1.

ES iestādēm un dalībvalstīm vajadzētu izveidot vai turpināt īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku un praksi, kas vērsta uz to, lai, izmantojot gan formālo, gan neformālo izglītību, pastāvīgi uzlabotu jauniešu prasmes kritiski izvērtēt un apstrādāt informāciju.

2.

ES iestādēm un dalībvalstīm sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāatbalsta jauniešu vadīti plašsaziņas līdzekļi, kas ir pārredzami, neatkarīgi un daudzveidīgi, jo tas palīdz uzlabot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kritisko un analītisko domāšanu jauniešu vidū. Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja (CULT) un Eiropas Komisija tiek aicinātas ņemt vērā šo aspektu, pārskatot “Erasmus+”, “Eiropa pilsoņiem”, “Radošā Eiropa” un visas citas attiecīgās programmas.

1.

Ņemot vērā to, ka izglītības vidē aizvien vairāk tiek gaidīti konkurētspējīgi rezultāti, valsts kompetentajām iestādēm ir jānodrošina, lai jauniešiem būtu pietiekami daudz laika un iespēju tādām darbībām, kas palīdz viņiem veidot izturētspēju, pašapziņu un pašpaļāvību.

2.

Valstu kompetentajām iestādēm būtu jāīsteno izglītošana par garīgo labklājību un garīgo veselību gan ar formālās izglītības sistēmas starpniecību, gan arī neformālajā vidē. Mērķis ir pārvarēt aizspriedumus, uzlabojot informētību, kā arī dot iespējas jauniešiem iemācīties, kā saglabāt savu garīgo veselību un kā veidot saziņu par šo jautājumu ar vienaudžiem.

1.

Eiropas un valstu iestādēm būtu jāpalielina finansējums un institucionālais atbalsts, izveidojot vietējās programmas un valsts līmeņa apmaiņas, lai dotu iespējas visiem jauniešiem veidot tiešu saikni ar citiem, kam ir atšķirīga izcelsme un faktiskie apstākļi, nolūkā stiprināt starpkultūru kompetences, apkarot diskrimināciju, veicināt empātiju un solidaritāti, un iegūt pieredzi par dažādības priekšrocībām.

2.

Lai visi jaunieši varētu dzīvot daudzveidīgā Eiropā, ES un valstu kompetentajām iestādēm ir jāizstrādā vai jāatbalsta apmācības un attīstības programmas skolotājiem un skolu kopienām, lai radītu drošu un iekļaujošu vidi, kurā jaunieši var izkopt prasmes pārvarēt bailes un diskrimināciju.

1.

Mēs prasām visās dalībvalstīs nodrošināt konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus, kas ļautu visiem jauniešiem pilnveidot sevi un atrast savu ceļu dzīvē visos izglītības posmos.

2.

Izglītība nespēj jauniešiem nodrošināt nepieciešamās praktiskās prasmes, kas ir relevantas mūsdienu sabiedrībā. Mēs rosinām visas dalībvalstis mudināt izglītībā iekļaut tādas prasmes, kas ir nepieciešamas praktiskajā dzīvē, lai jaunieši varētu kļūt aktīvi līdzdalībnieki daudzveidīgās sabiedrībās un darbavietās.

1.

Izglītības iestādēm un vietējām ieinteresētajām personām, sadarbojoties ar jauniešiem, būtu jāsniedz individualizēts atbalsts, pieejami pakalpojumi, kā arī jārada iespējas veidot jēgpilnu saskarsmi, tā lai visi jaunieši varētu atklāt un izmantot savu individuālo identitāti un vērtību. Tas ir pamats, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos jauniešu vidū, kas nāk no dažādām vidēm.

2.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, darot pieejamus brīvprātīgā darba pasākumus, būtu jānodrošina, lai visi jaunieši neatkarīgi no viņu personiskā un sociālā stāvokļa varētu pēc izvēles tajos iesaistīties. Iesaistīšanās būtu jānodrošina, piemēram, jaunatnes organizācijās, lai radītu piederības sajūtu un dotu jauniešiem iespējas sevi īstenot kā pilsoņiem.

1.

Eiropas Komisijai un Eiropas Jaunatnes forumam būtu jāsadarbojas, lai kopīgi analizētu un saprastu, kā jaunieši piekļūst informācijai no ES un par to, un lai izstrādātu saziņas stratēģiju Eiropas jauniešu informēšanai par ES un tam, kā pozitīvi ietekmēt ES projektu.

2.

Lai samazinātu distanci starp jauniešiem un ES un tās politiku, visās dalībvalstīs būtu jāorganizē valsts un/vai reģionāli ES jaunatnes festivāli saistībā ar Eiropas iniciatīvām. Šajos festivālos, kuros tiktu apvienoti sociāli, politiski un kultūras pasākumi, būtu jāpulcē jaunieši, kas nāk no dažādām vidēm. Šie pasākumi sekmēs informētību un debates par ES, tās iespējām un veidos tās politiku, vienlaikus jauniešiem labi kopā pavadot laiku.

1.

Dalībvalstīm un Eiropas Komisijai būtu jāturpina centieni, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus, kas kavē jauniešu piekļuvi mobilitātei. Piekļuve mobilitātes programmām būtu jāvienkāršo un labāk jāpielāgo jauniešu atšķirīgajām vajadzībām. Būtu jāsniedz informācija un norādes, lai paplašinātu izpratni par mobilitātes iespējām.

2.

ES dalībvalstīm būtu jārada tiesisks regulējums attiecībā uz to kompetenču atzīšanu un validēšanu, kuras ir iegūtas, izmantojot mobilitātes programmas valstu un Eiropas līmenī. Tas nodrošinās ne tikai vienlīdzīgu piekļuvi dažādām mācību iespējām, bet arī dos apstiprinājumu iegūtajām prasmēm un sekmēs jauniešu sociālo iekļautību.

1.

Dalībvalstīm un Eiropas Komisijai būtu jāveicina un jāatbalsta dažādas virtuālas un fiziskas iespējas, kas paredzētas kvalificētam darbam ar jaunatni, lai apmierinātu visu jauniešu vajadzības un intereses.

2.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams darbības finansējums tā, lai darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijām būtu iespējas īstenot ilgtspējīgu darbu ar jaunatni, kas būtu pieejams, atbilstošs un jēgpilns visiem jauniešiem.