20.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/25

(1)

Komisija 2011. gada 28. novembra un 2012. gada 27. februāra vēstulē lūdza Vāciju sniegt papildu informāciju saistībā ar 2010. gada pārskatu par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē, ko Vācija bija iesniegusi saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2) 26. pantu. Uz Komisijas jautājumiem Vācija atbildēja 2012. gada 16. janvāra un 2012. gada 27. aprīļa vēstulē. No Vācijas atbildēm izrietēja, ka Vācija, pamatojoties uz 1952. gada Likumu par pienu un taukiem (Gesetz über den Verkehr mit Milch, Milcherzeugnissen und Fetten, turpmāk “MFG”), bija piešķīrusi finansiālu atbalstu Vācijas piena nozarei.

(2)

Komisija 2012. gada 2. oktobra vēstulē informēja Vāciju, ka attiecīgie pasākumi ir reģistrēti kā nepaziņots atbalsts ar numuru SA.35484 (2012/NN). 2012. gada 16. novembra un 2013. gada 7., 8., 11., 13., 14., 15. un 19. februāra, 21. marta, 8. aprīļa, 28. maija, 10. un 25. jūnija un v2. jūlija vēstulē Vācija sniedza papildu informāciju.

(3)

Ar 2013. gada 17. jūlija vēstuli (3) Komisija informēja Vāciju par savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz konkrētiem apakšpasākumiem, kas veikti saskaņā ar MFG (turpmāk “lēmums sākt procedūru”). Tajā pašā vēstulē Komisija secināja, ka citi apakšpasākumi, kas veikti no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim vai no 2007. gada 1. janvāra, vai abos periodos, ir saderīgi ar iekšējo tirgu vai nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, vai ka tie neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā.

(4)

Attiecībā uz apakšpasākumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, t. i., pētniecības apakšpasākumiem, kuri lēmumā sākt procedūru minēti kā apakšpasākumi BY 2, BY 11, BY 12 un BY 13 (turpmāk “apakšpasākumi”), Komisija norādīja, ka šiem apakšpasākumiem, šķiet, piemīt visas valsts atbalsta īpašības un ka attiecināmās izmaksas atbilst attiecināmajām izmaksām, kas pieļaujamas saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem (skatīt lēmuma sākt procedūru 203. un 209. apsvērumu).

(5)

Tomēr Komisija no Vācijas nebija saņēmusi pietiekamu informāciju par atbalsta intensitāti, jo īpaši par to, vai atbalsta intensitāte atbilst likmēm, kas pieļaujamas saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem (skatīt lēmuma sākt procedūru 204., 205., 210. un 211. apsvērumu), un tāpēc Komisija izteica šaubas par apakšpasākumu saderību ar iekšējo tirgu (skatīt lēmuma sākt procedūru 206. un 212. apsvērumu). Tāpēc Komisija pieprasīja Vācijai iesniegt piezīmes un nodrošināt visu informāciju, kura var būt noderīga, lai novērtētu laikā no 2001. gada 28. novembra sniegto atbalstu (skatīt lēmuma sākt procedūru 276. apsvērumu).

(6)

Piezīmes par lēmumu sākt procedūru Vācija iesniedza ar 2013. gada 20. septembra vēstuli. 2016. gada 22. septembra un 2016. gada 25. oktobra vēstulē Bavārijas Lauksaimniecības ministrija sniedza papildu paskaidrojumus.

(7)

Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes viena mēneša laikā. Konkrētas piezīmes par apakšpasākumiem Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma.

(8)

MFG ir Vācijas federālais likums, kas stājās spēkā 1952. gadā. Tas ir pamatlikums, kura darbības laiks ir neierobežots.

(9)

Ar MFG 22. panta 1. punktu Vācijas federālās zemes (turpmāk “federālās zemes”) tiek pilnvarotas no pienotavām iekasēt piena nodevu, kas pamatojas uz tām piegādātā piena daudzumu.

(10)

MFG 22. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ieņēmumus no piena nodevas izmanto tikai šādiem mērķiem:

(11)

MFG 22. panta 2.a punktā noteikts, ka, atkāpjoties no 2. punkta, ieņēmumus no piena nodevas var izmantot arī tam, lai:

(12)

Bavārijā piena nodevas iekasēšanu un izmantošanu regulēja Bavārijas Rīkojums par piena nodevu (Bayerische Milchumlageverordnung).

(13)

Piena nodeva Bavārijā tika izmantota, lai finansētu 4. apsvērumā minētos pētniecības apakšpasākumus, proti:

Pēdējo apakšpasākumu finansēja arī no Bavārijas federālās zemes budžeta.

(14)

Konkrētais apakšpasākumu īstenošanas tiesiskais pamats ietvēra arī:

(15)

Lēmumus par to, kādus pētniecības projektus īstenot un finansēt, izmantojot piena nodevu, pieņēma īpašā lēmumu pieņemšanas procedūrā, kas ietver dažādus lēmumu pieņemšanas līmeņus: Bavārijas federālās zemes Piena nozares asociācijas valde (Vorstand der Landesvereinigung der bayerischen Milchwirtschaft) sagatavo iepriekš atlasītu projektu sarakstu un iesniedz to balsošanai šīs asociācijas kopsapulcē (Mitgliederversammlung). Kopsapulce balso arī par plānotā projekta budžetu. Pamatojoties uz šo balsojumu un Bavārijas Lauksaimniecības ministrijas divgadu budžeta plānu, ministrija izdod administratīvos tiesību aktus, lai atļautu atlasīto pētniecības projektu izdevumus (Ausgabeermächtigung). Par katru projektu tiek pieņemts atsevišķs lēmums.

(16)

Attiecībā uz lēmumā sākt procedūru minētajiem saderības nosacījumiem Vācija sniedza turpmāk norādīto informāciju.

(17)

Projekts tika īstenots no 2008. gada līdz 2012. gadam. Saņēmējs bija Technische Universität München.

(18)

Projekta kopējais budžets bija EUR 600 000. Finanšu līdzekļu sadalījums ir norādīts turpmāk tabulā.

1. tabula

(19)

No piena nodevām iegūtā atbalsta apjoms bija EUR 150 000, tas veidoja 25 % no pētniecības projekta kopējā budžeta.

(20)

Projekta mērķis bija modernizēt pastāvošās piena analīzes metodes un anketas par specifiskiem jautājumiem saistībā ar pienu. Tika paredzēts, ka pētniecības projekta rezultātus izmantos Bavārijas piensaimniecības uzņēmumi, kuri nodarbojas ar piena ražošanu un piena produktu pārstrādi.

(21)

Projekts tika īstenots 2002.–2011. gadā. Atbalsts tika piešķirts reizi gadā.

(22)

Projekta budžets un atbalsta apjoms ir norādīts turpmāk tabulās.

2. tabula

2002.–2006. gads

3. tabula

2007.–2012. gads

(23)

Saņēmējs bija Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V., vidēji liels uzņēmums (5) (turpmāk “MVU”). Pētniecības rezultāti tika izklāstīti dažādos valsts un starptautiska līmeņa pasākumos, kā arī daudzos valsts un starptautiskos zinātniskos žurnālos (6).

(24)

Vācija 2013. gada 20. septembra vēstulē paskaidroja, ka sākotnēji tā bija iesniegusi nepareizu projekta aprakstu, un tas tika aplūkots saistībā ar lēmumu sākt procedūru. Šāda kļūda radās, jo šis projekts tika sajaukts ar citu projektu, kuram bija līdzīgs nosaukums un kurš tika pilnībā finansēts no privātiem līdzekļiem. Par projektu, kas tika finansēts no piena nodevām, Vācija sniedza jaunu informāciju, kas izklāstīta turpmāk.

(25)

Projekta mērķis bija meklēt Listeria monocytogenes un sarkano glemi veidojošo baktēriju savstarpējās saiknes. Projektā tika veikta mikrobiālā pamatizpēte. Tās rezultātā tika pierādīts, ka dažiem Pichia norvegensis celmiem ir izteikti liels Listeria monocytogenes inhibēšanas potenciāls – šāds atklājums iepriekš nav zinātniski aprakstīts. Rezultātu nebija iespējams uzreiz izmantot siera ražošanā, jo bija sīkāk jāprecizē inhibēšanas principa pamatā esošās molekulārās īpašības.

(26)

Projekts tika īstenots 2006.–2008. gadā. Projekta budžets bija EUR 30 000. Tas tika pilnībā finansēts no piena nodevām.

(27)

Saņēmējs bija Technische Universität München, publiska bezpeļņas augstākās izglītības iestāde.

(28)

Projekts tika īstenots 2010.–2011. gadā. Attiecināmo izmaksu summa bija EUR 73 234,58. Atbalsts tika piešķirts 2010. gadā, un tam bija divi avoti: piena nodevas un Bavārijas federālās zemes budžets (Cluster Ernährung). No piena nodevām izmaksātā atbalsta apjoms bija EUR 26 500, un no Cluster Ernährung izmaksātā atbalsta apjoms bija EUR 26 500. Tātad atbalsta intensitāte bija 72,4 %.

(29)

Saņēmējs bija Milchprüfring Bayern e. V., MVU (7). Pētniecības rezultāti tika izklāstīti dažādos valsts un starptautiska līmeņa pasākumos, kā arī daudzos valsts un starptautiskos zinātniskos žurnālos (8).

(30)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda viedokli, ka apakšpasākumiem piemīt visas valsts atbalsta īpašības.

(31)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(32)

Atbalsts tika piešķirts galvenokārt no piena nodevām. Apakšpasākumam BY 13 atbalsts tika piešķirts arī no Bavārijas federālās zemes budžeta.

(33)

Finanšu līdzekļi, kas iegūti no Bavārijas federālās zemes budžeta, ir valsts līdzekļi. Finanšu līdzekļi, kas iegūti no piena nodevām, arī ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta nozīmē turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

(34)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru nav lietderīgi gadījumus, kuros atbalstu tiešā veidā piešķir valsts, nošķirt no gadījumiem, kuros atbalstu piešķir šīs valsts norīkota vai izveidota publiska vai privāta iestāde. Taču, lai priekšrocības varētu uzskatīt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, pirmkārt, tām tieši vai netieši jābūt piešķirtām no valsts līdzekļiem un, otrkārt, tām jābūt piedēvējamām valstij.

(35)

Attiecībā uz iepriekš aprakstītajiem pasākumiem ir skaidrs, ka nodeva tiek iekasēta, pamatojoties uz federālo likumu, MFG, kā arī Bavārijas Rīkojumu par piena nodevu.

(36)

Konkrētāk, MFG 22. panta 1. punkta pirmais teikums paredz, ka federālo zemju valdības pēc apspriešanās ar federālās zemes asociāciju vai profesionālajām organizācijām var iekasēt vienotas piena nodevas no pienotavām, piena savākšanas centriem un piena pārstrādes rūpnīcām, lai tādā veidā atbalstītu piena nozari.

(37)

Saskaņā ar MFG 22. panta 1. punkta otro teikumu federālo zemju valdības pēc asociācijas vai profesionālo organizāciju lūguma var iekasēt vienotas nodevas apjomā līdz 0,2 centiem par kilogramu piegādātā piena. Tātad ir skaidri redzams, ka nodevas ir federālo zemju valdības kontrolē.

(38)

Tiesisko pamatu piena nodevas iekasēšanai Bavārijā nodrošina Bavārijas Rīkojums par piena nodevu, kas sīki reglamentē iekasēšanas kārtību, tostarp nodevas apjomu. Tādējādi piena nodevas iekasēšanu regulē Bavārijas valdība, tātad valsts. Tas, ka attiecīgais rīkojums ir izdots pēc apspriešanās ar attiecīgo federālās zemes asociāciju, kas pārstāv piena nozari, minēto secinājumu nemaina.

(39)

Šajā gadījumā nodeva tiek iekasēta no privātiem uzņēmumiem – pienotavām. Pirms ieņēmumi, kas gūti no šīs nodevas, tiek izmantoti pētniecības apakšpasākumu finansēšanai, tie ieplūst Bavārijas budžetā. Tādēļ ir uzskatāms, ka tie atrodas publiskā sektora kontrolē.

(40)

Komisija secina, ka pasākumiem, kas finansēti ar piena nodevas līdzekļiem, ir piešķirti valsts līdzekļi, un tie ir piedēvējami valstij.

(41)

Saņēmēji ir: Technische Universität München (apakšpasākumi BY 2 un BY 12), Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V. (apakšpasākums BY 11) un Milchprüfring Bayern e. V. (apakšpasākums BY 13).

(42)

Technische Universität München ir publiska pētniecības organizācija. Attiecībā uz apakšpasākumu BY 2 organizācija ir uzskatāma par uzņēmumu, jo tā veica saimniecisko darbību, t. i., līgumpētījumu lauksaimniecības jomā ar mērķi nodrošināt praktiskus rezultātus, kurus piensaimnieki un pienotavas izmantos piena ražošanā. Darbības saimniecisko būtību pastiprina tas, ka pētniecības projekta finansēšanā bija iesaistīti arī privātie uzņēmumi (uzņēmumu grupa Theo Müller, skatīt 18. apsvērumu). Var secināt, ka pētniecības organizācija veica līgumpētījumu un nodrošināja pētījuma rezultātus uzņēmumiem.

(43)

Attiecībā uz apakšpasākumu BY 12 Technische Universität München nav uzskatāma par uzņēmumu, jo veica darbību, kura nav saimnieciska, t. i., neatkarīgu pētījumu ar mērķi gūt pamatīgākas zināšanas mikrobiālajā jomā. Kā norādīts 24. apsvērumā, Vācija par šo apakšpasākumu iesniedza jaunu informāciju, kas nebija izvērtēta lēmumā sākt procedūru. Saskaņā ar jauno informāciju apakšpasākuma BY 12 ietvaros īstenotais pētniecības projekts ir saistīts ar neatkarīgu izpēti, t. i., mikrobiālo pamatizpēti, kuras rezultāti nav tieši izmantojami praksē.

(44)

Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V. (apakšpasākums BY 11) un Milchprüfring Bayern e. V. (apakšpasākums BY 13) ir tāda veida organizācijas, kas apvieno Bavārijas piena ražošanas un pārstrādes nozares pārstāvjus, kuriem ir privātas juridiskās personas statuss un kuri īsteno dažādas saimnieciskās darbības un pakalpojumus, pārstāvot Bavārijas piena ražotāju, piena pārstrādātāju un citu piena nozares operatoru intereses. Apakšpasākumos BY 11 un BY 13 tās veica līgumpētījumu lauksaimniecības jomā ar mērķi nodrošināt praktiskus rezultātus, kurus piensaimnieki un pienotavas izmantos piena ražošanā. Šīs organizācijas atbilst Vācijas noteiktajai MVU definīcijai.

(45)

Trīs atlasītie saņēmēji kā uzņēmumi saņēma selektīvu priekšrocību, jo projekta izmaksas, kas ir daļa no to saimnieciskās darbības un kas parasti ir jāsedz no viņu pašu budžeta, tika segtas ar līdzekļiem, kas iegūti no valsts budžeta un piena nodevas.

(46)

Eiropas Savienības Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka tad, ja uzņēmuma konkurētspēja tiek stiprināta, piešķirot valsts atbalstu, parasti tiek izkropļota konkurence ar citiem konkurējošajiem uzņēmumiem, kuriem šāds atbalsts nav piešķirts (9). Atbalsts uzņēmumam, kas darbojas tirgū, kurš atvērts Savienības iekšējai tirdzniecībai, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (10). 2001.–2012. gada periodā lauksaimniecības produktu iekšējā tirdzniecība Savienībā sasniedza ievērojamu apjomu. Piemēram, tādu produktu importa un eksporta vērtība, kuri ietilpst kombinētās nomenklatūras pozīcijā 0401 (piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas) (11), 2011. gadā bija attiecīgi EUR 1,2 miljardi un EUR 957 miljoni (12).

(47)

Šajā lēmumā izvērtēto apakšpasākumu mērķis ir atbalstīt rūpnieciskos līgumpētījumus lauksaimniecības nozarē, konkrētāk, piena nozarē. Ņemot vērā piena produktu tirdzniecības lielo apmēru, var uzskatīt, ka attiecīgie apakšpasākumi rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(48)

Tātad var secināt, ka apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, bet apakšpasākums BY 12 nav valsts atbalsts, jo saņēmējs neveica saimniecisku darbību.

(49)

Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu dalībvalstīm ir pienākums informēt Komisiju par visiem plāniem piešķirt atbalstu, un tās neīsteno šādu atbalstu, kamēr Komisija nav atzinusi to par saderīgu (nogaidīšanas pienākums). Apakšpasākumus BY 2, BY 11 un BY 13 Vācija pirms to īstenošanas nebija paziņojusi Komisijai.

(50)

Apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 ir jauns atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta c) punkta nozīmē. Nav izpildīts neviens no pastāvošā atbalsta kritērijiem. Konkrētāk, atbalsts nav pastāvošais atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta b) punkta i) apakšpunkta nozīmē, jo tas tika īstenots pēc LESD stāšanās spēkā (apakšpasākums BY 2 tika īstenots 2008. gadā, apakšpasākums BY 11 tika īstenots 2002. gadā, un apakšpasākums BY 13 tika īstenots 2010. gadā) un nav pagājis 10 gadu noilguma termiņš (noilguma termiņš tika pārtraukts 2011. gada 28. novembrī, skatīt lēmuma sākt procedūru 152. apsvērumu).

(51)

Tā kā šie jaunie atbalsta pasākumi netika paziņoti Komisijai pirms to īstenošanas, tie ir nelikumīgi.

(52)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(53)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (13), jebkāds nelikumīgs atbalsts, t. i., atbalsts, kas īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, ir jānovērtē atbilstoši noteikumiem, kas piemērojami atbalsta piešķiršanas laikā.

(54)

Attiecībā uz pētniecības atbalstu ir pieņemtas īpašas pamatnostādnes. Atbalsts, kas piešķirts laikā no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim, ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (14) (turpmāk “Kopienas 1996. gada nostādnes”). Atbalsts, kas piešķirts pēc 2007. gada 1. janvāra, ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (15) (turpmāk “Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes”).

(55)

Apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 atbilst rūpniecisko pētījumu definīcijai, kas noteikta Kopienas 1996. gada nostādņu I pielikuma otrajā ievilkumā un Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 2.2. punkta f) apakšpunktā, jo minēto apakšpasākumu mērķis bija panākt būtiskus uzlabojumus un iegūt zināšanas par piena produktiem un ražošanas procesiem, un tiem bija praktiska ietekme piena nozarē. Šo pētniecības projektu rezultātus piena nozares uzņēmumi varēja tiešā veidā izmantot savos ražošanas ciklos, jo to mērķis bija panākt ražoto piena produktu labāku kvalitāti. Piemēram, apakšpasākuma BY 2 ietvaros īstenotais pētniecības projekts bija saistīts ar piena olbaltumvielu satura palielināšanu, un šajā projektā bija tiešā veidā iesaistīti privātie uzņēmumi; apakšpasākuma BY 11 ietvaros īstenotais pētniecības projekts bija saistīts ar modernu piena kvalitātes analīzi, un apakšpasākuma BY 13 ietvaros īstenotais pētniecības projekts bija saistīts ar jaunu biosensoru sistēmu, kas izmantojama regulārām pārbaudēm praksē.

(56)

Attiecināmās izmaksas jau ir atzītas par saderīgām lēmumā sākt procedūru (skatīt lēmuma sākt procedūru 203. un 209. apsvērumu). Tātad atliek novērtēt atbalsta intensitāti (skatīt lēmuma sākt procedūru 204., 205., 210. un 211. apsvērumu) (skatīt šā lēmuma 5. apsvērumu).

(57)

Apakšpasākums BY 2 ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes, jo atbalsts tika piešķirts 2008.–2012. gada periodam.

(58)

Saskaņā ar Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktu rūpniecisko pētījumu gadījumā ir atļauta atbalsta intensitāte, kas nepārsniedz 50 %. Apakšpasākuma BY 2 atbalsta intensitāte bija 25 % (skatīt šā lēmuma 19. apsvērumu), tātad tā nepārsniedza likumīgi atļauto ierobežojumu.

(59)

Tāpēc var secināt, ka apakšpasākums BY 2 ir saderīgs ar iekšējo tirgu, jo Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktā norādītā atbalsta intensitāte ir ievērota.

(60)

Tā kā atbalsts apakšpasākumam BY 11 tika piešķirts laikā no 2002. gada līdz 2011. gadam, tas ir jānovērtē, ņemot vērā abas nostādnes par atbalstu pētniecībai: Kopienas 1996. gada nostādnes attiecībā uz īstenošanas periodu no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim un Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes attiecībā uz īstenošanas periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

(61)

Īstenošanas periodā no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim rūpnieciskajiem pētījumiem atļautā atbalsta intensitāte bija 50 % (skatīt Kopienas 1996. gada nostādņu 5.3. punktu). Papildu 10 procentpunkti bija atļauti, ja atbalsts tika sniegts MVU (skatīt Kopienas 1996. gada nostādņu 5.10.1. punktu). Palielinājums par vēl 10 procentpunktiem bija atļauts, ja projekta rezultāti tika plaši izplatīti un publicēti (skatīt Kopienas 1996. gada nostādņu 5.10.4. punkta c) apakšpunktu). Apakšpasākuma BY 11 ietvaros piešķirtais atbalsts atbilst šiem atbalsta intensitātes noteikumiem, jo atbalsts tika piešķirts MVU un rezultāti tika izklāstīti dažādos starptautiska un valsts līmeņa zinātniskos pasākumos un publikācijās, un tā apjoms bija mazāks par 70 % no attiecināmajām izmaksām (skatīt šā lēmuma 22. apsvērumu un 2. tabulu).

(62)

Īstenošanas periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim rūpnieciskajiem pētījumiem atļautā atbalsta intensitāte bija 50 % (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktu). Papildu 10 procentpunkti bija atļauti, ja atbalsts tika sniegts MVU (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta a) apakšpunktu). Palielinājums par vēl 15 procentpunktiem līdz maksimālajai atbalsta intensitātei 80 % apmērā bija atļauts, ja projekta rezultāti tika plaši izplatīti un publicēti (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta c) apakšpunktu). Apakšpasākuma BY 11 ietvaros piešķirtais atbalsts atbilst šiem atbalsta intensitātes noteikumiem, jo atbalsts tika piešķirts MVU un rezultāti tika izklāstīti dažādos starptautiska un valsts līmeņa zinātniskos pasākumos un publikācijās, un tā apjoms bija mazāks par 75 % no attiecināmajām izmaksām (skatīt šā lēmuma 21. apsvērumu un 3. tabulu).

(63)

Saņēmējs Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V. ir MVU, jo tā darbinieku skaits un gada apgrozījums ir mazāks par Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (16) noteiktajām robežvērtībām (skatīt 23. apsvērumu). Tajā pašā apsvērumā minētajā dažādu starptautiska un valsts līmeņa zinātnisku pasākumu un publikāciju sarakstā ir norādītas aptuveni 38 publiskas lekcijas un 29 publikācijas.

(64)

Apakšpasākums BY 13 ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes, jo atbalsts tika piešķirts 2010. gadā.

(65)

Rūpnieciskajiem pētījumiem atļautā atbalsta intensitāte bija 50 % (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktu). Papildu 10 procentpunkti bija atļauti, ja atbalsts tika sniegts MVU (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta a) apakšpunktu). Palielinājums par vēl 15 procentpunktiem līdz maksimālajai atbalsta intensitātei 80 % apmērā bija atļauts, ja projekta rezultāti tika plaši izplatīti un publicēti (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta c) apakšpunktu). Apakšpasākuma BY 13 ietvaros piešķirtais atbalsts atbilst šiem atbalsta intensitātes noteikumiem, jo atbalsts tika piešķirts MVU un rezultāti tika izklāstīti dažādos starptautiska un valsts līmeņa zinātniskos pasākumos un publikācijās, un tā apjoms bija mazāks par 75 % no attiecināmajām izmaksām (skatīt šā lēmuma 26. un 27. apsvērumu).

(66)

Saņēmējs Milchprüfring Bayern e. V. ir MVU, jo tā darbinieku skaits un gada apgrozījums ir mazāks par Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (17) noteiktajām robežvērtībām (skatīt 29. apsvērumu). Tajā pašā apsvērumā minētajā dažādu starptautiska un valsts līmeņa zinātnisku pasākumu un publikāciju sarakstā ir norādītas aptuveni 12 publiskas lekcijas un 12 publikācijas.

(67)

Tāpēc var secināt, ka apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 ir saderīgi ar iekšējo tirgu,