19.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 225/76


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1396

(2016. gada 18. augusts),

ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos uz minēto produktu eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 II pielikumā noteikti kritēriji, pamatojoties uz kuriem saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu nosaka valstu vai reģionu GSE statusu. Minētie kritēriji izstrādāti, pamatojoties uz nosacījumiem, kas izklāstīti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa nodaļā par govju sūkļveida encefalopātiju (GSE).

(3)

OIE 2015. gada maija sanāksmē, kurā piedalījās delegāti no visas pasaules, tika grozīta OIE sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa GSE nodaļa, kodeksa 11.4.1. pantam pievienojot šādu teikumu: “Oficiālā GSE riska statusa atzīšanas nolūkā GSE neaptver “atipisko GSE”, jo tā ir slimība, par kuru uzskatāms, ka ļoti nedaudzi spontāni tās gadījumi ir vērojami jebkurā liellopu populācijā.” (2) Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 II pielikuma vajadzībām atipiskā GSE būtu jāsvītro no “GSE” definīcijas.

(4)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III, V un VII pielikumā ir vairākas atsauces uz Padomes Direktīvu 64/433/EEK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (4) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1974/2006 (5). Šie trīs minētie akti ir atcelti, tāpēc atsauces Regulas (EK) Nr. 999/2001 pielikumos būtu jāatjaunina.

(5)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2015/1162 (6) tika grozītas īpašās prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā, par īpašā riska materiāla izņemšanu liellopiem, kuru izcelsme ir dalībvalstīs ar nenozīmīgu GSE risku. Šā grozījuma rezultātā saskaņā ar turpmāk izklāstīto būtu jāgroza arī daži Regulas (EK) Nr. 999/2001 V un IX pielikuma nosacījumi, kas attiecas uz īpašā riska materiāla izņemšanu.

(6)

Pirmkārt, saskaņā ar grozījumu, kuru ar Regulu (ES) 2015/1162 izdarīja Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā izklāstītajās īpašajās prasībās, kas noteiktas dalībvalstīm ar nenozīmīga GSE riska statusu, mandeles vairs neuzskata par īpašo riska materiālu liellopiem, kuru izcelsme ir dalībvalstīs nenozīmīgu GSE risku. Tāpēc šķērseniskais grieziens priekšā zemmēles kaula saitītei, kas tiek prasīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 7. punktu, būtu jāattiecina tikai uz liellopiem, kuru izcelsme ir dalībvalstīs ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE risku. Tādēļ minētā V pielikuma 7. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Otrkārt, saskaņā ar grozījumu, kuru ar Regulu (ES) 2015/1162 izdarīja Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā, mugurkauls tiek uzskatīts par īpašo riska materiālu tikai attiecībā uz nelielu daļu Savienības liellopu. Ņemot vērā pārmaiņas attiecībā uz epidemioloģisko situāciju Savienībā un nepieciešamību samazināt administratīvo slogu operatoriem, Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 11.3. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību uz liemeņu marķējuma sniegt informāciju par mugurkaula izņemšanu, būtu jāgroza šādi: ja līdz šim gadījumos, kad mugurkaulu izņemt netiek prasīts, to, ka liellopu liemeņi vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņi mugurkaulu satur, uz marķējuma bija jānorāda zilu svītru, tad pēc pārejas perioda beigām gadījumos, kad izņemt mugurkaulu tiek prasīts, to, ka liellopu liemeņi vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņi mugurkaulu satur, uz marķējuma būtu jānorāda ar sarkanu svītru.

(8)

Tāda pati pāreja no prasības norādīt zilu svītru, kad mugurkaula izņemšana netiek prasīta, uz prasību norādīt sarkanu svītru, kad mugurkaula izņemšana tiek prasīta, būtu jāattiecina uz liellopu izcelsmes produktiem, kurus importē Savienībā. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma C nodaļas C iedaļas 3. punkts un D iedaļas 3. punkts.

(9)

Lai Savienības un trešo valstu uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm dotu laiku, kas nepieciešams, lai pielāgotos jaunajai kārtībai, kad ar sarkanu svītru būs jānorāda, ka tiek prasīta mugurkaula izņemšana, šim noteikumam būtu jāstājas spēkā pēc pārejas perioda, kas beigsies 2017. gada 30. jūnijā.

(10)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 8. panta 3. punkts dalībvalstīm vai to reģioniem ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE risku aizliedz praksi liellopiem, aitām vai kazām, kuru gaļa paredzēta pārtikai vai dzīvnieku barībai, pēc apdullināšanas centrālās nervu sistēmas audus saplosīt, galvaskausa dobumā ievadot pagarinātu koniskas formas instrumentu vai injicējot gāzi. Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 6. punkts šo aizliegumu paplašina, attiecinot to uz dalībvalstīm ar nenozīmīgu BSE risku tik ilgi, kamēr visas dalībvalstis tiks klasificētas kā valstis ar nenozīmīgu GSE risku. Atipiskā GSE tiek uzskatīta par slimību, kuras nedaudzi spontāni gadījumi ir vērojami arī valstīs ar nenozīmīgu GSE risku, tāpēc šim aizliegumam būtu jāpaliek spēkā arī pēc tam, kad visas dalībvalstis būs klasificētās kā valstis ar nenozīmīgu GSE risku. Tāpēc, lai atceltu šo laika ierobežojumu, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 6. punkts.

(11)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 2. punktā paredzēti noteikumi par to, kā dalībvalstīm vai dalībvalstu zonām tiek apstiprināts nenozīmīga klasiskās skrepi slimības riska statuss. Somija un Zviedrija attiecīgi 2014. gada 25. jūnijā un 2014. gada 24. augustā iesniedza Komisijai pieteikumus, kuros lūdza atzīt nenozīmīga riska statusu attiecībā uz klasisko skrepi slimību.

(12)

Komisija 2015. gada 13. janvārī lūdza zinātnisku un tehnisku atbalstu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), lai izvērtētu, vai Somija un Zviedrija savos attiecīgajos pieteikumos ir demonstrējušas atbilstību Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 2.1. punkta c) apakšpunktam un 2.2. punktam.

(13)

Atbildot uz Komisijas lūgumu, 2015. gada 19. novembrīEFSA publicēja divus zinātniskos ziņojumus (7) (“EFSA ziņojumi”). EFSA ziņojumos secināts, ka, ņemot vērā testēšanas jutīgumu, kas iegūts agrākos EFSA un Kopīgā pētniecības centra References materiālu un mērījumu institūta (IRMM) skrīninga diagnostikas testu izvērtējumos, Zviedrija ir demonstrējusi atbilstību Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 2.1. punkta c) apakšpunktam attiecībā uz katru no iepriekšējiem septiņiem gadiem, bet Somija šādu atbilstību ir demonstrējusi attiecībā uz katru no iepriekšējiem septiņiem gadiem, izņemot 2010. gadu, kura laikā klasiskās skrepi slimības noteikšanas ticamības rādītājs bija 94,73 %, pie nosacījuma, ka tās izplatības rādītājs pārsniedz 0,1 %. Starpība starp 94,73 % ticamības rādītāju un 95 % ticamības rādītāju tāda riska kontekstā, ka kāds klasiskās skrepi slimības gadījums varētu nebūt konstatēts, ir nenozīmīga un Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 2.1. punkta c) apakšpunkta kritērijs bija izpildīts attiecībā uz pārējiem sešiem gadiem, tāpēc var uzskatīt, ka kritērijs ir ticis izpildīts attiecībā uz pēdējiem septiņiem gadiem.

(14)

EFSA ziņojumos arī secināts, ka, ņemot vērā testēšanas jutīgumu, kas iegūts agrākos EFSA un IRMM skrīninga diagnostikas testu izvērtējumos, Zviedrijas un Somijas plāni par klasiskās skrepi slimības turpmāko uzraudzību atbilst Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 2.2. punkta prasībām.

(15)

Ņemot vērā EFSA ziņojumus un labvēlīgo iznākumu šo pieteikumu novērtējumam, ko attiecībā uz pārējiem Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 2.1. punkta kritērijiem veica Komisija, Somija un Zviedrija būtu jāiekļauj to dalībvalstu sarakstā, kurās klasiskās skrepi slimības risks ir nenozīmīgs.

(16)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 3.2. punktā uzskaitītas dalībvalstis, kurās ir apstiprinātas valsts programmas klasiskās skrepi slimības kontrolei. Tagad Somija un Zviedrija tiks iekļautas minētās iedaļas 2.3. punkta sarakstā kā dalībvalstis ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku, tāpēc tās būtu jāsvītro no minētās iedaļas 3.2. punktā sniegtā to dalībvalstu saraksta, kurās ir apstiprinātas valsts programmas klasiskās skrepi slimības kontrolei, jo jaunais statuss sniedz garantijas, kas ir pārākas par apstiprinātas valsts kontroles programmas piedāvātajām garantijām.

(17)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. un 1.3. punktā izklāstīti nosacījumi, kas jāizpilda saimniecībai, lai to atzītu par saimniecību ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku. Minētās iedaļas 4. punktā paredzēti ar skrepi slimību saistīti nosacījumi Savienības iekšējai tirdzniecībai ar aitām un kazām un to spermu un embrijiem.

(18)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta i) apakšpunktā saimniecība ir definēta kā jebkura vieta, kur tur, audzē, darbojas ar vai izrāda skatītājiem dzīvniekus, uz ko attiecas šī regula. Tādējādi spermas savākšanas centri tāpat kā zooloģiskie dārzi ir jāuzskata par saimniecībām, un uz tiem ir jāattiecina Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas nosacījumi.

(19)

Ņemot vērā to, ka skrepi slimības izplatīšanās risks caur vīrišķās kārtas aitām un kazām, ko tur spermas savākšanas centros, kuri ir apstiprināti un tiek uzraudzīti saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/65/EEK (8) D pielikuma nosacījumiem, ir neliels, Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļā būtu lietderīgi paredzēt īpašus nosacījumus spermas savākšanas centriem.

(20)

Šajos īpašajos nosacījumos būtu jāparedz, ka saimniecībā ar nenozīmīgu vai attiecīgi kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku var ievest aitas un kazas no spermas savākšanas centra ar nosacījumu, ka: i) spermas savākšanas centrs ir apstiprināts un tiek uzraudzīts saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK D pielikumu; ii) spermas savākšanas centrā pēdējo septiņu vai attiecīgi trīs gadu laikā nav bijis neviena klasiskās skrepi slimības gadījuma; iii) spermas savākšanas centrā pēdējo septiņu vai attiecīgi trīs gadu laikā ir ievesti tikai šādi aitu un kazu sugas dzīvnieki: aitas un kazas no saimniecībām, kurās aitas un kazas tiek neizdzēšami iezīmētas un tiek veikta to uzskaite, kurās tiek saglabāti reģistri par aitu un kazu pārvietošanu uz saimniecību un no tās, kurās pēdējo septiņu vai attiecīgi trīs gadu laikā nav konstatēts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums un kuras oficiālais veterinārārsts vai kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts ir regulāri pārbaudījis; iv) spermas savākšanas centrā tiek īstenoti biodrošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka aitas un kazas no saimniecībām ar dažādiem skrepi slimības statusiem spermas savākšanas centrā savstarpēji nesaskaras. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. punkta c) apakšpunkts un 1.3. punkta c) apakšpunkts.

(21)

Turklāt ar skrepi slimību saistītie nosacījumi Savienības iekšējai tirdzniecībai ar spermu un embrijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 4.2. punktā, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā iepriekšējā apsvērumā minētos spermas savākšanas centriem paredzētos īpašos nosacījumus. Atsauce uz šiem īpašajiem nosacījumiem būtu jāiekļauj arī aitu un kazu spermas un embriju importa nosacījumos, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma H nodaļā.

(22)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 4.1. punktā paredzētie nosacījumi Savienības iekšējai tirdzniecībai ar aitām un kazām ir noteikti, lai nepieļautu klasiskās skrepi slimības izplatīšanos starp saimniecībās turētiem dzīvniekiem. Aitu un kazu pārvietošana tikai zooloģisko dārzu starpā neietekmē saimniecībās turētu Savienības aitu un kazu skrepi slimības statusu, tāpēc šie īpašie nosacījumi nebūtu jāpiemēro aitām un kazām, kuras tiek turētas zooloģiskajos dārzos un pārvietotas tikai starp dažādiem zooloģiskajiem dārziem, kuri atbilstoši Padomes Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā sniegtajai definīcijai ir apstiprinātas iestādes, institūti vai centri. Tāpēc attiecībā uz minētajiem dzīvniekiem būtu jāpiemēro atkāpe no Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 4.1. punkta nosacījumiem.

(23)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 4.1. punktā paredzētos ar skrepi slimību saistītos nosacījumus Savienības iekšējai tirdzniecībai ar dzīvām aitām un kazām ir sarežģīti ievērot, veicot Savienības iekšējo tirdzniecību ar retu šķirņu dzīvniekiem. Lai izvairītos no tuvradnieciskas krustošanās un saglabātu ģenētisko daudzveidību retu šķirņu populācijās, ir vajadzīga šādu dzīvnieku regulāra apmaiņa starp dalībvalstīm. Tādēļ būtu jāparedz īpaši nosacījumi Savienības iekšējai tirdzniecībai ar retu šķirņu aitām un kazām. Šiem īpašajiem nosacījumiem būtu jāatļauj Savienības iekšējā tirdzniecība ar retu šķirņu aitām un kazām, kuras neatbilst Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 4.1. punkta prasībām.

(24)

Savienības tiesību aktos termins “reta šķirne” nav konkrēti definēts. Tomēr Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 (9) 7. panta 2. un 3. punkts iedibina nosacījumus, saskaņā ar kuriem var īstenot agrovides un klimata pasākumam atbilstošas saistības audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā. Šie nosacījumi jo īpaši paredz, ka attiecīga pienācīgi atzīta tehniskā struktūra reģistrē un regulāri atjaunina ganāmpulka vai saimes šķirnes ciltsgrāmatu. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/361/EEK (10) šāda tehniska struktūra var būt audzētāju organizācija vai asociācija, kas ir oficiāli atzīta dalībvalstī, kurā tā reģistrēta, vai attiecīgās dalībvalsts oficiāla aģentūra.

(25)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 vajadzībām vietējās šķirnes, kam draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, būtu jādefinē kā tādas aitu un kazu šķirnes, kuras atbilst Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 7. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem un uz kurām attiecas saglabāšanas programma, ko īsteno audzētāju organizācija vai asociācija, kura oficiāli apstiprināta saskaņā ar Direktīvu 89/361/EEK, vai oficiāla attiecīgās dalībvalsts aģentūra.

(26)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma C nodaļas B iedaļa būtu jāgroza, lai Savienībā atļautu importēt liellopu, aitu vai kazu izcelsmes produktus no trešām valstīm ar nenozīmīgu GSE risku arī gadījumos, kad šie produkti ir atvasināti no izejmateriāliem, kuri daļēji vai pilnībā ir no valstīm ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE risku, pie nosacījuma, ka īpašais riska materiāls no šiem izejmateriāliem, kuru izcelsme ir valstīs ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE risku, ir izņemts.

(27)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 II, III, V, VII, VIII un IX pielikums.

(28)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 II, III, V, VII, VIII un IX pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījumus, ko Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikumā izdara ar šīs regulas pielikuma 6. punktu, piemēro no 2017. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 18. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)  http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_bse.htm

(3)  Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (OV 121, 29.7.1964., 2012. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.).

(6)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija Regula (ES) 2015/1162, ar kuru groza V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 188, 16.7.2015., 3. lpp.).

(7)  Evaluation of the application of Sweden to be recognised as having a negligible risk of classical scrapie (EFSA Journal 2015; 13(11):4292); Evaluation of the application of Finland to be recognised as having a negligible risk of classical scrapie (EFSA Journal 2015; 13(11):4293).

(8)  Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(9)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 807/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus (OV L 227, 31.7.2014., 1. lpp.).

(10)  Padomes 1989. gada 30. maija Direktīva 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām (OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I, III, V, VII, VIII un IX pielikumu groza šādi:

1)

II pielikuma A nodaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstu, trešo valstu vai to reģionu (turpmāk – “valstis vai reģioni”) GSE statusu nosaka, balstoties uz a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā pielikumā “GSE” neaptver “atipisko GSE”, jo tā ir slimība, par kuru uzskatāms, ka ļoti nedaudzi spontāni tās gadījumi ir vērojami jebkurā liellopu populācijā.”;

2)

III pielikuma A nodaļu groza šādi:

a)

I daļas 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Pēctestēšanas pasākumi

6.1.

Ja lietošanai pārtikā nokauts dzīvnieks izraudzīts testēšanai uz GSE, šā dzīvnieka liemeni ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I iedaļas III nodaļā paredzēto veselības marķējumu nemarķē, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts.

6.2.

Dalībvalstis no 6.1. punkta noteikumiem var atkāpties, ja kautuvē ir oficiāla sistēma, kas nodrošina, ka ar veselības zīmi marķēto izmeklēto dzīvnieku daļas no kautuves neizved, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts.

6.3.

Visas uz GSE testēta dzīvnieka ķermeņa daļas (arī ādu) patur oficiālā kontrolē, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts, ja vien šīs daļas nelikvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu vai ja tā taukus nepārstrādā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 142/2011 un neizmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta e) punktu vai neizmanto minētās regulas 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai.

6.4.

Visas tāda dzīvnieka ķermeņa daļas (arī ādu), kam ātrās noteikšanas testā konstatēts pozitīvs vai nepārliecinošs rezultāts, izņemot materiālu, kas jāpatur saskaņā ar šā pielikuma III daļas B nodaļā paredzēto uzskaiti, un izņemot no šāda ķermeņa iegūtos taukus, ja šie tauki pārstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 142/2011 un izmantoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta e) punktu vai izmantoti minētās regulas 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai, likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu.

6.5.

Ja dzīvniekam, kas nokauts lietošanai pārtikā, ātrās noteikšanas testā konstatēts pozitīvs vai nepārliecinošs rezultāts, saskaņā ar 6.4. punktu iznīcina vismaz liemeni, kas uz tās pašas kaušanas līnijas atradies tieši pirms liemeņa ar pozitīvo vai nepārliecinošo testa rezultātu, un divus liemeņus tieši aiz minētā liemeņa.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis var lemt, ka iepriekš minētos liemeņus iznīcinās tikai tad, ja ātrās noteikšanas testa pozitīvo vai nepārliecinošo rezultātu apstiprina X pielikuma C nodaļas 3.1. punkta b) apakšpunktā minētā apstiprinošā izmeklēšana.

6.6.

Dalībvalstis var pieļaut atkāpi no 6.5. punkta noteikumiem, ja kautuvē ir sistēma, kas novērš liemeņu savstarpēju inficēšanos.”;

b)

II daļas 7.3. un 7.4. punktu aizstāj ar šādiem:

“7.3.

Visas testēta dzīvnieka ķermeņa daļas (arī ādu) patur oficiālā kontrolē, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts, ja vien šīs daļas nelikvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu vai ja tā taukus nepārstrādā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 142/2011 un neizmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta e) apakšpunktu vai neizmanto minētās regulas 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai.

7.4.

Visas tāda dzīvnieka ķermeņa daļas (arī ādu), kam ātrās noteikšanas testā konstatēts pozitīvs rezultāts, izņemot materiālu, kas jāpatur saskaņā ar šā pielikuma III daļas B nodaļā paredzēto uzskaiti, un izņemot no šāda ķermeņa iegūtus kausētus taukus, ja šie kausētie tauki pārstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 142/2011 un izmantoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta e) punktu vai izmantoti minētās regulas 36. pantā minēto atvasināto produktu ražošanai, tieši likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu.”;

3)

V pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Marķēšana un likvidēšana

Īpašo riska materiālu tūlīt pēc izņemšanas iekrāso ar krāsu vai attiecīgā gadījumā citādi un likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 noteikumiem un jo īpaši tās 12. pantu.

4.   Īpašā riska materiāla izņemšana

4.1.

Īpašo riska materiālu izņem:

a)

kautuvēs vai attiecīgā gadījumā citās kaušanas vietās;

b)

attiecībā uz liellopu mugurkaulu – gaļas sadalīšanas uzņēmumos;

c)

attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētajos apstiprinātajos uzņēmumos vai ražotnēs (iekārtās).

4.2.

Atkāpjoties no 4.1. punkta, attiecībā uz īpašā riska materiāla izņemšanu var saskaņā ar šīs regulas 24. panta 3. punktā minēto procedūru ļaut izmantot 8. panta 2. punktā minēto alternatīvo testu, ja vien alternatīvais tests ir minēts X pielikuma sarakstos un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

alternatīvie testi kautuvēs jāveic visiem dzīvniekiem, kam izņemams īpašais riska materiāls;

b)

ja kādam no nokautajiem dzīvniekiem ir apstiprināta GSE, no kautuves nedrīkst izvest nekādus pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētus liellopu, aitu vai kazu produktus, iekams kompetentā iestāde nav saņēmusi un apstiprinājusi visu nokauto un potenciāli kontaminēto dzīvnieku alternatīvo testu rezultātus;

c)

ja alternatīva testa rezultāts ir pozitīvs, viss kautuvē potenciāli kontaminētais liellopu, aitu un kazu audu materiāls jāiznīcina saskaņā ar 3. punktu, izņemot gadījumu, ja visas attiecīgā dzīvnieka daļas (arī ādu) iespējams identificēt un turēt atsevišķi.

4.3.

Atkāpjoties no 4.1. punkta, dalībvalstis var lemt, ka atļauj:

a)

aitu un kazu muguras smadzenes izņemt šim nolūkam attiecīgi pilnvarotos gaļas sadalīšanas uzņēmumos;

b)

liellopu mugurkaulu no liemeņiem vai liemeņu daļām atdalīt šim nolūkam īpaši pilnvarotos, uzraudzītos un reģistrētos gaļas veikalos;

c)

galvas gaļu no liellopiem iegūt gaļas sadalīšanas uzņēmumos, kas saskaņā ar 9. punktu īpaši pilnvaroti šādam nolūkam.

4.4.

Šīs nodaļas noteikumi par īpašā riska materiāla izņemšanu neattiecas ne uz 1. kategorijas materiālu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 2. punkta a) apakšpunktu tiek izmantots zooloģiskā dārza dzīvnieku barošanai, ne arī uz 1. kategorijas materiālu, kas saskaņā ar minētās regulas 18. panta 2. punkta b) apakšpunktu tiek bioloģiskās daudzveidības veicināšanai izmantots dabīgajā dzīvotnē (vidē) dzīvojošu apdraudētu vai aizsargājamu maitēdāju sugu putnu un citu sugu putnu barošanai.”;

b)

pielikuma 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.   Pasākumi attiecībā uz audu saplosīšanu

Papildus dalībvalstīm vai to reģioniem ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE risku 8. panta 3. punktā noteiktajam aizliegumam pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētiem liellopiem, aitām vai kazām pēc apdullināšanas centrālās nervu sistēmas audus saplosīt, galvaskausa dobumā ievadot pagarinātu koniskas formas instrumentu vai injicējot gāzi, šo aizliegumu piemēro arī dalībvalstīm ar nenozīmīgu GSE risku.

7.   Liellopu mēļu ievākšana

Pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētas mēles no jebkāda vecuma liellopiem kautuvēs ievāc, izdarot šķērsenisku griezienu priekšā zemmēles kaula saitītei, izņemot tādu liellopu mēles, kuru izcelsme ir dalībvalstīs ar nenozīmīgu GSE risku.”;

c)

pielikuma 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.   Kontroles

11.1.

Dalībvalstis bieži veic oficiālas kontroles, lai verificētu, vai šis pielikums tiek pareizi piemērots, un nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, kas nepieļauj nekādu kontamināciju, jo īpaši kautuvēs, gaļas izciršanas uzņēmumos vai citās vietās, kur tiek izņemts īpašais riska materiāls, piemēram, gaļas veikalos vai 4.1. punkta c) apakšpunktā minētajos uzņēmumos.

11.2.

Konkrētāk, dalībvalstis izveido sistēmu, kurā nodrošina un pārbauda, ka ar īpašo riska materiālu rīkojas un to likvidē saskaņā ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

11.3.

Izveido 1. punkta a) apakšpunktā specificētā mugurkaula izņemšanas kontroles sistēmu. Kontroles sistēmā ir vismaz šādi pasākumi:

a)

līdz 2017. gada 30. jūnijam gadījumos, kad netiek prasīts izņemt mugurkaulu, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantā minētajā marķējumā mugurkaulu saturošus liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus identificē ar skaidri redzamu zilu svītru.

No 2017. gada 1. jūlija, gadījumos, kad tiek prasīts izņemt mugurkaulu, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantā minētajā marķējumā mugurkaulu saturošus liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus identificē ar skaidri redzamu sarkanu svītru;

b)

attiecīgā gadījumā gaļas sūtījumiem pievienotajā tirdzniecības pavadzīmē jābūt iekļautai konkrētai informācijai par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, uz kuriem attiecas prasība par mugurkaula izņemšanu. Importa gadījumā, ja vajadzīgs, minēto konkrēto informāciju iekļauj kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā (KVID), kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 (*) 2. panta 1. punktā;

c)

gaļas veikali b) apakšpunktā minētos tirdzniecības dokumentus glabā vismaz gadu.

(*)  Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.).”;"

4)

VII pielikuma B nodaļas 4.2., 4.3. un 4.4. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.2.

saimniecībā atļauts ieviest tikai šādas aitas:

a)

vīrišķās kārtas aitas ar ARR/ARR genotipu;

b)

sievišķās kārtas aitas, kam ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles.

Tomēr, atkāpjoties no a) un b) punkta, dalībvalsts var atļaut, ka saimniecībā ieved c) un d) punktā minētās aitas, ja vien ir ievēroti šādi nosacījumi:

i)

saimniecībā audzētā šķirne saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 (**) 7. panta 2. un 3. punktu ir vietēja šķirne, kam draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā;

ii)

uz saimniecībā audzēto šķirni attiecas saglabāšanas programma, ko īsteno audzētāju organizācija vai asociācija, kas oficiāli apstiprināta saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/361/EEK (***) 5. pantu, vai oficiāla aģentūra; un

iii)

saimniecībā audzētajā šķirnē ARR alēle sastopama reti;

c)

vīrišķās kārtas aitas, kam ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles;

d)

sievišķās kārtas aitas, kam nav VRQ alēles.

4.3.

Šajā saimniecībā atļauts izmantot tikai šādus vaislas aunus un aitu reproduktīvos produktus:

a)

vīrišķās kārtas aitas ar ARR/ARR genotipu;

b)

ARR/ARR genotipa aunu spermu;

c)

embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles.

Tomēr, atkāpjoties no a), b) un c) punkta, dalībvalsts var atļaut, ka saimniecībā izmanto d), e) un f) punktā minētos vaislas aunus un aitu reproduktīvos produktus, ja vien ir ievēroti šādi nosacījumi:

i)

saimniecībā audzētā šķirne saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 7. panta 2. un 3. punktu ir vietēja šķirne, kam draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā;

ii)

uz saimniecībā audzēto šķirni attiecas saglabāšanas programma, ko īsteno audzētāju organizācija vai asociācija, kas oficiāli apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 89/361/EEK 5. pantu, vai oficiāla aģentūra; un

iii)

saimniecībā audzētajā šķirnē ARR alēle sastopama reti;

d)

vīrišķās kārtas aitas, kam ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles;

e)

spermu no vīrišķās kārtas aitām, kam ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles;

f)

embrijus, kam nav VQR alēles.

4.4.

Pārvietot dzīvniekus no saimniecības ir atļauts iznīcināšanas nolūkā vai tieši uz nokaušanu lietošanai pārtikā, vai arī ievērojot šādus nosacījumus:

a)

ARR/ARR genotipa aunus un aitu mātes no saimniecības jebkādiem nolūkiem, ieskaitot audzēšanu, pārvietot atļauts, ievērojot nosacījumu, ka tos pārvieto uz citām saimniecībām, kurās tiek īstenoti pasākumi saskaņā ar 2.2.2. punkta c) vai d) apakšpunktu;

b)

ja dalībvalsts tā lemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz vēl vienu citu saimniecību attiecīgās dalībvalsts teritorijā tikai nobarošanai pirms nokaušanas un ar turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)

saņēmējā saimniecībā ir tikai tādas aitas vai kazas, kas tiek nobarotas pirms nokaušanas;

ii)

nobarošanas perioda beigās aitas un jērus, kuru izcelsme ir saimniecībās, kur tiek veikti 2.2.2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā vai 2.2.2. punkta d) apakšpunktā minētie izskaušanas pasākumi, pārved tieši uz kautuvi, kura atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā un kurā tos paredzēts nokaut ne vēlāk kā pēc 12 mēnešu vecuma sasniegšanas.

(**)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 807/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus (OV L 227, 31.7.2014., 1. lpp.)."

(***)  Padomes 1989. gada 30. maija Direktīva 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām (OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp.).”;"

5)

VIII pielikuma A nodaļas A iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Saimniecības ar nenozīmīgu skrepi slimības risku un ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku

1.1.

Tirdzniecībai Savienības iekšienē dalībvalstis attiecīgā gadījumā var izveidot un uzraudzīt oficiālu shēmu, kurā saimniecības atzīst par saimniecībām ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku un saimniecībām ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku. Balstoties uz šo oficiālo shēmu, tās attiecīgā gadījumā izveido un uztur aitu un kazu turēšanas saimniecību sarakstus, kur iekļauj saimniecības ar nenozīmīgu skrepi slimības risku un saimniecības ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku.

1.2.

Par saimniecību ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku var atzīt saimniecību, kurā tiek turētas aitas ar VII pielikuma C nodaļas 4. daļas 1. punkta a) apakšpunktā noteikto I līmeņa statusu attiecībā uz rezistenci pret TSE un kurā vismaz septiņus gadus nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums.

Saimniecību, kurā tiek turētas aitas, kazas vai gan aitas. gan kazas, par saimniecību ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku var atzīt arī tad, ja tajā vismaz septiņus gadus izpildīti šādi nosacījumi:

a)

aitas un kazas tiek neizdzēšami identificētas un reģistri tiek saglabāti tādā veidā, lai būtu izsekojama to dzimšanas saimniecība;

b)

tiek saglabāti reģistri par aitu un kazu pārvietošanu uz saimniecību un no tās;

c)

saimniecībā atļauts ieviest tikai šādas aitas un kazas:

i)

aitas un kazas no saimniecībām ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku;

ii)

aitas un kazas no saimniecībām, kurās ne mazāk kā septiņus pēdējos gadus vai vismaz tikpat ilgu laiku kā saimniecībā, kurā tās paredzēts ievest, ir ievēroti a) līdz i) apakšpunkta nosacījumi;

iii)

aitas ar ARR/ARR priona proteīna genotipu;

iv)

aitas un kazas, kas atbilst i) vai ii) punkta nosacījumiem, izņemot laiku, kad tās tiek turētas spermas savākšanas centrā, ja vien spermas savākšanas centrs atbilst šādiem nosacījumiem:

spermas savākšanas centrs ir apstiprināts saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/65/EEK (****) D pielikuma I nodaļas I iedaļu un tiek uzraudzīts saskaņā ar minētā pielikuma I nodaļas II iedaļu,

iepriekšējo septiņu gadu laikā spermas savākšanas centrā aitas un kazas ievestas tikai no saimniecībām, kas minētajā laikā atbildušas a), b) un e) punkta nosacījumiem un kur oficiāls veterinārārsts vai kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis regulāras kontrolpārbaudes,

pēdējo septiņu gadu laikā spermas savākšanas centrā nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums,

spermas savākšanas centrā ir spēkā biodrošības pasākumi, kas nodrošina, ka minētajā centrā turētās aitas un kazas, kuras ir no saimniecībām ar nenozīmīga klasiskās skrepi slimības riska vai kontrolēta klasiskās skrepi slimības riska statusu, nav tiešā vai netiešā saskarē ar aitām vai kazām no saimniecībām ar zemāku klasiskās skrepi slimības statusu;

d)

no 2014. gada 1. janvāra oficiāls veterinārārsts vai veterinārārsts, ko šim nolūkam pilnvarojusi kompetentā iestāde, saimniecībā vismaz reizi gadā regulārās kontrolpārbaudēs pārbauda atbilstību a) līdz i) apakšpunkta nosacījumiem;

e)

nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums;

f)

līdz 2013. gada 31. decembrim laboratorijas testi uz klasisko skrepi slimību saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratorijas metodēm un protokoliem tiek veikti visām III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punktā minētajām aitām un kazām, kas vecākas par 18 mēnešiem un mirušas vai nonāvētas citu iemeslu dēļ, nevis nokautas lietošanai pārtikā.

No 2014. gada 1. janvāra laboratorijas testi uz klasisko skrepi slimību saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratorijas metodēm un protokoliem tiek veikti visām aitām un kazām, kas vecākas par 18 mēnešiem un mirušas vai nonāvētas citu iemeslu dēļ, nevis nokautas lietošanai pārtikā.

Atkāpjoties no f) apakšpunkta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, dalībvalstis var lemt, ka visas komerciāli nevērtīgās aitas un kazas, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras to produktīvā mūža beigās tiek nevis nokautas lietošanai pārtikā, bet izkautas, pārbauda oficiāls veterinārārsts, un visas aitas un kazas, kurām vērojamas nīkuļošanas pazīmes vai neiroloģiskas pazīmes, laboratoriski testē uz klasisko skrepi slimību saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratorijas metodēm un protokoliem.

Papildus a) līdz f) apakšpunkta nosacījumiem no 2014. gada 1. janvāra tiek ievēroti šādi nosacījumi:

g)

saimniecībā tiek ievesti tikai šādu aitu un kazu sugu dzīvnieku olšūnas un embriji:

i)

olšūnas un embriji no donordzīvniekiem, kas kopš dzimšanas turēti dalībvalstī ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku vai saimniecībā ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku vai kas atbilst šādām prasībām:

tie ir neizdzēšami identificēti tā, lai būtu izsekojama to dzimšanas saimniecība,

tie kopš dzimšanas ir turēti saimniecībās, kurās, kamēr minētie dzīvnieki tur atradušies, nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums,

olšūnu vai embriju ievākšanas laikā tiem nav novērotas klasiskās skrepi slimības klīniskās pazīmes;

ii)

tādu aitu sugas dzīvnieku olšūnas un embriji, kas ir vismaz vienas ARR alēles nesēji;

h)

saimniecībā tiek ievesta tikai šāda aitu un kazu sugas dzīvnieku sperma:

i)

sperma no donordzīvniekiem, kas kopš dzimšanas turēti dalībvalstī ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku vai saimniecībā ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku vai kas atbilst šādām prasībām:

tie ir neizdzēšami identificēti tā, lai būtu izsekojama to dzimšanas saimniecība,

spermas ievākšanas laikā tiem nav novērotas klasiskās skrepi slimības klīniskās pazīmes;

ii)

sperma no auniem ar ARR/ARR priona proteīna genotipu;

i)

saimniecībā turētās aitas un kazas nav tiešā vai netiešā saskarē, ieskaitot kopīgas ganības, ar aitām un kazām no saimniecībām ar zemāku statusu attiecībā uz klasisko skrepi slimību.

1.3.

Saimniecību, kurā tiek turētas aitas, kazas vai gan aitas, gan kazas, par saimniecību ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku var atzīt, ja tajā vismaz trīs iepriekšējos gadus ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

aitas un kazas tiek neizdzēšami identificētas un reģistri tiek saglabāti tādā veidā, lai būtu izsekojama to dzimšanas saimniecība;

b)

tiek saglabāti reģistri par aitu un kazu pārvietošanu uz saimniecību un no tās;

c)

saimniecībā tiek ievestas tikai šādas aitas un kazas:

i)

aitas un kazas no saimniecībām ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku;

ii)

aitas un kazas no saimniecībām, kurās ne mazāk kā trīs pēdējos gadus vai vismaz tikpat ilgu laiku kā saimniecībā, kurā tās paredzēts ievest, ir ievēroti a) līdz i) apakšpunkta nosacījumi;

iii)

aitas ar ARR/ARR priona proteīna genotipu;

iv)

aitas un kazas, kas atbilst i) vai ii) punkta nosacījumiem, izņemot laiku, kad tās tiek turētas spermas savākšanas centrā, ja vien spermas savākšanas centrs atbilst šādiem nosacījumiem:

spermas savākšanas centrs ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma I nodaļas I iedaļu un tiek uzraudzīts saskaņā ar minētā pielikuma I nodaļas II iedaļu,

iepriekšējo triju gadu laikā spermas savākšanas centrā aitas un kazas ievestas tikai no saimniecībām, kas minētajā laikā atbildušas a), b) un e) punkta nosacījumiem un kur oficiāls veterinārārsts vai kompetentās iestādes pilnvarots veterinārārsts veicis regulāras kontrolpārbaudes,

pēdējo triju gadu laikā spermas savākšanas centrā nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums,

spermas savākšanas centrā ir spēkā biodrošības pasākumi, kas nodrošina, ka minētajā centrā turētās aitas un kazas, kuras ir no saimniecībām ar nenozīmīga klasiskās skrepi slimības riska vai kontrolēta klasiskās skrepi slimības riska statusu, nav tiešā vai netiešā saskarē ar aitām vai kazām no saimniecībām ar zemāku klasiskās skrepi slimības statusu;

d)

no 2014. gada 1. janvāra oficiāls veterinārārsts vai veterinārārsts, ko šim nolūkam pilnvarojusi kompetentā iestāde, saimniecībā vismaz reizi gadā regulārās kontrolpārbaudēs pārbauda atbilstību a) līdz i) apakšpunkta nosacījumiem;

e)

nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums;

f)

līdz 2013. gada 31. decembrim laboratorijas testi uz klasisko skrepi slimību saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratorijas metodēm un protokoliem tiek veikti visām III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punktā minētajām aitām un kazām, kas vecākas par 18 mēnešiem un mirušas vai nonāvētas citu iemeslu dēļ, nevis nokautas lietošanai pārtikā.

No 2014. gada 1. janvāra laboratorijas testi uz klasisko skrepi slimību saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratorijas metodēm un protokoliem tiek veikti visām aitām un kazām, kas vecākas par 18 mēnešiem un mirušas vai nonāvētas citu iemeslu dēļ, nevis nokautas lietošanai pārtikā.

Atkāpjoties no f) apakšpunkta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, dalībvalstis var lemt, ka visas komerciāli nevērtīgās aitas un kazas, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras to produktīvā mūža beigās tiek nevis nokautas lietošanai pārtikā, bet izkautas, pārbauda oficiāls veterinārārsts, un visas aitas un kazas, kurām vērojamas nīkuļošanas pazīmes vai neiroloģiskas pazīmes, laboratoriski testē uz klasisko skrepi slimību saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratorijas metodēm un protokoliem.

Papildus a) līdz f) apakšpunkta nosacījumiem no 2014. gada 1. janvāra tiek ievēroti šādi nosacījumi:

g)

saimniecībā tiek ievesti tikai šādu aitu un kazu sugu dzīvnieku olšūnas un embriji:

i)

olšūnas un embriji no donordzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas turēti dalībvalstī ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku vai saimniecībā ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku vai kuri atbilst šādiem kritērijiem:

tie ir neizdzēšami identificēti tā, lai būtu izsekojama to dzimšanas saimniecība,

tie kopš dzimšanas ir turēti saimniecībās, kurās, kamēr minētie dzīvnieki tur atradušies, nav apstiprināts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums,

olšūnu vai embriju ievākšanas laikā tiem nav novērotas klasiskās skrepi slimības klīniskās pazīmes;

ii)

tādu aitu sugas dzīvnieku olšūnas un embriji, kas ir vismaz vienas ARR alēles nesēji;

h)

saimniecībā tiek ievesta tikai šāda aitu un kazu sugas dzīvnieku sperma:

i)

sperma no donordzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas turēti dalībvalstī ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku vai saimniecībā ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku vai kuri atbilst šādām prasībām:

tie ir neizdzēšami identificēti tā, lai būtu izsekojama to dzimšanas saimniecība,

spermas ievākšanas laikā tiem nav novērotas klasiskās skrepi slimības klīniskās pazīmes;

ii)

sperma no auniem ar ARR/ARR priona proteīna genotipu;

i)

saimniecības aitas un kazas nav tiešā vai netiešā saskarē, ieskaitot kopīgas ganības, ar aitām un kazām no saimniecībām ar zemāku statusu attiecībā uz klasisko skrepi slimību.

1.4.

Ja saimniecībā ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku vai saimniecībā, kurā VII pielikuma B nodaļas 1. daļā minētās izmeklēšanas rezultātā ir konstatēta epidemioloģiska saikne ar saimniecību, kur ir nenozīmīgs vai kontrolēts klasiskās skrepi slimības risks, tiek apstiprināts klasiskās skrepi slimības gadījums, saimniecību ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku no šīs iedaļas 1.1. punktā minētā saraksta nekavējoties svītro.

Dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis, kas ievedušas aitas un kazas, kuru izcelsme ir inficētajā saimniecībā, vai spermu un embrijus, kas ievākti no aitām un kazām, kuras inficētajā saimniecībā – attiecībā uz saimniecību ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku – turētas pēdējos septiņus gadus vai – attiecībā uz saimniecību ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku – pēdējos trīs gadus.

(****)  Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).”;"

b)

iedaļas 2.1. punkta b) apakšpunktu un 2.1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

vismaz iepriekšējos septiņus gadus ir testētas aitas un kazas, kam vērojamas klasiskajai skrepi slimībai atbilstošas klīniskās pazīmes;

c)

vismaz iepriekšējos septiņus gadus katru gadu – attiecībā uz nokauto aitu un kazu skaitu reprezentatīvā un pietiekamā skaitā – testētas par 18 mēnešiem vecākas aitas un kazas, kuras mirušas vai nonāvētas citādi, nevis kaušanai lietošanai pārtikā, lai klasiskā skrepi slimība, ja tās izplatības rādītājs attiecīgajā populācijā pārsniedz 0,1 %, tiktu konstatēta ar 95 % ticamību, turklāt šajā laikā nav paziņots neviens klasiskās skrepi slimības gadījums;”;

c)

iedaļas 2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.3.

Dalībvalstis vai dalībvalsts zonas ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku ir šādas:

Austrija

Somija

Zviedrija.”;

d)

iedaļas 3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.

Ar šo tiek apstiprinātas turpmāk uzskaitīto dalībvalstu programmas klasiskās skrepi slimības kontrolei:

Dānija.”;

e)

iedaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Savienības iekšējā tirdzniecība ar aitām un kazām un to spermu un embrijiem

Piemēro šādus nosacījumus.

4.1.

Aitas un kazas:

a)

aitas un kazas, kuras paredzētas audzēšanai un kuras nosūta uz dalībvalstīm, kam nav nenozīmīgs klasiskās skrepi slimības risks vai kam ir apstiprināta valsts programma klasiskās skrepi slimības kontrolei, atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tās ir no saimniecības vai saimniecībām ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku; vai

ii)

tās ir no dalībvalsts vai dalībvalsts zonas ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku; vai

iii)

visas aitas ir ar ARR/ARR prionu proteīna genotipu, ja vien tās nav no saimniecības, uz kuru attiecas VII pielikuma B nodaļas 3. un 4. punktā noteiktie ierobežojumi;

b)

aitas un kazas, kuras paredzētas visiem esošajiem izmantošanas veidiem, izņemot tūlītēju nokaušanu, un kuras nosūta uz dalībvalstīm, kam ir nenozīmīgs klasiskās skrepi slimības risks vai kam ir apstiprināta valsts programma klasiskās skrepi slimības kontrolei, atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tās ir no saimniecības vai saimniecībām ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku; vai

ii)

tās ir no dalībvalsts vai dalībvalsts zonas ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku; vai

iii)

visas aitas ir ar ARR/ARR prionu proteīna genotipu, ja vien tās nav no saimniecības, uz kuru attiecas VII pielikuma B nodaļas 3. un 4. punktā noteiktie ierobežojumi;

c)

atkāpjoties no a) un b) punkta, šajos punktos noteiktās prasības neattiecas uz aitām un kazām, ko tur un pārvieto tikai starp Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā definētajām apstiprinātajām iestādēm, institūtiem un centriem;

d)

atkāpjoties no a) un b) punkta, kādas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut Savienības iekšējo tirdzniecību ar minēto punktu prasībām neatbilstošiem dzīvniekiem, ja vien tā ir saņēmusi iepriekšēju piekrišanu no saņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ja vien dzīvnieki atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tie pieder pie Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 7. panta 2. un 3. punktā minētas vietējas šķirnes, kam draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā;

ii)

tie ir ierakstīti ciltsgrāmatā, ko izveidojusi un uztur nosūtītājā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 89/361/EEK 5. pantu oficiāli apstiprināta audzētāju organizācija vai apvienība vai minētās dalībvalsts oficiāla aģentūra, un šos dzīvniekus paredzēts ierakstīt minētās šķirnes ciltsgrāmatā, ko izveidojusi un uztur saņēmējā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 89/361/EEK 5. pantu oficiāli apstiprināta audzētāju organizācija vai apvienība vai minētās dalībvalsts oficiāla aģentūra;

iii)

nosūtītājā dalībvalstī un saņēmējā dalībvalstī ii) punktā minētās audzētāju organizācijas vai asociācijas vai oficiālā aģentūra īsteno minētās šķirnes saglabāšanas programmu;

iv)

tie nav no saimniecības, uz kuru attiecas VII pielikuma B nodaļas 3. un 4. punktā noteiktie ierobežojumi;

v)

ja saņēmējas dalībvalsts saņēmējā saimniecībā ievesti a) vai b) punkta prasībām neatbilstoši dzīvnieki, visu aitu un kazu pārvietošanu minētajā saimniecībā saskaņā ar VII pielikuma B nodaļas 3.4. punktu ierobežo uz trim gadiem vai, ja saņēmēja dalībvalsts ir dalībvalsts, kam ir nenozīmīgs klasiskās skrepi slimības risks vai kam ir apstiprināta valsts programma klasiskās skrepi slimības kontrolei, uz septiņiem gadiem.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šādus pārvietošanas ierobežojumus neattiecina uz Savienības iekšējo tirdzniecību ar dzīvniekiem, kuru īsteno saskaņā ar šīs iedaļas 4.1. punkta d) apakšpunkta nosacījumiem, un arī uz tādu dzīvnieku pārvietošanu pa iekšzemi, kuru saņēmēja saimniecība audzē Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 7. panta 2. un 3. punktā minētu vietēju šķirni, kam draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, ja vien minēto šķirni aptver saskaņā ar Direktīvas 89/361/EEK 5. pantu oficiāli apstiprinātas audzētāju organizācijas vai apvienības vai oficiālas aģentūras īstenota saglabāšanas programma.

Kad notikusi v) punkta otrajā daļā minētā Savienības iekšējā tirdzniecība vai dzīvnieku pārvietošana pa iekšzemi, saimniecībās, kuras saņem saskaņā ar minēto atkāpi pārvietotos dzīvniekus, visu aitu un kazu pārvietošanu ierobežo saskaņā ar v) punkta pirmo un otro daļu.

4.2.

Aitu un kazu sperma un embriji:

a)

ir ievākti no dzīvniekiem, kas kopš dzimšanas pastāvīgi turēti saimniecībā vai saimniecībās ar nenozīmīgu vai kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku, izņemot saimniecības, kuras ir spermas savākšanas centri, ja vien spermas savākšanas centrs atbilst 1.3. punkta c) apakšpunkta iv) punkta nosacījumiem; vai

b)

ir ievākti no dzīvniekiem, kas pēdējos trīs gadus pirms ievākšanas ir pastāvīgi turēti saimniecībā vai saimniecībās, kuras trīs gadus ir izpildījušas visas 1.3. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktās prasības, izņemot saimniecības, kas ir spermas savākšanas centri, ja vien spermas savākšanas centrs atbilst 1.3. punkta c) apakšpunkta iv) punkta nosacījumiem; vai

c)

ir ievākti no dzīvniekiem, kas kopš dzimšanas pastāvīgi turēti valstī vai zonā ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku; vai

d)

aitu sugas dzīvnieku spermas gadījumā tā ir ievākta no vīrišķās kārtas dzīvniekiem ar ARR/ARR prionu proteīna genotipu; vai

e)

aitu sugas dzīvnieku embriju gadījumā tie ir vismaz vienas ARR alēles nesēji.”;

6)

IX pielikumu aizstāj ar šādu:

“IX PIELIKUMS

DZĪVU DZĪVNIEKU, EMBRIJU, OLŠŪNU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU IMPORTĒŠANA SAVIENĪBĀ

B NODAĻA

Liellopu importēšana

A IEDAĻA

Importēšana no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku

Importējot liellopus no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)

dzīvnieki ir dzimuši un pastāvīgi audzēti valstī vai reģionā vai valstīs vai reģionos, kas saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/453/EK (*****) ir klasificēti par valstīm vai reģioniem ar nenozīmīgu GSE risku;

b)

dzīvnieki ir identificēti pēc pastāvīgas identifikācijas sistēmas, kas dod iespēju izsekot to izcelsmi līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un nav nonākuši saskarē ar šādiem liellopiem:

i)

jebkādi dzīvnieki, kam konstatēta GSE;

ii)

jebkādi liellopi, kas pirmajā dzīves gadā audzēti kopā ar dzīvniekiem, kuri savā pirmajā dzīves gadā inficēti ar GSE, un attiecībā uz ko izmeklējumos pierādīts, ka tie šajā laikā lietojuši to pašu potenciāli kontaminēto barību; vai

iii)

ja ii) punktā minēto izmeklējumu rezultāti nav pārliecinoši – jebkādi liellopi, kas tajā pašā ganāmpulkā, kurā dzimuši ar GSE inficētie dzīvnieki, dzimuši 12 mēnešu laikā pēc inficēto dzīvnieku dzimšanas;

un

c)

ja attiecīgajā dalībvalstī bijuši autohtoni GSE gadījumi, dzīvnieki dzimuši:

i)

pēc datuma, no kura faktiski pildīts aizliegums atgremotājus barot ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem un dradžiem; vai

ii)

pēc datuma, kad pēc i) punktā minētā dzīvnieku barības aizlieguma dzimis pēdējais dzīvnieks, kam konstatēta autohtona GSE.

B IEDAĻA

Importēšana no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku

Importējot liellopus no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)

valsts vai reģions saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK ir klasificēti par valsti vai reģionu ar kontrolētu GSE risku;

b)

dzīvnieki ir identificēti pēc pastāvīgas identifikācijas sistēmas, kas dod iespēju izsekot to izcelsmi līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un nav nonākuši saskarē ar šādiem liellopiem:

i)

jebkādi liellopi, kam konstatēta GSE;

ii)

jebkādi liellopi, kas pirmajā dzīves gadā audzēti kopā ar dzīvniekiem, kuri savā pirmajā dzīves gadā inficēti ar GSE, un attiecībā uz ko izmeklējumos pierādīts, ka tie šajā laikā lietojuši to pašu potenciāli inficēto barību; vai

iii)

ja ii) punktā minēto izmeklējumu rezultāti nav pārliecinoši – jebkādi liellopi, kas tajā pašā ganāmpulkā, kurā dzimuši ar GSE inficētie dzīvnieki, dzimuši 12 mēnešu laikā pēc inficēto dzīvnieku dzimšanas, to ieskaitot;

c)

dzīvnieki dzimuši:

i)

pēc datuma, no kura faktiski pildīts aizliegums atgremotājus barot ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem un dradžiem; vai

ii)

pēc datuma, kad pēc i) punktā minētā dzīvnieku barības aizlieguma dzimis pēdējais dzīvnieks, kam konstatēta autohtona GSE.

C IEDAĻA

Importēšana no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku

Importējot liellopus no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)

valsts vai reģions saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK ir klasificēti par valsti vai reģionu ar nenoteiktu GSE risku;

b)

atgremotāju barošana ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem un dradžiem ir aizliegta, un aizliegums valstī vai reģionā ir faktiski pildīts;

c)

dzīvnieki ir identificēti pēc pastāvīgas identifikācijas sistēmas, kas dod iespēju izsekot to izcelsmi līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un nav nonākuši saskarē ar šādiem liellopiem:

i)

jebkādi liellopi, kam konstatēta GSE;

ii)

jebkādi liellopi, kas pirmajā dzīves gadā audzēti kopā ar dzīvniekiem, kuri savā pirmajā dzīves gadā inficēti ar GSE, un attiecībā uz ko izmeklējumos pierādīts, ka tie šajā laikā lietojuši to pašu potenciāli kontaminēto barību; vai

iii)

ja ii) punktā minēto izmeklējumu rezultāti nav pārliecinoši – jebkādi liellopi, kas tajā pašā ganāmpulkā, kurā dzimuši ar GSE inficētie dzīvnieki, dzimuši 12 mēnešu laikā pēc inficēto dzīvnieku dzimšanas;

d)

dzīvnieki ir dzimuši:

i)

vismaz divus gadus pēc datuma, no kura faktiski pildīts aizliegums atgremotājus barot ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem un dradžiem; vai

ii)

pēc datuma, kad pēc i) punktā minētā dzīvnieku barības aizlieguma dzimis pēdējais dzīvnieks, kam konstatēta autohtona GSE.

C NODAĻA

Tādu dzīvnieku izcelsmes produktu importēšana, kas iegūti no liellopiem, aitām vai kazām

A IEDAĻA

Produkti

Uz turpmāk minētajiem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktiem, kas definēti turpmāk minētajos Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma punktos, atkarībā no izcelsmes valsts GSE riska kategorijas attiecina šīs nodaļas B, C vai D iedaļas nosacījumus:

svaiga gaļa, kas definēta minētā pielikuma 1.10. punktā,

maltā gaļa, kas definēta minētā pielikuma 1.13. punktā,

mehāniski atdalīta gaļa, kas definēta minētā pielikuma 1.14. punktā,

gaļas izstrādājumi, kas definēti minētā pielikuma 1.15. punktā,

gaļas produkti, kas definēti minētā pielikuma 7.1. punktā,

kausēti dzīvnieku tauki, kas definēti minētā pielikuma 7.5. punktā,

dradži, kas definēti minētā pielikuma 7.6. punktā,

želatīns, kas definēts minētā pielikuma 7.7. punktā, izņemot no ādām iegūtu želatīnu,

kolagēns, kas definēts minētā pielikuma 7.8. punktā, izņemot no ādām iegūtu kolagēnu,

apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas, kas definēti minētā pielikuma 7.9. punktā.

B IEDAĻA

Importēšana no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku

A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus importējot no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)

valsts vai reģions saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK ir klasificēti par valsti vai reģionu ar nenozīmīgu GSE risku;

b)

dzīvniekiem, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, ir bijusi pirmskaušanas apskate un pēckaušanas pārbaude, kurās tie nav izbrāķēti;

c)

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur šīs regulas V pielikuma 1. punktā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūti;

d)

ja liellopu izcelsmes produkti iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK klasificēti par valsti vai reģionu ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE risku, tad, atkāpjoties no šīs sadaļas c) punkta, var importēt liemeņus, pusliemeņus vai pusliemeņus, kas sadalīti ne vairāk kā trijos vairumtirdzniecības izgriezumos, kā arī ceturtdaļliemeņus, kuri nesatur citu īpašo riska materiālu kā vien mugurkaulu, ieskaitot dorsālo saknīšu ganglijus. Šāda importa gadījumā tādus liellopu liemeņus vai to vairumtirdzniecības izcirtņus, kas satur mugurkaulu, kurš saskaņā ar šīs regulas V pielikuma 1. punktu ir definēts kā īpašs riska materiāls, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. vai 15. pantā minētajā marķējumā identificē ar skaidri redzamu sarkanu svītru. Turklāt konkrētu informāciju par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, uz kuriem attiecas prasība par mugurkaula izņemšanu, iekļauj Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā minētajā kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā (KVID);

e)

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur mehāniski atdalītu gaļu, kas iegūta no liellopu, aitu un kazu kauliem, un nav no šādas gaļas iegūti, izņemot gadījumus, kur dzīvnieki, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK klasificēti par valsti vai reģionu ar nenozīmīgu GSE risku un kur nav bijis autohtonu BSE gadījumu;

f)

dzīvnieki, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, nav nokauti, tiem pēc apdullināšanas galvaskausa dobumā injicējot gāzi, vai ar šādu metodi nonāvēti, vai nokauti, pēc apdullināšanas centrālās nervu sistēmas audus saplosot ar pagarinātu koniskas formas instrumentu, kas ievadīts galvaskausa dobumā, ja vien dzīvnieki, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, nav dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK klasificēti par valsti vai reģionu ar nenozīmīgu GSE risku;

g)

ja dzīvniekiem, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, izcelsme ir valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK klasificēti par valsti vai reģionu ar nenoteiktu GSE risku, šie dzīvnieki nav baroti ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem;

h)

ja dzīvnieki, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, cēlušies valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK klasificēti par valsti vai reģionu ar nenoteiktu GSE risku, šie produkti ir saražoti un manipulācijas ar tiem veiktas, raugoties, ka tie nav saturējuši atkaulošanas procesā atsegtus nervaudus un limfaudus un nav ar tiem piesārņoti.

C IEDAĻA

Importēšana no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku

1.

No valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku importējot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)

valsts vai reģions saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK ir klasificēti par valsti vai reģionu ar kontrolētu GSE risku;

b)

dzīvniekiem, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, ir bijusi pirmskaušanas apskate un pēckaušanas pārbaude, kurās tie nav izbrāķēti;

c)

dzīvnieki, no kuriem eksportam paredzētie liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, nav pēc apdullināšanas nonāvēti, centrālās nervu sistēmas audus saplosot ar galvaskausa dobumā ievadītu pagarinātu koniskas formas instrumentu vai galvaskausa dobumā injicējot gāzi;

d)

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nedz satur šīs regulas V pielikuma 1. punktā definēto īpašo riska materiālu, nedz ir no tā iegūti un nedz satur no liellopu, aitu vai kazu kauliem mehāniski atdalītu gaļu, nedz ir no tās iegūti.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, attiecībā uz liellopu izcelsmes produktiem atļauts importēt liemeņus, pusliemeņus vai ne vairāk kā trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus, kā arī ceturtdaļliemeņus, kuri nesatur citu īpašo riska materiālu kā vien mugurkaulu, tostarp dorsālo saknīšu ganglijus.

3.

Ja ir spēkā prasība izņemt mugurkaulu, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. vai 15. pantā minētajā marķējumā mugurkaulu saturošus liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus identificē ar skaidri redzamu sarkanu svītru.

4.

Importa gadījumā to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, uz kuriem attiecas prasība par mugurkaula izņemšanu, iekļauj kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā (KVID), kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā.

5.

Importējot apstrādātas zarnas, kuru sākotnējā izcelsme ir valstī vai reģionā ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)

valsts vai reģions saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK ir klasificēti par valsti vai reģionu ar kontrolētu GSE risku;

b)

dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti izcelsmes valstī vai reģionā ar nenozīmīgu GSE risku, un tiem ir bijusi pirmskaušanas apskate un pēckaušanas pārbaude, kurās tie nav izbrāķēti;

c)

ja zarnu izcelsme ir valstī vai reģionā, kur konstatēti autohtoni GSE gadījumi:

i)

dzīvnieki ir dzimuši pēc datuma, no kura pildīts aizliegums barot atgremotājus ar atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem un dradžiem; vai

ii)

liellopu, aitu un kazu izcelsmes sugu dzīvnieku produkti nesatur šīs regulas V pielikuma 1. punktā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūti.

D IEDAĻA

Importēšana no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku

1.

Importējot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)

dzīvnieki, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, nav baroti ar OIE Dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, un tiem ir bijusi pirmskaušanas apskate un pēckaušanas pārbaude, kurās tie nav izbrāķēti;

b)

dzīvnieki, no kuriem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti iegūti, nav pēc apdullināšanas nonāvēti, centrālās nervu sistēmas audus saplosot ar galvaskausa dobumā ievadītu pagarinātu koniskas formas instrumentu vai galvaskausa dobumā injicējot gāzi;

c)

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nav iegūti no turpmāk minētā materiāla un to nesatur:

i)

šīs regulas V pielikuma 1. punktā definētais īpašais riska materiāls;

ii)

atkaulošanas procesā atsegti nervaudi un limfaudi;

iii)

no liellopu, aitu vai kazu kauliem iegūta mehāniski atdalīta gaļa.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, attiecībā uz liellopu izcelsmes produktiem atļauts importēt liemeņus, pusliemeņus vai ne vairāk kā trijos vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus, kā arī ceturtdaļliemeņus, kuri nesatur citu īpašo riska materiālu kā vien mugurkaulu, tostarp dorsālo saknīšu ganglijus.

3.

Ja ir spēkā prasība izņemt mugurkaulu, Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. vai 15. pantā minētajā marķējumā mugurkaulu saturošus liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus identificē ar skaidri redzamu sarkanu svītru.

4.

Konkrētu informāciju par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, uz kuriem attiecas prasība par mugurkaula izņemšanu, iekļauj kopējā veterinārajā ievešanas dokumentā (KVID), kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā.

5.

Importējot apstrādātas zarnas, kuru sākotnējā izcelsme ir valstī vai reģionā ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kas apliecina, ka:

a)

valsts vai reģions saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK ir klasificēti par valsti vai reģionu ar nenoteiktu GSE risku;

b)

dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti izcelsmes valstī vai reģionā ar nenozīmīgu GSE risku, un tiem ir bijusi pirmskaušanas apskate un pēckaušanas pārbaude, kurās tie nav izbrāķēti;

c)

ja zarnu izcelsme ir valstī vai reģionā, kur konstatēti autohtoni GSE gadījumi:

i)

dzīvnieki ir dzimuši pēc datuma, no kura pildīts aizliegums barot atgremotājus ar atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem un dradžiem; vai

ii)

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur šīs regulas V pielikuma 1. punktā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūti.

D NODAĻA

Liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu un atvasināto produktu importēšana

A IEDAĻA

Dzīvnieku blakusprodukti

Šo nodaļu piemēro šādiem Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā definētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un minētā panta 2. punktā definētiem atvasinātiem produktiem, kas ir liellopu, aitu un kazu izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti:

a)

no 2. kategorijas materiāla iegūtiem kausētiem taukiem, ko paredzēts izmantot par Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 22. punktā definēto organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem;

b)

no 2. kategorijas materiāla iegūtiem kauliem un kaulu produktiem;

c)

no 3. kategorijas materiāla iegūtiem kausētiem taukiem, ko paredzēts izmantot par Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta attiecīgi 22. un 25. punktā definēto organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem, vai barību, vai to izejmateriāliem;

d)

lolojumdzīvnieku barībai, ieskaitot suņu košļājamās rotaļlietas;

e)

asins pagatavojumiem;

f)

pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām;

g)

no 3. kategorijas materiāla iegūtiem kauliem un kaulu produktiem;

h)

želatīnam un kolagēnam, kas iegūti no citiem materiāliem, nevis ādām;

i)

3. kategorijas materiālam un atvasinātiem produktiem, kas nav minēti c) līdz h) punktā, izņemot:

i)

svaigas ādas, apstrādātas ādas;

ii)

no ādām iegūtu želatīnu un kolagēnu;

iii)

tauku derivātus.

B IEDAĻA

Prasības attiecībā uz veselības sertifikātu

Importējot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktus un atvasinātos produktus, jāuzrāda veselības sertifikāts, kas aizpildīts ar šādu apliecinājumu:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai atvasinātais produkts:

i)

nesatur šīs regulas V pielikuma 1. punktā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūts; un

ii)

nesatur no liellopu, aitu un kazu kauliem iegūtu mehāniski atdalītu gaļu un nav no šādas gaļas iegūts, izņemot gadījumus, kur dzīvnieki, no kuriem dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai atvasinātais produkts iegūts, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK klasificēti par valsti vai reģionu ar nenozīmīgu GSE risku un kur nav bijis autohtonu BSE gadījumu; un

iii)

ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav pēc apdullināšanas nonāvēti, centrālās nervu sistēmas audus saplosot ar galvaskausa dobumā ievadītu pagarinātu koniskas formas instrumentu vai galvaskausa dobumā injicējot gāzi, izņemot dzīvniekus, kas dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kuri saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK klasificēti par valsti vai reģionu ar nenozīmīgu GSE risku; vai

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai atvasinātais produkts nesatur liellopu, aitu un kazu izcelsmes materiālus un nav no tiem iegūts, izņemot materiālus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/453/EK ir klasificēti par valsti vai reģionu ar nenozīmīgu GSE risku.

Importējot A iedaļā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas satur aitu vai kazu izcelsmes pienu vai piena produktus un ir paredzēti dzīvnieku barībai, papildus a) un b) punkta ievērošanai jāuzrāda veselības sertifikāts, kas aizpildīts ar šādu apliecinājumu:

c)

aitas un kazas, no kurām ir iegūti minētie blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kopš dzimšanas ir pastāvīgi turētas valstī, kur ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

klasiskā skrepi slimība ir obligāti paziņojama slimība;

ii)

darbojas izpratnes veicināšanas, monitoringa un uzraudzības sistēma;

iii)

ja ir aizdomas par TSE vai tiek apstiprināts klasiskās skrepi slimības gadījums, uz saimniecībām, kur tur aitas un kazas, attiecas oficiāli ierobežojumi;

iv)

aitas un kazas, ko skārusi klasiskā skrepi slimība, tiek nonāvētas un pilnīgi iznīcinātas;

v)

aitas un kazas ir aizliegts barot ar OIE Dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem un aizliegums vismaz septiņus iepriekšējos gadus visā valstī ir faktiski pildīts;

d)

aitu un kazu piens un piena produkti ir no saimniecībām, kurās sakarā ar aizdomām par TSE nav noteikti oficiāli ierobežojumi;

e)

aitu un kazu piens un piena produkti ir no saimniecībām, kurās pēdējo septiņu gadu laikā nav konstatēts neviens klasiskās skrepi slimības gadījums vai kurās pēc klasiskās skrepi slimības gadījuma apstiprināšanas:

i)

visas saimniecībā esošās aitas un kazas, izņemot vaislas aunus ar ARR/ARR genotipu, vaislas aitas, kam ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles, un pārējās aitas, kam ir vismaz viena ARR alēle, ir nonāvētas un iznīcinātas vai nokautas; vai

ii)

visi dzīvnieki, kam ir apstiprināta klasiskā skrepi slimība, ir nokauti un iznīcināti, un vismaz divus gadus pēc pēdējā apstiprinātā klasiskās skrepi slimības gadījuma TSE saimniecībā ir pastiprināti monitorēts, turklāt uz TSE klātbūtni saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punktā aprakstītajām laboratoriskajām metodēm ir testēti visi turpmāk minētie par 18 mēnešiem vecākie dzīvnieki, izņemot ARR/ARR genotipa aitas:

lietošanai pārtikā nokauti dzīvnieki un

dzīvnieki, kas saimniecībā miruši vai nokauti, bet ne slimības apkarošanas kampaņas sakarā.

E NODAĻA

Aitu un kazu importēšana

Savienībā importējot aitas un kazas, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kas apliecina, ka tās kopš dzimšanas pastāvīgi ir turētas valstī, kurā izpildīti šādi nosacījumi:

1)

klasiskā skrepi slimība ir obligāti paziņojama slimība;

2)

darbojas izpratnes veicināšanas, monitoringa un uzraudzības sistēma;

3)

aitas un kazas, ko skārusi klasiskā skrepi slimība, tiek nonāvētas un pilnīgi iznīcinātas;

4)

aitas un kazas ir aizliegts barot ar OIE Dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem un aizliegums vismaz septiņu iepriekšējo gadu periodā visā valstī ir faktiski pildīts.

Papildus 1. līdz 4. punktā minētajiem nosacījumiem dzīvnieku veselības sertifikāts apliecina, ka:

5)

attiecībā uz audzēšanai paredzētām aitām un kazām, kas tiek importētas Savienībā un ir paredzētas dalībvalstīm, izņemot dalībvalstis ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku vai VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 3.2. punktā minētās dalībvalstis, kurās ir apstiprināta valsts programma klasiskās skrepi slimības kontrolei, ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

importētās aitas un kazas ir no saimniecības vai saimniecībām, kuras ir izpildījušas VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. punkta nosacījumus; vai

b)

tās ir aitas ar ARR/ARR prionu proteīna genotipu un ir no saimniecības, kurā pēdējo divu gadu laikā nav bijuši noteikti oficiāli pārvietošanas ierobežojumi GSE vai klasiskās skrepi slimības dēļ;

6)

attiecībā uz aitām un kazām, kas paredzētas jebkādai izmantošanai, izņemot tūlītēju nokaušanu, tiek importētas Savienībā un ir paredzētas dalībvalstīm ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku vai VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 3.2. punktā minētajām dalībvalstīm, kurās ir apstiprināta valsts programma klasiskās skrepi slimības kontrolei, ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

tās ir no saimniecības vai saimniecībām, kuras ir izpildījušas VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. punkta nosacījumus; vai

b)

tās ir aitas ar ARR/ARR prionu proteīna genotipu un no saimniecības, kurā pēdējo divu gadu laikā nav bijuši noteikti oficiāli pārvietošanas ierobežojumi GSE vai klasiskās skrepi slimības dēļ.

F NODAĻA

Tādu dzīvnieku izcelsmes produktu importēšana, kas iegūti no savvaļas un saimniecībās audzētiem briežu dzimtas dzīvniekiem

1.

Ja Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma attiecīgi 1.10., 1.13., 1.15. un 7.1. punktā definēto svaigo gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no saimniecībās audzētiem briežu dzimtas dzīvniekiem, Savienībā ieved no Kanādas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, dzīvnieku veselības sertifikātiem līdzi dod ražotājas valsts kompetentās iestādes parakstītu deklarāciju, kas formulēta šādi:

“Briežu gaļa (kurā neietilpst subprodukti un muguras smadzenes), ko šis produkts satur vai no kā tas iegūts, ir tikai no tādiem saimniecībā audzētiem briežiem, kuri ar histopatoloģisku, imūnhistoķīmisku vai citādu kompetentās iestādes atzītu diagnostikas metodi pārbaudīti uz hroniskās novājēšanas slimību, rezultātiem esot negatīviem, un šī gaļa nav iegūta no tāda ganāmpulka dzīvniekiem, kurā hroniskā novājēšanas slimība apstiprināta vai par to oficiāli izteiktas aizdomas.”

2.

Ja Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma attiecīgi 1.10., 1.13., 1.15. un 7.1. punktā definēto svaigo gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no savvaļas briežu dzimtas dzīvniekiem, Savienībā ieved no Kanādas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, dzīvnieku veselības sertifikātiem līdzi dod ražotājas valsts kompetentās iestādes parakstītu deklarāciju, kas formulēta šādi:

“Briežu gaļa (kurā neietilpst subprodukti un muguras smadzenes), ko šis produkts satur vai no kā tas iegūts, ir tikai no tādiem savvaļas briežiem, kuri ar histopatoloģijas, imūnhistoķīmijas vai citādu kompetentas iestādes atzītu diagnostikas metodi pārbaudīti uz hroniskās novājēšanas slimību, rezultātiem esot negatīviem, un šī gaļa nav iegūta no tāda reģiona dzīvniekiem, kurā pēdējo trīs gadu laikā hroniskā novājēšanas slimība apstiprināta vai par to oficiāli izteiktas aizdomas.”

H NODAĻA

Aitu un kazu spermas un embriju imports

Savienībā importējot aitu un kazu spermu un embrijus, jāuzrāda dzīvnieku veselības sertifikāts, kas apliecina, ka:

1)

donordzīvnieki kopš dzimšanas pastāvīgi turēti valstī, kurā ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

klasiskā skrepi slimība ir obligāti paziņojama slimība;

b)

darbojas izpratnes veicināšanas, monitoringa un uzraudzības sistēma;

c)

aitas un kazas, ko skārusi klasiskā skrepi slimība, tiek nonāvētas; un pilnīgi iznīcinātas,

d)

aitas un kazas ir aizliegts barot ar OIE Dzīvnieku veselības kodeksā definētajiem atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem un aizliegums vismaz iepriekšējo septiņu gadu periodā visā valstī ir faktiski pildīts; un

2)

donordzīvnieki pēdējo trīs gadu laikā pirms materiāla ievākšanas ir pastāvīgi turēti saimniecībā vai saimniecībās, kuras minētajā laikā ir izpildījušas visas VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. punkta a) līdz f) apakšpunkta prasības, izņemot gadījumus, kad saimniecība ir spermas savākšanas centrs, ja vien spermas savākšanas centrs atbilst minētās sadaļas 1.3. punkta c) apakšpunkta iv) punkta nosacījumiem; vai

a)

aitu sugas dzīvnieku spermas gadījumā tā ir ievākta no vīrišķās kārtas dzīvniekiem ar ARR/ARR prionu proteīna genotipu; vai

b)

aitu sugas dzīvnieku embriju gadījumā tie ir vismaz vienas ARR alēles nesēji.

(*****)  Komisijas 2007. gada 29. jūnija Lēmums 2007/453/EK, ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (OV L 172, 30.6.2007., 84. lpp.).”"