1.   ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz TAMP.

2.   Vispārējais mērķis ir visaptverošs miers, kas būtu jāpanāk, pamatojoties uz divu valstu risinājumu, – Izraēla un demokrātiska, vienota, dzīvotspējīga, miermīlīga un suverēna Palestīnas valsts, kuras pastāv viena otrai līdzās ar drošām un atzītām robežām, uztur normālas attiecības ar kaimiņvalstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijām 242 (1967) un 338 (1973) un ar ko atceļ citas attiecīgās rezolūcijas, tostarp 2334 (2016), Madrides principiem, tostarp saskaņā ar principu “zeme apmaiņā pret mieru”, Ceļvedi, nolīgumiem, par kuriem puses iepriekš ir vienojušās, Arābu valstu miera iniciatīvu un Tuvo Austrumu Kvarteta (“Kvartets”) 2016. gada 1. jūlija ieteikumiem. Ņemot vērā dažādos Izraēlas un arābu attiecību aspektus, būtisks visaptveroša miera elements ir reģionālā dimensija.

3.   Lai sasniegtu šo mērķi, politikas prioritātes ir pieturēties pie divu valstu risinājuma un atsākt un atbalstīt miera procesu. Būtisks sekmīga iznākuma elements ir skaidri parametri, ar ko nosaka pamatu sarunām, un Savienība savu nostāju attiecībā uz šādiem parametriem ir izklāstījusi Padomes 2009. gada decembra, 2010. gada decembra un 2014. gada jūlija secinājumos, kurus tā turpinās aktīvi īstenot.

4.   Savienība ir apņēmusies strādāt kopā ar iesaistītajām pusēm un starptautiskās kopienas partneriem, tostarp piedaloties Kvartetā un aktīvi iesaistoties piemērotās starptautiskās iniciatīvās, lai sarunām radītu jaunu dinamiku.

1.   Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

sniegt aktīvu un efektīvu Savienības ieguldījumu darbībās un iniciatīvās, ar kurām ir paredzēts panākt pilnīgu izlīgumu izraēliešu un palestīniešu konfliktā, balstoties uz divu valstu risinājumu un ievērojot Savienības noteiktos parametrus un attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp ANO DPR 2334 (2016), un iesniegt priekšlikumus ES rīcībai saistībā ar minēto;

b)

veicināt un uzturēt ciešus kontaktus ar visām miera procesa pusēm, attiecīgajiem politiskajiem dalībniekiem, citām reģiona valstīm, Kvarteta locekļiem un citām attiecīgām valstīm, kā arī ar ANO un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Arābu valstu līgu, lai sadarbībā ar tām stiprinātu miera procesu;

c)

vajadzības gadījumā strādāt pie tā, lai, konsultējoties ar visām svarīgākajām ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, sekmētu varbūtēju jaunu sarunu pamatsistēmu un dotu tajā savu ieguldījumu, jo īpaši – sekmējot 2017. gada 15. janvārī Parīzē notikušās konferences dalībnieku pieņemtās Kopīgās deklarācijas mērķus (2);

d)	aktīvi atbalstīt starp pusēm noritošās miera sarunas un dot tajās savu ieguldījumu, tostarp saistībā ar minētajām sarunām nākot klajā ar priekšlikumiem Savienības vārdā, kas atbilst tās ilgstošai konsolidētai politikai;

e)	nodrošināt pastāvīgu Savienības klātbūtni attiecīgajos starptautiskajos forumos;

f)	dot ieguldījumu krīzes pārvarēšanā un novēršanā, tostarp attiecībā uz Gazas joslu;

g)	dot ieguldījumu, ja to lūdz, pušu panākto starptautisko nolīgumu īstenošanā un iesaistīties diplomātiskos pasākumos, ja netiek ievēroti minēto nolīgumu noteikumi;

h)	palīdzēt politiskajos centienos panākt fundamentālas izmaiņas, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz Gazas joslu, kura ir turpmākās Palestīnas valsts sastāvdaļa un kuras jautājums sarunās būtu jāizskata;

i)	īpašu uzmanību pievērst tiem faktoriem, kas skar miera procesa reģionālo dimensiju, arābu partneru iesaistei un Arābu valstu miera iniciatīvas īstenošanai;

j)	konstruktīvi sadarboties ar līgumslēdzējām pusēm miera procesā, lai veicinātu demokrātijas pamatnormu, tostarp starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību un tiesiskuma, ievērošanu;

k)

nākt klajā ar priekšlikumiem par Savienības iesaistīšanos miera procesā un par to, kā labāk īstenot Savienības iniciatīvas un centienus, kas saistīti ar pašreizējā miera procesa turpmāko virzību, piemēram, Savienības ieguldījumu palestīniešu reformās, arī aptverot attiecīgo Savienības attīstības projektu politiskos aspektus;

l)	mudināt puses atturēties no vienpusējām darbībām, kas apdraudētu divu valstu risinājuma dzīvotspēju, proti, Jeruzālemē un okupētā Rietumkrasta C apgabalā;

m)	kā sūtnim Kvartetā regulāri ziņot par sarunu norisi un rezultātiem, kā arī par Kvarteta darbībām un palīdzēt sagatavot Kvarteta sūtņu sanāksmes, pamatojoties uz Savienības nostāju un koordinējot darbības ar citiem Kvarteta locekļiem;

n)

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos palīdzēt īstenot Savienības cilvēktiesību politiku, tostarp Savienības pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, jo īpaši – Savienības pamatnostādnes par bērniem bruņotos konfliktos, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visa veida pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politiku attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, tostarp veicot uzraudzību un ziņojot par norisēm, kā arī formulējot ieteikumus saistībā ar minēto;

o)	palīdzēt reģiona sabiedriskās domas veidotājiem labāk izprast Savienības nozīmi.

2.   ESĪP sniedz atbalstu AP darbā, vienlaikus saglabājot kopskatu par visām Savienības darbībām reģionā, kuras saistītas ar TAMP.

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2.   PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, sniedz ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3.   ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

4.   ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Savienības pārstāvniecību Jeruzālemē, Savienības delegāciju Telavivā, kā arī ar citām attiecīgām Savienības delegācijām reģionā.

5.   ESĪP darbojas galvenokārt reģionā, vienlaikus nodrošinot regulāru klātbūtni EĀDD mītnē.

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 30. jūnijam ir EUR 1 825 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

1.   ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP nekavējoties informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Šāda norīkota personāla atalgojumu maksā, attiecīgi, nosūtītāja dalībvalsts, nosūtītāja Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls turpina būt, attiecīgi, nosūtītājas dalībvalsts, nosūtītājas Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   ESĪP darbinieki tiek izvietoti kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

1.   Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai atbilstīgai informācijai.

2.   Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

1.   ESĪP veicina Savienības darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības būtu saskaņotas Savienības politisko mērķu sasniegšanai. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām. ESĪP regulāri informē Savienības delegācijas un dalībvalstu pārstāvniecības Telavivā un Jeruzālemē.

2.   Misijas norises vietā tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem, Savienības delegāciju vadītājiem un KDAP misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā sadarbībā ar Savienības delegācijas Telavivā vadītāju un Savienības pārstāvniecību Jeruzālemē sniedz norādes par vietējo politisko situāciju Eiropas Savienības Policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) un Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (EU BAM Rafah) vadītājiem. ESĪP uztur saikni arī ar citiem starptautiskiem un reģionāliem dalībniekiem attiecīgajā teritorijā.