(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004 (2) dalībvalstīm ir jāpieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) plāni, kas ietver saistošus valsts mērķus vai FAB līmeņa mērķus, nodrošinot atbilstību Savienības mēroga darbības mērķiem.

(2)

Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/348 (3), kurā cita starpā noteikts, ka Maltas, Bulgārijas un Polijas vietējie mērķi galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”, kas iekļauti attiecīgi darbības uzlabošanas plānos BLUEMED FAB, DANUBE FAB un BALTIC FAB, atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem otrajā pārskata periodā (2015–2019).

(3)

2016. gadā Malta, Bulgārija un Polija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punktu saistībā ar tās 19. panta 2. punktu lūdza atļauju Komisijai pārskatīt vietējos izmaksu efektivitātes mērķus 2017., 2018. un 2019. gadam. Minētās dalībvalstis paskaidroja, ka tās saskārušās ar ģeopolitiskās krīzes izraisītām izmaiņām satiksmes plūsmā, ko nebija iespējams paredzēt darbības plānu pieņemšanas laikā, kuros ietverti minētie mērķi un kuri ietekmē minēto mērķu aprēķināšanu. Turklāt Bulgārija un Polija arī sniedza pierādījumus, kas iegūti, balstoties uz ziņojumiem par darbības uzraudzību un papildu dokumentiem, kas, viņuprāt, norāda, ka sākotnējie pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, nosakot šos mērķus, vairs nav spēkā.

(4)

Dalībvalstu iesniegto dokumentāciju novērtēja darbības izvērtēšanas iestāde, kuras uzdevums atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 3. pantam ir sniegt Komisijai palīdzību darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā. 2016. gada 29. novembrī Komisijai tika iesniegti novērtējuma ziņojumi.

(5)

Pamatojoties uz saņemto dokumentāciju, Komisija uzskata, ka Malta, Bulgārija un Polija ir sniegušas pienācīgus pierādījumus, lai atbalstītu lūgumu pārskatīt vietējos izmaksu efektivitātes mērķus 2017., 2018. un 2019. gadam.

(6)

Attiecībā uz Maltu brīdinājuma robežvērtība, kas noteikta izmaiņām starp plānoto un faktisko satiksmi, kā izklāstīts darbības plānā BLUEMED FAB, 2015. gadā tika sasniegta un būtiski pārsniegta. Faktiskā satiksme 2015. gadā par 35,2 % pārsniedza plānoto. Lībijas lidojuma informācijas reģiona (FIR) slēgšanas rezultātā austrumu–rietumu virziena satiksme, kas mēdza noritēt pāri Lībijai, sāka šķērsot Maltas FIR. Ģeopolitiskā situācija Sīrijā un Irākā, Sināja pussalas drošības jautājumi un Nikosijas FIR un Atēnu FIR kapacitātes jautājumi izmainīja satiksmes plūsmas uz un no Tuvajiem Austrumiem, novirzot tās pār Maltas FIR, tādējādi palielinot satiksmes plūsmas intensitāti. Tādēļ uzskatāms, ka brīdinājuma robežvērtība ir sasniegta tādu apstākļu ietekmē, kurus darbības plāna pieņemšanas laikā nevarēja paredzēt un kuri ir gan nepārvarami, gan atrodas ārpus Maltas kontroles, un ka Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 19. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti.

(7)

Attiecībā uz Bulgāriju brīdinājuma robežvērtība, kas noteikta izmaiņām starp plānoto un faktisko satiksmi, kā izklāstīts darbības plānā DANUBE FAB, arī tika sasniegta 2015. gadā. Faktiskā satiksme 2015. gadā par 22,7 % pārsniedza plānoto. Fakts, ka nebija pieejami nozīmīgu Ukrainas gaisa telpas austrumu daļu un Melnās jūras lidojumu plāni, izraisīja būtiskas satiksmes plūsmas nobīdes. Lai gan notikumi risinājās 2014. gadā, krīze ilga ilgāku laiku un tai bija tālejošāka ietekme uz satiksmi Bulgārijas gaisa telpā, nekā sākotnēji paredzēts. Satiksmi Bulgārijas gaisa telpā ietekmēja arī kritums pieprasījumā pēc satiksmes starp Krievijas Federāciju un Turciju, kā arī savstarpējais aizliegums Ukrainā un Krievijas Federācijā reģistrētiem gaisa kuģiem pārlidot attiecīgi otras valsts teritoriju. Tādēļ uzskatāms, ka brīdinājuma robežvērtība ir sasniegta tādu apstākļu ietekmē, kurus darbības plāna pieņemšanas laikā nevarēja paredzēt un kuri ir gan nepārvarami, gan atrodas ārpus Bulgārijas kontroles, un ka Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 19. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti.

(8)

Turklāt, ņemot vērā satiksmes pieaugumu un gaidāmo jaunas lidostas atklāšanu Turcijā, kas diktē izmaiņas Bulgārijas gaisa telpā, Bulgārijas noteiktie izmaksu aprēķini, jo īpaši attiecībā uz personālu, darbības plānā DANUBE FAB, vairs nav spēkā. Tādēļ uzskatāms, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi attiecībā uz izmaksām, kas izmantoti, nosakot sākotnējos mērķus galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”, vairs nav spēkā un ka Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti.

(9)

Attiecībā uz Poliju brīdinājuma robežvērtība, kas noteikta izmaiņām starp plānoto un faktisko satiksmi, kā izklāstīts darbības plānā BALTIC FAB, arī tika sasniegta 2015. gadā. Faktiskā satiksme 2015. gadā bija par 11,1 % zemāka nekā plānotā. Fakts, ka nebija pieejami nozīmīgu Ukrainas gaisa telpas austrumu daļu un Melnās jūras lidojumu plāni, izraisīja būtiskas satiksmes plūsmas nobīdes. Lai gan notikumi risinājās 2014. gadā, krīze ilga ilgāku laiku un tai bija tālejošāka ietekme uz satiksmi Polijas gaisa telpā, nekā sākotnēji paredzēts. Satiksmi Polijas gaisa telpā ietekmēja arī kritums pieprasījumā pēc satiksmes uz un no Krievijas Federācijas kopumā un jo īpaši kritums pieprasījumā pēc satiksmes starp Krievijas Federāciju un Turciju, kā arī savstarpējais aizliegums Ukrainā un Krievijas Federācijā reģistrētiem gaisa kuģiem pārlidot attiecīgi otras valsts teritoriju. Tādēļ uzskatāms, ka brīdinājuma robežvērtība ir sasniegta tādu apstākļu ietekmē, kurus darbības plāna pieņemšanas laikā nevarēja paredzēt un kuri ir gan nepārvarami, gan atrodas ārpus Polijas kontroles, un ka Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 19. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti.

(10)

Turklāt darbības plānā BALTIC FAB Polija noteikusi nepareizus pieņēmumus par izmaksām. Minētie nepareizie izmaksu pieņēmumi galvenokārt attiecās uz darbības izmaksām, konkrēti – personāla izmaksām, un ieguldījumiem, tostarp kapitāla un nolietojuma izmaksām, ņemot vērā būtiskus projektus saistībā ar gaisa telpas pārstrukturēšanu un sektorizāciju, kā arī nepieciešamību uzlabot drošības pārvaldību un nodrošināt arī turpmāku drošības darbības mērķu sasniegšanu. Tādēļ uzskatāms, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi attiecībā uz izmaksām, kas izmantoti, nosakot sākotnējos mērķus galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”, vairs nav spēkā un ka Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti.

(11)

Tādēļ būtu jāatļauj Maltai, Bulgārijai un Polijai pārskatīt savus vietējos mērķus galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”, ciktāl tas nepieciešams, ņemot vērā apstākļus, kas izraisījuši brīdinājuma robežvērtības sasniegšanu, un sniegtos pierādījumus, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, nosakot sākotnējos mērķus, vairs nav spēkā.

(12)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 390/2013 pēc Komisijas atļaujas saņemšanas pārskatīt attiecīgos mērķus, attiecīgās dalībvalstis var šos mērķus pārskatīt un iesniegt uz pārskatītajiem mērķiem balstītus grozītos darbības plānus Komisijai, lai tā varētu novērtēt, vai tie atbilst Savienības mēroga mērķiem otrajā pārskata periodā.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,