(1)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz konkrētu tādu dzelzs vai tērauda cauruļu un cauruļvadu veidgabalu importu, kuru izcelsme cita starpā ir Korejas Republikā, tika noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1514/2002 (2) (“sākotnējā izmeklēšana” un “sākotnējie pasākumi”).

(2)

Šo pasākumu piemērošanu 2008. gada oktobrī pagarināja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1001/2008 (3), ievērojot termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar 11. panta 2. punktu pamatregulā.

(3)

2014. gada decembrī šo pasākumu piemērošanu vēlreiz pagarināja ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1283/2014 (4), ievērojot otro termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“spēkā esošie pasākumi”).

(4)

Visu Korejas Republikas uzņēmumu eksportam patlaban piemērojamais antidempinga maksājums ir 44 %, kas balstās uz sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma starpību.

(5)

Komisija 2015. gada janvārī saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījums attiecas tikai uz dempinga pārbaudi attiecībā uz Korejas ražotāju eksportētāju TK Corporation, un to iesniedza minētais ražotājs eksportētājs. Pieprasījumā ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs izmaiņas ir paliekošas. Ražotājs eksportētājs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka kaitējumu radošā dempinga neitralizēšanai vairs nav vajadzīga pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā apmērā.

(6)

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai būtu pamats sākt daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiektos tikai uz dempinga pārbaudi attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju, Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2015. gada 18. februārī publicēto paziņojumu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par to, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sāk daļēju starpposma pārskatīšanu, kura attiecas tikai uz dempinga pārbaudi attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju.

(7)

Komisija konkrētajam ražotājam eksportētājam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei oficiāli paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa.

(8)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanā, tā nosūtīja ražotājam eksportētājam anketu un saņēma atbildi noteiktajā termiņā.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatēšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums ražotāja eksportētāja telpās.

(10)

Izmeklēšana par dempinga apmēru aptvēra periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(11)

Papildus iepriekš minētajiem datiem ražotājs eksportētājs iesniedza arī 2013. gada datus par izmaksām un noietu un ierosināja pārskatīšanas izmeklēšanas periodu pagarināt, iekļaujot 2013. gadu, lai palielinātu Savienībā pārdoto apjomu reprezentativitāti. Tomēr Komisija konstatēja, ka 2013. gada Savienības noieta pievienošana reprezentativitāti nepalielinātu ne pārdošanas apjoma (salīdzinājumā ar kopējo noietu vai ražošanas apjomu), ne veida ziņā (skatīt 29. apsvērumu). Tādējādi Komisijai nebija pietiekama iemesla atkāpties no parastā 12 mēnešu perioda, ko izmanto par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, lai izdarītu reprezentatīvu konstatējumu par dempingu.

(12)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka, lai palielinātu reprezentativitāti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu jāiekļauj arī 2013. gads. Tas apgalvoja, ka salīdzināšana ar tādiem rādītājiem kā ražošanas kopapjoms neesot lietderīga un ka 2013. gada iekļaušana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā padarītu to reprezentatīvāku papildu ražojuma veidu, pārdošanas apjoma un apgrozījuma ziņā.

(13)

Pamatregulā nav konkrēti paredzēts, kā būtu jānosaka, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periods ir reprezentatīvs. Šajā konkrētajā gadījumā apjomi, ko ražotājs eksportētājs esot pārdevis Savienības tirgū 2013. gadā, bija mazāki nekā puse no apjomiem, kas Savienības tirgū esot pārdoti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt tā kopējie pārdošanas un ražošanas apjomi abos gados bija vienā un tajā pašā diapazonā. Tādējādi šajā gadījumā ir skaidrs, ka relatīvā izteiksmē 2013. gada iekļaušana samazinātu ražotāja eksportētāja Savienības noieta reprezentativitāti, savukārt absolūtos skaitļos to tikai nedaudz uzlabotu.

(14)

Tāpēc Komisija atkārtoti apstiprina, ka nav objektīva pamatojuma tam, lai pārskatīšanas izmeklēšanas periodu pagarinātu tā, ka tas pārsniegtu Komisijas parasti izmantoto viena gada periodu.

(15)

Pārskatāmais ražojums ir tādi cauruļu un cauruļvadu veidgabali (izņemot lietus veidgabalus, atlokus un veidgabalus ar iegrieztu vītni) no dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu), kuru maksimālais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un kuru izcelsme ir Korejas Republikā, un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (“attiecīgais ražojums”).

(16)

Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka ražotāja eksportētāja ražotajam ražojumam, kuru pārdod iekšzemes tirgū un eksportē uz Savienību un citiem eksporta tirgiem, un ražojumiem, kurus Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un galvenie lietojuma veidi.

(17)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(18)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes noiets ir reprezentatīvs, ja kopējais ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no šā ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Tādējādi ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma noiets iekšzemes tirgū ir uzskatāms par reprezentatīvu.

(19)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(20)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja iekšzemes noiets katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes noiets ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka vairākums ražojuma veidu ir reprezentatīvi.

(21)

Pēc tam, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko iekšzemes tirgus noietu, Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā realizētā noieta rentablo daļu.

(22)

Normālā vērtība balstās uz katra ražojuma veida faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai attiecīgais noiets ir rentabls, ja:

(23)

Tādā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(24)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablā iekšzemes noieta faktiskā iekšzemes cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

(25)

Izvērtējot iekšzemes noietu, tika konstatēts, ka iekšzemes noieta lielākā daļa ir bijusi rentabla un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Līdz ar to normālo vērtību aprēķināja kā tikai rentablā noieta vidējo svērto vērtību.

(26)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids parastajā tirdzniecības apritē nebija pārdots vai bija pārdots nepietiekamā daudzumā vai ja kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū nebija pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(27)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pie konkrētā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(28)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitīti šo ražojuma veidu vidējie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta darījumos, kuri veikti iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū vispār netika pārdoti, tika pieskaitīti šo ražojuma veidu vidējie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta darījumos, kuri veikti iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(29)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotājs eksportētājs Savienībā pārdeva tikai nebūtiskus attiecīgā ražojuma daudzumus, proti, 0,1–0,3 % no sava ražošanas apjoma (konfidencialitātes apsvērumu dēļ norādīts diapazons). Bez tam attiecībā uz vairākiem darījumiem ražotājs eksportētājs nevarēja pārliecinoši pierādīt, ka antidempinga maksājums patiešām ir samaksāts, un tādējādi radās šaubas par to, vai attiecīgie ražojumi bija laisti brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā. Bez tam visu šo noietu veidoja pārdošana trim pircējiem konkrētu projektu ietvaros atbilstoši viņu pašu noteiktajām veidgabalu specifikācijām. Pārdošana turklāt bija organizēta “paketē” ar citiem veidgabaliem un ražojumiem, kas nav attiecīgais ražojums. Šajā kontekstā tika uzskatīts, ka pastāv būtisks šķērskompensācijas risks. Iepriekš minēto iemeslu dēļ nebija iespējams veikt jēgpilnu dempinga analīzi, kas balstītos uz konkrētā ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma noietu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(30)

Tā kā eksporta apjoms uz Savienību nebija pietiekams, eksporta cenas noteikšanas mērķiem tika vērtēts eksports uz citām trešām valstīm. Tika konstatēts, ka ražotājam eksportētājam ir četri galvenie eksporta tirgi, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopā veidoja vairāk nekā 50 % no šā ražotāja eksportētāja noieta trešās valstīs. Pārējais eksports notiek uz 39 citām valstīm, kurās katrā nonāk no 0,1 % līdz 5 % no ražotāja eksportētāja eksporta noieta. Eksporta cenas šajās valstīs ārkārtīgi atšķiras, kas skaidrojams ar katra tirgus atšķirīgo būtību. Daudzi no šiem atšķirīgajiem faktoriem (piemēram, konkurences apstākļi katrā tirgū) nav zināmi. Tāpēc papildus tika analizēts, vai par Savienības tirgus aizstājēju varētu izmantot kādu no ražotāja eksportētāja galvenajiem eksporta galamērķiem.

(31)

Ražotāja eksportētāja lielākais eksporta tirgus ir Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilda 15–18 % no ražotāja eksportētāja noieta masas izteiksmē un 15–18 % vērtības izteiksmē. Taču AAE nav attiecīgā ražojuma iekšzemes ražotāju. Tāpēc ir uzskatāms, ka saimnieciskās struktūras ziņā tas diezgan ievērojami atšķiras no Savienības tirgus.

(32)

Tāpat kā termiņbeigu pārskatīšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (ES) Nr. 1283/2014, tika atzīts, ka ir piemēroti analizēt ražotāja eksportētāja noietu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ražotāja eksportētāja otrais lielākais eksporta galamērķis. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ASV tirgus lieluma ziņā ir līdzīgs Savienības tirgum, un tajā ir daudz iekšzemes ražotāju, taču arī liels importa īpatsvars. Turklāt apstiprinājās, ka ASV tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zemas importa tarifu likmes un importam no Korejas nebija piemērojami antidempinga maksājumi, tādējādi šajā tirgū bija izteikta konkurence. ASV turklāt ir ievērojams Korejas eksporta galamērķis gan vispār, gan konkrētajam ražotājam eksportētājam, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilda 7–12 % no tā ražošanas apjoma un 11–14 % no eksporta noieta.

(33)

Tāpēc, balstoties uz šīs lietas apstākļiem un specifiku, tika atzīts, ka šajā konkrētajā izmeklēšanā ASV tirgus būtu pieņemams pamats eksporta cenas noteikšanai, jo eksporta apjoms Savienībā nebija pietiekams. Tādējādi eksporta cenas noteikšanai tika izmantota pārbaudītā eksporta cena, kādu ražotājs eksportētājs piemēroja ASV, koriģēta EXW līmenī, attiecīgā gadījumā ņemot vērā cita starpā pārvadājumu izmaksas, maksājumus un nodokļus.

(34)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ražotājs eksportētājs, balstoties uz juridiskiem un faktiskiem argumentiem, apstrīdēja to, ka reprezentatīvas eksporta cenas noteikšanai nevar izmantot tā Savienības pārdošanas darījumus.

(35)

Pirmkārt, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija eksporta cenu var atzīt par neuzticamu vienīgi tad, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tiek konstatēts, ka ražotājs eksportētājs un importētājs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai ir vienojušies par kompensāciju mehānismu. Visos pārējos gadījumos Komisijai savos dempinga aprēķinos būtu jābalstās uz (Savienības) eksporta cenu, un pretējā gadījumā būtu pārkāpts PTO Antidempinga nolīguma 2.3. pants.

(36)

Attiecībā uz šo Komisija nepiekrīt šādai šaurai pamatregulas 2. panta 9. punkta interpretācijai, kurai nav pamatojuma judikatūrā. Pamatregulas 2. panta 9. punktā nav nekā, kas izmeklēšanas iestādei liktu paļauties uz nereprezentatīviem eksporta pārdošanas apjomiem, kuru cenu līmeni jebkurā gadījumā nevarētu uzskatīt par jēgpilnu, ņemot vērā apstākļus, kas skaidroti 29. apsvērumā un izvērstāk skatīti šajā iedaļā. Tāpēc šie ražotāja eksportētāja apgalvojumi ir noraidāmi.

(37)

Otrkārt, ražotājs eksportētājs izvirzīja faktisku argumentu, ka tā noiets Savienībā nav nebūtisks, un norādīja uz darījumu skaitu, ražojuma veidiem un Savienības dalībvalstīm, kurās tas 2013. un 2014. gadā esot veicis pārdošanu. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotājs eksportētājs bija izrakstījis tikai 14 rēķinus par pārdošanu Savienībā. Ražotājs eksportētājs neapstrīdēja 29. apsvērumā minēto ļoti zemo apjomu (tonnās), ko veido tā norādītais noiets Savienībā.

(38)

Treškārt, ražotājs eksportētājs izvirzīja faktisku argumentu, ka nav nozīmes tam, ka tā eksporta pārdošana notika konkrētu projektu ietvaros atbilstoši pircēju pašu specifikācijām, un tas esot iesniedzis apstiprinošus pierādījumus par šķērskompensācijas neesību. Attiecībā uz šo jāatzīmē, ka informācijas izpaušanas dokumentā bija norādīts, ka Savienības tirgū veiktās pārdošanas īpatnību dēļ pastāv šķērskompensācijas risks ar citiem ražojumiem, kaut arī tiek atzīts, ka nebija atrodami tādi pierādījumi, kas pierādītu vai atspēkotu to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šķērskompensēšana būtu faktiski notikusi. Paturot prātā to, ka šķērskompensācijas jautājums informācijas izpaušanā bija minēts tikai kā risks, tas bija tikai viens no faktoriem, kurus Komisija ņēma vērā, nosakot Savienības noieta reprezentativitāti (skatīt 29. apsvērumu).

(39)

Ceturtkārt, ražotājs eksportētājs izvirzīja faktisku argumentu, ka Komisija bija saņēmusi pierādījumus tam, ka visi ražojumi bija laisti brīvā apgrozībā Savienības tirgū un antidempinga maksājumi bija samaksāti vai maksājami.

(40)

Pēc informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs atbildēja uz Komisijas pieprasījumu precizēt tā viedokli šajā jautājumā attiecībā uz Komisijai pieejamajiem avotdokumentiem. Iesniegtie dokumenti apliecināja, ka attiecībā uz darījumiem par aptuveni pusi no Savienības pārdošanas apjoma bija neizskaidroti maksājumu samaksas pārkāpumi. Jo īpaši šie darījumi, par kuriem nebija nodrošināti nekādi pierādījumi par antidempinga maksājuma samaksu 44 % apmērā, nepārprotami padara šīs Savienības pārdošanas cenas par neuzticamām, jo šī pārdošana, visticamāk, tika veikta, maldīgi pieņemot, ka antidempinga maksājumi nav jāmaksā.

(41)

Piektkārt, TK Corporation apgalvoja, ka, tā kā starpposma pārskatīšana tika sākta, balstoties uz pirmšķietamiem pierādījumiem par tādu eksporta noietu Savienībā, kurš attaisnotu zemāku dempinga starpību, vajadzēja būs iespējai (dempinga galīgās noteikšanas ietvaros) dempinga starpību aprēķināt, balstoties uz Savienības noietu. Šis apgalvojums tika noraidīts. Pirmkārt, pierādījumi, kas nepieciešami starpposma pārskatīšanas sākšanai, pēc to būtības ievērojami atšķiras no pierādījumiem, uz kuriem izmeklēšanas iestāde balstījās savos galīgajos konstatējumos. Otrkārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka minētie noieta rādītāji visu šajā iedaļā izklāstīto iemeslu dēļ nav derīgi, lai tos izmantotu. Turklāt jāatzīmē, ka tas vien, ka dempinga starpību ir iespējams aprēķināt, šo dempinga starpību nepadara atbilstīgu pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem.

(42)

Tāpēc, ņemot vērā, ka Savienības pārdošanas apjoms bija tik mazs gan absolūtā, gan salīdzinošā izteiksmē un ka papildus bija leģitīmi iemesli apšaubīt būtiskas šā noieta daļas uzticamību tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar apjomu, tiek noraidīts apgalvojums, ka Komisija, nosakot eksporta cenu, nepamatoti ignorēja Savienības eksporta noietu.

(43)

Visbeidzot, 32. un 33. apsvērumā sniegtā analīze un konstatējumi, kurus ražotājs eksportētājs neapstrīdēja, nepārprotami pierāda, ka eksporta cenas aprēķini tika veikti ar pienācīgu rūpību un, tā kā nebija uzticamu datu par Savienības cenām, ASV tirgu var uzskatīt par pieņemamu pamatu eksporta cenu noteikšanai.

(44)

Komisija normālo vērtību un ražotāja eksportētāja eksporta cenu salīdzināja, balstoties uz EXW cenu.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija normālo vērtību un/vai eksporta cenu koriģēja, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes un jūras pārvadājumu, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas.

(46)

Komisija attiecībā uz konkrēto ražotāju eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(47)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 32,4 %.

(48)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu pārbaudīja arī, vai jaunos apstākļus varētu pamatoti uzskatīt par paliekošiem.

(49)

Attiecībā uz šo izmeklēšanā tika noskaidrots, ka uzņēmumā TK Corporation patiešām ir veiktas strukturālas izmaiņas, kuru ietekmē ir samazinājušās izmaksas un gūti efektivitātes uzlabojumi. Īpaši jāatzīmē, ka uzņēmums 2010. gadā atvēra otru rūpnīcu un 2012. gadā – trešo. Jaudas ievērojamā pieauguma rezultātā ražošanas līnijas un noliktavas varēja pārorganizēt efektīvāk, un izmaksas ievērojami samazinājās. Šī izmaksu samazināšanās tiešā veidā ietekmē dempinga starpību. Ir maz ticams, ka šeit aprakstītais apstāklis tuvākajā nākotnē varētu mainīties tādā veidā, lai ietekmētu šos konstatējumus.

(50)

Tāpēc var uzskatīt, ka šī apstākļu maiņa ir paliekoša, un pasākuma piemērošana pašreizējā apmērā vairs nav pamatota.

(51)

ES Sadurmetinātu tērauda veidgabalu rūpniecības aizsardzības komiteja komentēja, ka, neraugoties uz strukturālajām izmaiņām, kuru ietekmē TK Corporation esot samazinājušās izmaksas un uzlabota efektivitāte, TK Corporation rentabilitāte (visa uzņēmuma līmenī) 2012.–2014. gadā nepieauga. Tāpēc šī komiteja apšaubīja apstākļu maiņas paliekošo raksturu un ietekmi uz dempinga starpību.

(52)

Komisija izanalizēja šo argumentu. Pirmkārt, jāatzīmē, ka apstākļu maiņas paliekošais raksturs tika vērtēts salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, kas tika veikta 2002. gadā. Otrkārt, uzņēmuma rentabilitāti un tās tendences nosaka, balstoties uz vairākiem faktoriem, no kuriem efektivitāte ir tikai viens. Treškārt, 49. apsvērumā minētā izmaksu samazināšanās attiecas vienīgi uz izmaksām, kuras ir saistāmas ar tajā pašā apsvērumā minētajām strukturālajām izmaiņām. Piemēram, izejvielu, darbaspēka un enerģijas vidējo izmaksu tendence nav tieši saistāma ar efektivitātes uzlabojumiem, ko radīja minēto divu rūpnīcu izveide. Visbeidzot, ES Sadurmetinātu tērauda veidgabalu rūpniecības aizsardzības komiteja savu apgalvojumu pamatoja ar TK Corporation kopējiem rentabilitātes rādītājiem, nevis rādītājiem, kuri attiecas konkrēti uz attiecīgo ražojumu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(53)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ierosināt grozīt konkrētajam ražotājam eksportētājam piemērojamo maksājuma likmi, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(54)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas ierosinātā pārskatītā dempinga starpība un antidempinga maksājuma likme, kas būtu piemērojama TK Corporation ražota attiecīgā ražojuma importam, ir 32,4 %.

(55)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam,