28.7.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 202/7 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1227
(2016. gada 27. jūlijs),
ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 91. panta pirmās daļas d) apakšpunktu un otro daļu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 (2) ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī šo īpašību novērtēšanas metodes. Šīs metodes tiek regulāri atjauninātas, pamatojoties uz ķīmijas ekspertu viedokli un ievērojot Starptautiskās Olīvu padomes (SOP) paveikto. |
(2) |
Lai nodrošinātu to, ka Savienības mērogā tiek ieviesti jaunākie starptautiskie standarti, kurus noteikusi SOP, būtu jāatjaunina brīvā skābuma noteikšanas metode un neapstrādātas olīveļļas organoleptisko īpašību novērtēšanas metode, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2568/91. |
(3) |
Tādēļ Regula (EEK) Nr. 2568/91 būtu attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EEK) Nr. 2568/91 groza šādi:
1) |
regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu; |
2) |
regulas XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 27. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
BRĪVO TAUKSKĀBJU NOTEIKŠANA PĒC AUKSTĀS METODES
1. MĒRĶIS UN PIEMĒROŠANAS JOMA
Ar šo metodi nosaka brīvās taukskābes olīveļļā un olīvu izspaidu eļļā. Brīvo taukskābju saturu izsaka kā skābumu, ko aprēķina oleīnskābes procentuālā satura veidā.
2. PRINCIPS
Paraugu izšķīdina šķīdinātāju maisījumā, un paraugā ietilpstošās brīvās skābes titrē ar kālija hidroksīda vai nātrija hidroksīda šķīdumu etanolā.
3. REAKTĪVI
Visiem reaktīviem ir jābūt atzītā analītiskā kvalitātē, bet izmantojamajam ūdenim jābūt vai nu destilētam, vai ūdenim ar līdzvērtīgu tīrības pakāpi.
3.1. Dietilēteris; etanols (95 tilp. %), maisījums vienādās tilpuma daļās.
Maisījumu tieši pirms lietošanas neitralizēt ar kālija hidroksīda šķīdumu (3.2.), pievienojot uz 100 ml maisījuma 0,3 ml fenolftaleīna šķīduma (3.3.).
1. piezīme. |
Dietilēteris ir viegli uzliesmojošs un var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus. To lietojot, ir jābūt īpaši piesardzīgiem. |
2. piezīme. |
Ja nav iespējams lietot dietilēteri, var lietot šķīdinātāju maisījumu, kas sastāv no etanola un toluola. Vajadzības gadījumā etanolu var aizstāt ar 2-propanolu. |
3.2. Kālija hidroksīds vai nātrija hidroksīds, titrēts etanola šķīdums vai ūdensšķīdums, c(KOH) [vai c(NaOH)] (aptuveni 0,1 mol/l) vai, ja vajadzīgs, c(KOH) [vai c(NaOH)] (aptuveni 0,5 mol/l). Tirdzniecībā pieejami lietošanai gatavi šķīdumi.
Ir jābūt zināmai kālija hidroksīda šķīduma (vai nātrija hidroksīda šķīduma) etanolā precīzai koncentrācijai, un tā ir jāpārbauda tieši pirms lietošanas. Lietot šķīdumu, kas ir pagatavots vismaz piecas dienas pirms lietošanas un dekantēts brūna stikla pudelē ar gumijas aizbāzni. Šķīdumam jābūt bezkrāsainam vai iedzeltenam.
Ja, izmantojot kālija hidroksīda vai nātrija hidroksīda ūdensšķīdumu, novērojama fāzu atdalīšanās, tad ūdensšķīdumu aizstāj ar etanola šķīdumu.
3. piezīme. |
Stabilu bezkrāsainu kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīdumu var pagatavot šādi. Uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai 1 000 ml etanola vai ūdens ar 8 g kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) un 0,5 g alumīnija skaidiņu un vienu stundu vāra ar atteces dzesinātāju. Tūlīt pārdestilē. Destilātā izšķīdina vajadzīgo kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) daudzumu. Atstāj uz dažām dienām un dzidro supernatantu dekantē no kālija karbonāta (vai nātrija karbonāta) nogulsnēm. |
Šķīdumu var pagatavot arī bez destilācijas šādi: 1 000 ml etanola (vai ūdens) pievieno 4 ml alumīnija butilāta un maisījumu atstāj uz dažām dienām. Dekantē supernatantu un izšķīdina vajadzīgo daudzumu kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda). Šķīdums ir gatavs lietošanai.
3.3. Fenolftaleīns, 10 g/l šķīdums 95–96 tilp. % etanolā, vai sārmainais zilais 6B vai timolftaleīns, 20 g/l šķīdums 95–96 tilp. % etanolā. Ja eļļa ir stipri krāsota, izmanto sārmaini zilo vai timolftaleīnu.
4. APARATŪRA
Parastais laboratoriju aprīkojums, tai skaitā:
4.1. |
analītiskie svari; |
4.2. |
250 ml koniskā kolba; |
4.3. |
A klases 10 ml birete ar iedaļām līdz 0,05 ml vai līdzvērtīga automātiskā birete. |
5. PROCEDŪRA
5.1. Analizējamā parauga sagatavošana
Ja paraugs ir duļķains, tas ir jāfiltrē.
5.2. Analīzes paraugs
Paraugu ņem atkarībā no paredzamā skābuma saskaņā ar šādu tabulu:
Paredzamais skābums (oleīnskābes saturs (g/100g)) |
Parauga masa (g) |
Svēršanas precizitāte (g) |
0–2 |
10 |
0,02 |
> 2–7,5 |
2,5 |
0,01 |
> 7,5 |
0,5 |
0,001 |
Paraugu nosver koniskajā kolbā (4.2.).
5.3. Noteikšana
Paraugu (5.2. punkts) izšķīdina 50–100 ml iepriekš neitralizētā dietilētera un etanola maisījumā (3.1.).
Maisot titrē ar 0,1 mol/l kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīdumu (3.2. punkts) (sk. 4. piezīmi), līdz indikatora krāsa mainās (iekrāsotā indikatora krāsa saglabājas vismaz 10 sekundes).
4. piezīme. |
Ja vajadzīgā 0,1 mol/l kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) šķīduma daudzums ir lielāks par 10 ml, lietot 0,5 mol/l šķīdumu vai mainīt parauga masu atkarībā no paredzamā brīvā skābuma un ierosinātās tabulas. |
5. piezīme. |
Ja šķīdums titrēšanas laikā kļūst duļķains, pievienot pietiekami daudz šķīdinātāju maisījuma (3.1. punkts), lai šķīdums kļūtu dzidrs. |
Otro noteikšanu veikt tikai tad, ja pirmais rezultāts ir lielāks nekā attiecīgajai eļļas kategorijai noteiktais ierobežojums.
6. REZULTĀTU IZTEIKŠANA
Skābums, kas izteikts oleīnskābes masas procentos, ir vienāds ar:
kur:
V |
= |
izlietotā titrētā kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) tilpums mililitros; |
c |
= |
izlietotā titrētā kālija hidroksīda (vai nātrija hidroksīda) precīzā koncentrācija molos litrā; |
M |
= |
282 g/mol, oleīnskābes molmasa gramos molā; |
m |
= |
analīzes parauga masa gramos. |
Oleīnskābes saturs tiek norādīts, kā minēts turpmāk:
a) |
ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, vērtības no 0 līdz 1 ieskaitot; |
b) |
ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata, vērtības no 1 līdz 100 ieskaitot.” |
II PIELIKUMS
Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XII pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 3.3. punktu aizstāj ar šādu: “3.3. Fakultatīvs terminu lietojums marķējumā Žūrijas priekšsēdētājs pēc pieprasījuma var apliecināt to, ka novērtētā eļļa atbilst definīcijām un intervāliem, kurus raksturo ar turpmāk norādītajiem īpašības vārdiem, ņemot vērā attiecīgo pazīmju intensitāti un noteikšanu. Pozitīvās pazīmes (augļainums, rūgtums un pikantums). Atbilstīgi garšas intensitātei:
Garšas intensitātei atbilstīgo terminu saraksts:
|
2) |
pielikuma 9.1.1. punktu aizstāj ar šādu:
|
3) |
pielikuma 9.4. punktu aizstāj ar šādu: “9.4. Eļļas klasificēšana Eļļas šķiru nosaka, ņemot vērā defektu mediānu un augļainuma mediānu. Defektu mediāna ir intensīvākā konstatētā defekta mediāna. Defektu mediānu un augļainuma mediānu norāda ar vienu zīmi aiz komata. Eļļas šķiru nosaka, defektu mediānu un augļainuma mediānu salīdzinot ar turpmāk norādītajiem atsauces intervāliem. Intervālu robežas ir noteiktas, ņemot vērā metodes kļūdu, un tāpēc tiek uzskatītas par absolūtām. Attiecīgs programmatūras nodrošinājums ļauj iedalījumu šķirās attēlot statistikas datu tabulas vai grafika veidā.
|
4) |
pievieno šādu 9.5. punktu: “9.5. Kritēriji atkārtojumu pieņemšanai un noraidīšanai Standartkļūdu, kas definēta turpmāk, izmanto, lai noteiktu, vai abi atkārtotas analīzes rezultāti ir viendabīgi vai statistiski pieņemami:
ja Me1 un Me2 ir abu atkārtojumu (resp., pirmās un otrās analīzes) mediānas un ja U1 un U2 ir paplašinātās nenoteiktības attiecībā uz vērtībām, kas aprēķinātas, kā norādīts turpmāk un noteikts papildinājumā: U 1 = c × s* and attiecībā uz paplašināto neprecizitāti c = 1,96; tādējādi: U1 = 0,0196 × CVr × Me1 kur CVr ir noturīgais variācijas koeficients. Jānorāda, ka abas iegūtās vērtības nav statistiski atšķirīgas, En jābūt vienādam ar vai mazākam par 1,0.” |