29.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/70

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 29. janvāri noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu (“HFP stiegrojuma stieņi”) importam ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/113 (“pagaidu regula”) (2).

(2)

Izmeklēšana tika uzsākta 2015. gada 30. aprīlī (3) pēc tam, kad Eiropas Tērauda asociācija (Eurofer jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2015. gada 17. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības HFP stiegrojuma stieņu ražošanas kopapjoma. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minēto ražojumu dempingu un tā izraisīto būtisko kaitējumu, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

(3)

Ar Regulu (ES) 2015/2386 (4) Komisija pēc sūdzības iesniedzēja lūguma, kurā bija pietiekami pierādījumi par pamatregulas 10. pantā noteikto attiecīgo nosacījumu izpildi, noteica ĶTR izcelsmes HFP stiegrojuma stieņu reģistrāciju no 2015. gada 19. decembra.

(4)

Pēc būtisko faktu un apsvērumu izpaušanas, pamatojoties uz kuriem tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Savienības ražotāji, Ķīnas ražotāji eksportētāji, importētāji, lietotāji un importētāju apvienība iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros pauda viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Notikušajās uzklausīšanās piedalījās Ķīnas ražotāji eksportētāji un nesaistītie Savienības importētāji un lietotāji.

(6)

Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(7)

Kāda ieinteresētā persona lūdza iesaistīties uzklausīšanas amatpersonu, lai tā pārliecinātos par analogās valsts datu pareizību, jo šie dati to konfidenciālā rakstura dēļ nebija izpausti pagaidu informācijas izpaušanas laikā. Uzklausīšanas amatpersona ir pārbaudījusi datus un nav konstatējusi kļūdas. Tā pati ieinteresētā persona lūdza uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, lai paustu savas šaubas par maksājumu aprēķināšanas metodi. Uzklausīšanas beigās uzklausīšanas amatpersona konstatēja, ka Komisijas dienesti izmeklēšanu ir veikuši atbilstoši pieņemtajai un parastajai praksei.

(8)

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka mērķa peļņa pagaidu regulā nebija noteikta pareizi un nebija piemērota HFP stiegrojuma stieņu nozarei. Tas apšaubīja metodi, pēc kuras tika noteikta šī peļņa, un lūdza Komisiju padziļinātāk izmeklēt šo jautājumu. Tādēļ Savienības ražotājiem tika nosūtītas īpašas anketas par to vēsturiskās rentabilitātes līmeni pirms izvērtētā laikposma, proti, no 2005. līdz 2010. gadam. Tika saņemtas atbildes no visiem četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, kuri vienlaikus iesniedza precizētus izmaksu un rentabilitātes aprēķinus par izvērtēto laikposmu.

(9)

Pēc importu reģistrācijas ieinteresētajām personām bija dotas 20 dienas piezīmju iesniegšanai. Piezīmes tika saņemtas no Savienības ražotājiem, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, lietotājiem un kādas importētāju apvienības.

(10)

Lai pārbaudītu, vai nepieciešams galīgos maksājumus noteikt ar atpakaļejošu datumu, nesaistīti importētāji tika anketēti par to importa apjomu, importa cenām un krājumiem laikposmā pēc izmeklēšanas perioda, t. i., no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. janvārim. Tika saņemtas atbildes no trim nesaistītajiem importētājiem. Savienības ražotājiem tika nosūtītas arī aptaujas anketas par to pārdošanas cenām par laiku pēc izmeklēšanas perioda, t. i., no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. janvārim. Tika saņemtas atbildes no visiem četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem.

(11)

Lai pārbaudītu atbildes uz iepriekš 8. un 10. apsvērumā minēto aptaujas anketu jautājumiem, tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu personu telpās:

(12)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plāno noteikt galīgos antidempinga maksājumus HFP stiegrojuma stieņiem (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā.

(13)

Tā kā piezīmes par izlases veidošanas metodi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 6.–11. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

(14)

Kā minēts pagaidu regulas 16. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). Pamatojoties uz īpašajiem tirgus apstākļiem 2011. gadā, kā paskaidrots pagaidu regulas 148. apsvērumā, 2011. gada ietekme kaitējuma analīzē tika samazināta, un attiecīgi lielāks uzsvars tika likts uz notikumiem pēc 2012. gada 1. janvāra. Tāpēc, ja vien iespējams, indeksi pamatojas uz 2012. gadu.

(15)

Kā noteikts pagaidu regulas 17.–19. apsvērumā, šī izmeklēšana attiecas uz ražojumu, kas ir betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu un kuri ir izgatavoti no dzelzs, neleģētā tērauda vai leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, ātrgriezējtēraudu un silīcijmangāntēraudu), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus; šie stieņi var būt ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām vai citām deformācijām vai pēc velmēšanas liekti. Galvenā paaugstinātas izturības pret nogurumu pazīme ir spēja izturēt atkārtotu spriegumu nesalūstot un, konkrētāk, spēja izturēt vairāk nekā 4,5 miljonus noguruma ciklu, izmantojot sprieguma attiecību (min./maks.) 0,2 un sprieguma diapazonu, kas pārsniedz 150 MPa.

(16)

Attiecīgais ražojums ir 15. apsvērumā aprakstītais ražojums, kura izcelsme ir ĶTR un kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7214 20 00, ex 7228 30 20, ex 7228 30 41, ex 7228 30 49, ex 7228 30 61, ex 7228 30 69, ex 7228 30 70 un ex 7228 30 89.

(17)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas kāds importētājs apgalvoja, ka praksē būtu grūti nodalīt attiecīgo ražojumu no citiem stiegrojuma stieņu veidiem, uz ko attiecina tos pašus KN kodus. Tas apgalvoja, ka Savienības muitas dienesti tādēļ varētu kļūdaini noteikt antidempinga maksājumus citiem ražojumiem, uz kuriem neattiecas izmeklēšana, un nenoteikt tos attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(18)

Kā izskaidrots pagaidu regulas 18. apsvērumā, ražojuma definīcija atbilst vienīgi Lielbritānijas standarta BS4449 prasībām, un tas parasti ir atšķirams atbilstoši CARES sertifikācijai un marķējumiem uz pašiem stiegrojuma stieņiem.

(19)

Importētājs nevarēja norādīt, kādā veidā ražojuma definīcija pārklātos ar citiem stiegrojuma stieņu veidiem vai tikt ar tiem sajaukta. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka pasākumu īstenošana praktiskas problēmas neradīs, un noraidīja apgalvojumu. Komisija novēroja, ka ražojuma aprakstā nav iekļauta sertifikācija, lai novērstu apiešanas iespēju, importējot nesertificētas preces un sertificējot tās tikai pēc to nonākšanas Savienībā.

(20)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgais ražojums faktiski tiek tirgots arī Spānijā un Portugālē, tādēļ Komisijas minētie patēriņa rādītāji neaptver visu Savienības patēriņu. Ieinteresētās personas savu apgalvojumu pamatoja ar norādi Savienības ražotāja tīmekļa vietnē, kurā Spānija un Portugāle bija minētas kā valstis, kurās tiek izmantoti augsta elastīguma stiegrojuma stieņi.

(21)

Komisija atkārtoti norāda, ka Spānijas un Portugāles standartiem atbilstošie stiegrojuma stieņi netiek iekļauti attiecīgā ražojuma jomā, jo tehniskās prasības stiegrojuma stieņiem Spānijā un Portugālē neatbilst šajā izmeklēšanā lietotajai ražojuma definīcijai, kas minēta 15. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums jānoraida.

(22)

Tā kā citas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 17.–19. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(23)

Sīkāka informācija par dempinga aprēķināšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 21.–45. apsvērumā.

(24)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas atkārtoja savus pagaidu regulas 22. apsvērumā aprakstītos argumentus attiecībā uz faktu, ka abas uzņēmumu grupas dempinga un kaitējuma starpības aprēķinu vajadzībām tika uzskatītas par saistītām. Šīs personas atkārtoja iepriekš izteiktos argumentus par nekādu darbības saišu neesamību abu grupu starpā un savstarpēju neiesaistīšanos otra lēmumu pieņemšanas procesā. Ieinteresētās personas papildus norādīja, ka trešo valstu (proti, Malaizijas, Taizemes un Amerikas Savienoto Valstu) īstenotajās antidempinga procedūrās tās tika uzskatītas par atsevišķām vienībām. Šajā sakarā konkrētās ieinteresētās personas pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoja šos argumentus.

(25)

Tomēr Komisija joprojām uzskata, ka abu grupu attiecību veids un apmērs, proti, to kapitāla saikne un statūtos viennozīmīgi paredzētās tiesības iecelt vienas grupas amatpersonas otras grupas struktūrvienībās, neļauj šīs ieinteresētās personas uzskatīt par atsevišķām vienībām, jo īpaši tādēļ, ka to savstarpēja saistība ļauj starp tām bez grūtībām veidot ciešākas strukturālas un komerciālas attiecības. Minēto secinājumu ļauj izdarīt arī pats fakts, ka abas ieinteresētās personas izsaka apgalvojumu par atšķirīgu pieeju, kaut gan šis lēmums vienai no tām nozīmētu stingrākus antidempinga pasākumus. Turklāt jāuzsver, ka Komisijai nav pienākuma ievērot lēmumus, ko savās antidempinga procedūrās, pamatojoties uz iekšzemē piemērojamajiem tiesību aktiem, pieņēmušas trešo valstu iestādes. Tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 23. apsvērumā izdarītais pagaidu secinājums par kopēju pieeju pret abām eksportētāju grupām.

(26)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas kāda ieinteresētā persona vēlreiz pauda bažas par Dienvidāfrikas kā analogās valsts izvēli un vēlāko normālās vērtības noteikšanu, pamatojoties uz šo valsti. Ieinteresētā persona uzsvēra faktu, ka neviens no astoņiem Ķīnas eksportētāju ražotajiem un pārdotajiem ražojumu veidiem neatbilda Dienvidāfrikas iekšzemes pārdošanas apjoma 5 % reprezentativitātes pārbaudei, un trīs no tiem Dienvidāfrikas ražotājs nemaz neražoja. Tādēļ šo triju veidu ražošanas izmaksas nebija pieejamas. Ieinteresētā persona iebilda arī pret normālās vērtības noteikšanā izmantoto augsto peļņas līmeni (diapazonā no 10–20 % (5)). Visbeidzot, ieinteresētā persona norādīja, ka ražošanas izmaksas Dienvidāfrikā ir augstas, pat ievērojami augstākas nekā pārdošanas cenas Savienībā, un apgalvoja, ka tas ir pretrunā Komisijas pagaidu secinājumam, ka Dienvidāfrika ir atvērts tirgus, kurā ir iekšējā un ārējā konkurence.

(27)

Atbildot uz iepriekšējiem apgalvojumiem, vispirms ir jāpaskaidro, ka pat tad, ja ražotājam analogajā valstī nav pietiekama konkrētu ražojumu veidu pārdošanas apjoma, lai atbilstu 5 % reprezentativitātes pārbaudei, tas neliedz šo ražojumu veidiem noteikt normālo vērtību. Ņemot vērā, ka šos veidus ražoja un pārdeva Dienvidāfrikas ražotājs, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz faktiskajām ražošanas izmaksām. Attiecībā uz trim ražojumu veidiem, ko Dienvidāfrikā neražo, to normālās vērtības noteikšana tika balstīta uz Dienvidāfrikā ražoto tuvāko ražojumu veidu ražošanas izmaksām. Šajā gadījumā tuvākie ražojumu veidi tika identificēti, mainot tikai vienu ražojuma parametru, proti, tā garumu. Tika izmantotas vidēji garu, nevis īsu vai garu ražojumu ražošanas izmaksas (uz vienu kg). Normālās vērtības noteikšanā izmantotajai peļņai tika piemērota standarta metode. Ražojumu veidiem, attiecībā uz kuriem nebija notikusi iekšzemes tirdzniecība vai peļņu nesoši iekšzemes darījumi, tika izmantota vidējā uzņēmumu peļņa par visu attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjomu. Izmeklēšanā konstatēts, ka šī iekšzemes peļņa bija no 10–20 %. Lai noteiktu normālās vērtības tiem ražojumu veidiem, attiecībā uz kuriem nebija pietiekami daudz iekšzemes darījumu ar peļņu, Komisija piemēroja arī PTO ekspertu grupas nolēmumu “Norvēģijas lašu lietā” (6). Minētajā lietā tika piemērota faktiskā peļņa no katra ražojuma veida peļņu nesošajiem iekšzemes darījumiem. Šajā lietā peļņas likme parasti bija zemāka nekā 10–20 %.

(28)

Visbeidzot izmeklēšana patiešām parādīja, ka ražošanas izmaksas Dienvidāfrikā ir augstākas par Savienības ražošanas nozares izmaksām un cenām. Šīs ir ražotāja telpās pārbaudītās faktiskās izmaksas, par kurām ir konstatēts, ka Dienvidāfrikas ražotājs tās ir paziņojis pareizi. Komisijai nav skaidrs, kā tas varētu būt pretrunā ar tās pagaidu secinājumu par Dienvidāfrikas tirgus atvērtību un augsto konkurenci tajā. Jāuzsver, ka, kamēr Savienības ražošanas nozares cenas ir pazeminātas Ķīnas lētā dempinga importa klātbūtnes dēļ, Dienvidāfrikas ražotājs var darboties normālas konkurences apstākļos. Situācija Savienības ražošanas nozarē nav analogās valsts izvēles etalons, jo tā galu galā aizstāj Ķīnu.

(29)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas konkrētā ieinteresētā persona papildināja savus argumentus attiecībā uz šķietami ļoti augstajām iekšzemes cenām un ražošanas izmaksām analogajā valstī, norādot, ka, balstoties uz šiem rādītājiem, normālā vērtība ir gandrīz par 40 % augstāka nekā mērķa cenas samazinājuma starpības noteikšanā izmantotā Savienības mērķa cena. Ieinteresētā persona šīs šķietami lielās iekšzemes cenas un ražošanas izmaksas analogajā valstī saistīta ar vairākiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas aizsargā šo tirgu, kas kaitētu arī citam Komisijas secinājumam attiecībā uz Dienvidāfrikas tirgus atvērtību konkurencei.

(30)

Pēc minētā iesnieguma atkārtoti tika izvērtēti dati par cenām un izmaksām analogajā valstī. Pirmkārt, apgalvojums ir pārspīlēts, jo Dienvidāfrikas ražotāja EXW cenas, kuras klātienē pārbaudīja Komisija un kuras tika izmantotas, lai noteiktu Ķīnas ražotāju eksportētāju normālo vērtību, ir būtiski zemākas nekā tās, ko apgalvoja konkrētā ieinteresētā persona. Otrkārt, atkārtotajā izvērtēšanā tika identificēti noteikti ražojumu veidi, kas tika izgatavoti vienīgi pēc Dienvidāfrikas standartiem un tādējādi nekonkurēja ar Ķīnas eksportētajiem ražojumu veidiem. Ņemot vērā, ka Komisija nodrošināja pilnīgu atbilstību visiem Ķīnas eksporta darījumiem, salīdzinot tos ar Dienvidāfrikas ražojumu veidiem, kas tieši konkurēja ar eksportētajiem ražojumu veidiem un kam tādēļ bija nepieciešami mazāki precizējumi, kas ļāva salīdzināšanu veikt precīzāk, Komisija nolēma neņemt vērā šos konkurējošos ražojumus. Tā rezultātā normālās vērtības un dempinga starpības ir pārskatītas un samazinātas visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Tomēr ir jāuzsver, ka pats apgalvojums, ka analogās valsts tirgus nav pilnībā atvērts, jo pastāv tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tiek noraidīts. Iesniegumā minētie aizsardzības pasākumi vai nu pēc jomas neattiecas uz attiecīgo ražojumu (antidempinga pasākumi), vai tika noteikti pēc izmeklēšanas perioda (aizsardzības pasākumi). Jebkurā gadījumā tirdzniecības aizsardzības pasākumi, ko valsts varētu būt īstenojusi, lai atjaunotu taisnīgus tirdzniecības apstākļus, nemaina to, ka valstī pastāv tirgus ekonomika, un valsts piemērotību tikt izraudzītai par tirgus ekonomikas trešo valsti, lai noteiktu Ķīnas normālo vērtību (7).

(31)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija apstiprina savu pagaidu regulas 30. apsvēruma provizorisko secinājumu, ka Dienvidāfrika ir piemērota analogā valsts atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Šajā sakarā Komisija arī norāda, ka nav bijis iespējams panākt sadarbošanos ar citu tirgus ekonomikas valsti un ka Savienības tiesu judikatūra paredz, ka Komisijai šādā situācijā jāizmanto dati no valsts, ar kuru šāda sadarbošanās ir tikusi panākta.

(32)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, tā kā IP laikā tērauda cenas un paralēli tām – ražošanas izmaksas bija samazinājušās, Komisijai dempinga un kaitējuma starpība bija jāaprēķina reizi mēnesī vai vismaz reizi ceturksnī. Tās jo īpaši norādīja, ka pretējā gadījumā tiktu sodīti ražotāji, kam pirmajos mēnešos bijis liels pārdošanas apjoms. Šis apgalvojums tika atkārtots arī pēc galīgās informācijas izpaušanas.

(33)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka HFP stiegrojuma stieņu cenas kritās IP laikā, jo īpaši tad, kad dempinga cenu importa dēļ pieauga pieprasījums. Šī situācija neprasa, lai tiktu izmantota īpaša metodoloģija. Jau pašas ieinteresētās personas atzīst, ka izmaksu samazinājums bija globāla parādība, kas nebija raksturīga tikai Savienībai. Tādēļ izmaksu samazinājumam visas puses būtu bijis jāietekmē vienādi. Tāpat, kaut arī izejmateriālu cenas un gatavo izstrādājumu cenas svārstījās, svārstības IP laikā nebija tādas, lai būtu pamats piemērot īpašu metodoloģiju. Ieinteresēto personu iesniegtie dati par pasaules tērauda tirgu rāda cenu samazinājumu par aptuveni 12 %. Attiecībā uz straujo dzelzsrūdas cenu kritumu Ķīnas tirgū (par vairāk nekā 50 %) Komisija norāda, ka cenu krituma ietekme uz HFP stiegrojuma stieņu cenām IP nepārsniedza 20 %. Turklāt cenu pieaugumam bija vienīgi pagaidu raksturs, jo pasaules tirgus cenas ir mainīgas, šim izejvielu veidam tā ir parasta parādība. Šādas izejmateriāla cenu izmaiņas būtu jāuzskata par parastu uzņēmējdarbības parādību. Tādēļ izmeklēšanas periodā novērotā izejmateriālu cena neliecina, ka būtu nepieciešama analīze pa mēnešiem, un tā arī nav uzskatāma par tādu, kas būtiski ietekmētu dempinga un kaitējuma starpības aprēķinus. Jebkurā gadījumā normālās vērtības noteikšana reizi mēnesī nav tehniski iespējama, jo analogās valsts iekšzemes pārdošanas apjoma rentabilitātes pārbaudes un analogās valsts ražotāja ražošanas izmaksas atbilstīgi pamatregulai visiem ražojumu veidiem, ko uz Savienību eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, tika aprēķinātas reizi gadā. Šādu datu trūkums precīzu normālās vērtības noteikšanu tik īsam laikposmam padara neiespējamu.

(34)

Šajā saistībā citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 21.–45. apsvērumā, veicot iepriekš 30. apsvērumā minēto precizējumu. Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, precizē šādi:

(35)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definēšanu, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 46.–50. apsvērumā.

(36)

Tā kā nepastāv nekādas citas piezīmes par Savienības ražotāju atlasi, tiek apstiprināti pagaidu regulas 51. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(37)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz brīvo tirgu un garantētā noieta tirgu netika saņemtas, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 52.–56. apsvērumā.

(38)

Kā iepriekš paskaidrots 20.–21. apsvērumā, pēc galīgās informācijas izpaušanas kāda no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka Savienības patēriņa rādītāji kļūdaini neiekļautu patēriņu Spānijā un Portugālē. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo Spānijā un Portugālē izmantotie stiegrojuma stieņi nav daļa no izmeklēšanā iekļautā ražojuma.

(39)

Tā kā nav citu piezīmju par Savienības patēriņu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 57. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(40)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz konkrētā importa apjomu, tirgus daļu un cenām netika saņemtas, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 58.–61. apsvērumā.

(41)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 62. apsvērumā, cenu samazinājums tika konstatēts, salīdzinot Ķīnas importa cenas atbilstoši CIF ar EXW līmenī koriģētām Savienības ražošanas nozares atbilstīgo ražojumu veidu cenām.

(42)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka šajā gadījumā, salīdzinot dažādu tirdzniecības nosacījumu, proti, CIF un EXW, cenas, faktiskais Ķīnas eksportētāju īstenotais cenu samazinājums tiek novērtēts pārāk zemu. Tas jo īpaši atbilst patiesībai, ja tiek salīdzinātas Ķīnas importa cenas ar cenām, kas ir kontinentālās Eiropas ražojumiem, kuri tiek pārdoti Apvienotajai Karalistei un Īrijai – vienīgajiem diviem tirgiem, kur tiek izmantoti vienīgi HFP stiegrojuma stieņi. Kā norādījusi Savienības ražošanas nozare, kontinentālās Eiropas ražotāju pārdevēju Savienības cenu korekcija EXW līmenī neatspoguļo faktisko konkurenci ar importu no Ķīnas, ko piegādā Apvienotās Karalistes un Īrijas ostās netālu no klientu telpām. Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka cenu samazinājums un kaitējuma novēršanas līmenis (“mērķa cenas samazinājums”) jākonstatē piemērotākajā salīdzinājuma atskaites punktā, proti, salīdzinot Ķīnas importa cenas ar Savienības cenām brīdī, kad preces nonāk Apvienotās Karalistes un Īrijas importa ostā, lai salīdzinātu Ķīnas CIF cenas ar Savienības ražošanas nozares cenām tajā pašā galamērķi. Savienības ražošanas nozare uzsvēra Komisijas plašo rīcības brīvību precīzākās preču cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma noteikšanas metodes izvēlē.

(43)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija atzīmē, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka dažādās dalībvalstīs būvniecības nozarēs tiek izmantoti atšķirīgi standarti un markas. Kaut gan HFP stiegrojuma stieņu standarts atbilst standartam, kas ir piemērots patēriņam tikai Apvienotajā Karalistē un Īrijā, ražošana notiek gan Apvienotajā Karalistē, gan vairākās citās dalībvalstīs, jo īpaši Francijā, Spānijā un Portugālē. Komisija apstiprina, ka cenas samazinājums jākonstatē, balstoties uz taisnīgu atbilstīgu ražojumu veidu cenu salīdzinājumu. Izmeklēšanā ir konstatēts, ka atbilstīgos ražojumu veidus ražo tikai Savienības ražotāji kontinentālajā Eiropā, kas savus ražojumus pa jūru piegādā Apvienotās Karalistes un Īrijas ostām. Turpretī izmeklēšanā tika atklāts arī, ka Apvienotajā Karalistē ražotie HFP stiegrojuma stieņi ir citas kategorijas kā imports no Ķīnas, tādēļ tos ar Ķīnas importu nevar salīdzināt.

(44)

Ir skaidrs, ka šajā gadījumā Ķīnas imports konkurē ar Savienības ražošanas nozares ražojumiem tikai tad, kad tie tiek piegādāti Apvienotajā Karalistē vai Īrijā. Pircēji lēmumus par iegādi pieņems, balstoties uz piedāvātajām cenām vienā un tajā pašā galamērķī. Tādēļ Komisija uzskata, ka, lai taisnīgi noteiktu cenas samazinājumu un tālāko mērķa cenas samazinājumu, aprēķinos jāatspoguļo salīdzinājums attiecībā uz importu Apvienotajā Karalistē vai Īrijā. Tādēļ Savienības ražošanas nozares apgalvojums tiek pieņemts.

(45)

Tomēr atšķirībā no Savienības ražošanas nozares apgalvojuma Komisija uzskata, ka precīzākais salīdzinājums būtu nevis CIF līmenis, bet līmenis, kad preces ir izkrautas no kuģiem un ostā ir nonākušas uz sauszemes. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā Ķīnas cenās tiek iekļautas papildus CIF izmaksām radušās izmaksas, kuras rodas pēc importa un ko parasti sedz importētājs. Ostu apstrādes izmaksu ziņā izmeklēšanā nav konstatētas atšķirības starp sūtījumiem no Ķīnas un Savienības. Savukārt taisnīgā salīdzinājumā ir jāņem vērā arī fakts, ka sūtījumiem no Ķīnas, tos ievedot ostā, ir jāveic muitošana, turpretī sūtījumiem no Savienības tas nav jādara.

(46)

Pamatojoties uz minēto, Komisija cenas samazinājuma noteikšanu koriģēja, salīdzinot cenas brīdī, kad gan Ķīnas, gan Savienības preces ir tikušas izkrautas Apvienotajā Karalistē vai Īrijā. Līdz ar to Savienības ražošanas nozares salīdzināmajā cenā tika iekļautas transportēšanas izmaksas (25–35 EUR par tonnu) un apstrādes izmaksas (no 5–10 EUR par tonnu), kas atbilst aptuveni 8 % no CIF cenas. Kā paskaidrots turpmāk 127. apsvērumā, šāda korekcija ir veikta arī mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem.

(47)

Tādēļ pagaidu regulas 62. un63. apsvērums tiek aizstāti ar šādiem apsvērumiem:

(48)

Lai noteiktu, vai IP laikā bija cenu samazinājums un kādā apmērā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās kopējo saņemšanas izmaksu līmenī, pieskaitot faktiskās piegādes izmaksas līdz galamērķa ostai un ostas apstrādes izmaksas, atņemot komisijas maksas un parādzīmes, salīdzināja ar atlasīto Ķīnas ražotāju importa par dempinga cenām atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, koriģējot tās ar izmaksām, kuras rodas pēc importa un atbilst apstrādes izmaksām un muitošanas izmaksām, atņemot komisijas maksas un parādzīmes. Kā paskaidrots pagaidu regulas 103. apsvērumā, cenas samazinājums tika konstatēts, veicot salīdzināšanu tikai ar pārdošanu nesaistītajiem pircējiem un tikai ar atbilstīgajiem ražojumu veidiem. Savienības ražošanas nozare saistītajiem pircējiem pārdeva tikai tādus ražojumu veidus, ko neimportēja no Ķīnas.

(49)

Salīdzinājuma rezultātu izsakot procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, cenu samazinājuma starpība svārstījās no 8,3 % līdz 11,8 %. Ķīnas importa apjoma un Ķīnas importa tirgus daļas būtiskais pieaugums laikā no 2013. gada ir skaidrojams ar to, ka imports par dempinga cenām bija lētāks nekā Savienības cenas attiecīgajā periodā.

(50)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas nepiekrita cenu salīdzinājumam, pamatojoties uz kopējām izmaksām līdz saņemšanas vietai. Divas ieinteresētās personas iebildumus pauda, nepamatojot, kādēļ tas izskatāmajā lietā nav piemērots. Tādēļ šo apgalvojumu nevarēja ņemt vērā.

(51)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka salīdzinājums jāattiecina uz visu Savienības ražošanas nozari, tādēļ nebija pareizi ņemt vērā cenas tikai atsevišķā dalībvalstī vai dalībvalstīs. Tā izteica bažas, ka tā rezultātā mainītos Savienības cenu noteikšanas pamatprincips.

(52)

Komisija atkārtoti uzsver, ka cenu salīdzināšana, pamatojoties uz kopējām izmaksām līdz saņemšanas vietai, joprojām ir izņēmums. Situācijās, kad Savienības patēriņš var notikt vairākās dalībvalstīs, kā tas parasti arī ir, ir pamatoti salīdzināt Savienības EXW cenas un CIF importa cenas. Tomēr izskatāmajā lietā pastāv sevišķa nepieciešamība pēc atšķirīga salīdzinājuma iepriekš izskaidrotās īpašās tirgus situācijas dēļ.

(53)

Minētā ieinteresētā persona arī lūdza, lai tiktu izpausta informācija par transportēšanas izmaksām, apstrādes izmaksām un rentabilitāti, kas, salīdzinot ar pagaidu pasākumiem, ietekmēja konstatējumu.

(54)

Komisija norāda, ka galīgā informācijas izpaušana ietvēra detalizētu informāciju par aprēķinā izmantotajiem faktiem un apsvērumiem. Vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta 41. apsvērumā Komisija atklāja transportēšanas izmaksu un apstrādes izmaksu diapazonus. Šīs izmaksas tika atspoguļotas diapazona veidā, lai aizsargātu to Savienības ražotāju saimnieciskās darbības datu konfidencialitāti, kuri sadarbojās. Diapazoni ļāva ieinteresētajām personām pārbaudīt konstatējumā izmantotos faktus. Komisija norāda, ka neviena no ieinteresētajām personām nav apšaubījusi šo izmaksu līmeni. Vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta 46.–49. apsvērumā bija iekļauta detalizēta informācija par rentabilitātes aprēķiniem, kas ļāva izdarīt salīdzinājumu ar pagaidu posmā pagaidu regulas 81.–83. apsvērumā atklātajiem datiem. Tādēļ Komisija secina, ka ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstoties, tā plāno noteikt galīgos pasākumus.

(55)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražotājam, kas ražo tikai neatbilstīgu veidu produktus (“C kategorija”), imports no Ķīnas (“B kategorija”) nevar būt nodarījis kaitējumu, jo abu veidu ražojumi savstarpēji nekonkurē. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai konsekvences nolūkā būtu vajadzējis ierobežot ražojuma jomu un Savienības ražošanas nozares definīciju, attiecinot to tikai uz B kategoriju. Kā alternatīvu argumentu ieinteresētās personas pauda, ka, ja ražojuma joma ietver gan B, gan C kategoriju, nav pareizi aprēķināt cenas samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu, pamatojoties tikai uz atbilstīgiem ražojumu veidiem. Tās apgalvoja, ka ražošanas izmaksu ziņā B kategorijas un C kategorijas ražojumi daudz neatšķiras. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka šajā gadījumā Komisijai nebūtu bijis jāņem vērā atšķirības starp ražojumu veidiem, tādējādi cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķinos iekļaujot visus ražojumu veidus.

(56)

Komisija precizē, ka attiecībā uz ražojuma jomu un ražojumu veidiem ir izmantota standarta metodoloģija. Ražojums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ietver vairākus ražojumu veidus, no kuriem daži tiek importēti no Ķīnas, kamēr citi – nē. Komisija ir secinājusi, ka dažādie produktu veidi savstarpēji konkurē, jo C kategorijas ražojumus var izmantot visiem lietojumiem, kuriem nepieciešama B kategorija. Šis fakts ir uzsvērts arī ieinteresēto personu sniegtajā informācijā. Komisija apstiprina, ka ražojuma joma un Savienības ražošanas nozares definīcija ietver gan B, gan C kategoriju. Kaitējuma rādītāji saskaņā ar standarta praksi ir noteikti, balstoties uz visu Savienības ražošanas nozari. Kā paskaidrots pagaidu regulas 69. apsvērumā, arī tad, ja pārējie kaitējuma rādītāji būtu noteikti, tikai pamatojoties uz salīdzināmiem ražojumu veidiem, tas nebūtu mainījis novērotās tendences.

(57)

Attiecībā uz cenas samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību Komisija ir salīdzinājusi cenas, pamatojoties uz produkta kontroles numuru, t. i., salīdzinājusi līdzīgu ar līdzīgu, kā paredz standarta prakse. Komisija uzsver arī, ka no Ķīnas eksportēto ražojumu veidu un ES ražošanas nozares pārdoto atbilstīgu ražojumu veidu reprezentativitāte brīvajā tirgū bija augsta. Produktu kontroles numuri cita starpā atspoguļo arī to, vai to kategorija ir B vai C. Kategorijas kā viena no produkta kontroles numura elementiem iekļaušana tajā ir pamatota, jo abu kategoriju fizikālās īpašības atšķiras: C kategorijai piemīt augstāks elastīgums nekā B kategorijai, tādēļ tā ir nepieciešama noteiktiem lietojumiem, kam nevar lietot B kategoriju. Izmeklēšanā ir arī noskaidrots, ka C kategorija tiek pārdota par augstāku cenu nekā B kategorija un tās ražošanas izmaksas vidēji ir augstākas. Šo iemeslu dēļ Komisija ir ņēmusi vērā šo ražojuma īpašību, veicot aprēķinus attiecībā uz cenas samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu. Tādēļ B un C kategorijas cenu salīdzinājumu nav iespējams veikt, jo Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdoto ražojumu veidu un Savienības ražošanas nozares pārdotās C kategorijas starpā atbilstības nav. Arī produkta kontroles numura maiņa nebija pamatota, jo importēto ražojumu veidu reprezentativitāte bija augsta. Tajā pašā laikā fakts, ka ražojuma veids, ko pārdod Savienības ražošanas nozare, pilnībā nesakrīt ar ražojumu veidiem, ko ES importē no attiecīgās valsts, neizslēdz to, ka šie ražojumu veidi savstarpēji konkurē un uz tiem attiecas ražojuma joma. Tādēļ ieinteresēto personu apgalvojums ir jānoraida.

(58)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka imports no Ķīnas nesamazināja neatbilstīgu produktu veidu cenas un ka tādēļ imports no Ķīnas nav skāris ievērojamu Savienības tirgus daļu.

(59)

Komisija norāda, ka neatbilstīgo ražojumu veidu (C kategorija) cenas bija augstākas nekā atbilstīgo ražojumu veidu (B kategorija) cenas, tādējādi C kategorijas cenas imports no Ķīnas pazemināja vairāk nekā B kategorijas cenas. Kā izklāstīts 56. apsvērumā, tika konstatēts, ka imports no Ķīnas konkurē arī ar C kategorijas pārdošanas apjomu. Tāpēc, pretēji ieinteresētās personas apgalvojumam, Ķīnas imports samazināja visu ražojumu veidu Savienības cenas. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 57. apsvērumā, cenas samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības ir noteiktas, salīdzinot produktu kontroles numurus, lai iegūtais rezultāts būtu objektīvs un taisnīgs. Tas ir izdevīgāk Ķīnas ražotājiem, jo Ķīnas imports netika salīdzināts ar dārgākiem Savienības ražojumu veidiem. Jebkurā gadījumā neatbilstīgie ražojumu veidi veidoja tikai nelielu brīvā tirgus daļu, jo lielākā daļa C kategorijas tirdzniecības notika garantētā noieta tirgū. Tāpēc apgalvojums jānoraida.

(60)

Tā kā citas piezīmes par ievadpiezīmēm un makroekonomiskajiem rādītājiem netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 64.–80. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(61)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas, kā paskaidrots iepriekš 8. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare iesniedza pārskatītos izmaksu datus, jo īpaši par attiecīgo periodu. Precizētie dati, kas tika pārbaudīti ražotāju telpās, attiecas arī uz naudas plūsmu un ieguldījumiem. Tā rezultātā izmaksu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākumu no ieguldījumiem rādītāji tika atkārtoti, lai atspoguļotu pārbaudītos datus. Lai gan izmaiņas nedaudz ietekmē konkrēto atsevišķu rādītāju līmeni, tās nemaina pagaidu regulas kopējos secinājumus par kaitējumu. Turpmāk minētais 66.–68. apsvērums aizstāj pamatregulas 81.–83. apsvērumu.

(62)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apšaubīja pārskatīto datu iesniegšanas un Komisijas veiktās šo datu pārbaudes procesuālo pamatu. Ieinteresētās personas lūdza papildu informāciju par pārskatītajiem datiem un apgalvoja, ka precizējumi liek apšaubīt kopējos secinājumus par kaitējuma eksistenci.

(63)

Attiecībā uz procesuālajiem jautājumiem Komisija norāda, ka no jauna iesniegtie dati attiecās uz pagaidu posmā konstatētajām neskaidrībām un izlaidumiem, tādēļ to mērķis bija konstatējumu precizitātes uzlabošana. Komisija pieņēma tikai tos labojumus, ko bija iespējams pārbaudīt, tādējādi mazinot pārskatīto dokumentu ietekmi salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares sākotnējiem apgalvojumiem.

(64)

Attiecībā uz kaitējuma konstatējumu izmaiņām Komisija norāda, ka, pretēji ieinteresēto personu apgalvojumiem, labojumu ietekme bija niecīga. Komisija norāda, ka metāllūžņu cenu un pārdoto preču izmaksu precizējumi bija diapazonā no 1–2 %. Līdz ar to izmaiņas neietekmē kopējos konstatējumus par kaitējuma eksistenci.

(65)

Attiecībā uz naudas plūsmu no pārdošanas nesaistītajiem pircējiem Komisija ņēma vērā pārskatītos datus, kas pagaidu posmā nebija pieejami. Korekcija neietekmēja naudas plūsmu no pārdošanas saistītajām personām, kā arī nemainīja secinājumu, ka naudas plūsmas stāvoklis pasliktinājās pēc tam, kad sākās imports no Ķīnas. Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem un darbaspēka izmaksām Komisija laboja pārrakstīšanās kļūdas pagaidu regulas 83. un 91. apsvēruma tabulās. Šie precizējumi apstiprināja secinājumus par to, ka samazinājušies ienākumi no ieguldījumiem, kā arī par ietekmi uz darbaspēka izmaksām.

(66)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā laikā no 2012. gada līdz IP samazinājās par 16 %. Cenas samazinājums atspoguļo pasaules cenas vispārējo samazināšanās tendenci izejmateriāliem – gan sasmalcinātiem metāllūžņiem, ko izmanto Savienībā, gan dzelzsrūdai, ko izmanto Ķīnā un analogajā valstī, kā attēlots nākamajā tabulā.

(67)

Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas laikā no 2012. gada līdz IP samazinājās ātrāk nekā izejmateriālu (sasmalcinātu metāllūžņu) cenas gan absolūtajā, gan relatīvajā izteiksmē. Kā redzams nākamajā tabulā, tas radīja zaudējumus, sākot no 2013. gada.

(68)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu attīstījās šādi.

(69)

Tā kā citas piezīmes par pārdošanas saistītiem pircējiem rentabilitāti netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 84.–85. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(70)

Precizēto datu dēļ pagaidu regulas 86.–87. apsvērumu aizstāj ar šādu turpmāko 71.–72. apsvērumu:

(71)

Kas attiecas uz pārdošanu nesaistītiem pircējiem, bija novērojama līdzīga tendence kā attiecībā uz pārdošanu saistītiem pircējiem. Pārdošana nesaistītiem pircējiem 2012. gadā bija rentabla, 2013. gadā gandrīz izlīdzinājās un, sākot no 2014. gada, kļuva nerentabla.

(72)

Naudas plūsma, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, sākotnēji bija lielākoties pozitīva attiecībā uz pārdošanu nesaistītiem pircējiem, taču kopš 2013. gada samazinājās, pazeminoties peļņai. Naudas plūsma, kas saistīta ar pārdošanu saistītajiem pircējiem, bija negatīva 2011. gadā, taču pozitīva pārējā attiecīgā perioda laikā. Tomēr tā kā pārdošanas cenas saistītajiem pircējiem ne vienmēr atspoguļo tirgus cenas, nevar uzskatīt, ka uz pārdošanu saistītajiem pircējiem attiecināmā naudas plūsma atspoguļo naudas plūsmas situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(73)

Tā kā citas piezīmes par 68. apsvērumā minētajiem rādītajiem netika saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 88.–89. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(74)

Citas piezīmes par krājumiem nav saņemtas, tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 90. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(75)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Komisija uzzināja par kļūdu pagaidu regulas 91. apsvēruma tabulā. Šī pārrakstīšanās kļūda attiecās uz pagaidu regulas 91. apsvēruma tabulas formulu vidējo darbaspēka izmaksu uz vienu nodarbināto aprēķināšanai. Vārdus “13 % no kopējām ražošanas izmaksām” aizstāj ar vārdiem “4 % no kopējām ražošanas izmaksām”. Tabulu pagaidu regulas 91. apsvērumā aizstāj ar šādu tabulu:

(76)

Kāda ieinteresētā puse, ņemot vērā pagaidu regulas 91. apsvērumu, izteicās, ka Savienības ražošanas nozares darbaspēka izmaksas laikā no 2012. gada līdz IP ir būtiski pieaugušas.

(77)

Komisija norāda, ka labotā iepriekšminētā tabula rāda, ka laikā no 2012. gada līdz IP vidējās darbaspēka izmaksas mēreni pieauga par 5 %. Ieinteresētās personas komentārs tiek atzīts par pamatotu un ņemts vērā labotajā tabulā. Labojums nemaina kopējo secinājumu par kaitējumu.

(78)

Pagaidu regulas 93. apsvērumā vārdus “4 %” aizstāj ar vārdiem “vairāk nekā 5 %”.

(79)

Citas piezīmes par secinājumu par kaitējumu netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 92.–94. apsvērumā izdarītie secinājumi, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(80)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare pati ir pārorientējusies no attiecīgā ražojuma uz citiem ražojumiem. Novērotā attiecīgā ražojuma pārdošanas rādītāju samazināšanās tādējādi būtu notikusi Savienības ražošanas nozares izvēles rezultāts, un to nebūtu izraisījis imports no Ķīnas. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei tādējādi nav nodarīts kaitējums, jo citi ražojumi ir kompensējuši attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma samazinājumu, kopumā neradot negatīvu ietekmi uz situāciju Savienības ražošanas nozarē. Šo apgalvojumu pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoja divas ieinteresētās personas.

(81)

Komisija norāda, ka gan HFP stiegrojuma stieņu, gan citu produktu ražošanā var izmantot tās pašas iekārtas, kā paskaidrots pagaidu regulas 72. apsvērumā. Tomēr šis fakts neļauj secināt, ka HFP stiegrojuma stieņu ražošanas apjoma samazinājuma iemesls ir citu ražojumu ražošanas apjoma pieaugums. Šāda cēloņsakarība pastāvētu tikai tad, ja iekārtas darbotos ar jaudu, kas tuva maksimālajai. Tām nedarbojoties ar maksimālo jaudu – kā šajā gadījumā – citu ražojumu ražošanas apjoms var pieaugt, neizraisot HFP stiegrojuma stieņu ražošanas apjoma samazināšanos. Citu ražojumu ražošanas apjoma palielināšanās neietekmē iepriekš D iedaļā noteikto kaitējuma novērtējumu attiecībā uz HFP stiegrojuma stieņiem. Komisija nekonstatēja pierādījumus, kas apliecinātu, ka Savienības ražotāji būtu pieņēmuši aktīvu lēmumu samazināt stiegrojuma stieņu ražošanas apjomu, lai koncentrētos uz citiem ražojumiem. Tāpēc apgalvojums jānoraida.

(82)

Par to, kāda bijusi importa par dempinga cenām ieviešana un ietekme, nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 95.–99. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(83)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka būtiskā kaitējuma cēlonis ir Savienības ražošanas nozares neefektivitāte, nevis imports no Ķīnas. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka eksporta neesamība uz trešo valstu tirgiem un tas, ka, par spīti augstajām cenām, Savienībā tiek veikts imports no Turcijas, liecina par Savienības ražošanas nozares neefektivitāti. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka tā rezultātā pasākumu noteikšana pret Ķīnas importu nepalīdzētu ES ražošanas nozarei, jo importu no Ķīnas aizstātu imports no citām valstīm. Šo apgalvojumu pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoja divas ieinteresētās personas.

(84)

Komisija atzīmē, ka Savienības ražošanas nozare 2012. gadā, pirms sākās imports no Ķīnas, strādāja ar peļņu. Eksporta apjoms jau bija neliels, taču tas neliedza ražošanas nozarei pelnīt. Tādēļ situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē nevarētu būt izraisījusi neeksportēšana uz trešajām valstīm. Komisija atzīmē, ka situācija Savienības ražošanas nozarē sāka pasliktināties, kad parādījās imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(85)

Turklāt Komisija norāda, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 105. apsvērumā, imports no Turcijas veidoja tikai 2 % lielu tirgus daļu IP, un tādēļ Turcijas importa ietekme nebija pietiekama, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(86)

Komisija nav ieguvusi pierādījumus, kas pamatotu apgalvoto Savienības ražošanas nozares neefektivitāti. Tieši pretēji – tika konstatēts, ka ražošanas izmaksas Savienības ražošanas nozarē ir zemākas nekā ražošanas izmaksas analogajā valstī. Tāpēc apgalvojums jānoraida.

(87)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem netika saņemtas, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 100. apsvērumā.

(88)

Kāda ieinteresētā persona izteicās, ka kopējā pārdošanas apjoma nesaistītām personām samazināšanos izskaidro tas, ka kāds Savienības ražotājs vairāk pārdevis tā saistītajiem pircējiem uz nesaistīto pircēju rēķina. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka šī iemesla dēļ pārdošana nesaistītajiem pircējiem ir samazinājusies nevis Ķīnas importa dēļ, bet tādēļ, ka kāds no Savienības ražotājiem pārorientējis pārdošanu uz saistītajiem pircējiem.

(89)

Pirmkārt, Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas nesaistītām personām apjoms samazinājās saistībā ar palielinātu patēriņu Savienībā, kā paskaidrots pagaidu regulas 74.–76. apsvērumā. Pārdošana saistītajiem pircējiem nevar izskaidrot, kādēļ Savienības ražotāji nevarēja palielināt pārdošanas apjomu atbilstīgi pieaugošajam patēriņam. Otrkārt, šis apgalvojums par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem saistītajiem pircējiem ir pretrunā ar pagaidu regulas 74. apsvēruma tabulu, kurā ir redzams, ka pārdošana saistītajiem pircējiem attiecīgajā periodā nepieauga, bet pārsvarā saglabājās stabila. Arguments par apgalvoto pārdošanas saistītajiem pircējiem pieaugumu uz pārdošanas nesaistītajiem pircējiem rēķina nav pamatots un tādēļ nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(90)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz pārdošanu saistītajiem pircējiem netika saņemtas, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 101.–103. apsvērumā.

(91)

Par importu no trešajām valstīm nav saņemtas piezīmes, tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 104.–106. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(92)

Tā kā nepastāv nekādas citas piezīmes par ekonomikas krīzi, tiek apstiprināti pagaidu regulas 107.–108. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(93)

Kāda ieinteresētā persona atkārtoja pagaidu regulas 109.–110. apsvērumā iztirzāto apgalvojumu, norādot, ka galvenais kaitējuma cēlonis ir dārgākas ražošanas izmaksas un izejmateriāli ES ražošanas nozarē (metāllūžņi un elektriskās krāsnis), salīdzinot ar Ķīnu (dzelzsrūda un ogles). Tā apgalvo, ka pagaidu regulas 109.–110. apsvēruma argumentācijā netika ņemts vērā atšķirīgais dzelzsrūdas un metāllūžņu patēriņa līmenis.

(94)

Komisija atkārtoti norāda, ka abas ražošanas metodes ir atšķirīgas un izmanto dažādas izejmateriālu un enerģijas kombinācijas, kā minēts pagaidu regulas 110. apsvērumā. Ieinteresētā persona nav iesniegusi pamatotus datus par iespējamo ražošanas metodes ietekmi. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija secina, ka izejmateriālu īpatsvars Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksās ir aptuveni 60 %, bet enerģijas izmaksas veido no 8–10 %. Alternatīvas ražošanas metodes radītos izejmateriālu cenas ietaupījumus vismaz daļēji dzēstu augstāks enerģijas patēriņš. Tādēļ Komisija secina, ka abu atšķirīgo izejmateriālu izmaksas nav tieši salīdzināmas. Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka dempinga starpība tika noteikta pēc Dienvidāfrikas normālās vērtības, nevis pēc Ķīnas izejmateriālu un enerģijas cenām. Ieinteresētās personas argumenti neapliecina, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums būtu radies ražošanas metodes dēļ. Līdz ar to Komisija secina, ka, kaut arī krītošās dzelzsrūdas cenas Ķīnā varētu būt pozitīvi ietekmējušas Ķīnas ražotājus eksportētājus, ražošanas metode pati par sevi nevar būt Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma cēlonis un izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu un importu no Ķīnas par dempinga cenām. Tādēļ šis apgalvojums ir jānoraida.

(95)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz galveno izejmateriālu izmaksām netika saņemtas, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 109.–110. apsvērumā.

(96)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka cenu samazinājumu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisījis nevis Ķīnas imports, bet sīvā konkurence Savienības ražotāju starpā. Tā apgalvoja, ka to apliecina pastāvīgā cenu samazināšanās periodā pēc IP, pat nenotiekot importam no Ķīnas.

(97)

Komisija atzīmē, ka ir konstatēts, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām ir pazeminājis ES cenas IP laikā, tādējādi ir konstatēta cēloņsakarība starp kaitējumu un importu no Ķīnas par dempinga cenām. Attiecībā uz notikumiem pēc IP Komisija atzīmē būtisko Ķīnas izcelsmes krājumu pieaugumu, kas, visticamāk, laika gaitā pazemināja cenas pat tad, ja nenotika tūlītējs imports. Tādēļ šis arguments ir jānoraida.

(98)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Ķīnas importa iemesls būtu bijis GBP un USD savstarpējā valūtas kursa svārstības. GBP vērtības pieaugums pret USD, iespējams, būtu padarījis Apvienotās Karalistes ražotāju konkurētnespējīgu un radījis pieprasījumu pēc importa no Ķīnas, kas tiek kotēts USD.

(99)

Komisija norāda, ka cenas samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu nosaka, pamatojoties uz Francijā, Portugālē un Spānijā esošo Savienības ražotāju pārdošanas apjomu, kamēr dempingu nosaka, pamatojoties uz Dienvidāfrikas normālo vērtību. Šos konstatējumus neietekmē USD/GBP valūtas kursa svārstības. Turklāt USD vērtība pret GBP no 2012. gada līdz IP ir pieaugusi. Tādēļ šis arguments jānoraida.

(100)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka imports no Ķīnas nevarētu būt radījis kaitējumu Savienības ražotājam, kura ražojumu veidi neatbilda no Ķīnas importētajiem ražojumu veidiem. To šķietami apliecina minētā ražotāja zemākā peļņas likme, salīdzinot ar citu Savienības ražotāju vidējo peļņu. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka šim ražotājam nodarīto kaitējumu jābūt izraisījušam kādam citam faktoram, ko Komisija nav ņēmusi vērā, taču tās nenorādīja varbūtēju alternatīvu cēloni. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražotāju nevajadzēja iekļaut kaitējuma analīzē.

(101)

Pirmkārt, Komisija atsaucas uz pagaidu regulas 69. apsvērumu, kurā paskaidrots, ka, pat ja kaitējums būtu noteikts, tikai pamatojoties uz salīdzināmiem ražojumu veidiem, tas nebūtu mainījis novērotās tendences. Otrkārt, kā izskaidrots 55.–57. apsvērumā, no Ķīnas importētie ražojumu veidi ir aizstājami ar neatbilstīgiem produktiem, tādēļ tie var radīt kaitējumu arī Savienības ražotājam, kura ražojumu veidi neatbilst no Ķīnas importētajiem ražojumu veidiem. Treškārt, dažādu ražotāju peļņa var atšķirties katra ražotāja konkrētās izmaksu un cenu struktūras dēļ. Visbeidzot, ieinteresētā persona nav norādījusi uz alternatīviem kaitējuma cēloņiem, kas varētu izjaukt cēloņsakarību. Minēto iemeslu dēļ apgalvojums jānoraida.

(102)

Kopumā Komisija uzskata, ka neviens no iesaistīto personu argumentiem pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas nevar mainīt pagaidu konstatējumus, ar ko tika atzīta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei IP nodarīto būtisko kaitējumu. Ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 111.–114. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(103)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir noteikta un nodalīta no kaitnieciskās ietekmes, kas piemita importam par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē.

(104)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu ieviešana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(105)

Tā kā nepastāv nekādas citas piezīmes par vispārīgajiem apsvērumiem, tiek apstiprināti pagaidu regulas 115.–117. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(106)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozares interesēm netika saņemtas, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 118.–124. apsvērumā.

(107)

Vairākas ieinteresētās personas pauda bažas par piegāžu pieejamību neatkarīgajiem lietotājiem. Tās norādīja, ka imports ir nepieciešams pieprasījuma apmierināšanai, jo iekšzemes jauda ir daudz zemāka par patēriņu. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka neatkarīgajiem lietotājiem radīsies grūtības iegūt attiecīgos ražojumus, ja imports no Ķīnas šo pasākumu dēļ kļūs konkurētnespējīgs. Tās apgalvoja, ka alternatīvi avoti nav pieejami, jo Apvienotajā Karalistē esošais Savienības ražotājs dod priekšroku saviem saistītajiem lietotājiem, kas ierobežo piegāžu pieejamību neatkarīgajiem lietotājiem un potenciāli izspiež tos no tirgus. Šādi savukārt tiks radīts konkurences izkropļojums pakārtotajā tirgū, apdraudot lielu daļu pašreizējo neatkarīgo lietotāju darbavietu. Tie norādīja, ka pakārtotajās ražošanas nozarēs tiek skarts lielāks skaits darbavietu nekā Savienības ražošanas nozarē, kas ir saistīta ar attiecīgo ražojumu.

(108)

Komisija atzīmē, ka antidempinga pasākumu mērķis nav liegt piekļuvi tirgum eksportētājiem, kas nodarbojas ar dempingu, bet gan novērst dempinga radīto tirdzniecības kropļojumu un atjaunot efektīvu konkurenci tirgū. Kad būs novērsta cenu diskriminācija, lietotāji varēs turpināt pirkt HFP stiegrojuma stieņus no Ķīnas. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 132. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarē ir pietiekama rezerves jauda, jo īpaši ražotājiem, kuri atrodas ārpus Apvienotās Karalistes un kuriem nav saistīto lietotāju. Komisija uzskata, ka nav minēti nekādi argumenti, kas apliecinātu, ka neatkarīgajiem lietotājiem būs apgrūtināta iegāde no šiem Savienības ražotājiem. Tā rezultātā neatkarīgie lietotāji var turpināt konkurēt tirgū. Tādēļ šis arguments nav jāņem vērā.

(109)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumi nav Savienības interesēs, jo lietotāji ciestu zaudējumus, ja tiktu ieviesti pasākumi pret importu no Ķīnas. Tomēr ieinteresētās personas neargumentēja, kādēļ lietotāji nevarētu pāriet uz iepriekš izskaidrotajiem alternatīviem piegādes avotiem. Tādēļ šis apgalvojums netika ņemts vērā.

(110)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz lietotāju interesēm netika saņemtas, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 125.–136. apsvērumā.

(111)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmētu importētājus. Importētāji nevarētu novirzīt cenu pieaugumu klientiem, tādēļ tiem rastos zaudējumi. Ņemot vērā to nelielo peļņas daļu, pastāvētu risks, ka tiem nāktos pārtraukt uzņēmējdarbību.

(112)

Tomēr Komisija norāda, ka Apvienotajā Karalistē ar vietējo ražošanu nav pietiekami, lai nodrošinātu visu patēriņu, tādēļ nepārtraukti ir nepieciešams imports. Pēc maksājumu noteikšanas importētāji varēs turpināt darbību, veicot importu no citiem piegādes avotiem, kā arī no Ķīnas par cenām, kas nerada kaitējumu. Līdz ar to ir maz ticams, ka pasākumu dēļ importētāji ciestu būtiskas negatīvas sekas.

(113)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz importētāju interesēm netika saņemtas, tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 137.–139. apsvērumā.

(114)

Kopumā neviens no ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem neapliecina, ka pastāvētu būtiski iemesli, lai nenoteiktu pasākumus attiecībā uz attiecīgo ražojumu importu no Ķīnas. Jebkādu negatīvu ietekmi uz nesaistītiem lietotājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība. Turklāt, ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz Savienības tirgu, to pozitīvā ietekme, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, šķiet, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām. Ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 140.–142. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(115)

Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, Komisija pēc sūdzības iesniedzēja lūguma noteica, ka ĶTR izcelsmes HFP stiegrojuma stieņu imports ir jāreģistrē, sākot ar 2015. gada 19. decembri.

(116)

Reģistrācija attiecas uz importu, kas veikts no 2015. gada 19. decembra līdz pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanai, proti, 2016. gada 29. janvārim.

(117)

Kā minēts iepriekš 10. apsvērumā, visi atlasītie Savienības ražotāji un trīs nesaistītie importētāji sadarbojās. To imports IP veidoja 70 % no visa Ķīnas importa un 79 % no visa Ķīnas importa periodā pēc IP, proti, no 2015. gada aprīļa līdz 2016. gada janvārim.

(118)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, kurās iebilda pret atpakaļejošu maksājumu iekasēšanu. Turpretī Savienības ražošanas nozare aicināja tos noteikt ar atpakaļejošu datumu.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu maksājumus var piemērot atpakaļejoši, ja “papildus tam importa līmenim, kas radījis zaudējumus izmeklēšanas laikā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu”.

(120)

Komisija konstatē, ka pēc reģistrācijas imports no Ķīnas tika pārtraukts, izņemot vienu aptuveni 10 000 tonnu lielu sūtījumu, kas Savienībā nonāca pēc reģistrācijas. Valstu muitas dienesti, kas veica pārbaudes saskaņā ar pamatregulas 6. panta 4. punktā minēto lūgumu, nav konstatējuši citas deklarācijas, kurās būtu norādīts attiecīgais Taric kods, tādēļ Komisijas rīcībā esošā importa statistika šķietami ir ticama. Tādēļ Komisija konstatē, ka ar reģistrāciju ir bijis pietiekami, lai gandrīz pilnībā apturētu importu un tādējādi izvairītos no turpmāka kaitējuma Savienības ražošanas nozarei. Komisija secina, ka tādēļ ir maz ticams, ka sūtījums būtiski kaitēs maksājumu korektīvajam iespaidam.

(121)

Tādēļ Komisija uzskata, ka viens no pamatregulas 10. panta 4. punkta juridiskajiem nosacījumiem nav izpildīts, tādēļ atpakaļejoši maksājumi attiecībā uz reģistrēto importu nav jānosaka.

(122)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Savienības ražošanas nozare apstrīdēja kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai izmantoto mērķa peļņu, kā noteikts pagaidu regulas 147. apsvērumā, apgalvojot, ka līmenis (+ 1,65 %) nav pietiekams un reprezentatīvs attiecībā uz šo ražošanas nozari, nepastāvot importam par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Komisijai jāizvēlas augstāka peļņas likme, un ieteica vairākas alternatīvas metodes attiecīgās peļņas likmes noteikšanai. Kā minēts iepriekš 8. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare arī iesniedza datus par vēsturisko peļņu pirms attiecīgā perioda un kā vienu no iespējamajām alternatīvām ierosināja izmantot 2008. gadu kā piemērotāko atsauces gadu. Visbeidzot, kā paskaidrots arī iepriekš 61. apsvērumā, pārskatīto Savienības ražošanas nozares attiecīgā perioda izmaksu datu pārbaude izraisīja arī to rentabilitātes izmaiņas.

(123)

Komisija norāda, ka ar attiecīgo ražojumu tieši saistīti rentabilitātes dati ir precīzāks etalons nekā rentabilitātes dati par citiem tērauda ražojumiem vai tērauda sektoru kopumā, kas bija atsevišķu Savienības ražošanas nozares ieteikto metožu pamatā. Tādēļ šīs metodes tika noraidītas.

(124)

Turklāt Komisija norāda, ka rentabilitātes dati par attiecīgo periodu, ja ir pieejams gads, kurā konkurences apstākļi ir normāli, ir precīzāks etalons nekā rentabilitātes dati par laiku pirms attiecīgā perioda, kas bija atsevišķu citu Savienības ražošanas nozares ieteikto metožu pamatā. Pagaidu regulas 147.–148. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ Komisija konstatēja, ka 2012. gads atspoguļoja peļņu, ko Savienības ražošanas nozare būtu guvusi normālos konkurences apstākļos, nepastāvot dempingam. Tādēļ metodes, kas bija balstītas uz datiem par gadiem pirms attiecīgā perioda, tika noraidītas.

(125)

Komisija norāda, ka pagaidu regulas 147. apsvērumā provizoriski noteiktais peļņas līmenis atbilda Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem datiem par 2012. gada ieņēmumiem un izmaksām, ko pagaidu posmā Komisija bija pārbaudījusi.

(126)

Kā paskaidrots iepriekš 61. apsvērumā, pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas iesniegto un pārbaudīto pārskatīto datu dēļ mainījās noteiktu ar ienesīgumu, naudas plūsmu, ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem saistītu rādītāju līmenis. Pārskatītie dati tika konsekventi piemēroti visam attiecīgajam periodam. Kā redzams 66.–68. apsvēruma tabulās, izmaksas un peļņa visos gados līdz ar to nedaudz mainījās. Jo īpaši 2012. gadā sasniegtais ienesīgums no pārdošanas nesaistītajiem pircējiem mainījās uz +4,8 %, kamēr pagaidu posmā ienesīgums bija 1,65 %. Rentabilitātes izmaiņu iemesls bija zemākas precizētās izmaksas, kas tādējādi radīja lielāku peļņu.

(127)

Komisija konstatēja, ka 2012. gadā gūtā peļņa atspoguļoja peļņu, ko Savienības ražošanas nozare būtu guvusi normālos konkurences apstākļos, nepastāvot dempingam. Šī pārskatītā 2012. gada peļņas likme tika piemērota galīgajā posmā, lai noteiktu kaitējuma starpību. Tādēļ pagaidu regulas 147. apsvērumā vārdus “1,65 %” jāaizstāj ar vārdiem “4,8 %”.

(128)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare norādīja, ka citu ražojumu un citu laikposmu peļņas daļas nebūtu jāizslēdz kā varbūtējs normālās peļņas noteikšanas veids. Savienības ražošanas nozare uzsvēra Komisijas lomu kā faktu izvērtētājai, lai katrā situācijā noteiktu precīzāko peļņas daļu. Saistībā ar izskatāmo lietu Savienības ražošanas nozare norādīja, ka augsto metāllūžņu cenu, zemā pieprasījuma un tirgū papildu piedāvājumu radījušas Apvienotās Karalistes ražotāja likvidācijas dēļ 2012. gadā konkurences apstākļi nebija normāli. Tādēļ būtu vajadzējis izmantot citu ražojumu un/vai citu laikposmu peļņas daļa.

(129)

Komisija atzīmē, ka tā ir specifiski analizējusi situāciju tirgū attiecīgajā periodā, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pagaidu posmā izvirzītos argumentus par metāllūžņu cenām, pieprasījumu un ražotāja likvidāciju. Kā paskaidrots pagaidu regulas 148. apsvērumā, šo apstākļu dēļ Komisija neuzskatīja 2011. gadu par normālu tirgus apstākļu laikposmu. Turpretī Komisija nekonstatē, ka minētie faktori būtu iemesls izslēgt 2012. gadu. Metāllūžņu cenas savu maksimālo apmēru sasniedza 2011. gada sākumā, un 2012. gadā metāllūžņu cenu kritums turpinājās, kā norādīts pagaidu regulas 81. apsvērumā. Kas attiecas uz apgalvoto zemo pieprasījumu, laikā no 2011. līdz 2012. gadam patēriņš pieauga par 9 %, kā norādīts pagaidu regulas 57. apsvērumā. Attiecībā uz ražotāja likvidāciju traucējumi tirgu jo īpaši skāra 2011. gadā, bet likvidācija tika pabeigta 2012. gada sākumā.

(130)

Šo iemeslu dēļ Komisija noraida sūdzības iesniedzēja argumentus un apstiprina konstatēto, ka 2012. gada laikposmā tirgus apstākļi bija normāli. Tā kā izmeklēšanas periodā ir gads, kurā konkurences apstākļi ir bijuši normāli, nav nepieciešams normālās peļņas noteikšanu balstīt uz citiem laikposmiem vai citiem ražojumiem.

(131)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas kāda ieinteresētā persona apšaubīja, vai Savienības ražošanas nozares mērķa cenas ir tikušas pareizi aprēķinātas, jo īpaši – vai Komisija faktisko peļņu un mērķa peļņu ir aprēķinājusi atsevišķi katram PKN, vai Komisijas izmantotā peļņas daļa visiem PKN bijusi viena un tā pati.

(132)

Atbildot uz šo jautājumu, Komisija apstiprina, ka izmantota standarta metodoloģija – vienības mērķa cena ir aprēķināta, pieskaitot iepriekš noteikto mērķa peļņu katra atsevišķā PKN atsevišķajām ražošanas izmaksām. Turpretī faktiskā peļņa katram PKN bija atšķirīga un atbilda starpībai starp katra atsevišķā PKN vidējo pārdošanas cenu un vidējām izmaksām. Līdz ar to ieinteresētās personas jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

(133)

Visbeidzot, kā iepriekš paskaidrots 40.–49. apsvērumā, cenu salīdzinājums Ķīnas importa un Savienības ražotāju starpā tika koriģēts atbilstīgi Apvienotajā Karalistē vai Īrijā izkrauto preču cenu līmenim. Tā rezultātā tika grozīti arī kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķini, lai atspoguļotu cenu salīdzinājumu Apvienotās Karalistes vai Īrijas ostā izkrauto ražojumu līmenī. Šādas rīcības sekas bija kaitējuma starpības palielināšanās.

(134)

Viena no ieinteresētajām personām vērsa uzmanību uz to, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju kaitējuma starpības un dempinga starpības šķiet pretrunīgas, jo ražotājiem ar augstāku dempinga starpību ir zemāka kaitējuma starpība.

(135)

Komisija norāda, ka normālā vērtība ir balstīta uz analogo valsti, līdz ar to tā ir vienāda visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ patiešām varētu sagaidīt, ka zemāku CIF eksporta cenu sekas būtu augstāka dempinga starpība, kas radītu arī augstāku mērķa cenu samazinājuma starpību. Tomēr viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem (Xicheng Group) eksportu uz Savienību veica ar neatkarīgu Ķīnas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Dempinga starpības aprēķināšanai izmantotās eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz neatkarīgiem tirdzniecības uzņēmumiem izrakstītajos rēķinos norādītajām cenām, savukārt kaitējuma starpības aprēķināšanai izmantotās CIF cenas tika noteiktas, pamatojoties uz pirmo neatkarīgo Savienības pircēju maksātajām cenām. CIF cenas pārsniedza eksporta cenas vismaz par 20 %. Šī atšķirība starp tirdzniecības kanāliem palielināja atšķirību starp šī ražotāja eksportētāja dempinga starpību un kaitējuma starpību.

(136)

Ņemot vērā iepriekš 121. apsvērumā minētās mērķa peļņa izmaiņas, tā kā nekādas citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, tiek apstiprināti pārējie pagaidu regulas 144.–151. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(137)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam attiecīgā ražojuma importam jānosaka galīgie antidempinga pasākumi kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Komisija atzīmē, ka ieinteresēto pušu apgalvojumi attiecībā uz dempinga starpību, pat ja tos pieņemtu, līdz ar to nemainītu pasākumu līmeni.

(138)

Pamatojoties uz minēto, likme, kāda tiks noteikta šiem maksājumiem, ir šāda:

(139)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kas attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēta izmeklēšanā. Līdz ar to minētās maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemēro tikai to attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir ĶTR un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad minētās konkrētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajam attiecīgajam ražojumam, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar norādītu nosaukumu un adresi, tostarp uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(140)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (8), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(141)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs faktūrrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(142)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā neveica eksportu uz Savienību.

(143)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(144)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,