14.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 10/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/72

(2016. gada 23. septembris),

ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri precizē nosacījumus atļaujām datu sniegšanas atbrīvojumam, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 180. panta 3. punktu, 181. panta 3. punktu un 182. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Tiklīdz sāk īstenot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeju), iestāde, jebkurš mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi var pieprasīt kompetentās iestādes atļauju izmantot datus par divu, nevis piecu gadu periodu attiecībā uz saistību nepildīšanas varbūtību (PD), pašu saistību nepildīšanas zaudējumiem (pašu LGD) un pašu korekcijas pakāpes aplēsēm dažu veidu riska darījumiem. Būtu jānosaka nosacījumi, ar kādiem kompetentās iestādes var piešķirt atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam.

(2)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka iestādes atbilst prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013, pirms tās piešķir atļauju datu sniegšanas atbrīvojumam. Tomēr šī regula kompetentajām iestādēm neparedz prasības attiecībā uz konkrētu regulāru pārbaudi par iestāžu atbilstību prasībām, lai saņemtu atļauju datu sniegšanas atbrīvojumam, tāpēc iestādes, kas vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 146. pantu.

(3)

Jo īsāka datu vēsture, jo grūtāk ir aplēst riska parametrus. Lai nodrošinātu, ka atļauja datu sniegšanas atbrīvojumam attiecas tikai uz iestādes aktīvu nelielu apakšgrupu, maksimālā kvantitatīvā robežvērtība būtu jānosaka gan riska darījuma vērtības līmenī, gan atbilstīgi IRB pieejai un standartizētajai pieejai aprēķinātās riska darījumu riska svērtās vērtības līmenī, kurai var piešķirt atļauju datu sniegšanas atbrīvojumam. Tā paša iemesla dēļ, ja portfeļi, kuru sastāvā ir riska darījumu veidi, kam ir nemainīgi raksturīga neliela vai nenovērota saistību nepildīšana, būtu skaidri jāizslēdz no datu sniegšanas atbrīvojumam piešķirtās atļaujas piemērošanas jomas.

(4)

Lai nodrošinātu pašu kapitāla prasību piesardzīgu aprēķinu, kompetentajām iestādēm, izvērtējot pieprasījumus atļaujām datu sniegšanas atbrīvojumam, būtu jāņem vērā arī citi apsvērumi. Konkrēti, iestādēm, kas pieprasa atļauju izmantot īsākas datu rindas, būtu jāpiemēro atbilstoša piesardzības rezerve. Turklāt iestādēm būtu jāpierāda kompetentajām iestādēm, ka trūkst datu precīzu, pilnīgu un atbilstīgu garāku laikrindu. Ņemot vērā, ka ietekme uz pašu kapitāla prasībām var būt lielāka neprecīzu datu dēļ, iestādēm būtu jāizmanto papildu datu kvalitātes pārbaudes procedūras, kas atbilst mazākai izlasei.

(5)

To veidu riska darījumi, kas nav iekļauti iestādes portfelī tajā laikā, kad iestāde pirmo reizi īsteno IRB pieeju, nebūtu jāuzskata par atbilstīgiem, lai piešķirtu atļauju datu sniegšanas atbrīvojumam. Turpretī atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam būtu jāpiešķir tikai to veidu riska darījumiem, kas bija iekļauti iestādes portfelī tajā laikā, kad iestāde pirmo reizi īsteno IRB pieeju, neatkarīgi no tā, kā šie riska darījumi pāriet uz IRB pieeju nekavējoties vai vēlāk saskaņā ar pakāpeniskas ieviešanas plānu.

(6)

Datu sniegšanas atbrīvojuma mērķis ir nodrošināt atbrīvojumu no pienākuma izmantot piecu gadu vēsturiskos datus IRB parametru aplēsei par riska darījumu veidiem, kas ir iestādes portfelī, kad iestāde pirmo reizi īsteno IRB pieeju. Pēc pieciem gadiem kopš šīs pirmās īstenošanas iestādēm vajadzētu būt apkopotiem pietiekamiem datiem, lai atbrīvojuma izmantošana vairs nebūtu nepieciešama. Tāpēc atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam nevajadzētu piešķirt pēc pieciem gadiem no dienas, kad iestāde sāka īstenot IRB pieeju.

(7)

Ir jānodrošina, lai šajā regulā paredzētie nosacījumi nekaitē iestāžu jau izmantotajām reitingu sistēmām, bet tā vietā palīdz netraucēti pāriet uz jauno režīmu, stiprināt juridisko noteiktību iestādēm un izvairīties no papildu izmaksām iestādēm. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 180., 181. un 182. pantu atļauja datu sniegšanas atbrīvojumam attiecas uz divu gadu datu izmantošanu piecu gadu datu vietā; tāpēc tās termiņš dabiski beidzas trīs gadus pēc tam, kad tā ir sniegta. Tāpēc regulatīvajiem tehniskajiem standartiem nebūtu jāietekmē tās atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam, ko kompetentās iestādes jau piešķīrušas tajā laikā, kad stājas spēkā šī regula, jo tas būtu nesamērīgi un atturētu izmantot IRB pieeju. Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem var piešķirt datu sniegšanas atbrīvojumu. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, atvieglotu to visaptverošu pārskatu un visaptverošu piekļuvi, ir vēlams visus Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 3. punktā, 181. panta 3. punktā un 182. panta 4. punktā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(8)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(9)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti obligātie nosacījumi, ar kādiem kompetentās iestādes var piešķirt iestādēm atļaujas izmantot datus par divu, nevis piecu gadu periodu attiecībā uz saistību nepildīšanas varbūtību (“PD”), pašu saistību nepildīšanas zaudējumiem (“pašu LGD”) un pašu korekcijas pakāpes aplēsēm, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 180. panta 1. punkta h) apakšpunktā, 180. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 181. panta 2. punktā un 182. panta 3. punktā (“atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam”).

2. pants

Nosacījumi riska darījumu attiecināmībai

1.   Ievērojot 2. un 3. punktu, jebkura veida riska darījumi, kas nav Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktie riska darījumi ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām un iestādēm, ir atbilstīgi, lai saņemtu atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam.

2.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktie riska darījumi ar komercsabiedrībām ir atbilstīgi, lai saņemtu atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam, ja tām nav strukturāli raksturīga neliela vai nenovērota saistību nepildīšana.

3.   To veidu riska darījumi, kas nebija iekļauti iestādes portfelī tajā laikā, kad iestāde pirmo reizi sāka īstenot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeju), nav atbilstīgi, lai saņemtu atļauju datu sniegšanas atbrīvojumam.

3. pants

Kvantitatīvie nosacījumi

1.   Kompetentās iestādes var piešķirt atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam tikai tad, ja attiecībā uz iestādi ir izpildīti šādi kvantitatīvie nosacījumi:

a)

datu sniegšanas atbrīvojumam pieprasītās atļaujas kopējā riska darījumu vērtība un visas tās atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam, kuras ir piešķirtas, bet kuras nav anulētas vai kurām nav beidzies termiņš (“spēkā esošās atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam”), nepārsniedz 5 % no iestādes kopējās riska darījumu vērtības;

b)

datu sniegšanas atbrīvojumam pieprasītās atļaujas kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība un visas tās spēkā esošās atļaujas datu sniegšanas atbrīvojumam nepārsniedz 5 % no iestādes kopējās riska darījumu riska svērtās vērtības.

2.   Piemērojot 1. punkta a) apakšpunktu, kopējā riska darījumu vērtība ir kopējā riska darījumu vērtība visu veidu riska darījumiem, kam mēra kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku, pirms specifisko kredītriska korekciju samazinājuma, papildu vērtības korekcijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. un 110. pantu un citiem pašu kapitāla samazinājumiem.

3.   Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība ir kopējā riska darījumu vērtība visu veidu riska darījumiem, kas noteiktas riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku saskaņā ar iestādes piemēroto pieeju.

4. pants

Kvalitatīvie nosacījumi

Kompetentās iestādes var piešķirt atļauju datu sniegšanas atbrīvojumam tikai tādai iestādei, kas sniedz labi dokumentētus pierādījumus tam, ka attiecībā uz katra veida riska darījumu ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

garākas laikrindas dati nav pieejami vai nav derīgi, jo trūkst precizitātes, pilnīguma vai atbilstības;

b)

tiek piemērota atbilstoša piesardzības rezerve saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 179. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai atbilstoši kompensētu aplēšu kļūdu paredzamo diapazonu, kuras rodas, izmantojot īsākas vēsturisko datu rindas;

c)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 174. panta b) punktā minētais datu ievades pārbaudes process tiek pastiprināts īsākām laikrindām.

5. pants

Laika periods

Kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojuma atļaujas tikai pirmos piecus gadus pēc dienas, kad iestādei pirmo reizi atļāva aprēķināt tās riska darījumu riska svērtās vērtības, izmantojot IRB pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantu.

6. pants

Pārejas noteikums

Šī regula neattiecas uz tām atļaujām datu sniegšanas atbrīvojumam, ko kompetentās iestādes piešķīrušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 23. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).