30.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/2


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/451

(2015. gada 16. decembris),

ar ko nosaka ieguldījumu stratēģijas vispārīgus principus un kritērijus un vienotā noregulējuma fonda administrēšanas noteikumus

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (1), un jo īpaši tās 75. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 izveido vienoto noregulējuma fondu (“fonds”), kas pieder vienotai noregulējuma valdei (“valde”).

(2)

Fonda ieguldījumu stratēģijas vispārīgajiem principiem un kritērijiem būtu jānosaka svarīgie un pamata elementi ieguldījumu stratēģijai, kas jāpieņem valdei. Ieguldījumu mērķiem vajadzētu būt vienam no šiem elementiem. Saskaņā ar prasību, ka valdei ir droša un pārdomāta ieguldījumu stratēģija, galvenajam mērķim vajadzētu būt aizsargāt fonda vērtību un izpildīt tā likviditātes prasības. Tomēr, ņemot vērā ieguldījumu patieso raksturu, mainīgos tirgus apstākļus un procentu likmju vidi, pat visdrošākajiem un vislikvīdākajiem aktīviem var būt negatīva atdeve. Šajā sakarībā zaudējumiem, kas radušies par portfeli, nevajadzētu nozīmēt ieguldījumu mērķu neievērošanu.

(3)

Regulā (ES) Nr. 806/2014 ir noteikts, ka fondā esošās summas iegulda dalībvalstu vai starpvalstu organizāciju saistībās vai augstas likviditātes aktīvos ar augstu kredītspēju, ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61 (2), kurā definēti aktīvi ar augstu likviditāti un augstu kredītkvalitāti un noteiktas prasības to sastāvam. Tāpēc fonda ieguldījumiem atbilstīgi aktīvi un kritēriji portfeļa sastāvam būtu jānosaka, atsaucoties uz Deleģēto regulu (ES) 2015/61. Ja aktīvs ir atbilstīgs ieguldījumiem, valdei nebūtu jāpieņem automātisks lēmums par ieguldījumiem. Tā vietā valdei vienmēr būtu jāveic atbilstīgu aktīvu novērtējums. Nosakot piesardzību pret atsevišķu ieguldījumu, būtu jāņem vērā mijiedarbība ar visu ieguldījumu portfeli. Piemēram, svārstīgu aktīvu, kuram ir negatīva korelācija ar portfeli, atsevišķi varētu vērtēt kā pārāk riskantu, bet tam varētu būt pozitīva ietekme uz kopējā portfeļa diversifikāciju. Lai veiktu šo novērtēšanu, valdei būtu jāizvēlas starp dažādajiem līmeņiem (emitents, aktīvu klase, nodrošinājums) un informācijas avotiem, kas tai ļauj novērtēt likviditāti, kredītspēju un saderību ar ieguldījumu mērķiem.

(4)

Būtu jānosaka kritēriji, lai papildus precizētu nozaru diversifikāciju. Lai nozaru diversifikācija būtu piemērojama, ir nepieciešama “nozares” definīcija. Praktisku iemeslu dēļ būtu jāizmanto augsta līmeņa nozaru klasifikācija. Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (3) ir noteikti institucionālie sektori, ko var izmantot, lai diversificētu fonda ieguldījumus pa saimniecisku vienību veidiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (4) noteikta saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija, kuru augstākais līmenis (sadaļa) ir lietderīga, lai valdei sniegtu diversifikācijas kritērijus. Visbeidzot, ņemot vērā fonda uzdevumu, būtu jāierobežo ne tikai tiešie, bet arī netiešie riska darījumi ar finanšu sektoru.

(5)

Būtu jānosaka kritēriji, lai papildus precizētu ģeogrāfisko diversifikāciju. Lai nodrošinātu pietiekamu ģeogrāfisko diversifikāciju, valdei būtu jāizmanto viegli pieejami kritēriji, proti, Regulas (ES) Nr. 806/2014 77. pantā minētie principi, kas nozīmē to iestāžu iemaksu daļu aprēķināšanu, kas izveidotas katrā iesaistītajā dalībvalstī. Ņemot vērā to, ka šo daļu pamatā ir iemaksas veicošo kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību lielums un tās ir pielāgotas to riska profilam, tās tiks pozitīvi saistītas ar atbilstošo finanšu tirgu lielumu un dziļumu. Tā kā citi apsvērumi var garantēt papildu ieguldījumus attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, būtu jāievieš rezerve, lai nodrošinātu valdei papildu rīcības brīvību, vienlaikus nodrošinot minimālu diversifikāciju starp pietiekamu skaitu iesaistīto dalībvalstu. Turklāt, tā kā šīs daļas nevar aprēķināt ieguldījumiem neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, tām būtu jāpiemēro ierobežojumi, ko valde nosaka proporcionāli iesaistītajām dalībvalstīm noteiktajiem ierobežojumiem, pamatojoties uz līdzībām starp valstīm.

(6)

Būtu jānosaka kritēriji, lai papildus precizētu proporcionālu diversifikāciju. Valdei ir lietderīgi ierobežot riska darījumu saistībā ar kādu konkrētu emisiju vai emitentu un izmantot dažādus termiņus, lai sasniegtu savus ieguldījumu mērķus. Attiecībā uz atsevišķām emisijām komerciālus vērtspapīrus emitē ar starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN), kas atbilst ieguldītāja konkrētiem ieguldījumiem (dzēšanas termiņš, summa un citas pazīmes), lai ieguldītājam piederētu 100 % no nodrošinājuma, pat ja viņam nepieder 100 % no visas komerciālo vērtspapīru programmas. Tas būtu jāņem vērā, nosakot ierobežojumus riska darījumam saistībā ar konkrētu emisiju. Turklāt, tā kā neatsaucamas maksājumu saistības var veidot ievērojamu daļu no kopējām iemaksām fondā, valdei, uzraugot tā vispārējo koncentrācijas risku, būtu jāņem vērā arī ieķīlātais nodrošinājums neatsaucamām maksājumu saistībām.

(7)

Ņemot vērā nepieciešamību izveidot pārdomātu un drošu ieguldījumu stratēģiju, valdei būtu jāierobežo atvasināto instrumentu izmantošana. Lai mazinātu darījumu partnera kredītrisku, valdei būtu jāizmanto tikai tādi atvasinātie instrumenti, kuriem tīrvērti veic centrālais darījumu partneris, kas saņēmis atļauju vai atzīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (5). Darījumi ar dažām centrālajām bankām arī varētu būt saderīgi ar mērķi samazināt darījumu partnera risku, ja tiek pienācīgi kontrolēti citi riski, piemēram, kredītrisks. Ņemot vērā to, ka atvasinātos instrumentus parasti emitē kredītiestādes un citas struktūras, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. panta 4. punktā, ar minēto noteikumu paredzētais vispārējais aizliegums ieguldīt šo struktūru emitētajos aktīvos nebūtu jāpiemēro atvasināto instrumentu izmantošanai.

(8)

Valdei būtu jācenšas ierobežot valūtu risku fondā iesaistīto dalībvalstu valūtās, pamatojoties uz fonda finansēšanas spējām un paredzamajiem maksājumiem saskaņā ar pašreizējo informāciju, pieņēmumiem un stresa scenārijiem. Riska ierobežošanas un līdz ar to atlikušā atklātā valūtas riska darījuma apmērs būtu jākalibrē, lai ierobežotu fonda ārvalstu valūtu risku tādā pakāpē, kas ir lietderīgi un saderīgi ar tā ieguldījumu mērķiem.

(9)

Attiecībā uz riska pārvaldību valdei būtu jāizmanto paraugprakse un jāizveido iekšējās spējas un funkcijas, lai to īstenotu. Pienācīgam riska novērtējumam vajadzētu būt šā notiekošā procesa būtiskam elementam.

(10)

Lai gan valde ir pilnvarota pieņemt lēmumus par ieguldījumu īstenošanu un tāpēc daļu no visiem saviem ieguldījumu uzdevumiem nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, būtu jāizvairās no jebkāda iespējama konflikta ar pārdomātu un drošu rīcību, ko valdei vajadzētu saglabāt, un ar tās vispārējiem ieguldījumu mērķiem, ņemot vērā sabiedrības interesi par fonda spēju jebkurā laikā pildīt savus pienākumus. Tāpēc valdei būtu jānodod ieguldījumu uzdevumi tikai tādiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kas nav uz peļņu vērsti uzņēmumi. Tam nebūtu jāliedz pakalpojumu sniedzējiem un valdei slēgt līgumus par vajadzīgo pakalpojumu saņemšanu no citām trešām personām izpildes mērķiem. Turklāt valdei būtu arī turpmāk jāuzņemas atbildība un pārraudzība jebkurā laikā neatkarīgi no lēmuma par ārpakalpojumiem. Atsaucoties uz darbības paraugpraksi par ārpakalpojumiem finanšu nozarē, valdei iespēju robežās būtu jāņem vērā pašreizējā paraugprakse, piemēram, Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas 2006. gada 14. decembra Pamatnostādnes par ārpakalpojumiem.

(11)

Līdz brīdim, kad valde ir pieņēmusi savu pirmo ieguldījumu stratēģiju, tai vajadzētu būt atļaujai īstenot Regulas (ES) Nr. 806/2014 75. panta 3. punktu, pamatojoties uz noguldījumiem centrālajās bankās. Tāpat tai vajadzētu būt atļaujai izmantot aplēses, lai noteiktu procentuālos ierobežojumus ģeogrāfiskai koncentrācijai, kā noteikts šajā regulā, pirms kļūst pieejami faktiskie dati to aprēķināšanai.

(12)

Ņemot vērā fonda unikālo raksturu, tā ieguldījumu stratēģijas vispārīgie principi un kritēriji un tā pārvaldības noteikumi, kas izklāstīti šajā regulā, varētu būt jāpārskata diezgan drīz pēc to stāšanās spēkā, tiklīdz valde ir sākusi to piemērošanu. Šajā nolūkā valdei, ievērojot Regulas (ES) Nr. 806/2014 99. pantu, būtu jāsniedz Komisijai atbilstoša informācija par jauno noteikumu praktisko piemērošanu vienu gadu pēc fonda izveidošanas.

(13)

Šī regula būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra, kad fonds sāk darboties saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi par vienotajā noregulējuma fondā (“fonds”) esošo summu ieguldīšanu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 806/2014 75. panta 3. punktā un ko veic Vienotā noregulējuma valde (“valde”).

2.   Šī regula neattiecas uz zema riska aktīvu nodrošinājumu, kuri nav apgrūtināti ar trešās personas tiesībām, ir brīvi pieejami un paredzēti tikai valdes lietošanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 3. punktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“institucionālie sektori” ir institucionālie sektori, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2223/96 A pielikuma 1.28. punktā;

2)

“saimnieciskās darbības nozares” ir sadaļas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikumā;

3)

“publisko tiesību subjekti” ir publisko tiesību subjekti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (6) 1. panta 9. punktā;

4)

“ECBS centrālās bankas” ir ECBS centrālās bankas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (7) 4. panta 1. punkta 45. apakšpunktā.

3. pants

Ieguldījumu mērķi

1.   Valde īsteno pārdomātu un drošu ieguldījumu stratēģiju ar mērķi aizsargāt fondā esošo summu vērtību un izpildīt fonda likviditātes prasības. Valde ņem vērā fonda finansēšanas spējas un paredzamos maksājumus saskaņā ar fonda uzdevumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 806/2014 76. pantā. Tā ņem vērā visu pieejamo informāciju, atbilstīgus pieņēmumus un stresa scenārijus.

2.   Ieguldījumu stratēģijā ietver definīciju par vēlmi uzņemties risku, maksimāli pieļaujamo iespējamo zaudējumu apmēra noteikšanu noteiktā laika periodā ar noteiktu varbūtību.

3.   Summas, kas minētas šīs regulas 1. panta 1. punktā, iegulda visas kopā kā vienotu resursu kopumu neatkarīgi no fonda sadales valstu nodalījumos, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 806/2014 77. pantā.

4. pants

Ieguldījumiem atbilstīgie aktīvi

1.   Valde nosaka aktīvu atbilstību ieguldījumiem, pamatojoties uz kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem paredzētajām vispārīgajām prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. panta 2., 4., 5. un 6. punktā un 7. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā.

2.   Valde iegulda 1. panta 1. punktā minētās summas tikai tādos aktīvos, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punktā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 15. panta 1. punktā.

3.   Uz valdi neattiecas kredītiestādēm paredzētās prasības, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 10. panta 1. punkta f) apakšpunkta iii) punktā, 11. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta v) punktā un 12. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā.

4.   Valde veic atbilstīgā aktīva atbilstošu novērtējumu pirms ieguldījumu veikšanas tajā, tostarp novērtējumu par tā likviditāti un kredītspēju un tā saderību ar 3. pantā noteiktajiem ieguldījumu mērķiem. Nosakot piesardzību pret atsevišķu ieguldījumu, būtu jāņem vērā mijiedarbība ar visu ieguldījumu portfeli.

5.   Ja aktīvs zaudē atbilstību, valde pakāpeniski samazina fonda riska darījumu ar šo minēto aktīvu. Neskarot 3. pantu, valde to dara laikposmā un tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz tirgus cenām.

5. pants

Portfeļa sastāvs

1.   Valde ievēro šādas prasības par fonda portfeļa sastāvu:

a)

vismaz 60 % no portfeļa veido aktīvi, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punktā;

b)

vismaz 30 % no portfeļa veido aktīvi, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta a)–e) un g) apakšpunktā;

c)

ne vairāk kā 15 % no portfeļa tiek turēti aktīvos, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā;

2.   Piemērojot 1. punktu, aktīvus, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 1. punktā, uzskata par līdzvērtīgiem aktīviem, kas ir konkrētā uzņēmuma pamatā.

6. pants

Nozaru diversifikācija

1.   Fondā esošo summu ieguldījumus pietiekami diversificē dažādās nozarēs.

2.   Valde ierobežo riska darījumus ar atsevišķiem institucionālajiem sektoriem un atsevišķām saimnieciskās darbības nozarēm.

3.   Valde ņem vērā, ka saiknes starp saimnieciskās darbības nozarēm var samazināt faktisko diversifikāciju, kas panākta, piemērojot 2. punktu.

4.   Papildus šīs regulas 4. panta 1. punkta prasībām valde ierobežo arī netiešos riska darījumus ar emitentiem, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. panta 4. punktā.

7. pants

Ģeogrāfiskā diversifikācija

1.   Fondā esošo summu ieguldījumus ģeogrāfiski diversificē, ņemot vērā to fonda izdevumu struktūru un sastāvu, kas aplēsti valdes budžeta II daļā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 60. pantu.

2.   Riska darījumi ar 4. pantā noteiktajiem atbilstīgajiem aktīviem no emitentiem, kas izveidoti iesaistītajā dalībvalstī, kā daļa no fonda kopējiem riska darījumiem, vairāk nekā 1,2 reizes nedrīkst pārsniegt ex ante iemaksu daļu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. pantu piesaistītas no iestādēm, kam piešķirta darbības atļauja attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Riska darījumus ar 4. pantā noteiktajiem atbilstīgajiem aktīviem no emitentiem, kas izveidoti konkrētā neiesaistītā dalībvalstī vai konkrētā trešā valstī, kā daļa no fonda kopējiem riska darījumiem, pietiekami ģeogrāfiski diversificē, ņemot vērā tādus kritērijus kā ekonomikas lielums, finanšu tirgus dziļums un likviditāte un papildu ieguldījumu iespējas, tostarp riska diversifikācijas ziņā.

Minētais riska darījums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt augstāko robežu, kas noteikta 2. punktā.

8. pants

Diversifikācija pa emitentiem un emisijām

1.   Valde nosaka maksimālo apjomu līdz 30 % no vienas emisijas, kurā var ieguldīt fondā esošās summas. Šo maksimālo apjomu var pārsniegt tikai tad, ja, ņemot vērā ieguldījuma raksturu, šā minētā ieguldījuma nodrošinājuma summas pirkuma rezultātā rodas īpašumtiesības uz 100 % no attiecīgā starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN).

2.   Valde nosaka maksimālo apjomu līdz 30 % jebkura emitenta kopējām emisijām, kurās var ieguldīt fondā esošās summas.

9. pants

Papildu kritēriji attiecībā uz diversifikāciju

1.   Neskarot 3. pantu, valde cenšas diversificēt ieguldījumus, izvēloties dažādus termiņus.

2.   Lemjot par diversifikāciju, valde ņem vērā elementus, kas noteikti šīs regulas 3. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 3. punktā minētā nodrošinājuma likviditāti un citas īpašības.

10. pants

Atvasinātie instrumenti

1.   Valde atvasinātos instrumentus izmanto tikai riska pārvaldības mērķiem, tostarp tirgus riska un likviditātes riska pārvaldībai. Valde var pieņemt pamatnostādnes, lai noteiktu atvasināto instrumentu atbilstīgos lietojumus.

2.   Valde izmanto tikai tādus atvasinātos instrumentus, kuriem tīrvērti veic:

a)

centrālais darījumu partneris, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. vai 15. pantu vai atzīts saskaņā ar tās 25. pantu; vai

b)

centrālā banka, ja riska darījumiem ar šo centrālo banku vai tās centrālo valdību kredītnovērtējumu ir piešķīrusi norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), kurai ir vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

3.   Prasība, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. panta 4. punktā, neattiecas uz atvasināto instrumentu izmantošanu, ko veic valde saskaņā ar šo pantu.

11. pants

Valūta

1.   Lai fondam nodrošinātu ierobežotu atlikušo ārvalstu valūtas risku, valde ierobežo valūtas risku euro vai citās iesaistīto dalībvalstu valūtās, kuru valūta nav euro.

2.   Attiecīgā gadījumā, lai pārvaldītu 1. punktā minēto valūtas risku starp dažādām valūtām, valde ņem vērā 3. panta 1. punktā noteiktos elementus.

12. pants

Papildu vispārīgie principi

1.   Attiecībā uz visiem ieguldījumu lēmumiem valde ņem vērā iespējamo ietekmi uz fonda kredītspēju, lai aizsargātu valdes prerogatīvas gan attiecībā uz alternatīviem finansēšanas līdzekļiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 806/2014 73. pantā, gan attiecībā uz piekļuvi finanšu mehānismiem papildu finanšu līdzekļu tūlītējai pieejamībai, kā noteikts tās 74. pantā.

2.   Neskarot 3. pantu, valde veic visus darījumus saistībā ar fonda ieguldījumu tādā veidā, kas ierobežo ietekmi uz tirgus cenām, pat tirgus spriedzes apstākļos.

3.   Tā kā 1. panta 1. punktā minētais summu tūlītējs ieguldījums vai ieguldījumu izņemšana varētu ietekmēt tirgu, valde var pieļaut zināmu pagaidu novirzi no vispārīgajiem principiem un kritērijiem fonda ieguldījumu stratēģijai.

13. pants

Stratēģijas pārskatīšana

Valde pārskata ieguldījumu stratēģiju katru gadu.

14. pants

Administrēšana

1.   Valde pieņem pārvaldības sistēmu, tostarp uzdevumu un pienākumu sadali un nepieciešamo deleģēšanu, lai nodrošinātu ieguldījumu stratēģijas efektīvu īstenošanu.

2.   Valde pieņem iekšējās kontroles standartus, lai kontrolētu atbilstību starp ieguldījumu stratēģijas īstenošanu, ieguldījumu stratēģiju un šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

3.   Valdes izpildsesija informē plenārsesiju par ieguldījumu stratēģijas īstenošanas rezultātiem.

4.   Valde pieņem iekšējos noteikumus un procedūras, kas vajadzīgas šīs regulas piemērošanai.

5.   Valde var izveidot plenārsesijas komiteju ar pilnvarām palīdzēt valdei šīs regulas piemērošanā.

15. pants

Riska pārvaldība

1.   Valde ievēro pareizas finanšu un riska pārvaldības principus.

2.   Valde nosaka visu risku apjomu, izmantojot attiecīgus pasākumus attiecīgo veidu risku pārvaldībai un kontrolei.

3.   Valde katra veida riskam piemēro vairākus riska pasākumus, aptver gan pašreizējos, gan prognozētos aspektus un izmanto gan kvantitatīvo, gan kvalitatīvo informāciju, lai izvairītos no pārmērīgas paļaušanās uz vienu riska pasākumu.

4.   Valde papildina parasto riska mērīšanu ar stresa testiem un scenāriju analīzi, lai apzinātu augsta riska jomas un novērtētu finanšu satricinājumu kopējo ietekmi.

16. pants

Ārpakalpojumi

1.   Valdes izpildsesija var nolemt pilnībā vai daļēji nodot ārpakalpojumu sniedzējiem konkrētas darbības, kas valdei uzticētas ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 75. panta 3. punktu.

2.   Valde 1. punktā minētās darbības ārpakalpojumu sniegšanas nolūkā var nodot vienam vai vairākiem publisko tiesību subjektiem, ECBS centrālajām bankām, starptautiskajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, vai Savienības tiesību subjektiem, ja tām ir iedibināta prakse līdzīgu ieguldījumu pārvaldīšanā un neskarot pakalpojumu sniedzēja spēju noslēgt pakalpojumu līgumus ar trešām personām.

3.   Ieguldījumu pilnvarojumā valde pakalpojumu sniedzējam skaidri nosaka vismaz ilgumu, termiņu, atbilstīgās darbības un salīdzinošās novērtēšanas prasības, kā arī izveido sistēmu pakalpojumu sniedzēja regulārai ziņošanai valdei.

4.   Jebkurš līgums starp valdi un pakalpojumu sniedzēju par 1. punktā minētajām darbībām ietver noteikumus, kas reglamentē valdes atteikuma tiesības, ārpakalpojumu ķēdes un pakalpojumu sniedzēja saistību neizpildi.

5.   Valdes izpildsesija informē plenārsesiju par turpmākiem ārpakalpojumu lēmumiem.

6.   Ja valde 1. punktā minētās darbības pilnībā vai daļēji nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, tā joprojām ir pilnībā atbildīga par visu savu pienākumu izpildi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 un šo regulu.

7.   Ja tā nolemj kādu 1. punktā minēto darbību nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, valde atsaucas uz darbības paraugpraksi par ārpakalpojumiem finanšu nozarē.

8.   Ja valde 1. punktā minētās darbības pilnībā vai daļēji nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, tā vienmēr nodrošina, ka:

a)

ārpakalpojumu rezultātā netiek deleģēta valdes atbildība;

b)

ārpakalpojumi neizslēdz nedz valdes pārskatatbildību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 45. pantu un 46. panta 1. punktu, nedz tās neatkarību saskaņā ar minētās regulas 47. pantu;

c)

ārpakalpojumu rezultātā valde nezaudē tās risku pārvaldībai nepieciešamās sistēmas un kontroles pasākumus;

d)

pakalpojumu sniedzējs īsteno darbības nepārtrauktības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi valdes īstenotajiem pasākumiem;

e)

valde saglabā speciālās zināšanas un resursus, kas vajadzīgi, lai novērtētu pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu kvalitāti un organizatorisko un kapitāla pietiekamību un efektīvi pārraudzītu ārpakalpojumu sniedzējiem nodotās funkcijas un pārvaldītu ar ārpakalpojumiem saistītos riskus, un tā pastāvīgi uzrauga minētās funkcijas un pārvalda minētos riskus;

f)

valdei ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai par ārpakalpojumu sniedzējiem nodotajām darbībām;

g)

pakalpojumu sniedzējs aizsargā jebkuru konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz valdi.

17. pants

Pārejas noteikumi

1.   Pirms pirmās ieguldījumu stratēģijas pieņemšanas valde var noguldīt visas 1. panta 1. punktā minētās summas vienas vai vairāku dalībvalstu centrālajās bankās.

2.   Pirms aprēķinu veikšanas, kas vajadzīgi, lai pirmo reizi noteiktu 7. panta 2. punktā minētās daļas, valde var izmantot aplēses, lai piemērotu 7. panta 2. un 3. punktu.

18. pants

Ziņojums

Valde līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

19. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(3)  Padomes 1996. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).