4.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/28


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/304

(2016. gada 2. marts)

par nosaukuma ierakstīšanu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno (GTĪ))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu un 52. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Austrijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumus Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno, tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisija 2014. gada 17. decembrī saņēma trīs paziņojumus par iebildumiem no Vācijas (iesniedzēji – Naturland – Verband für ökologischen Landbau e.V., Gläeserne Molkerei GmbH un Bauernverband Mecklenburg–Vorpommern e.V.), kuros bija iekļauti arī attiecīgie pamatotie iebildumu paziņojumi. 2014. gada 30. decembrī Vācijas apvienība VHM (Verband für handwerkliche Milchverarbeitung im ökologischen Landbau e.V.) savu paziņojumu par iebildumu iesniedza Komisijai tiešā veidā. 2015. gada 5. janvārī Vācija nosūtīja Komisijai vēl vienu paziņojumu par iebildumu (iesniedzējs – Deutsche Heumilchgesellschaft mbH).

(3)

Iebildumu procedūra attiecībā uz paziņojumu, kuru apvienība VHM bija nosūtījusi Komisijai tieši, netika uzsākta. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 1. punkta otro daļu likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību. Tādēļ apvienībai VHM nebija tiesību iesniegt paziņojumu par iebildumu vai iebilduma paziņojumu Komisijai tieši.

(4)

Iebildumu procedūra attiecībā uz paziņojumu, kuru Vācija bija nosūtījusi 2015. gada 5. janvārī, netika uzsākta. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 1. punkta pirmo daļu paziņojums par iebildumu ir jāiesniedz trīs mēnešos pēc publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2015. gada 5. janvārī saņemtais paziņojums par iebildumu pārsniedza šo termiņu.

(5)

Komisija izskatīja trīs iebildumus, kurus Vācija bija nosūtījusi 2014. gada 17. decembrī, un atzina tos par pieņemamiem. Ar 2015. gada 19. februāra vēstuli Komisija aicināja ieinteresētās personas uzsākt attiecīgas konsultācijas, lai panāktu savstarpējo vienošanos saskaņā ar minēto personu iekšējām procedūrām.

(6)

Iebildums, kas pamatojās uz Vācijas 2014. gada 17. decembrī nosūtīto paziņojumu un atsaucās uz Naturland – Verband für ökologischen Landbau e.V. iesniegto iebildumu, tika atsaukts.

(7)

Konsultāciju termiņš tika pagarināts vēl par trim mēnešiem.

(8)

Austrija un Vācija panāca vienošanos, par kuru Komisijai tika paziņots 2015. gada 10. augustā.

(9)

Starp Austriju un Vāciju panāktās vienošanās saturs būtu jāņem vērā, jo tā atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 un citu ES tiesību aktu noteikumiem.

(10)

Produkta specifikācijā tika grozīti daži elementi. Runa ir par šādiem elementiem: iespēja ražotāju saimniecības sadalīt atsevišķās vienībās; papildbarības iekļaušana 75 procentos obligātās rupjās lopbarības, kuri jāaprēķina kā gada vidējais īpatsvars; atļauja mēslošanā izmantot zaļo kompostu; nosacījumu mīkstināšana attiecībā uz mitra siena un skābsiena ražošanu un attiecībā uz skābbarības ražošanu un uzglabāšanu.

(11)

Šie elementi nav uzskatāmi par būtiskiem grozījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 4. punktu. Tādēļ iebilduma kontekstā nevajadzētu publicēt grozīto produkta specifikāciju. Tomēr pienācīgas informācijas nolūkos tā jāiekļauj šīs regulas pielikumā.

(12)

No ieinteresēto pušu panāktās vienošanās arī izriet, ka divu gadu pārejas periods būtu jāpiešķir ražotājiem, kas patlaban ražo produktus ar nosaukumiem Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno, lai šie ražotāji varētu pakāpeniski izpildīt produkta specifikācijas prasības. Turklāt attiecīgajā datumā vēl neizpārdotos produktus būtu jāļauj laist tirgū, līdz beidzas attiecīgie krājumi.

(13)

Komisija uzskata, ka garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzība būtu jāgroza, ņemot vērā tādu ražotāju un tirgus dalībnieku intereses, kuri līdz šim likumīgi lietojuši attiecīgus nosaukumus. Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, par kuriem ir vienojušās puses, un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 mērķus, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 1. punktu, kas pēc analoģijas tiek piemērots arī garantētajām tradicionālajām īpatnībām, un lai nodrošinātu pakāpenisku pielāgošanos specifikācijai, būtu jāatļauj divu gadu pārejas periods, kura laikā ražotāji drīkst lietot nosaukumus Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno, neievērojot specifikācijas nosacījumus, kā arī būtu jāatļauj pēc minētā divu gadu perioda beigām turpināt laist tirgū specifikācijai neatbilstīgos produktus, līdz beidzas to krājumi. Tomēr, tirgojot šādus produktus, nosaukumam nevajadzētu pievienot ne norādi “garantēta tradicionālā īpatnība”, ne saīsinājumu “GTĪ”, ne arī ar to saistīto Savienības simbolu.

(14)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukumi Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno būtu jāreģistrē “Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā”,

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukumi Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno (GTĪ) ar šo tiek ierakstīti reģistrā.

Pirmajā daļā minētie nosaukumi apzīmē produktu, kas pieder pie 1.4. grupas “Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Produkta specifikācijas konsolidēta redakcija ir iekļauta šīs regulas pielikumā.

3. pants

Divu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas nosaukumus Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno drīkst lietot, lai apzīmētu produktus, kas neatbilst ar Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno apzīmētā produkta specifikācijai. Ja šie nosaukumi tiek lietoti, apzīmējot produkta specifikācijai neatbilstīgus produktus, tad šiem nosaukumiem nedrīkst pievienot norādi “garantēta tradicionālā īpatnība”, saīsinājumu “GTĪ” vai ar to saistīto Savienības simbolu.

Pēc divu gadu perioda beigām Heumilch / Haymilk / Latte fieno / Lait de foin / Leche de heno ražotāji drīkst turpināt laist tirgū pirms minētā perioda beigām ražotos un 2. pantā minētajai specifikācijai neatbilstīgos produktus ar šo nosaukumu līdz beidzas attiecīgie krājumi.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 340, 30.9.2014., 6. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


PIELIKUMS

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (1)

HEUMILCH/ HAYMILK/ LATTE FIENO/ LAIT DE FOIN/ LECHE DE HENO

EK Nr.: AT-TSG-0007-01035 – 27.8.2012.

1.   Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese

Nosaukums

:

ARGE Heumilch Österreich

Adrese

:

Grabenweg 68, A-6020 Insbruka

Tālrunis

:

0043 (0)512 345245

E-pasta adrese

:

office@heumilch.at

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Produkta specifikācija

3.1.   Reģistrējamie nosaukumi

Heumilch (de); Haymilk (en); Latte fieno (it); Lait de foin (fr); Leche de heno (es)

3.2.   Vai nosaukums

ir specifisks pats par sevi

izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Heumilch saimniecība ir senākais piena ražošanas veids. Piens iegūts no dzīvniekiem saimniecībās ar ilgstošām piensaimniecības tradīcijām. Būtiskākās atšķirības un tradicionālais raksturs izpaužas tajā, ka Heumilch iegūšanai dzīvniekiem, tāpat kā agrāk, neizēdina skābbarību. Sakarā ar lauksaimniecības industrializāciju kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem arvien lielāks uzsvars tika likts uz skābbarības ražošanu, tādējādi izkonkurējot siena izmantošanu. Turklāt ir aizliegts izmantot dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāma par ģenētiski modificētu.

Dzīvnieku ēdināšana atbilst gadalaikiem, zaļbarības periodā dzīvnieki tiek baroti ar svaigu zāli un zaļumiem, nedaudz siena un 3.6. punktā minēto atļauto barību, bet ziemā dzīvniekiem izēdina sienu un nedaudz 3.6. punktā minētās atļautās barības.

3.3.   Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam?

Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu.

Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas.

3.4.   Produkta veids

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti.

3.5.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Govs piens saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.6.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Heumilch tiek iegūts, ievērojot tradicionālus iegūšanas nosacījumus atbilstoši Heumilchregulativ (Heumilch iegūšanas noteikumi), un to raksturo aizliegums izmantot skābbarības produktus lopbarībā un aizliegums izmantot dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir apzīmējama kā ģenētiski modificēta.

Heumilchregulativ

Heumilch ir piens, kas iegūts no govīm laktācijas periodā piensaimniecībās, kas ir apņēmušās ievērot šādu nosacījumu: neizmantot dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāma par ģenētiski modificētu.

Visu lauku saimniecību apsaimnieko saskaņā ar Heumilch iegūšanas noteikumiem.

a)

Tomēr saimniecību var sadalīt skaidri nodalītās ražošanas vienībās, no kurām ne visas tiek apsaimniekotas saskaņā ar šiem noteikumiem. Turklāt šīm ražošanas vienībām jādarbojas izšķiramās ražošanas nozarēs.

b)

Ja saskaņā ar a) apakšpunktu ne visas saimniecības vienības tiek apsaimniekotas saskaņā ar Heumilch iegūšanas noteikumiem, uzņēmējam dzīvnieki, ko izmanto Heumilch saimniecības vienībā, jātur nodalīti no dzīvniekiem, ko izmanto citās saimniecības vienībās, kā arī jāveic atbilstoša uzskaite, kurā ir norādīta šāda nodalīšana.

Atļautā barība

Zaļbarības ieguves periodā pārsvarā izēdina svaigu zāli, pākšaugus un zaļumus, ziemā – sienu.

Pieļaujamā papildu rupjā lopbarība ietver lopbarības rapsi, lopbarības kukurūzu, lopbarības rudzus un lopbarības bietes, kā arī siena, lucernas un kukurūzas granulas un līdzvērtīgu lopbarību.

Rupjās lopbarības īpatsvaram gada kopējās barības devas sausnā jābūt vismaz 75 %.

No graudaugiem atļauts izēdināt kviešus, miežus, auzas, tritikāli, rudzus un kukurūzu gan tādā veidā, kādi tie pieejami tirdzniecībā, gan arī maisījumā ar minerālvielām, piemēram, klijas, granulas u. c.

Barošanai var izmantot arī lauka pupas, lopbarības zirņus, lupīnas, eļļasaugu augļus un ekstrakcijas miltus, kā arī lopbarības raušus.

Aizliegtā barība

Nedrīkst izēdināt skābbarību, mitru sienu un skābsienu.

Nedrīkst izēdināt alus brūžu, spirta rūpnīcu, sidru darītavu blakusproduktus un citus pārtikas rūpniecības blakusproduktus, piemēram, alus drabiņas vai mitrus atgriezumus, izņemot sausus cukurbiešu graizījumus un melasi kā cukura rūpniecības blakusproduktus un sauso proteīnbarību, kas tiek ražota no graudu pārstrādes blakusproduktiem.

Dzīvniekus laktācijas periodā nedrīkst barot ne ar kāda veida samitrinātu lopbarību.

Nedrīkst izēdināt dzīvnieku izcelsmes barību (piens, sūkalas, dzīvnieku milti u. c.), izņemot pienu un sūkalas jaunlopiem.

Nedrīkst barot ar dārzeņu un augļu atlikumiem, kartupeļiem un urīnvielu.

Mēslošanas nosacījumi

Piensaimniecības vajadzībām izmantojamajās lauksaimniecības platībās mēslošanai nedrīkst izmantot notekūdeņu dūņas, notekūdeņu dūņu produktus un kompostu no municipālajām attīrīšanas iekārtām, izņemot zaļo kompostu.

Visās barošanai izmantotajās platībās jāievēro vismaz trīs nedēļu ilgs pārtraukuma periods starp mēslošanu ar kūtsmēsliem un platības izmantošanu.

Ķīmisko palīglīdzekļu izmantošana

Ir atļauta tikai selektīva sintētisko ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecības konsultantu vadībā un to punktveida izmantošana visās piena ražotāja zaļbarības platībās.

Līdzekļus cīņai ar mušām slaucamo govju kūtīs drīkst izmantot tikai tad, kad tajā neatrodas dzīvnieki laktācijas periodā.

Ieguves aizliegums

Heumilch iegūst ne agrāk kā 10. dienā pēc atnešanās.

Attiecībā uz govīm, kuras ir barotas ar skābbarību, ir jāievēro vismaz 14 dienu ilgs gaidīšanas periods.

Alpu dzīvnieki, kuriem fermās ir izēdināta skābbarība, ir vai nu 14 dienas pirms dzīšanas uz Alpu ganībām jābaro ar barību, kas ir brīva no skābbarības, vai arī to pienu kā Heumilch var sākt iegūt tikai pēc tam, kad dzīvnieks 14 dienas ir uzturējies Alpu ganībās (platības, kas ir Heumilch ražotnes īpašumā). Alpu ganībās nedrīkst ne sagatavot skābbarību, ne arī izēdināt to dzīvniekiem.

Ģenētiski modificētu pārtikas un barības produktu aizliegums

Lai saglabātu tradicionālo Heumilch ieguves veidu, tā iegūšanai nedrīkst izmantot barību un dzīvniekus, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāmi par ģenētiski modificētiem.

Citas prasības

Netiek sagatavota un glabāta skābbarība.

Netiek sagatavoti un uzglabāti nekāda veida siena ruļļi plēvē.

Netiek veikta siena mitrināšana vai skābsiena gatavošana.

3.7.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Heumilch no parasta govs piena atšķiras ar īpašajiem tā iegūšanas apstākļiem atbilstoši 3.6. punktā minētajiem Heumilch iegūšanas noteikumiem.

Dr. Gincingera (Ginzinger) un tā līdzstrādnieku 1995. gadā un 2001. gadā Bundesanstalt für alpenländische Milchwirtschaft Rotholcā veiktajās pārbaudēs 65 % “skābbarības piena paraugos” konstatēja vairāk nekā 1 000 klostrīdiju sporu litrā piena. Kādai lielai sierotavai piegādātajā pienā 52 % paraugu klostrīdiju sporu litrā piena bija vairāk par 10 000. Turpretim 85 % “no skābbarības brīvā”Heumilch paraugos klostrīdiju sporu skaits litrā piena bija mazāks par 200, bet 15 % paraugu – no 200 līdz 300 sporām litrā piena. Sakarā ar īpašajām barošanas metodēm Heumilch satur ievērojami mazāk klostrīdiju sporu. Tādējādi no svaiga Heumilch gatavotajos cietajos sieros ir mazāk organoleptisku trūkumu un acojuma defektu.

Pētniecības projekta “Skābbarības ietekme uz piena kvalitāti” (Einfluss der Silage auf die Milchqualität) ietvaros tika pārbaudīta tāda piena garša, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem attiecīgi izēdināja vai neizēdināja skābbarību (Gincingers un Čagers (Tschager), BAM, Rotholca, 1993). Rezultātā konstatēja, ka 77 % tāda piena paraugu, kurš iegūts no dzīvniekiem, kuriem bijis izēdināts siens, bija bez organoleptiskiem trūkumiem. Pretstatā tam konstatēja, ka bez organoleptiskiem trūkumiem bija tikai 29 % tāda piena (standarta piena) paraugu, kurš iegūts no dzīvniekiem, kuriem bija izēdināta skābbarība. Būtiskas atšķirības bija arī piena paraugos, kas ņemti no piena savācēju automašīnu tvertnēm. Taču bez konstatētiem organoleptiskiem trūkumiem bija 94 % Heumilch paraugu, kas iegūti no tādu dzīvnieku piena, kuriem nav bijusi izēdināta skābbarība. Turpretim piens, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izēdināta skābbarība, tikai 45 % gadījumu bija bez konstatētiem trūkumiem.

Kādā diplomdarbā, kas tika izstrādāts Vīnes Universitātē (Šrainers (Schreiner), Zaics (Seiz), Gincingers (Grinzger), 2011) tika pierādīts, ka salīdzinājumā ar parasto pienu Heumilch sakarā ar barošanu, kuras pamatā ir rupjā lopbarība un ganības, satur divreiz vairāk omega-3 taukskābju un konjugētās linolskābes.

3.8.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs

Heumilch iegūšana un tā tālāka pārstrāde ir tikpat sena kā slaucamo govju izmantošana lauksaimniecībā (kopš aptuveni 5. gs. pr. Kr.). Jau viduslaikos Alpu pakājē un Tiroles kalnājā tā sauktajos Schwaighöfen no Heumilch tika ražots siers. Vārds “Schwaig” ir cēlies no vidusaugšvācu valodas un apzīmē īpašu apdzīvotas vietas un saimniekošanas formu Alpu reģionā. Schwaighöfe kā pastāvīgu apmešanās vietu bieži izveidoja paši zemju īpašnieki, lai izmantotu lopkopībai, jo īpaši piensaimniecībai – siera ražošanai. Tirolē un Zalcburgā par tiem ir atrodamas liecības no 12. gs. Sākotnēji kalnu reģionos Heumilch bija saistīts ar cietā siera ražošanu no svaigpiena. Jau aptuveni 1900. gadā tika izdoti priekšraksti (Milchregulative) cietā siera ražošanai paredzētajam “no skābbarības brīvajam” pienam. No šiem priekšrakstiem ap 1950. gadu Austrijā tika izstrādāti Forarlbergas, Tiroles un Zalcburgas federālās zemes Heumilch iegūšanas noteikumi (Milchregulative). 1975. gadā šie noteikumi tika unificēti, un Austrijas Piensaimniecības struktūra tos izdeva kā noteikumus, kas piemērojami cietā siera ražošanai paredzētajam pienam (Bestimmungen über die Übernahme von hartkäsetauglicher Milch, Österreichische Milchwirtschaft Heft 14, Beilage 6 Nr. 23c,21.7.1975.). Lai aizsargātu svaigpiena cietā siera ražošanai nepieciešamo izejvielu – Heumilch (arī “no skābbarības brīvais” piens vai “cietajam sieram derīgs” piens) –, kādreizējā atbildīgā iestāde par piensaimniecību Austrijā līdz pat 1993. gadam atsevišķus ražošanas apgabalus noteica par tādiem, kas ir “brīvi no skābbarības”. Ar 1995. gadā pieņemtajām Federālās lauksaimniecības, mežu, ūdens un vides apsaimniekošanas ministrijas īpašajām pamatnostādnēm par videi draudzīgu, plašu un dabisko dzīvotņu saudzējošu lauksaimniecību (Austrijas programma attiecībā uz videi draudzīgu lauksaimniecību – ÖPUL) tika turpināta “no skābbarības brīvo apgabalu” aizsardzība.

Alpu reģionos dzīvnieki jau kopš senatnes tiek baroti atbilstoši Heumilch kritērijiem. Par siera ražošanu Wildschönauer Holzalm, Tirolē, ir saglabājušies dokumenti un liecības no 1544. gada.

Ir Heumilch ieguves saimniecības, kas kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem darbojas, papildus ievērojot bioloģiskos/ekoloģiskos kritērijus.

3.9.   Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei

4.   Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai

4.1.   Nosaukums un adrese

4.2.   Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.