18.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 14/4


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/86

(2016. gada 20. oktobris),

ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir, ieviešot izkraušanas pienākumu, pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta un Slovēnija ir tiešā veidā ieinteresētas Vidusjūras zvejniecību pārvaldībā. Apspriedušās ar Vidusjūras konsultatīvo padomi, šīs dalībvalstis 2016. gada 4. un 7. jūlijā iesniedza Komisijai trīs kopīgus ieteikumus par izmetumu plānu bentiskajām zvejniecībām attiecīgi Adrijas jūrā, Vidusjūras dienvidaustrumu daļā un Vidusjūras rietumu daļā (2). Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam šajā regulā būtu jāiekļauj tikai tie kopīgajos ieteikumos minētie pasākumi, kas ir saskaņā ar pirmās minētās regulas 15. panta 6. punktu.

(4)

Attiecībā uz Vidusjūru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā ir noteikts izkraušanas pienākums attiecībā uz visām to sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti, un arī to sugu nozvejām, kurām Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (3) III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu izkraušanas pienākums attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām būtu jāpiemēro vēlākais no 2017. gada 1. janvāra.

(5)

Kopīgajos ieteikumos bija ierosināts atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma piešķirt attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) Adrijas jūrā un attiecībā uz divvāku gliemjiem Pecten jacobeus, Venerupis spp. un Venus spp. Vidusjūras rietumu daļā, jo šo sugu izdzīvotība atkarībā no zvejas rīka, zvejas prakses un konkrētās ekosistēmas īpatnībām var būt augsta.

(6)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) savā izvērtējumā (4) secina, ka ir vajadzīgs vairāk pētījumu, kas apstiprinātu esošos konstatējumus par parastās jūrasmēles un divvāku gliemju Pecten jacobeus, Venerupis spp. un Venus spp. augsto izdzīvotību. Tā kā nav pārliecinošu pierādījumu par šo sugu izdzīvotības rādītājiem, Komisija uzskata, ka izdzīvotības atbrīvojums, ko pieļauj Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunkts, šajā regulā būtu jāiekļauj tikai uz vienu gadu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu Komisijai jāiesniedz atbilstošie dati, lai ZZTEK varētu pilnā mērā novērtēt atbrīvojumu pamatojošo informāciju un lai Komisija varētu pārskatīt minēto atbrīvojumu.

(7)

Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā sniegtajiem zinātniskiem pierādījumiem, kurus pārskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā attiecīgo zvejas rīku īpatnības, katrā zvejas darbībā iesaistīto sugu lielo skaitu, zvejas modeļus un Vidusjūras īpatnības (piemēram, mazapjoma zvejniecību pārsvaru), Komisija uzskata: lai novērstu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta ii) punktu ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu, ievērojot kopīgajos ieteikumos ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot ierobežojumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā.

(8)

Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības, kas paredz dalībvalstīm izveidot to kuģu sarakstu, uz kuriem attiecas šī regula.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ievērojot kopīgos ieteikumus un ņemot vērā grafiku, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izkraušanas pienākuma īstenošana

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu piemēro šīs regulas pielikumā norādītajām Vidusjūras zvejniecībām.

Minētais izkraušanas pienākums uz pielikumā minētajām sugām attiecas tad, ja tās iegūtas zvejas darbībās Savienības ūdeņos vai ja Savienības zvejas kuģi tās ieguvuši ārpus Savienības ūdeņiem tādos ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Vidusjūra” ir tā jūras ūdeņu daļa Vidusjūrā, kas atrodas uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

b)

GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” (ĢAA) ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (5) I pielikumā definētie Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskie apakšapgabali;

c)

“Vidusjūras rietumu daļa” ir GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

d)

“Adrijas jūra” ir GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

e)

“Vidusjūras dienvidaustrumu daļa” ir GFCM 15., 16., 19., 20., 22., 23. un 25. ģeogrāfiskais apakšapgabals.

3. pants

Izdzīvotības atbrīvojums

1.   Atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēts sugām, attiecībā uz kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, 2017. gadā piemēro:

a)

parastajai jūrasmēlei (Solea solea), kas ar rapido (rāmja trali) (TBB) (6) nozvejota 17. un 18. ĢAA;

b)

ķemmīšgliemenei Pecten jacobeus, kas ar mehānisko dragu (HMD) nozvejota 1., 2., 5. un 6. ĢAA;

c)

cietgliemenēm Venerupis spp., kas ar mehānisko dragu (HMD) nozvejotas 1., 2., 5. un 6. ĢAA;

d)

gliemenēm Venus spp., kas ar mehānisko dragu (HMD) nozvejotas 1., 2., 5. un 6. ĢAA.

2.   Parasto jūrasmēli (Solea solea), ķemmīšgliemeni Pecten jacobeus, cietgliemenes Venerupis spp. un gliemenes Venus spp., kas nozvejotas 1. punktā minētajos apstākļos, tūlīt atbrīvo apgabalā, kurā tās nozvejotas.

3.   Līdz 2017. gada 1. maijam dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas minēto zvejniecību pārvaldībā Vidusjūrā, iesniedz Komisijai izmetumu datus, kas papildina 2016. gada 4. un 7. jūlija kopīgajos ieteikumos paredzētos datus, un visu citu attiecīgo zinātnisko informāciju, kas pamato 1. punktā noteikto atbrīvojumu. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) šos datus un informāciju novērtē vēlākais līdz 2017. gada jūlijam.

4. pants

De minimis atbrīvojums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta un saskaņā ar tās 15. panta 4. punkta c) apakšpunktu drīkst izmest šādus daudzumus šīs regulas pielikumā norādīto zvejniecības galveno sugu nozvejas:

a)

Vidusjūras rietumu daļā (pielikuma 1. punkts):

i)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2017. un 2018. gadā līdz 7 % un 2019. gadā līdz 6 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar traļiem, un

ii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar žaunu tīkliem;

b)

Adrijas jūrā (pielikuma 2. punkts):

i)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2017. un 2018. gadā līdz 7 % un 2019. gadā līdz 6 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar traļiem;

ii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar žaunu tīkliem;

iii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar rapido (rāmja trali);

iv)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2017. un 2018. gadā līdz 3 % un 2019. gadā līdz 2 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar traļiem, un

v)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 0 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar žaunu tīkliem;

c)

Vidusjūras dienvidaustrumu daļā (pielikuma 3. punkts):

i)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2017. un 2018. gadā līdz 7 % un 2019. gadā līdz 6 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar traļiem;

ii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar žaunu tīkliem, un

iii)

attiecībā uz sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) – 2017. un 2018. gadā līdz 7 % un 2019. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar traļiem.

5. pants

Kuģu saraksts

1.   Attiecīgās dalībvalstis pēc pielikumā izklāstītajiem kritērijiem nosaka, uz kuriem kuģiem katrā konkrētajā zvejniecībā attiecas izkraušanas pienākums.

2.   Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot kontroles jautājumiem veltītu drošu Savienības tīmekļa vietni, līdz 2016. gada 31. decembrim Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz visu to kuģu sarakstu, kuri specializētajā zvejā iegūst heku, jūras barbes, parasto jūrasmēli un dziļūdens rozā garneli. Tās šos sarakstus regulāri atjaunina.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2)  i) Izmetumu plāns Adrijas jūras (17. un 18. ĢAA) bentiskajām zvejniecībām – kopīgo ieteikumu sniegusi augsta līmeņa grupa ADRIATICA (Horvātija, Itālija un Slovēnija); ii) Izmetumu plāns Vidusjūras dienvidaustrumu daļas (15., 16., 19., 20., 22., 23. un 25. ĢAA) bentiskajām zvejniecībām – kopīgo ieteikumu sniegusi augsta līmeņa grupa SUDESTMED (Kipra, Grieķija, Itālija un Malta); iii) Izmetumu plāns Vidusjūras rietumu daļas (1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ĢAA) bentiskajām zvejniecībām – kopīgo ieteikumu sniegusi augsta līmeņa grupa PESCAMED (Francija, Itālija un Spānija).

(3)  Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(4)  Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ziņojumi. Par izkraušanas pienākumu sagatavoto kopīgo ieteikumu izvērtējumi (ZZTEK-16-10). 2016. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, EUR 27758 EN, JRC Scientific and Policy Report, 104. lpp. Pieejams šeit: https://bookshop.europa.eu/en/reports-of-the-scientific-technical-and-economic-committee-for-fisheries-stecf--pbLBAX16010/?CatalogCategoryID=0A4KABsty0gAAAEjqJEY4e5L

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(6)  Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.). Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, šajā tabulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti FAO zvejas rīku klasifikācijā.


PIELIKUMS

1.   Vidusjūras rietumu daļa

Zvejniecība

Zvejas rīks

Izkraušanas pienākums

Heks (Merluccius merluccius)

Visi grunts traļi

(OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX)

Ja heka kopējie izkrāvumi no konkrēta kuģa 2014. un 2015. gadā veidojuši vairāk nekā 25 % no visu sugu kopējiem izkrāvumiem, uz heku attiecina izkraušanas pienākumu

Visas āķu jedas

(LL, LLS, LLD, LX, LTL, LHP, LHM)

Visi žaunu tīkli un vairāksienu tīkli

(GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN)

Svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus)

Visi grunts traļi

(OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX)

Ja svītrainās jūras barbes kopējie izkrāvumi no konkrēta kuģa 2014. un 2015. gadā veidojuši vairāk nekā 25 % no visu sugu kopējiem izkrāvumiem, uz svītraino jūras barbi attiecina izkraušanas pienākumu

Visas āķu jedas

(LL, LLS, LLD, LX, LTL, LHP, LHM)

Visi žaunu tīkli un vairāksienu tīkli

(GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN)

Gliemenes Pecten jacobeus, Venerupis spp. un Venus spp. 1., 2., 5. un 6. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā

HMD

[Aptver] visas mehāniskās dragas

2.   Adrijas jūra

Zvejniecība

Zvejas rīks

Izkraušanas pienākums

Heks (Merluccius merluccius), svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus), parastā jūrasmēle (Solea solea)

Visi grunts traļi

(OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX, TBB)

Ja heka kopējie izkrāvumi, svītrainās jūras barbes kopējie izkrāvumi vai parastās jūrasmēles kopējie izkrāvumi no konkrēta kuģa 2014. un 2015. gadā veidojuši vairāk nekā 25 % no visu sugu kopējiem izkrāvumiem, uz heku vai svītraino jūras barbi, vai parasto jūrasmēli, vai uz tiem visiem kopā attiecina izkraušanas pienākumu

Visi žaunu tīkli un vairāksienu tīkli

(GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN)

3.   Vidusjūras dienvidaustrumu daļa

Zvejniecība

Zvejas rīks

Izkraušanas pienākums

Heks (Merluccius merluccius), svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

Visi grunts traļi

(OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX)

Ja heka kopējie izkrāvumi, svītrainās jūras barbes kopējie izkrāvumi vai sārtās dziļūdens garneles kopējie izkrāvumi no konkrēta kuģa 2014. un 2015. gadā veidojuši vairāk nekā 25 % no visu sugu kopējiem izkrāvumiem, uz heku vai svītraino jūras barbi, vai sārto dziļūdens garneli, vai uz tiem visiem kopā attiecina izkraušanas pienākumu

Visi žaunu tīkli un vairāksienu tīkli

(GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN)