(1)

Minamatas Konvencija par dzīvsudrabu (1) (“Konvencija”) Eiropas Savienības vārdā tika apstiprināta 2017. gada 11. maijā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/939 (2).

(2)

Konvencija stāsies spēkā 2017. gada 16. augustā. Konvencijas Pušu konferences pirmā sanāksme (“COP 1”) notiks 2017. gada 24.–29. septembrī Ženēvā. Šajos apstākļos Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas jāieņem COP 1.

(3)

Konvencijas 3. panta 8. punktā noteikts, ka Puses, kuras plāno importēt dzīvsudrabu no valsts, kas nav Konvencijas puse, šādu importu atļauj vienīgi ar nosacījumu, ka eksportētāja valsts, kas nav Konvencijas puse, tām sniedz apliecinājumu, ka importētais dzīvsudrabs nenāk no dzīvsudraba primārās ieguves, kā arī nav hlora–sārmu ražotņu ekspluatācijas izbeigšanas dzīvsudraba pārpalikums (“apliecinājums”).

(4)

Konvencijas 3. panta 12. punktā paredzēts, ka apliecinājuma obligāto saturu pieņems COP 1. Tādējādi šādam apliecinājuma obligātajam saturam būs juridisks spēks.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (3) atbilst Konvencijas 3. panta 8. punkta noteikumiem, kurus papildina ierosinātais apliecinājuma obligātais saturs.

(6)

Konvencijas 8. panta 4. punktā Pusēm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka attiecībā uz jauniem stacionāriem avotiem, kas ietilpst D pielikumā uzskaitītajās avotu kategorijās, tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un vidiskā paraugprakse, lai šādi kontrolētu un, ja iespējams, samazinātu dzīvsudraba un tā savienojumu emisijas atmosfērā.

(7)

Konvencijas 8. panta 5. punkts paredz, ka Puses kontrolē un, ja iespējams, samazina dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas gaisā no esošajiem stacionārajiem avotiem, kuri ietilpst D pielikumā norādītajās avotu kategorijās, un tālab īsteno vienu vai vairākus šādus pasākumus: izmanto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un vidisko paraugpraksi; nosaka kvantitatīvus mērķus vai emisiju robežvērtības; izstrādā vairāku piesārņotāju kontroles stratēģiju; vai alternatīvus pasākumus.

(8)

Konvencijas 8. panta 7. punktā noteikts, ka Puses izveido un uztur reģistru par dzīvsudraba un tā savienojumu emisijām atmosfērā.

(9)

Konvencijas 8. panta 8. punktā noteikts, ka COP 1 pieņem norādījumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vidisko paraugpraksi, ņemot vērā atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību samazināt šķērsvidisko ietekmi, kā arī pieņem norādījumus, kuru mērķis ir atbalstīt Puses to pienākumu izpildē saskaņā ar 8. panta 5. punktu, jo īpaši attiecībā uz mērķu un emisiju robežvērtību noteikšanu.

(10)

Konvencijas 8. panta 9. punkts paredz, ka Konvencijas Pušu konferencē, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, pieņem norādījumus par kritērijiem, kurus Puses var izstrādāt saskaņā ar 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu – ja attiecībā uz dzīvsudraba un tā savienojumu emisijām gaisā tās izvēlas kontroles pasākumus piemērot stacionārajiem avotiem tikai attiecīgā avotu kategorijā, kas minēta D pielikumā, ar nosacījumu, ka tiek aptverti vismaz 75 % no attiecīgās avotu kategorijas emisijām, – un norādījumus par metodiku, kas izmantojama, lai sagatavotu reģistru par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijām gaisā.

(11)

Konvencijas 8. panta 10. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka Puses šos norādījumus ņem vērā, īstenojot attiecīgos minētā panta noteikumus. Tādēļ šiem norādījumiem būs juridisks spēks.

(12)

Konvencijas Starpvaldību sarunu komiteja savā septītajā sesijā, kas notika 2016. gada 10.–15. martā Jordānijā, pagaidu kārtā, gaidot oficiālu pieņemšanu COP 1, pieņēma četrus norādījumu dokumentus, kuri minēti Konvencijas 8. panta 8. un 9. punktā.

(13)

Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (5), atbilst Konvencijas 8. panta noteikumiem, kurus papildina ierosinātie norādījumi.

(14)

Tāpēc ierosinātais apliecinājuma obligātais saturs un ierosinātie četri norādījumu dokumenti būtu jāatbalsta,