testa minimālais ilgums, kas noteikts 2. papildinājuma 2. punktā.
1.3. Motori, kuriem veic uzraudzības ekspluatācijā testu:
|
a) |
ir uzstādīti tādā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas kategorijā, kura ir viena no visreprezentatīvākajām attiecībā uz izraudzīto motora tipu vai, attiecīgos gadījumos, motoru saimi; |
|
b) |
ir laisti Savienības tirgū; |
|
c) |
tiem ir tehniskās apkopes dokumentācija, kas pierāda, ka motora tehniskā apkope un uzturēšana ir veikta pareizi un saskaņā ar ražotāja ieteikumiem; |
|
d) |
tiem nav nepareizas izmantošanas pazīmju (piemēram, pārslogošana vai nepareizas degvielas lietošana) vai pazīmju par citiem faktoriem (piemēram, nesankcionētām manipulācijām), kas varētu ietekmēt gāzveida piesārņotāju emisiju rādītājus; |
|
e) |
atbilst ES tipa apstiprinājuma dokumentiem attiecībā uz motoram un autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītas emisiju kontroles sistēmas(-u) sastāvdaļām. |
1.4. Šādus motorus uzskata par neatbilstošiem uzraudzības ekspluatācijā testu veikšanai, un to vietā izraugās alternatīvu motoru:
|
a) |
motori bez tādas diagnostikas pieslēgvietas, kas ļauj vākt nepieciešamos, 7. papildinājumā noteiktos elektroniskā vadības bloka (ECU) datus; |
|
b) |
motori ar ECU ar iztrūkstošiem datiem vai tādu datu protokolu, kas neļauj nepārprotami identificēt un validēt nepieciešamos signālus. |
1.5. Motori, kuriem ECU datu vākšana ietekmē autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas gāzveida piesārņotāju emisijas, uzskata par neatbilstīgiem uzraudzības ekspluatācijā testam. Neatkarīgi no prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/1628 39. pantā, alternatīvu motoru izraugās tikai tad, ja ražotājs var apstiprinātājai iestādei pamatoti pierādīt jebkādas izslēgšanas stratēģijas neesamību.
2. Ekspluatācijā esošu motoru uzraudzības plāns
2.1. Viena mēneša laikā no brīža, kad sāk ražot apstiprināto motora tipu vai motoru saimi, ražotājs apstiprinātājai iestādei, kas ir piešķīrusi attiecīgā motora tipa vai, attiecīgā gadījumā, motoru saimes apstiprinājumu, iesniedz ekspluatācijā esošu motoru uzraudzības sākotnējo plānu.
2.2. Sākotnējā plānā ietver kritērijus un pamatojumu tam:
|
a) |
kā atlasa plānā ietvertās autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas motoru saimes vai motoru tipus un kategoriju(-as); |
|
b) |
kā izveido konkrētā(-o) motora(-u) un autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas, kas atlasīta uzraudzības ekspluatācijā testam, sarakstu, ja tas jau izdarīts; |
|
c) |
kā izraudzīta testēšanas shēma. |
2.3. Ražotāji apstiprinātājai iestādei iesniedz atjauninātu ekspluatācijā esošu motoru uzraudzības plānu vienmēr, kad tiek pabeigts vai pārskatīts konkrētā(-o) motora(-u) un atlasītās autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas saraksts. Atjauninātajā plānā ietver izraudzīšanās kritēriju pamatojumu un, attiecīgos gadījumos, iepriekšējā saraksta pārskatīšanas iemeslus.
2.4. Apstiprinātāja iestāde apstiprina sākotnējo plānu un turpmāko(-os) atjaunināto(-os) plānu(-us) vai divu mēnešu laikā pēc to iesniegšanas pieprasa atbilstošos grozījumus un nodrošina, ka galīgajā plānā ir ietverts visplašākais autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas motoru tipu un kategoriju klāsts.
2.5. Pirms tiek uzsākta katrā sākotnējā vai atjauninātajā uzraudzības plānā noteikto motoru un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas testēšana, minēto plānu apstiprina apstiprinātāja iestāde.
2.6. Testēšanas shēma
Ražotājs izvēlas vienu no šādām uzraudzības ekspluatācijā testēšanas shēmām.
2.6.1. Testēšanas shēma, kas pamatojas uz emisiju raksturlielumu noturības periodu (EDP)
2.6.1.1. Deviņu tādu motoru testēšana, kuru uzkrātā ekspluatācija ir mazāka par 30 % no EDP. Testa rezultātus apstiprināšanas iestādei iesniedz līdz 2022. gada 31. decembrim.
2.6.1.2. Deviņu tādu motoru testēšana, kuru uzkrātā ekspluatācija ir lielāka par 70 % no EDP. Testa ziņojumus apstiprināšanas iestādei iesniedz līdz 2024. gada 31. decembrim.
2.6.1.3. Ja ražotājs nespēj izpildīt 2.6.1. punktā noteiktās prasības tāpēc, ka nav pieejami motori ar nepieciešamo uzkrāto ekspluatāciju, apstiprināšanas iestāde neatsaka testēšanas shēmas grozījumus, kas pamatojas uz 2.6.2. punktā noteikto četru gadu periodu. Motori, kas jau testēti atbilstoši 2.6.1. punktam, ir derīgi arī saskaņā ar 2.6.2. punktu.
2.6.2. Uz četru gadu periodu balstīta testēšanas shēma
Deviņu motoru testēšana katru gadu 4 secīgu gadu laikā. Testa ziņojumus apstiprināšanas iestādei iesniedz katru gadu.
2.6.2.1. Pirmo 9 motoru testēšanas rezultātus iesniedz 12 mēnešus pēc pirmā motora uzstādīšanas autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc tam, kad sākta apstiprinātā motora tipa vai motoru saimes ražošana.
2.6.2.2. Ja ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda, ka 18 mēnešus pēc ražošanas uzsākšanas autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā nav uzstādīts neviens motors, testēšanas rezultātus iesniedz pēc pirmā motora uzstādīšanas datumā, par kuru vienojas ar apstiprinātāju iestādi.
2.6.2.3. Maza apjoma ražotāji
Maza apjoma ražotāju gadījumā testēto motoru skaitu pielāgo šādi:
|
a) |
ražotāji, kas ražo tikai divas motoru saimes, gadā iesniedz sešu motoru testēšanas rezultātus; |
|
b) |
ražotāji, kas gadā saražo vairāk nekā 250 vienas atsevišķas motoru saimes motorus, gadā iesniedz trīs motoru testēšanas rezultātus; |
|
c) |
ražotāji, kas gadā saražo no 125 līdz 250 vienas atsevišķas motoru saimes motorus, gadā iesniedz divu motoru testēšanas rezultātus; |
|
d) |
ražotāji, kas gadā saražo mazāk nekā 125 vienas motoru saimes motorus, gadā iesniedz viena motora testēšanas rezultātus. |
Apstiprināšanas iestāde verificē deklarētos ražošanas apjomus.
2.6.3. Ražotājs drīkst veikt vairāk testu, nekā noteikts 2.6.1. un 2.6.2. punktā aprakstītajās testēšanas shēmās.
2.6.4. Vairākkārtēja viena un tā paša motora testēšana, lai sniegtu datus par secīgiem ekspluatācijas uzkrāšanās posmiem saskaņā ar 2.6.1. un 2.6.2. punktu ir atļauta, bet nav obligāta.
3. Testēšanas apstākļi
Uzraudzības ekspluatācijā tests atspoguļo motora veiktspēju tā faktiskas ekspluatācijas laikā, kad tas uzstādīts autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā un to darbina parastais profesionālais operators.
3.1. Operators
3.1.1. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas operators, kas veic uzraudzības ekspluatācijā testu, drīkst būt cita persona, nevis parastais profesionālais operators, ja šāds cits operators apstiprinātājai iestādei demonstrē pietiekamas prasmes un apmācību.
3.1.2. Ražotājs apstiprinātajai iestādei sniedz sīkus paskaidrojumus par parastā operatora prasmēm un apmācību, un pierāda, ka izraudzītais operators ir piemērots uzraudzības ekspluatācijā testam.
3.2. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas ekspluatācija
3.2.1. Testu veic autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas pilnīgas (vai daļējas) faktiskas ekspluatācijas laikā.
3.2.2. Ja ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda, ka nav iespējams ievērot 3.2.1. punktā noteikto, testa noslodzes cikls, ciktāl iespējams, atspoguļo autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas faktisko ekspluatāciju.
3.2.2.1. Reprezentatīvo testa noslodzes ciklu nosaka ražotājs, par to vienojoties ar apstiprinātāju iestādi.
3.2.3. Neatkarīgi no tā, vai testu veic autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas faktiskās ekspluatācijas laikā, vai arī izmantojot reprezentatīvu testa noslodzes ciklu:
|
a) |
ar to novērtē vairuma ekspluatācijā esošo attiecīgās autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas kategorijas(-u) vienību faktisko ekspluatāciju; |
|
b) |
tajā neietver pārmērīgu darbības daudzumu, motoram darbojoties tukšgaitā; |
|
c) |
tajā ietver pietiekamu noslodzi, lai sasniegtu 2. papildinājuma 2. punktā noteikto testa minimālo ilgumu. |
3.3. Apkārtējās vides apstākļi
Testu veic apkārtējās vides apstākļos, kas atbilst šādām prasībām.
|
3.3.1. |
Atmosfēras spiediens ir vismaz 82,5 kPa. |
|
3.3.2. |
Temperatūra ir vismaz 266 K (– 7 °C) un mazāka vai vienāda ar temperatūru, ko iegūst, izmantojot šādu vienādojumu pie konkrētā atmosfēras spiediena: T = – 0,4514 * (101,3 – pb) + 311 kur:
|
3.4. Smēreļļa, degviela un reaģents
Smēreļļa, degviela un reaģents (atgāzu pēcapstrādes sistēmām, kurās izmanto reaģentu, lai samazinātu gāzveida piesārņotāju emisijas) atbilst ražotāja noteiktajām specifikācijām.
3.4.1. Degviela ir tirgus degviela vai etalondegviela, kā noteikts Regulas (ES) 2017/654 V pielikumā.
3.4.2. Lai pierādītu atbilstību 3.4. punktam, ražotājs ņem paraugus un glabā tos 12 mēnešus vai mazāk, ja tam piekrīt apstiprinātāja iestāde.
3.4.3. Reaģenta paraugus nesasaldē.
3.5. Ekspluatācijas cikls
Ekspluatācijas cikls ir laiks, kas pagājis nepārtraukti darbinot autoceļiem neparedzēto mobilo tehniku un nepārtraukti iegūstot datu paraugus uzraudzības ekspluatācijā testa laikā.
Uzraudzības ekspluatācijā testu veic vienā atsevišķā ekspluatācijas ciklā, izņemot, ja izmanto datu paraugu kombinēto ņemšanu, kā noteikts 4.2. punktā, kad vairākus ekspluatācijas ciklus apvieno vienā uzraudzības ekspluatācijā testā.
4. Datu paraugu ņemšanas metodes
4.1. Datu paraugu nepārtraukta ņemšana
Datu paraugu nepārtrauktu ņemšanu izmanto, kad viens atsevišķs ekspluatācijas cikls ir vienāds ar 2. papildinājuma 2. punktā noteikto testa minimālo ilgumu vai ir ilgāks par to.
4.1.1. Signāla īslaicīga zuduma dēļ drīkst neiekļaut maksimāli trīs minūšu ilga laikposma datus.
4.2. Datu paraugu kombinēta ņemšana
Kā alternatīvu 4.1. punktā noteiktajam datu paraugus drīkst iegūt, kombinējot vairākos ekspluatācijas ciklos iegūtus rezultātus.
4.2.1. Datu paraugu kombinēto ņemšanu izmanto tikai tad, ja, neraugoties uz to, ka tas tiek mēģināts, testēšanas apstākļi neļauj sasniegt 2. papildinājuma 2. punktā noteikto testa minimālo ilgumu, izmantojot tikai vienu ekspluatācijas ciklu vai ja testēšanai izraudzīto autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas kategoriju(-as) izmanto vairākās darbībās ar atšķirīgu(-iem) attiecīgajiem noslodzes ciklu(-iem).
4.2.2. Izmantojot datu paraugu kombinēto ņemšanu, ievēro šādas papildu prasības:
|
a) |
dažādos ekspluatācijas ciklus veic, izmantojot vienu un to pašu autoceļiem neparedzēto mobilo tehniku; |
|
b) |
datu paraugu kombinētā ņemšana ietver ne vairāk kā trīs ekspluatācijas ciklus; |
|
c) |
datu paraugu kombinētajā ņemšanā katrs ekspluatācijas cikls ietver vismaz vienu autoceļiem neparedzēta motora pārejas cikla (NRTC) darbu; |
|
d) |
datu paraugu kombinētajā ņemšanā ekspluatācijas ciklus iegūst un rindo hronoloģiskā secībā; |
|
e) |
datu analīzi veic, kad datu paraugu kombinētā ņemšana ir pilnībā pabeigta; |
|
f) |
maksimālais laikposms starp pirmo un pēdējo darbības ciklu ir 72 stundas; |
|
g) |
datu paraugu kombinēto ņemšanu neizmanto motora kļūmes gadījumā, kā noteikts 2. papildinājuma 8. punktā. |
5. ECU datu plūsma
5.1. ECU nodrošina datu plūsmas informāciju mērinstrumentiem vai PEMS datu reģistrācijas ierīcei saskaņā ar 7. papildinājumā noteiktajām prasībām.
5.2. Informācijas atbilstība
5.2.1. Visu to signālu atbilstību, kurus ECU nodrošina saskaņā ar 7. papildinājuma 1. tabulu, verificē apstiprināšanas iestāde, un tie atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 (1) par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 5. punktā.
5.2.2. Ražotāji saskaņā ar 6. papildinājumā noteikto metodi pārbauda autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītu motoru ECU griezes momenta signāla atbilstību uzraudzības ekspluatācijā laikā ar PEMS.
6. Testēšanas procedūras un datu priekšapstrāde un validēšana
6.1. Uzraudzības ekspluatācijā testus veic, izmantojot pārvietojamu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS) saskaņā ar 1. papildinājumā noteikto.
6.2. Ražotāji ievēro 2. papildinājumā noteikto testēšanas procedūru attiecībā uz autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītu motoru uzraudzību ekspluatācijā ar PEMS.
6.3. Ražotāji ievēro 3. papildinājumā noteiktās procedūras to datu priekšapstrādei, kas iegūti, veicot autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītu motoru uzraudzību ekspluatācijā ar PEMS.
6.4. Ražotāji ievēro 4. papildinājumā noteiktās procedūras, lai noteiktu derīgos notikumus autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītu motoru uzraudzības ekspluatācijā testa laikā ar PEMS.
7. Testēšanas datu pieejamība
Nemodificē un nedzēš nekādus testēšanas datus. Ražotājs visu datu paraugu glabā vismaz 10 gadus un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus apstiprinātājai iestādei un Komisijai.
8. Aprēķini
Ražotāji ievēro 5. papildinājumā noteiktās procedūras gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķiniem, veicot autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītu motoru uzraudzību ekspluatācijā ar PEMS.
9. Apstiprinājuma tests
9.1. Apstiprinātājas iestādes drīkst veikt uzraudzības ekspluatācijā apstiprinājuma testu, lai iegūtu neatkarīgu uzraudzības ekspluatācijā mērījumu.
9.2. Apstiprinājuma testu veic 2. punktā norādītajai autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas motoru saimei/tipam un kategorijai(-ām); konkrētu attiecīgā autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītu motoru testē saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām.
10. Ziņojumu sniegšanas procedūras
10.1. Apstiprināšanas iestādes sagatavo testa ziņojumu par autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā uzstādītu motoru uzraudzību ekspluatācijā, katra motora testēšanai izmantojot PEMS. Testa ziņojumā ir reģistrētas uzraudzības ekspluatācijā darbības un rezultāti, un tajā ir ietverta vismaz 8. papildinājuma 1.–11. datu ierakstā noteiktā informācija.
10.2. Momentānie izmērītie dati un momentānie aprēķinātie dati
10.2.1. Testa ziņojumā neietver momentānos izmērītos datus un momentānos aprēķinātos datus, tomēr ražotājs tos saglabā un 7. punktā noteiktajā laikposmā pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Komisijai un apstiprināšanas iestādei.
10.2.2. Momentānajos izmērītajos datus un momentānajos aprēķinātajos datos ir ietverta vismaz 8. papildinājuma I-1. – I-2.20. datu ierakstā noteiktā informācija.
10.3. Publiski pieejama informācija
Regulas (ES) 2016/1628 44. panta 3. punkta b) apakšpunkta vajadzībām ražotājs iesniedz atsevišķu ziņojumu, kurā ir ietverta šādos 8. papildinājuma datu ierakstos noteiktā informācija: 1.1., 2.2., 2.4., 3.2., 6.3., 6.4.1., 6.10., 9. iedaļa un 10. iedaļa.
Minētā papildinājuma 6.3. datu ierakstā noteikto informāciju nodrošina reģionālā līmenī, sniedzot tikai aptuvenu ģeogrāfisko atrašanās vietu.
(1) Komisijas 2016. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) 2017/654, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628 par tehniskām un vispārējām prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru emisiju robežvērtībām un tipa apstiprinājumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
1. papildinājums
Pārvietojama emisiju mērīšanas sistēma
1. PEMS ietver šādus mērinstrumentus:
|
a) |
gāzu analizatori to gāzveida piesārņotāju emisiju koncentrāciju mērīšanai, kas noteikti 2. papildinājuma 1. punkta pirmajā daļā; |
|
b) |
atgāzu plūsmas mērītājs (EFM), kas pamatojas uz Pito plūsmas vidējā ātruma noteikšanas vai līdzvērtīgu principu; |
|
c) |
sensori gaisa temperatūras un spiediena mērīšanai; |
|
d) |
citi mērinstrumenti, kas vajadzīgi uzraudzības ekspluatācijā testa veikšanai. |
PEMS ietver arī:
|
a) |
pārvades cauruli no paraugu ņemšanas zondes ekstrahēto paraugu novadīšanai līdz gāzu analizatoriem, tostarp paraugu ņemšanas zondi; |
|
b) |
datu reģistratoru no ECU iegūto datu glabāšanai; |
|
c) |
PEMS var būt ietverta globālā pozicionēšanas sistēma (GPS). |
2. Prasības mērinstrumentiem
2.1. Mērinstrumenti atbilst kalibrācijas un veiktspējas pārbaužu prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 8.1. iedaļā. Īpašu uzmanību pievērš šādu darbību veikšanai:
|
a) |
PEMS vakuuma puses noplūžu verificēšana, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 8.1.8.7. iedaļā; |
|
b) |
gāzu analizatora reakcijas un atjaunināšanas-reģistrēšanas verificēšana, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 8.1.6. iedaļā. |
2.1.2. Mērinstrumenti atbilst specifikācijām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 9.4. iedaļā.
2.1.3. Analītiskās gāzes, ko izmanto mērinstrumentu kalibrēšanai, atbilst prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 9.5.1. iedaļā.
2.2. Prasības pārvades caurulei un paraugu ņemšanas zondei
2.2.1. Pārvades caurule atbilst prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 9.3.1.2. punktā.
2.2.2. Paraugu ņemšanas zonde atbilst prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 9.3.1.1. punktā.
2. papildinājums
Testēsanas procedūra uzraudzībai ekspluatācijā ar PEMS
1. Testa parametri
Veicot uzraudzības ekspluatācijā testu, mēra un reģistrē šādu gāzveida piesārņotāju emisijas: oglekļa monoksīds (CO), kopējais ogļūdeņražu daudzums (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx). Papildus mēra oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, lai varētu veikt 5. papildinājumā aprakstītās aprēķinu procedūras.
Veicot uzraudzības ekspluatācijā testu, mēra un reģistrē tabulā noteiktos parametrus.
Tabula
Testa parametri
|
Parametrs |
Mērvienība |
Avots |
|
HC koncentrācija (1) |
ppm |
Gāzu analizators |
|
CO koncentrācija (1) |
ppm |
Gāzu analizators |
|
NOx koncentrācija (1) |
ppm |
Gāzu analizators |
|
CO2 koncentrācija (1) |
ppm |
Gāzu analizators |
|
Izplūdes masas plūsma (2) |
kg/h |
EFM |
|
Izplūdes temperatūra |
°K |
EFM vai ECU, vai sensors |
|
Gaisa temperatūra (3) |
°K |
Sensors |
|
Gaisa spiediens |
kPa |
Sensors |
|
Relatīvais mitrums |
% |
Sensors |
|
Motora griezes moments (4) |
Nm |
ECU vai sensors |
|
Motora apgriezieni |
apgr./min. |
ECU vai sensors |
|
Degvielas plūsma uz motoru |
g/s |
ECU vai sensors |
|
Motora dzesētāja temperatūra |
°K |
ECU vai sensors |
|
Motora ieplūdes gaisa temperatūra (3) |
°K |
ECU vai sensors |
|
Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums |
grādi |
GPS (nav obligāti) |
|
Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums |
grādi |
GPS (nav obligāti) |
2. Testa minimālais ilgums
Testa ilgums, kurā ietverti visi ekspluatācijas cikli un tikai derīgi dati, ir pietiekams, lai pieckāršā līdz septiņkāršā apmērā tiktu veikts NRTC laikā veiktais darbs vai lai pieckāršā līdz septiņkāršā apmērā no NRTC tiktu radīta CO2 atskaites masa (kg/ciklā).
3. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas sagatavošana
Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas sagatavošanā ietilpst vismaz šādas darbības:
|
a) |
motora pārbaudīšana: visas atklātās problēmas, kad tās atrisinātas, reģistrē un paziņo apstiprinātājai iestādei; |
|
b) |
eļļas, degvielas un reaģenta, ja tāds ir, nomaiņa; |
|
c) |
ECU datu plūsmas pieejamības demonstrēšana atbilstoši 7. papildinājuma 2. punktā noteiktajām prasībām. |
4. PEMS uzstādīšana
4.1. PEMS uzstādīšana neietekmē autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas gāzveida piesārņotāju emisijas vai veiktspēju.
Jebkurā gadījumā, uzstādot PEMS, ievēro piemērojamos vietējos drošības noteikumus un apdrošināšanas prasības, kā arī PEMS, mērinstrumentu, pārvades caurules un paraugu ņemšanas zondes ražotāju dotos norādījumus.
4.2. Elektroenerģijas padeve
Elektroenerģijas padevi PEMS nodrošina no ārēja barošanas bloka.
4.2.1. Ja ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda, ka nav iespējams ievērot 4.2. punktā noteikto, drīkst izmantot barošanas avotu, kurš testa laikā enerģiju (tieši vai netieši) saņem no motora.
4.2.2. Šādā gadījumā PEMS maksimālais jaudas patēriņš nepārsniedz 1 % no motora maksimālās jaudas, un veic papildu pasākumus, lai nepieļautu akumulatora pārmērīgu izlādēšanos, kad motors nedarbojas vai darbojas tukšgaitā.
4.3. Mērinstrumenti, kas nav EFM
Ciktāl iespējams, mērinstrumentus, kas nav EFM, uzstāda tādā vietā, kur tos minimāli ietekmē:
|
a) |
apkārtējās vides temperatūras izmaiņas; |
|
b) |
atmosfēras spiediena izmaiņas; |
|
c) |
elektromagnētiskais starojums; |
|
d) |
mehāniski triecieni un vibrācijas; |
|
e) |
apkārtējie ogļūdeņraži – lietojot FID analizatoru, kas FID deglī izmanto apkārtējo gaisu. |
4.4. EFM
EFM uzstādīšana nepalielina pretspiedienu vairāk par ražotāja ieteikto vērtību.
4.4.1. EFM pievieno autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izpūtējam. EFM sensorus vajadzētu novietot starp diviem taisnas caurules posmiem, kuru garumam vajadzētu būt vismaz 2 reizes lielākam par EFM diametru (abos virzienos).
4.4.2. EFM novieto aiz autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas trokšņu slāpētāja, lai ierobežotu atgāzu pulsāciju ietekmi uz mērījumu signāliem.
4.5. Pārvades caurule un paraugu ņemšanas zonde
Pārvades caurule ir pienācīgi izolēta savienojumu vietās (ar paraugu ņemšanas zondi un mērinstrumentu aizmugurē).
4.5.1. Ja pārvades caurules garumu maina, verificē un koriģē atrašanās sistēmā laikus, ja nepieciešams.
4.5.2. Pārvades cauruli un paraugu ņemšanas zondi uzstāda atbilstoši prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 9.3. punktā.
4.6. Datu reģistrators
Datu reģistrators ir savienots ar motora ECU, lai reģistrētu 7. papildinājuma 1. tabulā uzskaitītos motora parametrus un, attiecīgos gadījumos, 7. pielikuma 2. tabulā uzskaitītos motora parametrus.
4.7. GPS (attiecīgos gadījumos)
Antenu vajadzētu uzstādīt pēc iespējas augstāk, tomēr tā, lai ekspluatācijas laikā tā nevarētu nekur aizķerties.
5. Procedūras pirms uzraudzības ekspluatācijā testa
5.1. Apkārtējās vides temperatūras mērīšana
Apkārtējās vides temperatūru mēra testa sākumā un arī testa beigās saprātīgā attālumā no autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas. Ir atļauts izmantot CAN signālu ieplūdes gaisa temperatūras noteikšanai (motoru sasniedzošā gaisa temperatūra).
Ja ieplūdes gaisa temperatūras sensoru izmanto, lai novērtētu gaisa temperatūru, reģistrētā gaisa temperatūra ir ieplūdes gaisa temperatūra, kas koriģēta, piemērojot nominālo nobīdi starp apkārtējās vides un ieplūdes gaisa temperatūru, kā norādījis ražotājs.
5.2. Mērinstrumentu ieslēgšana un stabilizēšana
Mērinstrumentus iesilda un stabilizē, līdz spiedieni, temperatūras un plūsmas ir sasniegušas to darbībai noteiktos punktus atbilstīgi mērinstrumenta / PEMS ražotāja norādījumiem.
5.3. Pārvades caurules tīrīšana un karsēšana
Lai nepieļautu sistēmas piesārņošanu, pārvades cauruli izpūš pirms paraugu ņemšanas uzsākšanas atbilstīgi pārvades caurules / PEMS ražotāja dotajiem norādījumiem.
Pirms uzsākt testu, pārvades cauruli uzkarsē līdz 190 °C (+/- 10 °C), lai nepieļautu tādu aukstu zonu esamību, kas varētu piesārņot paraugu ar kondensētiem ogļūdeņražiem.
5.4. Gāzu analizatoru pārbaudīšana un kalibrēšana
Gāzu analizatoru nulles un iestatījuma kalibrēšanu un linearitātes pārbaudes veic, izmantojot 1. papildinājuma 2.1.3. punktā noteiktās analītiskās gāzes.
5.5. EFM tīrīšana
EFM izpūš pie spiediena devēju savienojumiem atbilstoši PEMS vai EFM ražotāja specifikācijām. Ar šo procedūru notīra kondensāta un dīzeļdegvielas daļiņas no spiediena caurulēm un saistītajām plūsmas cauruļu spiediena mērīšanas pieslēgvietām.
6. Uzraudzības ekspluatācijā testa datu reģistrēšana
6.1. Pirms uzraudzības ekspluatācijā testa
Gāzveida piesārņotāju emisiju datu paraugu ņemšanu, izplūdes parametru mērīšanu, kā arī motora un apkārtējās vides datu reģistrēšanu sāk pirms motora iedarbināšanas.
6.2. Uzraudzības ekspluatācijā testa laikā
Gāzveida piesārņotāju emisiju datu paraugu ņemšanu, izplūdes parametru mērīšanu, kā arī motora un apkārtējās vides datu reģistrēšanu turpina visā motora parastās ekspluatācijas laikā.
Motoru drīkst apturēt un iedarbināt, bet gāzveida piesārņotāju emisiju datu paraugu ņemšanu, izplūdes parametru mērīšanu, kā arī motora un apkārtējās vides datu reģistrēšanu turpina visā uzraudzības ekspluatācijā testa laikā.
6.3. Pēc uzraudzības ekspluatācijā testa
Uzraudzības ekspluatācijā testa beigās nogaida pietiekami ilgi, lai paietu mērinstrumentu un datu reģistratora reaģēšanas laiki. Motoru drīkst izslēgt pirms vai pēc tam, kad izbeidz paraugu ņemšanu.
6.4. Derīgi izmērītie dati gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķināšanai
Derīgos izmērītos datus gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķiniem nosaka saskaņā ar 4. papildinājumu. Minētajiem aprēķiniem piemēro 6.4.2. punktu.
6.4.1. Lai noteiktu uzsākšanas fāzes ilgumu pēc ilgstoša neekspluatēšanas notikuma, kā noteikts 4. papildinājuma 2.2.2.punktā, atgāzu temperatūru mēra ekspluatācijas cikla laikā 30 cm robežās no tās pēcapstrādes ierīces izplūdes atveres, kuru izmanto NOx reducēšanai.
6.4.2. Aukstās iedarbināšanas dati
Gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķinu datos neiekļauj aukstās iedarbināšanas gāzveida emisiju izmērītos datus.
Derīgi gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķinu dati sākas ar datiem, ko sāk iegūt, kad motora dzesētāja temperatūra pirmo reizi sasniedz 343 K (70 °C) vai kad tā ir stabilizējusies +/– 2 K robežās 5 minūšu laikā atkarībā no tā, kas notiek vispirms, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 minūtes pēc motora iedarbināšanas.
7. Gāzu analizatoru pārbaudīšana
7.1. Nulles iestatījuma periodiska verifikācija ekspluatācijas cikla laikā
Uzraudzības ekspluatācijā testa laikā gāzu analizatoru nulles iestatījuma verifikāciju veic vismaz reizi 2 stundās.
7.2. Nulles iestatījuma periodiska koriģēšana, veicot uzraudzības ekspluatācijā testu
Rezultātus, kas iegūti, veicot pārbaudes saskaņā ar 7.1. punktu, drīkst izmantot, lai veiktu nulles novirzes korekciju.
7.3. Novirzes verificēšana pēc testa veikšanas
Novirzes verificēšanu veic tikai tad, ja nulles novirzes korekcija veikta uzraudzības ekspluatācijā testa laikā saskaņā ar 7.2. punktu.
7.3.1. Ne vēlāk kā 30 minūtes pēc uzraudzības ekspluatācijā testa pabeigšanas gāzu analizatorus iestata uz nulli un iestata diapazonu, lai verificētu to novirzi salīdzinājumā ar pirmstesta rezultātiem.
7.3.2. Gāzu analizatoru nulles, iestatīšanas un linearitātes pārbaudes veic, kā noteikts 5.4. punktā.
8. Motora nepareiza darbība
8.1. Gadījumā, ja nepareiza darbība notiek ekspluatācijas cikla laikā un autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iebūvētā diagnostikas sistēma par to nepārprotami informē operatoru, izmantojot vizuālu brīdinājuma signālu, testa ziņojumu vai citu indikatoru, uzraudzības ekspluatācijā testu uzskata par nederīgu.
8.2. Pirms turpināt motora uzraudzības ekspluatācijā testu, visas nepareizās darbības novērš.
(1) Izmērīts vai koriģēts atbilstoši mitram stāvoklim.
(2) Izmanto izplūdes masas plūsmas tiešu mērīšanu, ja vien neizpildās kāds no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā ir uzstādīta tāda izplūdes sistēma, kurā atgāzes tiek atšķaidītas ar gaisu pirms vietas, kurā var uzstādīt EFM. Šādā gadījumā izplūdes paraugu ņem pirms atšķaidīšanas punkta; vai |
|
b) |
autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā ir uzstādīta tāda izplūdes sistēma, kura daļu no atgāzēm novirza uz citu autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas daļu (piem., sildīšanai) pirms vietas, kurā var uzstādīt EFM. |
Šādos gadījumos, kad ražotājs spēj apstiprinātājai iestādei sniegt pārliecinošus pierādījumus par korelāciju starp degvielas masas plūsmu, ko aplēš ECU, un degvielas plūsmas masu, ko mēra uz motora dinamometriskā pārbaudes stenda, EFM drīkst neuzstādīt, un drīkst izmantot netiešus izplūdes plūsmas mērījumus (pamatojoties uz degvielas un ieplūdes gaisa plūsmu vai degvielas plūsmu un oglekļa bilanci).
(3) Izmanto apkārtējās vides temperatūras sensoru vai ieplūdes gaisa temperatūras sensoru. Izmantojot ieplūdes gaisa temperatūras sensoru, ievēro otrās daļas 5.1. punktā noteiktās prasības.
(4) Reģistrētā vērtība ir: a) lietderīgais griezes moments vai b) lietderīgais griezes moments, kas aprēķināts, balstoties uz faktiskā griezes momenta procentu, berzes momentu un atsauces griezes momentu atbilstoši 7. papildinājuma 2.1.1. punktā noteiktajiem standartiem.
Lietderīgais griezes moments pamatojas uz nekoriģētu lietderīgo griezes momentu, ko nodrošina motors, ietverot aprīkojumu un palīgierīces, kas ietveramas, veicot emisiju testu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 2. papildinājumu.
3. papildinājums
Datu priekšapstrāde gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķiniem
1. Definīcijas
1.2. Šajā papildinājumā piemēro šādas definīcijas:
|
1.2.1. |
“nulles reakcija” ir vidējā reakcija, tostarp troksnis, uz nulles gāzi ne mazāk kā 30 sekunžu laikā; |
|
1.2.2. |
“iestatījuma reakcija” ir vidējā reakcija, tostarp troksnis, uz kalibrēšanas gāzi ne mazāk kā 30 sekunžu laikā. |
2. Novirzes korekcija
2.1. Maksimāli pieļaujamā novirze
Nulles reakcijas un iestatījuma reakcijas novirze ir mazāka par 2 % no pilnas skalas vērtības mazākajā izmantojamajā diapazonā.
|
a) |
Ja atšķirība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem ir mazāka par 2 %, izmērītās koncentrācijas drīkst izmantot nekoriģētā veidā vai arī tām drīkst veikt noviržu korekciju saskaņā ar 2.2. punktu. |
|
b) |
Ja atšķirība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem ir lielāka vai vienāda ar 2 %, izmērītajām koncentrācijām veic noviržu korekciju saskaņā ar 2.2. punktu. Ja korekcijas neveic, testu uzskata par nederīgu. |
2.2. Noviržu korekcija
Koncentrāciju, kurai veikta noviržu korekcija, aprēķina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VII pielikuma 3.5. punktā.
Atšķirība starp nekoriģētajām un koriģētajām īpatnējām gāzveida piesārņotāju emisiju vērtībām ir ± 6 % robežās no nekoriģētajām īpatnējām gāzveida piesārņotāju emisiju vērtībām. Ja novirzes pārsniedz 6 %, testu uzskata par nederīgu.
Ja ir piemērota noviržu korekcija, tad ziņojumā par gāzveida piesārņotāju emisijām izmanto tikai gāzveida piesārņotāju emisiju koriģētos rezultātus.
3. Laika sinhronizēšana
Lai samazinātu neobjektīvo ietekmi, ko uz gāzveida piesārņotāju emisiju masas aprēķiniem rada laika nobīde starp dažādajiem signāliem, saskaņā ar 3.1.–3.4. punkta prasībām veic to datu sinhronizēšanu laikā, kas saistīti ar gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķiniem.
3.1. Gāzu analizatoru dati
No gāzu analizatoriem iegūtos datus pienācīgi sinhronizē atbilstoši prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VII pielikuma 8.1.5.3. punktā.
3.2. Gāzu analizatoru un EFM dati
No gāzu analizatoriem iegūtos datus pienācīgi sinhronizē ar EFM datiem, izmantojot 3.4. punktā noteikto procedūru.
3.3. PEMS un motora dati
No PEMS iegūtos datus (gāzu analizatori un EFM) pienācīgi sinhronizē ar datiem no motora ECU, izmantojot 3.4.punktā noteikto procedūru.
3.4. Procedūra uzlabotai PEMS datu laika sinhronizēšanai
2. papildinājuma tabulā uzskaitītie testēšanas parametri ir iedalīti trīs dažādās kategorijās:
|
|
1. kategorija. Gāzu analizatori (HC, CO, CO2, NOx koncentrācijas). |
|
|
2. kategorija. EFM (izplūdes masas plūsma un izplūdes temperatūra). |
|
|
3. kategorija. Motors (griezes moments, ātrums, temperatūras, degvielas plūsma no ECU). |
Katras kategorijas laika sinhronizāciju ar abām pārējām kategorijām verificē, atrodot visaugstāko korelācijas koeficientu starp divām testa parametru sērijām. Visus kādas kategorijas parametrus nobīda, lai palielinātu korelācijas koeficientu. Lai aprēķinātu korelācijas koeficientus, izmanto šādus testa parametrus:
|
a) |
1. un 2. kategorija (gāzu analizatori un EFM dati) ar 3. kategoriju (motora dati): no ECU; |
|
b) |
1. kategorija ar 2. kategoriju: CO2 koncentrācija un izplūdes masas plūsma; |
|
c) |
2. kategorija ar 3. kategoriju: CO2 koncentrācija un motora degvielas plūsma. |
4. Datu konsekvences pārbaude
4.1. Gāzu analizatoru un EFM dati
Datu (ar EFM izmērītā izplūdes masas plūsma un gāzu koncentrācijas) konsekvenci verificē, izmantojot korelāciju starp ar ECU izmērīto degvielas plūsmu un degvielas plūsmu, kas aprēķināta saskaņā ar procedūru, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VII pielikuma 2.1.6.4. punktā.
Izmērītajām un aprēķinātajām degvielas plūsmu vērtībām veic lineāro regresiju. Izmanto mazāko kvadrātu metodi ar šādu labākās atbilstības vienādojumu:
y = mx + b
kur:
|
— |
y ir aprēķinātā degvielas plūsma (g/s), |
|
— |
m ir regresijas taisnes slīpums, |
|
— |
x ir izmērītā degvielas plūsma (g/s), |
|
— |
b ir regresijas taisnes krustpunkts ar y. |
Katrai regresijas taisnei nosaka slīpumu (m) un determinācijas koeficientu (r2). Ieteicams veikt šo analīzi diapazonā no 15 % no maksimālās vērtības līdz maksimālajai vērtībai un ar frekvenci 1 Hz vai lielāku. Lai tests būtu uzskatāms par derīgu, novērtē šādus divus kritērijus.
Tabula
Pielaides
|
Regresijas taisnes slīpums, m |
0,9 līdz 1,1 – ieteicamais |
|
Determinācijas koeficients r2 |
vismaz 0,90 – ieteicamais |
4.2. ECU griezes momenta dati
ECU griezes momenta datu konsekvenci verificē, salīdzinot maksimālās ECU griezes momenta vērtības pie dažādiem (attiecīgos gadījumos) motora apriezieniem ar atbilstošajām vērtībām uz motora oficiālās pilnas slodzes griezes momenta līknes un saskaņā ar 6. papildinājumu.
4.3. Īpatnējais degvielas patēriņš (BSFC)
BSFC pārbauda, izmantojot:
|
a) |
degvielas patēriņu, kas aprēķināts no gāzveida piesārņotāju emisiju datiem (ar gāzu analizatoriem noteiktās koncentrācijas un izplūdes masas plūsmas dati) saskaņā ar procedūru, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VII pielikuma 2.1.6.4. punktā; |
|
b) |
darbu, kas aprēķināts, izmantojot ECU datus (motora griezes moments un apgriezieni). |
4.4. Atmosfēras spiediens
Atmosfēras spiediena vērtību salīdzina ar GPS datos (ja tādi pieejami) norādīto augstumu.
4.5. Apstiprinātāja iestāde drīkst uzskatīt testu par nederīgu, ja tā nav apmierināta ar datu konsekvences pārbaudes rezultātiem.
5. Sausā–mitrā koriģēšana
Ja koncentrāciju mēra sausā stāvoklī, to pārrēķina uz mitru stāvokli saskaņā ar procedūru, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VII pielikuma 2. vai 3. iedaļā.
6. NOx korekcija, lai ņemtu vērā mitrumu un temperatūru
Ar gāzu analizatoriem izmērītajām NOx koncentrācijām neveic korekcijas, lai ņemtu vērā apkārtējā gaisa temperatūru un mitrumu.
4. papildinājums
Algoritms derīgu notikumu noteikšanai uzraudzības ekspluatācijā laikā
1. Vispārīgi noteikumi
1.1. Šajā papildinājumā “notikums” ir gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķiniem paredzēti dati, kas izmērīti uzraudzības ekspluatācijā testā un iegūti ar laika pieaugumu Δt, kas vienāds ar datu ņemšanas periodu.
1.2. Šajā papildinājumā noteiktā metodoloģija pamatojas uz darba notikumiem un nestrādes notikumiem.
1.3. Jebkuru notikumu, kuru saskaņā ar šo papildinājumu uzskata par nestrādes notikumu, uzskata par nederīgu darba vai CO2 masas un gāzveida piesārņotāju emisiju, un 5. papildinājuma 2. iedaļā noteikto vidējošanas intervālu atbilstības faktoru aprēķiniem. Aprēķinu vajadzībām izmanto tikai darba notikumus.
1.4. Nestrādes notikumus iedala šādās kategorijās: īsi nestrādes notikumi (≤ D2) un gari nestrādes notikumi (> D2) (D2 vērtību skatīt tabulā).
2. Nestrādes notikumu noteikšanas procedūra
2.1. Par nestrādes notikumiem uzskata šādus notikumus.
|
2.1.1. |
Notikumi, kad motora jauda ir mazāka nekā 10 % no motora maksimālās lietderīgās jaudas. |
|
2.1.2. |
Notikumi, kas atbilst motora sistēmas aukstiem apstākļiem (aukstā iedarbināšana), kā noteikts 2. papildinājuma 6.4.2. punktā. |
|
2.1.3. |
Notikumi, kas reģistrēti šā papildinājuma 3.3. punktā noteiktajām prasībām neatbilstošos apkārtējās vides apstākļos. |
|
2.1.4. |
Notikumi, kas reģistrēti mērinstrumentu periodisko pārbaužu laikos. |
2.2. Veic šādas papildus darbības.
|
2.2.1. |
Nestrādes notikumus, kas ir īsāki par D0, uzskata par darba notikumiem un tos apvieno ar apkārtējiem darba notikumiem (D0 vērtības skatīt tabulā). |
|
2.2.2. |
Uzsākšanas fāzi pēc ilga nestrādes notikuma (> D2) arī uzskata par nestrādes notikumu, līdz atgāzu temperatūra sasniedz 523 K. Ja atgāzu temperatūra nesasniedz 523 K D3 minūšu laikā, visus notikumus pēc D3 uzskata par darba notikumiem (D3 vērtības skatīt tabulā). |
|
2.2.3. |
Visu nestrādes notikumu pirmās D1 minūtes uzskata par darba notikumu (D1 vērtības skatīt tabulā). |
3. “Mašīnas darba” marķēšanas algoritms
3.1. 1. posms
Nosaka un sadala notikumus darba notikumos un nestrādes notikumos.
3.1.1. Definē darba notikumus un nestrādes notikumus saskaņā ar 2. punktu.
3.1.2. Aprēķina nestrādes notikumu ilgumu.
3.1.3. Nestrādes notikumus, kuri īsāki par D0, atzīmē kā darba notikumus (D0 vērtības skatīt tabulā).
3.1.4. Aprēķina atlikušo nestrādes notikumu ilgumu.
3.2. 2. posms
Apvieno īsus darba notikumus (≤ D2) ar nestrādes notikumiem.
3.2.1. Apvieno par D0 īsākus darba notikumus ar apkārtējiem nestrādes notikumiem, kuru ilgums ir lielāks nekā D1.
3.3. 3. posms
Atmet darba notikumus pēc gariem nestrādes notikumiem (uzsākšanas fāze).
3.3.1. Uzskata par nestrādes notikumiem tos notikumus pēc gariem (> D2) nestrādes notikumiem, līdz atgāzu temperatūra sasniedz 523 K vai līdz ir pagājušas D3 minūtes (D3 vērtības skatīt tabulā), atkarībā no tā, kas notiek vispirms.
3.4. 4. posms
Pēc darba notikumiem iekļauj nestrādes notikumus.
3.4.1. Ietver nestrādes notikuma D1 minūtes jebkura darba notikuma beigās (D1 vērtības skatīt tabulā).
Tabula
D0, D1, D2 un D3 parametru vērtības
|
Parametri |
Vērtība |
|
D0 |
2 minūtes |
|
D1 |
2 minūtes |
|
D2 |
10 minūtes |
|
D3 |
4 minūtes |
4. Piemēri
4.1. Nestrādes datu neiekļaušana 1. posma beigās
4.2. Nestrādes datu neiekļaušana 2. posma beigās
4.3. Nestrādes datu neiekļaušana 3. posma beigās
4.4. 4. posma beigas – nobeigums
5. papildinājums
Gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķini
1. Gāzveida piesārņotāju momentāno emisiju aprēķināšana
Gāzveida piesārņotāju emisiju momentāno masu aprēķina, pamatojoties uz gāzveida piesārņotāju emisiju momentāno koncentrāciju, kas izmērīta, veicot uzraudzības ekspluatācijā testu, un saskaņā ar procedūru, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VII pielikuma 2. vai 3. iedaļā.
2. Gāzveida piesārņotāju emisiju un atbilstības koeficientu noteikšana vidējošanas intervālos
2.1. Vidējošanas intervālu metode
Vidējošanas intervāls ir visu uzraudzības ekspluatācijā testa laikā aprēķinātās datu kopas apakškopa, kurā CO2 masa vai darbs ir vienāds ar motora CO2 masu vai darbu, kas izmērīts NRTC atsauces laboratorijā.
Gāzveida piesārņotāju emisijas un atbilstības koeficientus aprēķina, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi, pamatojoties uz atsauces darbu (2.2. punktā noteiktā procedūra) un atsauces CO2 masu (2.3. punktā noteiktā procedūra), kas izmērīta atsauces laboratorijas NRTC.
Aprēķinus veic saskaņā ar šādām vispārīgām prasībām.
2.1.1. Visus datus, kas nav iekļauti saskaņā ar 4. papildinājuma nosacījumiem, neņem vērā vidējošanas intervālu darba vai CO2 masas un gāzveida piesārņotāju emisiju un atbilstības koeficientu aprēķināšanai.
2.1.2. Slīdošā vidējošanas intervāla aprēķinus veic ar laika pieaugumu Δt, kas vienāds ar datu paraugu ņemšanas periodu.
2.1.3. Gāzveida piesārņotāju emisiju masu katram vidējošanas intervālam (mg/vidējošanas intervālā) iegūst, integrējot vidējošanas intervāla gāzveida piesārņotāju momentānās emisijas.
2.1.4. Aprēķinus veic un iesniedz par abām šīm procedūrām: atsauces CO2 masa un atsauces darbs.
1. attēls
Motora jauda attiecībā pret laiku un gāzveida piesārņotāju emisiju vidējošanas intervāla attiecība pret laiku, sākot ar pirmo vidējošanas intervālu
2.2. Uz darbu balstītā metode
2. attēls
Uz darbu balstītā metode
i vidējošanas intervāla ilgumu (t 2, i – t 1, i ) nosaka šādi:
W(t 2,i ) – W(t 1,i ) ≥ Wref
kur:
|
— |
W(tj,i) ir motora darbs, kas mērīts no testa sākuma līdz laikam tj,i , kWh, |
|
— |
Wref ir motora darbs NRTC, kWh, |
|
— |
t2,i izraugās tā, lai: W(t 2,i – Δt) – W(t 1,i ) < Wref ≤ W(t 2,i ) – W(t 1,i ) |
Δt ir paraugu ņemšanas laiks, kas vienāds ar vienu sekundi vai mazāks.
2.2.1. Īpatnējo gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķini
Īpatnējās gāzveida piesārņotāju emisijas e gas (g/kWh) katram intervālam un katram gāzveida piesārņotājam aprēķina šādi:
kur:
|
— |
m ir gāzveida piesārņotāja masas emisija, mg/vidējošanas intervālā, |
|
— |
W(t 2, i ) – W(t 1, i ) ir motora darbs i vidējošanas intervālā, kWh. |
2.2.2. Derīgu vidējošanas intervālu atlase
Derīgie vidējošanas intervāli ir tie, kuros vidējā jauda pārsniedz 20 % no motora maksimālās jaudas. Derīgo vidējošanas intervālu procentuālais īpatsvars ir vienāds ar 50 % vai lielāks.
2.2.2.1. Testu uzskata par nederīgu, ja derīgo vidējošanas intervālu procentuālais īpatsvars ir mazāks par 50 %.
2.2.3. Atbilstības koeficientu aprēķini
Atbilstības koeficientus katram atsevišķajam derīgajam vidējošanas intervālam un katram atsevišķajam gāzveida piesārņotājam aprēķina šādi:
kur:
|
— |
e ir gāzveida piesārņotāja īpatnējās emisijas, g/kWh, |
|
— |
L ir piemērojamā robežvērtība, g/kWh. |
2.3. Uz CO2 masu balstītā metode
3. attēls
Uz CO2 masu balstītā metode
i vidējošanas intervāla ilgumu (t 2, i – t 1, i ) nosaka šādi:
kur:
|
— |
|
ir CO|
— |
|
ir CO|
— |
t2,i izraugās tā, lai:
|
Δt ir paraugu ņemšanas laiks, kas vienāds ar vienu sekundi vai mazāks.
CO2 masas aprēķina vidējošanas intervālos, integrējot gāzveida piesārņotāja momentānās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktā noteiktajām prasībām.
2.3.1. Derīgu vidējošanas intervālu atlase
Derīgie vidējošanas intervāli ir intervāli, kuru ilgums nepārsniedz maksimālo ilgumu, kas aprēķināts pēc formulas:
kur:
|
— |
Dmax ir vidējošanas intervāla maksimālais ilgums, s, |
|
— |
Pmax ir motora maksimālā jauda, kW. |
Derīgo vidējošanas intervālu procentuālais īpatsvars ir vienāds ar 50 % vai lielāks.
2.3.2. Atbilstības koeficientu aprēķini
Atbilstības koeficientus katram atsevišķajam derīgajam intervālam un katram atsevišķajam piesārņotājam aprēķina šādi:
kur 
(attiecība ekspluatācijas laikā) un
(sertifikācijas attiecība)
kur:
|
— |
m ir gāzveida piesārņotāja masas emisija, mg/vidējošanas intervālā, |
|
— |
|
ir CO|
— |
|
ir motora CO|
— |
mL ir gāzveida piesārņotāja masas emisija, kas atbilst piemērojamajai NRTC robežvērtībai, mg. |
3. Gāzveida piesārņotāju emisiju aprēķinu noapaļošana
Saskaņā ar standartu ASTM E 29-06b (Standarta prakse zīmīgo ciparu izmantošanai testa datos, lai noteiktu atbilstību specifikācijām) galīgos testa rezultātus noapaļo līdz tādam pašam decimālzīmju skaitam, kāds izmantots piemērojamā emisijas standartā, plus viens papildu zīmīgais cipars. Nav atļauts noapaļot starpvērtības, no kurām iegūst galīgo gāzveida piesārņotāja īpatnējo emisiju rezultātu.
4. Gāzveida piesārņotāju emisiju rezultāti
Saskaņā ar šā pielikuma 10. punktu ziņo šādus rezultātus:
|
a) |
gāzveida piesārņotāju emisiju momentānā koncentrācija, kas izmērīta, veicot uzraudzības ekspluatācijā testu; |
|
b) |
gāzveida piesārņotāju emisiju vidējā koncentrācija visā uzraudzības ekspluatācijā testā; |
|
c) |
gāzveida piesārņotāju emisiju momentānā masa, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punktu; |
|
d) |
gāzveida piesārņotāju emisiju integrētā masa visā uzraudzības ekspluatācijā testā, kas aprēķināta kā saskaņā ar 1. punktu aprēķinātā gāzveida piesārņotāju momentāno emisiju masas summa; |
|
e) |
atbilstības koeficientu sadalījums derīgajos intervālos, kas aprēķināts saskaņā ar 2.2.3. un 2.3.2. punktu (minimālais, maksimālais un 90. kumulatīvā procentile); |
|
f) |
atbilstības koeficientu sadalījums visiem intervāliem, kas aprēķināts saskaņā ar 2.2.3. un 2.3.2. punktu, nenosakot derīgos datus saskaņā ar 4. papildinājumu un nenosakot derīgos intervālus, kas noteikti 2.2.2. un 2.3.1. punktā (minimālais, maksimālais un 90. kumulatīvā procentile). |
6. papildinājums
ECU griezes momenta signāla atbilstība
1. Maksimālā griezes momenta metode
1.1. Maksimālā griezes momenta metode sastāv no pārliecināšanās, ka uzraudzības ekspluatācijā testa laikā punkts uz maksimālā griezes momenta kā motora apgriezienu funkcijas standartlīknes ir sasniegts.
1.2. Ja punkts uz maksimālā griezes momenta atskaites līknes, kas atlikts atkarībā no motora apgriezieniem, nav ticis sasniegts, veicot uzraudzības ekspluatācijā testu, ražotājs ir tiesīgs pēc vajadzības mainīt autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas noslodzi un/vai 2. papildinājuma 2. punktā noteikto testa minimālo ilgumu, lai to demonstrētu pēc uzraudzības ekspluatācijā testa.
1.3. Šā papildinājuma 1.2. punktā noteiktās prasības nepiemēro, ja ražotājs, tam iepriekš piekrītot apstiprinātājai iestādei, uzskata, ka normālas ekspluatācijas laikā nav iespējams sasniegt autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā uzstādīta motora maksimālā griezes momenta līknes punktu, to nepārslogojot, vai arī ja tas nebūtu droši.
1.4. Šādā gadījumā ražotājs apstiprinātājai iestādei ierosina alternatīvu metodi signāla pārbaudīšanai. Alternatīvo metodi izmanto tikai tad, ja apstiprinātāja iestāde uzskata to par iespējamu un piemērojamu tā, ka netiek pārslogots motors vai radīts jebkāds drošības risks.
1.5. Ražotājs drīkst apstiprinātājai iestādei ierosināt precīzāku un pilnīgāku metodi ECU griezes momenta signāla atbilstības pārbaudīšanai, veicot uzraudzības ekspluatācijā testu, nekā 1.1. līdz 1.4. punktā noteiktā metode. Šādā gadījumā minētajos punktos noteiktās metodes vietā izmanto ražotāja ierosināto metodi.
2. ECU griezes momenta signāla atbilstības pārbaudīšanas neiespējamība
Ja ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda, ka ECU griezes momenta signālu nav iespējams pārbaudīt, veicot uzraudzības ekspluatācijā testu, apstiprinātāja iestāde akceptē verifikāciju, kas veikta to testu laikā, kas nepieciešami ES tipa apstiprinājuma saņemšanai un ir norādīti ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.
7. papildinājums
Prasības ECU datu plūsmas informācijai
1. Sniedzamie dati
1.1. ECU nodrošina vismaz 1. tabulā iekļautos mērījumu datus.
1. tabula
Mērījumu dati
|
Parametrs |
Mērvienība |
|
Motora griezes moments (1) |
Nm |
|
Motora apgriezieni |
apgr./min. |
|
Motora dzesētāja temperatūra |
K |
1.2. Ja gaisa spiedienu, vai gaisa temperatūru nemēra ar ārējiem sensoriem, šos datus nodrošina ECU saskaņā ar 2. tabulu.
2. tabula
Papildu mērījumu dati
|
Parametrs |
Mērvienība |
|
Gaisa temperatūra (2) |
K |
|
Gaisa spiediens |
kPa |
|
Degvielas plūsma uz motoru |
g/s |
1.3. Ja izplūdes masas plūsmu nemēra tieši, degvielas plūsmu uz motoru nodrošina saskaņā ar 2. papildinājuma 1. punkta tabulu.
2. Sakaru prasības
2.1. Piekļuve datu plūsmas informācijai
2.1.1. Piekļuvi datu plūsmas informācijai nodrošina saskaņā ar vismaz vienu šādu standartu sēriju:
|
a) |
ISO 27145 ar ISO 15765-4 (uz CAN bāzes); |
|
b) |
ISO 27145 ar ISO 13400 (uz TCP/IP bāzes); |
|
c) |
SAE J1939-73. |
2.1.2. Lai nodrošinātu 1. tabulā noteikto datu kopu, ECU atbalsta vismaz viena iepriekš minētā standarta atbilstošos pakalpojumus.
Standarta(-u) papildiespēju īstenošana ECU ir atļauta, bet nav obligāta.
2.1.3. Piekļuve datu plūsmas informācijai ir iespējama, izmantojot vadu savienojumu (ārējs skenēšanas instruments).
2.2. Saziņa pa vadiem uz CAN bāzes
2.2.1. Datu pārraides ātrums vadu datu posmā ir 250 kbps vai 500 kbps.
2.2.2. Saskarne savienojumam starp motoru un PEMS mērinstrumentiem ir standartizēta un atbilst visām ISO 15031-3 A tipa (12 VDC barošanas avots), B tipa (24 VDC barošanas avots) vai SAE J1939-13 (12 vai 24 VDC barošanas avots) prasībām.
2.3 Dokumentācijas prasības
Ražotājs informācijas dokumentā, kas noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/656 (3) par administratīvajām prasībām, norāda sakaru standartu(-us), ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi datu plūsmas informācijai saskaņā ar 2.1.1. punktu.
(1) Sniegtā vērtība ir vai nu a) lietderīgais motora griezes moments, vai arī b) lietderīgais motora griezes moments, kas aprēķināts no citām attiecīgām griezes momenta vērtībām, kā noteikts atbilstošajā protokola standartā, kas noteikts 2.1.1. punktā. Lietderīgais griezes moments pamatojas uz nekoriģētu lietderīgo griezes momentu, ko nodrošina motors, ietverot aprīkojumu un palīgierīces, kas ietveramas, veicot emisiju testu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/654 par tehniskajām un vispārējām prasībām VI pielikuma 2. papildinājumu.
(2) Izmantojot ieplūdes gaisa temperatūras sensoru, ievēro 2. papildinājuma otrās daļas 5.1. punktā noteiktās prasības.
(3) Komisijas 2016. gada 19. decembra Īstenošanas regula (ES) 2017/656, ar ko nosaka administratīvās prasības attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 364. lpp.).
8. papildinājums
Testa ziņojums par uzraudzību ekspluatācijā
1. Informācija par motora ražotāju
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums(-i))
1.2. Uzņēmuma nosaukums un ražotāja adrese
1.3. Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese
1.4. Montāžas/ražošanas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es)
2. Informācija par motoru
2.1. Motora tipa/saimes apzīmējums
2.2. Motora tipa/motoru saimes kategorija un apakškategorija
2.3. Tipa apstiprinājuma numurs
2.4. Komercnosaukums(-i) (attiecīgā gadījumā)
2.5. Motora identifikācijas numurs
2.6. Motora ražošanas gads un mēnesis
2.7. Motors pārbūvēts
2.8. Motora darba tilpums (dm3)
2.9. Cilindru skaits
2.10. Motora deklarētā nominālā lietderīgā jauda / nominālie apgriezieni (kW/apgr./min)
2.11. Motora maksimālā lietderīgā jauda / pie apgriezieniem (kW/apgr./min)
2.12. Motora deklarētais maksimālais griezes moments / pie apgriezieniem (Nm/apgr./min)
2.13. Tukšgaitas apgriezieni (apgr./min)
2.14. Ir pieejama ražotāja norādīta pilnas slodzes griezes momenta līkne (jā/nē)
2.15. Ražotāja norādītās pilnas slodzes griezes momenta līknes atsauces numurs
2.16. DeNOx sistēma (piem., EGR, SCR)
2.17. Katalītiskā neitralizatora veids
2.18. Cietdaļiņu filtra veids
2.19. Pēcapstrāde modificēta salīdzinājumā ar tipa apstiprinājumu (jā/nē)
2.20. ECU informācija (programmatūras kalibrēšanas numurs)
3. Informācija par autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku
3.1. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas īpašnieks
3.2. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas kategorija(-as)
3.3. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas ražotājs
3.4. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas identifikācijas numurs
3.5. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts (ja pieejams)
3.6. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas komercnosaukums(-i) (attiecīgā gadījumā)
3.7. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas ražošanas gads un mēnesis
4. Motora / autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas izraudzīšanās
4.1. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas vai motora atrašanās vietas noteikšanas paņēmiens
4.2. Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas, motoru, ekspluatācijas saimju atlases kritēriji
4.3. Vieta, kurā parasti tiek izmantota testētā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika
4.4. Ekspluatācijas stundas testa sākumā:
|
4.4.1. |
autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika (h) |
|
4.4.2. |
motors (h) |
5. Pārvietojamā emisiju mērīšanas sistēma (PEMS)
5.1. PEMS barošanas avots: ārējs / pieslēgums autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai
5.2. Mērinstrumentu (PEMS) marka un veids
5.3. Mērinstrumentu (PEMS) kalibrēšanas datums
5.4. Aprēķinu programmatūra un izmantotā versija (piem., EMROAD 4.0)
5.5. Apkārtējās vides apstākļu sensoru atrašanās vieta
6. Testēšanas apstākļi
6.1. Testa datums un laiks
6.2. Testa ilgums
6.3. Testa veikšanas vieta
6.4. Vispārējie laika un apkārtējās vides apstākļi (piem., temperatūra, mitrums, augstums virs jūras līmeņa)
6.4.1. Vidējie apkārtējās vides apstākļi (aprēķināti, pamatojoties uz momentāno mērījumu datiem)
6.5. Katras autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas vienības / motora ekspluatācijas stundas
6.6. Sīka informācija par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas faktisko ekspluatāciju
6.7. Testa degvielas specifikācijas
6.8. Smēreļļas specifikācijas
6.9. Reaģenta specifikācijas (attiecīgā gadījumā)
6.10. Īss veiktā darba apraksts
7. Gāzveida piesārņotāju emisiju vidējā koncentrācija
7.1. Vidējā HC koncentrācija (ppm) [nav obligāti]
7.2. Vidējā CO koncentrācija (ppm) [nav obligāti]
7.3. Vidējā NOx koncentrācija (ppm) [nav obligāti]
7.4. Vidējā CO2 koncentrācija (ppm) [nav obligāti]
7.5. Vidējā izplūdes masas plūsma (kg/h) [nav obligāti]
7.6. Vidējā izplūdes temperatūra (°C) [nav obligāti]
8. Gāzveida piesārņotāju emisiju integrētā masa
8.1 THC emisijas (g)
8.2 CO emisijas (g)
8.3 NOx emisijas (g)
8.4 CO2 emisijas (g)
9. Vidējošanas intervāla (1) atbilstības koeficienti (aprēķināti saskaņā ar 2.–5. papildinājumu)(Minimālā, maksimālā un 90. kumulatīvā procentile)
9.1. Darba vidējošanas intervāla THC atbilstības koeficients (-)
9.2. Darba vidējošanas intervāla CO atbilstības koeficients (-)
9.3. Darba vidējošanas intervāla NOx atbilstības koeficients (-)
9.4. CO2 masas vidējošanas intervāla THC atbilstības koeficients (-)
9.5. CO2 masas vidējošanas intervāla CO atbilstības koeficients (-)
9.6. CO2 masas vidējošanas intervāla NOx atbilstības koeficients (-)
9.7. Darba vidējošanas intervāls: minimālā un maksimālā jauda vidējošanas intervālā (%)
9.8. CO2 masas vidējošanas intervāls: minimālais un maksimālais vidējošanas intervāla ilgums (s)
9.9. Darba vidējošanas intervāls: derīgo vidējošanas intervālu daudzums procentos
9.10. CO2 masas vidējošanas intervāls: derīgo vidējošanas intervālu daudzums procentos
9.11. CO2 emisijas
10. Vidējošanas intervāla atbilstības koeficienti (aprēķināti saskaņā ar 2., 3. un 5. papildinājumu, nenosakot derīgos datus saskaņā ar 4. papildinājumu un nenosakot derīgos intervālus, kā noteikts 5. papildinājuma 2.2.2. un 2.3.1. punktā)(Minimālā, maksimālā un 90. kumulatīvā procentile)
10.1. Darba vidējošanas intervāla THC atbilstības koeficients (-)
10.2. Darba vidējošanas intervāla CO atbilstības koeficients (-)
10.3. Darba vidējošanas intervāla NOx atbilstības koeficients (-)
10.4. CO2 masas vidējošanas intervāla THC atbilstības koeficients (-)
10.5. CO2 masas vidējošanas intervāla CO atbilstības koeficients (-)
10.6. CO2 masas vidējošanas intervāla NOx atbilstības koeficients (-)
10.7. Darba vidējošanas intervāls: minimālā un maksimālā jauda vidējošanas intervālā (%)
10.8. CO2 masas vidējošanas intervāls: minimālais un maksimālais vidējošanas intervāla ilgums (s)
11. Testa rezultātu verifikācija
11.1. THC analizatora nulles, iestatīšanas un pārbaudes rezultāti, pirms un pēc testa
11.2. CO analizatora nulles, iestatīšanas un pārbaudes rezultāti, pirms un pēc testa
11.3. NOx analizatora nulles, iestatīšanas un pārbaudes rezultāti, pirms un pēc testa
11.4. CO2 analizatora nulles, iestatīšanas un pārbaudes rezultāti, pirms un pēc testa
11.5. Datu konsekvences pārbaudes rezultāti saskaņā ar 3. papildinājuma 4. iedaļu
I-1. Momentānie mērījumu dati
I-1.1. THC koncentrācija (ppm)
I-1.2. CO koncentrācija (ppm)
I-1.3. NOx koncentrācija (ppm)
I-1.4. CO2 koncentrācija (ppm)
I-1.5. Izplūdes masas plūsma (kg/h)
I-1.6. Izplūdes temperatūra (°C)
I-1.7. Gaisa temperatūra (°C)
I-1.8. Gaisa spiediens (kPa)
I-1.9. Gaisa mitrums (g/kg) [nav obligāti]
I-1.10. Motora griezes moments (Nm)
I-1.11. Motora apgriezieni (apgr./min)
I-1.12. Motora degvielas plūsma (g/s)
I-1.13. Motora dzesētāja temperatūra (°C)
I-1.14. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums (grādi)
I-1.15. Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums (grādi)
I-2. Momentānie aprēķinātie dati
I-2.1. THC masa (g/s)
I-2.2. CO masa (g/s)
I-2.3. NOx masa (g/s)
I-2.4. CO2 masa (g/s)
I-2.5. THC kumulētā masa (g)
I-2.6. CO kumulētā masa (g)
I-2.7. NOx kumulētā masa (g)
I-2.8. CO2 kumulētā masa (g)
I-2.9. Aprēķinātā degvielas plūsma (g/s)
I-2.10. Motora jauda (kW)
I-2.11. Motora darbs (kWh)
I-2.12. Darba vidējošanas intervāla ilgums (s)
I-2.13. Motora vidējā jauda darba vidējošanas intervālā (%)
I-2.14. Darba vidējošanas intervāla THC atbilstības koeficients (-)
I-2.15. Darba vidējošanas intervāla CO atbilstības koeficients (-)
I-2.16. Darba vidējošanas intervāla NOx atbilstības koeficients (-)
I-2.17. CO2 masas vidējošanas intervāla ilgums (s)
I-2.18. CO2 masas vidējošanas intervāla THC atbilstības koeficients (-)
I-2.19. CO2 masas vidējošanas intervāla CO atbilstības koeficients (-)
I-2.20. CO2 masas vidējošanas intervāla NOx atbilstības koeficients (-)
(1) Vidējošanas intervāls ir visu uzraudzības ekspluatācijā testa laikā aprēķinātās datu kopas apakškopa, kurā CO2 masa vai darbs ir vienāds ar motora CO2 masu vai darbu, kas izmērīts atsauces laboratorijas NRTC ciklā.