28.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1227

(2016. gada 27. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 91. panta pirmās daļas d) apakšpunktu un otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 (2) ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī šo īpašību novērtēšanas metodes. Šīs metodes tiek regulāri atjauninātas, pamatojoties uz ķīmijas ekspertu viedokli un ievērojot Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) paveikto.

(2)

Lai nodrošinātu to, ka Savienības mērogā tiek ieviesti jaunākie starptautiskie standarti, kurus noteikusi SOP, būtu jāatjaunina brīvā skābuma noteikšanas metode un neapstrādātas olīveļļas organoleptisko īpašību novērtēšanas metode, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2568/91.

(3)

Tādēļ Regula (EEK) Nr. 2568/91 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2568/91 groza šādi:

1)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)

regulas XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 27. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

BRĪVO TAUKSKĀBJU NOTEIKŠANA PĒC AUKSTĀS METODES

1.   MĒRĶIS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Ar šo metodi nosaka brīvās taukskābes olīveļļā un olīvu izspaidu eļļā. Brīvo taukskābju saturu izsaka kā skābumu, ko aprēķina oleīnskābes procentuālā satura veidā.

2.   PRINCIPS

Paraugu izšķīdina šķīdinātāju maisījumā, un paraugā ietilpstošās brīvās skābes titrē ar kālija hidroksīda vai nātrija hidroksīda šķīdumu etanolā.

3.   REAKTĪVI

Visiem reaktīviem ir jābūt atzītā analītiskā kvalitātē, bet izmantojamajam ūdenim jābūt vai nu destilētam, vai ūdenim ar līdzvērtīgu tīrības pakāpi.

3.1.   Dietilēteris; etanols (95 tilp. %), maisījums vienādās tilpuma daļās.

Maisījumu tieši pirms lietošanas neitralizēt ar kālija hidroksīda šķīdumu (3.2.), pievienojot uz 100 ml maisījuma 0,3 ml fenolftaleīna šķīduma (3.3.).

1. piezīme.

Dietilēteris ir viegli uzliesmojošs un var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus. To lietojot, ir jābūt īpaši piesardzīgiem.

2. piezīme.

Ja nav iespējams lietot dietilēteri, var lietot šķīdinātāju maisījumu, kas sastāv no etanola un toluola. Vajadzības gadījumā etanolu var aizstāt ar 2-propanolu.

3.2.   Kālija hidroksīds vai nātrija hidroksīds, titrēts etanola šķīdums vai ūdensšķīdums, c(KOH) [vai c(NaOH)] (aptuveni 0,1 mol/l) vai, ja vajadzīgs, c(KOH) [vai c(NaOH)] (aptuveni 0,5 mol/l). Tirdzniecībā pieejami lietošanai gatavi šķīdumi.

Ir jābūt zināmai kālija hidroksīda šķīduma (vai nātrija hidroksīda šķīduma) etanolā precīzai koncentrācijai, un tā ir jāpārbauda tieši pirms lietošanas. Lietot šķīdumu, kas ir pagatavots vismaz piecas dienas pirms lietošanas un dekantēts brūna stikla pudelē ar gumijas aizbāzni. Šķīdumam jābūt bezkrāsainam vai iedzeltenam.

Ja, izmantojot kālija hidroksīda vai nātrija hidroksīda ūdensšķīdumu, novērojama fāzu atdalīšanās, tad ūdensšķīdumu aizstāj ar etanola šķīdumu.

3. piezīme.

Stabilu bezkrāsainu kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīdumu var pagatavot šādi. Uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai 1 000 ml etanola vai ūdens ar 8 g kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) un 0,5 g alumīnija skaidiņu un vienu stundu vāra ar atteces dzesinātāju. Tūlīt pārdestilē. Destilātā izšķīdina vajadzīgo kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) daudzumu. Atstāj uz dažām dienām un dzidro supernatantu dekantē no kālija karbonāta (vai nātrija karbonāta) nogulsnēm.

Šķīdumu var pagatavot arī bez destilācijas šādi: 1 000 ml etanola (vai ūdens) pievieno 4 ml alumīnija butilāta un maisījumu atstāj uz dažām dienām. Dekantē supernatantu un izšķīdina vajadzīgo daudzumu kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda). Šķīdums ir gatavs lietošanai.

3.3.   Fenolftaleīns, 10 g/l šķīdums 95–96 tilp. % etanolā, vai sārmainais zilais 6B vai timolftaleīns, 20 g/l šķīdums 95–96 tilp. % etanolā. Ja eļļa ir stipri krāsota, izmanto sārmaini zilo vai timolftaleīnu.

4.   APARATŪRA

Parastais laboratoriju aprīkojums, tai skaitā:

4.1.

analītiskie svari;

4.2.

250 ml koniskā kolba;

4.3.

A klases 10 ml birete ar iedaļām līdz 0,05 ml vai līdzvērtīga automātiskā birete.

5.   PROCEDŪRA

5.1.   Analizējamā parauga sagatavošana

Ja paraugs ir duļķains, tas ir jāfiltrē.

5.2.   Analīzes paraugs

Paraugu ņem atkarībā no paredzamā skābuma saskaņā ar šādu tabulu:

Paredzamais skābums

(oleīnskābes saturs (g/100g))

Parauga masa (g)

Svēršanas precizitāte (g)

0–2

10

0,02

> 2–7,5

2,5

0,01

> 7,5

0,5

0,001

Paraugu nosver koniskajā kolbā (4.2.).

5.3.   Noteikšana

Paraugu (5.2. punkts) izšķīdina 50–100 ml iepriekš neitralizētā dietilētera un etanola maisījumā (3.1.).

Maisot titrē ar 0,1 mol/l kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīdumu (3.2. punkts) (sk. 4. piezīmi), līdz indikatora krāsa mainās (iekrāsotā indikatora krāsa saglabājas vismaz 10 sekundes).

4. piezīme.

Ja vajadzīgā 0,1 mol/l kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīduma daudzums ir lielāks par 10 ml, lietot 0,5 mol/l šķīdumu vai mainīt parauga masu atkarībā no paredzamā brīvā skābuma un ierosinātās tabulas.

5. piezīme.

Ja šķīdums titrēšanas laikā kļūst duļķains, pievienot pietiekami daudz šķīdinātāju maisījuma (3.1. punkts), lai šķīdums kļūtu dzidrs.

Otro noteikšanu veikt tikai tad, ja pirmais rezultāts ir lielāks nekā attiecīgajai eļļas kategorijai noteiktais ierobežojums.

6.   REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Skābums, kas izteikts oleīnskābes masas procentos, ir vienāds ar:

Formula

kur:

V

=

izlietotā titrētā kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) tilpums mililitros;

c

=

izlietotā titrētā kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) precīzā koncentrācija molos litrā;

M

=

282 g/mol, oleīnskābes molmasa gramos molā;

m

=

analīzes parauga masa gramos.

Oleīnskābes saturs tiek norādīts, kā minēts turpmāk:

a)

ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, vērtības no 0 līdz 1 ieskaitot;

b)

ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata, vērtības no 1 līdz 100 ieskaitot.”


II PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XII pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3.   Fakultatīvs terminu lietojums marķējumā

Žūrijas priekšsēdētājs pēc pieprasījuma var apliecināt to, ka novērtētā eļļa atbilst definīcijām un intervāliem, kurus raksturo ar turpmāk norādītajiem īpašības vārdiem, ņemot vērā attiecīgo pazīmju intensitāti un noteikšanu.

Pozitīvās pazīmes (augļainums, rūgtums un pikantums). Atbilstīgi garšas intensitātei:

intensīva, ja attiecīgās pazīmes mediāna pārsniedz 6;

vidēji izteikta, ja attiecīgās pazīmes mediāna ir no 3 līdz 6;

viegla, ja attiecīgās pazīmes mediāna ir mazāka par 3.

Augļainums

:

no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras iegūtas no nebojātiem, svaigiem augļiem, kur nav ne zaļo, ne gatavo augļu pārsvars. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.

Zaļu augļu garša

:

no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras garšo pēc zaļiem augļiem un iegūtas no zaļām, nebojātām, svaigām olīvām. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.

Gatavu augļu garša

:

no olīvu šķirnes atkarīgs aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras garšo pēc gataviem augļiem un iegūtas no nebojātām, svaigām olīvām. Tas ir uztverams tieši un/vai retronazāli.

Sabalansēta garša

:

eļļa, kuras garša nav nesabalansēta, proti, pagaršojot eļļu, nerodas tāda ožas, garšas un kņudinoša sajūta, kurā rūgtuma un/vai pikantuma pazīmes mediāna ir par diviem punktiem lielāka par augļainuma mediānu.

Maiga eļļa

:

eļļa, kuras rūgtuma un pikantuma pazīmes mediāna ir 2 vai mazāka.

Garšas intensitātei atbilstīgo terminu saraksts:

Termini, uz kuriem attiecas eļļas organoleptiskā testa sertifikāts

Attiecīgās pazīmes mediāna

Augļainums

Gatavu augļu garša

Zaļu augļu garša

Viegli izteikts augļainums

Mazāk par 3

Vidēji izteikts augļainums

No 3 līdz 6

Stipri izteikts augļainums

Vairāk par 6

Vāji izteikta nogatavojušos augļu garša

Mazāk par 3

Vidēji izteikta nogatavojušos augļu garša

No 3 līdz 6

Stipri izteikta nogatavojušos augļu garša

Vairāk par 6

Vāji izteikta zaļu augļu garša

Mazāk par 3

Vidēji izteikta zaļu augļu garša

No 3 līdz 6

Stipri izteikta zaļu augļu garša

Vairāk par 6

Vāji izteikts rūgtums

Mazāk par 3

Vidēji izteikts rūgtums

No 3 līdz 6

Stipri izteikts rūgtums

Vairāk par 6

Vāji izteikts pikantums

Mazāk par 3

Vidēji izteikts pikantums

No 3 līdz 6

Stipri izteikts pikantums

Vairāk par 6

Līdzsvarotas garšas eļļa

Rūgtuma pazīmes mediāna un pikantuma pazīmes mediāna pārsniedz augļainuma mediānu ne vairāk par 2 punktiem

Maiga eļļa

Rūgtenuma un pikantuma pazīmes mediāna ir 2 vai mazāka.”

2)

pielikuma 9.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“9.1.1.

Degustētāji paceļ glāzi, nenoņemot no tās pulksteņstiklu, un to nedaudz sasver; pēc tam viņi glāzi šādā pozīcijā pilnīgi apgriež riņķī, lai pēc iespējas vairāk saslapinātu glāzes iekšējās malas. Kad šis posms ir pabeigts, degustētāji noņem pulksteņstiklu un pasmaržo paraugu, lēnām un dziļi ievelkot elpu, lai novērtētu eļļu. Smaržošana nedrīkst pārsniegt 30 sekundes. Ja šajā laikā nav izdarīti nekādi secinājumi, pirms nākamā mēģinājuma viņi neilgu laiku atpūšas.

Kad ožas tests ir paveikts, degustētāji novērtē ar mutes dobumu uztvertās sajūtas (vispārējās retronazālās, garšas un kņudinošās sajūtas). Šim nolūkam viņi iemalko aptuveni 3 ml eļļas. Ir ļoti svarīgi izplatīt eļļu visā mutes dobumā no mutes priekšējās daļas, mēles, mutes malām un pakaļējās daļas līdz aukslējām un rīklei, jo, kā ir zināms, garšu un kņudinošās sajūtas intensitāte atšķiras atkarībā no mēles, aukslēju un rīkles apvidus.

Jāuzsver, ka ir būtiski, lai pietiekams daudzums eļļas tiktu ļoti lēnām izplatīts pāri mēlei aukslēju un rīkles virzienā, kamēr degustētājs koncentrējas uz secību, kādā parādās rūgta un pikanta garša. Ja tas netiek darīts, dažos eļļu veidos šīs abas sajūtas var palikt nepamanītas vai arī rūgtumu var pārmākt pikantums.

Īsi, secīgi elpas vilcieni, ievelkot gaisu caur muti, ļauj degustētājam ne tikai paraugu plaši izplatīt pa visu muti, bet arī retronazāli uztvert gaistošos aromātiskos savienojumus, piespiežot sevi izmantot šo kanālu.

NB! Ja degustētāji nejūt paraugā augļainumu un ja klasificētās negatīvās pazīmes intensitāte ir 3,5 vai mazāka, žūrijas priekšsēdētājs var nolemt, ka degustētāji analizē paraugu vēlreiz apkārtējās vides temperatūrā (COI/T.20/Doc. No 6/Rev. 1, 2007. gada septembrī, 3. iedaļa – Vispārīgi noteikumi degustācijas zāles ierīkošanai, precizējot kontekstu un apkārtējās vides temperatūras jēdzienu. Ja paraugs ir sasniedzis istabas temperatūru, degustētājiem būtu atkārtoti jāvērtē vienīgi, lai pārbaudītu to, vai augļainums ir uztverts. Ja ir, tad tā intensitāte tiem jāatzīmē uz skalas.

Jāņem vērā pikantuma kņudinošā sajūta. Šim nolūkam ir ieteicams eļļu norīt.”;

3)

pielikuma 9.4. punktu aizstāj ar šādu:

“9.4.   Eļļas klasificēšana

Eļļas šķiru nosaka, ņemot vērā defektu mediānu un augļainuma mediānu. Defektu mediāna ir intensīvākā konstatētā defekta mediāna. Defektu mediānu un augļainuma mediānu norāda ar vienu zīmi aiz komata.

Eļļas šķiru nosaka, defektu mediānu un augļainuma mediānu salīdzinot ar turpmāk norādītajiem atsauces intervāliem. Intervālu robežas ir noteiktas, ņemot vērā metodes kļūdu, un tāpēc tiek uzskatītas par absolūtām. Attiecīgs programmatūras nodrošinājums ļauj iedalījumu šķirās attēlot statistikas datu tabulas vai grafika veidā.

a)

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa: defektu mediāna ir 0, augļainuma mediāna ir lielāka par 0;

b)

neapstrādāta olīveļļa: defektu mediāna ir lielāka par 0, bet nav lielāka par 3,5, augļainuma mediāna ir lielāka par 0;

c)

neapstrādāta spīdīgā olīveļļa: vai nu defektu mediāna ir lielāka par 3,5, vai arī defektu mediāna ir mazāka par vai vienāda ar 3,5, bet augļainuma mediāna ir 0.

1. piezīme.

Ja rūgtuma un/vai pikantuma mediāna ir lielāka par 5,0, žūrijas priekšsēdētājs to norāda eļļas testa sertifikātā.

Ja novērtējums vajadzīgs, lai pārbaudītu eļļas atbilstību standartiem, ir jāveic vienreizēja eļļas testēšana. Kontrolnovērtējumu gadījumā analīze jāveic divos savstarpēji nesaistītos atkārtojumos. Atkārtās analīzes rezultātiem jābūt statistiski viendabīgiem. (Skatīt 9.5. punktu.) Ja nav, tad paraugu jāanalizē divas reizes no jauna. Klasifikācijas pazīmju galīgo vērtību aprēķina, izmantojot abu mediānu vidējo vērtību.”;

4)

pievieno šādu 9.5. punktu:

“9.5.   Kritēriji atkārtojumu pieņemšanai un noraidīšanai

Standartkļūdu, kas definēta turpmāk, izmanto, lai noteiktu, vai abi atkārtotas analīzes rezultāti ir viendabīgi vai statistiski pieņemami:

Formula

ja Me1 un Me2 ir abu atkārtojumu (resp., pirmās un otrās analīzes) mediānas un ja U1 un U2 ir paplašinātās nenoteiktības attiecībā uz vērtībām, kas aprēķinātas, kā norādīts turpmāk un noteikts papildinājumā:

U 1 = c × s* and Formula

attiecībā uz paplašināto neprecizitāti c = 1,96; tādējādi:

U1 = 0,0196 × CVr × Me1

kur CVr ir noturīgais variācijas koeficients.

Jānorāda, ka abas iegūtās vērtības nav statistiski atšķirīgas, En jābūt vienādam ar vai mazākam par 1,0.”