10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/9

(1)

ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 nosaka prudenciālās prasības centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD), lai nodrošinātu, ka tie ir droši un stabili un visu laiku atbilst kapitāla prasībām. Šādas kapitāla prasības nodrošina, ka CVD ir vienmēr nodrošināts ar kapitālu pret riskiem, kuriem tas ir pakļauts, un ka vajadzības gadījumā tas spēj veikt savu darbību pienācīgu pārtraukšanu vai pārstrukturēšanu.

(2)

Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumos par kredītu un likviditātes riskiem, kuri skar CVD un norīkotās iestādes, skaidri pieprasīts, ka to iekšējie noteikumi un procedūras ļauj tiem uzraudzīt, izmērīt un pārvaldīt riska darījumus un likviditātes vajadzības ne tikai attiecībā uz atsevišķiem dalībniekiem, bet arī attiecībā uz dalībniekiem, kas pieder tai pašai grupai un kas ir CVD darījumu partneri, šādi noteikumi būtu jāattiecina uz uzņēmumu grupām, kuras veido mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi.

(3)

Šīs regulas nolūkā ir ņemti vērā attiecīgie ieteikumi, kas izklāstīti Finanšu tirgu infrastruktūru principos, kurus izdevusi Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (CPSS-IOSCO principi) (2). Ir ņemts vērā arī kredītiestāžu kapitālam piemērojamais režīms saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (3), jo CVD ir zināmā mēra pakļauti riskiem, kas ir līdzīgi riskiem, kam pakļautas kredītiestādes.

(4)

Ir lietderīgi, ka kapitāla definīcija šajā regulā atspoguļo kapitāla definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (4) (ETIR). Šāda definīcija ir vispiemērotākā attiecībā uz regulatīvajām prasībām, ņemot vērā to, ka kapitāla definīcija Regulā (ES) Nr. 648/2012 tika īpaši izstrādāta tirgus infrastruktūrām. CVD, kas ir saņēmuši atļauju nodrošināt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, ir jāizpilda kapitāla prasības saskaņā ar šo regulu un vienlaikus pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tiem ir jāizpilda pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013, izmantojot instrumentus, kas atbilst minētās regulas nosacījumiem. Lai izvairītos no pretrunīgām vai dubultām ziņošanas prasībām un ņemot vērā, ka metodes, kas izmantotas, lai aprēķinātu papildu kapitāla prasību CVD saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, ir cieši saistītas ar metodēm, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013, CVD, kas piedāvā banku tipa papildpakalpojumus, būtu jāļauj izpildīt šajā regulā paredzētās papildu kapitāla prasības ar tiem pašiem instrumentiem, kuri atbilst vai nu Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktajām prasībām.

(5)

Lai nodrošinātu, ka nepieciešamības gadījumā CVD spēj organizēt savu darbību pārstrukturēšanu vai pienācīgu pārtraukšanu, CVD būtu jātur kapitāls kopā ar nesadalīto peļņu un rezervēm, kas vienmēr ir pietiekams, lai segtu darbības izmaksas laikposmā, kurā CVD spēj reorganizēt tās kritiski svarīgās darbības, tostarp veicot rekapitalizāciju, nomainot vadību, pārskatot tā darījumdarbības stratēģijas, pārskatot izmaksu vai maksu struktūras un pārstrukturējot tā sniegtos pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka savu darbību pārtraukšanas vai pārstrukturēšanas laikā CVD vēl ir jāturpina savas parastās darbības, un lai arī CVD darbību pārtraukšanas vai pārstrukturēšanas laikā faktiskie izdevumi var būt ievērojami lielāki par gada bruto darbības izmaksām pārstrukturēšanas vai pārtraukšanas izmaksu dēļ, izmantojot bruto gada darbību izmaksas kā kritēriju nepieciešamā kapitāla aprēķināšanai, vajadzētu pienācīgi tuvināt faktiskās izmaksas CVD darbību pārtraukšanas vai pārstrukturēšanas laikā.

(6)

Līdzīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta a) apakšpunktam, ar ko paredzēts, ka iestādēm ir jāatskaita zaudējumi kārtējam finanšu gadam no pirmā līmeņa pamata kapitāla, neto ienākumu nozīme to risku segšanā un absorbēšanā, kas rodas no negatīvām izmaiņām darījumdarbības apstākļos, arī būtu jāņem vērā šajā regulā. Tādēļ tikai gadījumos, kad neto ienākumi ir nepietiekami, lai segtu zaudējumus, kas rodas no darījumdarbības riska “kristalizēšanas” (akciju pārdošanas un tūlītējas atpirkšanas), minētie zaudējumi ir jāsedz no pašu līdzekļiem. Būtu jāapsver iespēja kārtējam gadam plānotajos rādītājos ņemt vērā jaunos apstākļus, ja nav pieejami dati no iepriekšējā gada, piemēram, jaunizveidota CVD gadījumā. Saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 152/2013 (5) būtu jāparedz, ka CVD tur minimālo prudenciālo kapitāla summu, nodrošinoties pret darījumdarbības risku, lai garantētu minimālo prudenciālo režīmu.

(7)

Saskaņā ar CPSS-IOSCO principiem materiālo un nemateriālo aktīvu amortizācijas un nolietojuma izmaksas var atskaitīt no bruto darbības izmaksām kapitāla prasību aprēķināšanai. Tā kā minētās izmaksas nerada faktiskās naudas plūsmas, kas ir jānodrošina ar kapitālu, šādi atskaitījumi būtu jāpiemēro kapitāla prasībām attiecībā uz darījumdarbības risku un prasībām, kas attiecas uz darbību pārtraukšanu vai pārstrukturēšanu.

(8)

Tā kā laiks, kas nepieciešams darbību pienācīgai pārtraukšanai vai pārstrukturēšanai ir cieši atkarīgs no pakalpojumiem, ko sniedz jebkurš atsevišķs CVD, un no tirgus vides, kurā tas darbojas, jo īpaši no iespējas, ka cits CVD var uzņemties daļu vai visus no tā pakalpojumiem, mēnešu skaits, kas nepieciešams, lai pārstrukturētu tā darbības vai tās pārtrauktu, būtu jābalsta uz CVD pašu aplēsi. Tomēr šim laika periodam nevajadzētu būt mazākam par minimālo mēnešu skaitu, kas nepieciešams, lai veiktu Regulas (ES) Nr. 909/2014 47. pantā minēto pārstrukturēšanu vai pārtraukšanu, lai nodrošinātu kapitāla prasību piesardzīgu līmeni.

(9)

CVD vajadzētu izstrādāt scenārijus savu darbību pārstrukturēšanai vai pārtraukšanai, kas ir pielāgoti tā darījumdarbības modelim. Tomēr, lai panāktu, ka prasības par darbības pārstrukturēšanu vai pārtraukšanu Savienībā tiek piemērotas saskaņoti, un lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti prudenciāli atbilstīgas prasības, šādu scenāriju izstrādei būtu jānosaka labi definēti kritēriji.

(10)

Regula (ES) Nr. 575/2013 ir galvenais kritērijs kapitāla prasību noteikšanai CVD. Lai nodrošinātu atbilstību minētajai regulai, šajā regulā noteiktās metodes operacionālā riska aprēķināšanai arī būtu jāsaprot kā tādas, kas attiecas uz juridisko risku šīs regulas nolūkā.

(11)

Ja dalībnieka vainas dēļ vērtspapīrus nav izdevies droši uzglabāt, tā rezultātā var rasties izmaksas dalībniekam vai izmaksas CVD, kas saskartos ar likumīgām prasībām. Tādēļ noteikumos par regulatīvā kapitāla aprēķināšanu attiecībā uz operacionālo risku jau ir ņemts vērā glabāšanas risks. To pašu iemeslu dēļ glabāšanas riskam attiecībā uz vērtspapīriem, kas turēti, izmantojot saikni ar citiem CVD, nebūtu jāpiemēro nekādas papildu regulatīvās kapitāla prasības, bet tas būtu jāuzskata par daļu no regulatīvā kapitāla attiecībā uz operacionālo risku. Līdzīgi, glabāšanas risku, ar ko saskaras CVD attiecībā uz saviem aktīviem, ko tur turētājbanka vai cits CVD, nebūtu jāuzskaita divkārt un attiecībā uz to nebūtu jāpieprasa papildu regulatīvais kapitāls.

(12)

CVD var arī saskarties ar ieguldījumu riskiem attiecībā uz aktīviem, kas tam pieder, vai attiecībā uz ieguldījumiem, ko tas veic, izmantojot nodrošinājumu, dalībnieku noguldījumus, dalībniekiem izsniegtos aizdevumus vai jebkurus citus riska darījumus, ko veic saskaņā ar atļautajiem banku tipa papildpakalpojumiem. Ieguldījumu risks ir zaudējumu risks, ar ko saskaras CVD, kad tas iegulda savos vai savu dalībnieku resursos, piemēram, nodrošinājumā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (6), Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 152/2013 izklāstītie noteikumi ir piemērots kritērijs kapitāla prasību noteikšanai, lai segtu kredītrisku, darījumu partneru kredītrisku un tirgus riskus, kas var rasties no ieguldījumiem, ko veicis CVD.

(13)

Ņemot vērā CVD darbību raksturu, CVD uzņemas darījumdarbības risku vispārējo darījumdarbības nosacījumu iespējamo izmaiņu dēļ, kuras, iespējams, kaitēs tā finanšu stāvoklim, jo samazināsies tā ieņēmumi vai palielināsies tā izdevumi, kas novedīs pie zaudējumiem, kas ir jānodrošina ar tā kapitālu. Ņemot vērā to, ka darījumdarbības riska līmenis ir lielā mērā atkarīgs no katra CVD atsevišķās situācijas un to var izraisīt dažādi faktori, šīs regulas kapitāla prasību pamatā vajadzētu būt CVD pašu aplēsei, un metodei, ko izmantojis CVD šādas aplēses iegūšanai, vajadzētu būt samērīgai ar CVD darbību apjomu un sarežģītību. CVD būtu jāizstrādā sava aplēse par kapitālu, kas nepieciešams, lai nodrošinātos pret darījumdarbības risku saskaņā ar spriedzes scenāriju kopumu, lai segtu riskus, kas jau nav ietverti metodē, ko izmanto operacionālajam riskam. Lai nodrošinātu kapitāla prasību piesardzīgu līmeni attiecībā uz darījumdarbības risku, veicot aprēķinu, kas balstīts uz pašizstrādātiem scenārijiem, būtu jāievieš minimāls kapitāla līmenis prudenciālas minimālās summas veidā. Darījumdarbības riskam nepieciešamā kapitāla minimālais līmenis būtu jāsaskaņo ar līdzīgām prasībām attiecībā uz citām tirgus insfrastruktūrām saistītajos Savienības tiesību aktos, piemēram, Komisijas Deleģētajā regulā par kapitāla prasībām centrālajiem darījumu partneriem (CCP).

(14)

Papildu kapitāla prasībai attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar banku tipa papildpakalpojumiem, būtu jāsedz visi riski, kas saistīti ar tekošās dienas kredīta sniegšanu dalībniekiem vai citiem CVD lietotājiem. Ja uz nakti vai ilgāku laiku izsniegtā kredīta kredītriska darījumi izriet no tekošās dienas kredīta sniegšanas, attiecīgie riski būtu jāizmēra un jānovērš, izmantojot metodes, kas ir jau noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā standartizētajai pieejai un 3. nodaļā uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai (IRB pieeja), ņemot vērā to, ka minētā regula nodrošina prudenciālus noteikumus kredītriska mērīšanai, kas izriet no uz nakti vai ilgāku laiku izsniegtā kredīta kredītriska darījumiem. Tekošās dienas kredītriskiem piemēro īpašu režīmu, jo metode to mērīšanai nav skaidri noteikta Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai citos piemērojamajos Savienības tiesību aktos. Tā rezultātā metodei, kas jo īpaši attiecas uz tekošās dienas kredītrisku, vajadzētu būt riska ziņā pietiekami sensitīvai, lai ņemtu vērā nodrošinājuma kvalitāti, dalībnieku kvalitātes novērtējumu un faktiskos novērotos tekošās dienas riska darījumus. Tajā pašā laikā metodei būtu jānodrošina pienācīgi stimuli banku tipa papildpakalpojumu sniedzējiem, tostarp stimuls pieņemt augstākās kvalitātes nodrošinājumu un izvēlēties kredītspējīgus darījumu partnerus. Lai gan banku tipa papildpakalpojumu sniedzējiem ir pienākums pienācīgi novērtēt un pārbaudīt nodrošinājuma un diskontu līmeni un vērtību, metodei, kas izmantota, lai noteiktu papildu kapitāla prasību tekošās dienas kredītriskam, būtu jānodrošina pietiekams kapitāls gadījumos, ja nodrošinājuma vērtības negaidīts samazinājums pārsniedz aplēses un tā rezultātā rodas atlikušie kredītriska darījumi, kas ir nodrošināti tikai daļēji.

(15)

Kapitāla palielinājums aprēķinā attiecībā uz risku, kas izriet no banku tipa papildpakalpojumu sniegšanas, ir jāņem vērā pagātnes informācija par tekošās dienas kredītriska darījumiem. Tā rezultātā nolūkā spēt aprēķināt minēto papildu kapitāla palielinājumu struktūrām, kas sniedz banku tipa papildpakalpojumus CVD lietotājiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punktu (CVD banku pakalpojumu sniedzēji), būtu jāreģistrē vismaz viena gada dati par to tekošās dienas kredītriska darījumiem. Pretējā gadījumā tie nespētu noteikt attiecīgos riska darījumus, balstoties uz kuriem tiek veikts aprēķins. Līdz ar to CVD banku pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieprasa izpildīt pašu kapitāla prasību, kas atbilst kapitāla palielinājumam, līdz tie spēj apkopot visu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu minētā palielinājuma aprēķinu.

(16)

Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 8. punktā ir noteikts, ka noteikumu izstrādē ir jānosaka papildu kapitāla prasība, kā minēts regulas 54. panta 4. punkta e) apakšpunktā un 54. panta 3. punkta d) apakšpunktā. Turklāt minētās regulas 54. pantā ir noteikts, ka papildu kapitāla prasība atspoguļo tekošās dienas kredītrisku, kas izriet no darbībām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C iedaļā, un jo īpaši no tekošās dienas kredīta sniegšanas vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem vai citiem CVD pakalpojumu lietotājiem. Tādēļ tekošās dienas kredītriska darījumos vajadzētu arī iekļaut zaudējumu, ar ko saskartos CVD banku pakalpojumu sniedzējs, ja dalībnieks aizņēmējs neizpildītu savas saistības.

(17)

Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 3. punkta d) apakšpunktā, kas attiecas uz CVD banku pakalpojumu sniedzēja kredītrisku, noteikts, ka ir jāpieņem augsti likvīds nodrošinājums ar minimālu kredītrisku un tirgus risku. Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 4. punkta d) apakšpunktā, kas attiecas uz CVD banku pakalpojumu sniedzēja likviditātes risku, noteikts, ka ir jābūt pieejamiem atbilstīgiem likvīdiem resursiem. Viens šāds atbilstīgais likvīdais resurss ir augsti likvīds nodrošinājums. Lai arī ir saprotams, ka terminoloģija, kas izmantota katrā no abiem gadījumiem ir atšķirīga, ņemot vērā iesaistīto risku dažādo raksturu un atbilstību dažādiem jēdzieniem kredītriska un likviditātes riska regulējumā, tie abi attiecas uz pakalpojumu sniedzēju vai aktīvu līdzīgi augstu kvalitāti. Tādēļ būtu lietderīgi pieprasīt, lai tiktu izpildīti tie paši nosacījumi, pirms nodrošinājums vai likviditātes resurss nodrošinājuma veidā var kvalificēties kā tāds, kas pieder vai nu kategorijai “augsti likvīds nodrošinājums ar minimālu kredītrisku un tirgus risku”, vai attiecīgi kategorijai “atbilstīgi likvīdi resursi”.

(18)

Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka CVD banku pakalpojumu sniedzējs pieņem augsti likvīdu nodrošinājumu ar minimālu kredītrisku un tirgus risku, lai pārvaldītu savu attiecīgo kredītrisku. Tas pats attiecas uz citiem nodrošinājuma veidiem, nevis tikai augsti likvīdu nodrošinājumu ar minimālu kredītrisku un tirgus risku, kas jāizmanto īpašās situācijās, piemērojot attiecīgu diskontu. Lai to sekmētu, būtu jānosaka skaidra nodrošinājuma kvalitātes hierarhija, lai atšķirtu, kurš nodrošinājums būtu pieņemams, lai pilnībā segtu kredītriska darījumus, kurš nodrošinājums ir pieņemams kā likviditātes resurss, un kuram nodrošinājumam, kas aizvien ir pieņemams kredītriska mazināšanai, tomēr ir nepieciešami atbilstīgi likviditātes resursi. Nodrošinājuma sniedzējus nevajadzētu kavēt brīvi aizstāt nodrošinājumu atkarībā no to resursu pieejamības vai to aktīvu un saistību pārvaldības stratēģijām. Nodrošinājuma aizstāšanas nolūkā būtu jāļauj izmantot kopējā nodrošinājuma prakse, piemēram, paļaušanās uz dalībnieku ķīlas kontiem, ja dalībnieks ir nodrošinājumu noguldījis savos ķīlas kontos, lai pilnībā segtu visus kredītriska darījumus, ciktāl attiecīgā nodrošinājuma kvalitāte un likviditāte tiek uzraudzīta un atbilst šīs regulas prasībām. Saskaņā ar šādiem ķīlas konta mehānismiem dalībnieks nogulda nodrošinājumu savos ķīlas kontos, lai pilnībā segtu visus kredītriska darījumus. Turklāt CVD banku pakalpojumu sniedzējam būtu jāpieņem nodrošinājums, ņemot vērā precizēto hierarhiju, bet, ja nepieciešams, viņš var veikt pieņemtā nodrošinājuma likvidāciju visefektīvākajā veidā pēc dalībnieka saistību neizpildes. Tomēr no prudenciālā viedokļa CVD banku pakalpojumu sniedzējam būtu jāspēj regulāri uzraudzīt nodrošinājuma pieejamība, tā kvalitāte un tā likviditāte, lai pilnībā segtu kredītriska darījumus. Tam arī būtu jāvienojas ar dalībniekiem aizņēmējiem, lai nodrošinātu, ka visas šajā regulā noteiktās nodrošinājuma prasības būtu vienmēr izpildītas.

(19)

Lai izmērītu tekošās dienas kredītrisku, CVD banku pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj iepriekš paredzēt maksimālā apjoma riska darījumi attiecīgajai dienai. Tiem nebūtu jāpieprasa prognoze par konkrētu skaitu darījumu, bet būtu jānosaka tendences attiecīgajos tekošās dienas riska darījumos. To turklāt pamato atsauce “iepriekš paredzēt maksimālā apjoma riska darījumus” arī Bāzeles komitejas Banku uzraudzības standartos (7).

(20)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļā noteiktas riska pakāpes, kas jāpiemēro kredītriska darījumiem ar Eiropas Centrālo banku un citām struktūrām, kam piemērots atbrīvojums. Mērot kredītrisku regulatīviem nolūkiem, šādas riska pakāpes plaši saprot kā vislabāk pieejamo atsauci. Līdz ar to tādu pašu metodi var piemērot tekošās dienas kredītriska darījumiem. Tomēr lai garantētu minētās pieejas konceptuālo stabilitāti, ir nepieciešams veikt dažas korekcijas, jo īpaši, veicot aprēķinus, kuros izmanto kredītriska sistēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā standartizētajai pieejai un 3. nodaļā uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai (IRB pieeja), tekošās dienas riska darījumi būtu jāuzskata par dienas beigu riska darījumiem, jo šis ir minētajā regulā paustais pieņēmums.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 5. punktu, kas ietver skaidru atsauci uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. panta 3. punktu, banku garantijas vai, attiecīgā gadījumā, akreditīvi būtu jāsaskaņo ar CPSS-IOSCO principiem, un tiem būtu jāatbilst prasībām, kas līdzīgas Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām. Tās ietver prasību, ka garantētājiem pilnībā jānodrošina banku garantijas un akreditīvi. Lai saglabātu vērtspapīru norēķinu efektivitāti Savienībā, ja banku garantijas vai akreditīvus izmanto attiecībā uz kredītriska darījumiem, kas var rasties no savstarpēji izmantojamām CVD saiknēm, būtu jāļauj apsvērt pienācīgus alternatīvus riska mazinātājus, ja tie nodrošina līdzvērtīgu vai augstāku aizsardzības līmeni nekā Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumi. Šis īpašais režīms būtu jāpiemēro tikai banku garantijām vai akreditīviem, kas aizsargā savstarpēji izmantojamas CVD saiknes, un tam būtu jāattiecas tikai uz kredītriska darījumiem starp diviem saistītiem CVD. Tā kā bankas garantija vai akreditīvs CVD, kuri nav saistību nepildītāji, aizsargā pret kredītzaudējumiem, šādu CVD likviditātes vajadzības arī būtu jārisina, vai nu laikus veidojot garantētāju saistību savlaicīgu norēķinu vai, alternatīvi, turot atbilstīgus likviditātes resursus.

(22)

Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka CVD banku pakalpojumu sniedzējiem jāmazina likviditātes riski ar atbilstīgiem likvīdiem resursiem katrā valūtā. Tā rezultātā neatbilstīgos likvīdos resursus nevar izmantot, lai izpildītu minētajā pantā noteiktās prasības. Tomēr nekas neizslēdz iespēju, ka neatbilstīgos likvīdos resursus, piemēram, valūtas mijmaiņas līgumus var izmantot dienas likviditātes pārvaldībā papildus atbilstīgajiem likvīdajiem resursiem. Tas arī atbilst starptautiskajiem standartiem, kas atspoguļoti CPSS-IOSCO principos. Tādēļ neatbilstīgie likvīdie resursi būtu jāmēra un jāuzrauga minētā iemesla dēļ.

(23)

Likviditātes risks, iespējams, var rasties no jebkuriem banku tipa papildpakalpojumiem, ko veikuši CVD. Likviditātes riskiem paredzētajai pārvaldības sistēmai būtu jānosaka riski, kas rodas no atšķirīgiem banku tipa papildpakalpojumiem, tostarp vērtspapīru aizdevumiem, un attiecīgi jānošķir to pārvaldība.

(24)

Lai segtu visas likviditātes vajadzības, tostarp CVD banku pakalpojumu sniedzēja tekošās dienas likviditātes vajadzības, CVD likviditātes riska pārvaldības sistēmai būtu jānodrošina, ka maksājumu un norēķinu saistības, tostarp tekošās dienas saistības ar visām CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas norēķinu valūtām, tiek izpildītas, tiklīdz pienācis to termiņš.

(25)

Ņemot vērā to, ka visus likviditātes riskus, izņemot tekošās dienas riskus, jau sedz Direktīva 2013/36/ES un Regula (ES) Nr. 575/2013, šajā regulā uzmanība būtu jāvelta tekošās dienas riskiem.

(26)

Ņemot vērā to, ka CVD banku pakalpojumu sniedzēji ir sistēmiski svarīgas tirgus infrastruktūras, ir svarīgi nodrošināt, lai CVD banku pakalpojumu sniedzēji pārvaldītu savus kredītriskus un likviditātes riskus konservatīvā veidā. Tā rezultātā CVD banku pakalpojumu sniedzējam būtu jāļauj dalībniekiem aizņēmējiem piešķirt tikai neizmantotās kredītlīnijas, veicot banku tipa papildpakalpojumus, kā minēts Regulā (ES) Nr. 909/2014.

(27)

Lai nodrošinātu, ka CVD banku pakalpojumu sniedzēja riska pārvaldības procedūras ir pietiekami stabilas pat nelabvēlīgos apstākļos, CVD banku pakalpojumu sniedzēja spriedzes testiem vajadzētu būt stingriem un tālredzīgiem. Tā paša iemesla dēļ testos būtu jāņem vērā virkne ārkārtas, bet iespējamu scenāriju un tie būtu jāveic katrai attiecīgajai valūtai, ko piedāvā CVD banku pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā viena no iepriekš saskaņoto finansējuma mehānismu iespējamo nepilnību. Scenārijos būtu tostarp jāietver CVD banku pakalpojumu sniedzēja divu lielāko dalībnieku saistību neizpilde attiecīgajā valūtā. Tas ir nepieciešams, lai paredzētu noteikumu, kas, no vienas puses, pauž piesardzību, jo tajā tiek ņemts vēra fakts, ka arī pārējie dalībnieki, paralēli lielākajam dalībniekam, var radīt likviditātes risku; un, no otras puses, noteikumu, kas ir samērīgs ar mērķi, jo tajā nav ņemti vērā tie dalībnieki, attiecībā uz kuriem pastāv mazāka iespējamība, ka tie radīs likviditātes risku.

(28)

Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka CVD banku pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina pietiekami likvīdi resursi visās attiecīgajās valūtās saskaņā ar virkni plašu iespējamo spriedzes scenāriju. Tādēļ noteikumos, ar ko precizē sistēmas un instrumentus likviditātes riska pārvaldībai spriedzes scenārijos, būtu jāietver metode to valūtu noteikšanai, kas ir svarīgas likviditātes riska pārvaldībai. Attiecīgo valūtu noteikšana būtu jābalsta uz būtiskuma apsvērumiem, uz noteiktajiem neto kumulatīvajiem likviditātes riska darījumiem un datiem, kas apkopoti garākā un labi definētā laikposmā. Turklāt nolūkā saglabāt visaptverošu regulatīvo satvaru Savienībā, vissvarīgākās Savienības valūtas, kas noteiktas saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/392 (8) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 12. pantu, būtu automātiski jāietver kā svarīgas valūtas.

(29)

Lai veiktu pietiekamu datu apkopošanu nolūkā noteikt visas pārējās valūtas, kas nav vissvarīgākās Savienības valūtas, ir nepieciešams, lai paietu minimāls laikposms no dienas, kad CVD banku pakalpojumu sniedzējiem piešķirta atļauja, līdz minētā laikposma beigām. Tādēļ alternatīvu metožu izmantošana, lai noteiktu visas pārējās valūtas, nevis vissvarīgākās Savienības valūtas, būtu jāatļauj pirmajā gadā pēc atļaujas piešķiršanas CVD banku pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar jauno regulatīvo satvaru, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 attiecībā uz tiem CVD banku pakalpojumu sniedzējiem, kas jau sniedz banku tipa papildpakalpojumus, dienā, kad stājas spēkā Regulas (ES) Nr. 909/2014 69. pantā minētie tehniskie standarti. Šim pārejas pasākumam būtībā nebūtu jāietekmē CVD banku pakalpojumu sniedzējiem noteiktā prasība nodrošināt pietiekami likvīdus resursus, bet tikai to valūtu noteikšana, kam piemēro spriedzes testus likviditātes pārvaldības nolūkā.

(30)

Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka CVD banku pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ieviestiem iepriekš organizētiem un augsti uzticamiem finansēšanas mehānismiem, lai nodrošinātu, ka nodrošinājumu, ko sniedz klients, kas nav izpildījis saistības, var konvertēt naudā pat ārkārtas, bet iespējamos tirgus apstākļos. Tajā pašā regulā noteikts, ka CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir jāmazina tekošās dienas riski ar augsti likvīdu nodrošinājumu ar minimālo kredītrisku un tirgus risku. Ņemot vērā to, ka likviditātei ir jābūt viegli pieejamai, CVD banku pakalpojumu sniedzējam būtu jāspēj novērst likviditātes vajadzību tajā pašā dienā. Ņemot vērā to, ka CVD banku pakalpojumu sniedzēji var darboties vairākās laika zonās, noteikums par nodrošinājuma konvertēšanu naudā, izmantojot iepriekš organizētus finansējuma mehānismus tajā pašā dienā, būtu jāpiemēro, ņemot vērā katras atsevišķas valūtas vietējo maksājumu sistēmu darba laiku, uz ko nodrošinājums attiecas.

(31)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie attiecas uz CVD piemērojamajām prudenciālajām prasībām. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams to visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzētos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(32)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(33)

Eiropas Banku iestāde, pirms tā iesniedza tehnisko standartu projektu, kas ir pamatā šai regulai, cieši sadarbojās ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI). Tā ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu (9),

a)

tie ir parakstītais kapitāls Padomes Direktīvas 86/635/EEK (10) 22. panta nozīmē;

b)

tie ir apmaksāti, tostarp saistītie akciju emisijas uzcenojuma konti;

c)

tie pilnībā absorbē zaudējumus notiekošajās problemātiskajās situācijās;

d)

bankrota vai likvidācijas gadījumā tie ierindojas pēc visām pārējām prasībām maksātnespējas prasībās vai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā.

a)

kas atbilst 1. punkta nosacījumiem;

b)

kas ir “pašu kapitāla instrumenti”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 119. apakšpunktā;

c)

kuriem piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumus.

a)

CVD kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, juridisko risku, glabāšanas risku, kas minēti Regulas (ES) Nr. 909/2014 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas aprēķinātas saskaņā ar 4. pantu;

b)

CVD kapitāla prasības attiecībā uz ieguldījumu riskiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kuras aprēķinātas saskaņā ar 5. pantu;

c)

CVD kapitāla prasības attiecībā uz uzņēmējdarbības riskiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kuras aprēķinātas saskaņā ar 6. pantu;

d)

CVD kapitāla prasības attiecībā uz tā darbību pārstrukturēšanu un pārtraukšanu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kuras aprēķinātas saskaņā ar 7. pantu.

a)

CVD, kam nav piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punktu;

b)

CVD, kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, bet kam nav atļaujas izmantot AMP, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 321. līdz 324. pantā;

c)

CVD, kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, bet kam nav atļaujas izmantot standartizēto pieeju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 317. līdz 320. pantā.

a)

8 % no CVD riska darījuma riska svērtās vērtības, kas attiecas uz abiem turpmāk minētajiem:

b)

CVD kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar 4. un 5. punktu.

a)

ja CVD saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu nav piešķirta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, CVD piemēro standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. līdz 141. pantā, kombinācijā ar minētās regulas 192. līdz 241. pantu par kredītriska mazināšanu;

b)

ja CVD saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir piešķirta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, bet tam nav atļaujas izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeja), kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. līdz 191. pantā, CVD piemēro standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. līdz 141. pantā, kombinācijā ar noteikumiem par kredītriska mazināšanu, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. līdz 241. pantā;

c)

ja CVD saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir piešķirta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus un tam ir atļauja izmantot IRB pieeju, CVD izmanto IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. līdz 191. pantā, kombinācijā ar noteikumiem par kredītriska mazināšanu, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. līdz 241. pantā.

a)

vienu no metodēm, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 271. līdz 282. pantā;

b)

finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, kas piemēro svārstīguma pielāgojumus, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 220. līdz 227. pantā.

a)

CVD, kam nav piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta a) apakspunktu;

b)

CVD, kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, bet kam nav atļaujas izmantot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

a)

aplēse, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, no kuras atņemts rādītājs, kas no turpmāk minētajiem ir viszemākais:

b)

25 % no CVD gada bruto darbības izmaksām, kuras minētas 3. punktā.

a)

aplēš kapitālu, kas nepieciešams, lai segtu zaudējumus, kuri izriet no darījumdarbības riska pamatoti paredzamos nelabvēlīgos scenārijos, kas attiecas uz tā darījumdarbības modeli;

b)

dokumentē pieņēmumus un metodes, kas izmantotas, lai aplēstu paredzamos a) apakšpunktā minētos zaudējumus;

c)

vismaz reizi gadā pārskata un atjaunina a) apakšpunktā minētos scenārijus.

a)

CVD gada bruto darbības izmaksas veido vismaz sekojošais:

b)

CVD gada bruto darbības izmaksas nosaka saskaņā ar vienu no turpmāk minētajiem elementiem:

c)

CVD var atņemt materiālo un nemateriālo aktīvu nolietojuma un amortizācijas summu no gada bruto darbības izmaksām;

d)

CVD izmanto savu jaunāko revidēto informāciju no sava gada finanšu pārskata;

e)

ja CVD vēl nav veicis darījumdarbību vienu gadu kopš darbības uzsākšanas, tas piemēro bruto darbības izmaksas, kas plānotas tā uzņēmējdarbības plānā.

a)

novērtē laikposmu, kas nepieciešams darbību pārstrukturēšanai vai pārtraukšanai attiecībā uz visiem spriedzes scenārijiem, kas minēti pielikumā, atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 909/2014 47. panta 2. punktā minētajam plānam;

b)

izdala CVD gada bruto darbības izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar 6. panta 3. punktu, ar divpadsmit (mēneša bruto darbības izmaksas);

c)

reizina mēneša bruto darbības izmaksas, kas minētas b) apakšpunktā, ar garāko no turpmāk minētajiem:

a)

tas par nesenāko kalendāro gadu aprēķina vidējo no pieciem augstākajiem tekošās dienas kredītriska darījumiem (maksimālā apjoma riska darījumi), kas izriet no Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C iedaļā minēto pakalpojumu sniegšanas;

b)

tas piemēro diskontus visam nodrošinājumam, kas pieņemts attiecībā uz maksimālā apjoma riska darījumiem, un pieņem, ka pēc diskontu piemērošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 222. līdz 227. pantu, nodrošinājums zaudē 5 % no tā tirgus vērtības;

c)

tas aprēķina pašu kapitāla prasību vidējo rādītāju attiecībā uz maksimālā apjoma riska darījumiem, kas aprēķināti saskaņā ar 2. punktu, ņemot vērā minētos riska darījumus kā dienas beigu riska darījumus (“kapitāla palielinājums”).

a)

standartizēto pieeju kredītriskam, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. līdz 141. pantā, ja tās nav saņēmušas atļauju izmantot IRB pieeju;

b)

IRB pieeju un Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. līdz 191. pantā minētās prasības, ja tās ir saņēmušas atļauju izmantot IRB pieeju.

a)

tas skaidri nošķir nodrošinājumu no pārējiem dalībnieka aizņēmēja vērtspapīriem;

b)

tas pieņem nodrošinājumu, kas atbilst 10. panta nosacījumiem, vai citus nodrošinājuma veidus, kas atbilst 11. panta prasībām šādā secībā:

c)

tas vismaz katru dienu uzrauga katra vērtspapīra, kas pieņemts kā nodrošinājums, kredītkvalitāti, tirgus likviditāti un cenu svārstīgumu, un novērtē to saskaņā ar 12. pantu;

d)

tas precizē metodes, kas attiecas uz nodrošinājuma vērtībai piemērotajiem diskontiem saskaņā ar 13. pantu;

e)

tas nodrošina, ka nodrošinājums ir pietiekami diversificēts, lai veiktu tā likvidāciju 10. līdz 11. pantā minētajos laikposmos bez būtiskas tirgus ietekmes saskaņā ar 14. pantu.

a)

tos ir emitējis vai tieši garantējis kāds no turpmāk minētajiem:

b)

CVD var pierādīt, ka tiem ir zems kredītrisks un tirgus risks, balstoties uz savu iekšējo novērtējumu, izmantojot definētu un objektīvu metodi, kuras pamatā nav tikai ārēji atzinumi, un kurā ņemts vērā valsts risks, kas piemīt konkrētajai valstij, kurā emitents ir reģistrēts;

c)

tie ir denominēti valūtā, kuras riskus CVD banku pakalpojumu sniedzējs spēj pārvaldīt;

d)

tie ir brīvi pārvedami, un uz tiem neattiecas nekādi juridiski ierobežojumi vai trešo personu prasījumi, kas kavē to likvidāciju;

e)

tie izpilda kādu no turpmāk minētajām prasībām:

f)

uzticamus cenu datus par šādiem parāda instrumentiem publicē vismaz katru dienu;

g)

tie ir viegli pieejami un konvertējami naudā katru dienu.

a)

finanšu instrumentus ir emitējis emitents, kam ir zems kredītrisks, kura pamatā ir pienācīgs iekšējais novērtējums, ko veicis CVD banku pakalpojumu sniedzējs, izmantojot definētu un objektīvu metodi, kuras pamatā nav tikai ārējie atzinumi un kurā ņemts vērā risks, kas rodas no emitenta darījumdarbības konkrētā valstī;

b)

finanšu instrumentiem ir zems tirgus risks, kura pamatā ir pienācīgs iekšējais novērtējums, ko veicis CVD banku pakalpojumu sniedzējs, izmantojot definētu un objektīvu metodi, kuras pamatā nav tikai ārējie atzinumi;

c)

tie ir denominēti valūtā, kuras riskus CDV banku pakalpojumu sniedzējs spēj pārvaldīt;

d)

tie ir brīvi pārvedami, un uz tiem neattiecas nekādi juridiski ierobežojumi vai trešo personu prasījumi, kas kavē to likvidāciju;

e)

tie izpilda kādu no turpmāk minētajām prasībām:

f)

tos var likvidēt tajā pašā dienā;

g)

cenu dati par šiem instrumentiem ir publiski pieejami reāllaikā vai tuvākajā laikā;

h)

tos nav emitējis neviens no turpmāk minētajiem:

i)

tie nav citā veidā pakļauti būtiskam korelācijas riskam Regulas (ES) Nr. 575/2013 291. panta nozīmē.

a)

tie ir brīvi pārvedami, un uz tiem neattiecas nekādi juridiski ierobežojumi vai trešo personu prasījumi, kas kavē to likvidāciju;

b)

tie ir atbilstīgi Savienības centrālajā bankā, kur CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir pieeja regulāram kredītam (rutīnas kredīts) minētajā centrālajā bankā;

c)

tie ir denominēti valūtā, kuras risku CDV banku pakalpojumu sniedzējs spēj pārvaldīt;

d)

CVD banku pakalpojuma sniedzējam ir iepriekš organizēts finansēšanas mehānisms ar kredītspējīgu finanšu iestādi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 4. punkta e) apakšpunktā un precizēts šīs regulas 38. pantā, kas nodrošina minēto instrumentu konvertēšanu naudā tajā pašā dienā.

a)

tie ir brīvi pārvedami, un uz tiem neattiecas nekādi juridiski ierobežojumi vai trešo personu prasījumi, kas kavē to likvidāciju;

b)

tie ir denominēti valūtā, kuras risku CDV banku pakalpojumu sniedzējs spēj pārvaldīt;

c)

CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir abi turpmāk minētie:

a)

finanšu instrumentus, kas minēti 10. pantā, novērtē pēc tirgus vērtības vismaz katru dienu;

b)

11. panta 1. punkta minētos finanšu instrumentus novērtē vismaz katru dienu un, ja novērtēšanu nav iespējams veikt katru dienu, tos novērtē pēc modeļa;

c)

11. panta 2. punktā minētos finanšu instrumentus novērtē vismaz katru dienu un, ja novērtēšanu nav iespējams veikt katru dienu, tos novērtē pēc modeļa.

a)

regulāri, kas ir vismaz reizi gadā;

b)

ja būtiskas izmaiņas ietekmē novērtēšanas politiku un procedūras.

a)

ja nodrošinājums ir atbilstīgs centrālajā bankā, kurā CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir piekļuve rutīnas kredītam, diskontus, ko centrālā banka piemēro minētajam nodrošinājuma veidam, var uzskatīt par minimālajām diskonta robežvērtībām;

b)

ja nodrošinājums nav atbilstīgs centrālajā bankā, kurā CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir piekļuve rutīnas kredītam, diskontus, ko piemēro centrālā banka, kas emitē valūtu, kurā finanšu instruments ir denominēts, uzskata par minimālajām diskonta robežvērtībām;

a)

aktīvu veidu;

b)

ar finanšu instrumentu saistīta kredītriska līmeni;

c)

aktīva emitēšanas valsti;

d)

aktīvu termiņu;

e)

aktīvu vēsturisko un hipotētisko nākotnes cenu svārstīgumu saspringtos tirgus apstākļos;

f)

bāzes tirgus likviditāti, tostarp solītās un prasītās cenas starpības;

g)

ārvalstu valūtas risku, ja tāds ir;

h)

attiecīgā gadījumā – korelācijas risku Regulas (ES) Nr. 575/2013 291. panta nozīmē.

a)

politikas nostādnes un procedūras, kas jāievēro, ja tiek pārkāptas robežkoncentrācijas;

b)

riska mazināšanas pasākumi, kas jāpiemēro, ja tiek pārsniegtas politikas nostādnēs definētās robežkoncentrācijas;

c)

b) apakšpunktā minēto pasākumu paredzamās īstenošanas grafiks.

a)

atsevišķus emitentus, ņemot vērā to grupas struktūru;

b)

emitenta valsti;

c)

emitenta veidu;

d)

aktīvu veidu;

e)

norēķinu valūtu;

f)

nodrošinājumu, ar kredīta, likviditātes un tirgus riskiem, kas pārsniedz minimālo līmeni;

g)

nodrošinājuma atbilstību, lai CVD banku pakalpojumu sniedzējs varētu iegūt piekļuvi rutīnas kredītam centrālajā emisijas bankā;

h)

katru dalībnieku aizņēmēju;

i)

visus dalībniekus aizņēmējus;

j)

finanšu instrumentus, ko emitējuši ekonomikas nozares, darbības, ģeogrāfiskā reģiona ziņā viena veida emitenti;

k)

finanšu instrumenta vai emitenta kredītriska līmeni, kas ir noteikts CVD banku pakalpojumu sniedzēja veiktā iekšējā novērtējumā, pamatojoties uz definētu un objektīvu metodiku, kas nepaļaujas tikai uz ārējiem atzinumiem un kurā ņem vērā risku, ko rada emitenta darījumdarbības vieta konkrētā valstī;

l)

finanšu instrumentu likviditāti un cenu svārstīgumu.

a)

viena kredītiestāde;

b)

trešās valsts finanšu iestāde, kurai piemēro un kura ievēro uzraudzības noteikumus, kas ir vismaz tikpat stingri kā tie noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013, saskaņā ar minētās regulas 114. panta 7. punktu;

c)

komercvienība, kas pieder pie tās pašas grupas, kurā ietilpst iestāde, kas minēta a) vai b) apakšpunktā.

a)

tās ir emitējis emitents, kuram ir zems kredītrisks, pamatojoties uz CVD banku pakalpojumu sniedzēja veiktu pienācīgu iekšēju novērtējumu, izmantojot definētu un objektīvu metodiku, kas nepaļaujas tikai uz ārējiem atzinumiem un kurā ņem vērā risku, ko rada emitenta darījumdarbības vieta konkrētā valstī;

b)

tās ir denominētas valūtā, kuras risku CVD banku pakalpojumu sniedzējs spēj pienācīgi pārvaldīt;

c)

tās ir neatsaucamas un beznosacījuma, un nepastāv juridisks vai līgumos paredzēts izņēmums vai iespējas, kas ļautu emitentam iebilst pret garantijas maksājumu;

d)

dalībnieks aizņēmējs, kurš nepilda savas saistības, portfeļa likvidācijas periodā tās var izpildīt pēc pieprasījuma vienas darbdienas laikā bez jebkādiem regulatīviem, juridiskiem vai darbības ierobežojumiem;

e)

tās nav emitējusi vienība, kas pieder pie tās pašas grupas kā dalībnieks aizņēmējs, kuru sedz garantija, vai vienība, kuras darījumdarbībā ietilpst CVD banku pakalpojumu sniedzēja darbībai ļoti būtiski pakalpojumi, ja vien minētā vienība nav kāda Eiropas Ekonomikas zonas centrālā banka vai tāda centrālā banka, kas emitē valūtu, kurā CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir riska darījumi;

f)

tās nav pakļautas ievērojamam korelācijas riskam Regulas (ES) Nr. 575/2013 291. panta nozīmē;

g)

tās pilnībā garantē nodrošinājums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās ir sniegusi Savienības centrālā banka vai tāda centrālā banka, kas emitē valūtu, kurā CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir riska darījumi;

b)

tās ir denominētas valūtā, kuras risku CVD banku pakalpojumu sniedzējs spēj pienācīgi pārvaldīt;

c)

tās ir neatsaucamas un beznosacījuma, un sniedzošā centrālā banka nevar paļauties ne uz kādu juridisku vai līgumos paredzētu izņēmumu vai iespējām, kas ļautu emitentam iebilst pret garantijas maksājumu;

d)

tās ir izpildītas vienā darba dienā.

a)

tās attiecas tikai uz kredītriska darījumiem starp diviem saistītiem CVD;

b)

tās ir sniedzis kredītspējīgu finanšu iestāžu konsorcijs, kas atbilst 38. panta 1. punktā noteiktajām prasībām; katrai no minētajām finanšu iestādēm ir pienākums maksāt daļu no kopējās summas, par kuru ir panākta līgumiska vienošanās;

c)

tās ir denominētas valūtā, kuras risku CVD banku pakalpojumu sniedzējs spēj pienācīgi pārvaldīt;

d)

tās ir neatsaucamas un beznosacījuma, un sniedzošās iestādes nevar paļauties ne uz kādu juridisku vai līgumos paredzētu izņēmumu vai iespējām, kas ļautu emitentam iebilst pret akreditīva maksājumu;

e)

tās var izpildīt pēc pieprasījuma bez jebkādiem regulatīviem, juridiskiem vai operatīviem ierobežojumiem;

f)

tās nav emitējusi:

g)

tās nav pakļautas ievērojamam korelācijas riskam Regulas (ES) Nr. 575/2013 291. panta nozīmē;

h)

CVD banku pakalpojumu sniedzējs regulāri uzrauga sniedzošo finanšu iestāžu kredītspēju, neatkarīgi novērtējot minēto iestāžu kredītspēju un piešķirot un regulāri pārskatot katras finanšu iestādes iekšējos kredītreitingus;

i)

tās var izpildīt likvidācijas periodā trīs darba dienu laikā no brīža, kad CVD banku pakalpojumu sniedzējs, kurš nav izpildījis savas saistības, nav noteiktajā termiņā izpildījis savas maksājumu saistības;

j)

atbilstīgi likvīdi resursi, kas minēti 34. pantā, ir pieejami pietiekamā daudzumā, kas aptver laikposmu līdz brīdim, kad bankas garantija un akreditīvi ir jāizpilda gadījumā, ja saistības nepilda viens no saistītajiem CVD;

k)

risku, ka konsorscijs nav pilnā apmērā samaksājis bankas garantiju un akreditīvu, mazina:

l)

šos mehānismus regulāri pārbauda un pārskata saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 41. panta 3. punktu.

a)

tekošās dienas kredītrisks un uz nakti izsniegto kredītu kredītrisks;

b)

attiecīgais nodrošinājums un citi līdzvērtīgi finanšu resursi, ko izmanto attiecībā uz riskiem, kas minēti a) apakšpunktā;

c)

iespējamie atlikušie kredītriska darījumi;

d)

atlīdzināšanas procedūras un sankciju likmes.

a)

2. iedaļā minētās prasības likviditātes riska uzraudzības, mērīšanas, pārvaldības, ziņošanas un publiskošanas jomā;

b)

prasības, kas ietvertas Regulā (ES) Nr. 575/2013 likviditātes riska uzraudzības, mērīšanas, pārvaldības, ziņošanas un publiskošanas jomā, kas nav minētas a) apakšpunktā.

a)

mēra tekošās dienas un uz nakti izsniegto kredītu kredītrisku saskaņā ar 1. apakšiedaļu;

b)

uzrauga tekošās dienas un uz nakti izsniegto kredītu kredītrisku saskaņā ar 2. apakšiedaļu;

c)

pārvalda tekošās dienas un uz nakti izsniegto kredītu kredītrisku saskaņā ar 3. apakšiedaļu;

d)

mēra, uzrauga un pārvalda nodrošinājumu un citus līdzvērtīgus finanšu resursus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktā, saskaņā ar šīs regulas I nodaļu;

e)

analizē un plāno, kā risināt iespējamos atlikušos kredītriska darījumus, saskaņā ar 4. apakšiedaļu;

f)

pārvalda savas atlīdzināšanas procedūras un sankciju likmes saskaņā ar 5. apakšiedaļu;

g)

ziņo par saviem kredītriskiem saskaņā ar 6. apakšiedaļu;

h)

publisko savus kredītrisku saskaņā ar 7. apakšiedaļu.

a)

politikas nostādnēs un procedūrās tiek veikti būtiski grozījumi;

b)

ja CVD banku pakalpojumu sniedzējs brīvprātīgi veic izmaiņas pēc 19. pantā minētā novērtējuma.

a)

19. pantā minētos parametrus;

b)

diskontus, ko piemēro saskaņā ar 13. pantu, par kuriem ziņo attiecībā uz katru nodrošinājuma veidu;

c)

3. punktā minētos grozījumus politikas nostādnēs vai procedūrās.

a)

maksimālā apjoma un vidējos tekošās dienas kredītriska darījumus attiecībā uz banku tipa papildpakalpojumiem, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C iedaļā;

b)

maksimālā apjoma un vidējos tekošās dienas kredītriska darījumus attiecībā uz katru dalībnieku aizņēmēju un sīkāku tā nodrošinājuma iedalījumu, ar kuru sedz šos kredītriska darījumus;

c)

maksimālā apjoma un vidējos tekošās dienas kredītriska darījumus attiecībā uz katru darījumu partneri un, ja tos nodrošina ar nodrošinājumu, sīkāku tā nodrošinājuma iedalījumu, ar kuru sedz šos tekošās dienas kredītriska darījumus;

d)

dalībniekiem piešķirto tekošās dienas kredītlīniju kopējo vērtību;

e)

kredītriska darījumu, kas minēti b) un c) apakšpunktā, sīkāku iedalījumu, ietverot:

a)

izmantojot automātiskās ziņošanas sistēmu, pastāvīgi uzrauga tekošās dienas kredītriska darījumus, ko rada banku tipa papildpakalpojumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C iedaļā;

b)

vismaz desmit gadus glabā datus par katras dienas maksimālā apjoma tekošās dienas kredītriska darījumiem un vidējiem tekošās dienas kredītriska darījumiem, ko rada banku tipa papildpakalpojumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C iedaļā;

c)

reģistrē katras tās vienības tekošās dienas kredītriska darījumus, kur kredītriska darījumi ir noslēgti, tostarp attiecībā uz šādām vienībām:

d)

pilnībā apraksta, kā kredītriska pārvaldības sistēmā tiek ņemtas vērā savstarpējās atkarības un daudzveidīgās attiecības, kuras CVD banku pakalpojumu sniedzējam var būt ar katru no c) apakšpunktā minētajām vienībām;

e)

attiecībā uz katru darījumu partneri norāda, kā CVD banku pakalpojumu sniedzējs uzrauga tā tekošās dienas kredītriska darījumu koncentrāciju, tostarp tā riska darījumus ar to grupu vienībām, kas ietver c) apakšpunktā minētās vienības;

f)

norāda, kā CVD banku pakalpojumu sniedzējs novērtē iekasētajam nodrošinājumam piemērotos diskontus;

g)

norāda, kā CVD banku pakalpojumu sniedzējs uzrauga kredītriska darījumu nodrošinājuma segumu un kredītriska darījumu segumu ar citiem līdzvērtīgiem finanšu resursiem.

a)

glabā datus par faktisko kredītriska darījumu summu dienas beigās, vismaz par pēdējiem desmit gadiem;

b)

katru dienu reģistrē a) apakšpunktā minēto informāciju.

a)

konkretizē, kā tas novērtē savas kredītriska pārvaldības sistēmas uzbūvi un darbību attiecībā uz visām darbībām, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C iedaļā;

b)

piešķir tikai tādas kredītlīnijas, kuras CVD banku pakalpojumu sniedzējs var bez nosacījumiem anulēt jebkurā brīdī un nesniedzot iepriekšēju brīdinājumu CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem aizņēmējiem;

c)

ja 16. pantā minēto bankas garantiju izmanto sadarbspējas saiknēs, CVD banku pakalpojumu sniedzējs novērtē un analizē savstarpējo saistību, ko var radīt tas, ka tie paši dalībnieki sniedz bankas garantiju.

a)

riska darījumus ar Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām dalībvalstu struktūrām, kuru funkcijas ir līdzīgas, un citām Savienības publiskām struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;

b)

riska darījumus ar vienu no daudzpusējās attīstības bankām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā;

c)

riska darījumus ar vienu no starptautiskajām organizācijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 118. pantā;

d)

riska darījumus ar publiskā sektora vienībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 8. punkta nozīmē, ja tās pieder centrālajām valdībām un ja tām ir centrālo valdību nodrošināti skaidri mehānismi, kas garantē to kredītriska darījumus;

e)

riska darījumus ar trešās valsts centrālajām bankām, kas ir denominēti attiecīgās centrālās bankas vietējā valūtā, ar noteikumu, ka Komisija ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 7. punktu pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru apstiprina, ka tiek uzskatīts, ka šī trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem.

a)

novērtēt dalībnieka aizņēmēja kredītspēju, balstoties uz metodi, kas nepaļaujas tikai uz ārējiem atzinumiem;

b)

pārbaudīt nodrošinājuma un citu līdzvērtīgu finanšu resursu, ko dalībnieks ir sniedzis, lai segtu tekošās dienas kredītriska darījumus, atbilstību attiecīgi 9. un 15. pantā izklāstītajām prasībām;

c)

noteikt dalībnieka aizņēmēja kredītlimitus, balstoties uz daudzpusējām attiecībām, kādas CVD banku pakalpojumu sniedzējam ir ar dalībnieku aizņēmēju, tostarp gadījumos, ja ar CVD banku pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam dalībniekam sniedz vairāk nekā vienu no tiem banku tipa papildpakalpojumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma C iedaļā;

d)

ņemt vērā atbilstīgu likvīdu resursu līmeni saskaņā ar 34. pantu;

e)

pārskatīt dalībnieka aizņēmēja kredītlimitus, lai nodrošinātu abus turpmākos nosacījumus:

f)

vismaz reizi gadā pārskatīt kredītlīnijas, kas piešķirtas dalībniekiem aizņēmējiem, pamatojoties uz to faktisko kredīta izmantojumu;

g)

nodrošināt, ka uz nakti izsniegto kredītu kredītriska darījumu summa tiek iekļauta dalībniekam aizņēmējam piešķirtā kredītlimita izmantojumā;

h)

nodrošināt, ka uz nakti izsniegtā kredīta summa, kas vēl nav atlīdzināta, tiek iekļauta nākamās tekošās dienas riska darījumos un ka tā nepārsniedz kredītlimitu.

a)

precizē, kā tiek sadalīti potenciāli nesegti kredītzaudējumi, tostarp atmaksāti jebkādi līdzekļi, ko CVD banku pakalpojumu sniedzējs var aizņemties no likviditātes nodrošinātājiem, lai segtu likviditātes nepietiekamību, kas saistīta ar minētajiem zaudējumiem;

b)

ietver regulāru novērtējumu par mainīgajiem tirgus apstākļiem saistībā ar nodrošinājuma un citu līdzvērtīgu finanšu resursu pēclikvidācijas vērtību, kas var kļūt par iespējamu atlikušo kredītriska darījumu;

c)

precizē, ka b) apakšpunktā minētajam novērtējumam pievieno procedūru, ar kuru nosaka:

a)

tie ir augstāki nekā starpbanku naudas tirgū uz nakti izsniegtu kredītu nodrošināta tirgus likme un kredītriska darījuma valūtu emitējošās centrālās bankas aizdevumu uz nakti procentu likme;

b)

tajos ņem vērā kredītriska darījuma valūtas finansējuma izmaksas un tā dalībnieka kredītspēju, kuram ir uz nakti izsniegtu kredītu kredītriska darījumi.

a)

tas vismaz reizi gadā iesniedz kvalitatīvu paziņojumu, kurā konkretizē veiktos pasākumus attiecībā uz to, kā tiek mērīti, uzraudzīti un pārvaldīti kredītriski, tostarp tekošās dienas kredītriski;

b)

tas paziņo par jebkādiem būtiskiem grozījumiem veiktajos pasākumos saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, nekavējoties pēc šādu būtisku grozījumu veikšanas;

c)

tas katru mēnesi iesniedz 19. pantā minētos parametrus.

a)

mēra tekošās dienas un uz nakti izsniegto kredītu likviditātes risku saskaņā ar 1. apakšiedaļu;

b)

uzrauga tekošās dienas un uz nakti izsniegto kredītu likviditātes risku saskaņā ar 2. apakšiedaļu;

c)

pārrauga likviditātes risku saskaņā ar 3. apakšiedaļu;

d)

ziņo par tekošās dienas un uz nakti izsniegto kredītu likviditātes risku saskaņā ar 4. apakšiedaļu;

e)

publisko regulējumu un instrumentus likviditātes riska uzraudzīšanai, mērīšanai, pārvaldīšanai un ziņošanai par to ar 5. apakšiedaļu.

a)

tekošās dienas likviditātes maksimālais izmantojums, ko aprēķina, izmantojot lielāko pozitīvo neto kumulatīvo pozīciju un lielāko negatīvo neto kumulatīvo pozīciju;

b)

darba dienas sākumā pieejamo likvīdo resursu kopsumma, iedalot tos visās šādās kategorijās:

c)

visa turpmāk uzskaitītā kopējo vērtību:

a)

30. panta 1. punktā minētos parametrus;

b)

CVD banku pakalpojumu sniedzēja vēlmi uzņemties risku;

c)

ārkārtas situāciju finansējuma plānu, kurā aprakstīti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas jāpiemēro, ja tiek pārkāpta vēlme uzņemties risku.

a)

vismaz desmit gadus glabā datus par katras dienas lielāko pozitīvo neto kumulatīvo tekošās dienas pozīciju un lielāko negatīvo neto kumulatīvo tekošās dienas pozīciju attiecībā uz katru tādas vērtspapīru norēķinu sistēmas valūtu, kuras labā tas darbojas kā norēķinu iestāde;

b)

pastāvīgi uzrauga tā tekošās dienas likviditātes riska darījumus attiecībā pret maksimālo tekošās dienas likviditātes riska darījumu, kāds vēsturiski ir ticis reģistrēts.

a)

vismaz desmit gadus glabā datus par likviditātes riskiem, ko radījusi uz nakti izsniegtu kredītu izmantošana attiecībā uz katru tādas vērtspapīru norēķinu sistēmas valūtu, kuras labā tas darbojas kā norēķinu iestāde;

b)

uzraudzīt likviditātes risku, ko radījusi uz nakti izsniegta kredīta pagarināšana attiecībā pret maksimālo likviditātes riska darījumu, ko radījusi uz nakti izsniegta kredīta pagarināšana, kāda vēsturiski ir tikusi reģistrēta.

a)

centrālajā emisijas bankā noguldīti skaidras naudas līdzekļi;

b)

pieejamie skaidras naudas līdzekļi, kas noguldīti kādā no 38. panta 1. punktā norādītām kredītspējīgām finanšu iestādēm;

c)

piešķirtās kredītlīnijas vai līdzīgi līgumi;

d)

aktīvi, kas atbilst šīs regulas 10. pantā un 11. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, ko piemēro nodrošinājumam, vai finanšu instrumenti, kas atbilst Deleģētajai regulai (ES) 2017/392, kas ir viegli pieejami un konvertējami skaidrā naudā ar iepriekš organizētiem un augsti uzticamiem finansējuma mehānismiem saskaņā ar šīs regulas 38. pantu;

e)

nodrošinājums, kas minēts 10. pantā un 11. panta 1. punktā.

a)

veic aplēses par tekošās dienas likviditātes ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām attiecībā uz visiem sniegtajiem banku tipa papildpakalpojumiem;

b)

paredz minēto plūsmu tekošās dienas grafiku;

c)

veic prognozes par tekošās diennas likviditātes vajadzībām, kas dienas gaitā var rasties dažādos periodos.

a)

nodrošina, ka tiek iegādāts pietiekami liels tekošās dienas finansējums, lai ievērotu tekošās dienas mērķus, kas izriet no 1. punktā minētās analīzes;

b)

pārvalda un ir gatavs konvertēt skaidrā naudā nodrošinājumu, kas vajadzīgs, lai iegūtu tekošās dienas finansējumu spriedzes situācijās, ņemot vērā diskontus saskaņā ar 13. pantu un robežkoncentrācijas saskaņā ar 14. pantu;

c)

pārvalda tās likviditātes izejošo naudas plūsmu grafiku saskaņā ar tekošās dienas mērķiem;

d)

ievieš pasākumus, lai novērstu neparedzētus traucējumus tā tekošās dienas likviditātes plūsmās.

a)

virkne vēsturisku scenāriju, tostarp ārkārtēju tirgus svārstību periodi, kas novēroti pēdējo 30 gadu laikā vai kopš ir bijusi pieejami uzticami dati un kas būtu pakļāvuši CVD banku pakalpojumu sniedzēju vislielākajam finansiālajam riskam, izņemot gadījumu, kad CVD banku pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka tāda vēsturiska gadījuma atkārtošanās, kad notika lielas cenu svārstības, nav ticama;

b)

virkne iespējamu nākotnes scenāriju, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

CVD banku pakalpojumu sniedzēja uzbūvi un darbību, tostarp attiecībā uz 30. panta 2. punktā minētajām vienībām un saistīto finanšu tirgu infrastruktūrām vai citām vienībām, kas CVD banku pakalpojumu sniedzējam var radīt būtisku likviditātes risku, un, attiecīgā gadījumā, attiekties uz vairāku dienu laikposmu;

b)

jebkādas ciešas attiecības vai līdzīgus riska darījumus CVD banku pakalpojumu sniedzēja dalībnieku starpā, tostarp dalībnieku un to mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu starpā;

c)

novērtējumu par vairāku dalībnieku saistību neizpildes gadījumu varbūtību un sekām, ko dalībniekiem varētu radīt šādas saistību neizpildes;

d)

šā punkta c) apakšpunktā minēto vairāku saistību neizpildes gadījumu ietekmi uz CVD banku pakalpojumu sniedzēja naudas plūsmām un tā kompensējošo kapacitāti un izdzīvošanas periodu;

e)

to, vai vai modelēšana atspoguļo dažādo ietekmi, kādu ekonomikas spriedze var atstāt gan uz CVD banku pakalpojumu sniedzēja aktīviem, gan uz tā likviditātes ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām.

a)

likvīdu aktīvu, tostarp aktīvu kvalitātes, to koncentrācijas un to tūlītējās pieejamības, savlaicīgu uzraudzību;

b)

atbilstošas politiskas nostādnes attiecībā uz tādu tirgus apstākļu uzraudzību, kas var negatīvi ietekmēt tekošās dienas atbilstīgo likvīdo resursu likviditāti;

c)

tādu tekošās dienas atbilstīgo likvīdo resursu vērtību, kurus novērtē un kalibrē spriedzes tirgus apstākļos, tostarp saskaņā ar 36. panta 7. punktā minētajiem scenārijiem.

a)

izvietojot likvīdos aktīvus atsevišķā kontā, ko tieši pārvalda likviditātes struktūrvienība un ko var izmantot kā iespējamo līdzekļu avotu tikai spriedzes periodos;

b)

ieviešot iekšējas sistēmas un kontroles, lai likviditātes pārvaldības struktūrvienība varētu nodrošināt efektīvu operatīvo kontroli nolūkā veikt abas šādas darbības:

c)

piemērojot a) un b) apakšpunktā minēto prasību kombināciju, ja šāda kombinācija nodrošina salīdzināmu rezultātu.

a)

tā tiek veikta, pamatojoties uz 4. un 5. punktā minētajiem faktoriem, kā arī 6. punktā minētajiem konkrētajiem scenārijiem;

b)

tā ietver regulāras pārbaudes attiecībā uz CVD banku pakalpojumu sniedzēja procedūrām, ar kurām no likviditātes nodrošinātāja piekļūst atbilstīgajiem likvīdajiem resursiem, izmantojot tekošās dienas scenārijus;

c)

tā atbilst 2. līdz 6. punktā izvirzītajām prasībām.

a)

spriedzes pārbaužu rezultātus paziņo gan savai riska komitejai, gan – vajadzības gadījumā – CVD riska komitejai;

b)

pārskata un koriģē savu ārkārtas rīcības plānu, kas minēts 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ja pārkāpumus nevar novērst līdz dienas beigām;

c)

ievieš noteikumus un procedūras, lai novērtētu un koriģētu savas likviditātes riska pārvaldības sistēmas un likviditātes nodrošinātāju atbilstību saskaņā ar spriedzes pārbaužu rezultātiem un izvērtējumu.

a)

no dalībniekiem savlaicīgi nesaņemti maksājumi;

b)

CVD banku pakalpojumu sniedzēja viena likviditātes nodrošinātāja – tostarp tāda, kas minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. panta 4. punkta e) apakšpunktā, turētājbankas vai korespondentbankas, kurās ir nostro konti, vai jebkuras saistītas infrastruktūras, tostarp sadarbspējīga CVD, – īslaicīgi nenodrošināta likviditāte vai nespēja nodrošināt likviditāti;

c)

vienlaicīgs spiediens attiecībā uz finansējuma un aktīvu tirgiem, tostarp atbilstīgu likvīdo resursu vērtības samazināšanās;

d)

spriedze ārvalstu valūtas konvertējamībā un piekļuvē ārvalstu valūtu tirgiem;

e)

nelabvēlīgas izmaiņas CVD banku pakalpojumu sniedzēja reputācijā, kas mudina atsevišķus likviditātes nodrošinātājus pārtraukt nodrošināt likviditāti;

f)

atkārtots būtisks maksimālā apjoma nodrošinājuma vai aktīvu vēsturiskais cenu svārstīgums;

g)

izmaiņas attiecībā uz kredītu pieejamību tirgū.

a)

sarindo valūtas no lielākās uz mazāko, pamatojoties uz trīs lielāko dienas negatīvo neto kumulatīvo pozīciju, kas konvertētas euro, vidējo rādītāju divpadsmit mēnešu laikposmā;

b)

par svarīgām uzskata:

a)

pastāvīgu izvērtējumu par mainīgajām likviditātes vajadzībām, lai varētu konstatēt gadījumus, kas var izvērsties par neparedzētiem un potenciāli nesegtiem likviditātes deficītiem, tajā ietverot finansēšanas mehānisma atjaunošanas plānu pirms tā derīguma termiņa beigām;

b)

regulāri praktiskām pašu noteikumu un procedūru pārbaudēm.

a)

kā CVD banku pakalpojumu sniedzējs piekļūst skaidras naudas depozītiem vai skaidras naudas noguldījumiem uz vienu nakti;

b)

kā CVD banku pakalpojumu sniedzējs izpilda tās pašas dienas tirgus darījumus;

c)

kā CVD banku pakalpojumu sniedzējs izmanto iepriekš nolīgtas likviditātes kredītlīnijas.

a)

CVD banku pakalpojumu sniedzēja riska komitejai un, ja nepieciešams, CVD riska komitejai;

b)

attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 909/2014 60. panta 1. punktā, saskaņā ar veidu, kas noteikts šīs regulas 39. pantā.

a)

kredītiestādi, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu un par kuru CVD banku pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka tai ir zems kredītrisks, pamatojoties uz iekšēju novērtējumu, kurā izmantota definēta un objektīva metodika, kas nepaļaujas tikai uz ārējiem atzinumiem;

b)

trešās valsts finanšu iestādi, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

liek minētajām iestādēm veikt regulāru un neatkarīgu novērtējumu par savu kredītspēju;

b)

piešķir un regulāri pārskata katras tādas finanšu iestādes iekšējos kredītreitingus, attiecībās ar kuru CVD ir izveidojis iepriekš organizētu un augsti uzticamu finansējuma mehānismu.

a)

robežkoncentrācijas nosaka pēc valūtas;

b)

tiek ieviesti vismaz divi mehānismi attiecībā uz katru būtiskāko valūtu;

c)

CVD banku pakalpojumu sniedzējs nav pārāk atkarīgs no kādas atsevišķas finanšu iestāde, ņemot vērā visas valūtas.

a)

par jebkurām būtiskām izmaiņām attiecībā uz politikas nostādnēm un procedūrām par robežkoncentrācijām attiecībā uz likviditātes nodrošinātājiem, kas noteikti saskaņā ar šo pantu;

b)

par gadījumiem, kad tas pārsniedz tā politikas nostādnēs un procedūrās noteiktās robežkoncentrācijas attiecībā uz likviditātes nodrošinātājiem, kā minēts 5. punktā.

a)

tajā var reāllaikā redzēt aktīvus, kas ir noteikti kā nodrošinājums;

b)

nodrošinājums ir nošķirts no citiem dalībnieka aizņēmēja vērtspapīriem;

c)

mehānisms, kas ir izveidots ar minēto trešās personas vienību, novērš jebkādus zaudējumus CVD banku pakalpojumu sniedzējam.

a)

tas vismaz reizi gadā iesniedz kvalitatīvu paziņojumu, kurā konkretizē visus veiktos pasākumus attiecībā uz to, kā tiek mērīti, uzraudzīti un pārvaldīti likviditātes riski, tostarp tekošās dienas likviditātes riski;

b)

tas paziņo par jebkādiem būtiskiem grozījumiem veiktajos pasākumos, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā, nekavējoties pēc šādu būtisku grozījumu veikšanas;

c)

tas katru mēnesi iesniedz 30. panta 1. punktā minētos parametrus.

a)

pietiekami lielu katras valūtas relatīvo daļu kopējā saskaņā ar CVD norēķina rīkojumiem veikta norēķina vērtībā attiecībā pret maksājumu, kas aprēķināts par vienu gadu;

b)

katras valūtas nepieejamības ietekmi uz CVD banku pakalpojumu sniedzēju veikto darbību netraucētu norisi ļoti dažādos iespējamos spriedzes scenārijos, kas minēti 36. pantā.