31.3.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2016/458
(2016. gada 30. marts),
ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2016/72
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (ES) 2016/72 (1) attiecībā uz 2016. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. |
(2) |
Regulā (ES) 2016/72 tūbīšu kopējā pieļaujamās nozveja (KPN) ir noteikta nulles apjomā. Tūbītes ir īsdzīvojoša suga, un zinātniskais ieteikums kļuva pieejams tikai 22. februārī, bet zveja sākas aprīlī. Šīs sugas nozvejas limiti tagad būtu jāgroza saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) sniegto zinātnisko ieteikumu. ICES uzskata, ka reāllaika uzraudzība ir zinātniski piemērota, lai noteiktu tūbīšu daudzumu 1. pārvaldības apgabalā, un rezultātus varētu izmantot tam, lai atkārtoti izvērtētu minēto zinātnisko ieteikumu un noteiktu gada KPN. Tomēr tam ir nepieciešami pietiekami dati (nozvejas un bioloģiskie paraugi). Tādējādi nozvejas limits tūbītēm 1. pārvaldības apgabalā būtu jānosaka līmenī, kas ļauj savākt pietiekamus datus par krājumu apjomu. |
(3) |
Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu sīkacu rajas nozvejas ICES VIId rajonā un VIIe-k rajonā un blondās rajas nozvejas ICES IV apakšapgabalā būtu jāsamazina. Tāpēc būtu jāizstrādā vietējas pārvaldības pasākumi, ar kuriem ierobežo nozvejas un sniedz labāku zinātnisko informāciju. ICES ieteica, ka VIIf un VIIg rajonā sīkacu rajas nozvejas būtu jāierobežo uz ne vairāk kā 188 tonnām. Tāpēc ir lietderīgi grozīt attiecīgās zvejas iespēju tabulas, lai ļautu šādas nozvejas un izkraušanas, un attiecīgi pielāgot noteikumus par ziņošanu. |
(4) |
Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu kopējās nozvejas attiecībā uz stavridu un ar to saistītām piezvejām Savienības ūdeņos ICES IIa un IVa rajonā, VI apakšapgabalā, VIIa-c, VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe rajonā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos XII un XIV apakšapgabalā būtu jānosaka 108 868 tonnu apmērā. Tāpēc ir lietderīgi labot sākotnējo KPN zvejas iespēju tabulā, lai ļautu lielāku nozvejas apjomu atbilstoši ICES zinātniskajam ieteikumam. |
(5) |
Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumā ir paredzēts, ka zvejas iespēju tabula attiecībā uz piezvejām Grenlandes ūdeņos būtu jālabo, lai nodrošinātu pienācīgu ziņošanu par minētajām piezvejām. |
(6) |
Ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Norvēģijai iedalīt 25 000 tonnu putasu zvejas iespējas apmaiņā pret arktiskās ledus mencas un pikšas, jūras līdakas un dažu citu sugu zvejas iespējām. |
(7) |
Attiecībā uz mencu ICES I apakšapgabalā un IIb rajonā Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumā noteiktais kvotu iedalījums būtu jālabo atbilstīgi Padomes Lēmumā 87/277/EEK (2) noteiktajam kvotu sadalījumam. |
(8) |
Attiecībā uz Atlantijas lielgalvja piezvejām SEAFO B1. apakšrajonā Regulas (ES) 2016/72 IF pielikumā būtu jāiekļauj ziņošanas kods. |
(9) |
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ceturtajā gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā tika noteikta KPN attiecībā uz Čīles stavridu. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesībās. |
(10) |
Regulas (ES) 2016/72 IIa pielikuma I papildinājumā būtu jālabo kļūda attiecībā uz maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli kilovatdienās Nīderlandei Ziemeļjūrā ar reglamentētu zvejas rīku BT1. |
(11) |
Regulas (ES) 2016/72 VIII pielikumā ir jānosaka to zvejas atļauju skaits, kas piešķiramas Venecuēlas kuģiem, kuri zvejo lutjānzivis Francijas Gviānas ūdeņos, un maksimālais kuģu skaits, kas jebkurā laikā var atrasties apgabalā. |
(12) |
Regulā (ES) Nr. 2016/72 paredzētais nozvejas limits ir piemērojams no 2016. gada 1. janvāra. Šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem tāpēc arī būtu jāpiemēro no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav tikušas izsmeltas. |
(13) |
Tādēļ Regula (ES) 2016/72 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) 2016/72 IA, IB, IF, IJ un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 30. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A.G. KOENDERS
(1) Padomes Regula (ES) 2016/72 (2016. gada 22. janvāris), ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2016., 1. lpp.).
(2) Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā 3M (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp.).
PIELIKUMS
1. |
Regulas (ES) 2016/72 IA pielikumu groza šādi:
|
2. |
Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumu groza šādi:
|
3. |
Regulas (ES) 2016/72 IF pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi SEAFO B1. apakšrajonā aizstāj ar šādu tabulu:
|
4. |
Regulas (ES) 2016/72 IJ pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Čīles stavridu SPRFMO konvencijas apgabalā aizstāj ar šādu tabulu:
|
5. |
Regulas (ES) 2016/72 IIA pielikuma 1. papildinājuma b) punktā maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli kilovatdienās Nīderlandei ar reglamentētu zvejas rīku BT1 aizstāj ar “999 808”. |
6. |
Regulas (ES) 2016/72 VIII pielikumu aizstāj ar šādu: “VIII PIELIKUMS ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
|
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas, merlanga un makreles nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT1/*2A3A4) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs tūbīšu kvotas.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos |
|||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
(SAN/234_1) |
(SAN/234_2) |
(SAN/234_3) |
(SAN/234_4) |
(SAN/234_5) |
(SAN/234_6) |
(SAN/234_7) |
Dānija |
12 263 |
4 717 |
59 428 |
5 659 |
0 |
206 |
0 |
Apvienotā Karaliste |
268 |
103 |
1 299 |
124 |
0 |
5 |
0 |
Vācija |
19 |
7 |
91 |
9 |
0 |
0 |
0 |
Zviedrija |
450 |
173 |
2 182 |
208 |
0 |
8 |
0 |
Savienība |
13 000 |
5 000 |
63 000 |
6 000 |
0 |
219 |
0 |
Kopā |
13 000 |
5 000 |
63 000 |
6 000 |
0 |
219 |
0” |
(3) Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV (WHB/*NZJM1) zonā un VIIIc, IX un X zonā; Savienības ūdeņi zonā CECAF 34.1.1 (WHB/*NZJM2), Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu drīkst nozvejot šādu daudzumu: 149 506
(4) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(5) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 21 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 9,2 %”
(6) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.
(7) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.”
(8) Par blondās rajas (Raja brachyura) Savienības ūdeņos IV zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(9) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.
(10) Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos IIa zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos IIa un IV zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.”
(11) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(12) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).
(13) Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos VIIf un VIIg zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem Savienības ūdeņos VIIf un VIIg zonā (RJE/7FG.):
Suga: |
Sīkacu raja Raja microocellata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIIf un VIIg zonā (RJE/7FG.) |
|
Beļģija |
17 |
|
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
Francija |
76 |
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
Īrija |
25 |
|
|
|
Lietuva |
0 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
|
Spānija |
21 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
49 |
|
|
|
Savienība |
188 |
|
|
|
KPN |
188 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. |
(14) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIIe apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 40 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIIe zonā (RJU/67AKXD) |
|
Beļģija |
9 |
|
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
Francija |
41 |
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
Īrija |
13 |
|
|
|
Lietuva |
0 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
|
Spānija |
11 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
26 |
|
|
|
Savienība |
100 |
|
|
|
KPN |
100 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.” |
(15) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(16) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).
(17) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 40 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIId zonā (RJU/07D.) |
|
Beļģija |
1 |
|
|
|
Francija |
9 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 |
|
|
|
Savienība |
12 |
|
|
|
KPN |
12 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIe zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*67AKD). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.” |
(18) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2016. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).
(19) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*07D.).
(20) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu, merlanga un makreļu nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*2A-14) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridu kvotas.
(21) Tikai IVa, VIa (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zonā.
(22) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*08C2).”
(23) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(24) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(25) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.”
(26) Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.).”
(27) Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
— |
rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
— |
ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
— |
dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un |
— |
austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
(28) Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA).”
(29) Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.”