KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2017/146

(2016. gada 21. decembris)

par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Ieteikumu (ES) 2016/1374

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)	2016. gada 27. jūlijā Komisija pieņēma ieteikumu par tiesiskumu Polijā (1), kurā tā pauda bažas par Konstitucionālās tiesas stāvokli un sniedza ieteikumus tā risināšanai.

(2)

Komisijas ieteikums tika pieņemts saskaņā ar mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai (2). Šajā tiesiskuma mehānismā izklāstīts, kā Komisija reaģēs, ja Savienības dalībvalstī kļūtu redzamas skaidras norādes par apdraudējumu tiesiskumam, un izskaidroti principi, kas ir tiesiskuma pamatā. Tiesiskuma mehānisms sniedz norādes dialogam starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, lai nepieļautu sistēmisku draudu tiesiskumam eskalāciju, kuri savukārt varētu pārtapt “drošā varbūtībā, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt [LES 2. pantā minētās vērtības]” – šādā gadījumā potenciāli tiktu iedarbināta “LES 7. panta procedūra”. Ja ir skaidras norādes par to, ka pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam dalībvalstī, Komisija var uzsākt dialogu ar šo dalībvalsti saskaņā ar tiesiskuma mehānismu.

(3)

Eiropas Savienība ir dibināta, balstoties uz kopīgām vērtībām, kuras ir nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un kuras ietver tiesiskuma ievērošanu. Komisija papildus tās uzdevumam nodrošināt ES tiesību ievērošanu kopā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un Padomi ir atbildīga arī par Savienības kopīgo vērtību garantēšanu.

(4)

Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, kā arī Eiropas Padomes izstrādātie dokumenti, kuru pamatā īpaši izmantota Eiropas Padomes Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (“Venēcijas komisija”) pieredze, sniedz neizsmeļošu šo principu uzskaitījumu un tādējādi definē tiesiskuma kā kopējas Savienības vērtības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu pamatnozīmi. Šie principi ietver likumību, kas nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumu ieviešanas procesu; juridisko noteiktību; izpildvaras patvaļīguma aizliegumu; neatkarīgas un objektīvas tiesas; efektīvu pārskatīšanu tiesās, tai skaitā pamattiesību ievērošanu; un vienlīdzību likuma priekšā (3). Papildus šo principu un vērtību ievērošanai valsts iestādēm ir arī lojālas sadarbības pienākums.

(5)

Komisija 2016. gada 27. jūlija ieteikumā paskaidroja apstākļus, kādos tā 2016. gada 13. janvārī nolēma izskatīt situāciju saskaņā ar tiesiskuma mehānismu un 2016. gada 1. jūnijā pieņēma atzinumu par tiesiskumu Polijā. Ieteikumā ir arī paskaidrots, ka informācijas apmaiņa starp Komisiju un Polijas valdību nespēja novērst Komisijas bažas.

(6)	Ieteikumā Komisija konstatēja, ka Polijā pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam, un ieteica Polijas iestādēm attiecīgi rīkoties, lai šo draudu steidzami novērstu.

(7)

Komisija jo īpaši iesaka Polijas iestādēm: a) pilnībā īsteno Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumus, kuri paredz, ka tie trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, var uzsākt pildīt savus Konstitucionālās tiesas pienākumus, bet tie trīs tiesneši, kurus bez derīga juridiskā pamata izvirzīja Sejma astotais sasaukums, tiesas funkcijas neveic; b) publicēt un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedumus un tiesas turpmākos spriedumus un nodrošināt, ka turpmāko spriedumu publicēšana notiek automātiski un nav atkarīga no izpildvaras vai likumdevējvaras lēmumiem; c) nodrošināt, ka visās Likuma par Konstitucionālo tiesu reformās tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas spriedumi, tostarp 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi un 2016. gada 9. marta spriedums, un pilnībā tiek ņemts vērā Venēcijas komisijas atzinums; nodrošināt, ka Konstitucionālās tiesas kā Konstitūcijas sargātājas efektivitāti neiedragā nosacījumi; d) nodrošināt, ka Konstitucionālā tiesa var pārskatīt 2016. gada 22. jūlijā pieņemtā jaunā likuma par Konstitucionālo tiesu saderību, pirms tas stājas spēkā, un publicēt un pilnībā īstenot tiesas spriedumu šajā saistībā; e) atturēties no rīcības un publiskiem paziņojumiem, kas varētu iedragāt Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un efektivitāti.

(8)	Komisija aicināja Polijas valdību trīs mēnešu laikā atrisināt šajā ieteikumā konstatētās problēmas un informēt Komisiju par šajā saistībā veiktajiem pasākumiem. Komisija norādīja, ka tā ir gatava īstenot konstruktīvu dialogu ar Polijas valdību.

(9)	Valsts prezidents 2016. gada 30. jūlijā parakstīja 2016. gada 22. jūlija Likumu, kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 1. augustā.

(10)

Konstitucionālā tiesa 2016. gada 11. augustā pieņēma spriedumu par 2016. gada 22. jūlija Likumu (4). Spriedumā bija secināts, ka daudzi no šā likuma noteikumiem, kurus visus Komisija kā savas bažas bija norādījusi arī ieteikumā, nav konstitucionāli. Pamatojums tam, ka likuma noteikumi nav konstitucionāli, galvenokārt bija varas dalīšanas un līdzsvara princips (5), tiesu varas neatkarība no citām varām (5), tiesnešu neatkarība (6) un valsts iestāžu integritātes un efektivitātes princips (7). Taču Polijas valdība neatzina šā sprieduma spēkā esamību un Oficiālajā Vēstnesī to nepublicēja.

(11)

Polijas valdība 2016. gada 16. augustā publicēja 21 spriedumu, ko tiesa bija pieņēmusi laikā no 2016. gada 6. aprīļa līdz 2016. gada 19. jūlijam. Šo spriedumu publicēšana, šķiet, ir pamatota uz 2016. gada 22. jūlija Likuma 89. pantu, kurā ir noteikts, ka “Tiesas spriedumus, kas līdz 2016. gada 20. jūlijam pieņemti, pārkāpjot 2015. gada 25. jūnija Konstitucionālās tiesas akta noteikumus, publicē 30 dienu laikā pēc šā akta stāšanās spēkā, izņemot spriedumus, kas attiecas uz normatīvajiem aktiem, kuri vairs nav spēkā”. Šis noteikums bija viens no tiem, kurus Konstitucionālā tiesa savā 2016. gada 11. augusta spriedumā atzina par nekonstitucionāliem. Turklāt valdība nav publicējusi ne 2016. gada 9. marta un 2016. gada 11. augusta spriedumus, ne arī tos 16 spriedumus, kuri pieņemti pēc 2016. gada 11. augusta.

(12)	Polijas prokurora birojs 2016. gada 18. augustā informēja, ka tiek sākta kriminālizmeklēšana pret Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju par to, ka trim tiesnešiem, kurus 2015. gada decembrī iecēlis jaunais parlamenta sasaukums, ir liegts sākt pildīt to funkcijas.

(13)

Eiropas Parlaments 2016. gada 14. septembrī pieņēma rezolūciju par situāciju Polijā (8), cita starpā aicinot Polijas valdību sadarboties ar Komisiju saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kā noteikts Līgumā, un mudināja to izmantot Komisijas atvēlētos trīs mēnešus, iesaistot visas Sejmā pārstāvētās partijas, lai rastu kompromisu, kas atrisinātu notiekošo konstitucionālo krīzi, pilnībā ievērojot Venēcijas komisijas atzinumu un Komisijas ieteikumu.

(14)

Sejma deputātu grupa 2016. gada 30. septembrī iesniedza jaunu tiesību akta priekšlikumu par Konstitucionālās tiesas tiesnešu statusu. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi par tiesas tiesnešu tiesībām un pienākumiem, tiesas tiesnešu iecelšanas kārtību, to pilnvarām un dienesta termiņu un jautājumi par imunitāti, personas integritāti un disciplināro atbildību.

(15)

Venēcijas komisija 2016. gada 14. oktobrī pieņēma atzinumu par 2016. gada 22. jūlija likumu (9). Atzinumā ir norādīts, ka likumā ir daži uzlabojumi salīdzinājumā ar 2015. gada 22. decembra likumu, par kuru Venēcijas komisija sniedza atzinumu 2016. gada martā. Taču tā uzskatīja, ka šo uzlabojumu joma ir pārāk ierobežota, jo citi noteikumi pieņemtajā likumā būtiski kavēs un apgrūtinās tiesas darbu, iespējams, padarot to neefektīvu, kā arī mazinās tā neatkarību, piemērojot pārmērīgu likumdošanas un izpildvaras kontroli tiesas darbībai. Daži no šiem citiem noteikumiem ir, piemēram, noteikums par lietas atlikšanu līdz sešiem mēnešiem pēc četru tiesnešu pieprasījuma, par ģenerālprokurora tiesībām ar savu neierašanos bloķēt tiesas sēdi vai par visu institucionālo lietu atlikšanu uz sešiem mēnešiem, reģistrējot tās no jauna. Atzinumā ir arī kritizēta sistēma, kādā tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus ierosina valsts prezidentam, kas varētu izraisīt situāciju, ka tiek iecelts kandidāts, kuru neatbalsta ievērojams skaits tiesnešu. Turklāt bez jebkāda konstitucionāla vai juridiska pamata premjerministra kanceleja ir īstenojusi tiesas spriedumu derīguma kontroli, atteikdamās publicēt tās pieņemtos spriedumus. Atzinumā ir arī uzsvērts, ka tiesnešu iecelšanas problēma nav atrisināta, kā ieteikts, un ka 2016. gada 22. jūlija Likuma noteikuma īstenošana, kurā paredzēts, ka tiesas priekšsēdētājam jāpiešķir lietas “decembra tiesnešiem”, būtu pretrunā tiesas spriedumiem, kas ir vispārēji saistoši un tādējādi attiecas uz visām valsts iestādēm, kā arī uz tiesu un tās priekšsēdētāju. Atzinumā ir secināts, ka ar šā likuma pieņemšanu Polijas parlaments ir uzņēmies konstitucionālas pārskatīšanas pilnvaras, kādas tam kā parastam parlamenta sasaukumam nav piešķirtas. Atzinumā norādīts, ka Polijas parlaments un valdība ir turpinājusi apstrīdēt tiesas kā galīgā arbitra konstitucionālos jautājumos lomu un šīs pilnvaras piešķīrusi sev: tie ir radījuši jaunus šķēršļus tiesas efektīvai darbībai un rīkojušies, lai vēl vairāk mazinātu tās neatkarību. Kā konstatēts atzinumā, neatrisinot konstitucionālo krīzi, tie ir kavējuši Konstitucionālās tiesas darbu, neļaujot tai veikt tās demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāves konstitucionālos pienākumus. Polijas valdība nolēma nepiedalīties Venēcijas komisijas 2016. gada 14. oktobra sēdē, jo uzskatīja, ka Venēcijas komisijas atzinums ir vienpusīgs un tajā nav ņemta vērā valdības nostāja.

(16)

Sejma deputātu grupa 2016. gada 26. oktobrī iesniedza jaunu tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz Konstitucionālās tiesas organizāciju un procedūru. Priekšlikumā ietverti sīki izstrādāti noteikumi par Konstitucionālās tiesas organizāciju un darbu, tostarp jauni noteikumi par tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Priekšlikums papildina tiesību akta priekšlikumu par Konstitucionālās tiesas tiesnešu statusu, kas Sejmā iesniegts 2016. gada 30. septembrī (skatīt iepriekš); abi tiesību akta priekšlikumi ir cieši saistīti, un to mērķis ir aizstāt 2016. gada 22. jūlija Likumu.

(17)

Ievērojot ieteikumā norādīto trīs mēnešu termiņu, 2016. gada 27. oktobrī Polijas valdība atbildēja uz Komisijas ieteikumu. Atbildē Polijas valdība nevienā punktā nepiekrīt ieteikumā paustajai nostājai un neziņo par nekādiem jauniem pasākumiem, kas veikti, lai kliedētu Komisijas minētās bažas attiecībā uz tiesiskumu.

(18)

ANO Cilvēktiesību komiteja 2016. gada 31. oktobrī pieņēma noslēguma secinājumus un ieteikumus par Polijas septīto regulāro ziņojumu. Komiteja pauda bažas par negatīvo ietekmi, ko rada likumdošanas reformas, tai skaitā grozījumi 2015. gada decembra un 2016. gada jūlija Likumā par Konstitucionālo tiesu, un Konstitucionālās tiesas spriedumu neievērošana, kā arī bažas par tiesas darbību un neatkarību un pakta īstenošanu. Tāpat komiteja pauda bažas par premjerministra atteikšanos publicēt tiesas 2016. gada marta un augusta spriedumus un valdības centieniem mainīt tiesas sastāvu veidā, kuru tiesa uzskata par nekonstitucionālu, un par tiesvedību, kas sākta pret tiesas priekšsēdētāju saistībā ar pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Komiteja secināja, ka Polijai ir jānodrošina Konstitucionālās tiesas un tās tiesnešu integritātes un neatkarības ievērošana un aizsardzība, kā arī jānodrošina visu tiesas spriedumu īstenošana. Komiteja mudināja Poliju nekavējoties oficiāli publicēt visus tiesas spriedumus, atturēties no tādu pasākumu ieviešanas, kuri kavē tās efektīvu darbību, un nodrošināt pārredzamu un objektīvu tiesas locekļu iecelšanas procesu un atrašanās amatā drošību, kas atbilst visām likumības prasībām saskaņā ar valsts un starptautiskiem tiesību aktiem.

(19)

Konstitucionālā tiesa 2016. gada 7. novembrī pieņēma spriedumu par 2016. gada 22. jūlija likuma noteikumu par tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi konstitucionalitāti (10). Jāatzīmē, ka trīs tiesas tiesneši atteicās piedalīties lietā (11), un, ņemot vērā faktu, ka trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi bija izvirzījis Sejma septītais sasaukums, nesāka veikt savas funkcijas tiesā, Konstitucionālajai tiesai bija jāmaina sastāvs no pilnā sastāva uz piecu tiesnešu sastāvu. Kopš 2016. gada 11. augusta Konstitucionālajai tiesai nav bijis iespējams sanākt pilnā tiesnešu kolēģijā, lai pieņemtu spriedumus. Tiesas sēde pilnā tiesnešu kolēģijas sastāvā 2016. gada 10. novembrī bija jāatliek, jo neizdevās panākt pilna tiesnešu sastāva kvorumu. Turklāt 2016. gada 30. novembrī un 8. decembrī kopsapulce nevarēja pieņemt rezolūciju par kandidātu pieteikšanu Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatam, jo neizdevās panākt tiesību aktā noteikto kvorumu.

(20)	Senāts 2016. gada 1. decembrī pieņēma 2016. gada 30. novembra Likumu par Konstitucionālās tiesas tiesnešu juridisko statusu (Likums par tiesnešu statusu).

(21)	Senāts 2016. gada 2. decembrī pieņēma 2016. gada 30. novembra Likumu par Konstitucionālās tiesas organizāciju un procedūru (Likums par organizāciju un procedūru).

(22)	Eiropas Parlamentā 2016. gada 14. decembrī notika debates par tiesiskuma situāciju Polijā. Debašu laikā Komisija uzstājīgi aicināja Polijas iestādes atlikt jauno tiesību aktu stāšanos spēkā, līdz Konstitucionālā tiesa būs pārbaudījusi to atbilstību konstitūcijai.

(23)	Senāts 2016. gada 15. decembrī pieņēma 2016. gada 13. decembra Likumu, ar ko īsteno likumu par tiesnešu statusu (Īstenošanas likums).

(24)	Valsts prezidents 2016. gada 19. decembrī parakstīja visus trīs iepriekš minētos likumus, un tie tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī. Tajā pašā dienā valsts prezidents jaunā Sejma ievēlēto tiesnesi Julia Przylębska iecēla par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amata vietas izpildītāju.

(25)

Tiesnese Julia Przyłębska2016. gada 20. decembrī ļāva trīs tiesnešiem, kurus bez spēkā esoša juridiska pamata izvirzīja Sejma astotā sasaukuma deputāti, sākt pildīt savus pienākumus Tiesā un sasauca kopsapulci tajā pašā dienā. Ņemot vērā īso termiņu, viens no tiesnešiem nespēja piedalīties un lūdza kopsapulci atlikt uz nākamo dienu. Tiesnese Julia Przyłębska atlikšanu atteica, un septiņi citi tiesneši arī nepiedalījās sanāksmē. Sapulcē piedalījās tikai seši tiesneši, tostarp nelikumīgi izvirzītie trīs tiesneši, un ievēlēja divus kandidātus, Julia Przyłębska un Mariusz Muszyński, kurus iesniedza kā kandidātus Valsts prezidentam.

(26)	Valsts prezidents 2016. gada 21. decembrī iecēla tiesnesi Julia Przyłębska Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Polijas Republikai ir pienācīgi jāņem vērā Komisijas analīze, kas izklāstīta turpmāk, un jāveic šā ieteikuma 7. iedaļā minētie pasākumi, lai noteiktajā termiņā varētu atrisināt konstatētās problēmas.

1. IETEIKUMA DARBĪBAS JOMA

Šis ieteikums papildina 2016. gada 27. jūlija ieteikumu. Tajā ir izskatīts, kuras no ieteikumā izvirzītajām bažām ir kliedētas, izklāstītas atlikušās bažas un uzskaitītas vairākas jaunas Komisijas bažas attiecībā uz tiesiskumu Polijā, kuras ir radušās pēc ieteikuma sniegšanas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tajā ir ietverti ieteikumi Polijas iestādēm, kā novērst šīs bažas. Minētās bažas ir saistītas ar šādiem jautājumiem:

1)	Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšana un Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra un 2016. gada 11. augusta spriedumu neīstenošana saistībā ar šiem jautājumiem;

2)	vairāku Konstitucionālās tiesas kopš 2016. gada marta pieņemto spriedumu nepublicēšana un to neīstenošana, tai skaitā 9. marta un 11. augusta spriedumu par tiesību aktiem attiecībā uz Konstitucionālo tiesu;

3)	Konstitucionālās tiesas efektīvu funkcionēšana un jauno tiesību aktu konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāte, jo īpaši ņemot vērā nesen pieņemtos tiesību aktus par Konstitucionālo tiesu, sevišķi Likumu par tiesnešu statusu, Likumu par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likumu;

4)	noteikumi, kas Likumā par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likumā piemēroti Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka kandidātu atlasei un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanai.

2. KONSTITUCIONĀLĀS TIESAS TIESNEŠU IECELŠANA

Savā 2016. gada 27. jūlija ieteikumā (12) Komisija ieteica Polijas iestādēm pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumus, kuros noteikts, ka trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, var sākt veikt savas tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā, bet trīs tiesneši, kurus Sejma astotais sasaukums izvirzīja bez derīga juridiskā pamata, tiesnešu funkcijas neveiks.

Attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu Komisija norādīja, ka tas ir pretrunā Konstitucionālā tiesas 3. un 9. decembra spriedumiem. Likuma 90. pantā (13) ir paredzēts, ka Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs piešķir lietas visiem tiesnešiem, kuri valsts prezidentam ir nodevuši zvērestu, bet vēl nav sākuši veikt savus tiesnešu pienākumus. Šķiet, ka šis noteikums ir vērsts uz to trīs tiesnešu situāciju, kurus Sejma astotais sasaukums nelikumīgi izvirzīja 2015. gada decembrī. Tas ļautu šiem tiesnešiem sākt pildīt savus pienākumus, izmantojot vakances, kurām Sejma iepriekšējais sasaukums jau bija likumīgi izvirzījis trīs tiesnešus, kā noteikts 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumos.

Savā 2016. gada 11. augusta spriedumā Konstitucionālā tiesa atzina, ka 2016. gada 22. jūlija likuma 90. pants nav konstitucionāls, un Venēcijas komisija savā 2016. gada 14. oktobra atzinumā apstiprināja, ka šis noteikums nav risinājums saskaņā ar tiesiskuma principu (14).

Taču Polijas valdība joprojām atsakās atzīt 2016. gada 11. augusta sprieduma spēkā esamību un atsakās to publicēt Oficiālajā Vēstnesī (skatīt 3. iedaļu turpmāk).

Turklāt jaunajā Likumā par tiesnešu statusu atkal ir ieviests noteikums (15), kas ir līdzīgs 2016. gada 22. jūlija Likuma 90. pantam, kurš 2016. gada 11. augusta spriedumā tika atzīts par nekonstitucionālu. Noteikumi, kuru mērķis ir panākt līdzīgu ietekmi, ir atrodami arī Likumā par organizāciju un procedūru (16) un Īstenošanas likumā (17).

Polijas valdība 2016. gada 27. oktobra atbildē pauž viedokli, ka tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumos nav noteikts, kuriem tiesnešiem jāstājas amatā, un ka Sejma jaunais sasaukums piecus tiesnešus 2015. gada decembrī ir izvirzījis likumīgi. Šis pamatojums vieš nopietnas bažas par tiesiskumu, jo tajā ir noliegta jebkāda abu decembra spriedumu ietekme un tas ir pretrunā tiesas konsekventi minētajam pamatojumam, tostarp 2016. gada 11. augusta spriedumā. Atbilde nozīmē to, ka neatkarīgi no tiesas spriedumiem situācija nemainīsies.

Atbildē Polijas valdība piekrīt, ka 2015. gada 3. decembra sprieduma rezolutīvajā daļā Konstitucionālā tiesa ir norādījusi valsts prezidenta pienākumu nekavējoties pieņemt zvērestu no tiesneša, kuru Sejms iecēlis tiesā. Tomēr tā uzskata, ka šis spriedums nevar likt citām iestādēm piemērot noteikumus tā, kā norādīts konkrētajā gadījumā. Šī interpretācija ierobežo 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumu ietekmi, uzliekot valdībai tikai pienākumu tos publicēt, taču atņem šiem spriedumiem jebkādu turpmāku juridisku un praktisku ietekmi, sevišķi attiecībā uz valsts prezidenta pienākumu pieņemt attiecīgo tiesnešu zvērestu. Šī interpretācija ir pretrunā lojālas sadarbības starp valsts struktūrām principam, kas, kā uzsvērts Venēcijas komisijas atzinumos, ir konstitucionāls priekšnoteikums demokrātiskā valstī, kurā valda tiesiskums.

10.

Turklāt Komisija norāda, ka arī Venēcijas komisija uzskata, ka pašreizējā konflikta par Konstitucionālās tiesas sastāvu risinājumam “ir jābūt balstītam uz pienākumu ievērot un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas spriedumus” un “tādēļ aicina visas valsts struktūras un jo īpaši Sejmu pilnībā ievērot un īstenot spriedumus” (18).

11.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Polijas iestādēm ir jāievēro un pilnībā jāīsteno Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi. Šie spriedumi paredz, ka valsts iestādēm ir lojāli jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka atbilstīgi tiesiskuma principam tie trīs tiesneši, kurus izvirzīja Sejma septītais sasaukums, var sākt pildīt savas tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā, bet tie trīs tiesneši, kurus bez derīga juridiskā pamata izvirzīja Sejma astotais sasaukums, tiesnešu funkcijas neveic. 2016. gada 22. jūlijā pieņemtā Likuma par Konstitucionālo tiesu attiecīgie noteikumi vieš nopietnas bažas par tiesiskumu, un Konstitucionālās tiesas 2016. gada 11. augusta spriedumā ir atzīts, ka tie nav konstitucionāli. Polijas iestādēm ir jāievēro, jāpublicē un jāīsteno arī šis spriedums. Turklāt noteikumi (19), kuru mērķis ir panākt līdzīgus rezultātus un kuri ietverti Likumā par tiesnešu statusu, Likumā par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likumā, neatbilst minētajiem spriedumiem un tos nedrīkst piemērot.

3. KONSTITUCIONĀLĀS TIESAS 2016. GADA 9. MARTA SPRIEDUMA UN KOPŠ 2016. GADA 9. MARTA PIEŅEMTO SPRIEDUMU NEPUBLICĒŠANA UN NEĪSTENOŠANA

12.

Komisija 2016. gada 27. jūlija ieteikumā ieteica Polijas iestādēm publicēt un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedumu un tās turpmākos spriedumus un nodrošināt, ka turpmāko spriedumu publicēšana notiek automātiski un nav atkarīga no izpildvaras vai likumdevējvaras lēmumiem.

13.

Polijas valdība 2016. gada 16. augustā, pamatojoties uz 2016. gada 22. jūlija Likuma 89. pantu, publicēja 21 spriedumu, ko Konstitucionālā tiesa bija pieņēmusi laikā no 2016. gada 6. aprīļa līdz 2016. gada 19. jūlijam. Taču pretēji tam, kas bija prasīts Komisijas ieteikumā, abus 2016. gada 9. marta un 11. augusta spriedumus Polijas valdība joprojām nav publicējusi. Turklāt līdz šim nav publicēts arī neviens no tiem 16 spriedumiem, kurus Konstitucionālā tiesa pieņēma pēc 2016. gada 11. augusta.

14.

Konstitucionālā tiesa 2016. gada 11. augusta spriedumā atzina, ka 2016. gada 22. jūlija Likuma 89. pants nav konstitucionāls, jo tas neatbilst varas dalīšanas un līdzsvara principam un principam par tiesu varas neatkarību no citiem varas atzariem.

15.

Polijas valdības 27. oktobra atbilde apstiprina, ka valdība joprojām uzskata, ka tā ir tiesīga pārbaudīt tiesas spriedumu likumīgu un ka spriedumu automātisku publicēšanu nevar nodrošināt.

16.

Likuma par organizāciju un procedūru 114. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka “nolēmumus publicē attiecīgajā Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar principiem un kārtību, kas noteikta Konstitūcijā un 2000. gada 20. jūlija aktā par normatīvo aktu un konkrētu citu tiesību aktu publicēšanu (…)”. Turklāt tajā ir noteikts, ka “tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par nolēmumu publicēšanu”. Šis noteikums pats par sevi ir solis pareizajā virzienā.

17.

Taču Īstenošanas likuma 19. pantā ir noteikts, ka “tiesas spriedumus un tiesas lēmumus, kas ir pieņemti, pārkāpjot Konstitucionālās tiesas 2015. gada 25. jūnija aktu (…) vai Konstitucionālās tiesas 2016. gada 22. jūlija aktu, un izdoti pirms 1. pantā minētā akta stāšanās spēkā, attiecīgajos oficiālajos laikrakstos publicē pēc tam, kad tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs ir izdevis rīkojumu par to publicēšanu, izņemot gadījumus, kad tie attiecas uz reglamentējošiem instrumentiem, kurus vairs nepiemēro”. Līdzīgu noteikumu tiesa savā 2016. gada 11. augusta spriedumā jau ir atzinusi par nekonstitucionālu. Komisijas ieteikumā uzsvērts, ka norāde uz to, ka spriedumi ir pieņemti nelikumīgi, ir pretrunā varas dalīšanas principam, jo Sejms nenosaka spriedumu likumību (20). Arī Venēcijas komisija abos atzinumos apstiprināja šo nostāju (21). Turklāt izņēmums attiecībā uz to spriedumu publicēšanu, kas pieņemti par normatīvajiem aktiem, kurus vairs nepiemēro, kā noteikts Īstenošanas likuma 19. pantā, paredz to, ka netiek publicēti konkrēti 2016. gada 9. marta, 11. augusta un 7. novembra spriedumi. Kamēr nav iecelts Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, šis noteikums nepieļauj visu spriedumu pilnīgu publicēšanu. Vēl jo vairāk – nav nekādu garantiju, ka Likuma par organizāciju un procedūru 114. panta 2. punkts nodrošinās to, ka nākamais tiesas priekšsēdētājs publicēs visus spriedumus, kuri pieņemti pirms viņa pilnvaru termiņa.

18.

Visbeidzot, tas, ka Polijas valdība līdz šim ir atteikusies Oficiālajā Vēstnesī publicēt 2016. gada 9. marta un 2016. gada 11. augusta spriedumus attiecībā uz tiesību aktiem par Konstitucionālo tiesu un visus pārējos spriedumus, ko Konstitucionālā tiesa pieņēmusi pēc 2016. gada 11. augusta, rada nenoteiktību par tiesas tiesvedības juridisko pamatu un par tās spriedumu juridiskajām sekām. Šī nenoteiktība mazina konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti un raisa nopietnas bažas par tiesiskumu. Galīgo spriedumu ievērošana ir būtisks tiesiskuma priekšnoteikums. Atteikšanās publicēt saistošu un galīgu spriedumu noliedz šā sprieduma automātisku juridisko un praktisko ietekmi un pārkāpj likumības un varas dalīšanas principus.

4. LIKUMA PAR KONSTITUCIONĀLO TIESU PĀRSKATĪŠANA UN JAUNU TIESĪBU AKTU KONSTITUCIONĀLAS PĀRSKATĪŠANAS EFEKTIVITĀTE

19.

Savā 2016. gada 27. jūlija ieteikumā Komisija detalizēti izskatīja 2016. gada 22. jūlija Likumu un tā ietekmi, ņemot vērā noteikumu – gan atsevišķi, gan kā kopuma – ietekmi, kā arī Konstitucionālās tiesas iepriekšējo judikatūru un Venēcijas komisijas atzinumu. Komisija ieteica Polijas iestādēm nodrošināt, ka visās Likuma par Konstitucionālo tiesu reformās tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas spriedumi, tostarp 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi un 2016. gada 9. marta spriedums, un pilnībā tiek ņemts vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 11. marta atzinums. Jo īpaši Komisija ieteica Polijas iestādēm nodrošināt, ka Konstitucionālās tiesas kā Konstitūcijas sargātājas efektivitāti neiedragā tādas prasības (atsevišķi vai to kombinētas ietekmes rezultātā) kā, piemēram, iepriekš minētās prasības attiecībā uz klātbūtnes kvorumu, lietu izskatīšanu hronoloģiskā secībā, valsts ģenerālprokurora iespēju nepieļaut lietu izskatīšanu, lietu apspriešanas atlikšanu vai pārejas pasākumiem, kas skar neizskatītās lietas, un lietu izskatīšanas apturēšanu.

20.

Polijas valdība 2016. gada 27. oktobra atbildē neatzina, ka 2016. gada 22. jūlija Likumā nav ņemta vērā lielākā daļa Komisijas un Venēcijas komisijas pausto bažu. Atbildē valdība apstrīd, ka tiesai liegts īstenot efektīvu pārskatīšanu, atsaucoties uz faktu, ka tiesa ir varējusi pieņemt spriedumus tā sauktās konstitucionālās krīzes laikā. Taču šis arguments ir neatbilstīgs, jo tiesa varēja pieņemt spriedumus tikai tāpēc, ka tā nepiemēroja attiecīgās procedūras prasības (2016. gada 11. augusta spriedums), un valdība atsakās publicēt šos tiesas pieņemtos spriedumus, cenšoties novērst to, ka tie iegūst juridisku spēku.

21.

Atbildē īsumā ir arī sniegti paskaidrojumi par iepriekš minēto tiesību aktu atbilstību pamattiesībām. Komisija uzskata, ka šie valdības paskaidrojumi neatceļ vajadzību pēc patiesi efektīvas konstitucionālas pārskatīšanas, kuru veic Konstitucionālā tiesa.

22.

Atbildē ir arī noliegta Konstitucionālās tiesas būtiskā nozīme tiesiskuma Polijā nodrošināšanā. Komisija apstrīd šo apgalvojumu. Konstitucionālā tiesa pēc būtības ir viens no galvenajiem tiesiskuma Polijā garantiem, jo īpaši tādēļ, ka tās uzdevums ir pieņemt lēmumus par Polijas tiesību aktu konstitucionalitāti. No Polijas Konstitūcijas skaidri izriet, ka Konstitucionālās tiesas kompetencē ir pieņemt lēmumus par likumu un starptautisko līgumu atbilstību Konstitūcijai, par likumu atbilstību ratificētiem starptautiskajiem līgumiem, kuru ratificēšanai nepieciešama iepriekšēja likumos noteikta piekrišana, par noteikumu, kurus pieņēmušas centrālās valsts struktūras, atbilstību Konstitūcijai, ratificētiem starptautiskajiem līgumiem un likumiem, par politisko partiju mērķu vai darbību atbilstību Konstitūcijai un par sūdzībām saistībā ar Konstitūcijas pārkāpumiem (22). Konstitucionālā tiesa arī izšķir strīdus par pilnvarām starp valsts centrālajiem konstitucionālajiem orgāniem (23). Tas, ka saskaņā ar Konstitūciju valsts tiesai ir jāizskata lietas par Konstitūcijas vai vispārēju likumu pārkāpumiem, ko izdarījušas konkrētas personas (24), un ka valsts prezidentam ir jānodrošina Konstitūcijas ievērošana (25), neietekmē šo būtisko tiesas lomu.

23.

Komisija atzīmē, ka Likumā par organizāciju un procedūru vairs nav šādu 2016. gada 22. jūlija Likuma nosacījumu, kuri ieteikumā ir norādīti kā tādi, kas vieš bažas: 26. panta 1. daļas 1.g punkts par lietu atlikšanu līdz pilnam tiesas sastāvam (26), 38. panta 3. punkts par lietu izskatīšanu hronoloģiskā secībā (27), 68. panta 5.–8. punkts par apspriežu atlikšanu (28), 61. panta 6. punkts par valsts ģenerālprokurora tiesībām liegt lietu izskatīšanu (29) un 83.–86. pants par pārejas noteikumiem attiecībā uz izskatāmajām lietām (30). Komisija norāda, ka šo problēmu novēršanai pilnīgi būtu pieticis ar Konstitucionālās tiesas 2016. gada 11. augusta sprieduma publicēšanu, kurā šie noteikumi jau bija atzīti par nekonstitucionāliem, un šādā gadījumā jauni tiesību akti nebūtu vajadzīgi.

24.

Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, Komisija norāda, ka dažas no bažām vēl aizvien pastāv. Konkrētāk, pilnam sastāvam nepieciešamais tiesnešu skaits joprojām ir vienpadsmit, lai gan 1997. gada Aktā par Konstitucionālo tiesu un 2015. gada 25. jūnija Likumā noteiktais skaits bija deviņi. Kā norādīts ieteikumā (31), šis noteikums rada šķēršļus Konstitucionālās tiesas lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši pašreizējos apstākļos, kad Konstitucionālajā tiesā ir tikai 12 tiesneši (jo trīs tiesneši, kurus Sejma septītais sasaukums izvirzīja 2015. gada oktobrī, nav sākuši veikt tiesnešu funkcijas). Ieteikumā minētais risks, ka reizēm var būt neiespējami panākt pilna sastāva dalības kvorumu, jau ir īstenojies (32).

25.

Turklāt Likumā par organizāciju un procedūru, Likumā par tiesnešu statusu un Īstenošanas likumā ir ietverti citi noteikumi, kas ir pastiprinājuši dažas no ieteikumā paustajām bažām (skatīt 2. iedaļu par tiesnešu iecelšanu un 3. iedaļu par spriedumu publicēšanu) vai radījuši jaunas bažas saistībā ar tiesnešu situāciju (skatīt 4.1. iedaļu) un tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja amata vietas izpildītāja iecelšanu (skatīt 5. iedaļu).

4.1. Ar tiesnešu stāvokli saistītās bažas

4.1.1. Disciplinārlietas

26.

Likuma par tiesnešu statusu 26. pantā ir noteikts: “Pēc apspriešanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju (…) Polijas Republikas prezidents pēc ģenerālprokurora priekšlikuma var iesniegt tiesas priekšsēdētājam paziņojumu par to, ka tiesas tiesnesis ir izdarījis kādu no 24. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem.” (33) 27. panta 5. punktā ir noteikts: “Ja amatpersona, kas atbild par disciplinārlietām, nekonstatē pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pēc pilnvarotas struktūras pieprasījuma, tā izdod rīkojumu, atsakoties ierosināt disciplinārlietu. Iestāde, kura iesniegusi 26. pantā minēto ziņojumu, septiņu dienu laikā pēc šā rīkojuma stāšanās spēkā var iesniegt sūdzību pirmās instances disciplinārtiesai.” Saskaņā ar 27. panta 6. punktu šī tiesa izskata sūdzību ne ilgāk kā 14 dienu laikā no tās iesniegšanas dienas. Ja rīkojums par atteikšanos ierosināt disciplinārlietu tiek atcelts, tad amatpersonai, kas atbild par disciplinārlietām, ir jāpilda disciplinārās tiesas norādījumi attiecībā uz turpmāko procedūru.

27.

Ieteikumā par tiesiskumu Komisija attiecībā uz 2015. gada 22. decembra Likumu uzsvēra, ka valsts prezidentam nevajadzētu būt tiesīgam ierosināt disciplinārlietu, un norādīja, ka šāda noteikuma svītrošana 2016. gada 22. jūlija Likumā ir uzskatāma par uzlabojumu. Komisija arī atgādināja, ka 2015. gada 22. decembra Likuma noteikumu, kas paredz citu valsts iestāžu iesaistīšanu disciplinārlietās attiecībā uz tiesas tiesnešiem, tiesa savā 2016. gada 9. marta spriedumā atzina par nekonstitucionālu un Venēcijas komisija to kritizēja savā 2016. gada 11. marta atzinumā. Tāpēc Komisija ir nobažījusies par to, ka atkal ir ieviests noteikums, ar kuru valsts prezidentam tiek piešķirtas pilnvaras ierosināt disciplinārlietu. Tas, ka šādas procedūras var ierosināt iestādes, kas nav tiesu iestādes, kā arī tas, ka šīs iestādes var iesniegt sūdzību pirmās instances disciplinārtiesai, ja amatpersona, kas atbild par disciplinārlietām, nekonstatē pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, varētu ietekmēt tiesas neatkarību.

4.1.2. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja

28.

Īstenošanas likuma 10. pantā ir noteikts: “1. Tiesas tiesneši, kuru pilnvaru termiņš ir sācies pirms [Likums par tiesnešu statusu] spēkā stāšanās dienas, mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā var šajā saistībā iesniegt tiesas priekšsēdētājam paziņojumu par savu došanos pensijā, jo viņu pilnvaru termiņā ir ieviesti jauni noteikumi, kas regulē to tiesas tiesnešu pienākumu veikšanu, kuri izklāstīti šā akta 11. panta 3. punktā, 13. pantā un 14. pantā (34). 2. Tiesneša pensionēšanās saskaņā ar 1. punktu stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kurā paziņojums ir iesniegts. Pensionēšanos apstiprina ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu.”

29.

Šis noteikums varētu būt priekšlaicīgas pensionēšanās stimuls, jo tas ļautu tiesas tiesnešiem – izņēmuma kārtā – pilnībā izmantot atvaļināta tiesneša statusa priekšrocības, tostarp saņemt pensiju, nenostrādājot visu pilnvaru termiņu. Tiesnesim, kurš vairs nevēlētos strādāt saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, šāda priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja būtu izdevīgāka nekā vienkārša atkāpšanās no amata. Šāda izdevīga režīma piedāvāšana ir likumdevēja iejaukšanās tiesas neatkarībā, jo tā mērķis ir mudināt pašreizējos tiesas tiesnešus atkāpties no amata pirms to pilnvaru termiņa beigām un ietekmēt viņu lēmumu šajā sakarā.

4.1.3. Citi noteikumi

30.

Ar Likumu par tiesnešu statusu tiek ieviestas jaunas prasības tiesas tiesnešiem attiecībā uz finansiālu līdzdalību uzņēmumos (35), aktīvu deklarēšanu (36) un tiesnešu dzīvesbiedru saimnieciskās darbības deklarēšanu (37). Turklāt likumā ir paredzētas tālejošas sekas atbilstības neievērošanas gadījumā: attiecīgo pienākumu nepildīšanas gadījumā tiesas tiesnesim ir jāatkāpjas no amata. Šie noteikumi varētu radīt jautājumus par samērīgumu un, kā norādījusi Augstākā tiesa, arī jautājumus par konstitucionalitāti (38). Minēto iemeslu dēļ šo noteikumu konstitucionāla pārskatīšana ir jo īpaši svarīga.

31.

Komisija arī norāda, ka ar Likumu par organizāciju un procedūru būtiski tiek mainīta Konstitucionālās tiesas iekšējā organizācija, aizstājot Konstitucionālās tiesas biroju ar divām jaunām struktūrām: tiesas Kanceleju un Juridiskā dienesta biroju (39). Īstenošanas likumā ir paredzēts, ka Konstitucionālās tiesas birojs tiks likvidēts līdz 2017. gada 31. decembrim (40) un ka pašreizējiem darbiniekiem netiek sniegtas nekādas garantijas, ka tie turpinās strādāt tiesā pēc minētā datuma (41). Saistībā ar pašreizējiem strīdiem attiecībā uz Konstitucionālo tiesu, kā arī ņemot vērā bažas, kas paustas šā ieteikuma 5. iedaļā par tiesas jaunā priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanu, šāda reorganizācija varētu izraisīt turpmāku tiesas stabilitātes trūkumu un ietekmēt konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti.

4.2. Vacatio legis

32.

Galvenie Īstenošanas likuma noteikumi stāsies spēkā bez vacatio legis (42) nākamajā dienā pēc likuma publicēšanas. Arī Likuma par organizāciju un procedūru un Likuma par tiesnešu statusu galvenie noteikumi stāsies spēkā bez vacatio legis nākamajā dienā pēc publicēšanas dienas, tai skaitā noteikumi, kas ļauj nelikumīgi ieceltajiem “decembra tiesnešiem” sākt pildīt savas funkcijas (43). 2016. gada 22. jūlija Likuma par Konstitucionālo tiesu noteikumi vairs netiks piemēroti nākamajā dienā pēc Īstenošanas likuma publicēšanas (44).

33.

Līdz ar to Konstitucionālajai tiesai tiek liegta iespēja rūpīgi pārbaudīt šo galveno noteikumu atbilstību konstitūcijai pirms to stāšanās spēkā. Šādos apstākļos konstitucionālo pārskatīšanu vairs nevar uzskatīt par efektīvu. Šajā saistībā tiek atgādināts, ka Venēcijas komisija savā 2016. gada 11. marta atzinumā uzsvēra, ka Konstitucionālajai tiesai ir jābūt iespējai pārskatīt vispārēju likumu, kas reglamentē Konstitucionālās tiesas darbību, pirms minētais likums stājas spēkā.

4.3. Jaunu tiesību aktu konstitucionālās pārskatīšanas efektivitātes trūkuma sekas

34.

Sejms, nereti izmantojot paātrinātu likumdošanas procedūru, ir pieņēmis vairākus īpaši sensitīvus jaunus tiesību aktus, piemēram, Likumu par plašsaziņas līdzekļiem (45), jaunu Civildienesta likumu (46), likumu, ar ko groza likumu par policiju un dažus citus likumus (47), likumus par Valsts prokuratūru (48), kā arī jaunu likumu par Ombudu, ar ko groza arī dažus citus likumus (49). Komisija 2016. gada 1. februāra un 2016. gada 3. marta vēstulēs lūdza Polijas valdību sniegt informāciju par šo likumdošanas reformu stāvokli un saturu, bet līdz šim šāda informācija nav sniegta. Sejms ir pieņēmis vairākus citus sensitīvus tiesību aktu projektus, piemēram, Likumu par Plašsaziņas līdzekļu valsts padomi (50) un jaunu terorisma apkarošanas likumu (51).

35.

Komisija uzskata, ka, kamēr Konstitucionālajai tiesai ir liegts pilnībā nodrošināt efektīvu konstitucionālo pārskatīšanu, netiks veikta tiesību aktu, piemēram, iepriekš minēto, efektīva kontrole attiecībā uz atbilstību Konstitūcijai, tostarp pamattiesībām.

36.

Komisija norāda, piemēram, ka jaunie tiesību akti (jo īpaši tiesību akti par plašsaziņas līdzekļiem (52)) vieš bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu. Konkrētāk, jaunie plašsaziņas līdzekļu tiesību akti maina noteikumus par sabiedrisko raidorganizāciju valdes un padomes iecelšanu, nododot tās valdības (finanšu ministra), nevis neatkarīgas struktūras kontrolē. Jaunie tiesību akti arī paredz pastāvošās uzraudzības padomes un valdes tūlītēju atlaišanu. Šajā saistībā Komisija jo īpaši apšauba to personu tiesiskās aizsardzības iespējas, kuras skar šis likums. Konstitucionālajā tiesā 2016. gada 13. decembrī notika tiesas sēde piecu tiesnešu sastāvā (53), kurā tika atzīts, ka konkrēti attiecīgā tiesību akta noteikumi nav konstitucionāli.

37.

Tiesību akti, piemēram, jaunais Civildienesta likums (54), no tiesiskuma un pamattiesību viedokļa ir vienlīdz nozīmīgi. Šajā saistībā Komisija 2016. gada 1. februāra un 3. marta vēstulēs lūdza Polijas valdību sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības iespējām personām, kuras skar minētais likums (55). Polijas valdība līdz šim Komisijai atbildi šajā jautājumā nav sniegusi.

38.

Likums, ar ko groza Likumu par policiju un konkrētus citus likumus (56), arī var radīt jautājumus saistībā ar tā atbilstību pamattiesībām, tostarp tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību. Venēcijas komisijas delegācija 2016. gada 28. un 29. aprīlī apmeklēja Varšavu, lai apspriestu grozījumus Likumā par policiju un dažos citos likumos, un savā 2016. gada 10. un 11. jūnija sanāksmē sniedza atzinumu (57). Atzinumā cita starpā teikts, ka likumā paredzētās procesuālās garantijas un materiālie noteikumi joprojām ir nepietiekami, lai novērstu tā pārmērīgu izmantošanu un nepamatotu iejaukšanos personu privātumā.

39.

Turklāt jaunais tiesību akts par terorisma apkarošanu var radīt jautājumus par tā atbilstību pamattiesībām (58), un tas tiek konstitucionāli pārskatīts.

40.

Arī 2016. gada 13. decembra Likums, ar ko groza Likumu par pulcēšanās brīvību (59), ja to pieņems, varētu izraisīt jautājumus par tā atbilstību pamattiesībām, jo īpaši pulcēšanās brīvībai, kas noteikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (60).

41.

Sejma preses biroja kanceleja 2016. gada 14. decembrī nāca klajā ar paziņojumu par izmaiņām nosacījumos, saskaņā ar kuriem plašsaziņas līdzekļi var darboties Sejmā un Senātā, par kuriem tika paustas bažas saistībā ar vārda un informācijas brīvību. Balsošana par 2016. gada 16. decembra Likums par budžetu 2017. gadam Sejmā norisinājās pretrunīgos apstākļos, jo īpaši, tika apgalvots, ka kvorums nav sasniegts, no balsošanas tika izslēgts viens Sejma loceklis un plašsaziņas līdzekļiem tika liegta iespēja ierakstīt balsošanu. Ir vajadzīga šo pasākumu un to pieņemšanas apstākļu efektīva pārskatīšana tiesā, tai skaitā attiecīgā gadījumā konstitucionāla pārskatīšana.

42.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka, kamēr Konstitucionālajai tiesai ir liegts pilnībā nodrošināt efektīvu konstitucionālo pārskatīšanu, netiks veikta tiesību aktu efektīva kontrole attiecībā uz atbilstību pamattiesībām. Tas rada nopietnas bažas par tiesiskumu, jo īpaši tāpēc, ka Sejms nesen pieņēma vairākus īpaši sensitīvus jaunus tiesību aktus, attiecībā uz kuriem vajadzētu būt pieejamai konstitucionālajai pārskatīšanai.

5. TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKA UN PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETAS IZPILDĪTĀJA IECELŠANA

43.

Jaunajā Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverti jauni noteikumi attiecībā uz tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu atlasi, kuri kopsapulcei ir jāiesniedz valsts prezidentam. Arī jaunajā Īstenošanas likumā ir ietverti noteikumi attiecībā uz tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi un noteikumi, kas ļauj valsts prezidentam norīkot tiesnesi, kurš uz laiku veiks tiesas priekšsēdētāja pienākumus (“tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs”).

44.

Komisija atgādina, ka Konstitūcijas 194. panta 2. punktā ir noteikts, ka Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku valsts prezidents ieceļ “no tiem kandidātiem, kurus ir ierosinājusi Konstitucionālās tiesas tiesnešu kopsapulce”. Tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš beidzās 2016. gada 19. decembrī. Tiesas pašreizējā priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš beigsies 2017. gada 26. jūnijā. Abi iepriekšējos punktos minētie likumi jau ir pieņemti un nosūtīti valsts prezidentam parakstīšanai. Jāatzīmē, ka šie likumi tika pieņemti ļoti ātri (īstenošanas likumprojekts Sejmam tika iesniegts 2016. gada 24. novembrī) bez vacatio legis, kas ļautu veikt efektīvu konstitucionālo pārskatīšanu. To pieņemšanas laikā tiesa jau bija sākusi procesu, lai atlasītu tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, kuri jāierosina valsts prezidentam, kā noteikts 2016. gada 22. jūlija Likumā (61). Taču kopsapulce nevarēja pieņemt rezolūciju par kandidātu iesniegšanu Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatam, jo neizdevās panākt likumā noteikto kvorumu (62).

5.1. Tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlases procedūra

45.

Īstenošanas likumā un Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverti jauni noteikumi par procedūru tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka kandidātu iesniegšanai. Īstenošanas likuma procedūra (63) ir īpaši paredzēta pašlaik spēkā esošajai tiesas priekšsēdētāja iecelšanas procedūrai, un to piemēro 16. panta 1. punktā aprakstītajos gadījumos (skatīt 5.3. iedaļu turpmāk). Likumā par organizāciju un procedūru (64) ir paredzēta procedūra, kas vispārēji tiks piemērota turpmākajām tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanas procedūrām un kas lielos vilcienos ir līdzīga Īstenošanas likumā izklāstītajai procedūrai.

46.

Jaunajā tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlases procedūrā ir paredzēts, ka procesā jāpiedalās visiem trim Sejma jaunā sasaukuma nelikumīgi izvirzītajiem “decembra tiesnešiem” (65). Komisija uzskata, ka šāda prasība padara nekonstitucionālu visu atlases procesu (skatīt 2. iedaļu turpmāk). Arī apstāklis, ka likumīgi ieceltie “oktobra tiesneši” nevar piedalīties šajā procesā, var tādā pašā mērā ietekmēt rezultātu, tāpēc tas padara procesu par spēkā neesošu.

47.

Turklāt jaunā procedūra nenodrošina, ka valsts prezidentam tiek ierosināti tikai tie kandidāti, kuri saņēmuši tiesnešu kopsapulces vairākuma atbalstu (66). Saskaņā ar tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumu Konstitūcijas 194. panta 2. punkts nodrošina to, ka tiesas priekšsēdētāju valsts prezidents ieceļ no tiem kandidātiem, kuri saņēmuši balsu vairākumu tiesnešu kopsapulces balsojumā. Līdz ar to jaunā procedūra nav saderīga ar Konstitucionālās tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumu. Arī Venēcijas komisija 2016. gada 14. oktobra atzinumā uzsvēra, ka ir svarīgi, lai atlases process nodrošina, ka tikai tos kandidātus, kas saņēmuši būtisku atbalstu tiesā, var ievēlēt par kandidātiem, kurus ierosina valsts prezidentam (67).

48.

Tas pats attiecas uz procedūru tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu iesniegšanai (68); šī procedūra ir identiska procedūrai priekšsēdētāja amata kandidātu iesniegšanai, kā noteikts Likumā par organizāciju un procedūru.

5.2. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka loma

49.

Komisija arī norāda, ka Īstenošanas likumā un Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverti vairāki noteikumi, kas noliedz Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietnieka lomu. Likuma par organizāciju un procedūru 12. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs papildus priekšsēdētāja vietniekam var pilnvarot citu tiesnesi izpildīt konkrētus tiesas darba vadības pienākumus. Likuma 37. pantā ir noteiks, ka tiesas priekšsēdētājs var iecelt jebkuru tiesnesi, kurš aizstās viņu pilnā sastāva uzklausīšanās (priekšsēdētāja vietnieks nav minēts). Turklāt, tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņam beidzoties, noteiktas pamatfunkcijas var uzņemties tiesnesis, kuram ir “lielākais kopējais darba stāžs” (11. panta 2. punkts), vai tiesnesis “ar vismazāko amata stāžu” (11. panta 4. punkts), nevis priekšsēdētāja vietnieks. Turklāt 8. panta 2. punktā ir noteikts, ka tiesas priekšsēdētājam ir jāpiedalās kopsapulcē, lai lēmums, kuru tā pieņem, būtu likumīgs (izņemot jauna tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanu, kā minēts iepriekš), lai gan saskaņā ar 2016. gada 22. jūlija Likumu kopsapulcē ir jāpiedalās tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam. Tāpat arī likumā vairs nav paredzēts, ka priekšsēdētāja vietnieks var vadīt kopsapulci, kas ir pretrunā 2016. gada 22. jūlija Likumam. Turklāt Īstenošanas likuma 17. panta 1. punktā ir paredzēts, ka laikposmā no likuma publicēšanas līdz tiesas jaunā priekšsēdētāja oficiālai iecelšanai tiesu vada tiesnesis, kuru valsts prezidents ir pilnvarojis izpildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus (skatīt 5.3. iedaļu turpmāk).

50.

Abu minēto noteikumu rezultātā tiek noliegts priekšsēdētāja vietnieka kā Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja īpašais stāvoklis. Priekšsēdētāja vietnieka stāvoklis ir atzīts Konstitūcijā. Pat ja Konstitūcijā nav konkrēti noteikta priekšsēdētāja vietnieka loma, iepriekšējā punktā minētie noteikumi apdraud priekšsēdētāja vietnieka stāvokli un potenciāli rada jautājumu par atbilstību Konstitūcijai, kam nepieciešama efektīva konstitucionāla pārskatīšana.

5.3. Tiesas priekšsēdētāja amata vietas izpildītāja iecelšana

51.

Īstenošanas likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja ir jāīsteno 21. pantā paredzētā procedūra tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu iesniegšanai, tad laikposmā no nākamās dienas pēc šā akta publicēšanas dienas līdz tiesas priekšsēdētāja iecelšanai tiesu vada tiesas tiesnesis, kuru valsts prezidents, pieņemot lēmumu, ir pilnvarojis veikt tiesas priekšsēdētāja pienākumus.” Likuma 21. pantā ir paredzēta īpaša procedūra, lai atlasītu tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, kurus kopsapulce iesniedz valsts prezidentam (skatīt iepriekš).

52.

17. panta 2. punktā ir noteikts: “Valsts prezidents izvēlas tiesas tiesnesi, kuru pilnvaro veikt tiesas priekšsēdētāja pienākumus, no tiem tiesas tiesnešiem, kuriem ir ilgākais dienesta stāžs vispārējās tiesās vai centrālās valdības amatos, kas saistīti ar tiesību aktu piemērošanu.” Likuma 17. panta 3. punktā ir noteikts, ka šajā gadījumā nepiemēro jauno procedūru, kas tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasei paredzēta Likumā par organizāciju un procedūru.

53.

Īstenošanas likuma 16. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja šā akta publicēšanas dienā: 1) tiesas priekšsēdētājs nav sasaucis kopsapulci vai 2) tiesas priekšsēdētājs ir sasaucis kopsapulci neatbilstīgi šā akta prasībām, kas minētas 3. pantā, vai 3) kopsapulce nav valsts prezidentam iesniegusi tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, vai 4) kopsapulce ir valsts prezidentam iesniegusi tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, bet valsts prezidents nav iecēlis tiesas priekšsēdētāju, vai 5) kopsapulce ir atlasījusi tiesa priekšsēdētāja amata kandidātus, pārkāpjot 3. pantā minēto aktu, – procedūru tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasei veic saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šā akta 21. pantā.”

54.

16. panta 2. punktā ir noteikts: “Gadījumos, kas minēti 1. punkta 1.–5. apakšpunktā, atceļ visas darbības un instrumentus, kuri īstenoti saskaņā ar procedūru, ar ko valsts prezidentam iesniedz tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus.”

55.

Kamēr jaunais tiesas priekšsēdētājs nav iecelts, tiesas priekšsēdētāja amata vietas izpildītājam tiek piešķirtas plašas pilnvaras. Konkrētāk, saskaņā ar Īstenošanas likuma 18. pantu priekšsēdētāja vietas izpildītājs nodrošina, ka nelikumīgi ieceltie “decembra tiesneši” var veikt savus tiesnešu pienākumus (skatīt 2. iedaļu iepriekš), vada jauno atlases procesu un pilnībā īsteno tiesas priekšsēdētāja pilnvaras, kamēr oficiāli nav iecelts jauns priekšsēdētājs (69).

56.

Šie noteikumi, kuri valsts prezidentam ļauj tieši iecelt priekšsēdētāja vietas izpildītāju, vieš nopietnas bažas attiecībā uz varas dalīšanas un tiesu iestāžu neatkarības principiem, ko aizsargā Polijas Konstitūcija. Precīzāk, Konstitūcijā nav paredzēts tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja amats. Turklāt valsts prezidentam piešķirtās pilnvaras iecelt tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju ir pretrunā Konstitūcijas 194. panta 2. punktam, kurā noteikts, ka valsts prezidents tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceļ “no kandidātiem, kurus ierosinājusi Konstitucionālās tiesas tiesnešu kopsapulce”, lai gan Īstenošanas likumā paredzētajā procedūrā šāda kopsapulces loma ir noliegta. Tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumā ir apstiprināts, ka kandidātus tiesas priekšsēdētāja amatam ierosina kopsapulce.

57.

Turklāt kritēriji, kurus valsts prezidents izmanto, lai izvēlētos priekšsēdētāja vietas izpildītāju, ir patvaļīgi. Paredzēts, ka jāizvēlas tiesas tiesneši, kuriem ir ilgākais dienesta stāžs vispārējās tiesās vai centrālās valdības amatos. Šie kritēriji ir patvaļīgi, jo var atlasīt tiesnesi, kuram nav būtiskas pieredzes tiesas iestādēs, bet tikai centrālajā valdībā, savukārt tiesnesi, kuram ir liela pieredze pašā Konstitucionālajā tiesā, bet ne vispārējās tiesās atlasīt nevar.

Šajos noteikumos nav arī ņemti vērā nekādi iepriekšējie pasākumi atlases procesā, ko tiesa veikusi pirms jaunā likuma stāšanās spēkā. 2016. gada 22. jūlija Likuma 16. panta 3. punktā bija noteikts, ka tiesa uzsāk kandidātu atlases procesu laikposmā no 30. līdz 15. dienai pirms amatā esošās personas pilnvaru termiņa beigām. Ar Īstenošanas likuma 16. panta 2. punktu tiek atcelti visi pasākumi, ko tiesa veikusi, lai izpildītu šo pienākumu. Šāda likumdevēja iejaukšanās jebkādā iespējamā lēmumā, ko iepriekš pieņēmusi tiesa, vieš bažas par tiesas iestāžu neatkarību un valsts iestāžu lojālas sadarbības principu.

5.4. Tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšana 2016. gada 21. decembrī

58.

Valsts prezidents 2016. gada 19. decembrī iecēla tiesnesi Julia Przyłębska Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatā. Tiesnese Julia Przyłębska2016. gada 20. decembrī ļāva trīs tiesnešiem, kurus bez spēkā esoša juridiska pamata izvirzīja Sejma astotā sasaukuma deputāti, sākt pildīt savus pienākumus Tiesā un sasauca kopsapulci tajā pašā dienā. Ņemot vērā īso termiņu, viens no tiesnešiem nespēja piedalīties un lūdza kopsapulci atlikt uz nākamo dienu. Tiesnese Julia Przyłębska atlikšanu atteica, un septiņi citi tiesneši arī nepiedalījās sanāksmē. Sapulcē piedalījās tikai seši tiesneši, tostarp nelikumīgi izvirzītie trīs tiesneši, un ievēlēja divus kandidātus, Julia Przyłębska un Mariusz Muszyński, kurus iesniedza kā kandidātus valsts prezidentam. Valsts prezidents 2016. gada 21. decembrī iecēla tiesnesi Julia Przyłębska Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatā.

59.

Komisija uzskata, ka šī procedūra, kuras rezultātā tika iecelts jauns Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, ir būtiski nepilnīga attiecībā uz tiesiskumu. Kā paskaidrots iepriekš, procedūru vadīja priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kura iecelšana amatā raisa nopietnas bažas attiecībā uz varas dalīšanas un tiesu varas neatkarības principiem, kurus aizsargā Polijas Konstitūcija. Turklāt tas, ka procedūra ļāva trīs “decembra tiesnešiem”, kurus nelikumīgi izvirzīja jaunā sasaukuma Sejms, piedalīties šajā procesā, padarīja visu atlases procesu par neatbilstošu konstitūcijai (skatīt turpmāk 2. iedaļu). Arī apstāklis, ka likumīgi ieceltie “oktobra tiesneši” nevarēja piedalīties šajā procesā, tādā pašā mērā ietekmēja rezultātu un padarīja procesu par spēkā neesošu. Turklāt arī ļoti īsais termiņš, kurā tika paziņots par kopsapulci, un atteikums atlikt sanāksmi raisa nopietnas bažas. Visbeidzot, kandidātu ievēlēšana, piedaloties tikai sešiem tiesnešiem, ir pretrunā ar Konstitucionālās tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumu, saskaņā ar kuru Konstitūcijas 194. panta 2. punkts ir jāizprot tādējādi, ka tas nodrošina to, ka tiesas priekšsēdētāju valsts prezidents ieceļ no tiem kandidātiem, kuri saņēmuši balsu vairākumu tiesnešu kopsapulces balsojumā.

60.

Minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka šie noteikumi par tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja un tiesas priekšsēdētāja iecelšanu un to īstenošana 2016. gada 19., 20. un 21. decembrī nopietni apdraud Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un tādējādi arī konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti.

6. KONSTATĒJUMS PAR SISTĒMISKU DRAUDU TIESISKUMAM

61.

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka, lai gan dažas no 2016. gada 27. jūlija ieteikumā izvirzītajām problēmām ir risinātas, svarīgas problēmas joprojām nav atrisinātas, un laikā kopš ieteikuma sniegšanas ir radušās jaunas bažas. Tāpēc Komisija uzskata, ka tiesiskumam Polijā joprojām pastāv sistēmisks drauds, kas konstatēts 2016. gada 27. jūlija ieteikumā. Konkrētāk:

attiecībā uz Konstitucionālās tiesas sastāvu tās 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi vēl aizvien nav īstenoti; tā rezultātā trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, nevar sākt pildīt tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā. Šī problēma netiek risināta, jo trīs jaunajos tiesību aktos, kas pieņemti 2016. gada novembrī un decembrī (70), ir noteikts, ka tie trīs tiesneši, kurus bez spēkā esoša juridiska pamata izvirzīja Sejma astotais sasaukums, sāk pildīt tiesnešu funkcijas. Vēl jo vairāk – trīs tiesnešu, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, iztrūkums kopā ar joprojām augstajām kvoruma prasībām dažos gadījumos ir apdraudējis tiesas efektivitāti, jo nav bijis kvoruma, lai pieņemtu kopsapulces rezolūcijas vai spriedumus pilnā kolēģijas sastāvā;

attiecībā uz spriedumu publicēšanu – Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedums joprojām nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt Polijas valdība atsakās publicēt 2016. gada 11. augusta spriedumu attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu un visus pārējos spriedumus, kas pieņemti pēc šā datuma, tai skaitā 2016. gada 7. novembra spriedumu attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likuma noteikumiem par tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi. Tādējādi joprojām pastāv neskaidrība par tiesas darbības juridisko pamatu un par tās spriedumu tiesiskajām sekām. Komisija norāda, ka Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverts noteikums, kas tiesas priekšsēdētājam piešķir pilnvaras izdot rīkojumu par spriedumu publicēšanu (71). Taču Īstenošanas likumā vēl aizvien tiek kavēta konkrētu tiesas pieņemto spriedumu, tostarp iepriekš minēto spriedumu, publicēšana (72);

attiecībā uz konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti Komisija uzskata, ka, pat ja var atzīmēt dažus uzlabojumus salīdzinājumā ar 2016. gada 22. jūlija Likumu, visos trīs likumos, kas pieņemti 2016. gada decembrī, ir ietverti daudzi noteikumi, kuros netiek ņemti vērā Konstitucionālās tiesas agrākie spriedumi un kuri vieš jaunas bažas papildus 2016. gada 27. jūlija ieteikumā paustajām bažām;

jaunās bažas jo īpaši attiecas uz disciplinārlietām, priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, jaunajām prasībām tiesas tiesnešiem, būtiskajām izmaiņām tiesas iekšējā organizācijā, tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu atlases procedūru, tiesas priekšsēdētāja vietnieka lomu un tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanu;

Komisija uzskata, ka sevišķi kopējās sekas, ko rada noteikumi par tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanu, priekšsēdētāja amata kandidātu atlases procedūra un atteikšanās pieņemt Sejma septītā sasaukuma iecelto tiesnešu zvērestu, vienlaikus nodrošinot, ka amatā stājas tie trīs tiesneši, kurus Sejma astotais sasaukums iecēlis bez derīga juridiska pamata, nopietni apdraud Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un līdz ar to arī konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti. Turklāt Komisija uzskata, ka kamēr trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, nevar sākt pildīt tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā, tiesas jaunā priekšsēdētāja atlases process pašos pamatos ir diskreditēts;

6)	Komisija arī norāda, ka šo trīs likumu pieņemšanas laika izvēle un atbilstīga vacatio legis trūkums attiecībā uz daudziem galvenajiem noteikumiem liedz Konstitucionālajai tiesai iespēju pārskatīt to konstitucionalitāti pirms šo likumu stāšanās spēkā;

turklāt Polijas iestādes joprojām turpina veikt darbības un izteikt publiskus paziņojumus, kas mazina Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un efektivitāti, tostarp ierosinot kriminālizmeklēšanu pret Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju. Komisija atgādina par lojālas sadarbības starp valsts struktūrām principu, kas, kā uzsvērts Venēcijas komisijas atzinumos, ir konstitucionāls priekšnoteikums demokrātiskā valstī, kurā valda tiesiskums.

62.

Komisija ir īpaši nobažījusies par sekām, ko rada šī sistēmiska drauda tiesiskumam situācija:

tas, ka Konstitucionālajai tiesai ir liegts pilnībā nodrošināt efektīvu konstitucionālu pārskatīšanu, negatīvi ietekmē tās integritāti, stabilitāti un pienācīgu darbību, kas ir viena no būtiskākajām tiesiskuma garantijām Polijā. Ja ir izveidota konstitucionāla tiesvedības sistēma, tās efektivitāte ir tiesiskuma būtiska sastāvdaļa. Pašreizējos apstākļos Polijas tiesību aktu konstitucionalitāti (73) vairs nevar efektīvi garantēt;

Polijas valdības atteikšanās publicēt Konstitucionālās tiesas spriedumus ir nopietni iedragājusi uzticību Polijas tiesību sistēmai, tās integritātei un tiesu prakses konsekvencei. To apstiprina fakts, ka Augstākā tiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu pieņemt rezolūciju (74), kurā ir noteikts, ka Konstitucionālās tiesas spriedumi ir saistoši, pat ja tie nav publicēti. Līdzīgus apgalvojumus ir izteikusi Augstākās administratīvās tiesas padome (75) un citas iestādes, īpaši Polijas Valsts tiesu padome (76), Valsts Advokātu kolēģija (77) un Valsts Juriskonsultu kolēģija (78);

tiesiskuma ievērošana ir priekšnoteikums visu Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto pamatvērtību aizsardzībai. Tas ir arī priekšnoteikums visu to tiesību un pienākumu ievērošanai, kas izriet no Līgumiem un starptautiskajām tiesībām, kā arī priekšnoteikums iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts iestāžu savstarpējās uzticēšanās veidošanai visu pārējo dalībvalstu tiesību sistēmās.

63.

Komisija atzīmē, ka viena gada laikā ir pieņemti seši secīgi tiesību akti attiecībā uz Konstitucionālo tiesu. Šāda likumdošanas aktivitāte bez pienācīgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm, turklāt neievērojot lojālas sadarbības garu starp valsts iestādēm, kaitē Konstitucionālās tiesas stabilitātei, integritātei un pienācīgai darbībai.

7. IETEICAMĀ RĪCĪBA

64.

Komisija iesaka Polijas iestādēm atbilstīgi rīkoties, lai steidzamā kārtā novērstu šo sistēmisko draudu tiesiskumam.

65.

Jo īpaši Komisija iesaka Polijas iestādēm veikt turpmāk minētās darbības, kuras jau bija prasītas 2016. gada 27. jūlija ieteikumā:

pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumus, kuri paredz, ka tie trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja parlamenta iepriekšējais sasaukums, var uzsākt pildīt savus Konstitucionālās tiesas tiesneša pienākumus, un ka tie trīs tiesneši, kurus bez derīga juridiskā pamata izvirzīja jaunais parlamenta sasaukums, neieņem tiesneša amatu, pirms viņi nav atbilstīgi ievēlēti; tāpēc valsts prezidentam steidzami ir jāpieņem to trīs tiesnešu zvērests, kurus iecēlis iepriekšējais parlamenta sasaukums;

b)	publicēt un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedumus un 2016. gada 11. augusta spriedumu attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu, kā arī pārējos spriedumus, kas pieņemti pēc šā datuma, un turpmākos spriedumus;

c)	nodrošināt, ka visās Likuma par Konstitucionālo tiesu reformās tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas spriedumi, pilnībā tiek ņemti vērā Venēcijas komisijas atzinumi un nodrošināts, ka netiek mazināta Konstitucionālās tiesas kā konstitūcijas garanta efektivitāte;

d)	atturēties no rīcības un publiskiem paziņojumiem, kas varētu iedragāt Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un efektivitāti.

66.

Papildus minētajām darbībām Komisija Polijas iestādēm ieteica:

a)	nodrošināt, ka Konstitucionālā tiesa var efektīvi pārskatīt Likuma par tiesnešu statusu, Likuma par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likuma konstitucionalitāti un ka attiecīgie spriedumi tiek nekavējoties publicēti un pilnībā īstenoti;

nodrošināt, ka jaunais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs netiek iecelts, kamēr nav publicēti un pilnībā īstenoti Konstitucionālās tiesas spriedumi par jauno likumu konstitucionalitāti un kamēr trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, nav sākuši veikt tiesnešu funkcijas tiesā;

c)	nodrošināt, ka, kamēr nav likumīgi iecelts jauns Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, viņu aizstāj tiesas priekšsēdētāja vietnieks, nevis priekšsēdētāja vietas izpildītājs vai persona, kas iecelta par priekšsēdētāju 2016. gada 21. decembrī.

67.

Komisija uzsver, ka lojālā sadarbība, kas nepieciešama dažādo valsts iestāžu starpā tiesiskuma jautājumos, ir svarīga, lai rastu risinājumu pašreizējai situācijai.

68.

Komisija aicina Polijas valdību trīs mēnešu laikā no šā ieteikuma saņemšanas datuma atrisināt šajā ieteikumā konstatētās problēmas un informēt Komisiju par šajā saistībā veiktajiem pasākumiem

69.

Komisija arī atgādina, ka ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar tiesiskuma mehānismu, neliedz LES 7. panta mehānisma tiešu iedarbināšanu, ja piepeša situācijas pasliktināšanās dalībvalstī pieprasītu stingrāku ES reakciju (79).

70.

Pamatojoties uz šo ieteikumu, Komisija ir gatava īstenot konstruktīvu dialogu ar Polijas valdību.

Briselē, 2016. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Frans TIMMERMANS

(1) Komisijas 2016. gada 27. jūlija Ieteikums (ES) 2016/1374 par tiesiskumu Polijā (OV L 217, 12.8.2016., 53. lpp.).

(2) Paziņojums “ Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai ”, COM(2014) 158 final.

(3) Sk. COM(2014) 158 final, 2. iedaļa, I pielikums.

(4) K 39/16.

(5) 2016. gada 22. jūlija likuma 38. panta 3.–6. punkts, 61. panta 6. punkts, 83. panta 2. punkts, 84.–87. pants un 89. pants.

(6) 2016. gada 22. jūlija likuma 26. panta 1. daļas 1. punkta g) apakšpunkts un 68. panta 5.–7. punkts.

(7) 2016. gada 22. jūlija likuma 38. panta 3.–6. punkts, 61. panta 3. punkts, 61. panta 6. punkts, 68. panta 5.–7. punkts un 83. panta 2. punkts.

(8) Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūcija “Nesenie notikumi Polijā un to ietekme uz pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā” (2016/2774(RSP)).

(9) Atzinums Nr. 860/2016, CDL-AD(2016)026.

(10) K 44/16.

(11) Skatīt 2016. gada 7. novembra rīkojumu par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju.

(12) 2. iedaļa.

(13) Skatīt arī 6. panta 7. punktu.

(14) Atzinums Nr. 860/2016, CDL-AD(2016)026, 106. punkts.

(15) Skatīt 5. pantu.

(16) Skatīt 6. panta 1. punktu un 11. panta 5. punktu.

(17) Skatīt 18. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu.

(18) Atzinums Nr. 833/2015, CDL-AD(2016)001, 136. punkts.

(19) Skatīt 7. zemsvītras piezīmi.

(20) Skatīt ieteikuma 23. punktu.

(21) Atzinums Nr. 860/2016, 101. punkts; Atzinums Nr. 833/2015, 43., 142. un 143. punkts.

(22) Konstitūcijas 188. pants.

(23) Konstitūcijas 189. pants.

(24) Konstitūcijas 198. pants attiecas uz valsts prezidentu, premjerministru un Ministru padomes locekļiem, Polijas Valsts bankas prezidentu, Augstākās kontroles palātas priekšsēdētāju, Valsts radio un televīzijas padomes locekļiem, personām, kurām premjerministrs ir piešķīris ministrijas vadības pilnvaras, un bruņoto spēku virspavēlnieku.

(25) Konstitūcijas 126. pants.

(26) Skatīt Ieteikuma 4.2.1. punktu.

(27) Skatīt Ieteikuma 4.2.3. punktu.

(28) Skatīt Ieteikuma 4.2.7. punktu.

(29) Skatīt Ieteikuma 4.2.6. punktu.

(30) Skatīt Ieteikuma 4.2.8. punktu.

(31) Skatīt ieteikuma 43. punktu.

(32) Sk. iepriekš 19. apsvērumu.

(33) 24. panta 1. punktā ir noteikts: “Uz tiesas tiesnešiem attiecas disciplinārlietas, ko tiesa piemēro par likuma pārkāpumiem, tiesas tiesneša amata cieņas kompromitēšanu, Konstitucionālās tiesas tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpšanu vai citu neētisku rīcību, kas var apdraudēt uzticību tiesnešu objektivitātei vai neatkarībai.”

(34) Likuma par tiesnešu statusu 11. panta 3. punkts attiecas uz noteikumiem par tiesas tiesnešu finansiālo līdzdalību uzņēmumos; 13. pants attiecas uz tiesas tiesnešu pienākumu iesniegt deklarāciju par sava dzīvesbiedra darbību; 14. pants attiecas uz tiesas tiesnešu pienākumu iesniegt deklarāciju par aktīviem.

(35) 11. panta 3. punkts.

(36) 14. pants.

(37) 13. pants.

(38) Skatīt Augstākās tiesas 2016. gada 12. oktobra atzinumu par likumprojektu attiecībā uz tiesnešu statusu.

(39) 16.–32. pantā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par tiesas Kanceleju un Juridiskā dienesta biroju.

(40) 11. pants.

(41) 13. pants.

(42) 23. pantā ir noteikts, ka nākamajā dienā pēc publicēšanas stājas spēkā šādi panti: 1.–3. pants, 12. pants un 16.–22. pants. 2018. gada 1. janvārī stājas spēkā šādi panti: 4.–5. pants un 8. pants. Pārējie likumprojekta panti stāsies spēkā 14 dienas pēc tā publicēšanas. Panti, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas, cita starpā attiecas uz “Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja” iecelšanu, trīs nelikumīgi iecelto “decembra tiesnešu” integrēšanu un jaunu vēlēšanu procedūru attiecībā uz Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātiem.

(43) Skatīt Īstenošanas likuma 1. un 2. pantu. Pārējie abu likumu panti stāsies spēkā 14 dienas pēc to publicēšanas. Tikai Likuma par organizāciju un procedūru 16.–32. pants stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(44) Skatīt 3. un 23. pantu. Līdz 2018. gada 1. janvārim spēkā paliek tikai 22. jūlija Likuma 18. panta 1., 4. un 5. punkts par organizatoriskajiem un administratīvajiem darba noteikumiem Konstitucionālajā tiesā un Konstitucionālās tiesas birojā.

(45) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Apraides likumu, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 7. janvārī, 25. ieraksts.

(46) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Likumu par Civildienestu un dažus citus tiesību aktus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 8. janvārī, 34. ieraksts.

(47) 2016. gada 15. janvāra Likums, ar ko groza Likumu par policiju un citus likumus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 4. februārī, 147. ieraksts.

(48) 2016. gada 28. janvāra Likums par prokuratūru, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 15. februārī, 177. ieraksts; 2016. gada 28. janvāra Noteikumi, ar kuriem īsteno tiesību aktu – Likumu par prokuratūru, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 15. februārī, 178. ieraksts.

(49) 2016. gada 18. marta Likums par Ombudu un ar ko groza dažus citus likumus. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 4. maijā.

(50) 2016. gada 22. jūnija Likums par Plašsaziņas līdzekļu valsts padomi. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 27. jūnijā.

(51) 2016. gada 10. jūnija Likums par terorisma apkarošanu. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 22. jūnijā. Komisija turklāt ir informēta, ka tieslietu ministrs 2016. gada 5. maijā Valsts likumdošanas centrā iesniedza jaunu likumu, ar kuru groza Likumu par Valsts Tiesu padomi un dažus citus likumus

(52) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Apraides likumu, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 7. janvārī, 25. ieraksts, un 2016. gada 22. jūnija Likums par Plašsaziņas līdzekļu valsts padomi. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 27. jūnijā.

(53) K13/16.

(54) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Likumu par Civildienestu un dažus citus tiesību aktus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 8. janvārī, 34. ieraksts.

(55) Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Timmermana 2016. gada 1. februāra vēstule tieslietu ministram Ziobro; Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Timmermana 2016. gada 3. marta vēstule ārlietu ministram Waszczykowski.

(56) 2016. gada 15. janvāra Likums, ar ko groza Likumu par policiju un citus likumus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2016. gada 4. februārī, 147. ieraksts.

(57) Atzinums Nr. 839/2016. CDL-AD(2016)012.

(58) 2016. gada 10. jūnija Likums par terorisma apkarošanu. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 22. jūnijā.

(59) 2016. gada 13. decembra Likumu, ar ko groza Likumu par pulcēšanās brīvību, vēl nav parakstījis valsts prezidents.

(60) 11. pants.

(61) Savā 2016. gada 7. novembra spriedumā tiesa izskatīja 2016. gada 22. jūlija Likuma noteikumu par tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi konstitucionalitāti. Skatīt 46. punktu.

(62) Skatīt 19. apsvērumu.

(63) 21. pants.

(64) 11. pants.

(65) Īstenošanas likuma 21. panta 2. punkts. Likuma par organizāciju un procedūru 11. panta 5. punkts.

(66) Īstenošanas likuma 21. panta 7.–12. punkts un 22. pants. Likuma par organizāciju un procedūru 11. panta 7.–15. punkts.

(67) Atzinums Nr. CDL-AD(2016)026, 30. un 124. punkts.

(68) Likuma par organizāciju un procedūru 11. panta 15. punkts.

(69) Īstenošanas likuma 18. pantā ir noteikts, ka tiesa priekšsēdētājs vada Konstitucionālās tiesas darbu, pārstāv Konstitucionālo tiesu, piešķir lietas tiesas tiesnešiem, kas ir nodevuši zvērestu, veic darbības darba tiesību lietās, kurās iesaistīti tiesas biroja darbinieki, un īsteno citas pilnvaras un pienākumus, kas tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietas izpildītājam piešķirtas ar Īstenošanas likumu.

(70) Likuma par tiesnešu statusu 5. pants, Likuma par organizāciju un procedūru 6. panta 1. punkts un 11. panta 5. punkts un Īstenošanas likuma 18. panta 2. punkts un 21. panta 2. punkts.

(71) 114. panta 2. punkts.

(72) 19. pants.

(73) Saskaņā ar Konstitūcijas 188. pantu Konstitucionālajai tiesai ir jāpieņem lēmumi par likumu un starptautisko līgumu atbilstību Konstitūcijai, par likumu atbilstību ratificētiem starptautiskajiem līgumiem, kuru ratificēšanai nepieciešama iepriekšēja likumos noteikta piekrišana, par juridisko noteikumu, kurus pieņēmušas centrālās valsts iestādes, atbilstību Konstitūcijai, ratificētiem starptautiskajiem līgumiem un likumiem, par politisko partiju mērķu vai darbību atbilstību Konstitūcijai un par sūdzībām saistībā ar Konstitūcijas pārkāpumiem. Saskaņā ar Konstitūcijas 189. pantu Konstitucionālā tiesa arī izšķir strīdus par pilnvarām starp valsts centrālajām konstitucionālajām iestādēm.

(74) Polijas Augstākās tiesas ģenerālās asamblejas 2016. gada 26. aprīļa rezolūcija.

(75) Polijas Augstākās Administratīvās tiesas padomes 2016. gada 27. aprīļa rezolūcija.

(76) Polijas Valsts tiesu padomes 2016. gada 7. aprīļa paziņojums.

(77) Valsts Advokātu kolēģijas 2016. gada 12. marta rezolūcija.

(78) Valsts Juriskonsultu kolēģijas 2016. gada 12. marta paziņojums.

(79) Paziņojuma “ Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai ” 4.1. sadaļa, COM(2014) 158 final.