(1)

Darījumu partneriem ir pienākums aizsargāt sevi pret kredītriska darījumiem ar atvasināto instrumentu darījumu partneriem, iekasējot maržas, ja šiem līgumiem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris. Šajā regulā ir izklāstīti standarti savlaicīgai, precīzai un pienācīgi nošķirtai nodrošinājuma apmaiņai. Šie standarti būtu obligāti jāpiemēro nodrošinājumam, ko darījumu partneriem ir pienākums iekasēt vai sniegt saskaņā ar šo regulu. Tomēr darījumu partneriem, kuri piekrīt iekasēt vai sniegt nodrošinājumu papildus šīs regulas prasībām, vajadzētu spēt izvēlēties, vai tie apmainās ar nodrošinājumu saskaņā ar šiem standartiem.

(2)

Darījumu partneriem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punkta prasības, būtu jāņem vērā nefinanšu darījumu partneru atšķirīgie riska profili, kas nesasniedz regulas 10. pantā minēto tīrvērtes slieksni, nosakot savas riska pārvaldības procedūras ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti ar šādām vienībām. Tāpēc ir lietderīgi ļaut darījumu partneriem noteikt, vai darījumu partnera kredītriska līmeni, ko rada šādi nefinanšu darījumu partneri, kas nesasniedz attiecīgo tīrvērtes slieksni, vajadzētu mazināt, apmainoties ar nodrošinājumu. Ņemot vērā to, ka var pieņemt, ka nefinanšu darījumu partneriem, kas uzņēmējdarbību veic trešā valstī un kas nesasniegtu attiecīgo tīrvērtes slieksni, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, ir tie paši riska profili kā tādiem nefinanšu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nesasniedz attiecīgo tīrvērtes slieksni, būtu jāpiemēro tāda pati pieeja abiem vienību veidiem, lai novērstu regulējuma arbitrāžu.

(3)

Darījumu partneri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, ir jāaizsargā pret otra darījumu partnera iespējamo saistību neizpildes risku. Tādēļ ir nepieciešami divi nodrošinājuma veidi maržu izteiksmē, lai pienācīgi pārvaldītu riskus, kam ir pakļauti minētie darījumu partneri. Pirmais veids ir mainīgā marža, kas aizsargā darījumu partnerus pret riska darījumiem, kas saistīti ar to ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pašreizējo tirgus vērtību. Otrais veids ir sākotnējā marža, kas aizsargā darījumu partnerus pret iespējamajiem zaudējumiem, kuri varētu rasties no atvasināto instrumentu pozīcijas tirgus vērtības izmaiņām, kas notikušas laikposmā no pēdējās apmaiņas ar mainīgo likmi pirms darījumu partnera saistību neizpildes un brīža, kad ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi tiek aizstāti vai tiek ierobežots attiecīgais risks.

(4)

Tā kā centrālajiem darījumu partneriem (CCP) saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var būt piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādēm, ir jāizslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, ko CCP noslēdz saistību neizpildes pārvaldības procesa ietvaros, kā paredzēts šīs regulas prasībās, jo minētajiem līgumiem jau piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 (2) noteikumus un tādēļ tiem nepiemēro šīs regulas noteikumus.

(5)

Attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti un kuri ietver sākotnējās prēmijas maksājumu, lai garantētu līguma izpildi, darījumu partnerim, kas saņem prēmijas maksājumu (“iespējas līguma pārdevējs”) nav pašreizēja vai iespējama nākotnes riska darījuma ar darījuma partneri. Turklāt šādu līgumu ikdienas tirgus vērtību jau sedz minētās prēmijas maksājums. Līdz ar to, ja savstarpējā ieskaita kopu veido šādas iespējas līgumu pozīcijas, iespējas līguma pārdevējam būtu jāspēj izvēlēties neiekasēt sākotnējās vai mainīgās maržas attiecībā uz šādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu veidiem, ja iespējas līgumu pārdevējs nav pakļauts nekādam kredītriskam. Tomēr darījumu partnerim, kas maksā prēmiju (“iespējas līgumu pircējam”) būtu jāiekasē gan sākotnējā, gan mainīgā marža.

(6)

Lai arī strīdu izšķiršanas procesi, kas ietverti divpusējos līgumos starp darījumu partneriem, ir noderīgi strīdu ilguma un biežuma mazināšanai, darījumu partneriem, pirmkārt, būtu jāiekasē vismaz neapstrīdētā summa, ja tiek apstrīdēta maržas pieprasījuma summa. Tas mazinās risku, kas rodas no apstrīdētajiem darījumiem, un līdz ar to nodrošinās, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, pēc iespējas ir nodrošināti.

(7)

Lai garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visās jurisdikcijās gadījumā, ja darījumu partneris, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, noslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, ar darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, būtu jāveic apmaiņa ar sākotnējo un mainīgo maržu abos virzienos. Darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, veicot darījumus ar darījumu partneriem, kurš veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, būtu aizvien jāpiemēro pienākums novērtēt divpusēju līgumu juridisko izpildāmību un nošķiršanas līgumu efektivitāti.

(8)

Ir lietderīgi ļaut darījumu partneriem piemērot minimālo pārskaitījuma summu, apmainoties ar nodrošinājumu, lai samazinātu operatīvo slogu, ko rada apmaiņa ar ierobežotām summām, ja riska darījumu vērtība mainās tikai nedaudz. Tomēr būtu jānodrošina, ka šāda minimālā pārskaitījuma summa tiek izmantota kā operatīvs instruments un nevis kā nenodrošināta kredītlīnija starp darījumu partneriem. Tādēļ attiecībā uz minimālo pārskaitījuma summu būtu jānosaka tās maksimālais līmenis.

(9)

Operatīvu iemeslu dēļ dažos gadījumos varētu būt lietderīgāk nodalīt atsevišķas minimālā pārskaitījuma summas sākotnējai un mainīgajai maržai. Šādos gadījumos darījumu partneriem vajadzētu būt iespējai vienoties par atsevišķām minimālā pārskaitījuma summām mainīgajai un sākotnējai maržai. Tomēr atsevišķo minimālā pārskaitījuma summu kopsummai nevajadzētu pārsniegt minimālā pārskaitījuma summas maksimālo līmeni. Praktisku apsvērumu dēļ vajadzētu būt iespējai definēt minimālo pārksaitījuma summu valūtā, kurā parasti apmainās ar maržām, un tā var arī nebūt euro.

(10)

Dažas trešo valstu jurisdikcijas var noteikt atšķirīgu darbības jomu Regulai (ES) Nr. 648/2012 saistībā ar savām prasībām attiecībā uz nodrošinājuma apmaiņu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Tādēļ, ja šī regula pieprasa, ka tikai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti un kurus reglamentē Regula (ES) Nr. 648/2012, ir ietverti maržu aprēķinā, ko veic pārrobežu savstarpējā ieskaita kopām, darījumu partneriem dažādās jurisdikcijās, iespējams, vajadzētu divkāršot nepieciešamos aprēķinus, lai ņemtu vērā atšķirīgās definīcijas vai produktu atšķirīgo darbības jomu saskaņā ar attiecīgajām maržas prasībām. Tas varētu radīt neprecīzus maržas aprēķinus. Turklāt tas, visticamāk, palielinātu strīdu risku. Tādēļ, ļaujot izmantot plašāku produktu kopumu pārrobežu savstarpējā ieskaita kopās, kas ietver visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuriem piemēro nodrošinājuma apmaiņu vienā vai otrā jurisdikcijā, tiktu sekmēts vienmērīgs maržas iekasēšanas process. Šī pieeja atbilst sistēmiskā riska mazināšanas mērķim, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 648/2012, jo maržas prasības piemērotu plašākai produktu virknei.

(11)

Darījumu partneri var izvēlēties iekasēt sākotnējās maržas naudā, un šādā gadījumā nodrošinājumam nebūtu jāpiemēro diskonts, ja nodrošinājuma valūta atbilst valūtai, kas ir noteikta līgumā. Tomēr, ja sākotnējās maržas tiek iekasētas naudā tādā valūtā, kas atšķiras no valūtas, kas ir noteikta līgumā, valūtu nesakritība var radīt ārvalstu valūtas kursa risku. Šā iemesla dēļ valūtu nesakritības diskonts būtu jāpiemēro sākotnējām maržām, kas iekasētas naudā citā valūtā. Attiecībā uz mainīgajām maržām, kas iekasētas naudā, saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu diskonts nav nepieciešams, pat ja maksājums tiek veikts no līgumā noteiktās valūtas atšķirīgā valūtā.

(12)

Nosakot sākotnējās maržas prasību līmeni, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas padome jo īpaši ņēma vērā divus aspektus, kā atspoguļots to sistēmā “Maržas prasības atvasinātajiem instrumentiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti”, 2015. gada marts (BCBS-IOSCO sistēma). Pirmais aspekts ir augstas kredītkvalitātes un likvīdu aktīvu pieejamība, kas sedz sākotnējās maržas prasības. Otrais aspekts ir proporcionalitātes princips, tā kā mazākus finanšu un nefinanšu darījumu partnerus var nesamērīgi ietekmēt sākotnējās maržas prasības. Lai uzturētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ar šo regulu būtu jāievieš robežvērtība, kas ir tieši tāda pati, kā BCBS-IOSCO sistēmā, kuru nesasniedzot, abiem darījumu partneriem nav jāapmainās ar sākotnējo maržu. Tam vajadzētu būtiski samazināt izmaksas un operatīvo slogu mazākiem dalībniekiem un jānovērš bažas par augstas kredītkvalitātes un likvīdu aktīvu pieejamību, neapdraudot Regulas (ES) Nr. 648/2012 vispārīgos mērķus.

(13)

Lai arī robežvērtības būtu vienmēr jāaprēķina grupas līmenī, investīciju fondi būtu jāuzskata par īpašu gadījumu, jo tos var pārvaldīt viens ieguldījumu pārvaldnieks un tos var atspoguļot kā vienu grupu. Tomēr, ja fondi ir atšķirīgi aktīvu kopumi un nav nodrošināti, garantēti vai tos neatbalsta citi investīciju fondi vai pats ieguldījumu pārvaldnieks, tie ir samērā attālināti no riska salīdzinājumā ar pārējo grupu. Tādēļ, aprēķinot robežvērtības saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu, šādi investīciju fondi būtu jāuzskata par atšķirīgām vienībām.

(14)

Attiecībā uz sākotnējo maržu šīs regulas prasībām, visticamāk, būs izmērāma ietekme uz tirgus likviditāti, jo aktīvus, kas sniegti kā nodrošinājums, nevar likvidēt vai citādi atkārtoti izmantot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma, kura tīrvērte tiek veikta necentralizēti, darbības laikā. Šādas prasības rada nozīmīgas izmaiņas tirgus praksē un norāda uz konkrētām operatīvām un praktiskām problēmām, kas būs jārisina, tiklīdz jaunās prasības būs stājušās spēkā. Ņemot vērā to, ka mainīgā marža jau sedz realizētās svārstības ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, vērtībā līdz pat saistību neizpildei, piemērojot sākotnējās maržas prasības, ir uzskatāms par samērīgu neizpildītajiem līgumiem piemērot EUR 8 miljardu robežvērtību bruto nosacītajās summās. Šo robežvērtību piemēro grupas līmenī vai, ja darījuma partneris nav daļa no grupas, atsevišķas vienības līmenī. Neizpildīto līgumu bruto nosacītā kopējā summa būtu jāizmanto kā piemērota atsauce, ņemot vērā, ka tā ir piemērota mērvienība, lai izmērītu tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu portfeļa apjomu un sarežģītību, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Tā ir arī atsauce, ko ir viegli uzraudzīt un paziņot. Šīs robežvērtības ir arī saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, un tādēļ atbilst starptautiskajiem standartiem.

(15)

Bruto nosacītās kopējās summas aprēķinā būtu jāiekļauj arī riska darījumi, kas rodas no līgumiem vai no darījumu partneriem, kas ir pastāvīgi vai daļēji atbrīvoti no maržām. Tas tāpēc, ka ir jāņem vērā visi līgumi, lai noteiktu darījumu partnera portfeļa apjomu un sarežģītību. Tādēļ ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuriem tīrvērte tiek veikta necentralizēti, kurus var atbrīvot no šīs regulas prasībām, ir arī svarīgi, lai noteiktu darījumu partnera portfeļa apjomu, mērogu un sarežģītību, un līdz ar to būtu jāietver robežvērtību aprēķinā.

(16)

Ir lietderīgi izklāstīt īpašas riska pārvaldības procedūras konkrētiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, veidiem, kas uzrāda īpaša riska profilus. Jo īpaši apmaiņa ar mainīgo maržu bez sākotnējās maržas saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu būtu jāuzskata par piemērotu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņas līgumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi. Līdzīgi, tā kā starpvalūtu mijmaiņas darījumus var sadalīt ārvalstu valūtas nākotnes darījumu secībā, sākotnējai maržai būtu jāsedz tikai procentu likmes komponente.

(17)

Būtu jāņem vērā šķēršļi, ar ko nodrošinātu obligāciju emitenti vai nodrošinājuma portfeļi saskaras, sniedzot nodrošinājumu. Tādēļ saskaņā ar īpašu noteikumu kopumu nodrošināto obligāciju emitentiem vai nodrošinājuma portfeļiem nevajadzētu noteikt pienākumu sniegt nodrošinājumu. Tas sniegtu zināmu elastību nodrošināto obligāciju emitentiem vai nodrošinājuma portfeļiem, vienlaikus nodrošinot, ka to darījumu partneru riski ir ierobežoti. Nodrošnāto obligāciju emitenti vai nodrošinājuma portfeļi var saskarties ar juridiskiem šķēršļiem attiecībā uz bezskaidras naudas nodrošinājuma sniegšanu vai iekasēšanu sākotnējai vai mainīgajai maržai vai mainīgās maržas sniegšanu naudā, jo mainīgās maržas maksājumu var uzskatīt par augstākas prioritātes prasību salīdzinājumā ar obligāciju turētāju prasībām, kā rezultātā varētu rasties juridisks šķērslis. Līdzīgi, iespēju aizstāt vai atsaukt sākotnējo maržu varētu uzskatīt par prasību, kas ir augstākas prioritātes prasība salīdzinājumā ar obligāciju turētāju prasībām, saskaroties ar tāda paša veida ierobežojumiem. Tomēr nodrošināto obligāciju emitentam vai nodrošinātajam portfelim nav noteikti ierobežojumi atgriezt naudu, kas iepriekš iekasēta kā mainīgā marža. Tādēļ nodrošināto obligāciju emitentu vai nodrošinājuma portfeļu darījumu partneriem būtu jāsniedz mainīgā marža naudā un tiem vajadzētu būt tiesībām atgūt visu summu vai tās daļu, bet nodrošināto obligāciju emitentiem vai nodrošinājuma portfeļiem būtu jāsniedz mainīgā marža tikai par to summu naudā, kas tika iepriekš saņemta.

(18)

Darījumu partneriem būtu vienmēr jānovērtē to savstarpējo prasījumu ieskaita un nošķiršanas līgumu juridiskā izpildāmība. Ja attiecībā uz trešās valsts tiesisko regulējumu šie novērtējumi izrādās negatīvi, darījumu partneriem būtu jāpaļaujas uz pasākumiem, kas atšķiras no divpusējās apmaiņas ar maržām. Lai nodrošinātu konsekvenci ar starptautiskajiem standartiem, novērstu to, ka Savienības darījumu partneriem zūd iespēja veikt darījumus ar darījumu partneriem minētajās jurisdikcijās, un lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības darījumu partneriem, ir lietderīgi noteikt minimālo robežvērtību, kuru nesasniedzot, darījumu partneri var veikt tirdzniecību ar darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajās jurisdikcijās, neapmainoties ar sākotnējo vai mainīgo maržu. Ja darījumu partneriem ir iespēja iekasēt maržas un tie var nodrošināt, ka attiecībā uz iekasēto nodrošinājumu atšķirībā no sniegtā nodrošinājuma var izpildīt šīs regulas noteikumus, Savienības darījumu partneriem būtu vienmēr jāiekasē nodrošinājums. Riska darījumi, kas rodas no līgumiem ar darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību trešo valstu jurisdikcijās un kurus nesedz nekāda nodrošinājuma apmaiņa, jo to neļauj juridiskie šķēršļi šādās jurisdikcijās, būtu jāierobežo ar robežvērtību, jo kapitāls netiek uzskatīts par ekvivalentu maržas apmaiņai attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, un ne visiem darījumu partneriem, kam saskaņā ar šo regulu piemēro maržas prasības, piemēro arī kapitāla prasības. Šī robežvērtība būtu jānosaka tādā veidā, lai to varētu viegli aprēķināt un pārbaudīt. Lai novērstu sistēmiskā riska rašanos un to, ka šāds īpašs režīms rada iespēju apiet šīs regulas noteikumus, minētā robežvērtība ir jānosaka piesardzīgā līmenī. Šāda pieeja tiktu uzskatīta par pietiekami piesardzīgu, jo ir arī citas riska mazināšanas metodes, kas ir alternatīva maržām.

(19)

Lai novērstu, ka nodrošinājumu nevar likvidēt nekavējoties pēc darījumu partnera saistību neizpildes, ir nepieciešams, veicot sākotnējās maržas aprēķinu, ņemt vērā laikposmu no visnesenākās nodrošinājuma apmaiņas, kas sedz līgumu savstarpējā ieskaita kopu, ar saistības nepildošu darījumu partneri, līdz līgumu noslēguma un atlikušā tirgus riska atkārtotas ierobežošanas brīdim. Šo laikposmu dēvē par “maržinālo riska periodu” (MPOR), un tas ir tas pats instruments, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 272. panta 9. punktā izmantots attiecībā uz kredītiestāžu darījumu partneru kredītrisku. Tomēr tā kā abu regulu mērķi atšķiras un Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir izklāstīti noteikumi maržinālā riska perioda aprēķināšanai tikai pašu kapitāla prasību nolūkā, šajā regulā būtu jāietver īpaši noteikumi par maržinālā riska periodu, kas ir nepieciešami saistībā ar riska pārvaldības procedūrām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Maržinālā riska periodā būtu jāņem vērā procesi, kas pieprasīti šajā regulā attiecībā uz apmaiņu ar maržām.

(20)

Ar sākotnējo un mainīgo maržu kopumā būtu jāapmainās ne vēlāk kā darbdienas beigās, kas seko pēc izpildes dienas. Tomēr ir atļauts pagarināt termiņu apmaiņai ar mainīgo maržu, ja to kompensē piemērots maržinālā riska perioda aprēķins. Alternatīvi, ja netiek piemērotas sākotnējās maržas prasības, termiņa pagarinājums būtu jāatļauj, ja ir iekasēta pienācīga papildu mainīgās maržas summa.

(21)

Izstrādājot sākotnējās maržas modeļus un aprēķinot piemērotu maržinālā riska periodu, darījumu partneriem būtu jāņem vērā nepieciešamība pēc modeļiem, kas aptver tirgus likviditāti, tirgus dalībnieku skaitu un attiecīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu apjomu. Tajā pašā laikā ir nepieciešams izstrādāt modeli, ko abas puses var saprast, atveidot un uz ko tās var paļauties, lai atrisinātu strīdus. Tādēļ darījumu partneriem būtu jāļauj kalibrēt modeli un aprēķināt maržinālo riska periodu, tikai atkarībā no tirgus apstākļiem, bez vajadzības pielāgot to aplēses konkrētu darījumu partneru īpatnībām. Tas savukārt norāda uz to, ka darījumu partneri var izvēlēties pieņemt atšķirīgus modeļus, lai aprēķinātu sākotnējās maržas summas, ar ko tiem jāapmainās, un ka minētās sākotnējās maržas summas nedrīkst būt simetriskas.

(22)

Lai arī pietiekami bieži ir nepieciešams atkārtoti kalibrēt sākotnējās maržas modeli, jauna kalibrēšana var radīt negaidītus maržas prasību apjomus. Šā iemesla dēļ būtu jānosaka piemērots laikposms, kurā vēl var apmainīties ar maržām, balstoties uz iepriekšējo kalibrēšanu. Tam būtu jādod darījumu partneriem pietiekams laiks, lai tie izpildītu maržas pieprasījumus, ko rada atkārtota kalibrēšana.

(23)

Nodrošinājums būtu jāuzskata par brīvi pārvedamu, ja nodrošinājuma sniedzēja saistību neizpildes gadījumā nav regulējošu vai juridisku šķēršļu vai trešās puses prasījumu, tostarp to, ko pieprasa trešās puses līdzekļu pārvaldītājs. Tomēr konkrētas prasības, piemēram, nodrošinājuma pārveduma dēļ radušās izmaksas un izdevumi apgrūtinājumu veidā, kas parasti noteiktas visiem vērtspapīru pārvedumiem, nebūtu jāuzskata par šķērsli, jo tas radītu situāciju, kurā vienmēr tiktu konstatēts kāds šķērslis.

(24)

Iekasējošajam darījumu partnerim vajadzētu būt operatīvām spējām likvidēt nodrošinājumu attiecīgā nodrošinājuma saistību neizpildes gadījumā. Iekasējošajam darījumu partnerim vajadzētu vienmēr spēt izmantot likvidācijas rezultātā gūtos naudas ieņēmumus, lai noslēgtu līdzvērtīgu līgumu ar citu darījumu partneri vai ierobežotu izrietošo risku. Līdz ar to pieejai tirgum vajadzētu būt priekšnoteikumam nodrošinājuma iekasētājam, lai tas varētu vai nu nodrošinājumu pārdot vai to pārdot ar atpirkšanu samērīgā laikposmā. Šai iespējai vajadzētu būt neatkarīgai no nodrošinājuma sniedzēja.

(25)

Iekasētajam nodrošinājumam vajadzētu būt pietiekami augstai likviditātei un kredītkvalitātei, lai ļautu iekasējošajam darījumu partnerim likvidēt pozīcijas, neciešot zaudējumu saistībā ar būtiskām vērtības izmaiņām, ja otrs darījumu partneris nepilda saistības. Nodrošinājuma kredītkvalitāte būtu jānovērtē, pamatojoties uz atzītām metodēm, piemēram, ārējo kredītu novērtēšanas iestāžu reitingiem. Lai mazinātu risku, ka notiek mehāniska paļaušanās uz ārējiem reitingiem, būtu jāievieš vairāki papildu aizsargpasākumi. Minētajiem aizsargpasākumiem būtu jāietver iespēja izmantot apstiprinātu uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) modeli un iespēju atlikt tāda nodrošinājuma aizstāšanu, kas kļūst neatbilstīgs reitinga pazemināšanas dēļ, lai efektīvi mazinātu iespējamo “domino efektu”, kas var rasties no pārmērīgas paļaušanās uz ārējiem kredītnovērtējumiem.

(26)

Lai arī diskonti mazina risku, ka iekasētais nodrošinājums nav pietiekams, lai segtu maržas vajadzības finanšu spriedzes laikā, ir nepieciešami arī pārējie riska mazināšanas paņēmieni, pieņemot bezskaidras naudas nodrošinājumu, lai nodrošinātu, ka to var efektīvi likvidēt. Jo īpaši darījumu partneriem būtu jānodrošina, ka iekasētais nodrošinājums ir pamatoti diversificēts attiecībā uz atsevišķiem emitentiem, emitentu veidiem un aktīvu klasēm.

(27)

Ietekme uz finansiālo stabilitāti, ko rada tāda nodrošinājuma likvidēšana, kuru snieguši sistēmiski nenozīmīgi darījumu partneri, ir ierobežota. Sākotnējās maržas koncentrācijas ierobežojumi varētu būt apgrūtinoši darījumu partneriem, kuriem ir mazie ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfeļi, jo tiem varētu būt sniegšanai pieejama tikai ierobežota atbilstīgu nodrošinājumu virkne. Tāpēc, neraugoties uz to, ka nodrošinājuma diversifikācija ir derīgs riska mazināšanas paņēmiens, sistēmiski nenozīmīgiem darījumu partneriem nebūtu jādiversificē nodrošinājums. No otras puses, sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm un citiem darījumu partneriem, kam ir lieli ārpusbiržas atvasināto instrumenti portfeļi un kas veic savstarpējus darījumus, būtu jāpiemēro koncentrācijas ierobežojumi vismaz sākotnējai maržai, tostarp attiecībā uz atbilstīgu nodrošinājumu, kas ietver dalībvalstu valsts parāda vērtspapīrus. Minētie darījumu partneri ir pietiekami sarežģīti, lai pārveidotu nodrošinājumu vai piekļūtu vairākiem tirgiem un emitentiem nolūkā pietiekami diversificēt sniegto nodrošinājumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 131. pantā paredzēts, ka iestādes ir jānosaka kā sistēmiski nozīmīgas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tomēr ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 plašo darbības jomu, būtu jāievieš kvantitatīvs slieksnis, lai prasības koncentrācijas ierobežojumiem tiktu piemērotas arī darījumu partneriem, kuri, iespējams, neatbilst minētajām esošajām sistēmiski nozīmīgu iestāžu kategorijām, bet kuriem tomēr būtu jāpiemēro koncentrācijas ierobežojumi to ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfeļu apjoma dēļ.

(28)

Pensiju shēmu mehānismiem piemēro divpusējā nodrošinājuma prasības. Tomēr ir svarīgi novērst pārmērīgu slogu, ko minētās prasības rada šo shēmu gaidāmajiem darbības rezultātiem un līdz ar to nākotnes pensionāru ienākumiem. Pensijas shēmu mehānismu saistības attiecībā pret pensionāriem ir denominētas vietējā valūtā, un tādēļ to ieguldījumi ir jādenominē tajā pašā valūtā, lai novērstu ārvalstu valūtu nesakritības izmaksas un riskus. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka koncentrācijas ierobežojumus nepiemēro pensijas shēmu mehānismiem tādā pašā veidā kā citiem darījumu partneriem. Tomēr ir svarīgi, lai tiktu ieviestas piemērotas riska pārvaldības procedūras nolūkā uzraudzīt un novērst iespējamos koncentrācijas riskus, kas rodas no minētā īpašā režīma. Šo noteikumu piemērošana attiecībā uz pensijas shēmu mehānismiem būtu jāuzrauga un jāpārskata, ņemot vērā tirgus tendences.

(29)

Būtu jāatzīst grūtības nošķirt naudas nodrošinājumu, ļaujot darījumu partneriem sniegt ierobežotu sākotnējās maržas summu naudas veidā un ļaujot līdzekļu pārvaldītājiem atkārtoti ieguldīt šajā naudas nodrošinājumā. Tomēr līdzekļu pārvaldītāja rīcībā esošā nauda ir saistības, kas līdzekļu pārvaldītājam ir pret sniedzošo darījumu partneri, kas rada kredītrisku sniedzošajam darījumu partnerim. Tādēļ, lai samazinātu sistēmisko risku, skaidras naudas izmantošanai kā sākotnējai maržai būtu jāpiemēro diverisfikācijas prasības vismaz attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Sistēmiski nozīmīgām iestādēm būtu jāpieprasa vai nu ierobežot naudā iekasētās sākotnējās maržas summu, vai diversificēt riska darījumus, izmantojot vairāk nekā vienu līdzekļu pārvaldītāju.

(30)

Nodrošinājuma vērtībai nebūtu jāuzrāda nozīmīga pozitīva korelācija ar nodrošinājuma sniedzēja kredītvērtību vai pamatā esošā atvasināto instrumentu portfeļa vērtību, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, jo tas apdraudētu aizsardzības efektivitāti, ko piedāvā iekasētais nodrošinājums. Līdz ar to nodrošinājuma sniedzēja vai ar to saistīto vienību emitētie vērtspapīri nebūtu jāpieņem kā nodrošinājums. Darījumu partneriem arī būtu jālūdz uzraudzīt, ka iekasētais nodrošinājums nav pakļauts citiem korelācijas riska veidiem.

(31)

Saistības pildošajam darījumu partnerim vajadzētu būt iespējai likvidēt aktīvus, kas iekasēti kā sākotnējā vai mainīgā marža, pietiekami īsā laikā, lai darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā aizsargātos pret zaudējumiem darījumos ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Līdz ar to šiem aktīviem vajadzētu būtu ļoti likvīdiem un nevajadzētu būt pakļautiem pārmērīgam kredītu, tirgus vai ārvalstu valūtu riskam. Ciktāl nodrošinājuma vērtība ir pakļauta minētajiem riskiem, būtu jāpiemēro pienācīgi pret risku jutīgi diskonti.

(32)

Lai nodrošinātu nodrošinājuma savlaicīgu pārvedumu, darījumu partneriem vajadzētu būt ieviestiem efektīviem operatīviem procesiem. Tam ir nepieciešams, lai nodrošinājuma abpusējas apmaiņas procesi būtu pietiekami precīzi, pārredzami un stabili. Darījumu partneru nespēja vienoties par operatīvu sistēmu un to izveidot, lai veiktu maržas pieprasījumu efektīvu aprēķināšanu, paziņošanu un finalizēšanu, var radīt strīdus un nenotikušas nodrošinājuma apmaiņas, kuru rezultātā var rasties nenodrošināti riska darījumi ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu ietvaros. Līdz ar to ir svarīgi, lai darījumu partneri noteiktu skaidru iekšējo politiku un standartus attiecībā uz nodrošinājuma pārvedumiem. Jebkāda novirze no minētās politikas būtu stingri jāpārskata attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir jāapstiprina minētās novirzes. Turklāt būtu precīzi un detalizēti jāiegrāmato visi piemērojamie noteikumi attiecībā uz nodrošinājuma apmaiņu stabilā, tūlītējā un sistemātiskā veidā.

(33)

Darījumu partneriem, kas noslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, būtu jānoslēdz līgums par nodrošinājuma apmaiņu, lai garantētu tiesisko noteiktību. Līdz ar to nolīgumā par nodrošinājuma apmaiņu būtu jāietver visas materiālās tiesības un pienākumi darījumu partneriem, kas piemērojami ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti.

(34)

Nodrošinājums aizsargā iekasējošo darījuma partneri sniedzošā darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā. Tomēr abi darījumu partneri ir arī atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka veids, kādā tiek turēts iekasētais nodrošinājums, sniedzošajam darījumu partnerim nepalielina pārmērīga sniegtā nodrošinājuma zaudējuma risku iekasējošā darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā. Šā iemesla dēļ divpusējam līgumam starp darījumu partneriem būtu jāļauj abiem darījumu partneriem laikus piekļūt nodrošinājumam, kad viņiem uz to ir tiesības, no kā izriet nepieciešamība pēc noteikumiem par nošķiršanu un noteikumiem, ar ko veic novērtējumu par līguma efektivitāti šajā saistībā, ņemot vērā juridiskos ierobežojumus un katras jurisdikcijas tirgus praksi.

(35)

Ja nodrošinājums, kas iekasēts kā sākotnējās maržas, tiktu tālākieķīlāts, atkārtoti ieķīlāts vai atkārtoti izmantots, tas radītu jaunus riskus darījumu partneriem sakarā ar trešo pušu prasījumiem attiecībā uz aktīviem saistību neizpildes gadījumā. Juridiskie un operatīvie sarežģījumi varētu kavēt vai pat darīt neiespējamu nodrošinājuma atgriešanu sākotnējā nodrošinājuma iekasētāja vai trešās puses saistību neizpildes gadījumā. Lai uzturētu sistēmas efektivitāti un nodrošinātu darījumu partneru kredītrisku pienācīgu mazināšanu, nebūtu jāpieļauj, ka nodrošinājums, kas iekasēts kā sākotnējās maržas, tiktu tālākieķīlāts, atkārtoti ieķīlāts vai atkārtoti izmantots.

(36)

Ņemot vērā naudas nošķiršanas grūtības, pašreizējo praksi naudas nodrošinājuma apmaiņai konkrētās jurisdikcijās un vajadzību pēc paļaušanās uz naudu, nevis vērtspapīriem, ja vērtspapīru pārvešanu var kavēt operatīvi ierobežojumi, naudas nodrošinājums, kas iekasēts kā sākotnējā marža, vienmēr būtu jātur centrālajā bankā vai trešās puses kredītiestādē, jo tas nodrošina nošķiršanu no abiem līguma darījuma partneriem. Lai nodrošinātu šādu nošķiršanu, trešās puses kredītiestādei nebūtu jāpieder tai pašai grupai, kurai pieder jebkurš no darījumu partneriem.

(37)

Ja darījumu partneris paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei savu nodomu izmantot atbrīvojumu no grupas iekšējiem darījumiem, tad, lai kompetentā iestāde varētu izlemt, vai ir izpildīti atbrīvojumam paredzētie nosacījumi, darījumu partnerim būtu jāiesniedz pilnīga dokumentācija, ietverot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama kompetentajai iestādei, lai tā pabeigtu savu novērtējumu.

(38)

Lai varētu uzskatīt, ka grupai ir pietiekami stabilas un noturīgas riska pārvaldības procedūras, ir jāizpilda vairāki noteikumi. Grupai vajadzētu nodrošināt grupas iekšējo riska darījumu regulāru uzraudzību un būtu jāgarantē savlaicīga to pienākumu nokārtošana, kuri izriet no grupas iekšējiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, pamatojoties uz uzraudzības un likviditātes instrumentiem grupas līmenī, kas ir konsekventi ar grupas iekšējo darījumu sarežģītību.

(39)

Lai varētu piemērot atbrīvojumu grupas iekšējiem darījumiem, ir jāpārliecinās, ka piemērojamo tiesību aktu regulatīvie, administratīvie vai citi obligātie noteikumi nevar juridiski kavēt grupas iekšējos darījumu partnerus no savu pienākumu pildīšanas – pārskaitīt naudas līdzekļus vai atmaksāt saistības vai vērtspapīrus saskaņā ar grupas iekšējo darījumu noteikumiem. Līdzīgi, nevajadzētu pastāvēt grupas iekšējo darījumu partneru vai grupas operatīvajām vai darījumdarbības praksēm, kuru rezultātā līdzekļi varētu nebūt pieejami ikdienas maksājumu saistību pildīšanai vai tūlītēju elektronisko līdzekļu pārvedumu veikšanai.

(40)

Šī regula ietver vairākas sīki izklāstītas prasības, kas grupai ir jāizpilda, lai iegūtu atbrīvojumu no maržas sniegšanas attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem. Papildus minētajām saistībām, ja viens vai divi darījumu partneri grupā ir reģistrēti trešā valstī, attiecībā uz kuru vēl nav sniegta līdzvērtības noteikšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu, grupai ir jāapmainās ar mainīgajām un pienācīgi nošķirtām sākotnējām maržām attiecībā uz visiem grupas iekšējiem darījumiem ar meitasuzņēmumiem minētajās trešajās valstīs. Lai novērstu maržas prasību nesamērīgu piemērošanu un ņemot vērā līdzīgas prasības tīrvērtes pienākumiem, šajā regulā būtu jāparedz minētās konkrētās prasības novēlota īstenošana. Tas dotu pietiekamu laiku procesa pabeigšanai, lai radītu līdzvērtīgu noteikšanu, vienlaikus nepieprasot līdzekļu neefektīvu piešķiršanu grupām, kuru meitasuzņēmumi ir reģistrēti trešās valstīs.

(41)

Ņemot vērā proporcionalitātes principu, darījumu partneriem, kam ir mazāki portfeļi un tādējādi vispārīgi mazākas operācijas, būtu jādod vairāk laika pielāgot savas iekšējās sistēmas un procesus, lai izpildītu šīs regulas prasības. Lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp ārpusbiržas atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, risku mazināšanu un šīs regulas samērīgu piemērošanu, kā arī lai panāktu starptautisko konsekvenci un mazinātu regulējuma arbitrāžas iespējas nolūkā novērst tirgus kropļojumus, ir nepieciešams prasību pakāpeniskas ieviešanas periods. Šajā regulā noteikto prasību pakāpeniskas ieviešanas periodā ņem vērā grafiku, par ko panākta vienošanās BCBS-IOSCO sistēmā, kas tika izveidota, atsaucoties uz kvantitatīvās ietekmes pētījumu, kurā iesaistījās Savienības kredītiestādes.

(42)

Komisijas deleģētajā regulā (*1) ir precizēta definīcija ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem Savienībā, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi. Tomēr minētā definīcija kontekstā nav piemērojama, un minētie produkti Savienībā ir definēti neviendabīgā veidā. Tādēļ, lai novērstu to, ka Savienībā izveidojas nelīdzvērtīgi konkurences apstākļi, ir nepieciešams, lai attiecīgo riska mazināšanas metožu piemērošana būtu saskaņota līdz dienai, kad sāk piemērot attiecīgo deleģēto aktu. Ir arī noteikts konkrēts datums, kurā šajā gadījumā būtu jāstājas spēkā attiecīgajām prasībām, lai novērstu pārmērīgus kavējumus riska mazināšanas metošu ieviešanā.

(43)

Lai novērstu tirgus sadrumstalotību un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā globālā mērogā, un atzīstot to, ka dažās jurisdikcijās apmaiņai ar mainīgo un sākotnējo maržu viena akciju kopuma iespējas līgumiem un kapitāla vērtspapīru indeksa iespējas līgumiem nepiemēro līdzvērtīgas maržas prasības, minēto produktu apstrāde būtu jāveic pakāpeniski. Šis pakāpeniskās ieviešanas periods dos laiku uzraudzīt normatīvās tendences citās jurisdikcijās un nodrošināt, ka Savienībā ir ieviestas atbilstošas prasības, lai mazinātu darījumu partnera kredītrisku attiecībā uz šādiem līgumiem, vienlaikus novēršot regulējuma arbitrāžas iespējas.

(44)

Tiesiskās noteiktības nolūkos un lai novērstu iespējamos traucējumus finanšu tirgos, ir lietderīgi precizēt esošo līgumu apstrādi.

(45)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(46)

Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikušas atklātas sabiedriskas apspriešanās par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (6) 37. pantu, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu (7).

(47)

Saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. panta 1. punkta piektajā, sestajā un septītajā daļā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. panta 1. punkta piektajā, sestajā un septītajā daļā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. panta 1. punkta piektajā, sestajā un septītajā daļā šajā regulā ir ietverti grozījumi regulatīvo tehnisko standartu projektā, ko Komisijai oficiāla atzinuma veidā ir atkārtoti iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem,