6.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/1

(1)

Pēc tam, kad EUROFER (“sūdzības iesniedzējs”) 2016. gada 23. maijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), 2016. gada 7. jūlijā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu.

(2)

Ražojums, uz kuru attiecas reģistrācija, ir konkrēti Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotos velmējumus un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma (“izmeklējamais ražojums”).

(3)

Attiecīgais ražojums neietver:

(4)

Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10, 7225 30 10, 7225 30 30, 7225 30 90, ex 7225 40 12, ex 7225 40 15, ex 7225 40 60, 7225 40 90, ex 7226 19 10, ex 7226 20 00, 7226 91 20, 7226 91 91 un 7226 91 99. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(5)

Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 11. oktobrī iesniedza pieprasījumu reģistrēt attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs. Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 21. novembrī atjaunināja pieprasījumu, sniedzot jaunākos finanšu datus. Sūdzības iesniedzējs prasīja noteikt, ka uz attiecīgā ražojuma importu no attiecīgajām valstīm attiecina reģistrāciju, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus.

(6)

Pēc minētā pieprasījuma pieteicās četras ieinteresētās personas, apgalvojot, ka sūdzības iesniedzēja sākotnējā reģistrācijas pieprasījumā nebija pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu attiecīgā ražojuma importa reģistrāciju attiecīgi no Irānas (3), Krievijas (4), Serbijas (5) un Ukrainas (6).

(7)

Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam varētu piemērot pasākumus. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(8)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka importētāji esot bijuši labi informēti par dempinga praksi, kas īstenota ilgāku laikposmu un radījusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Imports no attiecīgajām valstīm ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un pat pēc izmeklēšanas perioda ir ievērojami palielinājies šāda importa apjoms. Tas varētu būtiski mazināt antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi, ja šāds maksājums tiktu piemērots.

(9)

Komisija izskatīja pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Īpaši tā pārbaudīja, vai importētāji ir bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par to, ka tie īsteno dempingu saistībā ar dempinga apmēru vai iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija analizēja, vai importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

(10)

EUROFER2016. gada 23. maija sūdzībā bija ietverti pietiekami pirmšķietami pierādījumi par iespējamo dempingu no piecām attiecīgajām valstīm. Sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā aprēķinātās dempinga starpības minētajām piecām attiecīgajām valstīm pārsniedza vismaz 20 %. Četrām (Brazīlija, Irāna, Krievija un Ukraina) no piecām attiecīgajām valstīm sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pierādījumus par normālo vērtību, kas balstīta uz cenu informāciju tirgus ziņojumā Steel First vai citos tirgus ziņojumos. Attiecībā uz atlikušo attiecīgo valsti (Serbija) sūdzības iesniedzējs sniedza pierādījumus par salikto normālo vērtību (aplēstās ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa). Pierādījumi par dempingu balstīti uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Attiecīgo valstu eksporta cenas noteiktas, pamatojoties uz informāciju tirgus ziņojumā Steel First vai izmantojot Eurostat datus. Sūdzības iesniedzējs sniedza arī pirmšķietamus pierādījumus par iespējamo kaitējumu.

(11)

Šie aspekti tika izklāstīti 2016. gada 7. jūlija paziņojumā par šīs procedūras sākšanu (7). Tā kā šis paziņojums ir publiski pieejams dokuments visiem importētājiem, Komisija uzskatīja, ka importētāji vēlākais šajā brīdī bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempinga praksi, tās apmēru un iespējamo kaitējumu. Tādējādi tā secināja, ka pirmais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(12)

Atjauninātajā reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs salīdzināja attiecīgā ražojuma no visām attiecīgajām valstīm kopējo vidējo mēneša importa apjomu laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam ar laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. oktobrim. No šā salīdzinājuma izriet, ka vidējais mēneša importa apjoms no piecām attiecīgajām valstīm ir pieaudzis par 24 %.

(13)

Komisija uzskatīja, ka nav lietderīgi izmantot 2016. gada jūlija datus. Kā paskaidrots 12. apsvērumā, importētājiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempingu un kaitējumu tikai no 7. jūlija. Datus pirms šā datuma nevar ņemt vērā, lai lemtu par reģistrāciju. Ņemot vērā to, ka importa statistika tiek sagatavota reizi mēnesī, Komisija nolēma salīdzināt vidējo importa apjomu no attiecīgajām valstīm laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam ar laikposmu no 2016. gada 1. augusta līdz 2016. gada 30. novembrim (t. i., četri mēneši pēc procedūras sākšanas 2016. gada 7. jūlijā).

(14)

Komisija attiecīgajām valstīm konstatēja ievērojamu pieaugumu šajā laikposmā, proti, par 14 %, salīdzinot kopējo vidējo mēneša importa apjomu. Tomēr vienlaikus Komisija novēroja tādas ievērojamas atšķirības starp piecu valstu individuālajiem eksporta rādītājiem, kas ir redzamas dažādās 6. apsvērumā minētajās nostājās.

(15)

Jo īpaši kopējā vidējā mēneša importa apjoma pieaugums par 14 % piecām attiecīgajām valstīm 13. apsvērumā minētajā laikposmā bija rezultāts šādu tendenču kombinācijai: ievērojams importa apjoma pieaugums no Krievijas (+ 73 %) un Brazīlijas (+ 26 %), importa apjoma samazinājums no abām pārējām attiecīgajām valstīm (Ukrainas un Irānas) un status quo attiecīgā ražojuma importā no Serbijas.

(16)

Tādējādi importa par dempinga cenām apjoma pieaugums no piecām attiecīgajām valstīm ir pilnībā attiecināms uz ievērojamu importa apjoma pieaugumu tikai no Krievijas un Brazīlijas. Šādos ārkārtas apstākļos Komisija neredzēja iemeslu reģistrēt importu arī no pārējām trim valstīm. Pat ja Komisija pamatizmeklēšanā būtu veikusi kaitējuma kumulatīvo novērtējumu visām piecām valstīm saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, maksājumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku importam no valstīm, kuru eksporta apjoms pēc lietas ierosināšanas nav mainījies vai pat ir samazinājies, šķiet, būtu nesamērīga. Tādējādi Komisija secināja, ka šāda importa reģistrācija arī nav nepieciešama.

(17)

Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 23. maija sūdzībā bija iekļāvis pirmšķietamus pierādījumus par importa pārdošanas cenu lejupvērsto tendenci attiecīgajām valstīm. Vidējās pārdošanas cenas uz Savienību 2011.–2015. gadā samazinājās, kā rezultātā minētās cenas bija par vismaz 30 % zemākas par Savienības tērauda ražotāju vidējām pārdošanas cenām. Kopumā un ņemot vērā sūdzībā norādīto iespējamo dempinga starpību apmēru, šajā izmeklēšanas posmā tas pietiekami pierāda, ka attiecīgo valstu eksportētāji īsteno dempingu. Tomēr 2016. gada 11. oktobra reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs nebija iekļāvis atjauninātu informāciju par importa cenām pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas.

(18)

Komisija uzskatīja, ka cenu dinamika pēc šīs lietas ierosināšanas ir vēl viens būtisks apstāklis attiecībā uz reģistrācijas pieprasījumu. Tādēļ tā analizēja importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Tā konstatēja, ka pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas attiecīgo valstu importa cenas zināmā mērā palielinājās.

(19)

Izvērtējot importa no Krievijas un Brazīlijas cenu augšupvērsto tendenci, Komisija konstatēja, ka šo cenu absolūtais līmenis joprojām ir ļoti zems. Jo īpaši tas bija zemāks par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām 2015. gada beigās, kā paralēlajā HRF lietā par Ķīnu (8) konstatējusi Komisija. Šajos apstākļos Komisija secināja, ka ir pamatoti reģistrēt importu no šīm abām valstīm.

(20)

Tiek secināts, ka importa par dempinga cenām apjoma pieaugums no piecām attiecīgajām valstīm ir pilnībā attiecināms uz ievērojamu importa apjoma pieaugumu no Krievijas un Brazīlijas. Ņemot vērā laika aspektu, Krievijas un Brazīlijas importa līmeņa ievērojamais pieaugums visticamāk nopietni apdraudētu jebkādu galīgo maksājumu korektīvo ietekmi, ja vien šādus maksājumus nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku.

(21)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka ir sniegti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu no Krievijas un Brazīlijas attiecinātu reģistrāciju.

(22)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(23)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka uz attiecīgā ražojuma importu no Krievijas un Brazīlijas būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus par reģistrēto importu no Krievijas un Brazīlijas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu varētu iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(24)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā aplēsa vidējo dempinga starpību 20–40 % apmērā Krievijai un 40–70 % apmērā Brazīlijai. Attiecībā uz attiecīgo ražojumu tas arī aplēsa vidējo mērķa cenu samazinājuma starpību 20–50 % apmērā Krievijai un Brazīlijai. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa Krievijai un Brazīlijai ir noteikta vidējās dempinga starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 20–50 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

(25)

Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (9),

—

ražojumus no nerūsējošā tērauda un elektrotehniskā silīcijtērauda ar orientētu graudu,

—

ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir biezāki par 10 mm un 600 mm plati vai platāki,

—

ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir 4,75 mm biezi vai biezāki, bet kuru biezums nepārsniedz 10 mm, un 2 050 mm plati vai platāki.