(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 13. februārī, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) (“pamatregula”) 5. pantu, sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Eiropas Savienībā (“Savienībā”) importētiem neleģētā un leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, elektrotehnisko silīcijtēraudu, instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu) karsti velmētiem, neplaķētiem, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ruļļos netītiem izstrādājumiem, ar biezumu vairāk par 10 mm un ar platumu 600 mm vai vairāk vai ar biezumu 4,75 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 10 mm, un ar platumu 2 050 mm vai vairāk (“biezloksnes”), kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu (3) par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(3)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2016. gada 4. janvārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no biezlokšņu ražošanas kopapjoma Savienībā.

(4)

Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(5)

Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis pieprasījumu, kas bija pamatots ar vajadzīgajiem pierādījumiem, Komisija 2016. gada 10. augustā publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2016/1357 (4), ar ko uz konkrētu ĶTR izcelsmes biezlokšņu importu attiecina reģistrāciju (“reģistrācijas regula”).

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties dalībai izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski paust savu viedokli par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(8)

Komisija arī informēja ražotājus Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Indijā, Japānā, Korejas Republikā, Malaizijā, Meksikā, Krievijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Ukrainā un Amerikas Savienotajās Valstīs par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē paredzējusi izvēlēties Amerikas Savienotās Valstis.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par analogās valsts izvēles atbilstību un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā, iespējams, veiks ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistītu importētāju atlasi.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību.

(13)

Šajā pagaidu izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas sniedza atbildes pašreizējās procedūras ietvaros un kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs, un tie ražoja vairāk nekā 26 % no Savienības ražotāju biezlokšņu pārdošanas kopapjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas paust viedokli par pagaidu izlasi.

(14)

Sūdzības iesniedzējs, kurš pats ticis iekļauts izlasē, apgalvoja, ka izlasē nebija lietderīgi iekļaut Metinvest Trametal Spa (“Trametal”), jo minētais uzņēmums nav integrēta velmētava, bet drīzāk tas nodarbojas ar tāda slāba atkārtotu pārstrādi ruļļos, ko tas iegādājas no saistītā uzņēmuma Ukrainā, un tādējādi tas neesot reprezentatīvs Savienības ražošanas nozarei.

(15)

Savienības ražošanas nozari veido gan integrētās velmētavas, gan ruļļu pārstrādātāji (re-rollers, turpmāk “pārstrādātāji”), un abu veidu Savienības ražotāji ir starp sūdzības iesniedzējiem. Tomēr lielāko daļu Savienības ražošanas nozares biezlokšņu ražo integrētās velmētavas.

(16)

Komisija konstatēja, ka Trametal iegūst slābu, kas ir galvenais izejmateriāls, kurš parasti veido aptuveni 70 % no kopējām izmaksām, no saistītā uzņēmuma Ukrainā. Tādēļ šī attiecība jo īpaši ietekmē izmaksu un rentabilitātes rādītājus, kā arī saistītā Ukrainas uzņēmuma, kas piegādā slābu, darbību un konkrēto stāvokli.

(17)

Komisija tomēr norāda, ka abu veidu Savienības ražotāju – integrētu velmētavu un pārstrādātāju – stāvoklis ir pilnībā atspoguļots makroekonomiskajos rādītājos, kas turpmāk aprakstīti 105.–124. apsvērumā.

(18)

Tomēr 14.–16. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija provizoriski uzskata, ka uzņēmuma Trametal konkrētais stāvoklis nav Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvs un ka tam nevajadzētu ietekmēt mikroekonomiskos rādītājus, kas turpmāk aprakstīti 125.–138. apsvērumā.

(19)

Komisija uzskatīja šo piezīmi par pamatotu un, izskatījusi pieejamo sākotnējo kaitējuma informāciju, tā izlasē aizstāja uzņēmumu Trametal ar uzņēmumu Ilsenburger Grobblech GmbH, kas ir otrais lielākais Savienības ražotājs, ņemot vērā pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā, kurš noteikts turpmāk 28. apsvērumā.

(20)

Komisija 2016. gada 7. martā ieinteresētajām personām darīja pieejamu paziņojumu, skaidrojot iemeslus, kādēļ ir izdarītas izmaiņas izlasē, un uzskaitot uzņēmumus, kuri tika iekļauti pārskatītajā izlasē. Ieinteresētās personas neizteica piezīmes par galīgo izlasi.

(21)

Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai lemtu par to, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi.

(22)

Seši importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Trīs no tiem iekļāva izlasē.

(23)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(24)

Četrpadsmit ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim uzņēmumiem, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. Piezīmes netika saņemtas, un tādējādi izlase tika apstiprināta.

(25)

Septiņi ražotāji eksportētāji ĶTR norādīja, ka vēlas pieprasīt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tomēr neviens no tiem neatbildēja uz anketas jautājumiem un atsevišķu pārbaužu pieprasījumi netika saņemti.

(26)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim Savienības ražotājiem, sešiem nesaistītiem importētājiem un desmit lietotājiem, tērauda nozares apkalpošanas centru grupas, trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un diviem ražotājiem dažādās analogās valstīs.

(27)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(28)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(29)

Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(30)

Attiecīgais ražojums ir neleģētā un leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, elektrotehnisko silīcijtēraudu, instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu) karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ruļļos netīti ražojumi, ar biezumu vairāk par 10 mm un ar platumu 600 mm vai vairāk vai ar biezumu 4,75 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 10 mm, un ar platumu 2 050 mm vai vairāk, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7208 51 20, ex 7208 51 91, ex 7208 51 98, ex 7208 52 91, ex 7208 90 20, ex 7208 90 80, 7225 40 40, ex 7225 40 60 un ex 7225 99 00 (“biezloksnes”) un kuru izcelsme ir ĶTR.

(31)

Biezloksnes izmanto būvniecības, kalnrūpniecības un mežistrādes aprīkojuma, spiedtvertņu, naftas un gāzes cauruļvadu ražošanā, kuģubūvē un tiltu un ēku būvniecībā.

(32)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības un tiem ir vienādi pamatlietojumi:

(33)

Tāpēc Komisija provizoriski nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(34)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražojuma klāsts ir definēts pārāk plaši. Tā jo īpaši apgalvoja, ka ražojuma klāsts būtu jāattiecina tikai uz t. s. “izejmateriāla biezloksnēm”, bet tā dēvētās “īpašās biezloksnes” būtu jāizslēdz no ražojuma definīcijas. Pamatojot savu apgalvojumu, minētā persona galvenokārt balstījās uz diviem argumentiem.

(35)

Pirmkārt, tā apgalvoja, ka informācija, kas sniegta sūdzībā, galvenokārt attiecas uz “izejmateriāla biezloksnēm”, kas veido lielāko daļu ĶTR eksporta. Otrkārt, tā apgalvoja, ka ražojuma klāsts ir plašāks par līdzīgā ražojuma definīciju pamatregulas 1. panta 4. punktā.

(36)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka sūdzības iesniegšanas posmā sniedzami vien pietiekami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību. Tāpēc šajā posmā nav nepieciešams sniegt informāciju par visu ražojuma klāstu. Analīzes ierobežošana uz visvairāk pārdotajām eksportētajām kategorijām nenozīmē, ka ražojuma definīcija ierobežojama uz šiem ražojuma veidiem.

(37)

Otrkārt, saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu līdzīgajam ražojumam jābūt identiskam vai salīdzināmam ar attiecīgo ražojumu. Tomēr tas neattiecas uz attiecīgā ražojuma definīciju kā tādu. Dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem vien jābūt vienādām pamatīpašībām, kā tas ir minēts iepriekš 32. apsvērumā.

(38)

Parametri, kas “īpašās biezloksnes” palīdzot nošķirt no “izejmateriāla biezloksnēm”, esot ķīmiskais sastāvs, mehāniskais/tehnoloģiskais sastāvs, piegādes nosacījumi, biezums un sertifikācija un inspekcija kuģubūves nolūkiem.

(39)

Izņemot biezumu, neviens no šiem parametriem neattiecas uz ražojuma pamatīpašībām. Ieinteresētā persona apgalvo, ka visi produkti ar biezumu > 50,8 mm būtu jāizslēdz no ražojuma klāsta. Pamatojot biezuma robežvērtību, vienīgais ieinteresētās personas paustais arguments ir tas, ka sūdzība attiecoties vien uz biezloksnēm ar biezumu < 50,8 mm, jo vienā sūdzības pielikumā par dempinga aprēķinu sniegtie pirmšķietamie pierādījumi attiecas tikai uz šādiem ražojumiem.

(40)

Tomēr ir skaidrs, ka sūdzībā sniegtā ražojuma definīcija attiecas arī uz ražojumiem ar biezumu > 50,8 mm, jo ražojuma definīcija neietver maksimālo biezuma robežvērtību. Kā minēts iepriekš, vien tas, ka sākotnējie pirmšķietamie pierādījumi par dempingu attiecas tikai uz visvairāk eksportētajiem ražojumu veidiem, nenozīmē, ka ražojuma definīcija attiecas tikai uz minētajiem veidiem.

(41)

Tāpēc Komisija provizoriski secina, ka ražojuma definīcija paliek nemainīga.

(42)

Kā izklāstīts pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā, ja ražotājs eksportētājs ĶTR atbilst 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un tāpēc tam ir piešķirts TER, tad Komisija normālo vērtību šim uzņēmumam nosaka saskaņā ar 2. panta 1.–6. punktu.

(43)

Komisija nosūtīja TER pieprasījuma veidlapas visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, lai tie varētu iesniegt pieprasījumu par TER piešķiršanu. Neviens no tiem neiesniedza TER pieprasījuma veidlapas, un tādēļ nevienam no uzņēmumiem nevarēja piešķirt TER.

(44)

Tādējādi, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā tirgus ekonomikas trešā valstī. Tālab bija jāizvēlas analogā valsts.

(45)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā par tirgus ekonomikas trešo valsti bija paredzējusi izvēlēties Amerikas Savienotās Valstis, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(46)

Anketas tika nosūtītas visiem zināmajiem biezlokšņu ražotājiem iepriekš 8. apsvērumā minētajās valstīs un tika saņemtas divas atbildes: no viena ražotāja Austrālijā un no viena ražotāja Amerikas Savienotajās Valstīs.

(47)

Amerikas Savienoto Valstu ražotāja atbilde liecināja par ražošanu un pārdošanu ASV iekšzemes tirgū.

(48)

Atbildot uz anketas jautājumiem, ASV ražotājs informēja Komisiju, ka parastais ASV muitas nodoklis biezloksnei ir nulle. Antidempinga maksājumi ir spēkā importam no ĶTR, un antidempinga un antisubsidēšanas maksājumi – importam no Indijas, Indonēzijas un Korejas Republikas.

(49)

ASV iekšzemes tirgū ir septiņi ASV ražotāji, un importa no Korejas Republikas, Vācijas, Francijas un Kanādas tirgus daļa ir 20 %.

(50)

Austrālijas ražotāja atbilde liecināja par ražošanu un pārdošanu Austrālijas iekšzemes tirgū, un minētais uzņēmums ir vienīgais ražotājs Austrālijā. Tomēr importa tirgus daļa Austrālijā ir 35 %. Antidempinga maksājumi ir spēkā importam no ĶTR, Indonēzijas, Japānas, Korejas Republikas un Taivānas, bet šie maksājumi ir nelieli un dažiem uzņēmumiem vienādi ar nulli.

(51)

Austrālijas iekšzemes tirgus uzskatāms par konkurētspējīgāku, jo importam ir lielāka tirgus daļa un ievedmuitas nodokļi ir mazāki.

(52)

Tāpēc Komisija šajā procedūras posmā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu secināja, ka Austrālija ir piemērota analogā valsts.

(53)

Lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, tika izmantota informācija, kas saņemta no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās.

(54)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas kopapjoms analogās valsts ražotājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs.

(55)

Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja analogās valsts ražotāja līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū katram izlasē iekļautajam ĶTR ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(56)

Tādējādi ražotāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms analogās valsts iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(57)

Tad Komisija izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(58)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas apjoms analogās valsts ražotājam iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, ko katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs ĶTR pārdevis eksportam uz Savienību, bijis reprezentatīvs.

(59)

Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja tā pārdošanas kopapjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopapjoma, ko katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs ĶTR pārdevis eksportam uz Savienību.

(60)

Komisija konstatēja, ka daži ražojuma veidi, ievērojot šo pamatojumu, bija reprezentatīvi, bet citi nebija to nelielo apjomu dēļ vai tāpēc, ka analogās valsts ražotājs eksportēto ražojuma veidu nav pārdevis iekšzemes tirgū.

(61)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā veiktā pārdošanas apjoma rentablo daļu, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(62)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(63)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(64)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(65)

Ja analogās valsts ražotājs nepārdeva iekšzemes tirgū ražojuma veidu reprezentatīvā daudzumā vai nepārdeva vispār vai pārdeva ar zaudējumiem, tad Komisija noteica normālo vērtību atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktam.

(66)

Katram ražojuma veidam, ko iekšzemes tirgū nepārdeva reprezentatīvos daudzumos, normālo vērtību noteica, pieskaitot katram no šiem ražojuma veidiem pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu no darījumiem, kurus veica parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū, pie to vidējām ražošanas izmaksām.

(67)

Ražojuma veidiem, kurus nepārdeva vispār vai pārdeva ar zaudējumiem, normālo vērtību noteica, pieskaitot katram veidam pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū, pie katra veida vidējām ražošanas izmaksām.

(68)

Ja ražojuma veids analogās valsts iekšzemes tirgū netika pārdots vispār, ražošanas izmaksas noteica, pamatojoties uz tuvākā lētākā veida izmaksām.

(69)

Pārbaudes apmeklējuma laikā eksporta cenu pārbaudīja katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam. Ja eksports uz Savienību noticis pirmajam neatkarīgajam klientam vai, izmantojot saistīto tirdzniecības uzņēmumu, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(70)

Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem eksportēja biezloksnes, izmantojot saistītu importētāju Savienībā. Eksporta cenu šādiem pārdošanas darījumiem noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(71)

Komisija salīdzināja analogās valsts ražotāja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas par transporta izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu maksām, netiešajiem nodokļiem, komisijas maksām, kredīta izmaksām un maksājumiem par bankas pakalpojumiem.

(73)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pārdeva uz Savienību, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus ar funkcijām, kas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu, tika veikta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(74)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(75)

Ņemot to vērā, vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF (cena, apdrošināšana, frakts) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

1. tabula.

Dempinga starpības, izlase

(76)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(77)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 125,5 %.

(78)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(79)

Komisija vispirms noteica ražotāju eksportētāju ĶTR sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis balstās uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjomu uz Savienību, kas izteikts procentos no eksporta kopapjoma (sniegts Eurostat importa statistikā) no ĶTR uz Savienību.

(80)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija aptuveni 87 % no eksporta kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma dempinga starpību visiem pārējiem uzņēmumiem noteikt tā izlasē iekļautā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(81)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

2. tabula.

Dempinga starpības, visas

(82)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā izgatavoja 30 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Atlases procesā sadarbojās 26 no tiem. Šie Savienības ražotāji, kas sadarbojās, ražo apmēram 94 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas kopapjoma un Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoma izmeklēšanas periodā.

(84)

Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas kopapjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 10,3 milj. t. Komisija šo rādītāju aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā, pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji, un pārbaudītā informācijā, ko sniedza Eurofer.

(85)

Kā norādīts iepriekš 1. punktā, trīs Savienības ražotāji tika iekļauti izlasē, kas pārstāvēja apmēram 28,5 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma un Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas kopapjoma izmeklēšanas periodā.

(86)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem un pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares importa datiem.

(87)

Biezlokšņu patēriņa dinamika Savienībā bija šāda.

3. tabula.

Patēriņš Savienībā (t)

(88)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %. Analizējot datus par atsevišķiem gadiem, konstatēts sākotnējais samazinājums par 6 % no 2012. līdz 2013. gadam un vēlāka atgūšanās 2014. gadā un izmeklēšanas periodā (par 11 procentpunktiem jeb vairāk nekā par 1 milj. t.).

(89)

Savienības ražotāju pašpatēriņš ir nenozīmīgs, jo tas veido mazāk nekā 0,5 % patēriņa Savienībā attiecīgajā periodā. Tādējādi kaitējuma rādītāji ir novērtēti visam Savienības tirgum, ieskaitot apjomus, ko Savienības ražotāji izmantojuši pašpatēriņam.

(90)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datubāzes datiem. Tad importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importētos apjomus ar Savienības patēriņu, kā parādīts iepriekš 87. apsvēruma 3. tabulā.

(91)

Biezlokšņu importa dinamika Savienībā bija šāda.

4. tabula.

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(92)

Importa apjoms no ĶTR Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 231 %. Pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam imports no ĶTR samazinājās par 16 %, 2014. gadā tas būtiski palielinājās – par 85 procentpunktiem – un vēl vairāk tas palielinājās izmeklēšanas periodā – vēl par 162 procentpunktiem.

(93)

Sākotnējais eksporta apjoma samazinājums no Ķīnas 2012.–2013. gadā bija saistīts ar patēriņa samazinājumu Savienības tirgū, kā parādīts iepriekš 87. apsvēruma 3. tabulā. Pēc 2013. gada Savienības tirgū bija vērojams dinamisks pieaugums, no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam tam palielinoties par vairāk nekā 1 milj. t. Šo pieaugumu gandrīz pilnībā absorbēja imports no ĶTR, kas šajā periodā arī palielinājās par vairāk nekā 1 milj. t.

(94)

Vienlaikus importa no ĶTR tirgus daļa Savienība tirgū palielinājās vairāk nekā trīs reizes – no 4,6 % 2012. gadā līdz 14,4 % izmeklēšanas periodā.

(95)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Biezlokšņu vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no ĶTR bija šāda.

5. tabula.

Importa cena (EUR/t)

(96)

Importa no ĶTR vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 29 %. Cenas konstanti samazinājās no 647 EUR/t 2012. gadā līdz 460 EUR/t izmeklēšanas periodā.

(97)

Komisija konstatēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(98)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(99)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka ĶTR importa dempinga cenas vidēji bija par 29 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(100)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari.

(101)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(102)

Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, darbaspēka izmaksas, izaugsme, ražīgums un dempinga starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga) visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Izvērtējuma pamatā bija sūdzībā norādītā informācija, Savienības ražotāju sniegtie dati un oficiāli pieejamā statistika (Eurostat). Makroekonomiskie dati bija saistīti ar visiem Savienības ražotājiem.

(103)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus (vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu), pamatojoties uz datiem, kas ietverti pienācīgi pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un kas ietverti oficiāli pieejamajā statistikā (Eurostat). Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(104)

Komisija norāda, ka viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2015. gada decembrī pārtrauca biezlokšņu ražošanu. Minētais ražošanas pārtraukums neietekmē kaitējuma rādītājus, jo tas notika pašās izmeklēšanas perioda beigās, un tādējādi abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(105)

Savienības ražošanas kopapjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(106)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam ražošanas apjoms samazinājās par 12 %, 2014. gadā tas nedaudz palielinājās – par 5 procentpunktiem – un 2015. gadā atkal samazinājās – par 5 procentpunktiem līdz 2013. gada līmenim.

(107)

Sākotnējais ražošanas apjoma samazinājums 2012.–2013. gadā bija saistīts ar patēriņa samazinājumu Savienības tirgū, kā parādīts iepriekš 87. apsvēruma 3. tabulā. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam. Laikā, kad patēriņš pieauga par 11 % jeb par 1 milj. t., Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms tikai nedaudz īslaicīgi palielinājās 2014. gadā, izmeklēšanas periodā samazinoties līdz zemajam 2013. gada līmenim.

(108)

Savienības ražošanas nozares paziņotie ražošanas jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, kas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtās korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem ierastajiem pārtraukumiem.

(109)

Pamatojoties uz to, ražošanas jauda nedaudz samazinājās (par 2 %) attiecīgajā periodā tirgū, kurā tajā pašā periodā novērota 6 % izaugsme.

(110)

Tā kā ražošanas apjoma samazinājums pārsniedz ražošanas jaudas samazinājumu, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %.

(111)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(112)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam pārdošanas apjoms samazinājās un 2014. gadā tas samazinājās vēl vairāk – par 2 procentpunktiem, izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās – par 2 procentpunktiem.

(113)

Līdzīgi ražošanas apjoma dinamikai sākotnējais pārdošanas apjoma samazinājums no 2012. gada līdz 2013. gadam bija saistīts ar patēriņa samazinājumu Savienības tirgū, kā paskaidrots iepriekš 87. apsvērumā. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam. Laikā, kad patēriņš pieauga par 1 milj. t., Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms saglabājās zemā 2013. gada līmenī.

(114)

Tirgū, kurā novērota 5 % izaugsme, pārdošanas apjomam samazinoties par 7 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

(115)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula.

Nodarbinātība un ražīgums

(116)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā par 17 % samazināja nodarbinātības līmeni. Šim samazinājumam bija divi pamatiemesli:

(117)

Komisija norāda, ka patēriņš Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %. Ja importa par dempinga cenām no ĶTR nebūtu, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi saglabāt nodarbinātības līmeni, jo efektivitātes pieaugumu būtu absorbējis augošais pieprasījums.

(118)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula.

Vidējās darbaspēka izmaksas uz FTE

(119)

Ņemot vērā būtisku cilvēkresursu samazinājumu, kā norādīts 115. apsvērumā, vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %. Faktiski, lai gan darbaspēka izmaksu pieauguma zināma daļa ir saistīta ar obligāto algu palielinājumu saskaņā ar koplīgumiem, to galvenokārt izraisīja izmaksas, kas saistītas ar darbaspēka un darba laika samazinājumu. Šādas izmaksas ietver atlaišanas pabalstus un augstākas izmaksas, kas rodas nepilnas slodzes darba apstākļos, ko izraisa ražošanas apjoma samazinājums saistībā ar pastāvīgi augošu importa apjomu par dempinga cenām.

(120)

No 2012. gada līdz 2013. gadam Savienības patēriņš sākotnēji samazinājās – par 6 % jeb gandrīz 600 000 t. Šis sākotnējais samazinājums negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, proti, pārdošanas un ražošanas apjomus.

(121)

No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam situācija bija atšķirīga. Savienības patēriņš dinamiski pieauga – par 11 procentpunktiem jeb vairāk nekā 1 milj. t. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šīs dinamiskās izaugsmes. Patiešām, ražošanas un pārdošanas apjomi saglabājās ļoti zemā 2013. gada līmenī. Savienības tirgus izaugsmi pilnībā absorbēja arvien lielāks importa apjoms par zemām dempinga cenām no ĶTR, kas no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam līdzvērtīgi palielinājās par vairāk nekā 1 milj. t.

(122)

Visu ražotāju eksportētāju no ĶTR dempinga starpības pārsniedza 100 %. Ņemot vērā importa apjomu no ĶTR un tā cenas, šo ļoti lielo dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(123)

Padome 2000. gadā noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Indijas un Rumānijas izcelsmes karsti velmētu plakanu neleģētā tērauda izstrādājumu importam. Šie pasākumi attiecās uz ļoti līdzīgu ražojuma klāstu, kāds ir šajā izmeklēšanā. Šo pasākumu termiņš beidzās 2005. gada 11. augustā.

(124)

Kā norādīts turpmāk 221. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare panāca rentabilitāti, kas bija lielāka par mērķa peļņu. Tāpēc Komisija provizoriski secina, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga.

(125)

Vienības vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem Savienībā un Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula.

Pārdošanas cenas Savienībā

(126)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas pastāvīgi samazinājās (par 25 %), savukārt vidējās vienības ražošanas izmaksas pastāvīgi samazinājās (par 19 % attiecīgajā periodā). Pārdošanas cenas ir samazinājušās straujāk, un vidēji bijušas zemākas par vienības ražošanas izmaksām.

(127)

Lai ierobežotu tirgus daļas zudumu, Savienības ražotāji bija spiesti rīkoties atbilstoši lejupvērstajai cenu spirālei un ievērojami samazināt savas pārdošanas cenas. Šis cenu samazinājums ievērojami pārsniedza ražošanas izmaksu samazinājumu, kas galvenokārt bija saistīts ar izejmateriālu cenu samazinājumu attiecīgajā periodā un ražīguma pieaugumu, kas, kā norādīts iepriekš, panākts, samazinot darbaspēku, kā minēts 115. apsvērumā.

(128)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula.

Krājumi

(129)

Trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu perioda beigās līmenis attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās (par 26 %). Tajā pašā laikā to krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, arī pastāvīgi palielinājās (par 35 %).

(130)

Krājumu palielinājuma galvenais iemesls ir tas, ka, lai gan Savienības ražošanas nozare centās novērst ražošanas apjoma samazinājumu, pārdošanas apjoms samazinājās vēl straujāk, jo Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes, kā iemesls bija pieaugošais importa apjoms par zemām dempinga cenām.

(131)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīros zaudējumus pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(132)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(133)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 758 %. Savienības ražotāji, 2012. gadā guvuši 1,6 % peļņu, visos turpmākajos gados cieta zaudējumus.

(134)

Lai arī lielos 12,2 % zaudējumus 2013. gadā ietekmēja īpaši vājš pieprasījums šajā gadā, ievērojamo cenu un apjoma spiedienu uz Savienības ražošanas nozari 2014. gadā un izmeklēšanas periodā izraisīja pieaugošais importa apjoms no ĶTR, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no Savienības patēriņa dinamiska pieauguma par 11 procentpunktiem. Kā norādīts 93. apsvērumā, šo pieaugumu gandrīz pilnībā absorbēja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(135)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 226 %. Pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam neto naudas plūsma samazinājās par 310 %, ko ietekmēja īpaši vājš pieprasījums šajā gadā, 2014. gadā tā uzlabojās un tendence kļuva nedaudz pozitīvāka. Tomēr izmeklēšanas periodā negatīvā tendence turpinājās, kad neto naudas plūsmas tendence atkal kļuva ļoti negatīva.

(136)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās par 282 %. Pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam ienākums no ieguldījumiem ļoti ievērojami samazinājās par 310 %, ko ietekmēja īpaši vājš pieprasījums šajā gadā, 2014. gadā un izmeklēšanas periodā tas nedaudz uzlabojās, bet tendence saglabājās negatīva.

(137)

Attiecīgi Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā par 31 % samazināja ieguldījumu līmeni. Pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam Savienības ražošanas nozare par 7 % palielināja ieguldījumus, 2014. gadā tā bija spiesta tos samazināt par 26 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā – vēl par 12 procentpunktiem. Kā parādīts 105. apsvēruma 6. tabulā, šie ieguldījumi netika izmantoti, lai palielinātu ražošanas jaudu.

(138)

Spēju piesaistīt kapitālu ietekmēja zaudējumi attiecīgajā periodā, kas galu galā izraisīja viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja darbības apturēšanu.

(139)

Attiecīgo periodu iezīmē divi atšķirīgi periodi: no 2012. līdz 2013. gadam un no 2014. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām.

(140)

Sākotnēji no 2012. līdz 2013. gadam Savienības patēriņš ievērojami samazinājās (par 6 %). Šis patēriņa samazinājums negatīvi ietekmēja daudzus kaitējuma rādītājus, piemēram, pārdošanas apjomu un cenas, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, nodarbinātību, ražīgumu, rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem.

(141)

Pēc tam 2014. gadā un izmeklēšanas periodā Savienības patēriņš dinamiski pieauga – par 11 procentpunktiem jeb vairāk nekā 1 milj. t. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šīs izaugsmes, ko pilnībā absorbēja importa apjoma pieaugums par dempinga cenām no ĶTR.

(142)

Patiešām, Savienības patēriņa pieauguma kontekstā Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt pārdošanas apjomus vai ražošanas apjomus, savukārt jaudas izmantojums augošā tirgū pat nedaudz samazinājās.

(143)

Mēģinājumi saglabāt ražošanas līmeni izraisīja krājumu pieaugumu par 24 procentpunktiem. Savienības ražošanas nozare par 9,3 procentpunktiem arī zaudēja tirgus daļu importam no ĶTR, kas tajā pašā laikā audzēja tirgus daļu par 10,3 procentpunktiem. Vienības pārdošanas cenas samazinājās par 9 procentpunktiem un ražošanas izmaksas samazinājās par 13 procentpunktiem.

(144)

Tā rezultātā nedaudz uzlabojās tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, kas visā šajā laika posmā tomēr lielā mērā palika negatīvi. Nodarbinātība samazinājās par 9 procentpunktiem, bet Savienības ražošanas nozare spēja palielināt ražīgumu par 11 procentpunktiem. Turklāt Savienības ražošanas nozarei par 38 procentpunktiem bija jāsamazina ieguldījumi, ņemot vērā nemainīgi negatīvo rentabilitāti un ienākumu no ieguldījumiem.

(145)

Savienības ražošanas nozare kopumā samazināja ražošanas apjomu un veica konkrētus pasākumus, lai uzlabotu efektivitāti, samazinot darbaspēku un ražošanas jaudu, un tai izdevās ievērojami samazināt savas ražošanas izmaksas.

(146)

Neraugoties uz minētajiem pasākumiem, ko attiecīgajā periodā veica Savienības ražošanas nozare, lai uzlabotu savus kopējos darbības rezultātus, tās ekonomiskais un finanšu stāvoklis attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās, jo no 2013. gada sāka krāties zaudējumi.

(147)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(148)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(149)

Komisija pārliecinājās, ka imports par dempinga cenām netiek saistīts ar iespējamu kaitējumu, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no ĶTR. Minētie faktori ir šādi: sīvā konkurence, ko izraisīja pieprasījuma problēmas Savienības tirgū, zems jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji un konkurence starp vertikāli integrētiem ražotājiem un pārstrādātājiem.

(150)

ĶTR ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas samazinājās par 25 % (no EUR 647/t 2012. gadā līdz EUR 460/t izmeklēšanas periodā). Attiecīgajā periodā nemitīgi pazeminot vienības pārdošanas cenu, ĶTR ražotāji no 2012. gada (4,6 %) līdz izmeklēšanas periodam (14,4 %) spēja ievērojami palielināt tirgus daļu.

(151)

No 2012. līdz 2013. gadam pieprasījuma samazinājums negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus, taču pēc tam gandrīz pastāvīgi pieaugošajam importa apjomam no ĶTR par samazinātām cenām pilnīgi noteikti bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem.

(152)

Patiešām, kamēr Savienības ražošanas nozare samazināja izmaksas, pazeminot nodarbināto skaitu un izmantojot to, ka pazeminās izejmateriālu cenas, importa apjoms par dempinga cenām turpināja augt un lika Savienības ražošanas nozarei samazināt pārdošanas cenas Savienībā vēl vairāk, lai kaut arī uz rentabilitātes rēķina ierobežotu tās tirgus daļas sarukšanu.

(153)

Turklāt, kamēr Savienības ražošanas nozares rentabilitāte nedaudz uzlabojās, samazinot zaudējumus 2014. gadā, izmeklēšanas periodā importa apjoms vēl vairāk pieauga un cenas vēl vairāk samazinājās, vēl vairāk samazinot Savienības ražošanas nozares cenas un rentabilitāti.

(154)

Turklāt pakāpeniska ekonomikas palēnināšanās un ļoti būtisks jaudas pārpalikums ĶTR tērauda ražošanas nozarē piespieda ĶTR tērauda ražotājus pārvirzīt savu ražošanas pārpalikumu uz eksporta tirgiem (6), un Savienības tirgus ir pievilcīgs eksporta galamērķis.

(155)

Patiešām, daudzi citi ierasti svarīgi eksporta tirgi ir noteikuši vai plāno noteikt pasākumus pret tērauda ražojumiem no ĶTR, tostarp biezloksnēm (7), jo imports, kas balstās uz netaisnīgiem nosacījumiem, mākslīgi samazina cenas, radot neveselīgu konkurenci.

(156)

Visā pasaulē aizvien vairāk tiek noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tāpēc Savienības tirgus ir kļuvis par vienu no pievilcīgākajiem galamērķiem importam no ĶTR par dempinga cenām, kas kaitē Savienības ražošanas nozarei.

(157)

Šo secinājumu apstiprina jaunākā Eurostat importa statistika, kas liecina, ka kopš izmeklēšanas perioda beigām importa apjoms no ĶTR ir pieaudzis vēl vairāk. Importa apjomi laikposmā no 2016. gada maija līdz decembrim palielinājās par aptuveni 15 % salīdzinājumā ar importa apjomiem izmeklēšanas periodā, savukārt šā importa vidējās cenas turpināja samazināties par aptuveni 30 %.

(158)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nav izraisījis imports no ĶTR, bet gan pieprasījuma problēmas Savienības tirgū. Tā norādīja, ka, lai arī Savienības pieprasījums 2014. gadā un izmeklēšanas periodā atguvās, 2012. gadā tas bija par 32 % mazāks salīdzinājumā ar augstāko līmeni 2007. gadā un 2014. gadā tas bija par 17 % mazāks nekā t. s. “parastajā” gadā.

(159)

Pieprasījuma trūkums esot izraisījis sīvu konkurenci, ņemot vērā ierobežotos apjomus, kuri bija nepieciešami tirgū, kas savukārt izraisījis ievērojamu spiedienu uz Savienības pārdošanas cenām.

(160)

Tomēr šai sīvajai konkurencei, ko izraisīja iespējamās pieprasījuma problēmas, nebija negatīvas ietekmes uz ĶTR eksportētāju spēju pārdot arvien lielākus biezlokšņu apjomus par dempinga cenām Savienības tirgū un palielināt savu tirgus daļu no 4,6 % līdz 14,4 %, tādējādi gandrīz viens pret vienu atņemot tirgus daļu Savienības ražošanas nozarei un radot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari un izraisot tās negatīvo rentabilitāti.

(161)

Lai gan pieprasījuma problēmām sākotnēji bija ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem 2013. gadā, imports par dempinga cenām no ĶTR ir galvenais cēlonis sīvajai konkurencei Savienības tirgū, jo īpaši 2014. gadā un izmeklēšanas periodā.

(162)

Patiešām, 2014. gadā un izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare varēja gūt labumu no tirgus atgūšanās. To liedza importa no ĶTR ievērojams pieaugums, kas šajos divos gados vairāk nekā trīskāršojās un uz Savienības ražošanas nozares rēķina ieņēma ievērojamu tirgus daļu.

(163)

Tādējādi Komisija secina, ka pieprasījuma problēmas Savienības tirgū nav Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais iemesls un tās neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(164)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir izraisījis arī zems jaudas izmantojums Savienības ražotāju ievērojama ražošanas jaudas pārpalikuma dēļ. Tas apgalvoja, ka jau 2012. gadā, kad imports no ĶTR bija relatīvi neliels, jaudas izmantojums jau bija ļoti zemā līmenī un ka Savienības ražošanas nozare nav attiecīgi samazinājusi savu ražošanas jaudu.

(165)

Tomēr pēc tam pieprasījums Savienībā ievērojami pieauga, īpaši 2014. gadā un izmeklēšanas periodā, kad tas par 6 % pārsniedza 2012. gada pieprasījumu. Ja nebūtu arvien lielāku importa apjomu par dempinga cenām no ĶTR, šis pieaugošais pieprasījums sekmētu lielāku jaudas izmantojumu Savienības ražošanas nozarē, vēl jo vairāk tādēļ, ka nozare augošā tirgū par 2 % samazināja ražošanas jaudu.

(166)

Tāpēc Komisija secina, ka zemo jaudas izmantojumu, jo īpaši 2014. gadā un izmeklēšanas periodā, galvenokārt izraisīja strauji augošie importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR.

(167)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datubāzes datiem. Papildus ĶTR imports galvenokārt nosūtīts no Ukrainas un Krievijas. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importētos apjomus ar Savienības patēriņu, kā parādīts iepriekš 87. apsvēruma 3. tabulā.

(168)

Importa Savienībā no citām trešām valstīm dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

13. tabula.

Imports no trešām (t) un tirgus daļas

(169)

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga, bet importa apjoms no ĶTR palielinājās par 214 %.

(170)

Turklāt Ukrainas un Krievijas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās tikai nedaudz. Ukrainas tirgus daļa palielinājās no 4,7 % līdz 6,2 % un Krievijas tirgus daļa – no 1,7 % līdz 2,4 %, un tas tikai kaitējot citām eksportētājvalstīm, izņemot ĶTR.

(171)

Šajā kontekstā Savienības patēriņš palielinājās par 5 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 10 procentpunktiem, un tas nozīmē, ka ĶTR importa tirgus daļa pieauga tikai uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(172)

Tādējādi imports no ĶTR izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 54 % no visa importa Savienībā, savukārt imports no Ukrainas un Krievijas attiecīgi veidoja aptuveni 23 % un 9 %.

(173)

Importa no citām trešām valstīm vidējā cena samazinājās daudz gausāk nekā importa no ĶTR cenas. Tās samazinājās par 19 %, savukārt importa no ĶTR cenas samazinājās par 29 %.

(174)

Kaut arī importa cenas no Ukrainas un Krievijas joprojām ir vidēji zemākas par importa no ĶTR cenām, tās attiecīgajā periodā samazinājās daudz lēnāk nekā importa no ĶTR cenas. Šīs cenas arī ne vienmēr ir tieši salīdzināmas, jo vidējo cenu ietekmē atšķirīgs sortiments.

(175)

Turklāt importa apjoms no Ukrainas un Krievijas vai no visām citām trešām valstīm kopumā nav palielinājies tik būtiski, kā tas ir ar importu no ĶTR. Tajā pašā laikā importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par gandrīz 1 milj. t., importa apjoms no Ukrainas palielinājās par aptuveni 160 000 t, no Krievijas par 75 000 t un no visām pārējām trešām valstīm (tostarp Krievijas un Ukrainas) – par aptuveni 90 000 t.

(176)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā daudz mazāku importa apjomu no Ukrainas un Krievijas salīdzinājumā ar importa apjomu no ĶTR, nekas neliecina par to, ka imports no šīm divām valstīm izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(177)

Importa no visām citām trešām valstīm (tostarp Krievijas un Ukrainas) vidēji ir par augstākām cenām nekā imports no ĶTR, un tā tirgus daļa pieauga tikai nedaudz (par 1 procentpunktu).

(178)

Tādējādi Komisija secina, ka biezlokšņu imports no trešām valstīm nav Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais iemesls un tas neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(179)

Savienības ražošanas nozares apjoma un eksporta vidējās cenas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

14. tabula.

Eksporta rādītāji

(180)

Eksporta apjoms nesaistītiem klientiem ārpus Savienības attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %. No 2012. līdz 2013. gadam tas samazinājās par 28 %, 2014. gadā pieauga par 25 procentpunktiem, bet izmeklēšanas periodā atkal samazinājās – par 15 procentpunktiem.

(181)

Attiecībā uz cenām attiecīgajā periodā ir konstatēts, ka tās būtiski samazinājās (par 24 %), proti, tās samazinājās līdzīgi kā cenas Savienības tirgū (par – 25 %).

(182)

Kopumā Savienības ražošanas nozares eksporta darbība lielā mērā atspoguļo tās darbību Savienības tirgū. Tomēr Savienības tirgus ir daudz nozīmīgāks par Savienības ražošanas nozares eksporta tirgiem. Visā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms Savienības tirgū bija aptuveni četrreiz lielāks par eksporta pārdošanas apjomu.

(183)

Tāpēc Komisija uzskata, ka, ņemot vērā eksporta pārdošanas darbības ierobežotu nozīmi, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nav Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais iemesls un tie neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(184)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka vertikāli integrēto Savienības ražotāju peļņas norma ir samazinājusies tādēļ, ka pārstrādātāji Savienībā piedāvājuši zemākas cenas, kuras esot bijušas par 6–9 % zemākas par vertikāli integrēto uzņēmumu cenām.

(185)

Pārstrādātājs ir uzņēmums, kas neražo savu izejmateriālu, proti, tērauda slābu. Visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražo tērauda slābu un tādējādi ir vertikāli integrētie ražotāji.

(186)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka dempinga cenas importam no ĶTR izmeklēšanas periodā par 29 % bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā minēts iepriekš 99. apsvērumā. Pamatojoties uz to, dempinga cenas importam no ĶTR joprojām būtu vismaz par 20 % zemākas par Savienības pārstrādātāju cenām.

(187)

Tā pati ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Savienības pārstrādātāju ražotie apjomi samazinoties, jo daudzi no tiem ir atkarīgi no slāba piegādēm no Ukrainas. Tomēr šīs piegādes no Ukrainas piedāvājuma trūkuma dēļ attiecīgajā periodā esot samazinājušās un ka šis piegāžu samazinājums, neraugoties uz zemo jaudas izmantojumu, netiekot kompensēts ar pārējo Savienības ražotāju ražošanas apjomu.

(188)

Šajā sakarā šī persona neiesniedza pierādījumus tam, ka Savienības ražotāji nav ieinteresēti vai nevēlas piegādāt šos papildu apjomus. Tāpēc ir skaidrs, ka īpaši šādi klienti, kuriem ir ļoti svarīgs cenas kritērijs, atteicās no ražojumiem, kurus ražo Savienības nozare, par labu vēl zemākām dempinga cenām importam no ĶTR.

(189)

Tāpēc Komisija secina, ka arvien mazāki biezlokšņu apjomi, ko ražoja Savienības pārstrādātāji un pārdeva par samērīgām cenām, tikai ļoti ierobežotā mērā varējuši ietekmēt vertikāli integrēto Savienības ražotāju rentabilitāti. Komisija arī secina, ka rentabilitātes samazinājums galvenokārt saistīts ar importu par zemām dempinga cenām no ĶTR, kas turklāt ievērojami audzis apjomu ziņā.

(190)

Provizoriski tika noskaidrota cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no ĶTR par dempinga cenām.

(191)

Komisija ir nošķīrusi un atdalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām.

(192)

Pārējie identificētie faktori, piemēram, sīvā konkurence, ko izraisīja pieprasījuma problēmas, zems jaudas izmantojums, imports no trešām valstīm, eksporta pārdošanas rādītāji, konkurence starp vertikāli integrētiem ražotājiem un pārstrādātājiem neizjauc iepriekš konstatēto cēloņsakarību, pat ievērojot to iespējamo kopējo ietekmi.

(193)

Īslaicīgs patēriņa samazinājums 2013. gadā, iespējams, zināmā mērā sekmēja kaitējumu, taču, ja nebūtu pastāvīgi pieaugošo importa apjomu par arvien zemākām dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare turpmākajos gados būtu noteikti varējusi gūt labumu no tirgus izaugsmes. Jo īpaši pārdošanas apjomi būtu atguvušies, pārdošanas cenas nebūtu samazinājušās līdz tik zemam līmenim un tiktu sasniegta lielāka rentabilitāte.

(194)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports no ĶTR par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori, – ne atsevišķi, ne kopā – nav izjaukuši cēloņsakarību.

(195)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, kaut arī konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(196)

Savienības ražošanas nozare atrodas 14 dalībvalstīs (Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) un tajā saistībā ar biezlokšņu produkciju ir nodarbināti aptuveni 20 000 cilvēku.

(197)

Izmeklēšanā sadarbojās 26 Savienības ražotāji. Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts iepriekš, analizējot kaitējuma rādītājus, situācija Savienības ražošanas nozarē kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(198)

Komisija sagaida, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, apturot cenu nospiešanu un ļaujot Savienības ražošanas nozarei atlabt. Tā rezultātā palielinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē.

(199)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR. Komisija atgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci. Īpaši pasliktinājās tādi ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju finanšu darbību saistīti kaitējuma rādītāji kā rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem.

(200)

Tāpēc ir svarīgi, lai cenas tiktu atjaunotas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz neizraisītu kaitējumu, lai ļautu visiem ražotājiem darboties Savienības tirgū taisnīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(201)

Tāpēc Komisija provizoriski secina, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties no konstatētā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

(202)

Kā norādīts 22. apsvērumā, seši importētāji sadarbojās izmeklēšanā, un trīs no tiem iekļāva izlasē. Viens no izlasē iekļautajiem importētājiem atbalsta pasākumus, savukārt divi pārējie izlasē iekļautie importētāji iebilst pret pasākumu noteikšanu. Pārējie trīs izlasē neiekļautie importētāji nav pauduši viedokli.

(203)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka cenu pieaugums sakarā ar pasākumu noteikšanu tieši neietekmēs šos nesaistītos importētājus. Biezloksnes veido 20 % vai mazāk to darījumdarbības.

(204)

Turklāt lielākā daļa importētāju tirgo preces no vairākiem avotiem, tostarp Savienības ražošanas nozares. Nekas neliecina par to, ka importētāji nevarētu turpināt apkalpot savus klientus, ja tiktu noteikti pasākumi.

(205)

Ievērojot iepriekš minēto, Komisija provizoriski secina, ka pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz ES importētāju interesēm.

(206)

Svarīgākās biezlokšņu galalietotājas nozares: būvniecības, kalnrūpniecības un mežistrādes aprīkojuma, spiedtvertņu, naftas un gāzes cauruļvadu ražošana, kuģubūve un tiltu un ēku būvniecība.

(207)

Septiņi lietotāji un trīs tirgotāji/tērauda nozares apkalpošanas centri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr četras atbildes bija ļoti nepilnīgas un tikai divās no tām pausts viedoklis pret pasākumu noteikšanu. Tomēr Komisija šādu iemeslu dēļ nevar uzskatīt minētās atbildes par reprezentatīvām:

(208)

Turklāt Komisija norāda, ka maksājumi varētu veicināt piegāžu drošību Savienības tirgū. Ja maksājumi netiktu noteikti, dažiem Savienības ražotājiem varētu būt jāslēdz vai jāierobežo ražošanas darbības, un daudziem lietotājiem Savienībā tiktu ierobežoti piegādes avoti.

(209)

Patiešām, kā norādīts iepriekš, viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem izmeklēšanas perioda beigās pārtrauca biezlokšņu ražošanu, kā norādīts iepriekš 104. apsvērumā.

(210)

Turklāt pasākumi šādā apmērā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ražotājiem Savienībā un trešās valstīs, kas, iespējams, ļaus minētajam ražotājam Savienībā atsākt biezlokšņu ražošanu.

(211)

Ievērojot iepriekš minēto, Komisija provizoriski secina, ka pasākumu noteikšanai nebūs nesamērīgas negatīvas ietekmes uz lietotājiem.

(212)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski secina, ka pasākumu noteikšana veicinātu Savienības ražošanas nozares atgūšanos un nodrošinātu lielākus ieguldījumus, kas nepieciešami, lai labāk sagatavotu Savienības biezlokšņu ražotājus nākotnei un uzlabotu to konkurētspēju.

(213)

Savienības ražošanas nozarē ir notikusi (notiek) būtiska pārstrukturēšana. Ja maksājumi netiek noteikti, arī citiem Savienības biezlokšņu ražotājiem varētu būt jāslēdz vai jāsamazina biezlokšņu ražošanas darbības, jāatlaiž simtiem darbinieku un jāatstāj lietotāji Savienībā ar ierobežotiem piegādes avotiem.

(214)

Pasākumu ietekmi uz dažām citām personām Savienībā, kuras pieteicās, nevar uzskatīt par būtisku. Nekas iesniegtajā informācijā neliecina par to, ka iespējamā ietekme uz citām ieinteresētajām personām, kas nepieteicās, varētu pārsniegt pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Plānots, ka galalietotāji un klienti gūs labumu no taisnīga, konkurētspējīga tirgus, tostarp vietēja piegādes avota, kas spēs pilnībā apmierināt to vajadzības un pieprasījumu. Cena arī turpmāk būs svarīgs noteicošais faktors, taču tā būs taisnīga.

(215)

Nobeigumā Komisija secina, ka šajā izmeklēšanas posmā nav tādu pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ Savienības interesēs nebūtu noteikt pagaidu pasākumus biezloksnēm, kuru izcelsme ir ĶTR.

(216)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisītu imports par dempinga cenām.

(217)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas novērstu Savienības ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu.

(218)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(219)

Lai noteiktu šādu peļņu, ko varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, Komisija lūdza izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem sniegt datus par rentabilitāti attiecībā uz līdzīgo ražojumu, ko no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam pārdeva Savienības tirgū. Šī informācija tika sniegta un pienācīgi pārbaudīta.

(220)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam bija negatīva. Lai arī peļņa 2012. gadā bija nedaudz pozitīva (1,6 %), šajā gadā jau bija ievērojams importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR, un šī peļņas norma bija daudz mazāka par iepriekšējos gados gūto peļņas normu.

(221)

Savukārt iepriekšējā 2011. gadā peļņas norma bija 7,9 %, kas bija lielāka par peļņas normu 2009. un 2010. gadā, proti, gados, kad finanšu krīze bija ļoti sīva, bet mazāka par peļņas normu 2006.–2008. gadā, t. i., pirms finanšu krīzes. Turklāt tie ir jaunākie pieejamie pienācīgi pamatoti dati par gadiem, kuros imports no ĶTR uz Savienību vēl nav veikts ievērojamos apjomos. Tāpēc Komisija uzskata, ka šī peļņas norma ir norma, kas būtu sasniedzama parastos konkurences apstākļos.

(222)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(223)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. iepriekš 76.–80. apsvērumu).

(224)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(225)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šādas.

(226)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem.

(227)

Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir ĶTR un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(228)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (8). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(229)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(230)

Kā minēts iepriekš 5. apsvērumā, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1357 Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir ĶTR, imports ir jāreģistrē.

(231)

Tas tika darīts, ņemot vērā iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc. Šajā procedūras posmā nevar pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(232)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(233)

Konstatējumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,