4.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/8

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/17/ES 14. panta 2. punktu patērētājam, pirms tas ir uzņēmies kredītlīguma vai piedāvājuma saistības, ir jāsniedz individualizēta pirmslīguma informācija, izmantojot Eiropas standartizētās informācijas lapu (ESIL), kā tas noteikts direktīvas II pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/17/ES II pielikuma B daļas 4. iedaļas 2. punktu un 6. iedaļas 4. punktu, kur aizņēmuma likme ir mainīga, ESIL ir jāsniedz ilustratīvs piemērs par gada procentu likmi un ilustratīvs piemērs par maksimālo atmaksājamās daļas summu. Ja nav noteikta aizņēmuma likmes maksimālā robežvērtība un kreditors neizmanto ārēju atsauces likmi, abos šajos ilustratīvajos piemēros redzamā aprēķina pamatā ir jābūt etalona likmei, ko noteikusi kompetentā iestāde vai EBI (turpmāk tekstā – “EBI etalona likme”).

(3)

EBI etalona likmei ir jābūt vienkāršai, viegli lietojamai un reprezentatīvai. Likmes noteikšanas formulai ir jānodrošina, lai likme laika gaitā paliktu reprezentatīva un lai tiktu ņemti vērā atšķirīgie valstu apstākļi. Formulai ir jābūt ierobežotai ar atsevišķiem publiski pieejamiem datiem, lai nodrošinātu, ka tā ir viegli lietojama un vienkārša.

(4)

Laika periodiem attiecībā uz bāzes likmi ir jāatbilst Direktīvas 2014/17/ES II pielikumā paredzētajiem laika periodiem attiecībā uz tiem scenārijiem, kur aizņēmuma likmes aprēķināšanai izmanto ārējās atsauces likmi. Tāpēc EBI etalona likmei vajadzētu balstīties uz bāzes likmi par 20 gadu laika posmu, pirms kreditors patērētājam ir sniedzis ESIL.

(5)

Lai formula būtu reprezentatīva, tai jābalstās uz bāzes likmi, kas attiecināma uz dalībvalsti, kurā ESIL tiek sniegts patērētājam. Bāzes likmei ir jābūt Eiropas Centrālās bankas (turpmāk tekstā – “ECB”) galvenajai refinansēšanas likmei, ko piemēro dalībvalstīm, kuru oficiālā valūta ir euro, un valsts centrālās bankas refinansēšanas likmei (vai ekvivalentai valsts bankas centrālajai likmei) attiecībā uz citām dalībvalstīm. Šīs likmes kalpos par etalona likmi, kas būs reprezentatīva attiecībā uz vietējo hipotekāro kredītu tirgu, un visām dalībvalstīm ir pieejami pilnīgi vēsturiskie dati. Tomēr, tā kā vēsturiskie dati par ECB galveno refinansēšanas likmi ir pieejami tikai no 1999. gada 1. janvāra, tad par agrāko vēsturiskā perioda sākuma datumu ir jānosaka 1999. gada 1. janvāris. Agrākais iespējamais sākuma datums būtu jāpiemēro ESIL, kas tiek sniegts visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka visā Eiropas Savienībā tiek izmantots vienāds vēsturiskais laika periods.

(6)

Formulā būtu jāņem vērā, ka aizņēmuma likme daļēji atspoguļos finansējuma izmaksas, kur refinansēšanas likmes informācija ir kā starpnieks, ņemot arī vērā zemāko bāzes likmi iepriekšējos 20 gados.

(7)

Tā kā formula ir daļa no ilustratīva piemēra, ir pietiekami, ja kreditori bāzes likmi atjaunina reizi gadā.

(8)

Lai nodrošinātu, ka katrā dalībvalstī kreditori izmanto tādu pašu starpību starp bāzes likmes augstākajām un zemākajām vērtībām, EBI etalona likmes aprēķināšana būtu jāveic, izmantojot to pašu atsauces datumu, kas ir katra gada pirmā darba diena.

(9)

Lai nodrošinātu, ka ilustratīvajos piemēros ir atspoguļoti vietējie apstākļi, EBI etalona likmi nedrīkst izmantot, ja kompetentā iestāde ir noteikusi etalona likmi; tad šajā lēmumā noteiktā etalona likme nav piemērojama.

(10)

EBI ir organizējusi atklātu sabiedrisku apspriešanu par lēmuma projektu par EBI etalona likmi, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, kā arī lūgusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,