(1)

Jaunas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir radījušas nepieredzētas iespējas apkopot un apvienot dažādu informācijas avotu saturu. Tendence virzīties uz informācijas un zināšanu sabiedrību ietekmē visu iedzīvotāju dzīvi visā Savienībā, ļaujot viņiem rast jaunus veidus, kā piekļūt zināšanām un iegūt tās.

(2)

Publiskā sektora informācija ir svarīgs zināšanu un inovācijas avots privātajā sektorā un palīdz veidot labākus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropā.

(3)

Padome un citas ES iestādes vāc, sagatavo un izplata plašu informācijas klāstu, kas attiecas uz Savienības politikas jomām un darbības sfērām. ES iestāžu rīcībā ir dokumenti, ko varētu atkalizmantot digitālajos produktos un pakalpojumos un kas varētu kļūt par noderīgu satura avotu kā iedzīvotājiem, tā uzņēmumiem.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK (1) ir izklāstīti minimālie noteikumi valsts sektora informācijas atkalizmantošanai dalībvalstīs, un dalībvalstis tajā tiek mudinātas pārsniegt minētos minimālos noteikumus un pieņemt atklāto datu politiku.

(5)

Pēc Komisijas Lēmuma 2011/833/ES (2) pieņemšanas Eiropas Komisija 2012. gadā izveidoja Eiropas Savienības atklāto datu portālu (“ES ADP”), kura mērķis – būt par vienotu piekļuves punktu datiem no ES iestādēm un citām Savienības struktūrām.

(6)

Savienība 2013. gada jūnijā deva apstiprinājumu G8 Atklāto datu hartai un apņēmās īstenot vairākus atklāto datu pasākumus, kas noteikti minētajā hartā paredzētajā G8 Kolektīvās rīcības plānā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobra secinājumos noteica, ka atklātie dati ir neizmantots resurss ar milzīgu potenciālu izveidot spēcīgākas un labāk savienotas sabiedrības, kas labāk atbilst iedzīvotāju vajadzībām, un aicināja aktīvi veicināt publiskā sektora informācijas atkārtotu izmantošanu.

(8)

Savos 2015. gada 2. marta secinājumos Padome uzsvēra, ka tādu instrumentu un pakalpojumu pilnīga un efektīva izmantošana kā atklātie dati var veicināt lielāku ražīgumu un labākus pakalpojumus un tādēļ būtu jāveicina to lietošana. Turklāt 2015. gada 29. maija secinājumos Padome mudināja veidot tādu datiem draudzīgu politisko vidi, kura veicina valdības datu sadarbspēju, izmantošanu un atkārtotu izmantošanu pētniecības un inovāciju nolūkos, vienlaikus nodrošinot datu nepieciešamo aizsardzību.

(9)

ES ADP pašlaik satur lielu skaitu datu kopu un saišu uz dalībvalstu atklāto datu portāliem. Padome kopš 2015. gada ir piedalījusies ES ADP, izmantojot šādas trīs datu kopas: Padomes dokumentu publiskā reģistra metadatus, metadatus attiecībā uz lūgumiem par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem un Padomes balsojumus par leģislatīvajiem aktiem.

(10)

Līdz šim Padome ES ADP ir piedalījusies ar pilotprojektiem. Tā kā minētie pilotprojekti ir bijuši veiksmīgi, Padomes dokumentiem būtu jānosaka atklāto datu politika, lai izmantotu un palielinātu līdz šim gūto pieredzi un ļautu Padomei definēt nosacījumus, kas reglamentē tās dokumentu publicēšanu un atkalizmantošanu.

(11)

Atklāto datu politika attiecībā uz Padomes dokumentiem uzlabotu informācijas plūsmu starp Padomi un plašāku sabiedrību; tā ļautu plašāk izmantot un izplatīt informāciju par Savienību; tā uzlabotu Padomes reputāciju attiecībā uz atklātību un pārredzamību; un tā stiprinātu Padomes kā publiskās iestādes pārskatatbildību.

(12)

Atklāto datu politikai attiecībā uz Padomes dokumentiem būtu jāveicina tādu rīku un lietojumprogrammu izstrāde, kas lietotājiem palīdz meklēt un apzināt dokumentus atkalizmantošanai.

(13)

Šis lēmums nebūtu jāpiemēro dokumentiem, kuru atkalizmantošanu Padome nevar atļaut, ievērojot trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības vai piekļuves tiesību režīmus dalībvalstīs.

(14)

Tiesības piekļūt Padomes dokumentiem joprojām tiek reglamentētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (3).

(15)

Šim lēmumam nebūtu jāskar noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā arī drošības noteikumi ES klasificētas informācijas aizsardzībai, un tas būtu jāīsteno un jāpiemēro, ievērojot minētos noteikumus,

1)

“dokuments” ir:

2)

“atkalizmantošana” ir dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem nolūkiem, kas nav sākotnējais dokumenta sagatavošanas nolūks;

3)

“personas dati” ir dati, kā definēts Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta a) punktā;

4)

“atvērts formāts” ir datnes formāts, kas ir platformneatkarīgs un kas ir darīts pieejams sabiedrībai bez jebkādiem ierobežojumiem, kuri traucē dokumentu atkalizmantošanu;

5)

“mašīnlasāms formāts” ir formāts, kas ir strukturēts tā, lai lietojumprogrammas varētu uzticami identificēt atsevišķas faktoloģiskas vienības un to iekšējo struktūru.

a)

visiem;

b)

neparedzot vajadzību iesniegt individuālu pieteikumu;

c)

bez maksas; un

d)

komerciāliem un nekomerciāliem nolūkiem.