29.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/92

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 26. februārī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/262 (“pagaidu regula”) (2) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes aspartāma importam, pamatojoties uz pamatregulas 7. panta 4. punktu.

(2)

Izmeklēšana tika sākta 2015. gada 30. maijā pēc tam, kad 2015. gada 16. aprīlī sūdzību iesniedza vienīgais aspartāma ražotājs Savienībā Ajinomoto Sweeteners Europe SAS (“ASE”). Uzņēmumu ASE2015. gada 15. oktobrī iegādājās Hyet Holding BV, un līdz ar to uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Hyet Sweet SAS (“Hyet”). Uzņēmums Hyet pārstāv 100 % Savienības aspartāma ražošanas apjoma un veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē.

(3)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 18. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata piemēroja pagaidu antidempinga pasākumus (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas rakstveidā sniedza informāciju, izsakot viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām.

(5)

Uzklausīšana notika pēc Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības palātas lūguma, un tajā piedalījās viena ražotāja eksportētāja – Sinosweet Co., Ltd – pārstāvji. Galvenie apspriežamie jautājumi bija iespēja saņemt cenu samazinājumu, kā arī citi lūgumi un piezīmes par dempinga aprēķiniem. Piezīmes pēc tam tika oficiāli noformētas iesniegumā, un tās ir ietvertas šajā regulā.

(6)

Viens no ražotājiem eksportētajiem – Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd – lūdza uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos tirdzniecības procedūrā. Galvenie apspriežamie jautājumi bija tirgus ekonomikas režīma atteikuma iemesli, analogās valsts izvēle, korekciju nepieciešamība, nosakot cenu samazinājumu, un cēloņsakarības iespējamā neesība starp būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(7)

Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(8)

Komisija informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes aspartāma importam un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“informācijas galīgā izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar informācijas galīgo izpaušanu.

(9)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(10)

Tā kā piezīmes par importētāju atlasi netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 8.–10. apsvērums.

(11)

Tā kā piezīmes par ražotāju eksportētāju atlasi netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 11. un 12. apsvērums.

(12)

Tā kā piezīmes par individuālu pārbaudi netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 13. apsvērums.

(13)

Tā kā piezīmes par tirgus ekonomikas režīmu (TER) netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 14. apsvērums.

(14)

Attiecīgais ražojums, kā definēts un sīkāk paskaidrots pagaidu regulas 19.–22. apsvērumā, ir ĶTR izcelsmes aspartāms (N-L-α-Aspartil-L-fenilalanīna-1-metilesteris, 3-amino-N-(α-karbometoksifenetil)-sukcīnamīnskābes N-metilesteris), CAS RN 22839-47-0; attiecīgo ražojumu patlaban klasificē ar KN kodu ex 2924 29 98 (“attiecīgais ražojums” vai “līdzīgais ražojums”).

(15)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare atkārtoti izteica bažas par pasākumu varbūtēju apiešanu, ko veic, izmantojot maisījumus un preparātus, kuri satur aspartāmu. Savienības ražošanas nozare arī apgalvoja, ka nebūs grūtību ieviest maksājumus minētajiem maisījumiem un preparātiem, ja tādi tiktu noteikti. Tā, piemēram, atsaucās uz citu izmeklēšanu par mononātrija glutamātu Amerikas Savienotajās Valstīs.

(16)

Atbildot uz šo piezīmi, tiek ņemts vērā, ka nesen veiktās izmeklēšanas galīgajā posmā par līdzīgu ražojumu secināts, ka šādu maisījumu un preparātu iekļaušanas dēļ attiecīgajā ražojumā vairākām dalībvalstīm un Šveicei bija ievērojamas ieviešanas grūtības. Tāpēc galīgajā posmā tika nolemts izslēgt tos no ražojuma definīcijas. Ņemot vērā ražojumu līdzīgās iezīmes (saldinātāji ar tādu pašu izmantojumu pārtikas, dzērienu un farmācijas nozarē), ir ļoti iespējams, ka šajā gadījumā radīsies līdzīgas problēmas.

(17)

Turklāt izmeklēšanas konstatējumi neapstiprināja apgalvojumu, ka ir liels pasākumu apiešanas risks, izmantojot maisījumus un preparātus. Lietotāji, kuri sadarbojās, apstiprināja, ka katram pakārtotajam ražojumam un katra pakārtotā ražojuma veidam/zīmolam ir vajadzīgas dažādu saldinātāju atšķirīgas proporcijas, tāpēc katra maisījuma atsevišķs imports būtu pilnīgi neiespējams. Tāpat arī, lai aspartāmu importētu šķidrā veidā (maisījumā ar ūdeni), būtu vajadzīgs pilnīgi atšķirīgs un ievērojami dārgāks iepakojums un transportēšanas risinājumi.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek paturēta spēkā pagaidu regulas 22. apsvērumā sniegtā ražojuma definīcija.

(19)

Tā kā piezīmes par līdzīgo ražojumu nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 23. apsvērums.

(20)

Kā minēts pagaidu regulas 26. apsvērumā, TER pieprasījums, ko iesniedza viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, tika noraidīts, jo izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs nav izpildījis pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteikto 2. un 3. kritēriju. Šī persona atkārtoti apgalvoja, ka tā ir izpildījusi minētos kritērijus. Tomēr attiecībā uz 2. kritēriju tā nesniedza jaunus pierādījumus vai argumentus, kuru dēļ būtu atkārtoti jāpārbauda provizoriskais vērtējums.

(21)

Attiecībā uz 3. kritēriju šī persona atsaucās uz nesenu Vispārējās tiesas spriedumu (3), kurā tiesa nepiekrita Komisijas veiktajai nodokļu atvieglojumu analīzei saistībā ar minēto kritēriju. Tiek ņemts vērā, ka spriedums vēl nav stājies spēkā. Kā atgādināts pagaidu regulas 31. apsvērumā, katru gadījumu vērtē pēc būtības, proti, pamatojoties uz visiem Komisijai pieejamajiem faktiem. Tā kā šajā gadījumā nebija papildu argumentu un jaunu faktu par nodokļu atvieglojumu konkrētās analīzes būtību, pārskatīt secinājumus nebija iespējams.

(22)

Tikšanās laikā ar uzklausīšanas amatpersonu šī persona atkārtoti uzsvēra pagaidu regulas 29. apsvērumā minēto apgalvojumu, ka labums, ko iegūst no preferenciālu nodokļu režīmu piešķiršanas, būtu jāuzskata par subsīdiju, un tādējādi subsīdijas esību nevajadzētu klasificēt kā izkropļojumu, kas mantots no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas.

(23)

Kā atgādināts pagaidu regulas 32. apsvērumā, TER novērtējums un antisubsidēšanas izmeklēšana ir atšķirīgi jautājumi. TER novērtējuma mērķis ir noteikt, vai uzņēmums darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas nosacījumiem, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, savukārt antisubsidēšanas izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai uzņēmums gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, pamatojoties uz noteikumiem regulā par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis (4). Tādējādi šiem diviem jautājumiem ir katram savs juridiskais pamats, un tie ir jāizskata atsevišķi. Attiecībā uz TER viens no būtiskiem aspektiem 3. kritērija novērtēšanai ir tas, vai izmeklējamo uzņēmumu ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli neietekmē būtiski izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, nevis tas, vai uzņēmums gūst labumu no kompensējamām subsīdijām.

(24)

Jebkurā gadījumā pagaidu regulas 29. apsvērumā paskaidrots, ka minētais ražotājs eksportētājs nav izpildījis 3. kritēriju ne tikai saņemto nodokļu atvieglojumu dēļ, bet arī tāpēc, ka tas guva labumu no zemes izmantošanas tiesību iegādes. Attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām šī persona apgalvoja, ka pašreizējā lietā iesniegto dokumentu kopums ir identisks dokumentu kopumam, kas tika iesniegts divās iepriekšējās izmeklēšanās, kuru noslēgumā ražotājs eksportētājs ieguva TER. Tomēr secinājums, ka 3. kritērijs nav izpildīts, tika pamatots ne tikai ar iepriekšējās izmeklēšanās iesniegtajiem dokumentiem, bet arī ar jauniem pierādījumiem, kas tika savākti šajā izmeklēšanā, proti, ar īpašuma vērtēšanas ziņojumu, ko sagatavojis neatkarīgs revidents. Šis dokuments ir pievienots Honkongas biržā publicētajam prospektam, kas paredzēts iespējamo investoru uzmanības piesaistīšanai. Ziņojumā skaidri redzams, ka ir ievērojama starpība starp cenu, ko ražotājs eksportētājs samaksājis par zemes izmantošanas tiesībām, un tirgus vērtību. Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka šī persona zemes izmantošanas tiesības nav iegādājusies atbilstoši tirgus vērtībai un 3. kritērijs nav izpildīts.

(25)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ražotāja eksportētāja apgalvojums tika noraidīts, un tiek apstiprināts pagaidu regulas 24.–37. apsvērums.

(26)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas trīs ieinteresētās personas izteica bažas par to, ka par analogo valsti izvēlēta Japāna, un jo īpaši par sūdzības iesniedzēja mātesuzņēmumu – ražotāju Ajinomoto Co., Japan (“Ajinomoto Japan”) – un par normālās vērtības noteikšanu ĶTR, pamatojoties uz šo valsti.

(27)

Konkrēti šīs personas apgalvoja, ka uzņēmumam Ajinomoto Japan ir monopolstāvoklis iekšzemes tirgū, kur tas var diktēt ievērojami augstāku cenu salīdzinājumā ar citiem tirgiem, piemēram, Koreju vai ĶTR, kur valda konkurence. Uzklausīšanā, ko rīkoja uzklausīšanas amatpersona, viena persona apgalvoja, ka uzņēmumam Ajinomoto Japan ir dominējošais stāvoklis iekšzemes tirgū, kur tam praktiski pieder 100 % tirgus daļa, un tādējādi Japānā nav ne importa, ne konkurences. Turklāt šīs personas uzskata, ka Japāna pilnīgi noteikti nav piemērota analogā valsts, jo Japānas un Ķīnas tirgus atšķirības ir acīm redzamas un par tām liecina dempinga starpību augstais līmenis, kas konstatēts pagaidu regulā. Tās arī apgalvoja, ka Ķīnas iekšzemes tirgu padara konkurētspējīgāku vairāku vietējo ražotāju klātbūtne un ka Ķīnas ražotāju uzrādītā peļņa iekšzemes tirgū ir ievērojami mazāka nekā tā, ko uzrādījis analogās valsts ražotājs.

(28)

Kāda cita persona apgalvoja, ka Japānas kā analogās valsts izvēle ir sliktākais iespējamais scenārijs un ka Japānas un Ķīnas cenu salīdzinājums liecina, ka tā nav ne reālistiska, ne saprātīga izvēle.

(29)

Izmeklēšanas sākotnējā posmā, lai izvēlētos atbilstošu analogo valsti, Komisija centās sadarboties ar citām trešām valstīm. Izmeklēšanā atklājās, ka pasaulē aspartāma ražošana ir koncentrēta dažās valstīs: ĶTR, Francijā, Japānā un Korejā. Notika sazināšanās ar zināmajiem ražotājiem Korejā un Japānā. Vienīgais Korejā zināmais ražotājs atteicās sadarboties. Kā tika apspriests pagaidu posmā, sadarboties piekrita vienīgi ražotājs Japānā, un tādējādi Japāna bija vienīgā trešā valsts, kurā ir tirgus ekonomika un kura bija pieejama kā analogā valsts. Tās datus izmantoja, lai pagaidu regulā noteiktu normālās vērtības.

(30)

Komisija ņem vērā, ka Japānas izvēli apstrīd vairākas personas, īpaši saistībā ar uzņēmuma Ajinomoto Japan lielo daļu iekšzemes tirgū un, iespējams, ierobežoto konkurenci minētajā tirgū. Tomēr šīs personas nesniedza nekādus pierādījumus, kuri pamatotu to apgalvojumus šajā saistībā. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka Japāna nav atvērts tirgus tādu importa ierobežojumu dēļ kā lieli muitas nodokļi vai citi tarifi un kvantitatīvie ierobežojumi, un faktiski tajā atklāja, ka Japānas tirgū ir reģistrēts aspartāma imports, tostarp no ĶTR un Korejas.

(31)

Lai novērtētu, vai Japāna ir atbilstoša ĶTR analogā valsts, Komisija tomēr veica papildu pārbaudi attiecībā uz konkurences apstākļiem, kādos Japānā tiek veidotas līdzīgu ražojumu cenas. Kā jau minēts, Japānas tirgū aktīvi darbojas tikai viens ražotājs, kurš konkurē ar importu no ĶTR un Korejas. Turklāt tika konstatēts, ka peļņas norma, ko no klientiem guva japāņu ražotājs, bija ļoti atšķirīga atkarībā no klientu veida un lieluma. Izmeklēšanā neatklājās nekāds racionāls iemesls peļņas normu lielajai starpībai. Konkrēti – tika konstatēts, ka peļņas normu atšķirības varētu būt izskaidrojamas, piemēram, ar pārdoto daudzumu. Tāpēc, ņemot vērā šo neatrisināto jautājumu, tika uzskatīts, ka izmantojot tādas cenas, kuru dēļ rodas tik neracionāla peļņas atšķirība, normālās vērtības noteikšana patiesi kļūtu neatbilstoša un nesamērīga.

(32)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgajā posmā Komisijai nācās izmantot jebkuru citu samērīgu pamatu, lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību. Šai nolūkā normālā vērtība ĶTR tika noteikta, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares cenām, attiecīgi tās koriģējot, lai iekļautu samērīgu peļņas normu.

(33)

Par samērīgu pamatu tam, lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, tika izmantotas Savienības vienīgā ražotāja cenas, kas noteiktas līdzīgam ražojumam Savienības tirgū.

(34)

Pirmkārt, Komisija pārbaudīja, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Savienībā ir reprezentatīvs kopumā. Tālab šis kopējais pārdošanas apjoms tika salīdzināts ar attiecīgā ražojuma kopējo apjomu, ko katrs izlasē iekļautais Ķīnas ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka Savienības tirgū Savienības ražotājs līdzīgo ražojumu pārdod reprezentatīvā daudzumā.

(35)

Otrkārt, Komisija noteica ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod Savienības ražotājs un kas bija identiski tiem veidiem, kurus izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz ražojuma veidu, tā salīdzināja pārdošanas apjomu Savienībā ar katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja eksportu uz Savienību. Šis salīdzinājums liecināja, ka tikai viens Savienībā ražotā ražojuma veids pilnīgi atbilst ražojuma veidam, ko izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportē uz Savienību.

(36)

Pēc tam Komisija attiecībā uz Savienības ražotāju pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka šis ražojuma veids Savienības tirgū tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko iekšzemes cenu katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai minētais pārdošanas apjoms ir bijis rentabls, ja apjoms, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura bija vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, ir vairāk nekā 80 % no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tā kā šis ražojuma veids nebija rentabls, normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā; tā bija jānosaka, kā paskaidrots turpmāk 37. apsvērumā.

(37)

Visbeidzot, Komisija konstatēja tos ražojuma veidus, kas eksportēti no ĶTR uz Savienību un ko Savienības ražošanas nozare nav pārdevusi Savienības tirgū, un noteica normālo vērtību, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Lai noteiktu normālo vērtību šiem veidiem un nerentablo ražojumu veidiem, kas minēti iepriekšējā apsvērumā, Komisija izmantoja to līdzīgāko ražojumu veidu vidējās ražošanas izmaksas, kurus ražo Savienības ražotājs, un pieskaitīja pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu atbilstoši vidējām svērtajām summām, kuras Savienības ražotājs izmeklēšanas periodā guva parastā tirdzniecības apritē, pārdodot līdzīgu ražojumu iekšzemes tirgū.

(38)

Turklāt, atbildot uz kādas personas apgalvojumu par iespējamo informācijas trūkumu attiecībā uz ražojuma īpašību sīku aprakstu, tika noskaidrots, ka pretstatā citiem ražojumiem, uz kuriem attiecās antidempinga izmeklēšana, piemēram, ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementiem, attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums pašreizējā izmeklēšanā ir diezgan viendabīgi un ar ierobežotu skaitu veidu un nelielām atšķirībām. Piemēram, lielākajai daļai ražojuma veidu, ko pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji, bija tieši tādas pašas pamatīpašības attiecībā uz to izmantojumu, koncentrāciju, iepakojumu un sastāvu.

(39)

Tomēr nolūkā sīkāk paskaidrot metodiku, kas tika izmantota, lai noteiktu normālo vērtību, jāņem vērā, ka Komisija konstatēja sešas specifiskas īpašības, kuras ir svarīgas, lai precīzi definētu attiecīgā ražojuma dažādus veidus: agregātstāvoklis, koncentrācija, iepakojuma veids, iepakojuma izmērs, izmantojums un sastāvs. No ĶTR uz Savienību tika eksportēti pieci ražojuma veidi, un attiecībā uz šiem veidiem tika konstatēts, ka tikai viena īpašība atšķiras no tiem veidiem, kurus Savienības ražošanas nozare pārdod Savienībā.

(40)

Informācijas galīgās izpaušanas ietvaros Komisija katram Ķīnas ražotājam eksportētājam atklāja tā ražojuma īpašības un veidu, kuru tā izmantoja, nosakot normālo vērtību visiem ražojuma veidiem, tostarp tiem, kurus eksportēja no ĶTR uz Savienību un kuri nebija pilnīgi atbilstoši ražojuma veidiem, ko Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienībā, kā paskaidrots 35. un 39. apsvērumā.

(41)

Tā kā par eksporta cenām piezīmes netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 51.–53. apsvērums.

(42)

Viena persona nepiekrita tam, ka tiek noraidīta tās prasība veikt korekciju sakarā ar valūtas konvertēšanu norēķinu līgumos, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. Kā paskaidrots pagaidu regulas 57. apsvērumā, izmeklēšanā konstatēja, ka nav tiešas saiknes starp ārvalstu valūtas maiņas līgumiem un eksporta pārdošanas komerclīgumu. Šī persona nesniedza jaunus pierādījumus vai argumentus, kas liktu atkārtoti pārbaudīt provizorisko vērtējumu.

(43)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ražotāja eksportētāja prasība tika noraidīta. Turklāt, ņemot vērā, ka normālās vērtības noteikšanai izmanto Savienības ražošanas nozares cenas, nav nepieciešams veltīt uzmanību piezīmēm par Japānas līdzīgā ražojuma salīdzināšanu ar attiecīgo ražojumu.

(44)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Komisija saņēma piezīmes no trim ieinteresētajām personām.

(45)

Pirmā ieinteresētā persona apgalvoja, ka normālās vērtības noteikšanai nevajadzētu izmantot sūdzības iesniedzēja datus, jo tas nebūtu objektīvi un neitrāli. Ieinteresētā persona uzskata, ka vienīgais variants ir izmantot Ķīnas datus.

(46)

Savienības ražotāja datus, kuri bija pamatā normālās vērtības noteikšanai, pārbaudīja uz vietas, un tika konstatēts, ka tie ir ticami un precīzi. Minētajos apstākļos Japānas ražotāja un Savienības ražotāja saistība nav šķērslis tam, lai izmantotu Savienības ražotāja datus. Savienības datu izmantošana normālās vērtības noteikšanai ir paredzēta pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(47)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka lēmums izmantot Savienības ražošanas nozares datus pārkāpj tās tiesības tikt savlaicīgi informētai. Šajā saistībā Komisija uzskatīja, ka informācijas atklāšana ir pietiekama, jo tajā bija ietverti dati par Savienības ražotāju. Turklāt ieinteresētajai personai tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(48)

Visbeidzot, tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražotājam un Ķīnas ražotājam aspartāma ražošanas izmaksas ir atšķirīgas, īpaši saistībā ar ražošanas procesu, sniegtajiem papildu pakalpojumiem, izmantotās enerģijas veidu, papildu prasību ieviešanu regulatīvajām specifikācijām, piemēram, attiecībā uz smagajiem metāliem, arsēnu, kolibaktērijām, E.coli baktērijām, izejvielu pieejamību, izdevumiem par patentiem, 13 mēnešalgām un iepakojuma izmaksām. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka minētās atšķirības ietekmē normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināmību. Otra ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare maksā licences maksu par šķīstošo aspartāmu – ražojumu, ko neražo ĶTR,– un tāpēc pieprasīja attiecīgi pārskatīt dempinga aprēķinus.

(49)

Ieinteresētās personas nepamatoja savus apgalvojumus par to, ka ražošanas izmaksu iespējamās atšķirības ietekmē pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikto prasību par cenu salīdzināmību. Konkrēti, netika sniegti nekādi pierādījumi par to, ka minēto faktoru atšķirību dēļ klienti iekšzemes tirgū pastāvīgi maksātu augstāku cenu. Uzskata, ka no patērētāja viedokļa, kurš nav gatavs maksāt atšķirīgas cenas, vietējie un eksportētie ražojumi ir līdzīgi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(50)

Trešā ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav precizējusi, vai, nosakot normālo vērtību, attiecībā uz visiem ražojumiem, ko pārdod Savienībā, ir izmantotas PVA izmaksu un peļņas vidējās summas, vai arī vienīgi PVA izmaksas, kuras attiecas uz ražojuma līdzīgāko veidu. Pirmā ieinteresētā persona apgalvoja, ka sakarā ar situāciju darījumos ar aspartāmu rentabilitāte nevar pārsniegt 3 %. Komisija atgādina, ka saskaņā ar pagaidu regulas 50. apsvērumā sniegto skaidrojumu, lai noteiktu normālo vērtību, tā pieskaitīja samērīgas PVA izmaksas un peļņu atbilstoši vidējām svērtajām summām, ko Savienības ražotājs izmeklēšanas periodā parastā tirdzniecības apritē faktiski guva līdzīgā ražojuma pārdošanā iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6. punktā.

(51)

Trešā ieinteresētā persona atkārtoti pieprasīja veikt korekciju sakarā ar valūtas konvertēšanu tās norēķinu līgumos. Tomēr sakarā ar to, ka nebija jaunu pierādījumu vai argumentu, kuru dēļ būtu atkārtoti jāpārbauda provizoriskais novērtējums, prasība tika noraidīta.

(52)

Pirmā ieinteresētā persona atkārtoti apgalvoja, ka TER atteikums ir nepamatots, un apšaubīja Komisijas iepriekšējos konstatējumus, kā arī to, ka nodokļu atvieglojumi un dotācijas nav uzskatāmas par izkropļojumu, kas mantots no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Minētie apgalvojumi ir apskatīti 21.–23. apsvērumā.

(53)

Turklāt šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka 24. apsvērumā minētais prospekts ir ņemts vērā TER noteikšanas iepriekšējos gadījumos.

(54)

Minētā ieinteresētā persona nepierādīja, ka TER noteikšanas iepriekšējos gadījumos šim dokumentam būtu ietekme uz zemes izmantošanas tiesību novērtējumu. Jebkurā gadījumā katrā izmeklēšanā lēmums par TER tiek pieņemts atsevišķi, pamatojoties uz konkrētajiem lietas apstākļiem.

(55)

Minētā ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka prospekta novērtējums nav salīdzināms ar pirkuma līguma cenu, jo pārdotā zeme nebija apstrādāta un sagatavota.

(56)

Attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām Komisija atklāja ieinteresētajai personai precīzu metodiku, kas tika izmantota, lai novērtētu starpību starp patieso tirgus vērtību un faktiskajām izmaksām. Šajā saistībā būvniecības kopējās izmaksas tika atskaitītas no kopējā aprēķina par zemesgabalu ar ēkām un būvēm. Tika konstatēts, ka 35 % atšķirība ir būtiska, un to var izskaidrot vienīgi ar faktu, ka darījuma brīdī starp uzņēmumu un vietējām iestādēm transfertcena bija ievērojami zemāka par patieso tirgus vērtību. Tas, ka iepriekšējās izmeklēšanās starpība starp patieso tirgus vērtību un faktiskajām izmaksām, kā apgalvo ieinteresētā persona, tika novērtēta atšķirīgi, nemaina šīs izmeklēšanas konstatējumus.

(57)

Tā kā papildu piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprinātas dempinga pagaidu starpības, kas izklāstītas pagaidu regulas 61.–67. apsvērumā, un galīgās dempinga starpības, kuras izteiktas kā procentuālais apmērs no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(58)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīciju nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 68. un 69. apsvērums.

(59)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 70.–73. apsvērums.

(60)

Viena persona apgalvoja, ka ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo netika publiskota importa statistika. Šī persona arī pieprasīja skaidrojumu par to, kā tika sašaurināts attiecīgo ražojumu apjoms un vērtība pieejamajā statistikā, un skaidrojumu par to, ar kādām datubāzēm un kā tika salīdzināti šie apjomi/vērtības, kā minēts pagaidu regulas 71. apsvērumā. Šī persona lūdza piekļuvi importa statistikai.

(61)

Komisija apstiprina, ka Ķīnas importa apjomi un cenas tika noteiktas, pamatojoties uz datiem, ko sniedza Ķīnā izvietots pētniecības uzņēmums CCM  (5). Šie dati tika salīdzināti ar oficiālo Ķīnas eksporta datubāzi, kuru uztur Ķīnas muitas dienesti. Ķīnas eksporta datubāzes dati ir darīti pieejami ieinteresētajām personām nekonfidenciālā datnē. Turklāt tie ir publiski pieejami par maksu. Gan CCM, gan Ķīnas eksporta datubāzei ir īpašs kods (29242930), kas paredzēts vienīgi aspartāmam, tāpēc šie dati ir pietiekami specifiski, un nekāda sašaurināšana nebija vajadzīga.

(62)

Pagaidu regulas 76. apsvērumā un 3. tabulā minētā mērvienība ir pārrakstīšanās kļūda. Pagaidu regulas 76. apsvērumā un 3. tabulā norādītās cenas ir EUR/kg, nevis EUR/tonna.

(63)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulā minētie konstatējumi par ĶTR importa apjomu, tirgus daļu un vidējo cenu, kā aprakstīts 74.–77. apsvērumā, un pagaidu regulas 76. apsvērumā un 3. tabulā minēto mērvienību labo uz EUR/kg.

(64)

Viena ieinteresētā persona lūdza Komisiju pārskatīt cenu samazinājuma analīzi, iekļaujot iepakojuma veidu atšķirības. Šī persona pamatoja savu prasību, sniedzot cenu piedāvājumu dažādiem iepakojuma materiāliem. Cita persona apgalvoja, ka samazinājuma aprēķinā būtu jāņem vērā ražošanas procesa un izejmateriālu iepirkuma cenu atšķirības, ko rada jūras pārvadājumi un starptautiskā apdrošināšana, jo šie parametri, iespējams, būtiski ietekmē galaprodukta vienības cenu.

(65)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare nav zaudējusi tirgus daļu, cenu samazinājumam nav nekādas nozīmes, jo tas būtu svarīgs vienīgi tad, ja imports no ĶTR pārņemtu Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(66)

Pirmkārt, kā paskaidrots pagaidu regulas 79. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka iepakojums cenu neietekmē. Turklāt, analizējot šīs personas sniegtos cenu piedāvājumus, Komisija konstatēja, ka tajos atklājas ne vairāk kā 0,33 RMB/kg iepakojuma izmaksu starpība (kas ir vienāda ar 0,046 EUR/kg), un tā ir nenozīmīga ražojumam, kura vidējā cena pārsniedz vai ir aptuveni 10 EUR/kg.

(67)

Otrkārt, kaitējuma aprēķinu pamatā ir salīdzināmas Savienības cenas un importa cenas izmeklēšanas periodā, kā paskaidrots pagaidu regulas 78. apsvērumā. Lai izejvielu cenu atšķirības ĶTR un Savienībā ietekmētu cenu salīdzināmību, tām ir jābūt pierādītām. Tas nav nekas neparasts, ka ražotāji vienā valstī pērk izejvielas par atšķirīgu cenu, nekā to dara ražotāji citā valstī. Tomēr šāda izmaksu atšķirība var nenozīmēt cenu starpību vai obligāti neietekmēt cenu taisnīgu salīdzināšanu, jo tā ir tikai viens no cenas elementiem, nevis tie visi. Katrā ziņā ieinteresētā persona nepamatoja savus argumentus par to, kā izejvielu izmaksu iespējamā starpība varētu ietekmēt cenu salīdzināmību. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(68)

Treškārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražošanas procesi, ko izmantoja Savienības ražotājs un Ķīnas ražotājs eksportētājs, ir līdzīgi. Turklāt ieinteresētā persona nepamatoja, kādas korekcijas, ja tādas nepieciešamas, būtu vajadzīgas ražošanas procesa atšķirību dēļ. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(69)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ieinteresētā persona atkārtoti apgalvoja, ka atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību un ir uzskaitītas 48. apsvērumā, būtu jāņem vērā arī cenu samazinājuma aprēķinos. Turklāt minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecībā uz vienu no tās klientiem – tirgotāju – samazinājuma aprēķinā būtu jāiekļauj zināma peļņas norma.

(70)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka būtu uzcenojums līdzīgajam ražojumam, kas ir patēriņa prece. Izmeklēšanā konstatēts, ka starp attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav kvalitātes vai kādu citu atšķirību, kuras sistemātiski atspoguļotos cenās. Attiecībā uz apgalvojumu par peļņas normas pieskaitīšanu pēcimportēšanas izmaksām Komisija atgādina, ka aprēķinu pamatā ir cenas, ko maksā pirmie neatkarīgie pircēji neatkarīgi no tā, vai tie ir tirgotāji. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

(71)

Apgalvojums, ka cenu samazinājums ir svarīgs vienīgi gadījumos, kad imports par dempinga cenām pārņem nozares tirgus daļu, ir nepamatots un neatspoguļo pamatregulas 3. panta 3. punkta formulējumu. Šis apgalvojums tiek noraidīts.

(72)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas kāda ieinteresētā persona apstrīdēja Komisijas secinājumu un apgalvoja, ka cenu samazinājums būtiski neietekmē Savienības ražošanas nozares ekonomiskos parametrus.

(73)

Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. un 6. punktu kaitējumu ir atļauts noteikt, pamatojoties uz apjoma un/vai cenas rādītājiem. Apgalvojums par cenu samazinājuma būtiskumu ir apskatīts 4.5. iedaļā.

(74)

Tā kā papildu piezīmju par cenu samazinājumu nav, apstiprina pagaidu regulas 78.–80. apsvērumu.

(75)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rezultāti tika novērtēti, pārbaudot visus ekonomiskos faktorus, kas minēti pamatregulas 3. panta 5. punktā. Attiecīgajā periodā pasliktinājās visi ekonomiskie rādītāji (izņemot tirgus daļu un ražošanas jaudu). Jāuzsver, ka kaitējuma noteikšanas nolūkā ne visiem rādītājiem jābūt ar kaitējuma tendenci, jo saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu neviens no tiem nav izšķirošs.

(76)

Izmeklēšanā jo īpaši tika konstatēts, ka Ķīnas importa par dempinga cenām lielā apjoma dēļ, kas būtiski pazemināja Savienības cenas (izmeklēšanas periodā par 21,1 %), Savienības ražošanas nozarei nebija citas izvēles, kā vien pazemināt pārdošanas cenas, lai gan izmaksu ziņā situācija pasliktinājās. Šim pārdošanas cenu pazeminājumam bija tieša negatīva ietekme uz nozares rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem. Tāpēc minēto kaitējuma rādītāju ievērojama pasliktināšanās skaidri liecina par būtisku kaitējumu, ko radījis Ķīnas imports par dempinga cenām. Ieinteresētā persona nesniedza jaunus pierādījumus vai argumentus, kuros būtu apstrīdēts šis secinājums.

(77)

Ieinteresētā persona apšaubīja, ka Savienība patiesi ir bijusi spiesta pazemināt cenas, lai saglabātu savu tirgus daļu, jo, lai gan samazinājums bija par 21,1 %, tā pazemināja cenas tikai par 7 %.

(78)

Atbildot uz šo apgalvojumu, ir jāuzsver, ka cenu samazinājums nav cenu vienkārša salīdzināšana – tajā ievēro metodiku, kas aprakstīta pagaidu regulas 78.–80. apsvērumā, un tā ietekme ne vienmēr atspoguļojas Savienības ražošanas nozares cenu izmaiņās. Jebkurā gadījumā tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozare bija spiesta pastāvīgi pazemināt cenas visā attiecīgajā periodā, lai gan tās ekonomiskā situācija pasliktinājās un jau 2013. gadā radīja zaudējumus. Ņemot to vērā, cenu pazeminājumu par 7 % nevar uzskatīt par nebūtisku.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apstiprināts pagaidu regulas 106. apsvērumā izdarītais secinājums, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(80)

Dažas personas apgalvoja, ka tādiem atsevišķiem rādītājiem kā ražošanas jauda nepiemīt kaitējuma tendence, bet citi rādītāji, piemēram, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pārdošanas cenu līmenis, ir jāanalizē kontekstā ar patēriņa samazināšanos attiecīgajā periodā.

(81)

Ražošanas jauda patiesi bija stabila visā attiecīgajā periodā. Tas ir tāpēc, ka Savienības ražošanas nozarē ir tikai viens ražotājs un tam ir integrēta ražotne ar rūpīgi saskaņotiem ražošanas posmiem, kas ierobežo jaudas pēkšņa samazinājuma iespējas, neveicot plašu un dārgu pārstrukturēšanu. Tomēr, uz ilgāku laiku slēdzot ražotnes, kā paskaidrots pagaidu regulas 84. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare samazināja ietekmi, ko izraisa pieprasījuma sarukums. Turklāt, lai mazinātu pieprasījuma sarukuma ietekmi uz ražošanas izmaksām, Savienības ražošanas nozare samazināja savas pastāvīgās izmaksas.

(82)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka nav sniegta sīkāka informācija par to, kā Savienības ražošanas nozare samazinājusi pastāvīgās izmaksas. Turklāt minētā ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka pastāvīgo izmaksu samazinājums labākajā gadījumā ir bijis nenozīmīgs. Minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nepielāgojās mainīgajam Savienības tirgum un tādējādi jebkurš nodarītais kaitējums bija pašu radīts.

(83)

Atbildot uz to, Komisija atgādina, ka sīkāka informācija par pastāvīgo izmaksu samazināšanu, ko veica Savienības ražošanas nozare, ir sniegta pagaidu regulas 84. apsvērumā. Turklāt Savienības ražošanas nozare pielāgojās pieprasījuma samazinājumam, piemērojot ražošanas procesu mazākam ražošanas apjomam. Komisija rūpīgi analizēja pastāvīgo izmaksu izmaiņas attiecīgajā periodā. Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei ir izdevies būtiski samazināt kopējās pastāvīgās izmaksas, un tādējādi šajā periodā pastāvīgās izmaksas par tonnu palielinājās tikai par 24 %. Ja Savienības ražošanas nozare nebūtu veikusi iepriekšminētos un pagaidu regulas 84. apsvērumā aprakstītos pasākumus, pastāvīgās izmaksas būtu palielinājušās par 66 %. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija patur spēkā savu secinājumu, ka Savienības ražošanas nozare ir veikusi pienācīgus pasākumus, lai pielāgotos pārdošanas apjoma samazinājumam, un ir spējusi būtiski samazināt savas pastāvīgās izmaksas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, izmeklēšanā izdarītie secinājumi neapstiprina apgalvojumu, ka kaitējums ir pašu radīts, tāpēc tas tiek noraidīts.

(84)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka cenas ĶTR importam par dempinga cenām attiecīgajā periodā ir samazinājušās par 12 %. Šādu cenu veidošanas politiku nevar izskaidrot ar izejvielu cenu izmaiņām. Tāpat arī ir jāuzsver, ka Ķīnas imports par dempinga cenām veido lielu daļu pārdošanas apjoma Savienības tirgū un tādējādi būtiski ietekmē šo tirgu, kas ir Savienības ražošanas nozares galvenais tirgus. Turklāt, kā norādīts 76. apsvērumā, starpība, par kuru Ķīnas imports par dempinga cenām samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, izmeklēšanas periodā bija 21,1 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozarei, lai saglabātu pietiekamu pievilcību un ierobežotu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudēšanu, nebija citas izvēles, kā vien samazināt pārdošanas cenas. Komisija ir savākusi pierādījumus par līgumu sarunām, kurās iesaistīti aspartāma lietotāji un izplatītāji, un tie liecina, ka Ķīnas importa cena tiek izmantota, lai izdarītu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Tam jo īpaši bija tieša negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem. Tādējādi šo kaitējuma rādītāju pasliktināšanās ir tieši saistīta ar Ķīnas importu par dempinga cenām, un patēriņa samazināšanās Savienībā šo saikni nemaina.

(85)

Attiecībā uz pagaidu regulas 110. apsvērumu viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka izejvielu cenu izmaiņu statistikas avots būtu jāpublisko, un apšaubīja konstatējumu, ka divas galvenās izejvielas veido tikai 25 % no attiecīgā ražojuma/līdzīgā ražojuma kopējām ražošanas izmaksām. Pamatojoties uz šīs personas izmaksu datiem, šīs divas izejvielas varētu veidot gandrīz 50 % no ražotāju eksportētāju kopējām ražošanas izmaksām, tāpēc Komisijai būtu jāpārskata secinājumi, kas izdarīti pagaidu regulas 110. apsvērumā.

(86)

Informācija par izejvielu cenām tika iegūta no CCM, un tās atklāts kopsavilkums ir ievietots nekonfidenciālā datnē, ar kuru ieinteresētās personas var iepazīties pēc pagaidu regulas publicēšanas un piezīmju saņemšanas.

(87)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 110. apsvērumā, attiecīgo ražojumu/līdzīgo ražojumu ražo, vairāk vai mazāk vienādās daļās sajaucot divas aminoskābes (L-asparagīnskābi un L-fenilalanīnu). Saņemot papildu statistikas datus, kuri atšķirībā no 2014. kalendārā gada attiecās uz IP, tika pārskatītas izejvielu cenu izmaiņas. Attiecīgajā periodā L-asparagīnskābes cena pieauga par 1 %, bet L-fenilalanīna cena – par 23,6 %. Tomēr izejvielu cenu pārskatīšana nemainīja pagaidu posmā izdarīto secinājumu, ka šīs divas aminoskābes kopā veido aptuveni 25 % no Savienības ražošanas nozares kopējām ražošanas izmaksām. Tas arī atbilst analogās valsts ražotāja datiem. Pretstatā ieinteresētās personas apgalvojumam Komisija nepārbaudīja tās izmaksu datus, jo šai personai netika piemērots tirgus ekonomikas režīms. Tādējādi tās izmaksu datus nevar ņemt vērā. Tāpēc tiek paturēts spēkā konstatējums, ka divas galvenās izejvielas veido aptuveni 25 % no attiecīgā ražojuma/līdzīgā ražojuma kopējām ražošanas izmaksām, kā norādīts pagaidu regulas 110. apsvērumā.

(88)

Pamatojoties uz atjauninātajiem statistikas datiem, izejvielu izmaksu maksimālā ietekme uz attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma izmaksu/cenu pārmaiņām ir samazinājums par 4,6 %. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgā ražojuma cena izmeklēšanas periodā samazinājās par 12 %, kā norādīts pagaidu regulas 77. apsvērumā. Tādējādi pretstatā ieinteresētās personas apgalvojumam attiecīgā ražojuma cenas samazinājumu nevar loģiski izskaidrot ar izejvielu cenu kritumu, tāpēc atstāj negrozītu pagaidu regulas 110. apsvērumā izdarīto secinājumu, proti, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji īsteno samērā agresīvu cenu politiku Savienības tirgū un rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(89)

Cita persona apgalvoja, ka tas, ka Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu tirgus daļu, skaidri norāda, ka ĶTR imports nerada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(90)

Attiecībā uz šo apgalvojumu ir jānorāda, ka tirgus daļu izmaiņas ir tikai viens no cēloņsakarību analīzes apsvērumiem. Tāpat arī tas, ka Ķīnas importa izdarītais ievērojamais cenu spiediens attiecīgajā periodā nav izraisījis Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumu un tādējādi gan Ķīnas ražotāji eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare ir saglabājusi savu tirgus daļu, šķietami norāda uz to, ka Savienības tirgus daļa ir mazāk elastīga, nekā varētu gaidīt attiecībā uz patēriņa preci. Attiecīgajam ražojumam/līdzīgajam ražojumam ir samērā neliela ietekme uz lietotāju ražošanas izmaksām (mazāka par 3 %), bet tajā pašā laikā pārtikas un farmācijas nozarē piegādātājiem piemēro ļoti ilgus un dārgus sertificēšanas procesus. Tas nozīmē, ka vismaz līdz izmeklēšanas perioda beigām vairākums lietotāju deva priekšroku jau sertificētiem un uzticamiem piegādātājiem, nevis sāka sertificēšanas procesu, pamatojoties uz cenu piedāvājumiem.

(91)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare šajā periodā ir pazeminājusi cenas “tikai” par 7 %, no kuriem 4,6 % ir saistīti ar izejvielu cenu kritumu. Tāpēc saskaņā ar ieinteresētās personas teikto pārdošanas cenu krituma patiesais iemesls ir izejvielu cenu izmaiņas. Turklāt minētā ieinteresētā persona cenu samazinājumu citu faktoru ietekmē, proti, 2,4 %, kas tika novēroti attiecīgajā periodā, attiecināja uz visu gadu, iegūstot EUR 0,056 par kilogramu gadā. No tā šī ieinteresētā persona secināja, ka samazinājums ir tajā pašā diapazonā kā cenu starpība, ko novēroja attiecībā uz iepakojuma materiāliem un ko Komisija 66. apsvērumā dēvējusi par nenozīmīgu. Pamatojoties uz minēto, šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka citu faktoru radīto ietekmi uz cenu nevar uzskatīt par būtisku.

(92)

Atbildot uz šo apgalvojumu, ir jāprecizē, ka 88. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka ar izejvielu cenu izmaiņām varētu izskaidrot attiecīgā ražojuma cenas samazinājumu ne vairāk kā par 4,6 %. Šis teorētiskais maksimālais lielums nenozīmē, ka cenām vienā un tajā pašā periodā būtu obligāti jāsamazinās par tādu pašu vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem ražojumiem kā aspartāms, kuru pārdod, nevis pamatojoties uz īpašām cenām, bet gan ikgadējiem vai daudzgadu pārdošanas līgumiem, kuros noteiktas fiksētas cenas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ir bijusi pakļauta pastāvīgam un spēcīgam cenu spiedienam, ko izraisīja Ķīnas imports par pazeminātām cenām, un, neraugoties uz izmaksu struktūras vispārīgo pasliktināšanos, tā bija spiesta pazemināt pārdošanas cenas. Turklāt uz visu gadu attiecinātā pieeja, ko ierosināja ieinteresētā persona, nav pieņemama. Ikgadējo svārstību dēļ, kuras novēro gan pārdošanas, gan izejvielu cenām, šī visa gada pieeja neatspoguļo ekonomisko realitāti un ir metodiski nepareiza. Tajā pašā laikā iepakojuma materiālu cenu atšķirība ir reāla atšķirība konkrētā gadā, un tādējādi, ņemot vērā attiecīgā ražojuma cenu, tā tiešām ir nenozīmīga.

(93)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi par cenu spiedienu un tā būtisko negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(94)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par importa par dempinga cenām radīto ietekmi uz situāciju Savienības ražošanas nozarē, kā minēts pagaidu regulas 108.–113. apsvērumā, šie konstatējumi tiek apstiprināti.

(95)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja vai uzturēja spēkā viedokli, ka visu būtisko kaitējumu, kas tika radīts Savienības ražošanas nozarei, ir izraisījusi patēriņa samazināšanās Savienībā. Šajā saistībā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka patēriņa samazināšanos izraisīja citu saldinātāju, īpaši kālija acesulfāma (“Ace-K”), radītā konkurence un bažas par attiecīgā ražojuma vai līdzīgā ražojuma ietekmi uz veselību. Turklāt dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka būtisko kaitējumu, kas tika radīts Savienības ražošanas nozarei, izraisīja eksporta rādītāju pasliktināšanās un/vai tas bija pašu radīts, jo nozare nespēja pielāgoties pieprasījuma samazinājumam.

(96)

Viena ieinteresētā persona arī paziņoja, ka Savienības ražošanas nozares zaudējumi ir attiecināmi uz ievērojama vērtības samazinājuma grāmatojumu, kurš negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares izmaksas un ar ko skaidrojami Savienības ražošanas nozares zaudējumi. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, vērtējot kaitējuma cēloni, nav ņemta vērā Savienības ražotāja pārdošana īsi pirms šīs izmeklēšanas sākuma.

(97)

Kā jau atzīts pagaidu regulas 121. un 122. apsvērumā, iespējams, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir veicinājusi patēriņa samazināšanās Savienībā. Tomēr izmeklēšanā netika konstatēts, ka šis samazinājums ir pietiekams, lai izskaidrotu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru un intensitāti, tāpēc tas nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp ĶTR importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(98)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav novērtējusi citu saldinātāju un jo īpaši Ace-K ietekmi uz aspartāma tirgu, netika pierādīts, kāpēc un kā iespējami sliktāki kaitējuma rādītāji Ace-K gadījumā (6) ir apsvērums, kas svarīgs šai izmeklēšanai.

(99)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan saldinātāji zināmā mērā tiek savstarpēji aizstāti, ņemot vērā, ka jaunu formulu izstrāde un apstiprināšana ir riskants, laikietilpīgs un dārgs process, šī aizstāšana ir diezgan ierobežota. Katrā ziņā maksājumi, ko nosaka ĶTR izcelsmes Ace-K, var vienīgi nostiprināt attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma pašreizējo tirgus pozīciju Savienības tirgū, nevis vienīgi negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, kā tiek apgalvots.

(100)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona atkārtoti minēja argumentu, ka kaitējuma galvenais cēlonis ir patēriņa samazināšanās, ko izraisīja bažas par ietekmi uz veselību, kuru rezultātā ražojumu aizstāja ar citiem saldinātājiem, tostarp Ace-K. Ieinteresētā persona konstatēja, ka Komisijas secinājums par to, ka saldinātāju savstarpēja aizstāšana ir ierobežota, ir pretrunā pagaidu regulai, un atkārtoti apgalvoja, ka Komisija nav rīkojusies atbilstīgi secinājumiem antidempinga izmeklēšanā par Ace-K un to ietekmei uz pašreizējo izmeklēšanu.

(101)

Komisija 97. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar skaidrot ar patēriņa samazināšanos un tās ierobežoto ietekmi. Ieinteresētā persona šajā saistībā jaunu informāciju nesniedza, tāpēc apgalvojums, ka patēriņa samazināšanās izjauc cēloņsakarību, tiek noraidīts.

(102)

Tā kā citas piezīmes par patēriņa samazināšanos nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 122. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(103)

Pagaidu regulas 10. tabulā ir pārrakstīšanās kļūda (vidējo eksporta cenu indeksu vietā tajā ir parādīti cenu līmeņu indeksi Savienības tirgū). Neraugoties uz šo pārrakstīšanās kļūdu, analīzes un secinājumu pamatā bija pareizie skaitļi. Labotie cenu indeksi ir šādi.

10. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(104)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka kaitējumu radīja Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, tiek atgādināts, ka atbilstoši pagaidu regulas 115. apsvērumā sniegtajam skaidrojumam ir konstatēts, ka šis faktors patiesi veicināja nodarīto kaitējumu. Kā paskaidrots pagaidu regulas 116. un 118. apsvērumā, tomēr netika konstatēts, ka tas izjauktu cēloņsakarību. Tiek atgādināts, ka izmeklēšanā arī konstatēja, ka produkcijas daļa, kura tika eksportēta, izmeklēšanas periodā bija ievērojami mazāka nekā tā produkcijas daļa, kuru pārdeva Savienības tirgū.

(105)

Turklāt būtu jāpiemin, ka izmeklēšanā atklājās, ka tieši ĶTR izdevās izspiest Savienības ražošanas nozari no citiem trešo valstu tirgiem. Pieejamā statistika (7) liecina, ka tādos Savienības ražošanas nozares eksporta galamērķos kā Brazīlija, Argentīna, Meksika un Turcija ĶTR pārdeva ievērojamus un arvien lielākus apjomus par cenām, kuras bija līdzīgas vai pat zemākas nekā Savienības tirgū. Nevar neņemt vērā vispārīgo situāciju, ka ĶTR praktiski pārņem šā ražojuma piedāvājumu visā pasaulē (8). Ķīnas eksportētāji ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas arī trešo valstu tirgos. Ar nosacījumu, ka pasaules tirgū praktiski nav citu dalībnieku, izņemot Japānu, kura Savienības ražošanas nozares galamērķos pārdod ievērojami mazākus apjomus par krietni augstākām cenām nekā ĶTR, var droši secināt, ka arī eksporta pārdošanas apjomu un cenu kritumu galvenokārt izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu politika.

(106)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ieinteresētās personas lūdza Komisiju kvantitatīvā izteiksmē pierādīt, ka patēriņa rādītāju Savienībā un eksporta rādītāju krišanās ietekme bija ierobežota un neizjauca cēloņsakarību.

(107)

Komisija atgādina, ka atbilstoši pamatregulas 3. panta 7. punktam vērtē arī citus faktorus, ne tikai importu par dempinga cenām, un to kaitējošo ietekmi nevajadzētu saistīt ar importu par dempinga cenām. Tāpēc nav izslēgts, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei veicina arī citi faktori. Tomēr pamatregulas 3. panta 7. punktā netiek prasīts kvantitatīvi noteikt pārējo faktoru iedarbību. Nošķirot un nodalot citu faktoru ietekmi, Komisija ir izpildījusi pamatregulas 3. panta 7. punkta prasības.

(108)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem, tiek apstiprināti pagaidu regulas 114.–118. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(109)

Atbildot uz argumentu, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei ir bijis pašu radīts, jānorāda, ka šis arguments ir aplūkots iepriekš 81. apsvērumā. Katrā ziņā, ņemot vērā, ka Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda ir mazāka par patēriņu Savienībā, nevar runāt par pašu radītu kaitējumu vispārēja jaudas pārpalikuma dēļ.

(110)

Attiecībā uz ieinteresētās personas apgalvojumu par vērtības samazinājuma grāmatojumu tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozares pārskatos veiktais vērtības samazinājuma grāmatojums nav ņemts vērā izmaksu un rentabilitātes vērtējumā, kā noteikts pagaidu regulas 98. apsvērumā.

(111)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka cēloņsakarību analīzē būtu bijis jāvērtē Savienības ražotāja ražojumu pārdošana, jāuzsver turpmāk minētie aspekti. Ieinteresētā persona nespēj pierādīt, kādā ziņā, veicot cēloņsakarību analīzi, būtu vajadzējis ņemt vērā īpašumtiesību maiņu Savienības ražošanas nozarē. Iepriekšējā īpašnieka Ajinomoto Co. galvenā ražotne vienmēr ir bijusi Japānā, kur tas nesen izstrādāja jaunu ražošanas metodi. Ajinomoto Co. pieņēma saimnieciskās darbības lēmumu konsolidēt savas aspartāma ražošanas bāzes Japānā. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka jaunais īpašnieks pilnībā atbalsta šo pretenziju un ir apņēmies turpināt aspartāma ražošanu, kā noteikts pagaidu regulas 68. apsvērumā.

(112)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ieinteresētā persona apgalvoja, ka, tā kā par nodomu pārdot Savienības ražotni bija zināms jau 2014. gadā, minētās ražotnes īpašnieks neveica vajadzīgās korekcijas un ieguldījumus/uzlabojumus, lai pielāgotos sarežģītajiem tirgus apstākļiem. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka cēloņsakarību analīzē Komisija nav pienācīgi novērtējusi šo jautājumu.

(113)

Atbildot uz minēto apgalvojumu, Komisija atgādina, ka izmeklēšanā netika skatīta Savienības ražotāja rīcība, un secināja, ka ir veikta virkne pasākumu, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada tirgus lejupslīde un Ķīnas dempings. Secinājumi šajā saistībā ir sniegti 83. apsvērumā. Pagaidu regulas 8. tabulā parādīts, ka ieguldījumi, lai gan arvien mazāki, attiecīgajā periodā joprojām tika veikti un dažos gados pat palielinājās. Turklāt ir skaidrs, ka uzņēmums Ajinomoto bija ļoti ieinteresēts neradīt negatīvu ietekmi uz Savienības ražotāja saimniecisko darbību, jo bija nodomājis to pārdot kā uzņēmumu, kas turpina darbību. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka Savienības ražotāja pārdošana tika pietiekami analizēta un ka nav pierādījumu, kuri pamatotu ieinteresētās personas apgalvojumus.

(114)

Tā kā nekādas citas piezīmes par pagaidu regulas 119., 120., 123., 124., 126. un 127. apsvērumu netika saņemtas, tiek apstiprināti tajos izdarītie secinājumi.

(115)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas importa nemitīgais spiediens uz cenām un tas, ka šis imports pastāvīgi bija pieejams Savienības tirgū, ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Attiecīgajā periodā ievērojami pazeminājās Ķīnas importa jau tā zemās cenas, un šo cenu samazinājumu nevarēja pilnībā izskaidrot ar izejvielu cenu tendencēm. Pazeminātajām cenām bija tieša negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, un tas veicināja situāciju, ka Savienības tirgū nozare strādā ar zaudējumiem.

(116)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija patur spēkā secinājumu, ka imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(117)

Komisija rūpīgi apsvēra visus pārējos zināmos faktorus, kuriem varētu būt negatīva ietekme uz situāciju Savienības ražošanas nozarē. Tiek atzīts, ka daži faktori (patēriņa samazināšanās Savienībā un Savienības ražošanas nozares rādītāju pasliktināšanās) varētu būt veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. To ietekme bija ierobežota apmēra un intensitātes vai abu šo faktoru ziņā, tāpēc tie nav izjaukuši cēloņsakarību starp Ķīnas importu un nodarīto kaitējumu.

(118)

Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 128.–131. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(119)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm, jo ierosinātie pasākumi faktiski aizvērtu Savienības tirgu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, atstājot lietotājiem tikai vienu piegādes avotu (proti, Savienības ražošanas nozari). Saskaņā ar ieinteresētās personas apgalvojumu tas nozīmē arī, ka šie pasākumi nodrošinātu Savienības ražošanas nozarei dominējošo stāvokli tirgū, kura priekšrocības tā spētu pilnībā izmantot. Personas arī apšaubīja laika sakritību starp sūdzības iesniedzēja pārdošanu un sūdzības iesniegšanu.

(120)

Komisija šai argumentācijai nepiekrīt. Ievērojama ražošana ir ne tikai ĶTR, bet arī Japānā. Tas nozīmē, ka lietotājiem ir pieejami alternatīvi avoti. Turklāt apgalvojums, ka ierosināto pasākumu dēļ tirgus tiktu aizvērts Ķīnas ražotājiem, nav pamatots, un to neapstiprina arī izmeklēšanas konstatējumi. Ierosinātie maksājumi tika aprēķināti, pamatojoties uz pārbaudītiem skaitļiem, ko sniegušas visas lietā iesaistītās ieinteresētās personas. Ņemot vērā izmeklēšanas periodā novērotos cenu līmeņus, šie maksājumi vienīgi novērsīs negodīgas un neilgtspējīgas tirdzniecības prakses ietekmi uz cenu līmeni Savienībā. Tas, ka Savienībā ir tikai viens ražotājs, nenozīmē, ka tam ir dominējošais stāvoklis, un, ņemot vērā tādu alternatīvu piegādes avotu esību kā ĶTR un Japāna, nav pazīmju, kas liecinātu, ka ražotājs šo stāvokli varētu ļaunprātīgi izmantot, pat ja tāds nākotnē tiktu iegūts. Sagaidāms, ka pēc pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozare spēs palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu tirgū, kurā valda efektīva konkurence. Ķīnas eksportētāju noteiktajām cenām būtu jāpaaugstinās, un Savienības ražošanas nozare atbrīvotos no lielā cenu spiediena, ko patlaban šīs cenas rada Savienības tirgū. Visbeidzot, ieinteresētajām personām neizdevās pierādīt, kā laika sakritība starp Savienības ražotņu pārdošanu un sūdzības iesniegšanu varētu ietekmēt Savienības intereses. Katrā ziņā Komisija uzskata, ka šis jautājums neietekmē Savienības interešu novērtējumu. Tāpēc uzskata, ka apgalvojumi ir nepamatoti.

(121)

No otras puses, ir jāuzsver izmeklēšanā konstatētais, ka, ļaujot turpināt pašreizējo praksi, Savienības ražošanas nozare visticamāk būtu spiesta vispār pamest tirgu, kā vienīgo alternatīvu lietotājiem atstājot importu, kas noteikti nav Savienības ražošanas nozares interesēs. Komisija uzskata, ka konkurences nolūkā ir svarīgi saglabāt ražošanu Savienībā.

(122)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pārdošanas darījumu mazo vērtību, īpašnieks nevarētu pārliecinoši nodrošināt aspartāma nākotni.

(123)

Šis apgalvojums ir tīti spekulatīvs. Katrā ziņā Komisija ņem vērā, ka pēc īpašuma tiesību maiņas aspartāma ražošana tika turpināta. Komisija rūpīgi analizēja visu ieinteresēto personu intereses un, kā paskaidrots pagaidu regulas 144. apsvērumā, secināja, ka pasākumu noteikšana ir pamatota un nav pretrunā Savienības vispārējām interesēm.

(124)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, patur spēkā pagaidu regulas 133.–145. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(125)

Viena ieinteresētā persona lūdza Komisiju nodalīt kaitējumu, ko radījis imports par dempinga cenām, no kaitējuma eksporta rādītāju dēļ un aprēķināt šiem diviem faktoriem atsevišķu kaitējuma starpību. Lai novērstu pastāvīgo izmaksu pieaugumu ražošanas apjoma samazināšanās dēļ, šī persona arī lūdza izdarīt korekciju cenai, kas nerada kaitējumu. Šī persona ierosināja izmantot izmaksas, kas novērotas trīs gados pirms izmeklēšanas perioda, vislabāk izmantojot Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu. Visbeidzot, šī persona arī lūdza veikt korekciju cenai, kas nerada kaitējumu, bet kura, iespējams, bija mākslīgi paaugstināta, iepērkot izejvielas par transfertcenām.

(126)

Kā paskaidrots iepriekš 4. un 5. apsvērumā attiecībā uz kaitējumu un cēloņsakarību, Komisija konstatēja, ka 3. panta 1. līdz 7. punktā minētie nosacījumi kaitējuma un cēloņsakarības noteikšanai ir izpildīti. Atsevišķu kaitējuma starpību aprēķināšana dažādiem faktoriem, kuri veicina kaitējumu, nav juridiska prasība un neatbilst Komisijas praksei. Komisija ir pienācīgi nošķīrusi un nodalījusi tādu citu faktoru ietekmi, kuri veicina kaitējumu, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Komisija konstatēja, ka pārējie faktori neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(127)

Turklāt cenu, kas nerada kaitējumu, izmeklēšanas periodam nosaka, pamatojoties uz datiem, kuri ir saistīti ar izmeklēšanas periodu; tas attiecas uz visiem parametriem, tostarp jaudas izmantošanu. Visbeidzot, izmeklēšanā neapstiprinājās apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozare ir iepirkusi izejvielas no saistītiem uzņēmumiem par transfertcenām. Gluži pretēji – izmeklēšanā tika nepārprotami konstatēts (kā minēts arī pagaidu regulas 125. apsvērumā), ka visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare ir iepirkusi izejvielas par tirgus cenām.

(128)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmeklē, vai izejvielu cenu kritums pasaules mērogā nav izraisījis izejvielu cenu kritumu Savienības nozarē. Tā apgalvoja, ka kaitējuma aprēķins ir attiecīgi jākoriģē, ja izejvielu cenas ir augstākas nekā starptautiskajā tirgū. Šajā saistībā Komisija atgādina, ka pagaidu regulas 125. apsvērumā tā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozare ir iepirkusi izejvielas atbilstīgi nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem, un nav iesniegta jauna informācija, kas apšaubītu šo secinājumu.

(129)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, lūgumi koriģēt cenu, kas nerada kaitējumu, tika noraidīti. Tā kā nekādas citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, patur spēkā pagaidu regulas 147.–152. apsvērumā izskaidroto metodiku, ko piemēroja pagaidu posmā.

(130)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu ĶTR izcelsmes aspartāma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi. Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu šajā gadījumā pasākumi būtu jānosaka mazākās starpības līmenī.

(131)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas attiecībā pret CIF cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, būtu jābūt šādām.

(132)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto situāciju attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp uz tiesību subjektiem, kuri saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tiem nebūtu jāpiemēro antidempinga maksājuma individuālās likmes.

(133)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs antidempinga maksājuma individuālās likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (9). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(134)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(135)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairāki ražotāji eksportētāji un Ķīnas Starptautiskā tirdzniecības kamera (CCOIC) pauda ieinteresētību iesniegt cenu saistību piedāvājumus vai kopīgu saistību piedāvājumu. Tomēr tikai viens uzņēmums iesniedza pietiekami pamatotu saistību piedāvājumu pamatregulas 8. pantā noteiktajā termiņā. Ierosinātā minimālā importa cena ietvēra mainīgo elementu, kas atspoguļo cenu tendenci galveno izejvielu (piem., L-fenilalanīna) izmaksām, un fiksēto elementu, kas atspoguļo atlikušās izmaksas.

(136)

Komisija novērtēja piedāvājumu un konstatēja vairākus riskus, kas saistīti ar konkrēto ražojumu.

(137)

Aspartāmu pārdod lieliem klientiem, kuri to iepērk ievērojamā daudzumā gan Savienībā, gan ārpus tās, izmantojot vispārējus līgumus. Eksportētāji varētu kompensēt Savienības cenu pieaugumu, samazinot cenas eksportam uz trešām valstīm. Tādējādi minētā kompensācija likvidētu koriģējošo ietekmi. Šis jautājums ir īpaši aktuāls pašreizējā gadījumā, jo kompensāciju būtu neiespējami (vai vismaz ļoti grūti) atklāt.

(138)

Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 110. apsvērumā, aspartāma izejvielu cenas ir nepastāvīgas. Cenu saistības nav efektīvs koriģējošs pasākums attiecībā uz ražojumiem, kuru ražošanas izmaksas ir nepastāvīgas. Kad izmaksas samazinās, saistības neļauj eksportētājiem reaģēt uz tirgus spēkiem. Kā liecina eksporta jaunākā statistika, šīs svārstības apstiprinās, ja konstatē, ka Ķīnas aspartāma cenas pastāvīgi pazeminās.

(139)

Visbeidzot, tā kā nevienam uzņēmumam TER netika piešķirts, Komisija nevarēja pilnībā novērtēt pārskatu ticamību, kas cita starpā ir būtiski, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos, kura ir pamatā cenu saistībām.

(140)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka cenu saistību piedāvājumus nevar pieņemt.

(141)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, ir galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(142)

Ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja nesniedza atzinumu,

a)

tas izmeklēšanas periodā (no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam) neeksportēja 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu uz Savienību;

b)

tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; un

c)

tas ir attiecīgo ražojumu eksportējis uz Savienību pēc izmeklēšanas perioda vai ir stājies neatsaucamās līgumsaistībās eksportēt ievērojamu daudzumu uz Savienību,