(1)

Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 305/2011, 17. pantā paredzētajiem saskaņotajiem standartiem ir jāatbilst tās saskaņotās sistēmas prasībām, kas izveidota minētajā regulā vai saskaņā ar to.

(2)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) 2013. gada jūlijā pieņēma saskaņoto standartu EN 14342:2013 “Koka grīdas un parkets. Īpašības, atbilstības novērtēšana un marķēšana”. Atsauce uz standartu pēcāk tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(3)

Vācija 2015. gada 21. augustā cēla oficiālu iebildumu pret saskaņoto standartu EN 14342:2013. Oficiālajā iebildumā bija norādīts uz minētā standarta 4.4. punktu, kas attiecas noteiktu bīstamo vielu novērtēšanas metodēm un kritērijiem, un tajā bija pieprasīts no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša svītrot atsauci uz standartu vai arī iekļaut ierobežojumu, ar kuru minētā standarta 4.4. punktu izslēdz no minētās atsauces darbības jomas.

(4)

Vācija uzskata, ka standarts nesatur saskaņotas metodes attiecīgo būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanai attiecībā uz būtisko raksturīgo citu bīstamo vielu izdalīšanos. Standarta 4.4. punktā faktiski teikts, ka papildu citu bīstamo vielu, izņemot to, kuras minētas citos standarta punktos, izdalīšanās vai satura verifikācija un deklarēšana būtu jāveic, ņemot vērā lietošanas vietā pašreiz spēkā esošos valstu noteikumus.

(5)

Vācija apgalvoja, ka šis trūkums ir Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 3. punkta pārkāpums, jo attiecīgais standarts nav pilnībā atbilstošs attiecīgajā mandātā noteiktajām prasībām, kā paredzēts 18. pantā.

(6)

Turklāt Vācija uzsvēra, cik svarīgi ir tas, lai šādu citu bīstamu vielu, jo īpaši gaistošu organisko savienojumu (GOS), izdalīšanās būtu pienācīgi aplūkota saskaņotajos standartos, kas piemērojami attiecīgajiem koksnes izstrādājumiem.

(7)

Šo iemeslu dēļ Vācija pieprasīja svītrot atsauci uz šo standartu vai arī to ierobežot, izslēdzot 4.4. punktu no atsauces darbības jomas, lai tādā veidā ļautu dalībvalstīm pieņemt valsts noteikumus par ekspluatācijas īpašību novērtēšanu saistībā ar attiecīgo būtisko raksturlielumu, proti, citu bīstamu vielu, izdalīšanos.

(8)

Saistībā ar izvirzīto prasījumu pieņemamības novērtēšanu būtu jānorāda, ka tad, ja Vācijas alternatīvais pieprasījums būtu jāsaprot kā atsevišķs pieprasījums, kura mērķis ir ļaut dalībvalstīm ieviest valsts noteikumus, kuros ir papildu prasības, šāds prasījums nebūtu vērsts uz standarta EN 14342:2013 saturu un tāpēc būtu uzskatāms par nepieņemamu. Taču pieprasījuma formulējums ir skaidri vērsts uz minētā standarta atsauces darbības jomas ierobežošanu, tāpēc saistītie Vācijas apgalvojumi par šādas ierobežošanas sekām būtu uzskatāmi tikai par daļu no argumentācijas, kas izvirzīta oficiālā iebilduma satvarā, un tātad tie nav jāizskata atsevišķi.

(9)

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 3. punktā, saskaņotajos standartos ir jāparedz metodes un kritēriji standartu darbības jomā ietilpstošo izstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanai attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem. Kā norādījusi Vācija, standarta EN 14342:2013 4.4. punkts satur tikai atsauci uz ieviestajām valsts prasībām. Šajā aspektā standarts EN 14342:2013 neatbilst Regulas (ES) Nr. 305/2011 17. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

(10)

Turklāt Tiesas judikatūra (3) liecina, ka dalībvalstīm nav tiesību ieviest tādus valsts noteikumus par ekspluatācijas īpašību novērtēšanu attiecībā uz jebkādiem būtiskiem raksturlielumiem, kas pārsniegtu saskaņotajos standartos paredzēto, ja runa ir par tādu būvizstrādājumu tirdzniecību vai izmantošanu, uz kuriem attiecas šie standarti. Tātad standarta EN 14342:2013 saturs ir pretrunā arī minētajiem principiem.

(11)

Tālab, kā arī ņemot vērā to, ka regulas ir tieši piemērojamas, standarta EN 14342:2013 4.4. punkts nebūtu jāpiemēro neatkarīgi no šīs oficiālā iebilduma procedūras iznākuma.

(12)

Tā kā Tiesas judikatūra (4) apstiprina to, ka saskaņotā sistēma, kas izveidota Regulā (ES) Nr. 305/2011 vai saskaņā ar to, ir izsmeļoša, standarta EN 14342:2013 4.4. punkta spēkā neesība nenozīmē to, ka dalībvalstis varētu pieņemt valsts noteikumus par ekspluatācijas īpašību novērtēšanu attiecībā uz būtisko raksturīgo citu bīstamo vielu izdalīšanos.

(13)

Pamatojoties uz standarta EN 14342:2013 saturu, kā arī informāciju, ko sniegusi Vācija, citas dalībvalstis, CEN un nozare, un pēc apspriešanās ar komitejām, kas izveidotas ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 64. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (5) 22. pantu, būtu jānorāda, ka nav izteikti būtiski iebildumi pret to, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī arī turpmāk tiktu publicēta atsauce uz minēto standartu. 4.4. punkta izslēgšana no Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētās atsauces darbības jomas tika uzņemta ar bažām, kas pamatojās uz tādu Tiesas judikatūras interpretāciju, ka gadījumos, kad dalībvalstis uzskata, ka izstrādājuma drošums nav pietiekami nodrošināts, tās drīkst noteikt prasības, kas ierobežo minēto izstrādājumu brīvu apriti. Tomēr Tiesa jau ir norādījusi, ka šāda interpretācija liktu apšaubīt saskaņošanas lietderību (“effet utile”) šajā jomā (6).

(14)

Tādējādi minētā standarta šķietamā nepilnība nebūtu uzskatāma par pietiekamu iemeslu Vācijas pirmā pieprasījuma izpildei, proti, atsauces uz standartu EN 14342:2013 pilnīgai svītrošanai no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša. Tātad minētais pieprasījums būtu jānoraida.

(15)

Attiecībā uz alternatīvo pieprasījumu ierobežot atsauci, izslēdzot 4.4. punktu no tās darbības jomas, vispirms būtu jāatgādina, ka – kā izklāstīts jau iepriekš – neatkarīgi no šīs oficiālā iebilduma procedūras iznākuma minētais punkts nav jāpiemēro. Tomēr skaidrības labad spēkā neesošais punkts ir skaidri jāizslēdz no atsauces.

(16)

Tāpēc atsauce uz standartu EN 14342:2013 būtu jāsaglabā, taču ir jāievieš ierobežojums, ar kuru minētā standarta 4.4. punktu izslēdz no atsauces darbības jomas,