17.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/32


PADOMES REGULA (ES) 2016/2285

(2016. gada 12. decembris),

ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, kuros ievēroti pieejamie zinātniskie, tehniskie un ekonomiskie ieteikumi, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumi, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu relatīvu katras dalībvalsts zvejas darbību stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un lai pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)

Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2) 2. panta a) punktā, nosaka katru otro gadu.

(5)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(6)

Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgums par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (3) un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kuri izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, un saskaņā ar kuriem jo īpaši regulatoram vajadzētu būt piesardzīgākam gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkstētu izmantot par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(7)

Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojušas Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un ZZTEK, ir norādīts, ka zveja dziļūdens zivju krājumos vairumā gadījumu joprojām nenorit ilgtspējīgi un, lai nodrošinātu krājumu ilgtspēju, to zvejas iespējas būtu jāturpina samazināt tik ilgi, līdz zivju krājumu dinamikā parādās pozitīvas tendences.

(8)

Ņemot vērā ICES ieteikumu, sarkanspuru pagelei ziemeļrietumu ūdeņos ir lietderīgi noteikt KPN, ko drīkst apgūt vienīgi piezvejā.

(9)

Ievērojamas sarkanspuru pageles nozvejas tiek gūtas attiecīgajos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) apgabalos, kas robežojas ar ICES IX apakšapgabalu. Tā kā ICES dati par šīm piegulošajām teritorijām nav pilnīgi, KPN darbības jomā joprojām būtu jāiekļauj tikai ICES IX apakšapgabals. Tomēr, ņemot vērā turpmāko pārvaldības lēmumu sagatavošanu, būtu jāpieņem noteikumi ziņošanai par šo piegulošo teritoriju datiem.

(10)

Turklāt ICES iesaka līdz 2020. gadam nezvejot Atlantijas lielgalvi. Iepriekš Atlantijas lielgalvim bija noteiktas KPN (un kopš 2010. gada minēto KPN apmērs ir nulle). Tā kā krājums ir noplicināts un neatjaunojas, ir lietderīgi aizliegt zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. ICES norāda, ka kopš 2010. gada Savienība nav veikusi specializēto Atlantijas lielgalvja zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(11)

Saskaņā ar ICES ieteikumiem ierobežoti novērojumi uz kuģa liecina, ka paziņotajās strupdeguna garastes nozvejās mazāk nekā 1 % bija ziemeļu makrūrzivs. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, ICES iesaka neveikt specializēto ziemeļu makrūrzivs zveju un piezveju ieskaitīt strupdeguna garastes KPN, lai samazinātu nepareizu ziņojumu iespējamību attiecībā uz sugām. ICES norāda, ka tajos apgabalos, kur patlaban notiek ziemeļu makrūrzivs zveja, oficiālajos ziņojumos par izkraušanu un zinātniskajos pētījumos novēroto nozveju ir būtiskas apjoma atšķirības (vairāk nekā desmit reižu) starp strupdeguna garastes un ziemeļu makrūrzivs relatīvajām proporcijām. Par šo sugu ir pieejams ļoti maz datu, un ICES uzskata, ka daļā no paziņotajiem datiem par izkraušanu sugas ir norādītas kļūdaini. Tādējādi precīzu vēsturisku pārskatu par ziemeļu makrūrzivs nozveju izveidot nav iespējams. Tādēļ saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem ziemeļu makrūrzivs piezveja nedrīkstētu pārsniegt 1 % no katras dalībvalsts strupdeguna garastei noteiktās kvotas un būtu tajā jāieskaita.

(12)

ICES iesaka specializēto dziļūdens haizivju nozveju noteikt nulles vērtībā. Tomēr ICES arī norāda, ka pašlaik piemērojamo ierobežotu nozvejas limitu rezultāts ir kļūdaini ziņojumi par dziļūdens haizivju neizbēgamo piezveju. Konkrēti specializēta nerūpnieciskā melnās matastes dziļūdens zveja, izmantojot āķu jedas, neizbēgami izraisa dziļūdens haizivju piezveju, un patlaban tās tiek izmestas beigtas. Ņemot vērā minētos faktus un lai ievāktu zinātnisko informāciju par dziļūdens haizivīm, uz izmēģinājuma pamata būtu jāievieš ierobežots piezvejas daudzums 2017. un 2018. gadam, specializētā nerūpnieciskā melnās matastes dziļūdens zvejā ar āķu jedām ļaujot veikt dziļjūras haizivju neizbēgamas zvejas ierobežotus izkrāvumus. Šādā zvejā āķu jedas tiek atzītas par selektīvu zvejas rīku. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā reģionālie pārvaldības pasākumi attiecībā uz melnās matastes zveju un jānosaka specifiski datu vākšanas pasākumi attiecībā uz dziļūdens haizivīm, lai nodrošinātu rūpīgu krājumu novērošanu. Savienības dziļūdens haizivju piezvejas daudzuma noteikšana Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES V, VI, VII, VIII un IX apakšapgabalā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā neskar relatīvās stabilitātes principu attiecībā uz dziļūdens haizivīm minētajās zonās.

(13)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4), būtu jānosaka krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus. Piesardzīga KPN būtu jāpiemēro krājumiem, par kuriem nav pieejams zinātniski pamatots zvejas iespēju novērtējums konkrētajam gadam, kuram jānosaka KPN; pārējos gadījumos būtu jāpiemēro analītiska KPN. Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem, kuriem nav zinātniski pamatota novērtējuma par attiecīgajām zvejas iespējām, būtu jānosaka piesardzīga KPN.

(14)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 1. punktu Portugāle 2016. gada 15. septembrī iesniedza Komisijai adresētu lūgumu palielināt 2016. gada anšova KPN ICES IX un X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā līdz 15 000 tonnām. Savā 2016. gada 21. oktobra ieteikumā ICES apstiprināja, ka minētā anšova krājuma stāvoklis ir īpaši labs un ka 15 000 tonnu nozveju 2016. gadā var uzskatīt par ilgtspējīgu. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Padomes Regula (ES) 2016/72 (5).

(15)

Zvejas iespējas attiecībā uz anšovu ICES IX un X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā, kas paredzētas Regulā (ES) 2016/72, ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra. No minētā datuma būtu jāpiemēro arī šajā regulā noteiktie grozošie noteikumi. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas salīdzinājumā ar iespējām, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/72.

(16)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Steidzamības apsvērumu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības zvejas kuģiem 2017. un 2018. gadā pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem tajos Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, kuros jānosaka nozvejas limiti.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)

“Savienības ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām teritorijām piegulošos ūdeņus;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

e)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

2.   Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (6) III pielikumā;

b)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (7) II pielikumā.

3. pants

KPN un tās sadalījums

To dziļūdens sugu KPN, kuras Savienības kuģi nozvejo Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir norādīti pielikumā.

4. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)

apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (8) 37. pantu;

c)

pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (9) 10. panta 4. punktu;

d)

papildu izkrāvumus, kas atļauti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

e)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

f)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

2.   Krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu, ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi.

5. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, kas vēl nav pilnībā apgūta.

6. pants

Aizliegums

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI; VII; VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Atlantijas lielgalvi, kas nozvejots minētajos apgabalos.

7. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

8. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/72

Regulas (ES) 2016/72 IA pielikumā ierakstu tabulā attiecībā uz anšovu ICES IX, X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) aizstāj ar šādu:

“Suga:

Anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

IX un X; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

7 174

 

 

Portugāle

7 826

 

 

Savienība

15 000

 

 

KPN

15 000

 

Piesardzīga KPN”

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra. Tomēr 8. pantu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 12. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

G. MATEČNÁ


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(3)  Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) 2016/72 (2016. gada 22. janvāris), ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2016., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).


PIELIKUMS

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

1. DAĻA

Sugas un sugu grupas

1.

Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis ir norādītas minētā saraksta sākumā. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu:

Vispārpieņemtais nosaukums

Trīsburtu kods

Zinātniskais nosaukums

Melnā mataste

BSF

Aphanopus carbo

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Ziemeļu makrūrzivs

RHG

Macrourus berglax

Sarkanspuru pagele

SBR

Pagellus bogaraveo

Lielacu diegspuru vēdzele

GFB

Phycis blennoides

2.

Šajā regulā “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minētās sugas.

Vispārpieņemtais nosaukums

Trīsburtu kods

Zinātniskais nosaukums

Dziļūdens kaķhaizivis

API

Apristurus spp.

Apmetņa haizivs

HXC

Chlamydoselachus anguineus

Īsraga haizivis

CWO

Centrophorus spp.

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Gardeguna samtainā dzeloņzivs

CYP

Centroscymnus crepidater

Melnā kaķhaizivs

CFB

Centroscyllium fabricii

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Lielā laternhaizivs

ETR

Etmopterus princeps

Laternhaizivs

ETX

Etmopterus spinax

Peles kaķhaizivs

GAM

Galeus murinus

Sešžaunu haizivs

SBL

Hexanchus griseus

Buru haizivs

OXN

Oxynotus paradoxus

Aszobe

SYR

Scymnodon ringens

Grenlandes haizivs

GSK

Somniosus microcephalus

2. DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas (dzīvsvara tonnās)

Suga:

Dziļūdens haizivis

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII, VIII un IX zonā

(DWS/56789-)

Gads

2017

2018

 

 

Savienība

10 (1)

10 (1)

 

 

KPN

10 (1)

10 (1)

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.


Suga:

Dziļūdens haizivis

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi X zonā

(DWS/10-)

Gads

2017

2018

 

 

Portugāle

10 (2)

10 (2)

 

 

Savienība

10 (2)

10 (2)

 

 

KPN

10 (2)

10 (2)

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.


Suga:

Dziļūdens haizivis, Deania hystricosa un Deania profundorum

Zona:

Starptautiskie ūdeņi XII zonā

(DWS/12INT-)

Gads

2017

2018

 

 

Īrija

0

0

 

 

Spānija

0

0

 

 

Francija

0

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

0

 

 

Savienība

0

0

 

 

KPN

0

0

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.


Suga:

Dziļūdens haizivis

Zona:

Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

(DWS/F3412C)

Gads

2017

2018

 

 

Savienība

10 (3)

10 (3)

 

 

KPN

10 (3)

10 (3)

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.


Suga:

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā

(BSF/1234-)

Gads

2017

2018

 

 

Vācija

3

3

 

 

Francija

3

3

 

 

Apvienotā Karaliste

3

3

 

 

Savienība

9

9

 

 

KPN

9

9

 

Piesardzīga KPN


Suga:

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā

(BSF/56712-)

Gads

2017

2018

 

 

Vācija

34

30

 

 

Igaunija

17

15

 

 

Īrija

84

74

 

 

Spānija

168

148

 

 

Francija

2 362

2 078

 

 

Latvija

110

97

 

 

Lietuva

1

1

 

 

Polija

1

1

 

 

Apvienotā Karaliste

168

148

 

 

Citi

9 (4)

8 (4)

 

 

Savienība

2 954

2 600

 

 

KPN

2 954

2 600

 

Analītiska KPN


Suga:

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā

(BSF/8910-)

Gads

2017

2018

 

 

Spānija

10

9

 

 

Francija

26

23

 

 

Portugāle

3 294

2 965

 

 

Savienība

3 330

2 997

 

 

KPN

3 330

2 997

 

Analītiska KPN


Suga:

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā

(BSF/C3412-)

Gads

2017

2018

 

 

Portugāle

2 488

2 189

 

 

Savienība

2 488

2 189

 

 

KPN

2 488

2 189

 

Piesardzīga KPN


Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

(ALF/3X14-)

Gads

2017

2018

 

 

Īrija

9

9

 

 

Spānija

63

63

 

 

Francija

17

17

 

 

Portugāle

182

182

 

 

Apvienotā Karaliste

9

9

 

 

Savienība

280

280

 

 

KPN

280

280

 

Analītiska KPN


Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un IV zonā

(RNG/124-)

Gads

2017

2018

 

 

Dānija

1 (5)

1 (5)

 

 

Vācija

1 (5)

1 (5)

 

 

Francija

7 (5)

7 (5)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 (5)

1 (5)

 

 

Savienība

10 (5)

10 (5)

 

 

KPN

10 (5)

10 (5)

 

Piesardzīga KPN


Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā

(RNG/03-)

Gads

2017

2018

 

 

Dānija

263 (6)  (7)

211 (6)  (7)

 

 

Vācija

1 (6)  (7)

1 (6)  (7)

 

 

Zviedrija

14 (6)  (7)

11 (6)  (7)

 

 

Savienība

278 (6)  (7)

223 (6)  (7)

 

 

KPN

278 (6)  (7)

223 (6)  (7)

 

Piesardzīga KPN


Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā

(RNG/5B67-)

Gads

2017

2018

 

 

Vācija

6 (8)  (9)

6 (8)  (9)

 

 

Igaunija

45 (8)  (9)

46 (8)  (9)

 

 

Īrija

198 (8)  (9)

203 (8)  (9)

 

 

Spānija

49 (8)  (9)

50 (8)  (9)

 

 

Francija

2 513  (8)  (9)

2 569  (8)  (9)

 

 

Lietuva

58 (8)  (9)

59 (8)  (9)

 

 

Polija

29 (8)  (9)

30 (8)  (9)

 

 

Apvienotā Karaliste

148 (8)  (9)

151 (8)  (9)

 

 

Citi

6 (8)  (9)  (10)

6 (8)  (9)  (10)

 

 

Savienība

3 052  (8)  (9)

3 120  (8)  (9)

 

 

KPN

3 052  (8)  (9)

3 120  (8)  (9)

 

Analītiska KPN


Suga:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā

(RNG/8X14-)

Gads

2017

2018

 

 

Vācija

17 (11)  (12)

14 (11)  (12)

 

 

Īrija

4 (11)  (12)

3 (11)  (12)

 

 

Spānija

1 883  (11)  (12)

1 508  (11)  (12)

 

 

Francija

87 (11)  (12)

69 (11)  (12)

 

 

Latvija

30 (11)  (12)

24 (11)  (12)

 

 

Lietuva

4 (11)  (12)

3 (11)  (12)

 

 

Polija

590 (11)  (12)

472 (11)  (12)

 

 

Apvienotā Karaliste

8 (11)  (12)

6 (11)  (12)

 

 

Savienība

2 623  (11)  (12)

2 099  (11)  (12)

 

 

KPN

2 623  (11)  (12)

2 099  (11)  (12)

 

Analītiska KPN


Suga:

Sarkanspuru pagele

Pagellus bogaraveo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

(SBR/678-)

Gads

2017

2018

 

 

Īrija

4 (13)

4 (13)

 

 

Spānija

116 (13)

104 (13)

 

 

Francija

6 (13)

5 (13)

 

 

Apvienotā Karaliste

14 (13)

13 (13)

 

 

Citi

4 (13)

4 (13)

 

 

Savienība

144 (13)

130 (13)

 

 

KPN

144 (13)

130 (13)

 

Analītiska KPN


Suga:

Sarkanspuru pagele

Pagellus bogaraveo

Zona:

Savienības un starptautiskajos ūdeņos IX zonā (14)

(SBR/09-)

Gads

2017

2018

 

 

Spānija

137 (15)

130 (15)

 

 

Portugāle

37 (15)

35 (15)

 

 

Savienība

174 (15)

165 (15)

 

 

KPN

174 (15)

165 (15)

 

Analītiska KPN


Suga:

Sarkanspuru pagele

Pagellus bogaraveo

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi X zonā

(SBR/10-)

Gads

2017

2018

 

 

Spānija

5

5

 

 

Portugāle

507

507

 

 

Apvienotā Karaliste

5

5

 

 

Savienība

517

517

 

 

KPN

517

517

 

Analītiska KPN


Suga:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā

(GFB/1234-)

Gads

2017

2018

 

 

Vācija

9

8

 

 

Francija

9

8

 

 

Apvienotā Karaliste

15

13

 

 

Savienība

33

29

 

 

KPN

33

29

 

Analītiska KPN


Suga:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(GFB/567-)

Gads

2017

2018

 

 

Vācija

11 (16)

10 (16)

 

 

Īrija

278 (16)

247 (16)

 

 

Spānija

628 (16)

559 (16)

 

 

Francija

380 (16)

338 (16)

 

 

Apvienotā Karaliste

869 (16)

774 (16)

 

 

Savienība

2 166  (16)

1 928  (16)

 

 

KPN

2 166  (16)

1 928  (16)

 

Analītiska KPN


Suga:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā

(GFB/89-)

Gads

2017

2018

 

 

Spānija

258 (17)

230 (17)

 

 

Francija

16 (17)

14 (17)

 

 

Portugāle

11 (17)

10 (17)

 

 

Savienība

285 (17)

254 (17)

 

 

KPN

285 (17)

254 (17)

 

Analītiska KPN


Suga:

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi X un XII zonā

(GFB/1012-)

Gads

2017

2018

 

 

Francija

9

8

 

 

Portugāle

40

36

 

 

Apvienotā Karaliste

9

8

 

 

Savienība

58

52

 

 

KPN

58

52

 

Analītiska KPN

(1)  Vienīgi attiecībā uz piezveju specializētā melnās matastes zvejā ar āķu jedām. Specializētā zveja nav atļauta.

(2)  Vienīgi attiecībā uz piezveju specializētā melnās matastes zvejā ar āķu jedām. Specializētā zveja nav atļauta.

(3)  Vienīgi attiecībā uz piezveju specializētā melnās matastes zvejā ar āķu jedām. Specializētā zveja nav atļauta.

(4)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5)  Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/124-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(6)  Strupdeguna garastes specializēto zveju ICES IIIa zonā neveic.

(7)  Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/03-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(8)  Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIII, IX, X, XII un XIV zonā (RNG/*8X14- strupdeguna garastei; RHG/*8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejai).

(9)  Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/5B67-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(10)  Vienīgi piezvejai. Nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(11)  Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb, VI, VII zonā (RNG/*5B67- strupdeguna garastei; RHG/*5B67- makrūrzivs piezvejai).

(12)  Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/8X14-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

(13)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(14)  Par nozveju GFCM 37.1.1. zonā tomēr ir jāziņo (SBR/F3711). Par nozveju CECAF 34.1.11. zonā tomēr ir jāziņo (SBR/F34111).

(15)  Ne vairāk kā 8 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos VI, VII un VIII zonā (SBR/*678-).

(16)  Ne vairāk kā 8 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIII un IX zonā (GFB/*89-).

(17)  Ne vairāk kā 8 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā (GFB/*567-).