(1)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) 5. pantu Komisija, 2015. gada 29. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu.

(2)

Procedūra tika uzsākta pēc tam, kad Eiropas Savienības Nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) 2015. gada 14. septembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 37–48 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Ir pieteicies viens ražotājs, kas izteica iebildumus.

(3)

Tādējādi tiek izmantoti attiecīgie robežlielumi, kā noteikts pamatregulas 5. panta 4. punktā, proti, “izmeklēšanu neuzsāk, ievērojot 1. punktu, ja vien, pamatojoties uz pārbaudi par to, kādā mērā tiek atbalstīta vai noraidīta Savienības līdzīgā izstrādājuma ražotāju izteiktā sūdzība, netiek konstatēts, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā. Uzskata, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā, ja šo sūdzību atbalsta tie Savienības ražotāji, kuru kopējā saražotā produkcija veido vairāk nekā 50 % no kopējā saražoto līdzīgo izstrādājumu apjoma, ko saražojusi tā Savienības ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida sūdzību. Taču izmeklēšanu neuzsāk, ja tie Savienības ražotāji, kuri nepārprotami atbalsta sūdzību, ražo mazāk nekā 25 % no kopējā saražoto līdzīgo izstrādājumu apjoma, ko saražojusi Savienības ražošanas nozare.” Lietas ierosināšanas laikā minētie nosacījumi bija izpildīti. Kad izmeklēšana ir sākta, vairs nav nepieciešams, lai visas izmeklēšanas laikā saglabātos atbilstība nosacījumiem. Šādu pieeju ir apstiprinājusi Tiesa attiecībā uz situāciju, kad uzņēmums atsauc savu atbalstu sūdzībai (4); tāda pati argumentācija izmantojama pēc analoģijas situācijā, kad mainās ražojuma klāsts.

(4)

Sākotnējā posmā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini aprēķinājusi sūdzības reprezentativitāti saistībā ar Savienības ražošanas nozares kopējo ražošanas apjomu. Tā apgalvoja, ka pašreizējā sūdzībā nevar būt pārstāvēti 43–49 % Savienības ražošanas apjoma, jo iepriekšējā lietā, kas aptvēra līdzīgu ražojuma klāstu, astoņi uzņēmumi pārstāvējuši 48 % Savienības ražošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka, lai arī ražojuma klāsts abās izmeklēšanās tik tiešām ir līdzīgs, precīzs ražojuma klāsts un pārskata periods pašreizējā izmeklēšanā atšķiras no ražojuma klāsta un pārskata perioda iepriekšējā izmeklēšanā. Tādējādi veiktie novērtējumi un šā novērtējuma rezultāti ir atšķirīgi (t. i., šajā izmeklēšanā pieteicās citi Savienības ražotāji nevis tie, kuri pieteicās 2012. gadā uzsāktajā izmeklēšanā, un minētie Savienības ražotāji tika noteikti, pamatojoties uz līdzīgo ražojumu 2012. gada izmeklēšanā). 2015. gada 28. oktobra piezīmēs par lietas materiāliem līdzīgā ražojuma kopējais ražošanas apjoms Savienībā noteikts 8 600 t apmērā laikposmam no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam. Iepriekšējā 2012. gadā uzsāktajā izmeklēšanā 2012. gada 9. novembra piezīmēs par lietas materiāliem kopējais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms Savienībā noteikts 21 600 t apmērā.

(5)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka to uzņēmumu skaits, kuri atbalsta sūdzību, ir mazs (3 no 16 Savienības ražotājiem), un lūdza Komisijai izmeklēt, kādēļ pārējie Savienības ražotāji nepieteicās. Atbildot uz šo piezīmi, Komisija norādīja, ka ražotāju skaitam, kuri lietas ierosināšanas brīdī atbalsta sūdzību, nav nozīmes, – svarīga nozīme ir to īpatsvaram Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjomā, kā noteikts pamatregulas 5. panta 4. punktā.

(6)

Turklāt ieinteresētā persona apšaubīja Savienības ražotāja iekļaušanu Savienības ražošanas nozares definīcijā, jo minētais Savienības ražotājs ražoja piederumus ar ievērojami lielāku pievienoto vērtību nekā pārējie Savienības ražotāji. Tomēr izmeklēšana apstiprināja, ka minētais Savienības ražotājs ražoja un pārdeva līdzīgo ražojumu un tā iekļaušana izlasē bija pamatota. Izmeklēšanā iekļāva tika tos šā ražotāja apjomus, kuri ir izmeklēšanas tvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(7)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, visus zināmos iesaistītos Savienības ražotājus, importētājus, tirgotājus un lietotājus, kā arī to apvienības un attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus un iestādes.

(8)

Tāpat Komisija sazinājās ar ražotājiem Brazīlijā, Indijā, Malaizijā, Dienvidkorejā, Šveicē, Taizemē un Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”), kas paziņojumā par procedūras sākšanu bija uzskaitītas kā iespējamās analogās valstis normālās vērtības noteikšanai ĶTR.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, kuri iesaistīti izmeklēšanā, tā ierobežos analīzes tvērumu, iekļaujot tajā samērīgu Savienības ražotāju skaitu. Procedūras sākšanas laikā pieteicās 2. apsvērumā minētie ražotāji, proti, viens Savienības ražotājs un divu meitasuzņēmumu grupa, kas atrodas Savienībā un ražo līdzīgo ražojumu.

(12)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, cits Savienības ražotājs lūdza to iekļaut izlasē. Tādējādi četri Savienības ražotāji, kas sadarbojās, tika iekļauti izlasē. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja aptuveni 47 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma, un tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(13)

Tomēr viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, proti, Springer GmbH, pēc tam informēja Komisiju par savu lēmumu nesadarboties. Tādējādi šo ražotāju turpmāk neizmeklēja. Tomēr Komisija secināja, ka trīs izlasē atlikušie Savienības ražotāji joprojām ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvi, jo to kopējais lēstais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni 43 %. Šis Savienības ražotājs arī informēja Komisiju, ka tas ir ne tikai Savienības ražotājs, bet ir iesaistīts arī izvešanas pārstrādei režīmā ar ražotāju Ķīnā.

(14)

Komisija turklāt ir novērtējusi ietekmi uz izlases reprezentativitāti, ko izraisīja atlokveida un zema raupjuma piederumu (sk. turpmāk 2.2. iedaļu) izslēgšana no izlases. Tā konstatēja, ka atlokveida un zema raupjuma piederumu ražošana nebija būtiska izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem vai Savienības kopējā ražošanas apjomā, un tāpēc neietekmēja jau izvēlētās izlases reprezentativitāti.

(15)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, izņemot ražotājus, kuri atbalstīja sūdzību, atbilstoši Eurostat Intra Union tirdzniecības statistikas datiem Savienības ražotāji 2010.–2015. gadā palielināja pārdošanas apjomus un veica pārdošanu par augstākām cenām un lielākos apjomos.

(16)

Komisija analizēja iespējamo kaitējumu, ko izraisījis imports no attiecīgajām valstīm saistībā ar Savienības ražošanas nozari, tostarp visiem Savienības ražotājiem, izmantojot makroekonomiskos datus (sk. 193.–207. apsvērumu). Turklāt Komisija ņēma vērā to, ka ieinteresētā persona savu analīzi balstīja uz KN kodiem, tajā ietverot ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī ražojumus ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma. Turklāt kopumā apjoms, kas uzrādīts Intra Union tirdzniecības statistikā, neattiecas tikai uz ražošanu Savienībā, bet arī uz importēto ražojumu tālākpārdošanu. Tāpēc nav iespējams izdarīt secinājumus attiecībā uz Savienības ražotāju pārdošanas cenām vai apjomiem. Katrā ziņā ir skaidrs, ka izlases mikroekonomiskie dati uzskatāmi par reprezentatīviem visai Savienības ražošanas nozarei. Tas, ka šie dati neietver ražotājus, kuri nav iesnieguši sūdzību, izriet no apstākļa, ka tie nepieteicās iekļaušanai izlasē.

(17)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Trīs nesaistīti importētāji sniedza informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Kopā izmeklēšanas periodā tie importēja 10 % lēstā importētā apjoma no ĶTR un Taivānas. Ņemot vērā to, ka Komisija varēja pārbaudīt visus importētājus, kuri pieteicās, atlase nebija nepieciešama.

(19)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi Taivānas ražotāji eksportētāji paziņojumā par procedūras sākšanu tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Informācija par izmeklēšanas sākšanu un paziņojums par procedūras sākšanu (kurā iekļautas atlases veidlapas) tika nosūtīts 10 Taivānas uzņēmumiem, kuri sūdzībā norādīti kā attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji uz Savienību. Turklāt Taibejas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt un/vai sazināties ar citiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi ir.

(20)

Četri Taivānas ražotāji eksportētāji sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā Taivānas ražotāju eksportētāju skaitu, kas sadarbojās, uzskatīja, ka atlase nav nepieciešama.

(21)

Izmeklēšanas laikā divi no četriem uzņēmumiem vairs nesadarbojās. Komisija informēja šos uzņēmumus, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus.

(22)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt un/vai sazināties ar citiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi ir.

(23)

Deviņi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas eksportē aptuveni 79 % ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta uz Savienību un aptuveni 35 % no kopējā daudzuma, kas izmeklēšanas periodā no ĶTR eksportēts uz Savienību. Kritērijs, ko izmantoja, lai izraudzītos četrus izlasē iekļautos uzņēmumus, bija attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz Savienību izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu, un piezīmes netika saņemtas.

(24)

Izmeklēšanas gaitā viens no četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vairs nesadarbojās. Komisija informēja šo uzņēmumu, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus.

(25)

Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu (TER). Tomēr pieci ražotāji eksportētāji ĶTR, kas netika iekļauti izlasē, pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Kā minēts 99. apsvērumā, šie pieprasījumi tika noraidīti.

(26)

Anketas tika nosūtītas četriem uzņēmumiem Taivānā un četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ĶTR, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trim izlasē iekļautajiem importētājiem.

(27)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no diviem uzņēmumiem Taivānā, trim uzņēmumiem ĶTR, trim Savienības ražotājiem un trim importētājiem.

(28)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no viena no iespējamās analogās valsts ražotāja Šveicē.

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu/apvienība telpās:

(30)

Pārbaudes apmeklējums tika veikts arī Šveices uzņēmuma Rohrbogen AG (Bāzele) telpās, kas tika uzskatīts par iespējamās analogās valsts ražotāju. Šis pārbaudes apmeklējums notika pēc pagaidu informācijas izpaušanas.

(31)

Izmeklēšanas pagaidu posmā Komisija nolēma nenoteikt pagaidu antidempinga pasākumus. Galvenais iemesls šādam lēmumam bija tas, ka notika tādas piemērotas analogās valsts meklēšana, uz kuras pamata Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tiktu noteikta normālā vērtība. Tā kā dempinga starpības noteikšana ĶTR nenotika, nebija iespējams noteikt arī kopējo importa par dempinga cenām līmeni no abām attiecīgajām valstīm. Lai gan dati par Savienības ražošanas nozari bija pieejami, lai analizētu dažādus kaitējuma rādītājus, importa par dempinga cenām apjoms un cenas ir svarīgs elements, nosakot kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu. Tāpēc izmeklēšanas pagaidu posmā netika noteikts kaitējums un līdz ar to cēloņsakarība starp kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(32)

Ieinteresētājām personām 2016. gada 13. jūlijā tika izpausti pagaidu konstatējumi. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas tika saņemta informācija no viena Taivānas ražotāja eksportētāja, viena Ķīnas ražotāja eksportētāja, Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kameras (“CCCMC”) un sūdzības iesniedzēja. Visa minētā informācija ir izskatīta turpmākajos apsvērumos.

(33)

Ieinteresētās personas 2016. gada 27. oktobrī saņēma galīgās informācijas dokumentu. Komisija līdz 2016. gada 16. novembrim aicināja ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(34)

Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, CCCMC, divi Savienības importētāji un sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas, un Savienības ražotājs, kuram bija arī izvešanas pārstrādei režīms, lūdza uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, un CCCMC lūdza uzklausīšanu pie Komisijas dienestiem.

(35)

Uzklausīšanas laikā pie uzklausīšanas amatpersonas Savienības ražotājs iesniedza lūgumu atbrīvot no maksājumiem ražojumus, kuri tiek atpakaļievesti pēc izvešanas pārstrādei, jo tie nerada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādēļ, ka tie ļoti maz pārklājas ar sūdzības iesniedzēju saražoto produkciju, un tādēļ, ka tas nav Savienības interesēs noteikt maksājumus, ņemot vērā šā uzņēmuma MVU statusu, faktu, ka tas ir saņēmis ES struktūrfondu līdzekļus, lai izveidotu ražotni, un to, ka pasākumu noteikšana iznīcinātu šo uzņēmumu. Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt viedokli šajā jautājumā.

(36)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs turklāt lūdza labot tā nosaukumu, kurš bija norādīts kļūdaini, un viens Savienības importētājs ierosināja precīzāku “zema raupjuma piederumu” definīciju, kam Komisija piekrita.

(37)

Attiecībā uz galīgās informācijas izpaušanu divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC apgalvoja, ka laikposms, ko Komisija nodrošinājusi ieinteresēto personu piezīmju sniegšanai, bija nepietiekams un ka tas šīm personām neļāva pilnībā un visaptveroši analizēt visus datus un pamatojumu, kas pirmo reizi sniegts galīgās informācijas izpaušanas reizē. Tās uzskatīja, ka šajā procedūrā nopietni pārkāptas ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību.

(38)

Komisija norādīja, ka antidempinga procedūra, kas uzsākta saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, ir veikta stingros termiņos. Attiecīgās ieinteresētās personas saņēma informāciju par Komisijas lēmumu nenoteikt pagaidu pasākumus un par Komisijas priekšlikumu galīgo pasākumu noteikšanai, un tām bija pietiekami daudz laika reaģēt. Saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu Komisijai pēc galīgās informācijas izpaušanas jānosaka vismaz 10 dienu termiņš piezīmju sniegšanai. Noteikusi 22 dienu termiņu, Komisija ir izpildījusi šo prasību. Neviena ieinteresētā persona šajā sakarā nelūdza pagarinājumu. Jāatzīmē, ka papildu datus pagaidu posmā nevarēja izpaust ne tikai attiecībā uz konstatējumiem par dempingu saistībā ar ĶTR, bet arī attiecībā uz kaitējumu. Tā kā dempinga starpības noteikšana ĶTR nenotika, nebija iespējams noteikt importa par dempinga cenām līmeni no attiecīgajām valstīm. Lai gan dati par Savienības ražošanas nozari ir pieejami, lai analizētu dažādus kaitējuma rādītājus, importa par dempinga cenām apjoms un cenas ir svarīgs elements, nosakot kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu. Tādēļ kaitējuma noteikšana izmeklēšanas pagaidu posmā netika veikta. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(39)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas saņēmusi dažu ieinteresēto personu piezīmes un lūgumus, Komisija izpauda papildu datus un informāciju. Šī papildu informācijas izpaušana notika 2016. gada 25. novembrī. Turpmākā informācija tika saņemta no diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, CCCMC, sūdzības iesniedzēja un trim Savienības importētājiem.

(40)

Uzklausīšanas laikā pie uzklausīšanas amatpersonas sūdzības iesniedzējs lūdza noraidīt tādu atbrīvojuma pieprasījumu par izvešanas pārstrādei režīmu, ko iesniedza viens Savienības ražotājs, kā skaidrots iepriekš 35. apsvērumā, jo attiecīgais Savienības ražotājs importē attiecīgo ražojumu, ko ražo arī Ķīnā. Turklāt pretēji ražotāja apgalvotajam tā ražojumi konkurē ar Savienības ražošanas nozares izgatavoto ražojumu. Šīs pašas uzklausīšanas laikā sūdzības iesniedzējs arī paskaidroja, ka lielākai daļai Savienības tirgotāju ir ražojumu krājumi, kas ir sertificēti gan saskaņā ar EN/DIN, gan saskaņā ar ASME/ANSI standartiem. Turklāt pretēji tam, ko apgalvoja viens no tirgotājiem, ražojumi, uz kuriem attiecas atšķirīgi standarti, ir savstarpēji aizstājami.

(41)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC atkārtoja savus apgalvojumus, īpaši attiecībā uz informācijas neizpaušanu pagaidu posmā saistībā ar konstatējumiem par kaitējumu, kas pēc to domām nevar tikt pamatota ar datu trūkumu.

(42)

Reaģējot uz iepriekš minēto, Komisija norāda, ka secinājumus par kaitējuma rādītājiem var izpaust vien tad, kad ir noteikts importa par dempinga cenām apjoms. Šajā konkrētajā lietā pagaidu posmā dempinga noteikšana attiecībā uz ĶTR netika veikta. Fakts, ka tikuši vākti izejas dati par kaitējuma rādītājiem, nenozīmē, ka bija iespējams izdarīt secinājumu par kaitējuma rādītājiem. Komisija nodrošināja atbilstīgu informācijas izpaušanu pamatregulas 20. panta nozīmē. Komisija uzskata, ka ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību tikušas ievērotas.

(43)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(44)

Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(45)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt laikposmu no 2010. gadam līdz IP, nevis laikposmu no 2012. gada līdz IP. Komisijas standarta prakse kaitējuma tendenču analīzei ir izmantot četru gadu laikposmu. Ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas varētu pamatot secinājumu, ka attiecīgais periods bija nepiemērots.

(46)

Pēc papildu informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC atkārtoja savu apgalvojumu par attiecīgo periodu saistībā ar kaitējuma tendencēm. Kā minēts iepriekš, pamatojoties uz savu plašo rīcības brīvību tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, Komisijas standarta prakse kaitējuma novērtējumam ir izmantot četru gadu laikposmu. Turklāt ieinteresētās personas neiesniedza pārliecinošus pierādījumus, kas būtu likuši Komisijai atkāpties no ierastās prakses. Turklāt lieta (5), uz kuru atsaucas ieinteresētās personas, pārtraukta pēc prasības atsaukšanas. Tāpēc minētajā lietā kaitējumu nenoteica. Turklāt šīs izmeklēšanas attiecīgais ražojums atšķiras no pārtrauktās izmeklēšanas attiecīgā ražojuma. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(47)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR un Taivānas izcelsmes cauruļu piederumi sadurmetināšanai, pabeigti vai nepabeigti, ne atlokveida, no nerūsējošā austenīta tērauda kategorijām, kuras atbilst AISI tipiem 304, 304L, 316, 316L, 316Ti, 321 un 321H un citām līdzvērtīgām normām, ar maksimālo ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm un sieniņu biezumu 16 mm vai mazāku, ar raupjumu ne mazāku par 0,8 μm. Uz ražojumu attiecas KN kodi ex 7307 23 10 un ex 7307 23 90.

(48)

Attiecīgo ražojumu galvenokārt ražo, griežot un veidojot caurules. Attiecīgo ražojumu izmanto nerūsējošā tērauda cauruļu savienošanai un tas ir pieejams dažādās formās, piemēram, kā leņķa gabali, reducētāji, trejgabali un uzgaļi.

(49)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto rūpnieciskie patērētāji un to izmanto daudzos galalietojumos. Piemēram:

(50)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Savienības importētājs apgalvoja, ka uzgaļus nevajadzētu iekļaut ražojuma klāstā, jo tos neražo, griežot un veidojot caurules.

(51)

Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek norādīts, ka ražojumu “galvenokārt”, bet ne “tikai un vienīgi”, ražo, griežot un veidojot caurules. Turklāt jāatzīmē, ka, ņemot vērā tirgus perspektīvu, uzgaļi ir piederumu veidi un tie ir uzrādīti kā tādi uzņēmumu katalogos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka importētie ražojumi un Savienības produkcija nav tehniski savstarpēji aizstājami, jo tehniskie standarti ir atšķirīgi, proti, EN/DIN un ASME/ANSI, vai ka ražojumi, kas ražoti saskaņā ar EN/DIN standartiem, būtu jāizslēdz no ražojuma klāsta.

(53)

Pirmkārt, ir svarīgi precizēt, ka gan Savienības ražošanas nozare, gan ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ražo pēc abu veidu tehniskajiem standartiem. Tas attiecas arī uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Turklāt iekārtas, ko izmanto, lai ražotu izstrādājumus pēc dažādiem standartiem, ir vienādas, un ražošanas process arī ir vienāds.

(54)

Otrkārt, izmeklēšana un uzklausīšana ar Savienības ražotāju, kuram ir arī izvešanas pārstrādei režīms, liecina, ka fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības ražojumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar EN/DIN, un ražojumiem saskaņā ar ASME/ANSI standartiem, ir salīdzināmas. Lai arī standartos var būt nedaudz atšķirīgas prasības attiecībā uz biezumu un pretestību, šīs atšķirības katram ražojuma veidam atšķiras, un daudziem ražojuma veidiem konstatēta būtiska vai pilnīga pārklāšanās.

(55)

Treškārt, abi ražojuma veidi konkurē cits ar citu. Lai gan ir taisnība, ka dažos projektos saskaņā ar specifikācijām būs jāizmanto EN/DIN vai ASME/ANSI, līdz brīdim, kurā inženieri lemj par standarta izvēli, abas specifikācijas konkurē. To apliecina apstāklis, ka EN/DIN un ASME/ANSI standarti, ņemot vērā vēsturiskas tendences, atšķiras starp dalībvalstīm, bet tas nerada šķērsli jaunajos projektos izmantot kādu no abiem standartiem visā Eiropas Savienībā.

(56)

Visbeidzot, pēc standarta izvēles pastāv arī tieša konkurence tad, kad standarti pilnīgi pārklājas, kā tas ir saistībā ar konkrētiem ražojuma veidiem.

(57)

Komisija arī norāda, ka, neraugoties uz konkrētiem pieprasījumiem, kuri tika izteikti importētājam, kas sadarbojās, Komisija nesaņēma pierādījumus, kas apliecinātu, ka līdzīgais ražojums un attiecīgais ražojums nekonkurē cits ar citu.

(58)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(59)

Pēc papildu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas, tostarp nesaistīts importētājs, apstiprināja izmeklēšanas konstatējumus. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka ASME/ANSI un EN/DIN standarti lielā mērā ir savstarpēji aizstājami. Turklāt viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības cauruļu piegādātāji piedāvā divkārši sertificētus ražojumus un ikviens attiecīgā ražojuma ražotājs var iegūt divkāršu sertifikāciju. Šī ieinteresētā persona arī norādīja, ka faktiski attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojumā tirgotāju lielākā daļa krājumu ir sertificēti divkārši.

(60)

Tā kā netika sniegtas papildu piezīmes attiecībā uz ražojuma standartiem, tika noraidīts apgalvojums par to, ka attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums būtu jāanalizē atsevišķi, pamatojoties uz ASME/ANSI un EN/DIN standartiem.

(61)

Trīs nesaistīti importētāji, CCCMC un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražojuma definīcijā netiek pietiekami nošķirti rūpnieciskie un tā sauktie “sanitārie piederumi”, lai gan tiem ir atšķirīgas fizikālās īpašības. Turklāt tie norādīja, ka Savienības ražošanas nozare neražo “sanitāros piederumus” un ka tādēļ šajā antidempinga procedūrā būtu jāiekļauj tikai rūpnieciskie piederumi.

(62)

Kopīgā uzklausīšanā trīs nesaistīti importētāji sniedza pierādījumus, kas pamato to apgalvojumu, un, pamatojoties uz fizikālām īpašībām, iepakojumu, galapatēriņu un cenu līmeni, parādīja vairākas būtiskas atšķirības starp “rūpnieciskiem” un “sanitāriem” piederumiem.

(63)

Atšķirība bija jādefinē no jauna fizikālo īpašību ziņā un attiecīgā nošķiršana balstījās uz piederumu virsmas raupjumu. Tā vietā lai lietotu terminu “sanitārie” piederumi, ir lietderīgi runāt par “zema raupjuma piederumiem”, t. i., piederumiem ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm. Šie piederumi tiek izmantoti pārtikas un dzērienu rūpniecībā, pusvadītāju ražošanas, farmācijas un veselības aprūpes nozarēs.

(64)

Pastāv būtiskas atšķirības virsmas gludumā un virsmas apdarē. Zema raupjuma piederumu gals parasti ir kvadrātveida (pretstatā koniskam) un tiem kopumā ir mazāks sieniņu biezums un ārējais diametrs. Nevar manīt to, ka ir piemērojami atsevišķi standarti, kā arī apstākli, ka izejmateriāls zema raupjuma piederumiem vienmēr ir auksti velmēti ruļļi vai auksti stieptas caurules (pretstatā karsti velmētiem augsta raupjuma piederumiem). Visbeidzot zema raupjuma piederumus iepako atsevišķi plastmasas maisiņā, savukārt augsta raupjuma piederumus iepako bez taras kartonā.

(65)

Tie nav savstarpēji aizstājami. Higiēnas prasību dēļ nozare, kurā izmanto zema raupjuma piederumus, nevar izmantot augsta raupjuma piederumus; no otras puses, zema raupjuma piederumi vājāku spiediena un temperatūras izturības prasību un augstāku cenu dēļ nav piemēroti lietojumiem, kuros izmanto augsta raupjuma piederumus. Izmeklēšanā konstatēja, ka zema raupjuma piederumu cenu līmenis par kilogramu vidēji ir divas līdz trīs reizes augstāks. Tas galvenokārt ir darba intensitātes dēļ saistībā ar pulēšanu un papildu kvalitātes kontroli.

(66)

Tā kā uzklausīšanas laikā anketas jau bija izsūtītas, būtiskas izmaiņas produkta koda numurā (“PKN”) vairs nebija iespējamas. Tomēr, pievienojot vienīgo fizikālo īpašību “raupjums” kā sleju darījumu tabulā un atbildēs uz anketas jautājumiem ieviešot papildu kritēriju ražošanas izmaksās, kļūst iespējams nošķirt abu veidu piederumus. Savienības ražošanas nozare un Savienības importētāji eventuāli piekrita tam, ka piederumi ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm nav uzskatāmi par attiecīgo ražojumu. Tāpēc Komisijas dienesti izmeklēšanas pagaidu posmā uzskatīja, ka minētie piederumi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma.

(67)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem apgalvoja, ka zema raupjuma piederumus nevajadzētu izslēgt no ražojuma klāsta. Attiecīgais uzņēmums apstrīdēja arī ieinteresēto personu apsvērumus attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām, iepakojuma materiālu, izmaksām/cenu līmeņiem un savstarpējās aizstājamības trūkumu starp zema un augsta raupjuma piederumiem. Tomēr jautājums saistībā ar fizikālo īpašību atšķirībām, iepakojuma materiālu un cenu līmeņiem starp zema un augsta raupjuma piederumiem tika pārbaudīts un apstiprināts uz vietas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(68)

Ķīnas un Taivānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka atlokveida piederumi, proti, piederumi, kuriem gali ir atloka formā, pamatojoties uz definīciju paziņojumā par procedūras sākšanu, nav attiecīgais ražojums.

(69)

Jāatzīmē, ka gala forma ir noteicoša saistībā ar metodi, ko var izmantot piederumu savienošanai ar caurulēm. Piederumu sadurmetināšanai un atlokveida piederumu ražošanā izmanto atšķirīgas metodes. Piederumi sadurmetināšanai tiek ražoti, izmantojot metināšanas metodi, turpretim atlokveida piederumu ražošanā izmanto iespīlēšanas un stiprināšanas metodi. Turklāt KN kodu skaidrojošajās piezīmēs par ražojuma definīciju precizēts, ka piederumu sadurmetināšanai galiem vajadzētu būt taisni nogrieztiem vai nošķeltiem, lai atvieglotu piemetināšanu pie caurulēm.

(70)

Tika arī konstatēts, ka atlokveida piederumu ražošana saistīta ar papildu izmaksām, ievērojot izejmateriālu un starpmateriālu lielu patēriņu un sarežģītāku ražošanas procesu. Ņemot vērā ražošanas procesu, var uzskatīt, ka piederumi sadurmetināšanai ir puspabeigti ražojumi atlokveida piederumu ražošanai.

(71)

Savienības ražošanas nozare piekrita tam, ka atlokveida piederumi ir atšķirīgs ražojums, un tā izslēgšanai no ražojuma klāsta.

(72)

Komisijas dienesti jau pagaidu posmā uzskatīja, ka atlokveida piederumi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma. Ieinteresēto personu piezīmes, kas atspēkotu šo konstatējumu, netika saņemtas, tādēļ šis lēmums ir pamatots.

(73)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības un tiem ir vienādi pamatlietojumi:

(74)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem (jeb līdzīgām precēm) pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(75)

Kā norādīts iepriekš 27. apsvērumā, tikai divi Taivānas uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot pilnīgas atbildes uz antidempinga anketu jautājumiem. Šie uzņēmumi izmeklēšanas periodā importēja 36 % no attiecīgā ražojuma importa no Taivānas uz Savienību.

(76)

Viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, galvenokārt ražo piederumus, kuri nav izmeklēšanas pārskatītajā ražojuma klāstā, kā skaidrots 61.–71. apsvērumā (piederumi ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm un/vai atlokveida piederumi). Šim ražotājam izmeklēšanas periodā nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū.

(77)

Otrais uzņēmums, kas sadarbojās, savukārt ražo lielāko daļu standarta piederumu veidu, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Uzņēmums ražošanā izmanto tikai metinātas caurules, tikai no 304. un 316. kategorijas tērauda un tikai leņķa gabalus un trejgabalus (un trejgabalus tikai ar tādu pašu pamatcaurules un atzarojuma caurules diametru, kas nav sametināti, bet ražoti no viengabala caurules, kura centrā tiek “nostiepta”, lai iegūtu trejgabalu). Šim ražotājam izmeklēšanas periodā nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū.

(78)

Tā kā abiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū, normālo vērtību aprēķināja, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu vidējām ražošanas izmaksām pieskaitot attiecīgā ražojuma veida pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un samērīgu peļņu.

(79)

Attiecībā uz pirmo uzņēmumu, kas sadarbojās, PVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, proti, pamatojoties uz faktiskajām summām, ko piemēro tās pašas vispārīgās preču kategorijas ražošanai un pārdošanai parastajās tirdzniecības operācijās, kuras veic attiecīgais ražotājs izcelsmes valsts iekšējā tirgū, proti, iekšzemes pārdevumiem, kas notika ar piederumiem ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm.

(80)

Attiecībā uz otru uzņēmumu, kas sadarbojās, ņemot vērā to, ka tam nebija līdzīgā ražojuma vai tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu pārdevumu iekšzemes tirgū, tika piemērots pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts. Šajā nolūkā Komisija, aprēķinot normālo vērtību, izmantoja tās pašas PVA izmaksu un peļņas summas, kas izmantotas pirmajam uzņēmumam (tie bija vienīgie pieejamie pārbaudītie dati, kuri attiecas uz tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu Taivānas tirgū).

(81)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas otrais Taivānas ražotājs eksportētājs izteica konkrētus iebildumus pret pirmā Taivānas ražotāja datu izmantošanu normālās vērtības aprēķinam. Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja (pamatojoties uz anketas atbilžu publiski pieejamo versiju un otrā ražotāja atbildēm uz vēstuli par nepilnībām), ka pirmo ražotāju vispār nevar uzskatīt par attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju, jo tas ražojot un eksportējot uz Savienību tikai tos ražojuma veidus, kas tikuši izslēgti no ražojuma klāsta, proti, zema raupjuma piederumus un atlokveida piederumus. Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka viena uzņēmuma PVA izmaksu datu izmantošana normālās vērtības noteikšanai citam uzņēmumam ir pretrunā PTO Apelācijas institūcijas konstatējumiem (6), saskaņā ar kuriem viena uzņēmuma PVA izmaksas nevar izmantot, lai noteiktu normālo vērtību.

(82)

Atbildot uz minēto apgalvojumu, Komisija uz vietas veiktās pārbaudes laikā uzņēmuma telpās konstatēja, ka daļa no uzņēmuma ražošanas un pārdošanas apjoma uz Savienību IP laikā (proti, vakuuma piederumi ar papildu virsmas apstrādi, kuras rezultātā virsmas raupjums ir virs 0,8 μm) ietilpa šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā. Tāpēc uzņēmums tika uzskatīts par attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju un tam tika aprēķināta dempinga starpība. Jāuzsver, ka attiecīgais uzņēmums IP laikā nepārdeva šā veida ražojumu iekšzemes tirgū Taivānā, un tas ietekmē normālās vērtības aprēķināšanas metodi abiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, kā paskaidrots 79. un 80. apsvērumā. Otrkārt, būtu arī jāatzīmē, ka PTO Apelācijas institūcijas nolēmums, ko citē ieinteresētā persona, attiecas uz situāciju, kas aprakstīta pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā; proti, citu ražotāju PVA izmaksu vidējās vērtības izmantošana attiecībā uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu izcelsmes valsts iekšzemes tirgū. Tomēr šajā gadījumā normālās vērtības aprēķina pamatā bija pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts; proti, PVA izmaksas noteiktas, pamatojoties uz “jebkurām citām saprātīgām metodēm ar noteikumu, ka šādi noteiktā peļņas summa nepārsniedz peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tajā pašā vispārīgajā kategorijā ietilpstošos izstrādājumus izcelsmes valsts iekšējā tirgū”. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uztur spēkā savu lēmumu par izmantoto datu avotu normālās vērtības aprēķināšanā. Jāatzīmē, ka Komisija arī aplūkoja alternatīvu datu avotu PVA izmaksu noteikšanai, kas nepieciešamas normālās vērtības aprēķināšanai, proti, datus, ko sniedza tāds analogais ražotājs Šveicē, kurš sadarbojās. Attiecīgais rādītājs netika sniegts par IP, bet tiek apstiprināts, ka par 2014. un 2015. finanšu gadu tas svārstījās 8–12 % robežās, kas ir salīdzināms ar koriģēto PVA izmaksu rādītāju, kas, kā norādīts 86. apsvērumā, galu galā izmantots aprēķinā.

(83)

Taivānas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka netika pienācīgi izpausta informācija ar svarīgiem datiem, kas izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību. Patiešām uzņēmējdarbības konfidencialitātes apsvērumu dēļ konkrētajā informācijas izpaušanas reizē nevarēja atklāt PVA, peļņas un kompensāciju par izmaksām rādītājus, kas izmantoti aprēķinos. Uzņēmums, kuram ir pieejama informācija par savām ražošanas izmaksām, varētu viegli aprēķināt veikto vispārējo vidējo korekciju. Tomēr tas lūdza izpaust konkrētus rādītājus attiecībā uz dažiem aprēķina elementiem, proti, PVA un peļņas līmeņiem, normālās vērtības kompensāciju par izmaksām līmeņiem un cenām un PVN korekciju līdz normālai vērtībai.

(84)

Atbildot uz šo pieprasījumu, ir jāuzsver, ka tādus precīzus datus par PVA izmaksām, peļņu un kompensācijām par izmaksām, kas izmantoti, aprēķinot normālo vērtību, nevar atklāt, jo dati ir iegūti no viena Taivānas uzņēmuma, kas ir konkurents uzņēmumam, kurš pieprasa šādu informāciju, un minētais uzņēmums ir pieprasījis ievērot konfidencialitāti, jo dati ir uzņēmējdarbības noslēpums. Šis lūgums ir acīmredzami pamatots. Tomēr svarīgākie rādītāji, proti, PVA un peļņa, kas izmantoti, lai veiktu galīgos aprēķinus, turpmāk 86. apsvērumā ir sniegti diapazonos. Jāatzīmē arī, ka kompensāciju par izmaksām līmeņi bija ļoti zemi un tiem nebija būtiskas ietekmes uz normālās vērtības līmeni un dempinga starpību. Kompensācijas par cenām netika piemērotas, jo cenas iekšzemes tirgū netika izmantotas normālās vērtības aprēķinā. Turklāt Taivānas gadījumā PVN korekcija līdz normālai vērtībai netika veikta.

(85)

Visbeidzot šis uzņēmums apgalvoja, ka tā konkurenta PVA un peļņas līmenis tam nav reprezentatīvs. Tas apgalvoja, ka otrais ražotājs Taivānā ražo mazā mērogā un pārdod ļoti specializētus ražojumus, savukārt attiecīgais uzņēmums bija iesaistīts standarta ražojumu liela mēroga ražošanā un pārdošanā.

(86)

Patiešām pārbaudes apmeklējumu laikā tika apstiprināts, ka abu uzņēmumu ražotie un pārdotie ražojumi ir atšķirīgi un ka tādējādi to PVA izmaksu struktūras arī ir atšķirīgas. Tādēļ Komisija nolēma samazināt PVA izmaksu līmeni, kas izmantots normālās vērtības aprēķināšanai šim otrajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, par darbaspēka izmaksu īpatsvaru, kas saistīts ar kvalitātes kontroles un pētniecības un izstrādes izmaksām. Tā rezultātā PVA korekcija tika samazināta līdz 7–13 % līmenim, kas izteikts kā procentuālā daļa no apgrozījuma, kas savukārt izraisīja šā uzņēmuma individuālās dempinga starpības līmeņa samazinājumu. Tajā pašā laikā Komisija uzskatīja, ka peļņas norma, kas izmantota normālās vērtības (1–5 % no apgrozījuma) aprēķināšanai, bija pamatota. Galīgā vispārējā korekcija, kas veikta par ražošanas izmaksām, aprēķinot normālo vērtību attiecīgajam ražotājam eksportētājam, bija 15,36 %.

(87)

Abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam no eksportētājvalsts.

(89)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot EXW cenas.

(90)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(91)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Kopumā korekcijas bija diapazonā no 1 % līdz 10 %, pamatojoties uz faktiskajām vērtībām, par ko ziņoja Taivānas ražotāji eksportētāji un kas tika pārbaudītas uz vietas. Šos rādītājus par attiecīgajiem izmaksu posteņiem ziņoja Taivānas uzņēmumi, un pārbaudes nolūkā tie šiem uzņēmumiem izpausti konkrētajās informācijas izpaušanas reizēs.

(92)

Jānorāda, ka aprēķinā Komisija noraidīja valūtas konvertācijas korekciju, ko pieprasīja viena no ieinteresētajām personām. Minētā ieinteresētā persona lūdza Komisiju izmantot valūtas maiņas kursu maksājuma datumā nevis valūtas maiņas kursu rēķina izrakstīšanas datumā. Pamatregulā ir noteikts, ka parasti valūtas maiņas kursa noteikšanai izmanto rēķina izrakstīšanas datumu, bet izņēmuma gadījumos var izmantot agrāku datumu (piemēram, līguma datumu). Tomēr pamatregula neparedz juridisku pamatu datuma izmantošanai, kas ir pēc rēķina izrakstīšanas datuma. Pamatojums ir tāds, ka rēķina izrakstīšanas datumā tiek noteikta cena, un uzņēmums vairs nevar pieņemt lēmumu, vai veikt dempingu. Katrā ziņā, pat ja būtu iespējama vēlāka datuma izmantošana, quod non, kā jau paskaidrots pagaidu informācijas izpaušanas reizē, pieprasījuma iesniedzējs nav parādījis, ka ir iestājies papildu nosacījums, proti, notikusi kursa maiņa.

(93)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katram uzņēmumam, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(94)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(95)

Attiecībā uz ražotājiem, kuri nesadarbojās, Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 6. punktu. Nesadarbošanās ļauj attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nesniegt savus uzņēmuma datus, pamatojoties uz kuriem var novērtēt to faktisko eksporta darbību, un tas liek Komisijai izmantot labākos pieejamos faktus attiecībā uz tiem. Komisija savā lēmumu pieņemšanas praksē šim nolūkam nošķir starp izmeklēšanām, kurās sadarbības līmenis ir augsts (t. i., virs 80 % no paziņotā eksporta uz Savienību), un izmeklēšanām, kad sadarbības līmenis ir zems (80 % un mazāk). Šajā gadījumā sadarbības līmenis bija ievērojami zemāks par 80 %. Šādos apstākļos Komisija šāda iemesla dēļ uzskata, ka augstākā dempinga starpība, kura noteikta ražotājiem, kas sadarbojās, nav laba dempinga starpības aproksimācija ražotājiem, kas nesadarbojās: ir aizdomas, ka viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi ražotāji nolēma nesadarboties, ir tas, ka tie apzinājās, ka to dempinga starpības būtu daudz augstākas nekā ražotājiem, kas sadarbojās. Tas, ka šajā lietā sadarbība tika atsaukta izmeklēšanas laikā, pamato šo apsvērumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka ražotājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpību vislabāk atspoguļo augstākā dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz reprezentatīvo ražojuma veidu apjoma ziņā, proti, kas veido vairāk nekā 10 % no eksporta apjoma uz Savienību ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kam tika konstatēts dempings.

(96)

Pēc PVA izmaksu korekcijas, kas izmantota dempinga starpības aprēķināšanā, Taivānas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, kā aprakstīts 86. apsvērumā, valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 12,1 %.

(97)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs šai sakarā apgalvoja, ka atlikušajam maksājumam Taivānai būtu jāizriet no sūdzības un ka tam būtu jābūt 34,8 %. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lielākā daļa Taivānas attiecīgā ražojuma ražotāju apzināti nesadarbojās procedūrā, lai liegtu Komisijai izmantot to iekšzemes pārdevumus normālās vērtības aprēķināšanai. Sūdzības iesniedzējs tādējādi apgalvoja, ka sūdzībā iekļautais normālās vērtības aprēķins, kas balstīts uz Taivānas cenām iekšzemes tirgū, būtu jāizmanto kā labākais pieejamais fakts.

(98)

Atbildot uz iepriekš minēto, jāatzīmē, ka Komisija atlikušā maksājuma aprēķinā Taivānai izmanto labākos pieejamos faktus, pamatojoties uz datiem, kas iegūti un pārbaudīti izmeklēšanā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”). Neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja TER.

(100)

Sūdzības iesniedzējs kā analogo valsti ierosināja izmantot ASV. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka līdzīgā ražojuma ražošana notiek vairākās citās valstīs, piemēram, Brazīlijā, Indijā, Japānā, Malaizijā, Dienvidkorejā, Šveicē un Taizemē. Minētās valstis tika izskatītas kā iespējamās analogās valstis.

(101)

Notika saziņa ar visiem zināmajiem līdzīgā ražojuma ražotājiem (52) iepriekš minētajās valstīs, bet neviens no tiem nesadarbojās. Tikai viens Malaizijas uzņēmums piekrita sadarboties, bet sniedza nepietiekamu informāciju. Uzņēmums nevarēja sniegt PKN datus attiecībā uz izmaksām un cenām iekšzemes tirgū. Tādējādi tā nepilnīgus datus nevarēja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Turklāt tiek atzīmēts, ka attiecīgais Malaizijas uzņēmums ir atteicies no sniegto datu pārbaudes uz vietas.

(102)

Vēlākā posmā kā iespējamais analogās valsts ražotājs pieteicās Šveices ražotājs un piekrita sadarboties. Uzņēmums sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika pārbaudītas uz vietas. Tomēr, ņemot vērā diezgan ierobežotu ražojuma veidu klāstu, ko ražoja šis uzņēmums, salīdzinājumā ar plašo ražojuma veidu klāstu, ko uz Savienību eksportēja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, Komisija nolēma, ka dati, kurus sniedza Šveices uzņēmums, nebūtu piemēroti normālās vērtības noteikšanai Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Šajā ziņā tiek norādīts, ka tikai 4,6 % ražojuma veidu, ko Ķīnas ražotāji eksportēja uz Savienību un kas veidoja 4,2 % Ķīnas eksporta apjoma, tieši atbilda ražojuma veidiem, ko ražoja Šveices ražotājs. Taivānas gadījumā, ko galu galā izmantoja kā analogo valsti, tiešā atbilstība ražojuma veidiem, ko Ķīnas ražotāji eksportēja uz Savienību, bija 7,7 % ražojuma veidu skaita ziņā un 11,1 % eksporta apjoma ziņā.

(103)

Šajā situācijā Komisija kā analogo valsti nolēma izmantot citu valsti, uz kuru attiecas izmeklēšana, t. i., Taivānu, neraugoties uz sūdzības iesniedzēju sākotnēji sniegtajiem argumentiem par to, ka Taivānas uzņēmumi galvenokārt ražoja piederumu veidus, kā izejmateriālu izmantojot metinātas caurules (atšķirībā no Ķīnas ražotājiem, kuri galvenokārt izmanto bezšuvju caurules). To pašu argumentu izvirzīja arī Ķīnas ražotāji eksportētāji. No otras puses, CCCMC savā iesniegumā pēc pagaidu informācijas izpaušanas uzskatīja, ka Taivānas ražošanas izmaksu dati būtu piemērotāki normālās vērtības aprēķina bāzei nekā Savienības ražotāju dati, ko Komisija pagaidu informācijas izpaušanā atzina kā alternatīvu.

(104)

Taivāna tika uzskatīta par piemērotu analogo valsti, jo pretēji tam, ko apgalvoja sūdzības iesniedzēji, un neraugoties uz dažādu izejmateriālu izmantošanu, sniegtie dati ļāva izmantot pienācīgu izmaksu iedalīšanas metodoloģiju saistībā ar dažādiem ražojuma koda noteikšanas parametriem. Turklāt konkurences līmenis Taivānas tirgū ir augsts, jo ir zināms vismaz par 10 vietējiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, un tas atspoguļojas arī dažādas izcelsmes importa plašā klātbūtnē (situācijā, kad muitas nodokļi ir mēreni, t. i., no 7,5 % līdz 10 %).

(105)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija kā analogo valsti ĶTR nolēma izmantot Taivānu.

(106)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāju eksportētāji un CCCMC apgalvoja, ka Taivānas izvēle par analogo valsti nebija piemērota, jo izmantotās ražošanas izmaksas tika iegūtas tikai no viena Taivānas uzņēmuma, kuram nebija pārdevumu iekšzemes tirgū. Attiecīgās personas arī apgalvoja, ka salīdzināmu ražojumu atbilstības līmenis ir pārāk zems. Apgalvojumu par salīdzināmu ražojumu zemu atbilstības līmeni izvirzīja arī viens Savienības importētājs. Minētais uzņēmums arī norādīja, ka Ķīnu nevar salīdzināt ar Taivānu, jo abiem subjektiem ir atšķirīgi tautas attīstības indeksa (“TAI”) un IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāji.

(107)

Attiecībā uz minētajiem apgalvojumiem vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar PTO nolēmumu (7) visiem ražojuma veidiem, kurus eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, būtu jānosaka normālā vērtība. Komisija uzskata, ka dati par vienu analogās valsts ražotāju eksportētāju ir pietiekams pamatojums, uz kura balstīt pārējos ražojuma veidus, jo atklātie ražojuma veidi ļauj izdarīt aprēķinus par trūkstošiem ražojuma veidiem. Apstāklis, ka ir tikai viens šāds ražotājs eksportētājs, nav izņēmums vai jauna prakse. Pamatregulā arī noteikts, ka, trūkstot pārdevumiem iekšzemes tirgū, normālo vērtību var aprēķināt, pamatojoties uz ražošanas izmaksām. Otrkārt, jāatgādina, ka TAI un IKP rādītāji nav faktori, kas tiek ņemti vērā, nosakot, vai analogā valsts ir piemērota. Lai noteiktu atbilstošu analogo valsti, Komisija rīkojas kā paskaidrots 104. apsvērumā. Tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(108)

Visbeidzot, divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC izvirzīja jautājumus par, iespējams, nopietnu procesuālo pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka Komisija aprēķināja Ķīnas ražotāju dempinga starpības, pamatojoties uz pamatregulas noteikumiem par ārpustirgus ekonomikas valsti (NME). Personas apgalvoja, ka tiesiskais pamatojums piemērot NME metodoloģiju, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, zaudē spēku 2016. gada 11. decembrī. Tādēļ saskaņā ar attiecīgo personu apgalvoto antidempinga pasākumos, kas pieņemti pēc minētā datuma, kā tā notiks šajā procedūrā, saskaņā ar PTO noteikumiem Komisijai ir pienākums piemērot standarta dempinga aprēķina metodoloģiju.

(109)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka tā nav pilnvarota lemt par to, vai piemērot pašreizējos noteikumus, kas noteikti pamatregulā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(110)

Kā skaidros 103. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ĶTR ražotāju eksportētāju normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz aprēķināto vērtību analogajā valstī, kas šajā gadījumā ir Taivāna.

(111)

Turklāt, tā kā nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū, normālo vērtību aprēķināja, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, vidējām ražošanas izmaksām pieskaitot attiecīgā ražojuma veida pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, kas izmeklēšanas periodā gūta Taivānas tirgū.

(112)

Kā pamatu ražošanas izmaksu noteikšanai Komisija izmantoja datus par vienu Taivānas ražotāju, kas sadarbojās (TA Chen). Jāatzīmē, ka otrais Taivānas ražotājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā ražoja nelielu attiecīgā ražojuma apjomu un ka šī ražošana ietvēra ļoti specializētus ražojuma veidus. Uzņēmuma King Lai ražošanas apjoma neliela daļa joprojām tiek uzskatīta par attiecīgo ražojumu – šis uzņēmums ražo ražojumus, kurus varētu uzskatīt par zema raupjuma piederumiem, bet ar papildu virsmas apstrādi, kuras rezultātā to virsmas raupjums ir virs 0,8 μm un tādējādi saskaņā ar 47. apsvēruma definīciju tie ir attiecīgais ražojums. Šo piederumu ražošanas izmaksas ir ļoti lielas un, ja tās ņemtu vērā, tiktu sagrozīts aprēķins. Turklāt izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji neeksportē uz ES šos ražojuma veidus (lai gan uz tiem varētu attiekties to PKN, jo raupjums nav viens no PKN noteikšanas parametriem). Tāpēc Komisija šo uzņēmumu ražošanas izmaksu datus uzskatīja par tādiem, kas nav piemēroti normālās vērtības aprēķināšanai Ķīnas ražotājiem.

(113)

Attiecībā uz normālās vērtības aprēķinu viens Savienības importētājs apgalvoja, ka Taivānas uzņēmuma King Lai ražošanas izmaksas nevarēja izmantot par pamatu normālās vērtības aprēķinam Ķīnas uzņēmumiem, jo King Lai ražo atšķirīgu ražojumu, ko nevar uzskatīt par rūpnieciskiem piederumiem, un ka tas arī nozīmē atšķirīgu ražošanas metodi un peļņas diapazonu.

(114)

Atbildot uz šo apgalvojumu, jāatgādina, ka Komisija, lai veiktu salīdzinājumu ar citiem uzņēmumiem, neizmantoja uzņēmuma King Lai ražošanas izmaksu datus. Aprēķinot normālo vērtību citiem uzņēmumiem, Komisija izmantoja tikai uzņēmuma King Lai tās pašas vispārējās ražojuma kategorijas PVA izmaksas un peļņu, ko pārdeva iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tiek arī atgādināts, ka PVA izmaksas, kas izmantotas šajos aprēķinos, tika koriģētas, lai ņemtu vērā atšķirības starp ražojumiem, ko ražoja King Lai un citi uzņēmumi. Attiecībā uz izmantoto peļņu tiek uzsvērts, ka tā nav citā diapazonā (1–5 %) nekā citiem uzņēmumiem.

(115)

Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka otrais Taivānas ražotājs Ta Chen, kura ražošanas izmaksas izmantotas par pamatu normālās vērtības aprēķinam Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ir liels un integrēts uzņēmums un ka tādējādi, būdams šāds uzņēmums, tas var “optimizēt izmaksas”. Tāpēc attiecīgo uzņēmumu nevar salīdzināt ar mazām Ķīnas rūpnīcām.

(116)

Šajā ziņā Komisija atgādināja, ka šajā procedūrā Ķīnas ražotāju ražošanas izmaksas nebija iekļautas analīzē, jo neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepieprasīja TER statusu. Tomēr jāuzsver, ka Taivānas ražotāja šķietamās “optimizētas izmaksas” var izraisīt tikai zemāku salikto normālo vērtību un tādējādi zemākas dempinga starpības Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(117)

Ņemot vērā to, ka Taivānā varēja identificēt tikai nelielu ražojuma veidu skaitu, ko uz Savienību eksportēja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, Komisija normālo vērtību aprēķināja no pārējiem ražojuma veidiem, pamatojoties uz tādu vislīdzīgāko ražojuma veidu ražošanas izmaksām, kurus ražoja Taivānā, lai panāktu pilnīgu un taisnīgu salīdzinājumu, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas koriģētas attiecībā uz:

(118)

CCCMC savā iesniegumā pēc pagaidu informācijas izpaušanas ierosināja alternatīvu pamatu a) un b) punktam un šajā sakarā iesniedza datus par Ķīnas tirgiem. Tomēr, pirmkārt, šie dati nav pārbaudīti, un, otrkārt, to izcelsme ir valstī, kurā nav tirgus ekonomikas valsts. Tāpēc to izmantošana būtu pretrunā analogās valsts metodoloģijai normālās vērtības aprēķinam. CCCMC apgalvojums tādējādi tika noraidīts.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ir nepamatoti koriģēt Taivānas izmaksu datus, izmantojot Savienības ražošanas nozares izmaksu datus. Attiecīgās personas norādīja uz Savienības ierasto praksi iepriekšējās lietās to nedarīt.

(120)

Kā minēts iepriekš, ES iepriekšējā prakse tika pārskatīta, ņemot vērā PTO nolēmumu, kas minēts 107. apsvērumā. Lai aprēķinātu normālās vērtības trūkstošiem ražojuma veidiem, Komisija izmantoja Taivānas izmaksu datus un koriģēja un pārbaudīja konstatētās izmaksas, piemērojot proporcionālas korekcijas, kas tika konstatētas Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu līmenī. CCCMC nepamatoja, kādēļ tas ir nepiemēroti un/vai neierosināja alternatīvu pieeju.

(121)

Pēc papildu informācijas izpaušanas CCCMC un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji atkārtoti pauda savu iebildumu pret Savienības ražošanas nozares datu izmantošanu ražošanas izmaksu korekcijai, kas izmantota normālās vērtības aprēķinam trūkstošiem ražojuma veidiem. Personas uzsvēra, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka izejmateriāla izmaksu atšķirības ES tirgū būtu tādā pašā līmenī kā Taivānas tirgū. Turklāt personas atkārtoja apgalvojumu par to, ka Komisija iepriekš minētajai korekcijai varētu izmantot Ķīnas eksporta pārdevumu cenu atšķirības starp bezšuvju un metinātiem piederumiem, jo pārdošanas cenas “zināmā mērā atspoguļo ražošanas izmaksu atšķirību tendenci”.

(122)

Atbildot uz minētajiem apgalvojumiem, vispirms jāuzsver, ka Komisija nevarēja salīdzināt korekciju līmeni cauruļu veidiem, kas izmantoti kā izejmateriāli, vai tērauda kategorijām ar datiem par Taivānas tirgu, jo Taivānas ražotājs, kura ražošanas izmaksas izmantotas par pamatu, aprēķinot normālo vērtību, vienkārši neizmantoja dažus izejmateriālu veidus. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ Komisija vispār apsvēra iespēju meklēt trūkstošus izmaksu datus ārpus analogās valsts tirgus. Otrkārt, attiecībā uz Ķīnas cenu izmantošanu vēlreiz jāuzsver, ka neviens ĶTR ražotājs eksportētājs šajā procedūrā nepieprasīja TER. Tādēļ ĶTR ražošanas izmaksas nebija pieejamas un netika izskatītas. Tādējādi Komisija nevar izdarīt secinājumu par to, “ciktāl” pārdošanas cenu atšķirības atspoguļo dažādu piederumu veidu ražošanas izmaksu atšķirības (8). Turklāt, pat ja tādu secinājumu varētu izdarīt, tas attiektos uz ražošanas izmaksām ārpustirgus ekonomikas valstī. Tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(123)

Minētās personas apšaubīja arī korekciju, saskaņā ar kuru piederumi, kas ražoti no bezšuvju caurulēm, ir no 2,12 līdz 2,97 reizēm dārgāki ražošanā par tiem, kas ražoti no metinātām caurulēm. Tās norādīja uz CCCMC nepamatotu apgalvojumu, kurš pēc pagaidu informācijas izpaušanas pausts par cenu līmeņiem, saskaņā ar ko atšķirība starp metinātām un bezšuvju caurulēm esot mazāka par 30 % no metināto cauruļu cenas.

(124)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka Komisijas veiktā korekcija balstās uz novēroto izmaksu atšķirību starp piederumiem, kas ražoti, izmantojot bezšuvju caurules, un piederumiem, kas ražoti, izmantojot metinātas caurules, un nevis uz cenu atšķirību starp metināmām un bezšuvju caurulēm kā tādām. Būtu jāatzīmē arī tas, ka neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nav pieprasījis TER. Tādējādi ĶTR ražotāji eksportētāji nebija iesnieguši ražošanas izmaksu datus arī pēc tam, kad tie apšaubīja Komisijas noteiktās izmaksas un atšķirības. Turklāt standarta cenrāži ir vēl vairāk attālināti no izmaksu un cenu noteikšanas, jo tie nesniedz pierādījumus par faktiski prasītajām cenām, nemaz nerunājot par izmaksu līmeņiem.

(125)

Lai pamatotu iesniegto informāciju, ieinteresētās personas iesniedza analīzi par atšķirībām, pamatojoties uz ražotāju (Zhejiang Good un Zhejiang Jndia) cenu līmeņiem un uz šā pamata secinot, ka piemērojamai cenu korekcijai vajadzētu attiecīgi būt diapazonā no 0,43 līdz 1,70 reizēm un no 0,64 līdz 1,80 reizēm.

(126)

Papildus tam, ka šie diapazoni attiecas uz cenām nevis izmaksām, tas, ka piederumi, kas ražoti, izmantojot metinātas caurules, dažkārt pārdoti par augstākām cenām nekā uz bezšuvju piederumi, kas ražoti, izmantojot bezšuvju caurules, nepierāda to, ka izmaksām vajadzētu būt lielākām. Piedāvāto cenu līmeņi drīzāk liecina par pilnīgu ekonomiskās saiknes trūkumu starp izmaksām un klientiem piedāvātajām cenām, vai arī tas nozīmē, ka būtiska nozīme ir bijusi citiem faktoriem, piemēram, pasūtījuma lielumam. Komisija konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust attiecīgos skaitļus, bet var atklāt šādus papildu faktiskos datus, saskaņā ar kuriem veikta tāda korekcija attiecībā uz piederumiem, kas ražoti, izmantojot metinātas caurules, un piederumiem, kas ražoti, izmantojot bezšuvju caurules, kura izmantota salīdzinājumam saskaņā ar PKN aprakstu:

Lai aprēķinātu rādītājus par ražojuma veidiem, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, citas konversijas nebija nepieciešamas.

(127)

Turklāt Komisija veica korekcijas, pārveidojot lētākās tērauda kategorijas “W1” izmaksas citās kategorijās un/vai citās kategorijās uz bezšuvju cauruļu pamata, atkal izmantojot Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu datus. Komisija atkal konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust attiecīgos skaitļus, bet var sniegt papildu faktiskos datus:

Lai aprēķinātu rādītājus par ražojuma veidiem, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, citas konversijas nebija nepieciešamas.

(128)

Komisija arī vēlas uzsvērt, ka savās piezīmēs par šiem korekcijas koeficientiem ieinteresētās personas nenorāda uz abu Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmeņiem, kā tās to darīja par citām korekcijām; visticamāk tas ir tādēļ, ka šie skaitļi nerada šaubas par Komisijas metodoloģiju.

(129)

Attiecībā uz formu atšķirībām korekcijas veiktas, pamatojoties uz četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārdošanas cenu datiem, kas ir plašāki par divu ražotāju datiem, kurus pārstāv Ķīnas ieinteresētās personas.

Par pamatu ņemot leņķa gabalu cenu līmeni, proporcijas ir šādas:

(130)

Aprēķinot normālo vērtību, nākamajā solī Komisija koriģēja ražošanas izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar 112.–117. apsvērumu, pieskaitot PVA un peļņu. Tā kā abiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū un tā kā vienam no tiem (Ta Chen) nebija tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu pārdevumu, nācās piemērot pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija, aprēķinot normālo vērtību, izmantoja tās pašas PVA izmaksu un peļņas summas, kas iegūtas no cita Taivānas uzņēmuma (King Lai), kas sadarbojās (tie bija vienīgie pieejamie pārbaudītie dati, kuri attiecas uz tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu Taivānas tirgū).

(131)

Jāatzīmē, ka PVA izmaksas, kas izmantotas, lai aprēķinātu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, tika koriģētas (samazinātas), jo tika konstatēts, ka trīs izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji, kā paskaidrots 86. apsvērumā, arī galvenokārt ražo un pārdod standarta ražojumus. Normālās vērtības korekciju par PVA izmaksām un peļņu galīgais līmenis tādējādi ir tāds pats, kāds noteikts minētajā apsvērumā.

(132)

Attiecībā uz korekcijām par PVA izmaksām divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC savā iesniegumā pēc galīgās informācijas izpaušanas piekrīt, ka, nosakot PVA izmaksas, ko izmanto normālās vērtības aprēķinam, ir jāveic samazinājumi. Tas ir tādēļ, ka Taivānas eksportētājs, kura dati izmantoti šajā sakarā, neražo standarta ražojumu. Tajā pašā laikā minētās personas apšauba to, vai Komisija ir pareizi novērtējusi šā samazinājuma līmeni.

(133)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka korekcijas veica, pamatojoties uz Taivānas uzņēmuma King Lai un otra Taivānas uzņēmuma Ta Chen vispārējās PVA izmaksu struktūras salīdzinājumu. Šī pieeja tika izmantota, jo King Lai bija vienīgais uzņēmums, kuram bija pārdevumi Taivānas iekšzemes tirgū (Ta Chen nebija attiecīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū un cita ražojuma pārdevumu, kas būtu tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā). Korekcijas ir pamatotas, jo pirmais uzņēmums ražo augstas kvalitātes specializētus ražojumus, savukārt otrais uzņēmums ražo standarta ražojumus (tādējādi daži šo uzņēmumu PVA izmaksu elementi ir noteikti atšķirīgi). Pamatojoties uz šo salīdzinājumu, Komisija atskaitīja no uzņēmuma King Lai PVA izmaksām pētniecības un izstrādes izmaksas un daļu darbaspēka izmaksu, kas saistītas ar kvalitātes kontroles nodaļu. Citās PVA izmaksu kategorijās nebija būtisku atšķirību starp abiem uzņēmumiem. Jāuzsver, ka Komisija šajā korekcijā pilnībā atskaitīja abas iepriekš minētās PVA izmaksu kategorijas. Tādējādi, piešķirot šo korekciju, Komisija īstenoja konservatīvu pieeju, veicot lielāku nevis mazāku korekciju.

(134)

Ieinteresētās personas arī apgalvo, ka Komisija nav veikusi PVA izmaksu struktūras salīdzinājumu starp attiecīgo Taivānas uzņēmumu un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(135)

Šajā sakarā jāatgādina, ka Taivāna ir analogā valsts, tāpēc būtu jāizmanto Taivānas PVA izmaksas saistībā ar pārdevumiem iekšzemes tirgū Taivānā. Šo izmaksu korekcija, pamatojoties uz Ķīnas ražotāju PVA izmaksu salīdzinājumu, nozīmētu to, ka robežlielumam izmantotu ārpustirgus ekonomikas valsts izmaksas. Tomēr tiek uzsvērts, ka, pateicoties Komisijas veiktajai korekcijai, PVA izmaksas, kas izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai, tika samazinātas līdz tādam līmenim, kurš nav nesamērīgs salīdzinājumā ar Ķīnas izlasē iekļauto uzņēmumu PVA izmaksām. Faktiski divi no trim izlasē iekļautiem Ķīnas uzņēmumiem ziņoja par lielākiem PVA izmaksu līmeņiem nekā tie, kas izmantoti normālās vērtības aprēķinam.

(136)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai, izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, kuri atrodas ārpus Savienības.

(137)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam no eksportētājvalsts.

(138)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot EXW cenas.

(139)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(140)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Kopumā korekcijas bija diapazonā no 5 % līdz 16 %, pamatojoties uz faktiskajām vērtībām, par ko ziņoja Ķīnas ražotāji eksportētāji un kas tika pārbaudītas uz vietas. Šos rādītājus par attiecīgajiem izmaksu posteņiem ziņoja Ķīnas uzņēmumi, un pārbaudes nolūkā tie šiem uzņēmumiem izpausti konkrētajās informācijas izpaušanas reizēs.

(141)

Ķīna PVN atmaksas politiku piemēro tikai daļēji pēc eksporta veikšanas, un šajā gadījumā 8 % PVN netiek atmaksāts. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek izteikta tādā pašā nodokļu līmenī kā eksporta cena, normālā vērtība tika koriģēta uz augšu ar to PVN daļu, ko piemēro liela diametra bezšuvju cauruļu eksportam un ko Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neatmaksā (9).

(142)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC savā iesniegumā sniedza piezīmes par minēto korekciju. Attiecīgās personas atsaucās uz principu, ka neatmaksātais PVN pēc eksporta veikšanas būtu jākoriģē. Tomēr, tā kā normālā vērtība ir ievērojami lielāka par eksporta cenu, ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtu jāveic korekcija 8 % apmērā eksporta cenai, norādot uz TER trūkumu un lielākām dempinga starpībām.

(143)

Šajā ziņā jānorāda, ka Komisija koriģēja normālo vērtību saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-423/09. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(144)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katram uzņēmumam, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(145)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(146)

Vidējo svērto dempinga starpību piemēro izlasē neiekļautiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Savienības importētājs saistībā ar minēto savā iesniegumā apgalvoja, ka atšķirība starp dempinga starpībām, kas aprēķinātas uzņēmumam King Lai (0 %) un tā saistītam uzņēmumam Ķīnā (41,9 %), ir nesamērīga, jo abi uzņēmumi ražo tādu pašu veidu piederumus, kuri ir izslēgti no ražojuma klāsta.

(148)

Atbildot uz iepriekš minēto, vispirms jāuzsver, ka Taivānas uzņēmumam King Lai nav noteikta 0 % dempinga starpība, jo tas ražo piederumus, kas ir izslēgti no ražojuma klāsta (šķiet, šāds ir Savienības importētāja viedoklis). No ražojuma klāsta izslēgtie ražojumi netika ņemti vērā dempinga starpības aprēķiniem uzņēmumam King Lai. Tomēr šis uzņēmums ražoja un eksportēja uz Savienību nelielu ražojumu daudzumu, kas ir šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā. Tādējādi attiecībā uz šo uzņēmumu bija jāaprēķina dempinga starpība, kas tika atzīta par negatīvu. No otras puses, King Lai Ķīnā nebija iekļauts izlasē, tādēļ individuālā dempinga starpība šim uzņēmumam netika aprēķināta. Tādējādi šim uzņēmumam piemēroja izlasē iekļauto Ķīnas uzņēmumu vidējo svērto dempinga starpību. Tomēr antidempinga maksājumu nepiemēro ražojumam, kas nav šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā. Tādējādi, ja uzņēmums King Lai Ķīnā tik tiešām neeksportē uz ES ražojumu, kas nav šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā, tam nepiemēros antidempinga maksājumus pēc importēšanas.

(149)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju zemo sadarbības līmeni un 95. apsvērumā izklāstīto argumentāciju, valsts mēroga dempinga starpība ĶTR noteikta lielākās dempinga starpības līmenī, ko apjoma ziņā reprezentatīvam ražojuma veidam noteica attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam tika konstatēts dempings.

(150)

Pamatojoties uz to, valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 64,9 %.

(151)

Pieci Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri nebija iekļauti izlasē, šajā procedūrā pieprasīja individuālu pārbaudi. Ņemot vērā pieteikumu lielo skaitu, Komisija secināja, ka pieņemt kādu no šiem pieprasījumiem būtu pārāk apgrūtinoši, lai laikus noslēgtu procedūru. Šajā ziņā jānorāda, ka, pieņemot attiecīgo uzņēmumu pieprasījumus, divkāršosies to uzņēmumu skaits, kam būtu nepieciešams individuālās dempinga starpības aprēķins, jo sākotnējā izlasē bija četri ražotāji eksportētāji. Turklāt tiek atzīmēts, ka dažas individuālas pārbaudes pieteikuma iesniedzēji ir daļa no grupas. Saskaņā ar attiecīgo uzņēmumu sākotnējām atbildēm (atlases veidlapas) individuālai pārbaudei būtu nepieciešama vismaz septiņu uzņēmumu atbilžu uz anketas jautājumiem analīze un pārbaude.

(152)

Pamatojoties uz sūdzībā un turpmākajā izmeklēšanā pieejamo informāciju, izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja vismaz 16 Savienības ražotāji. Savienības ražotāji, kuri ražo Savienības kopējo ražošanas apjomu, ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punktā nozīmē, un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(153)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 8 270 t. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem un aplēstiem datiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs. Kā minēts 11.–13. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota izlase. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja apmēram 43 % no kopējā lēstā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(154)

Viena persona lūdza skaidrot, kādēļ kopējais Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 80 t laikā no pagaidu līdz galīgajai informācijas izpaušanai. Pagaidu informācijas izpaušanas reizē kopējais Savienības ražošanas apjoms bija apmēram 8 350 t. Iepriekšējā apsvērumā norādīts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms bija apmēram 8 270 t. Šīs atšķirības iemesls ir saistīts ar to, ka Komisijas dienesti pagaidu posmā nepareizi novērtēja viena izlasē neiekļautā Savienības ražotāja ražošanas apjomu. Šis Savienības ražotājs izmeklēšanas periodā pārtrauca ražošanu. Tāpēc tā ražošanas apjomu pārrēķināja, ņemot vērā ražošanas pārtraukšanu. Komisija apstiprināja, ka izmeklēšanas periodā kopējais Savienības ražošanas apjoms bija aptuveni 8 270 t.

(155)

Tā kā izlasē iekļautie uzņēmumi bija tikai viens ražotājs un uzņēmumu grupa, lai saskaņā ar pamatregulas 19. panta aizsargātu konfidencialitāti, bija jāindeksē visi dati par mikroekonomiskajiem rādītājiem.

(156)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz kopējo aplēsto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un attiecīgā ražojuma kopējo importa apjomu Savienībā.

(157)

Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms tika aplēsts, pamatojoties uz faktiskiem pārbaudītiem datiem, ko savās atbildēs uz anketas jautājumiem bija snieguši izlasē iekļautie ražotāji, un attiecībā uz ražotājiem, kas nesadarbojās, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem.

(158)

Kā paskaidrots iepriekš 47. apsvērumā, attiecīgais ražojums klasificējams ar diviem KN kodiem: ex 7307 23 10 un ex 7307 23 90. Tomēr šie abi KN kodi attiecas ne tikai uz attiecīgo ražojumu, bet arī ražojumiem ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma. Tādēļ importa apjoms, kas ir ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma, bija jāatskaita no kopējā importa apjoma, kas reģistrēts saskaņā ar iepriekš minētiem KN kodiem.

(159)

Sūdzības iesniedzējs aplēsa attiecīgā ražojuma importa apjomu no visām izcelsmes vietām, pamatojoties uz tam pieejamo tirgus informāciju. Attiecībā uz attiecīgajām valstīm tas uzskatīja, ka izmeklējamie ražojumi veidoja lielāko daļu apjoma, kas klasificēts saskaņā ar abiem iepriekš minētajiem KN kodiem (attiecīgi 90 % un 100 % ĶTR un Taivānai).

(160)

Lai pārbaudītu šīs aplēses, Komisija izmantoja informāciju, kas saņemta iepriekšējā 2012. gada 10. novembrī sāktajā izmeklēšanā attiecībā uz nerūsējošā tērauda piederumiem. Šī izmeklēšana attiecas uz visiem ražojumiem, kas klasificēti saskaņā ar abiem minētajiem KN kodiem, ieskaitot attiecīgo ražojumu šajā izmeklēšanā. Saskaņā ar veikto analīzi acīmredzami vismaz 22,3 % ražojumu, ko eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji un uz kuriem attiecās šie KN kodi, būtu ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma. Attiecībā uz Taivānu sūdzības iesniedzēja norādītā procentuālā daļa ir apstiprināta, t. i., 100 %.

(161)

Attiecībā uz ĶTR Komisija nolēma koriģēt importa apjomu, izmantojot vispiesardzīgāko attiecību, t. i., 22,3 %.

(162)

Turklāt patēriņš tika turpmāk koriģēts, lai ņemtu vērā atlokveida/zema raupjuma piederumu apjomu (sk. 2.2.1. un 2.2.2. iedaļu), jo abi veidi ir izslēgti no izmeklēšanas ražojuma klāsta. Izmantojot atlases jautājumus, importa apjoms tika aplēsts šādi: apmēram 150 t Ķīnai un 20 t Taivānai. Tādējādi šie apjomi tika atskaitīti no aprēķinātā importa apjoma no ĶTR un Taivānas. Attiecībā uz Savienības ražošanas nozari izmeklēšanā konstatēja, ka izslēgto ražojuma veidu ražotais un pārdotais apjoms ir nenozīmīgs.

(163)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, patēriņu Savienībā noteica šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(164)

Laikā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības patēriņš palielinājās par 3 %.

(165)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kumulatīvi.

(166)

Dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz ĶTR un Taivānas izcelsmes importu, ir apkopotas iepriekš 145. un 94. apsvērumā.

(167)

Visas šīs starpības ir ievērojami lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis robežvērtību. Kā minēts 94. apsvērumā, bezdempinga importa apjoms bija nenozīmīgs. Katrā gadījumā šis bezdempinga imports tika izslēgts no kopējā Taivānas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa.

(168)

Importa apjoms no katras attiecīgās valsts pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē nebija nenozīmīgs. Kā minēts 181. apsvērumā, izmeklēšanas periodā ĶTR un Taivānas tirgus daļa bija attiecīgi 22,9 % un 7,8 %.

(169)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu arī bija līdzīgi. Patiešām importētie ražojumi konkurēja savstarpēji un ar Savienībā ražoto attiecīgo ražojumu. Ražojumi ir savstarpēji aizstājami, tie tika tirgoti Savienībā, izmantojot salīdzināmus pārdošanas kanālus, un pārdoti līdzīgām galapatērētāju kategorijām.

(170)

Tāpēc visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no attiecīgajām valstīm tika pārbaudīts kumulatīvi.

(171)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi konkurences apstākļus, kas ir starp Ķīnas un Taivānas piederumiem pēc importēšanas Savienībā, un starp importētiem un Savienībā ražotiem piederumiem.

(172)

Pamatojoties uz tām pieejamo tirgus informāciju, šīs personas apgalvoja, ka ir būtiskas atšķirības starp piederumiem, kas ražoti Ķīnā un Taivānā un eksportēti uz Savienību. Minētās personas uzskatīja, ka eksportētie ražojumi nekonkurēja savā starpā, ņemot vērā ražojumu fizikālās īpašības, mērogu, kādā ražojumus varētu izmantot tiem pašiem vai līdzīgiem galalietojumiem, un mērogu, kādā klienti uztver un izmanto ražojumus kā alternatīvu konkrētu funkciju veikšanai, lai apmierinātu konkrētu pieprasījumu.

(173)

Šīs personas apgalvoja, ka Komisijas veiktās ievērojamas korekcijas, lai panāktu zināmu līdzību cenu salīdzināmībai starp Ķīnas un Taivānas ražojumiem, liecina par ļoti atšķirīgām īpašībām, kas saistītas ar izejmateriāliem (bezšuvju caurules un metinātas caurules), tērauda kategorijām un ražošanas procesu. Tas ietekmē cenu, kas šos ražojumus liedz savstarpēji aizstāt tirgū. Turklāt cenu dinamika parāda cenu atšķirību starp abām izcelsmēm.

(174)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka jautājums par konkurenci starp dažādiem ražojuma veidiem nav izšķirošs saistībā ar kaitējuma novērtēšanu. Tā kā 43.–50. apsvērumā minētā iemesla dēļ visi ražojuma veidi veido vienu ražojumu, nav nepieciešams iedalīt kaitējuma novērtējumu, pamatojoties uz faktu, ka no konkurences tiesību viedokļa dažādi ražojuma veidi, iespējams, veido atsevišķus ražojumu tirgus.

(175)

Otrkārt, pat ja tiktu pieņemts, ka jautājums par faktisko konkurenci starp ražojuma veidiem ir būtisks, Komisija norāda, ka apgalvojums par konkurences trūkumu nav pamatots ar lietas materiāliem. Patiesībā Komisija konstatēja, ka attiecīgie ražojumi, ko eksportēja Ķīnas ražotājs eksportētājs un Taivānas ražotāji eksportētāji, patiešām konkurē Savienības tirgū. Šie ražojumi lielā mērā ir savstarpēji aizstājami. Šo secinājumu pamato attiecīgā ražojuma vidējā cena. Ir konstatēta acīmredzama pārklāšanās saistībā ar to, ka attiecīgajam ražojumam, kas ražots no bezšuvju caurulēm, tiek noteiktas līdzīgas cenas kā attiecīgajam ražojumam, kas ražots no metinātām caurulēm (10). Attiecībā uz konkurenci ar Savienības ražošanas nozari izmeklēšana apstiprināja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražoja vai varēja ražot no abiem izejmateriāliem un visus ražojuma veidus. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti, un importa ietekmes kumulatīvā analīze tika apstiprināta.

(176)

Pēc papildu informācijas izpaušanas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm nebūtu jāvērtē kumulatīvi. Šajā ziņā Komisija norāda – pat ja konkurence starp importu no attiecīgajām valstīm tiek analizēta, izmantojot PKN, rezultāti ir tādi paši, t. i., pastāv acīmredzama cenu konkurence. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(177)

Turklāt šīs personas apgalvoja, ka viens Savienības ražotājs galvenokārt ražo piederumus no īpašām nerūsējošā tērauda kategorijām, savukārt 70 % Ķīnā saražotās produkcijas tiek galvenokārt ražoti no austenīta tērauda 304. vai 316. standarta kategorijas, kas nozīmē, ka šie ražojumi savā starpā nekonkurē.

(178)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka konkurences attiecības starp attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu tika apstiprinātas izmeklēšanā, kā norādīts iepriekš 174. apsvēruma kumulatīvā analīzē. Turklāt attiecībā uz tērauda kategoriju viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem patiešām ražoja līdzīgo ražojumu no standarta nerūsējošā tērauda kategorijām, kas veido aptuveni 90 % tā ražošanas apjoma. No tā izriet, ka Ķīnas ražojumi tieši konkurē ar šā Savienības ražotāja ražojumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(179)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par pamatregulas 3. panta 4. punktu, tika apstiprināts kumulatīvais novērtējums par importu no attiecīgajām valstīm.

(180)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datubāzi, sūdzības iesniedzējam pieejamo tirgus informāciju un citu Komisijai pieejamo informāciju (sk. 156.–164. apsvērumu). Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomus ar Savienības patēriņu, kas sniegts iepriekš 1. tabulā.

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(181)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

(182)

Tabulā redzams, ka absolūtos skaitļos imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā būtiski palielinājās (par 28 %). Importa Savienībā par dempinga cenām atbilstošā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 6 procentpunktiem.

(183)

Attiecībā uz importa cenu dinamiku, ņemot vērā to, ka nebija alternatīva avota, importa vidējo cenu noteikšanai Komisijai nācās izmantot Eurostat datus. Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda vidējās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(184)

Importa no Ķīnas par dempinga cenām vidējās cenas saruka no 8 285 EUR/t 2012. gadā līdz 6 936 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā (no 2012. gada līdz IP) vidējā vienības cena importam no Ķīnas par dempinga cenām saruka par aptuveni 16 %. Tajā pašā laikposmā importa no Taivānas par dempinga cenām vidējās cenas saruka no 7 543 EUR/t 2012. gadā līdz 5 840 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējā vienības cena importam par dempinga cenām saruka par aptuveni 23 %.

(185)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāizvērtē niķeļa cenas samazinājuma ietekme uz attiecīgā ražojuma cenu izmeklēšanas periodā, jo kā niķeļa cenas dinamika ir svarīgs nerūsējošā tērauda cenas faktors. Lai arī niķeļa cena tik tiešām ir viens no svarīgākajiem cauruļu ražošanas izmaksu faktoriem (attiecīgā ražojuma izejviela), tai nav tiešas saiknes ar attiecīgo ražojumu. Turklāt Komisija konstatēja, ka attiecīgā ražojuma cena nekorelē ar niķeļa cenu (11). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(186)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(187)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā uz faktisko izmaksu pamata veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides, par kuriem ziņojuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(188)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka ĶTR un Taivānas importa dempinga cenas bija attiecīgi par 59,4 % un 76,1 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(189)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(190)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz sūdzībā ietvertiem datiem un informāciju un attiecīgā gadījumā Eurostat statistikas datiem par to, nodrošinot, ka dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju pienācīgi pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(191)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(192)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(193)

Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(194)

No 2012. gada līdz 2013. gadam pamatā saglabājās stabils ražošanas apjoms. No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 6 %. Attiecīgajā periodā bija vērojams vispārējs ražošanas apjoma samazinājums par 8 %.

(195)

Tajā pašā laikā ražošanas jauda strauji samazinājās par 13 %. To galvenokārt var izskaidrot ar viena Savienības ražotāja slēgšanu un cita Savienības ražotāja ražošanas apjoma samazinājumu, kā rezultātā ražošanas jauda samazinājās par apmēram 3 600 t.

(196)

Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, kas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtās korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem ierastajiem pārtraukumiem. Tomēr tā ir Savienības ražošanas nozares teorētiskā ražošanas jauda.

(197)

Ir grūti novērtēt jaudas izmantojumu šajā konkrētajā nozarē, jo tas var atšķirties atkarībā no aprīkojuma un saražotā apjoma. Viens Savienības ražotājs uzskatīja, ka 60 % jaudas izmantojums ir iepriekš sasniegts maksimums. Tādēļ minētā teorētiskā ražošanas jauda neapšaubāmi ir pārāk liela salīdzinājumā ar reālo ražošanas jaudu.

(198)

No tā izriet, ka attiecīgajā periodā saglabājās zems – aptuveni 42 % līmenī – ražošanas jaudas izmantojuma līmenis. Viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja pārstrukturēšanās un cita Savienības ražotāja slēgšanas dēļ attiecīgajā periodā jaudas izmantojums palielinājās par 3 procentpunktiem. Zemais jaudas izmantojums apgrūtina nemainīgo izmaksu segšanu, kas ir viens no Savienības ražošanas nozares zemās rentabilitātes iemesliem attiecīgajā periodā.

(199)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam nesaistītiem klientiem Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(200)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kopumā samazinājās par 11 %, savukārt patēriņš Savienībā palielinājās par 3 %. Ķīnas un Taivānas ražojumu par dempinga cenām pārdošanas apjoms palielinājās par 945 t (attiecīgi 21 % un 55 %), savukārt patēriņš Savienībā palielinājās par 379 t. Saistībā ar augošu patēriņu Savienības tirgū Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas sarukums sakrīt ar importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm. Turklāt, ņemot vērā nepārtraukto cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt ražošanas apjomu, lai novērstu pārdošanu par zaudējumus izraisošām cenām.

(201)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(202)

Vienlaikus ar ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumu tika arī konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarē ievērojami samazinājās nodarbinātība. Tika atlaisti darbinieki, lai samazinātu darbaspēku (17 % samazinājums). Tādējādi 10 % Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīguma pieaugums, ko mēra kā izlaidi uz vienu nodarbināto gadā, ir daudz lielāks par 3 procentpunktu ražošanas jaudas izmantojuma pieaugumu (sk. 193. apsvērumu). Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare mēģināja pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem (importa par dempinga cenām apjoma pieaugums), lai saglabātu savu konkurētspēju.

(203)

Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Krājumi

(204)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās bija sarukuši par 23 %. Savienības ražošanas nozare ražo lielāko daļu līdzīgo ražojumu pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tomēr nozarei arī jāglabā plaša ražojumu klāsta krājumi, lai varētu konkurēt ar citu ražotāju ātro piegādes laiku. Tas apstiprinājās arī, analizējot krājumu pārmaiņas perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Šis rādītājs bija salīdzinoši stabils, proti, 20–24 % no ražošanas apjoma.

(205)

Tika secināts, ka krājumu līmeņa samazinājumu galvenokārt izraisīja stingrākas apgrozāmā kapitāla prasības, kuras noteica Savienības ražošanas nozares vadība.

(206)

Izņemot vienam mazsvarīgākam Taivānas ražotājam eksportētājam, visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgajām valstīm un tā cenas, šo faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

(207)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par aptuveni 3 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 11 %. Neraugoties uz šo patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi tirgus daļu. No otras puses, importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga.

(208)

Savienības ražotāju vidējām svērtām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(209)

Iepriekšējā tabulā ir parādītas vienības pārdošanas izmaksu izmaiņas Savienībā salīdzinājumā ar attiecīgajām ražošanas izmaksām. Vienības vidējās pārdošanas cenas dinamika kopumā atbilda ražošanas izmaksu dinamikai. No 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam konstatēts 2 % ražošanas izmaksu samazinājums, ko izraisīja galvenā izejmateriāla cenas samazinājums, bet vienības pārdošanas cena samazinājās par 5 %.

(210)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā vispārējo tirgus situāciju. Jo īpaši samazinājās naftas cena, kas izraisīja ražošanas izmaksu samazinājumu. Tomēr minētā persona neiesniedza pierādījumus šim apgalvojumam. Konkrēti netika skaidrots, kā tieši naftas cenas samazinājums visā pasaulē būtu saistīts ar šā konkrētā līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Turklāt Komisijas veiktā kaitējuma analīze aptvēra laikposmu no 2012. gada līdz IP, par kuru ņemtas vērā visu izejmateriālu cenas, tostarp energoresursu cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(211)

Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(212)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz vienu nodarbināto palielinājās par 10 %, kas nedaudz pārsniedz inflācijas izraisīto kopējo cenu pieaugumu Savienībā. Tomēr jāņem vērā lielais darbinieku skaita sarukums, kas izskaidrots 201. un 202. apsvērumā.

(213)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(214)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīros zaudējumus pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(215)

Rentabilitāte pasliktinājās no [8–10 %] 2012. gadā līdz [2–4 %] 2013. un 2014. gadā un uzlabojās IP, sasniedzot [4–6 %]. Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto uzņēmumu pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās, un tie nolēma koncentrēties uz augsto cenu segmentiem, kur importa apjoms par dempinga cenām bija mazāks. Šī stratēģija IP laikā ļāva paaugstināt rentabilitāti.

(216)

Tādējādi, lai gan 2013. un 2014. gadā izlasē iekļautie uzņēmumi nespēja novirzīt ražošanas izmaksu pieaugumu klientiem, IP laikā izlasē iekļauto uzņēmumu rentabilitāte uzlabojās, jo ražošanas izmaksas samazinājās, ņemot vērā augstākus jaudas izmantojuma rādītājus un vājāku konkurences spiedienu augsto cenu segmentos.

(217)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija lejupvērsta tendence (– 43 %) galvenokārt tāpēc, ka saruka krājumi.

(218)

No 2012. līdz 2014. gadam ienākums no ieguldījumiem samazinājās, bet IP laikā, sekojot rentabilitātes tendencei, tas palielinājās. No 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozare par 22 % palielināja ieguldījumus. Tomēr šis 22 % palielinājums būtu jāizsver, ņemot vērā absolūtos skaitļus. Savienības ražošanas nozares izlases ieguldījumu līmenis 2012. gadā bija mazāks par vienu miljonu euro un IP laikā tas sasniedza vienu miljonu euro (galvenokārt izdevumi, kas saistīti ar parasto tehnisko apkopi un drošības aprīkojumu).

(219)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka rentabilitātes kritumu laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam būtu jāinterpretē, ņemot vērā ievērojamu ieguldījumu pieaugumu Savienības ražošanas nozarē. Tās novēroja, ka ieguldījumi no 2012. gada līdz 2013. gadam palielinājās par 78 %. Pēc otrās informācijas izpaušanas minētās personas atkārtoti pauda savu apgalvojumu un norādīja, ka palielinājums par 78 % būtu jāuzskata par “milzīgiem” izdevumiem saistībā ar ieguldījumiem.

(220)

Šajā ziņā Komisija norādīja, ka Savienības ražotāji veica ieguldījumus nevis sava ražojuma uzlabošanai, bet, kā norādīts iepriekš, obligātajā drošības aprīkojumā un tehniskajā apkopē. Lai arī ieguldījumi patiešām palielinājās, ienākums no ieguldījumiem ievērojami samazinājās. Turklāt ieguldījumi būtu jāsalīdzina ar līdzīgā ražojuma kopējo pārdošanas apjomu, un attiecīgie ieguldījumi veidoja tikai 2–4 % no līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma. Visbeidzot ieguldījumi ir tikai viens no kaitējuma rādītājiem un to nevajadzētu analizēt izolēti.

(221)

Ir secināts, ka dinamika lielākajai daļai kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija negatīva. Jo īpaši kaitējuma rādītāji saistībā ar Savienības ražotāju ražošanas apjomu un tirgus daļu liecina par nopietnām grūtībām, ar kurām saskārusies Savienības ražošanas nozare, kā arī par cenu pastāvīgu samazinājumu. Vienīgais pozitīvais rādītājs, proti, neliels rentabilitātes uzlabojums IP laikā, tika panākts uz pārdošanas apjoma un tirgus daļas rēķina, pārorientējoties uz augsto cenu segmentu. Ja imports par dempinga cenām ienāks arī augsto cenu segmentos, tas var mainīties. Attiecīgi visu makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju novērtējums liecina par vispārēju negatīvu tendenci. Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(222)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija pārliecinājās, ka imports par dempinga cenām netiek saistīts ar iespējamu kaitējumu, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(223)

Minētie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, zemais jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē un bezdempinga imports no Taivānas.

(224)

Ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas vidēji saruka no 8 129 EUR/t 2012. gadā līdz 6 658 EUR/t izmeklēšanas periodā (– 18,1 %). Attiecīgajā periodā nemitīgi pazeminot vienības pārdošanas cenu, attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji no 2012. gada (24,7 %) līdz izmeklēšanas periodam (30,7 %) spēja ievērojami palielināt tirgus daļu.

(225)

Kopš 2012. gada nemitīgi augošs importa apjoms no attiecīgajām valstīm par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu darbību. Patiešām, kamēr Savienības ražošanas nozare samazināja izmaksas, samazinot nodarbināto skaitu un slēdzot ražotnes, imports par dempinga cenām palielinājās un tā cenas samazinājās, tādēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt pārdošanas apjomu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu un nevarēja gūt priekšrocības no patēriņa pieauguma.

(226)

Ņemot vērā skaidri noteikto sakritību laikā starp arvien lielāku importa līmeni par nemitīgi krītošām dempinga cenām, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu un cenu spiedienu, no otras puses, secināts, ka imports par dempinga cenām izraisīja situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums.

(227)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražotāju eksportētāju pārdošanas cenu samazinājums skaidrojams ar niķeļa cenas kritumu. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 185. apsvērumā, nav tiešas korelācijas starp niķeļa cenu un importa cenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(228)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar izskaidrot ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, jo tikai viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja cenas attiecīgajā periodā samazinājās un citi izlasē iekļautie Savienības ražotāji spēja saglabāt savas pārdošanas cenas. Šo apgalvojumu noraidīja šādu iemeslu dēļ. ES iekšējās statistikas dati šajā gadījumā nav ticami, jo tie ietver ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citu veidu piederumus. Turklāt Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā netika konstatēts būtisks samazinājums (– 5 %); tomēr šī tendence bija saistīta ar tās pārdošanas apjomu, kas samazinājās par 11 %, un ar tirgus daļu, kas tajā pašā periodā samazinājās par 5,5 %.

(229)

Pēc otrās informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pretēji Komisijas iepriekš 228. apsvērumā izklāstītajam paziņojumam Eurostat dati liecina par Savienības ražotāju cenu noteikšanas praksi, un tāpēc ir pareizi norādīt, ka attiecīgajā periodā saglabājās stabilas Savienības ražotāju cenas. Šajā kontekstā Komisijai ir šādas piezīmes. Kā paskaidrots iepriekš attiecīgā KN koda definīcija ir plašāka nekā attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīcija (sk. iepriekš 158. apsvērumu). Turklāt šīs ieinteresētās personas kļūdās, apgalvojot, ka Savienības ražotāji ražo tikai līdzīgo ražojumu, kas klasificējams ar abiem attiecīgajiem KN kodiem. Patiešām Savienības ražošanas nozare ražo arī ražojumus, kuri neietilpst šīs regulas ražojuma definīcijā un kurus klasificē saskaņā ar abiem attiecīgajiem KN kodiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(230)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, Komisija apstiprināja, ka attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(231)

Importa apjomam no trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Importa apjoms no citām valstīm (t) un tirgus daļa

(232)

Lielākā attiecīgā ražojuma eksportētāja uz Savienību pēc ĶTR ir Šveice, kuras tirgus daļa ir 10 % salīdzinājuma ar 30,7 % ĶTR/Taivānai. Šā importa cenas bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām, t. i., EUR 10 300/t.

(233)

Apjoms un tirgus daļa importam no visām citām izcelsmes valstīm attiecīgajā periodā saglabājās stabili; proti, attiecīgi aptuveni 2 500 t un 37 %. Tādējādi var secināt, ka šā importa ietekme neizjauca cēloņsakarību starp Ķīnas/Taivānas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(234)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāanalizē Indijas izcelsmes importa ietekme uz cenām. Pēc otrās informācijas izpaušanas šis apgalvojums tika atkārtots, un personas arī norādīja, ka Indijas vidējās cenas attiecīgajā periodā strauji samazinājās. Komisija konstatēja, ka Indijas izcelsmes importa tirgus daļa ir 1,4 %. Izmeklēšanas periodā Indijas izcelsmes līdzīgā ražojuma vidējā cena bija aptuveni EUR 9 500/t. Lai gan ir taisnība, ka Indijas izcelsmes ražojuma vidējā cena samazinājās no aptuveni EUR 13 700/t 2012. gadā līdz aptuveni EUR 9 500/t IP laikā, tā joprojām bija par 27 % augstāka nekā Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā cena un par 61 % augstāka nekā Taivānas cena. Tādējādi šis imports neizjauc cēloņsakarību.

(235)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāanalizē Krievijas izcelsmes līdzīgā ražojuma imports. Turpretim sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka minētais imports nebūtu jāņem vērā cēloņsakarības analīzei, jo ražojumi, kas deklarēti ar attiecīgajiem KN kodiem, nav līdzīgi ražojumi.

(236)

Komisija konstatēja, ka saskaņā ar Eurostat datiem par attiecīgajiem KN kodiem Krievijas izcelsmes importa cenas izmeklēšanas periodā bija aptuveni EUR 1 000/t. Tādējādi Krievijas izcelsmes importa cenas ir saistītas ar atšķirīgu ražojumu, kas ir vairāk nekā septiņas reizes lētāks par Ķīnas izcelsmes importu. Tādēļ šo importu neuzskatīja par nozīmīgu saistībā ar cēloņsakarības analīzi.

(237)

Pēc otrās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Krievijas un Indijas izcelsmes importa ietekme būtu jāvērtē kumulatīvi. Kā minēts iepriekš 236. apsvērumā, Krievijas izcelsmes imports nav ņemts vērā saistībā ar cēloņsakarības analīzi, jo Komisija konstatēja, ka Krievijas izcelsmes ražojumi nav ietverti attiecīgā ražojuma definīcijā, tādēļ tie netiek ņemti vērā šajā izmeklēšanā. Šā iemesla dēļ šis imports nav jāvērtē kumulatīvi ar Indijas izcelsmes importu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(238)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Eksporta rādītāji

(239)

Saskaņā ar datiem, kas iegūti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem eksporta cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 14 % un eksporta apjoms nesaistītiem klientiem trešās valstīs samazinājās par mazāk nekā 1 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma. Tomēr IP laikā gūtais zaudējums nebija ievērojams un veidoja mazāk nekā 0,8 % no Savienības ražošanas nozares kopējā apgrozījuma.

(240)

Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta darbība neizjauc cēloņsakarību.

(241)

Ņemot vērā izlasē iekļauto uzņēmumu zemo jaudas izmantojumu attiecīgajā periodā, Komisija arī pārbaudīja, vai jaudas pārpalikums varētu būt veicinājis kaitējumu vai pat izjaucis cēloņsakarību. Šajā posmā Komisija uzskata, ka tas tā nav. Pirmkārt, kā paskaidrots iepriekš 197. apsvērumā, uzņēmumiem ir būtiska teorētiskā jauda, lai varētu izpildīt visu klientu pasūtījumus, bet šīs teorētiskās jaudas pilnīga izmantošana nav reāla. Otrkārt, Savienības ražošanas nozare guva peļņu ar zemāku jaudas izmantojuma rādītāju 2012. gadā, kas liecina, ka jaudas pārpalikums nav izprasījis kaitējumu. Tāpēc tiek secināts, ka zema jaudas izmantojuma rādītāja ietekme ir nebūtiska un tādējādi tā nevarētu izjaukt cēloņsakarību.

(242)

Salīdzinājumā ar kopējo Savienības patēriņu (14 145 t) bezdempinga importa apjoms bija nenozīmīgs (300 kg IP laikā). Tāpēc tiek secināts, ka šāda importa ietekme ir nebūtiska un tādējādi tā nevarētu izjaukt cēloņsakarību.

(243)

Tika noskaidrota cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām.

(244)

Lielais cenu un apjoma spiediens uz Savienības ražošanas nozari, ko attiecīgajā periodā radīja pieaugošais importa apjoms par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, nav ļāvis Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no lēnas ES tirgus atlabšanas. Iepriekš izklāstītā kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli kopumā ir skāris tāda importa apjoma pieaugums par zemām dempinga cenām no ĶTR un Taivānas, kas bija par zemākām cenām nekā Savienības cenas. Ķīnas un Taivānas eksportētājiem uz Savienības ražošanas nozares rēķina izdevās iegūt ievērojamu tirgus daļu (30,7 % IP laikā salīdzinājumā ar 24,7 % 2012. gadā). Savienības ražošanas nozare zaudēja 5,5 procentpunktus savas tirgus daļas no 2012. gada līdz IP un 11 % pārdošanas apjoma, savukārt patēriņš Savienības tirgū palielinājās.

(245)

Komisija ir nošķīrusi un atdalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Tika konstatēts, ka pārējie apzinātie faktori, t. i., imports no trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, zemais jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē un bezdempinga imports no Taivānas, neizjauca cēloņsakarību. Pat ja tiktu ņemta vērā to kopējā ietekme, Komisijas secinājums nemainītos – ja nebūtu importa par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nebūtu nelabvēlīgi ietekmēta tik lielā mērā. Jo īpaši tirgus daļa nebūtu samazinājusies līdz tik zemam līmenim un tiktu sasniegta samērīga rentabilitāte.

(246)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori, – ne atsevišķi, ne kopā – nav izjaukuši cēloņsakarību.

(247)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai ir pārliecinošs iemesls secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, lai arī konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(248)

Savienības ražošanas nozare atrodas 10 dalībvalstīs (Austrijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Spānijā un Zviedrijā) un tajā saistībā ar nerūsējošā tērauda cauruļu piederumiem sadurmetināšanai ir tieši nodarbināti aptuveni 500 darbinieku.

(249)

Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts iepriekš, analizējot kaitējuma rādītājus, Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(250)

Gaidāms, ka galīgo antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei atlabt. Tā rezultātā palielinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Jāatgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci.

(251)

Jo īpaši tika būtiski ietekmēti kaitējuma rādītāji saistībā ar Savienības ražotāju ražošanu, ražošanas jaudu un tirgus daļu. Tādējādi pasākuma noteikšana ir svarīga, lai tirgu atjaunotu līdz bezdempinga un bezkaitējuma līmenim un ļautu visiem ražotājiem darboties Savienības tirgū godīgas tirdzniecības apstākļos. Turpretim, ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finanšu stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(252)

Pēc iepriekš 35. apsvērumā izklāstītā apgalvojuma Komisija pārbaudīja pieprasījumu (tostarp veica pārbaudi uz vietas Savienības ražošanas nozares galvenajā mītnē). Komisija secināja, ka pretēji apgalvotajam: i) ražojumi, kas importēti saskaņā ar izvešanas pārstrādei režīmu, tieši konkurē ar pārējiem Savienības ražotāju ražojumiem; ii) noteiktajam maksājumam (41,9 %), kas piemērojams Ķīnas ražotājam, ar kuru ES uzņēmumam ir izvešanas pārstrādei režīms, vajadzētu būt ierobežotai finansiālai ietekmei (10–15 %) uz Savienības ražotāja gūtajiem ieņēmumiem, veicot uzņēmējdarbību, kas saistīta ar izvešanu pārstrādei; iii) Savienības ražotāja uzņēmējdarbības, kas saistīta ar izvešanu pārstrādei, dzīvotspēja pasākumu noteikšanas rezultātā netiktu apdraudēta, darbinieku skaitam nevajadzētu samazināties un ES līdzekļu mērķim nevajadzētu tikt apdraudētam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Komisija arī atgādina, ka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu tirdzniecības aizsardzības maksājumi parasti attiecas uz izvešanas pārstrādei shēmām, ja ārpus Savienības veiktā darbība piešķir nepreferenciālu izcelsmi precei (šķiet, šajā gadījumā tas tā ir). Turpretim maksājums nebūtu piemērojams, ja un ciktāl preču nepreferenciālā izcelsme paliek Savienībā.

(253)

Ir secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties no konstatētā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

(254)

Kā norādīts iepriekš 18. apsvērumā, tikai viens importētājs sniedza sīku informāciju par antidempinga maksājumu ietekmi. Šis importētājs uzskatīja, ka sākotnēji palielināsies cenas, kas negatīvi ietekmēs tā darbību piegādes termiņu un konkurētspējas ziņā. Šis importētājs arī norādīja, ka tas sāks vairāk koncentrēties uz citām valstīm, kurās ražo piederumus, piemēram, Malaiziju, Vjetnamu un Dienvidkoreju. Tomēr jaunu partneru piesaistīšana citās valstīs prasīs laiku un maksās naudu. Turklāt tas radītu pārtraukumu importētāja krājumu un ražojuma kvalitātes ziņā, kas savukārt varētu negatīvi ietekmēt klientiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

(255)

Tomēr tika konstatēts, ka importētāji spēj pārorientēties uz citiem piegādes avotiem, un līdz ar to pasākumu negatīvā ietekme var tikt mazināta.

(256)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apstrīdēja šo secinājumu. Tā apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespēs apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū. Turklāt esošie piederumu ražotāji, piemēram, Malaizijā un Taizemē, nespēs nodrošināt Savienības importētājiem nepieciešamos daudzumus un kvalitāti.

(257)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Pašlaik Savienības ražotāji darbojas ar 42 % jaudu. Tādēļ ir ticams, ka tie spēs palielināt ražošanas apjomu un piegādāt Savienības tirgū apjomu, kas ir lielāks nekā patlaban. Turklāt piederumus ražo arī vairākās citās trešās valstīs, piemēram, Indijā, Malaizijā, Taizemē, Korejā un Japānā. Tādēļ Komisija uzskata, ka nepastāv risks saistībā ar ražojuma trūkumu Savienības tirgū.

(258)

Pamatojoties uz šo, tiek secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētājiem.

(259)

Attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma lietotāji konstatēti dažādās rūpniecības nozarēs. Noteicošais faktors lietotājiem ir ražojuma pieejamība nepieciešamā daudzumā un kvalitātē.

(260)

Tā kā tikai viens lietotājs sadarbojās izmeklēšanā, Komisija nevarēja novērtēt pasākuma ietekmi uz lietotājiem kopumā. Taču, ņemot vērā šā lietotāja, kas sadarbojās, atbildi, antidempinga pasākumu ietekme uz šo uzņēmumu būs nenozīmīga (mazāk par 1 % no tā apgrozījuma). Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu ES pieprasījumu, un ir arī citas trešās valstis, kas taisnīgos apstākļos var veikt piegādes ES tirgū.

(261)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos iemeslus, tika secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem.

(262)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, lai nenoteiktu pasākumus attiecīgā ražojuma importam no attiecīgajām valstīm.

(263)

Negatīvo ietekmi uz nesaistītiem importētājiem un lietotājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība.

(264)

Turklāt, ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz Savienības tirgu, to pozitīvā ietekme, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, šķiet, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

(265)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, lai Savienības ražošanas nozare spētu atgūties no kaitējuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām.

(266)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas novērstu Savienības ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu.

(267)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(268)

Lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem klientiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(269)

Mērķa peļņas norma tika provizoriski noteikta [7–12 %] apmērā, ievērojot peļņu, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2012. gadā guva no nesaistītiem pārdevumiem. Lai gan imports no Ķīnas un Taivānas jau bija pieejams Savienības tirgū, 2012. gadā dempinga importa cenas vēl nebija ievērojami samazinājušās. Tāpēc Komisija uzskata, ka 2012. gadā rentabilitāte panākta parastos tirgus apstākļos.

(270)

Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīga ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu [7–12 %]. Viena no trim Savienības ražotājiem paziņotās ražošanas izmaksas tika pārrēķinātas, pamatojoties uz standarta izmaksām (izejmateriāla izmaksas plus konversijas izmaksas plus PVA izmaksas), jo faktiskās izmaksas nebija reprezentatīvas, ņemot vērā mazo daudzumu, kas saražots konkrētiem PKN un pārdots IP laikā.

(271)

Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, ražotāju eksportētāju no attiecīgajām valstīm, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(272)

Rezultātā cenu samazinājuma starpības svārstās no 75,4 % līdz 127,1 %, Ķīnas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW cenām, un no 104,4 % līdz 110,0 %, Taivānas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW cenām.

(273)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas lūdza sniegt detalizētāku kaitējuma aprēķinu. Komisija uzskatīja, ka visas ieinteresētās personas jau bija saņēmušas detalizētu kaitējuma aprēķinu. Tā sekoja parastajai praksei atklāt visus attiecīgos konstatējumus, pienācīgi ņemot vērā izejas datu konfidencialitāti.

(274)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav pareizi pamatot kaitējumu neradošu cenu uz triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām, jo nav pierādījumu, ka to ražošanas izmaksas ir reprezentatīvas visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Minētās personas nav paskaidrojušas, kādēļ šajā konkrētajā gadījumā Komisijai būtu jāatkāpjas no savas ierastās prakses izmantot izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas. Turklāt pretēji apgalvotajam izmeklēšanā tika konstatēts, ka triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas patiešām ir reprezentatīvas Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanas laikā Komisija neatklāja jautājumus vai problēmas, kas liecinātu, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas nebija reprezentatīvas līdzīgajam ražojumam.

(275)

Šīs ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka cenu samazinājuma starpību aprēķins ir kļūdains, jo statistikas dati liecina, ka vienam no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem vidējā cena ir ievērojami lielāka par pārējo uzņēmumu cenām. Lai arī Komisija atzīst, ka vienam no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem cenas ir lielākas par pārējo uzņēmumu cenām, tā norāda, ka cenu analīze KN koda līmenī ir maldinoša, jo tajā nav ņemts vērā pakārtoto ražojumu klāsts un tas, ka daži ražojumi tika izslēgti no ražojuma klāsta. Turklāt, kā norādīts iepriekš, cenu samazinājuma aprēķinu veica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam. Tādējādi tika izmantotas tikai atbilstošu ražojuma veidu ražošanas izmaksas.

(276)

Turklāt, pat ja Komisija atskaitītu šā konkrētā Savienības ražotāja izmaksu datus un izmantotu pārējo izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmaksu datus, rezultāti būtu tajā pašā diapazonā. Cenu samazinājuma starpības, kas iegūtas, pamatojoties uz šo metodoloģiju, svārstās no 60 % līdz 95 %, Ķīnas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW mērķa cenām. Tomēr šā iebilduma atzīšana neietekmētu galīgos pasākumus. Turklāt būtu nepieciešams salīdzināt ražojuma veidus, kuru pamatā ir pilnīgi atšķirīgi izejmateriāli. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(277)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, izmantojot standarta nevis faktiskās izmaksas, ir izkropļota mērķa cena, jo nav ņemtas vērā vairākas ražojuma īpašības. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tā nav ņēmusi vērā viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja paziņotās ražošanas izmaksas, jo pretēji ieinteresēto personu apgalvotajam, ja tiktu izmantotas faktiskās ražošanas izmaksas, tiktu iegūts izkropļots rezultāts. Izmantojot standarta izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju, Komisija varēja novērst traucējumus, ko izraisa nereprezentatīvi nelieli daudzumi. Tāpēc Komisija apstiprināja izmantotās metodoloģijas piemērotību.

(278)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka metodoloģija, ko izmantoja cenu samazinājuma aprēķināšanai, būtu jāpiemēro vienmērīgi, t. i., sagrupējot vienus un tos pašus ražojuma veidus attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam. Komisija atzina sākotnēji izmantotās metodoloģijas trūkumu un attiecīgi pārskatīja cenu samazinājuma aprēķinu. Komisija norādīja, ka šīs izmaiņas ietekmēja vien ražojuma veidus, kuros kā izejmateriālu izmanto bezšuvju caurules, un tikai tos ražotājus eksportētājus, kuri izmanto minēto izejmateriālu. Tādējādi jaunās cenu samazinājuma starpības svārstās no 75,7 % līdz 112,2 %, Ķīnas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW mērķa cenām.

(279)

Pēc otrās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nebija pareizi salīdzināt ražotāju eksportētāju cenu ar mērķa cenu, kas noteikta, pamatojoties uz tādu piederumu materiālu kategoriju, kas ražoti no bezšuvju caurulēm. Turklāt personas atkārtoti apgalvoja, ka mērķa cena būtu jānosaka katram ražojuma veidam nevis katrai materiālu kategorijai.

(280)

Komisija norāda, ka tā ir mēģinājusi veikt ieinteresēto personu lūgto aprēķinu, t. i., analizēt PKN pret PKN. Tomēr tā konstatēja, ka dažiem PKN rezultāti nav ticami, ņemot vērā ievērojami atšķirīgus daudzumus, kas importēti Savienībā un ko ražojuši Savienības ražotāji. Tādējādi tā konstatēja, ka 270. un 271. apsvērumā aprakstītā metodoloģija ir piemērotāka, un rezultātā šis apgalvojums tika noraidīts.

(281)

Tā kā nav sniegtas papildu piezīmes, Komisija apstiprināja iepriekš 272. apsvērumā norādītās cenu samazinājuma starpības Taivānai.

(282)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(283)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(284)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai. Pieprasījumā jāiekļauj visa attiecīgā informācija, tostarp: izmaiņas uzņēmuma darbībās, kas saistītas ar ražošanu; iekšzemes un eksporta pārdošana, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu, vai pārmaiņām ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Komisija pamatotā gadījumā atjauninās to uzņēmumu sarakstu, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi.

(285)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs faktūrrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(286)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(287)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinājusi ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(288)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktā izveidotā komiteja,