10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 64/109

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/427

(2017. gada 8. marts),

ar ko Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/535/ES groza attiecībā uz ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1482)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta ceturto teikumu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā kritisko situāciju saistībā ar priedes koksnes nematodes (PKN) izplatību Portugālē un dažus konstatētos gadījumus Spānijā, 2014. gada septembrī tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir vairāku dalībvalstu eksperti, lai atbalstītu Portugāles veiktos PKN ierobežošanas un Spānijas veiktos PKN izskaušanas pasākumus to attiecīgajās teritorijās, vienlaikus novēršot PKN izplatību pārējā Savienības teritorijā.

(2)

PKN darba grupa 2016. gada 22. jūnijā publicēja ziņojumu, kurā ietverti vairāki ieteikumi. Turklāt REPHRAME projekta (2) ietvaros ir gūtas papildu zinātniskās atziņas.

(3)

Ir nepieciešams ieviest “ugunsgrēka vai vētras skarta auga” definīciju, lai identificētu uzņēmīgus augus, kuriem jāpiemēro attiecīgie pasākumi.

(4)

Eiropas Augu aizsardzības organizācija ir izstrādājusi starptautiskus standartus, kas attiecas uz ārkārtas rīcībās plāniem. Lai nodrošinātu saskaņotību ar šiem starptautiskajiem standartiem (3) un uzlabotu ārkārtas rīcības plānu skaidrību un efektivitāti, noteikumos par ārkārtas rīcības plāniem būtu sīkāk jāizklāsta atbildīgo oficiālo iestāžu, laboratoriju un tirgus dalībnieku uzdevumi.

(5)

Lai mazinātu administratīvo slogu un ņemot vērā situācijas uzlabošanos, par ko liecina Portugāles un Spānijas līdz šim veikto pārbaužu rezultāti, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmuma 2012/535/ES (4) 11. panta 3. punktu veikto pārbaužu rezultāti būtu jāiesniedz reizi gadā, nevis reizi mēnesī. Saskaņā ar minētā lēmuma 6. un 7. pantu veikto pasākumu rezultātus attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz līdz katra gada 30. aprīlim, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas savlaicīgu iesniegšanu par periodu, kas ir pirms pārnesēju lidošanas sezonas sākuma.

(6)

Portugālē un Spānijā gūtā pieredze, kā arī tehniski un zinātniski pētījumi liecina, ka atklāt PKN uz veselīga izskata priedes ir gandrīz neiespējami, taču paraugu ņemšana no zāģētiem stumbriem, mežizstrādes pārpalikumiem un dabiskas izcelsmes atkritumiem, kuros manāmas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes, var būt ļoti nozīmīga, lai noteiktu PKN klātbūtni apgabalos, kur priežu vītes simptomi nav sagaidāmi. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmuma 2012/535/ES I un II pielikums.

(7)

Darba grupas sniegtie pierādījumi ir apstiprinājuši, ka meža ugunsgrēki, kas notiek pārnesēju lidošanas sezonā, piesaista pārnesējus no liela attāluma uzreiz un kādu laiku pēc ugunsgrēka. Tūlītēja augu aizvākšana un iznīcināšana ugunsgrēku skartajos apgabalos nemazina to piesaisti un principā var radīt tālākas pārnesēju izplatības risku. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj veikt uzņēmīgu augu izciršanu un aizvākšanu šajos ugunsgrēku skartajos apgabalos līdz nākamās pārnesēju lidošanas sezonas sākumam.

(8)

Pieredze liecina, ka, lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izmantošanu, Īstenošanas lēmuma 2012/535/ES II pielikuma 2. punktā minētajos apsekojumos invadētajās zonās uzmanība būtu jāpievērš tām invadētās zonas daļām, kas robežojas ar buferzonām, lai varētu veikt atbilstošus pasākumus, ierobežojot PKN izplatību tajās invadēto zonu daļās, kur tā ir konstatēta, un novēršot izplatību uz buferzonām.

(9)

Dalībvalstis var samazināt kailcirtes zonas rādiusu no 500 m līdz 100 m, ja, pamatojoties uz apsekošanas darbībām, ko veic saskaņā ar FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 4 (5), un ņemot vērā pārnesēju izplatīšanās spēju, nav pierādījumu par pārnesēju klātbūtni šajā teritorijas daļā.

(10)

Pieredze ir apliecinājusi, ka norobežotajā apgabalā identificētas koksnes apstrāde pārnesēju lidošanas sezonā, kā noteikts Īstenošanas lēmuma 2012/535/ES I pielikuma 8. punktā un II pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā, ne vienmēr var būt piemērota, lai novērstu PKN turpmāku izplatību, ja pārnesēju kolonijas apaļkokos ir iemitinājušās gadā pirms apsekošanas darbībām. Tādēļ dalībvalsts var izlemt šādu koksni nekavējoties iznīcināt uz vietas.

(11)

Tādēļ Īstenošanas lēmums 2012/535/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas lēmumā 2012/535/ES

Īstenošanas lēmumu 2012/535/ES groza šādi:

1)

lēmuma 1. pantā pievieno šādu h) punktu:

“h)

“ugunsgrēka vai vētras skarts augs” ir jebkurš uzņēmīgs augs, kas ugunsgrēkā vai vētrā ir cietis tā, ka ir piemērots pārnesēju oliņu dēšanai.”;

2)

lēmuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ārkārtas rīcības plānā iekļauj:

a)

īpašu nodaļu, kas sniedz kopsavilkuma informāciju par PKN riska novērtējumu attiecīgajai dalībvalstij, tostarp vispārīgu informāciju par PKN bioloģiskajām īpašībām, paredzamajiem simptomiem un skartajiem saimniekorganismiem, kā arī noteikšanas metodes, galvenos iekļūšanas un tālākas izplatīšanās ceļus, tostarp ieteikumus par to, kā var samazināt iekļūšanas, ieviešanās un izplatīšanās risku;

b)

to iestāžu uzdevumus un pienākumus, kuras ir iesaistītas plāna īstenošanā, ja ir oficiāli apstiprināta PKN klātbūtne vai par to radušās aizdomas, kā arī iestāžu hierarhiju un to pasākumu koordinēšanas procedūras, kuri jāveic atbildīgajām oficiālajām iestādēm, citām valsts iestādēm, iesaistītajām deleģētajām struktūrām vai fiziskām personām, laboratorijām un tirgus dalībniekiem;

c)

nosacījumus atbildīgo oficiālo iestāžu piekļuvei tirgus dalībnieku un citu personu telpām;

d)

nosacījumus atbildīgo oficiālo iestāžu piekļuvei, ja nepieciešams, laboratorijām, iekārtām, darbiniekiem, ārējo ekspertu atzinumiem un resursiem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi izskaustu vai attiecīgā gadījumā ierobežotu PKN izplatību;

e)

pasākumus, kas jāveic saistībā ar informācijas sniegšanu Komisijai, pārējām dalībvalstīm, attiecīgajiem tirgus dalībniekiem un sabiedrībai par PKN klātbūtni un par pasākumiem, kas veikti pret PKN, ja tās klātbūtne ir oficiāli apstiprināta vai par to radušās aizdomas;

f)

kārtību, kādā dokumentē konstatējumus par PKN klātbūtni;

g)

protokolus, kuros aprakstītas vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un laboratoriskās testēšanas metodes;

h)

procedūras un personas, kas ir atbildīgas par koordināciju ar kaimiņos esošām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

Ārkārtas rīcības plāna saturā ņem vērā risku, ko minētais organisms rada attiecīgajai dalībvalstij.”;

3)

lēmuma 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņojumu par to pasākumu rezultātiem, ko tās saskaņā ar 6. un 7. pantu veikušas laikā no iepriekšējā gada 1. aprīļa līdz ziņojuma iesniegšanas gada 31. martam.

Ziņojumā ietver visus šos elementus:

a)

cik reižu un kurās vietās konstatēta PKN klātbūtne, iekļaujot kartes un attiecīgi norādot to invadētajās zonās un buferzonās;

b)

identificēto slimo, nokaltušo vai ugunsgrēka vai vētras skarto augu skaits, norādot to augu skaitu, kuri tika pilnībā iznīcināti meža ugunsgrēkā vai vētrā;

c)

slimo, nokaltušo vai ugunsgrēka vai vētras skarto augu skaits, no kuriem ņemti paraugi;

d)

no slimiem, nokaltušiem vai ugunsgrēka vai vētras skartajiem augiem ņemto paraugu skaits, kas testēti, lai noteiktu PKN klātbūtni;

e)

to paraugu skaits, kuru PKN klātbūtnes testēšanas rezultāti bija pozitīvi;

f)

iznīcināto slimo, nokaltušo vai ugunsgrēka vai vētras skarto augu skaits, norādot to augu skaitu, kuri tika identificēti pirms attiecīgā laikposma sākuma;

g)

slazdu skaits un atrašanās vieta un uzraudzības periods, kā arī notverto pārnesēju skaits, attiecīgās sugas, to pārnesēju skaits, kuri analizēti PKN klātbūtnes noteikšanai, to paraugu skaits, kuri analizēti PKN klātbūtnes noteikšanai attiecīgi buferzonā un invadētajā zonā, un to paraugu skaits, kuru PKN klātbūtnes testēšanas rezultāti bija pozitīvi, ja tādi ir.

Dalībvalstis vāc b) un f) punktos minēto informāciju šādos laikposmos: no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, no iepriekšējā gada 1. novembra līdz 31. decembrim un no 1. janvāra līdz 31. martam ziņojuma iesniegšanas gadā.

Nosūtot šo informāciju, dalībvalstis atsaucas uz attiecīgo informācijas vākšanas periodu.”;

4)

lēmuma 11. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par 1. un 2. punktā minēto iepriekšējā gadā veikto pārbaužu laiku un rezultātiem.”;

5)

lēmuma I un II pielikumu groza, kā noteikts šī lēmuma pielikumā.

2. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 8. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2)  Uzlabotu metožu izstrādāšana priedes koksnes nematodes noteikšanai, kontrolei un izskaušanai, atbalstot ES augu veselības politiku (REPHRAME) – ES pētniecības projekts Nr. 265483.

(3)  2009 OEPP/EPPO, Bulletin OEPP/EPPO Bulletin 39, 471–474 “Generic elements for contingency plans”.

(4)  Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas lēmums 2012/535/ES par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā (OV L 266, 2.10.2012., 42. lpp.).

(5)  Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Starptautiskais fitosanitāro pasākumu standarts Nr. 4 “Prasības no kaitīgā organisma brīvu teritoriju noteikšanai” (1995. g.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2012/535/ES pielikumus groza šādi:

1)

lēmuma I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc nociršanas ņem paraugus no visiem nokaltušajiem vai slimajiem augiem un vairākiem veselīga izskata augiem, ko izvēlas atkarībā no PKN izplatīšanās riska konkrētajā gadījumā. Paraugus ņem no vairākām katra auga daļām, tostarp no vainaga, un jo īpaši no tām daļām, kurās ir redzamas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes. Paraugus ņem arī no zāģētiem stumbriem, mežizstrādes pārpalikumiem un dabiskas izcelsmes atkritumiem, kuros manāmas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes un kas atrodas norobežotajos apgabalos, kur uzņēmīgo augu vītes simptomi nav sagaidāmi vai sagaidāmi vēlākā laikposmā. Šos paraugus testē, lai noteiktu PKN klātbūtni.”;

b)

pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Ja piemēro 3. punktu, attiecībā uz katru uzņēmīgo augu, kas nav nocirsts un atrodas 100–500 metru attālumā no uzņēmīgiem augiem, kuros konstatēta PKN klātbūtne, pirms pārnesēju lidošanas sezonas, tās laikā un pēc tās pārbauda, vai šiem augiem nav pazīmju vai simptomu, kas liecina par PKN klātbūtni.

Ja konstatē šos simptomus vai pazīmes, ņem auga paraugus un testē, lai noteiktu PKN klātbūtni. Šo uzņēmīgo augu paraugus ņem no vairākām auga daļām, tostarp no vainaga. Attiecīgā dalībvalsts lidošanas sezonā veic pārnesēju intensīvus apsekojumus, ņemot pārnesēju paraugus un tos testējot, lai noteiktu PKN klātbūtni.

Minētos pasākumus piemēro, līdz tiek pabeigta izskaušana, kā paredzēts 6. panta 1. punktā, vai līdz brīdim, kad ir apstiprināti 7. panta 1. punktā paredzētie ierobežošanas pasākumi.”;

c)

pielikuma 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Ja dalībvalstij ir pierādījumi, ka attiecīgajā apgabalā pārnesēju klātbūtne nav konstatēta pēdējos trijos gados, pamatojoties uz apsekojumiem, ko saskaņā ar FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 4 (*1) veic, lai noteiktu pārnesēju klātbūtni, un ņemot vērā pārnesēju izplatīšanās spēju, kailcirtes zonas minimālais rādiuss ir 100 m ap katru uzņēmīgo augu, kurā konstatēta PKN klātbūtne.

Šos pierādījumus iekļauj 9. panta 1. punktā paredzētajā paziņojumā.

(*1)  Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Starptautiskais fitosanitāro pasākumu standarts Nr. 4: “Prasības no kaitīgā organisma brīvu teritoriju noteikšanai” (1995. g.).”;"

d)

pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.

Dalībvalstis pārnesēja lidošanas sezonas laikā un ārpus tās veic uzņēmīgo augu apsekojumus norobežotajos apgabalos, pārbaudot šos augus un pārnesējus un ņemot un testējot to paraugus, lai noteiktu PKN klātbūtni. Tās veic arī PKN pārnesēju apsekojumus lidošanas sezonas laikā. Šajos apsekojumos īpašu uzmanību pievērš uzņēmīgiem augiem, kas ir nokaltuši, slimi vai kurus skāris ugunsgrēks vai vētra. Šo uzņēmīgo augu paraugus ņem no vairākām katra auga daļām, tostarp no vainaga. Apsekojumus veic arī attiecībā uz zāģētiem stumbriem, mežizstrādes pārpalikumiem un dabiskas izcelsmes atkritumiem, kuros manāmas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes un kas atrodas norobežotajos apgabalos, kur uzņēmīgo augu vītes simptomi nav sagaidāmi vai sagaidāmi vēlāk. Apsekojumu intensitāte 3 000 m rādiusā ap katru uzņēmīgo augu, kurā atklāta PKN, ir vismaz četras reizes lielāka nekā no 3 000 metru zonas līdz buferzonas ārējai robežai.”;

e)

pielikuma 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“7.

Dalībvalstis visā norobežotajā apgabalā identificē un nocērt visus uzņēmīgos augus, kuros konstatēta PKN klātbūtne, kā arī nokaltušus, slimus vai ugunsgrēka vai vētras skartus augus. Dalībvalstis aizvāc un iznīcina nocirstos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai līdz ciršanas beigām nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos. Tās ievēro šādus nosacījumus:”;

f)

pielikuma 8. punktā otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja dalībvalsts secina, ka mizas noņemšana, apstrāde ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, un pārklāšana ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu nav piemērota, koksni, kas nav nomizota, uz vietas nekavējoties iznīcina.

Uzņēmīgo augu ciršanas laikā radušos koksnes atkritumus, kas paliek uz vietas, un nenomizotu koksni, ko iznīcina uz vietas, šķeldo gabalos, kuru biezums ir mazāks nekā 3 cm un platums – mazāk nekā 3 cm.”;

g)

iekļauj šādu 8.a punktu:

“8.a

Atkāpjoties no 7. punkta b) apakšpunkta, ja dalībvalsts secina, ka ugunsgrēka vai vētras skartu uzņēmīgu augu izciršanu un aizvākšana pārnesēju lidošanas sezonā nav piemērota, attiecīgā dalībvalsts var nolemt šo augu izciršanu un aizvākšanu veikt pirms nākamās lidošanas sezonas.

Neskarot 6. punktu, attiecīgā dalībvalsts lidošanas sezonā veic intensīvus apsekojumus ugunsgrēka vai vētras skartajos apgabalos, ņemot šo pārnesēju paraugus un testējot, lai noteiktu PKN klātbūtni, un, ja tā tiek apstiprināta, veic apkārtējā teritorijā esošo uzņēmīgo augu apsekojumus, pārbaudot, ņemot paraugus un testējot tos augus, kuriem ir pazīmes vai simptomi, kas liecina par PKN vai tās pārnesēju klātbūtni.”;

2)

II pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Dalībvalstis katru gadu veic uzņēmīgo augu un pārnesēju apsekojumus invadētajās zonās, pārbaudot šos augus un pārnesējus un ņemot un testējot to paraugus, lai noteiktu PKN klātbūtni. Šajos apsekojumos īpašu uzmanību pievērš uzņēmīgiem augiem, kas ir nokaltuši, slimi vai kurus skāris ugunsgrēks vai vētra. Uzmanību pievērš tām invadētās zonas daļām, kas robežojas ar buferzonām, lai aizsargātu šīs zonas. Dalībvalstis nocērt visus uzņēmīgos augus, kuros konstatēta PKN klātbūtne, un aizvāc un iznīcina nocirstos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos.”;

b)

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Buferzonās dalībvalstis veic šādus pasākumus:

a)

dalībvalstis pārnesēja lidošanas sezonas laikā un ārpus tās veic uzņēmīgo augu apsekojumus buferzonās, pārbaudot šos augus un pārnesējus un ņemot un testējot to paraugus, lai noteiktu PKN klātbūtni. Tās veic arī PKN pārnesēju apsekojumus lidošanas sezonas laikā. Apsekojumos īpašu uzmanību pievērš uzņēmīgiem augiem, kas ir nokaltuši, slimi vai kurus skāris ugunsgrēks vai vētra, un pārnesējiem, kas atrodas apgabalos, kur varētu būt sastopama PKN vai kur var sagaidīt novēlotu simptomu izpausmi. Uzņēmīgo augu paraugus ņem no vairākām katra auga daļām, tostarp no vainaga. Apsekojumus veic arī attiecībā uz zāģētiem stumbriem, mežizstrādes pārpalikumiem un dabiskas izcelsmes atkritumiem, kuros manāmas pārnesēju kukaiņu aktivitātes pazīmes un kas atrodas norobežotajos apgabalos, kur uzņēmīgo augu vītes simptomi nav sagaidāmi;

b)

dalībvalstis visā attiecīgo buferzonu teritorijā identificē un nocērt visus uzņēmīgos augus, kas ir nokaltuši, slimi vai kurus skāris ugunsgrēks vai vētra. Dalībvalstis aizvāc un iznīcina nocirstos augus un ciršanas atliekas, veicot visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai līdz ciršanas sākumam un ciršanas laikā nepieļautu PKN un tās pārnesēju izplatīšanos, un ievēro šādus nosacījumus:

i)

uzņēmīgus augus, kas identificēti ārpus pārnesēju lidošanas sezonas, līdz nākamajai lidošanas sezonai nocērt un iznīcina uz vietas, oficiālā uzraudzībā pārvieto uz invadēto zonu vai aizvāc. Aizvākšanas gadījumā šo augu koksni un mizu apstrādā, kā norādīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai pārstrādā, kā norādīts III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā,

ii)

uzņēmīgus augus, kas identificēti pārnesēju lidošanas sezonā, nekavējoties nocērt un iznīcina uz vietas, oficiālā uzraudzībā pārvieto uz invadēto zonu vai aizvāc. Aizvākšanas gadījumā šo augu koksni un mizu apstrādā, kā norādīts III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai pārstrādā, kā norādīts III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā.

No nocirstiem uzņēmīgiem augiem, izņemot mežu ugunsgrēkos pilnīgi iznīcinātus augus, ņem paraugus un testē, lai noteiktu PKN klātbūtni, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamību ļauj apstiprināt, ka PKN klātbūtnes līmenis šajos uzņēmīgajos augos nepārsniedz 0,02 %;

Atkāpjoties no ii) punkta, ja dalībvalsts secina, ka lidošanas sezonas laikā identificētu augu un ugunsgrēka vai vētras skartu uzņēmīgu augu izciršanu un aizvākšana nav piemērota, attiecīgā dalībvalsts var nolemt šo augu izciršanu un aizvākšanu veikt pirms nākamās lidošanas sezonas. Šādas izciršanas un aizvākšanas laikā attiecīgos uzņēmīgos augus iznīcina uz vietas vai aizvāc, un to koksni un mizu apstrādā saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktu vai pārstrādā saskaņā ar III pielikuma 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu. Ja piemēro šo atkāpi un neskarot a) apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts lidošanas sezonā veic intensīvus apsekojumus ugunsgrēka vai vētras skartajos apgabalos, ņemot šo pārnesēju paraugus un testējot, lai noteiktu PKN klātbūtni, un, ja tā tiek apstiprināta, veic apkārtējā teritorijā esošo uzņēmīgo augu intensīvus apsekojumus, pārbaudot, ņemot paraugus un testējot tos augus, kuriem ir pazīmes vai simptomi, kas liecina par PKN klātbūtni;

c)

ja buferzonā pārnesēju lidošanas sezonā tiek identificēta uzņēmīga koksne, kā minēts b) apakšpunktā, dalībvalstis nocirstu uzņēmīgu augu apaļkokus uzreiz pēc nociršanas nomizo vai apstrādā ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, vai pārklāj šos apaļkokus ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu.

Pēc nomizošanas, apstrādes vai pārklāšanas uzņēmīgo koksni oficiālā uzraudzībā nekavējoties pārvieto uz glabāšanas vietu vai apstiprinātu apstrādes uzņēmumu. Koksni, kas nav nomizota, glabāšanas vietā vai apstiprinātajā apstrādes uzņēmumā nekavējoties vēlreiz apstrādā ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, vai pārklāj ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu.

Uzņēmīgo augu ciršanas laikā radušos koksnes atkritumus, kas paliek uz vietas, šķeldo gabalos, kuru biezums un platums nepārsniedz trīs centimetrus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja dalībvalsts secina, ka mizas noņemšana, apstrāde ar insekticīdu, par kuru zināms, ka tas efektīvi iznīcina pārnesējus, un pārklāšana ar šādā insekticīdā samērcētu kukaiņu tīklu nav piemērota, koksni, kas nav nomizota, uz vietas nekavējoties iznīcina. Ja piemēro šo atkāpi, uzņēmīgo augu ciršanas laikā radušos koksnes atkritumus, kas paliek uz vietas, un nenomizotu koksni, ko iznīcina uz vietas, šķeldo gabalos, kuru biezums ir mazāks nekā 3 cm un platums – mazāk nekā 3 cm.”