27.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/3

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) ir izveidota Savienības sistēma nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, demaršiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm cīņā pret NNN zveju. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(4)

Pirms trešo valstu noteikšanas par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai saskaņā ar minētās regulas 32. pantu ir jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tās varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāievēro visi minētās regulas 32. pantā noteiktie demarši. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – jāiekļauj rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un jānosaka piemērots termiņš situācijas labošanai.

(5)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšana saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta minētās regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija ir saņēmusi paziņojumu no attiecīgās karoga valsts par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētajā regulā iekļauto nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu.

(9)

Komisija 2009. gada 27. oktobrī saņēma Vjetnamas Sociālistiskās Republikas (turpmāk “Vjetnama”) kā karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(10)

Pamatojoties uz šo paziņojumu, Komisija uzsāka administratīvās sadarbības procesu ar Vjetnamas iestādēm saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu. Šī sadarbība ietvēra jautājumus, kas saistīti ar valsts ieviestajiem pasākumiem attiecībā uz nozvejas sertifikātu verificēšanu un to normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, kontroli un izpildi, kuri jāievēro Vjetnamas zvejas kuģiem. Sadarbība ietvēra apmaiņu ar mutiskām un rakstiskām piezīmēm, kā arī četrus Vjetnamas apmeklējumus 2012. gada 17.–21. septembrī, 2012. gada 26.–30. novembrī, 2016. gada 21.–24. jūnijā un 2017. gada 15.–19. maijā, kuru laikā Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju par pasākumiem, ko Vjetnama veikusi, lai izpildītu savus pienākumus cīņā pret NNN zveju.

(11)

Vjetnama ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) sadarbības partnere, kas nav locekle. Vjetnama ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS). (2)

(12)

Lai izvērtētu, kā Vjetnama karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā pilda starptautiskos pienākumus, ko paredz 11. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija pieprasīja, apkopoja un analizēja visu informāciju, kas nepieciešama minētā uzdevuma izpildei.

(13)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Vjetnamai kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētajā analīzē Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(14)

Saskaņā ar regulas 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu Komisija analizēja Vjetnamas veiktos pasākumus attiecībā uz regulāru NNN zveju, ko veikuši vai palīdzējuši veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, vai zvejas kuģi, kuri darbojas tās jūras ūdeņos vai izmanto tās ostas.

(15)

Pamatojoties uz informācija, kas iegūta no attiecīgo trešo piekrastes valstu rakstiskiem apstiprinājumiem, Komisija secināja, ka periodā no 2015. līdz 2017. gadam vismaz astoņi Vjetnamas karoga kuģi izdarījuši smagus NNN zvejas pārkāpumus kaimiņvalstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā un Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas mazo salu jaunattīstības valstu arhipelāga ūdeņos.

(16)

Ņemot vērā iegūtos pierādījumus, tiek uzskatīts, ka Vjetnamas karoga kuģi ir izdarījuši turpmāk izklāstītos smagos pārkāpumus, kas ir pretrunā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko attiecīgās piekrastes valstis ieviesušas to jurisdikcijā esošo ūdeņu zvejas vietās. Vjetnamas karoga kuģi ir zvejojuši bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts, traucējuši piekrastes valsts amatpersonām pildīt dienesta pienākumus, kad tās inspicē, vai ir ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, tostarp attiecībā uz sugām, kurām noteikts pilnīgs ieguves aizliegums, piemēram, jūrasgurķiem un rifu zivīm. Lai arī attiecīgās piekrastes valstis laikus ziņoja Vjetnamas iestādēm par Vjetnamas kuģu veiktajām nelikumīgajām darbībām, tās nekādā veidā nepalīdzēja veikt kriminālvajāšanu šajās lietās un tikt galā ar arestētajiem Vjetnamas valstspiederīgajiem. Visi iegūtie pierādījumi tika uzrādīti Vjetnamas iestādēm apmeklējuma laikā 2017. gada 15.–19. maijā.

(17)

Mērķsugu ekoloģiskā vērtība un īpašā aizsardzība, ko piekrastes valstu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi nodrošina, nosakot šo sugu ieguves aizliegumu, ir papildu rādītāji, kas liecina par izdarīto pārkāpumu smagumu.

(18)

Piekrastes valstu juridisko prasību neievērošana attiecībā uz moratorija periodu noteikšanu jūrasgurķu zvejai īpaši kaitē attiecīgo jaunattīstības piekrastes valstu zvejas resursu ilgtspējībai un negatīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju iztiku.

(19)

Komisija uzskatīja, ka, nosakot šo konkrēto faktu smagumu, būtu jāņem vērā attiecīgo Vjetnamas karoga kuģu rīcības tendences. Šajā ziņā Vjetnamas zvejas kuģu pastāvīgā nesadarbošanās pastiprināja izdarīto pārkāpumu smaguma pakāpi.

(20)

Pamatojoties uz ievākto informāciju, Komisija secināja, ka Vjetnama nav izpildījusi karoga valsts pienākumu nepieļaut savas flotes iesaistīšanos NNN zvejas darbībās atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos. Tādējādi ir pārkāpts UNCLOS 94. panta 1. un 2. punkts, kuros noteikts, ka katrai valstij ir efektīvi jārealizē jurisdikcija un kontrole pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu. Tas nav saskaņā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Starptautiskā Nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (NNN zvejas SRP) (3) 24. punktu, kas paredz pienākumu veikt zvejas darbību visaptverošu un efektīvu kontroli. Par flotes darbībām atbildīgo Vjetnamas valstspiederīgo rīcība ir arī UNCLOS 62. panta 4. punkta pārkāpums, jo tas paredz, ka citu valstu valstspiederīgajiem, kas zvejo ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ir jāievēro saglabāšanas pasākumi un citi piekrastes valsts normatīvo aktu noteikumi un nosacījumi. Turklāt acīmredzamā Vjetnamas nesadarbošanās ar attiecīgo piekrastes valstu iestādēm ietekmēja to spēju pieņemt efektīvas noteikumu izpildes darbības.

(21)

Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu pārbaudīja Vjetnamas īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu piekļuvi tās tirgum.

(22)

Šeit turpmāk un 3.2. iedaļā aprakstīto iemeslu dēļ Vjetnamas zvejniecības pārvaldības tiesiskais regulējums, kas balstīts galvenokārt uz 2003. gada Zvejniecības likumu un Dekrētu Nr. 103/2013/ND-CP par administratīvajām sankcijām saistībā ar zvejas darbībām, šķiet, neparedz pasākumus, ar kuriem efektīvi kontrolēt Vjetnamas karoga un trešo valstu zvejas kuģu iegūto zivju un zivsaimniecības produktu izkraušanu Vjetnamas ostās.

(23)

Komisija analizēja dokumentus un citu informāciju par uzraudzības un kontroles procedūrām, ko piemēro zivīm un zivsaimniecības produktiem, kas iegūti Vjetnamas karoga zvejas kuģu īstenotās zvejas darbībās, un Vjetnamā importētām zivīm un zivsaimniecības produktiem. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija uzskata, ka Vjetnama nespēj nodrošināt to, ka zivis un zivsaimniecības produkti, kuri nokļūst tās tirgū un apstrādes rūpnīcās caur valsts ostām, nav iegūti NNN zvejā. Vjetnamas iestādes nespēja pierādīt, ka tām ir visa informācija, kas nepieciešama, lai apliecinātu importēto produktu un Savienībai un tās tirgum paredzēto apstrādāto produktu ieguves likumību.

(24)

Haifongas ostā Vjetnamā 2016. gada 13. janvārī no kuģa “Asian Warrior” tika izkrauts 179 tonnas smags Antarktikas ilkņzivs sūtījums. Šis kuģis, kas pazīstams arī ar vārdiem “Kunlun” un “Taishan”, kopš 2013. gada ir Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) NNN zvejas kuģu sarakstā un kopš 2015. gada 13. janvāra ir iekļauts Interpola violetajā paziņojumā. Saskaņā ar Vjetnamas iestāžu sniegto informāciju nozvejas tika konfiscētas un laistas tirgū.

(25)

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija ieguva 2017. gada jūnijā, kāds uzņēmējs mēģināja notirgot Eiropas Savienībā 320 tonnas lielu Antarktikas ilkņzivs sūtījumu, kas glabājās Vjetnamā. Ņemot vērā pieejamo informāciju, ir norādes, ka attiecīgie produkti tika nozvejoti CCAMLR aptvertā apgabala 88.1. un 88.2. apakšapgabalā pēc tam, kad tajos bija slēgta šīs sugas zvejas sezona.

(26)

Vjetnamas iestādes nevarēja sniegt pamatotu informāciju, kas pierādītu, ka tās ir veikušas nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai nepieļautu, ka tās teritorijā nonāk Antarktikas ilkņzivs, kas iegūta NNN zvejas darbībās. Tas neatbilst FAO NNN zvejas SRP 66. punktam, kurā noteikts, ka valstīm jāveic visas nepieciešamās darbības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, lai novērstu, ka to teritorijās tiek tirgotas vai importētas zivis, ko nozvejojuši kuģi, kurus attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ir noteikušas par tādiem, kas bijuši iesaistīti NNN zvejā.

(27)

Turklāt pēdējā apmeklējuma reizē 2017. gada maijā tika konstatēts, ka zvejniecības iestādes nekontrolē apstrādei, tirdzniecībai un/vai eksportam paredzētu zivsaimniecības produktu izkrāvumus no trešo valstu karoga kuģiem. Tādējādi Vjetnama nav varējusi nodrošināt zivsaimniecības produktu izsekojamību un, šķiet, nav ievērojusi NNN zvejas SRP 71. punktu, kurā valstis aicinātas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai tirgū nodrošinātu pārredzamību un zivju vai zivsaimniecības produktu izsekojamību.

(28)

Gatavodamās 2017. gada maija apmeklējumam, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) izanalizēja vairākus nozvejas sertifikātus un apstrādes deklarācijas, kas pie Savienības robežām bija uzrādītas attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes sūtījumiem. Minētos nozvejas sertifikātus un apstrādes deklarācijas Vjetnamas zvejniecības iestādes bija validējušas un apstiprinājušas, pamatojoties tikai uz operatoru sniegto informāciju un nepārbaudot to.

(29)

Nozvejas sertifikātu analīzē tika atklāta virkne neatbilstību attiecībā uz svaru, sugām un produktu aprakstu, apstiprināšanas datumiem un novecojušu veidlapu izmantošanu. Turklāt 2017. gada maija apmeklējuma ietvaros, tiekoties ar kompetentajām iestādēm, tika atklāts, ka zvejas kuģu darbības pirms nozvejas sertifikātu apstiprināšanas netiek rūpīgi pārbaudītas. Tādu produktu apstrāde, kuru nozvejas sertifikāti ir ar skaidri redzamām kļūdām, liecina, ka Vjetnama nav sadarbojusies ar citām valstīm un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai pieņemtu atbilstošus tirgus pasākumus, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst vai izskaust NNN zveju, kā noteikts NNN zvejas SRP 68. un 72. punktā.

(30)

Attiecībā uz apstrādes deklarācijām iepriekšējā apsvērumā minētajā analīzē, ko apstiprina arī 2017. gada maija apmeklējuma laikā ievāktie pierādījumi, konstatēts kontroles trūkums attiecībā uz zivju izejvielu importu un tādu pārrēķina koeficientu trūkums, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, vai eksportējošā uzņēmuma deklarētais apstrādāto produktu svars atbilst pieejamo izejvielu svaram un attiecīgajā apstrādes uzņēmumā veiktās apstrādes veidam.

(31)

Šajā iedaļā aprakstītais rāda, ka Vjetnamā apstrādātie vai ar Vjetnamas starpniecību tirgotie zivsaimniecības produkti neatbilst ilgtspējīgas pēczvejas noteikumiem, kas aprakstīti FAO Rīcības kodeksa 11. pantā. Turklāt Vjetnama nav ieviesusi noteikumus, kas nodrošinātu pienācīgu sadarbību ar trešo valstu karoga valstīm attiecībā uz zivīm un zivsaimniecības produktiem, kas iegūti šo valstu zvejas darbībās, saskaņā ar pasākumiem, kuri nodrošina importēto zivju produktu pārredzamību un izsekojamību tirgū, kā paredzēts NNN zvejas SRP 67.–69. un 71.–72. punktā.

(32)

Ņemot vērā šajā iedaļā minētos apsvērumus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Vjetnamas kompetento iestāžu paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 4. punkta a) un b) apakšpunktu Vjetnama nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij uzlikti attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav novērsusi NNN zvejā iegūtu zvejas produktu piekļuvi tās tirgum.

(33)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 5. punkta a) apakšpunktu Komisija analizēja tās sadarbību ar Vjetnamu, lai pārliecinātos, vai abas puses ir reāli sadarbojušās, atbildot uz jautājumiem, sniedzot informāciju vai izmeklējot lietas, kas saistītas ar NNN zveju un ar to saistītām darbībām.

(34)

Kaut arī Vjetnamas iestādes kopumā sadarbojās, sniedzot atbildes un nodrošinot atgriezenisko saiti saistībā ar informācijas pieprasījumiem, sniegto atbilžu ticamību un pareizību mazināja novecojušais tiesiskais regulējums, kurš, šķiet, neatbilst tās pienākumiem saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, un nepilnīgās uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas, kas aprakstītas 42. un 43. apsvērumā.

(35)

Saskaņā ar 2003. gada Zvejniecības likumu zvejas kuģiem nav ne jāreģistrē nozveja zvejas žurnālos, ne jāiesniedz izkraušanas deklarācija. Tādējādi Vjetnama nav izpildījusi savu piekrastes valsts pienākumu nodrošināt zvejas resursu optimālu izmantošanu savā EEZ saskaņā ar zinātniskajiem, vides un ekonomiskajiem faktoriem, kā noteikts UNCLOS 61. un 62. pantā.

(36)

2003. gada Zvejniecības likumā nav risināts arī jautājums par zvejas darbībām, ko Vjetnamas kuģi un valstspiederīgie veic atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos. Šī nepilnība Zvejniecības likuma darbības jomā attiecībā uz zvejas darbībām ārpus Vjetnamas ekskluzīvās ekonomikas zonas mazina kompetento iestāžu spēju novērst NNN zvejas darbības minētajos apgabalos.

(37)

Vjetnamas tiesiskais regulējums paredz tikai ierobežotus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus teritoriālajos ūdeņos. Valsts tiesību aktu noteikumi un kontroles sistēmas, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, šķiet, ir nepilnīgas. Tas neatbilst UNCLOS 61. panta 2. punktam, kurā noteikts, ka piekrastes valstīm, izmantojot atbilstošus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ir jānodrošina, ka dzīvie resursi ekskluzīvajā ekonomikas zonā nav apdraudēti pārmērīgas izmantošanas dēļ.

(38)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja pašreizējos noteikumu izpildes pasākumus, kas pieņemti, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju Vjetnamā.

(39)

Pašreizējā sankciju sistēma ir izveidota ar Dekrētu Nr. 103/2013/ND-CP par administratīvajām sankcijām saistībā ar zvejas darbībām. Tomēr Zvejniecības likumā un minētajā dekrētā iekļautās NNN zvejas darbību un smagu pārkāpumu definīcijas neatbilst starptautiskajām tiesībām. Tādējādi tiesiskajā regulējumā noteiktais sankciju līmenis acīmredzami nenodrošina sankciju sistēmas preventīvo ietekmi un neatbilst NNN zvejas SRP 21. punktam, kurā valstis tiek aicinātas nodrošināt, lai kuģiem un, ciktāl iespējams, valstspiederīgajiem, kas ir šo valstu jurisdikcijā, sankcijas par NNN zveju būtu pietiekami bargas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no šādas zvejas.

(40)

Pēc 2016. gada jūnija apmeklējuma Komisija uzsvēra šīs problēmas un aicināja Vjetnamas iestādes sadarboties ar Komisiju šajā jautājumā. Visbeidzot Vjetnamas iestādes 2017. gada aprīlī iesniedza jauna Zvejniecības likuma projektu, taču tas joprojām neatbilst Vjetnamas starptautiskajām saistībām.

(41)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta c) apakšpunktu Komisija analizēja Vjetnamas karoga kuģu un Vjetnamas jūras ūdeņos un ostās darbojošos kuģu NNN zvejas apjomu un smaguma pakāpi.

(42)

Komisijas rīkotajos apmeklējumos tika atklāts, ka Vjetnamai nav līdzekļu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tās karoga kuģu pienācīgu kontroli, tostarp to, ka zvejas darbības netiek veiktas atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos. Kaut arī Vjetnama neatļauj tās kuģiem darboties atklātā jūrā un trešo valstu ūdeņos, 14.–19. apsvērumā minētie pierādījumi liecina, ka Vjetnamas kuģi šīs nelikumīgās darbības trešo valstu ūdeņos joprojām veic (4).

(43)

Saskaņā ar Vjetnamas iestāžu sniegto informāciju Vjetnamas zvejas flotes sastāvā ir 109 000 kuģu, no kuriem 33 000 darbojas Vjetnamas ekskluzīvajā ekonomikas zonā vairāk nekā 24 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Vjetnamas iestādes atzina, ka tikai 10 % no 33 000 kuģu, kas darbojas vairāk nekā 24 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas, ir aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas ierīcēm, un nav noteikts juridisks pienākums tās aktivizēt. Pēdējā Zvejniecības uzraudzības centra (FMC) apmeklējuma reizē 2017. gada maijā arī tika atklāts, ka darbinieki, kuriem uzticēti uzraudzības, kontroles un pārraudzības uzdevumi, nepārzina pieejamos rīkus un nav novērsti jau iepriekšējā apmeklējuma reizē 2016. gada jūnijā konstatētie trūkumi. Turklāt apmeklējuma laikā saskaņā ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas izsekošanas datiem, kas tika attēloti FMC ekrānos, ārpus Vjetnamas ūdeņiem tika pamanīti divi Vjetnamas zvejas kuģi, un FMC darbinieki atzina, ka nav veikti nekādi pasākumi. Nepietiekamas zvejas žurnāla prasības un neesoša uz risku balstīta sistēma inspekcijām ostā un jūrā vēl vairāk mazina iestāžu spēju kontrolēt jūrniecības darbības.

(44)

Šajā iedaļā aprakstītie fakti liecina, ka, lai arī pašreizējais zvejniecības tiesiskais regulējums ir jāpārskata, lai nodrošinātu konsekvenci starp valsts tiesību aktiem un starptautiskajiem noteikumiem, Vjetnama nav efektīvi sadarbojusies ar Komisiju valsts tiesību aktu saskaņošanā ar attiecīgajiem starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem. Tādējādi ir pārkāpts UNCLOS 94. pants, kurā noteikts, ka karoga valstij saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem jāuzņemas jurisdikcija pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi. Vjetnama, šķiet, nav īstenojusi arī NNN zvejas SRP 24. punkta ieteikumus, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt visaptverošu un efektīvu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību no nozvejas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim, tostarp uz zvejas kuģiem izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem.

(45)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstītos apsvērumus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Vjetnamas iestāžu paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu varētu secināt, ka sadarbošanās un noteikumu izpildes ziņā Vjetnama nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

(46)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu Komisija analizēja Vjetnamas pievienošanos attiecīgiem starptautiskiem zivsaimniecības instrumentiem vai to ratificēšanu un tās kā reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju līgumslēdzējas puses statusu vai tās piekrišanu piemērot šo organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(47)

Vjetnama 1994. gadā ir ratificējusi UNCLOS un ir WCPFC sadarbības partnere, kas nav locekle.

(48)

Izņemot UNCLOS, Vjetnama nav ratificējusi nevienu citu starptautisku juridisko instrumentu, kas saistīts ar zvejniecības pārvaldību. Vjetnamas veikums starptautisko instrumentu īstenošanas jomā neatbilst NNN zvejas SRP 11. punkta ieteikumiem, kuros valstis aicinātas prioritāri ratificēt vai pieņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par UNCLOS noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (UNFSA) un FAO atbilstības nolīgumu vai pievienoties tiem. Tas ir pretrunā arī ar NNN zvejas SRP 14. punktu, kurā noteikts, ka valstīm būtu pilnībā un efektīvi jāīsteno Rīcības kodekss un ar to saistītie starptautiskie rīcības plāni.

(49)

Vjetnama nav ratificējusi 2009. gada FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem (PSMA). Tas nozīmē arī to, ka saskaņā ar 27. apsvērumā izklāstīto informāciju Vjetnama neīsteno nekādus ostas kontroles pasākumus attiecībā uz izkrāvumiem no ārvalstu zvejas kuģiem, kaut arī apstrādes rūpniecības apgādes vajadzībām valstī tiek importēts ievērojams apjoms zivju un zivsaimniecības produktu.

(50)

Vjetnamas tiesiskais regulējums un noteikumu izpildes pasākumi, šķiet, neatbilst arī pamatprasībām, kas noteiktas UNCLOS 62. un 117.–119. pantā attiecībā uz dzīvo resursu optimālu izmantošanu, valstu pienākumu attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem pieņemt pasākumus atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai, abpusējas sadarbības pienākumu dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldībā un pienākumu saglabāt atklātās jūras dzīvos resursus.

(51)

Saskaņā ar 31. panta 6. punkta c) apakšpunktu Komisija analizēja, vai Vjetnama ir bijusi iesaistīta kādā darbībā vai bezdarbībā, kas varētu mazināt piemērojamo normatīvo aktu vai starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

(52)

Komisija atzīmē, ka CCAMLR ikgadējā komisija ir noteikusi Vjetnamu par pusi, kas nav līgumslēdzēja un kas, iespējams, veic ilkņzivs zveju, izkraušanu un/vai tirdzniecību, taču nesadarbojas ar nozvejas dokumentēšanas shēmu, kas ieviesta 2000. gadā, lai izsekotu šo sugu visā tirdzniecības ciklā, sākot no izkraušanas vietas.

(53)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstītos apsvērumus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Vjetnamas paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Vjetnama nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai jāpilda attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(54)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (ANO TAI) (5) 2015. gadā Vjetnamas tautas attīstības līmenis bija vidējs (115. no 188 valstīm).

(55)

Ņemot vērā iepriekš minēto ANO TAI klasifikāciju un 2012.–2017. gada apmeklējumu laikā izdarītos novērojumus, nav pierādījumu tam, ka Vjetnamas nespēja pildīt savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus būtu saistīta ar zemu valsts attīstības līmeni. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, kas ļautu zvejniecības tiesiskā regulējuma, uzraudzības, kontroles un pārraudzības, kā arī izsekošanas sistēmu nepilnības skaidrot ar spēju un infrastruktūras nepietiekamību. Komisija uz Vjetnamas 2017. gada maija pieprasījumu sniegt atbalstu zvejniecības tiesiskā regulējuma pārskatīšanā atbildēja apstiprinoši.

(56)

Ņemot vērā šajā iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu var secināt, ka Vjetnamas attīstības līmenis nav tas, kas pasliktina zvejniecības pārvaldības stāvokli un vispārējo darbību.

(57)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Vjetnama kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts nav izpildījusi savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo Vjetnamai par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu cīņā pret NNN zveju.

(58)

Turklāt Komisijai attiecībā uz Vjetnamu būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie demarši. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(59)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Vjetnamai par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu trešo valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo trešo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,