4.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/8

(1)

Krievijas Federācijas valdība (“Krievija”) 2014. gada 7. augustā ieviesa aizliegumu no Savienības importēt Krievijā konkrētus produktus, tostarp augļus un dārzeņus. Šis importa aizliegums ir radījis nopietnus tirgus traucējumu draudus, kuru iemesls ir ievērojama cenu krišanās, jo svarīgs eksporta tirgus vairs nebija pieejams. Šis importa aizliegums ir pagarināts līdz 2017. gada beigām. Šādos apstākļos Savienības tirgus traucējumu draudi dažiem īpašiem produktiem, kā āboli un bumbieri, joprojām ir reāli, tāpēc, kamēr Krievijas aizliegums paliek spēkā, ir jāpieņem un jāīsteno pienācīgi pasākumi.

(2)

Minētie tirgus traucējumu draudi īpaši skar augļu un dārzeņu nozari, kura uz Krieviju eksportēja lielu daudzumu ātrbojīgu produktu. Ir izrādījies sarežģīti novirzīt visu produkciju uz citiem galamērķiem. Tas nozīmē, ka Savienības tirgū turpina pastāvēt situācija, kurā nepietiek ar parastajiem pasākumiem, ko var veikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(3)

Lai novērstu nopietnus un ilgstošus tirgus traucējumus, Komisijas Deleģētajās regulās (ES) Nr. 913/2014 (2), (ES) Nr. 932/2014 (3), (ES) Nr. 1031/2014 (4) (ES) 2015/1369 (5) un (ES) 2016/921 (6) paredzēti maksimālie atbalsta apjomi par izņemšanas, ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām, kādi aprēķināti, pamatojoties uz daudzumiem, kas tradicionāli eksportēti uz Krieviju.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2016/921 ir arī atzīts, ka produktus, uz kuriem attiecas shēma, kas izveidota ar minēto regulu, un kuri tika eksportēti uz Krieviju, var novirzīt uz citu dalībvalstu tirgiem. Tādu pašu produktu ražotāji dalībvalstīs, kas tradicionāli neeksportē savus produktus uz Krieviju, tātad var saskarties ar būtiskiem tirgus traucējumiem, it īpaši cenu kritumu. Tāpēc nolūkā stabilizēt tirgu Savienības finansiālā palīdzība tika darīta pieejama ražotājiem visās dalībvalstīs attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem, uz kuriem attiecas minētā regula, taču attiecīgo produktu daudzums nedrīkstēja pārsniegt 3 000 tonnas katrā dalībvalstī.

(5)

Dalībvalstis varēja brīvi izlemt, kādā mērā tās šo 3 000 tonnu daudzumu izmantos. Ja tās bija nolēmušas šo daudzumu neizmantot, tām neizmantotais daudzums bija jāpaziņo Komisijai līdz 2016. gada 31. oktobrim.

(6)

Līdz 2016. gada 31. oktobrim Vācija, Dānija, Luksemburga, Slovākija, Slovēnija, Austrija un Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Komisijai daudzumu vai tā daļu, kādu tās bija nolēmušas neizmantot.

(7)

Neizmantotos daudzumus tātad vajadzētu pārdalīt. Pārdalei būtu jābalstās uz pārredzamiem, objektīviem un taisnīgiem kritērijiem. To varētu labāk nodrošināt, pārdalei par pamatu izmantojot katras dalībvalsts daļu kopējā daudzumā, kāds patlaban piešķirts Deleģētās regulas (ES) 2016/921 I pielikumā. Lai nodrošinātu to, ka katrai dalībvalstij ir vismaz 300 tonnas, piešķīrumi Kiprai, Horvātijai un Portugālei būtu jāpalielina attiecīgi no 85 tonnām līdz 300 tonnām. Šis pasākums ir vajadzīgs, jo tādu daudzumu pārdale, kas ir mazāki par 85 tonnām, radītu nevajadzīgu administratīvo slogu valsts iestādēm, it īpaši attiecībā uz pārbaudēm, un vienlaikus būtiski neietekmētu ražotāju situāciju un tirgus situāciju.

(8)

Lai nodrošinātu tūlītēju ietekmi tirgū un palīdzētu stabilizēt cenas attiecīgajās dalībvalstīs, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no minētās dienas līdz 2017. gada 30. jūnijam,

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

2)

regulas 3. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis 2. panta 1. punktā un 5. punktā minētos daudzumus sadala starp ražotāju organizācijām un ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri, piemērojot rindas kārtības principu.”;

3)

pievieno V pielikumu, kura teksts ir iekļauts šīs regulas pielikumā.