“2. pants

1.   Grieķija turpina fiskālo konsolidāciju, veicot augstas kvalitātes pastāvīgus pasākumus, vienlaikus samazinot minēto pasākumu ietekmi uz nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. Grieķijas iestādes apņemas nodrošināt stabilas publiskās finanses un sasniegt apjomīgu un ilgtspējīgu primāro pārpalikumu vidējā termiņā, kas ļaus vienmērīgi samazināt parāda attiecību pret IKP. Grieķija attiecīgi cenšas izveidot jaunu fiskālo procesu virzībā uz primārā pārpalikuma mērķiem 1,75 % apmērā no IKP 2017. gadā un 3,5 % apmērā no IKP 2018. gadā un vidējā termiņā. Grieķijas iestādes apņemas veikt turpmākus strukturālus pasākumus, kas nodrošina 0,3 % no IKP līdz 2018. gadam, lai nodrošinātu iecerēto virzību uz primāro pārpalikumu. Pasākumi minēto primārā pārpalikuma mērķu sasniegšanai un par ko panākta vienošanās otrās pārskatīšanas satvarā, ir šādi: sociālo pabalstu optimizācija un nodokļu izdevumu atcelšana, pamatojoties uz ieteikumiem Pasaules Bankas sociālās labklājības pārskatā; veselības aprūpes izdevumu racionalizācija, paplašinot slēgtas budžeta shēmas tvērumu un samazinot valsts izdevumu maksimālos apjomus; nodokļa ieviešana par īstermiņa tūristu mītnes īres maksu un dažu darbības stimulu un pabalstu racionalizācija valsts sektorā.

2.   Atbalstot budžeta līdzsvarošanu, lai nodrošinātu vairāk uz izaugsmi vērstu un taisnīgu politiku, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti vidēja termiņa fiskālie mērķi, Grieķijas iestādes veic šādas likumdošanas darbības:

i)	pieņem vidēja termiņa fiskālo stratēģiju 2018.–2021. gadam saskaņā ar noteiktajiem vidēja termiņa mērķiem, kas jāsasniedz bez izaugsmi kavējošiem pasākumiem;

ii)	īsteno pensiju reformu, kam jāsniedz neto ietaupījumi 1 % apmērā no IKP no 2019. līdz 2022. gadam, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, kam jāsniedz neto ietaupījumi 1 % apmērā no IKP 2020., 2021. un 2022. gadā;

iii)

pieņem izaugsmi veicinošu nodokļu tiesību aktu kopumu, kas saskaņots, neto izteiksmē, ar ieguvumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas; šim kopumam jāietver: i) iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju samazinājums un solidaritātes papildnodoklis ar vidēja termiņa fiskālo ietekmi 0,8 % apmērā no IKP; ii) uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju samazinājums ar vidēja termiņa fiskālo ietekmi 0,1 % apmērā no IKP; un iii) īpašuma nodokļa (ENFIA) samazinājums ar ietekmi 0,1 % apmērā no IKP;

iv)

pieņem mērķorientētu izdevumu kopumu, kas saskaņots, neto izteiksmē, ar ieguvumu no pensiju reformas un kas ietver: i) izdevumu palielinājumu attiecībā uz mērķorientētiem sociālajiem pabalstiem (mājokļa pabalsts, bērnu pabalsti, ēdināšana skolās, agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe/pirmsskolas izglītība, no ienākumiem atkarīgs veselības aprūpes līdzmaksājumu samazinājums) 0,7 % apmērā no IKP; un ii) augstas kvalitātes publiskās infrastruktūras investīciju 0,15 % apmērā no IKP; un iii) aktīva darba tirgus politiku 0,15 % apmērā no IKP;

v)

īsteno iedzīvotāju ienākuma nodokļa pasākumu 2019. gadā, ja, pamatojoties uz nākotnē vērstu izvērtējumu galīgās programmas pārskatīšanas kontekstā, ir nepieciešama īstenošana sākumposmā, lai 2019. gadā sasniegtu saskaņoto fiskālo mērķi – primāro pārpalikumu 3,5 % apmērā no IKP, kas jāsasniedz bez izaugsmi kavējošiem pasākumiem;

vi)

ekspansīvo pasākumu kopums jāīsteno, sākot no 2019. gada, atkarībā no izvērtējuma un vienošanās galīgajā programmas pārskatīšanā, ievērojot pārredzamu procesu, ar apmēru, kas jāīsteno saskaņā ar apmēru, kuru iestādes prognozē kā to, par kuru Grieķija pārsniegs saskaņotos vidēja termiņa mērķus, lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu.

3.   Grieķijas iestādes izveido regulējumu, kas vajadzīgs, lai pilnībā īstenotu Valsts ieņēmumu neatkarīgu iestādi un tās efektīvu darbību. Tās veic turpmākus pasākumus, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, tostarp tiesību aktus, lai veicinātu un atvieglotu elektronisko maksājumu izmantošanu. Pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, inter alia, ir vērsti uz sadarbības modeļa uzlabošanu starp tiesu un nodokļu administrācijām.

4.   Grieķijas iestādes veic pasākumus, kas turpmāk stiprinātu budžeta procesu un publisko finanšu pārvaldību. Tās nodrošina to, ka valsts tiesību akti ir pilnīgi saskaņā ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (fiskālais pakts). Grieķijas iestādes arī iesniedz vidēja termiņa rīcības plānu, lai nodrošinātu to, ka maksājumi tiek veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES (*1). Tās stiprina publiskā iepirkuma regulējumu, tostarp veicinot centrālu iepirkumu.

5.   Grieķijas iestādes pilnībā īsteno 2016. gada jaunos tiesību aktus par visaptverošu pensiju reformu. Lai racionalizētu valsts izdevumus veselības aprūpes jomā, Grieķijas iestādes veic strukturālus pasākumus, kas vērsti uz efektivitātes palielināšanu, tostarp slēgtu budžetu (valsts izdevumu maksimālos apjomus), lai segtu posteņus, uz kuriem iepriekš neattiecās valsts izdevumi. Tās publicē atjauninātu cenu biļetenu, lai samazinātu zāļu cenas, atjaunina un regulāri publicē pozitīvos un negatīvos sarakstus un pieņem papildu pasākumus, lai uzlabotu ģenērisko zāļu ienākšanu tirgū.

6.   Grieķijas iestādes nodrošina jaunās sociālās solidaritātes ienākumu shēmas raitu ieviešanu un īstenošanu. Tās veic būtisku labklājības sistēmas reformu, pamatojoties uz Pasaules Bankas sniegtajiem attiecīgajiem ieteikumiem sociālās labklājības pārskatā. Minētās reformas mērķis ir optimizēt sistēmu un mērķtiecīgāk pievērsties visneaizsargātāko personu vajadzībām, tostarp novirzīt resursus, lai finansētu jaunās sociālās solidaritātes ienākumu shēmas ieviešanu valsts mērogā.

7.   Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, Grieķijas iestādes publicē ceļvedi kapitāla kontroles atvieglošanai, nepieļaujot nevajadzīgu kavēšanos un neapdraudot finanšu stabilitāti. Tās izvērtē un novērš tos šķēršļus sekundārajā tirgū attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, kas noteikti ziņojumā par Likuma Nr. 4354/2015 īstenošanas pārskatīšanu, lai optimizētu licencēšanas procesu ienākumus nenesošu aizdevumu apkalpotājiem. Grieķijas iestādes izveido ārpustiesas pārstrukturēšanas shēmu ienākumus nenesošiem aizdevumiem un nodrošina tās raitu īstenošanu. Shēma atļauj gan lieliem, gan mazākiem parādniekiem, kuru parāds pārsniedz minimālo robežvērtību, izmantot parāda pārstrukturēšanas mehānismu, un piemērot minēto mehānismu visiem parāda, tostarp privātā un valsts parāda, elementiem, bet neiekļaujot sociālā nodrošinājuma iemaksas un ieturētos nodokļus. Grieķijas iestādes arī modernizē uzņēmumu maksātnespējas regulējumu un nodrošina tā efektīvu īstenošanu, īpaši pievēršoties maksātnespējas administratoru lomai. Grieķijas iestādes pārskata Civilprocesa kodeksu, lai tas būtu saskaņā ar Savienības paraugpraksi.

8.   Lai veicinātu izaugsmi, konkurētspēju un investīcijas, Grieķijas iestādes turpina izstrādāt un īstenot plaša mēroga produktu tirgus reforma. Šo reformu mērķis ir panākt Savienības paraugpraksi. Reformas ietver: ESAO metodiskā līdzekļa ieteikumu turpmāku īstenošanu, lai novērstu šķēršļus konkurencei visdažādākajās nozarēs; reformas, kuru mērķis ir liberalizēt investīciju licencēšanu un samazināt administratīvo slogu darījumdarbības sākšanai; turpmākus pasākumus attiecībā uz reglamentētu profesiju liberalizāciju; reformas, lai modernizētu regulējumu attiecībā uz zemes izmantošanu, tostarp telpisko plānošanu un kadastru; un pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu ūdens un transporta nozares darbību.

9.   Attiecībā uz darba tirgiem Grieķija pieņem tiesību aktus, lai precizētu, ka 2011. gada reformas attiecībā uz darba koplīguma slēgšanas sarunām tiks pagarinātas līdz programmas beigām. Grieķijas iestādes aizstāj pašreizējo administratīvo regulējumu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu ar paziņošanas procedūru, kas nepārsniedz trīs mēnešus un nav saistīta ar ex ante apstiprināšanu, un groza tiesību aktus par protesta akcijām. Grieķijas iestādes arī veic papildu pasākumus, lai apkarotu nedeklarētu darbu, stiprinātu profesionālo izglītību un apmācību un īstenotu trīs gadu rīcības plānu attiecībā uz izglītību.

10.   Grieķijas iestādes turpina īstenot plašas reformas enerģijas tirgos, lai tos saskaņotu ar Savienības tiesību aktiem un politiku, padarītu tos mūsdienīgākus un konkurētspējīgākus, samazinātu monopolismu un neefektivitāti, veicinātu inovāciju, plašāk izmantotu atjaunojamos enerģijas avotus un gāzi un nodrošinātu, ka visu šo izmaiņu radītās priekšrocības nokļūst pie patērētājiem. Elektroenerģijas tirgū, lai nodrošinātu, ka vēsturiskā operatora tirgus daļa atbilst izvirzītajiem mērķiem, Grieķijas iestādes turpina īstenot elektroenerģijas izsoles un ierosina beznosacījumu strukturālus pasākumus, lai atsavinātu daļu no vēsturiskā operatora ražošanas jaudas, saskaņā ar attiecīgiem Komisijas lēmumiem (*2), kurus apstiprināja Vispārējā tiesa. Grieķijas iestādes arī turpina procesu, kura rezultātā notiek pārvades sistēmas operatora pilnīga īpašumtiesību nošķiršana no vēsturiskā operatora, turpina reformas īstenošanu attiecībā uz stimuliem atjaunojamiem enerģijas avotiem un nodrošina citu tirgus reformu savlaicīgu īstenošanu. Gāzes tirgū pašreizējo reformu turpmāka īstenošana, inter alia, noved pie tā, ka visiem patērētājiem ir pilnīgas tiesības mainīt piegādātāju līdz 2018. gadam, kā plānots. Grieķijas iestādes veic turpmākus pasākumus, lai likvidētu atlikušos šķēršļus, kas kavē efektīvu konkurenci vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības gāzes tirgos, un lai veicinātu starpsavienojumus, kā arī piegādes avotu dažādošanu.

11.   Grieķijas iestādes turpina īstenot vērienīgu privatizācijas programmu un politiku, kas atbalsta investīcijas. Grieķijas iestādes apņemas atvieglot privatizācijas procesu un pabeigt visus nepieciešamos valdības pasākumus, lai piedāvājumu iesniegšanas procedūras tiktu veiksmīgi pabeigtas. Šajā ziņā Grieķijas iestādes pabeidz visus nepieciešamos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās par katru ceturksni starp Grieķijas Republikas Aktīvu attīstības fondu (“HRADF”), iestādēm un Grieķijas valdību. Sarakstu ar valdības nepabeigtajiem pasākumiem ir apstiprinājusi HRADF Direktoru padome. Pēc Grieķijas Aktīvu un līdzdalības korporācijas (HCAP) izveides, kuras rīcībā ir vērtīgi Grieķijas aktīvi, Grieķijas iestādes nodrošina, ka HCAP vadības un iekšējie noteikumi atbilst starptautiskajiem standartiem un paraugpraksei, tostarp ESAO Pamatnostādnēm par valsts uzņēmumu pārvaldību. HCAP vispārējais mērķis ir pārvaldīt vērtīgos Grieķijas aktīvus, kā arī aizsargāt, radīt un galu galā palielināt to vērtību, ko tā pārvērš naudā, izmantojot privatizāciju un citus pasākumus.

12.   Mūsdienīga valsts un publiskā pārvalde joprojām ir būtiska programmas prioritāte. Grieķijas iestādes pievērš īpašu uzmanību to pasākumu īstenošanai, kas jau veikti saskaņā ar programmu, lai palielinātu publiskā sektora efektivitāti attiecībā uz būtisku sabiedrisko labumu un pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši attiecībā uz pārvaldītāju pieņemšanu darbā un depolitizāciju, veiktspējas izvērtēšanu un mobilitāti. Veic pasākumus, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti, tostarp ļaujot īstenot elektroniskas izsoles, un pastiprinātu cīņu pret korupciju. Ar to reformu turpmāku īstenošanu, kas jau ir pieņemtas, nostiprina tādu būtisku iestāžu institucionālo un operatīvo neatkarību kā ieņēmumu pārvalde un statistikas institūts (Elstat).