12.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/1

(1)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 14. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Krievijas Federācijas (“Krievija”) (kopā “attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumu, jebkāda platuma, auksti velmētu (presētu aukstā stāvoklī), neplaķētu, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātu (“auksti velmēti plakanu tērauda velmējumu”) importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju asociācija (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2015. gada 1. aprīlī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no konkrēto auksti velmēto plakano tērauda velmējumu ražošanas kopapjoma Savienībā, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi, ka ar minēto ražojumu saistīts dempings un tā izraisīts būtisks kaitējums, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas bija pamatots ar vajadzīgajiem pierādījumiem, Komisija 2015. gada 12. decembrī publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2015/2325 (3), ar ko uz konkrētu ĶTR un Krievijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu no 2015. gada 13. decembra attiecina reģistrāciju (“Reģistrācijas regula”).

(4)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka prasība reģistrēt importu ir nepamatota, jo nav izpildīti pamatregulas 14. panta 5. punkta nosacījumi. Tās apgalvoja, ka nav izpildīti nosacījumi maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku, jo prasības pamatā būtu brīvi izvēlēti laikposmi, netiktu ņemts vērā importa cikliskums un importa reģistrācija, kā arī pasākumu atpakaļejoša īstenošana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tomēr lēmuma pieņemšanas laikā Komisijai bija pietiekami daudz prima facie pierādījumu, kas pamatoja vajadzību reģistrēt importu, proti, bija strauji palielinājies importa apjoms no attiecīgajām valstīm un to tirgus daļas. Tāpēc šajā saistībā izteiktais apgalvojums tika noraidīts.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties dalībai izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas un Krievijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās asociācijas par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(7)

Komisija arī informēja ražotājus ASV, Brazīlijā, Dienvidkorejā, Indijā, Japānā, Kanādā, Taivānā, Turcijā un Ukrainā par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē provizoriski izvēlas Kanādu.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu un vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Šajā pagaidu izlasē bija pieci Savienības ražotāji no piecām dažādām dalībvalstīm, un tie ražoja vairāk nekā 35 % no auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas paust viedokli par pagaidu izlasi.

(10)

Eurofer iesniedza piezīmes un dažādu iemeslu dēļ rosināja veikt izmaiņas piedāvātajā izlasē. Tomēr pēc šo piezīmju analīzes Komisija secināja, ka, veicot Eurofer ierosinātās izmaiņas, izlases reprezentativitāte kopumā neuzlabotos. Tāpēc Komisija apstiprināja izlasi un vairs nav saņēmusi nekādas piezīmes šajā saistībā.

(11)

Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai lemtu par to, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi.

(12)

Trīspadsmit importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Četrus no tiem iekļāva izlasē, taču tikai viens no tiem iesniedza atbildes uz importētāju anketas jautājumiem. Lai Komisijas konstatējumu pamatā būtu lielāks skaits nesaistītu importētāju, tā sazinājās ar atlikušajiem nesaistītajiem importētājiem, kuri pieteicās atlases procesā, taču neviens no tiem neapstiprināja vēlmi atbildēt uz importētāju anketas jautājumiem.

(13)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi attiecīgi ĶTR un Krievijā, Komisija lūdza visiem ĶTR un Krievijas ražotājiem eksportētājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas Misijai Eiropas Savienībā un Krievijas Federācijas Pastāvīgajai misijai Eiropas Savienībā noteikt ražotājus eksportētājus un/vai sazināties ar ražotājiem eksportētājiem, kuriem varētu būt interese piedalīties izmeklēšanā.

(14)

Desmit ražotāju eksportētāju grupas ĶTR un trīs Krievijā sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tās iekļauj attiecīgi ĶTR un Krievijas ražotāju eksportētāju izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no divām ĶTR uzņēmumu grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. Izskatījusi no viena ražotāja eksportētāja saņemtās piezīmes, Komisija apstiprināja tā piedāvāto izlasi.

(15)

Ņemot vērā, ka Krievijā ir neliels skaits ražotāju eksportētāju, Komisija nolēma nevis izveidot izlasi Krievijā, bet gan izmeklēt visas trīs attiecīgās uzņēmumu grupas. Šie uzņēmumi un Krievijas iestādes tika attiecīgi informēti.

(16)

Sešas ražotāju eksportētāju grupas ĶTR norādīja, ka vēlas pieprasīt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tomēr neviena no tām neatbildēja uz anketas jautājumiem, tāpēc nevarēja apsvērt iespēju veikt atsevišķu pārbaudi.

(17)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem, trim lietotājiem, vienas saistītu tērauda nozares apkalpošanas centru grupas, viena tērauda nozares apkalpošanas centra, kas nav saistīts ar kādu ražotāju eksportētāju attiecīgajās valstīs, trim ražotājiem eksportētājiem Krievijā, divām ražotāju eksportētāju grupām ĶTR un viena ražotāja analogajā valstī.

(18)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi, ievērojot pamatregulas 16. pantu, tika veikti tālāk uzskaitīto uzņēmumu/asociācijas telpās.

(19)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(20)

Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR un Krievijas izcelsmes plakani dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7209 15 00, 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 91, ex 7209 18 99, ex 7209 25 00, 7209 26 90, 7209 27 90, 7209 28 90, 7211 23 30, ex 7211 23 80, ex 7211 29 00, 7225 50 80, 7226 92 00.

No attiecīgā ražojuma definīcijas izslēdz šādus ražojuma veidus:

(22)

Auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo no karsti velmētiem ruļļiem. Aukstās velmēšanas procesā iepriekš velmētu un kodinātu loksni vai sloksni izlaiž cauri aukstiem ruļļiem, proti, temperatūrā, kas zemāka par metāla atkvēlināšanas temperatūru. Auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo atbilstoši konkrētām specifikācijām vai patentētām galalietotāja specifikācijām. Tiem var būt dažādas formas: ruļļos (ieeļļotos vai neieeļļotos), griezuma garumā (loksnēs) vai šaurās sloksnēs. Auksti velmēti plakani tērauda velmējumi ir rūpnieciskās ražošanas izejmateriāli, ko iegādājas galalietotāji dažādām vajadzībām, galvenokārt izmantošanai ražošanā (rūpniecībā, iepakošanā, autobūvē u. c.), kā arī būvniecībā.

(23)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka tālāk uzskaitītajiem ražojumiem piemīt vienādas fizikālās pamatīpašības un tiem ir vienāds galvenais lietojums:

(24)

Tāpēc Komisija provizoriski nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem (jeb līdzīgām precēm) pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, Komisija nosaka normālo vērtību saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1.–6. punktu ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un kuriem tādējādi varētu piešķirt TER.

(26)

Lai noteiktu, vai ir panākta atbilstība pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, Komisija pieprasīja nepieciešamo informāciju, aicinot ražotājus eksportētājus aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Neviens no ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja TER.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tālab bija jāizvēlas analogā valsts.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka par piemērotu analogo valsti tā provizoriski izvēlējusies Kanādu, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Viens ražotājs eksportētājs un Ķīnas Dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu asociācija (“CISA”) iebilda pret to, ka ir izvēlēta Kanāda, un apgalvoja, ka būtu piemēroti izvēlēties Krieviju.

(29)

Situācija Krievijā tika pārbaudīta atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, kurā ir noteikts, ka “attiecīgā gadījumā izmanto trešo valsti ar tirgus ekonomiku, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu”. Tomēr Komisija uzskata, ka Krievija nav piemērota analogā valsts divu iemeslu dēļ.

(30)

Attiecīgi tāpēc Komisija pārbaudīja, vai kāda cita trešā valsts ar tirgus ekonomiku, kurā ražo līdzīgo ražojumu, varētu būt piemērota analogā valsts. Papildus Dienvidkorejai, Indijai un Ukrainai, kuras bija minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija sazinājās ar ražotājiem ASV, Brazīlijā, Japānā, Taivānā un Turcijā. Pamatojoties uz saņemto informāciju un pašas veikto izpēti, Komisija lūdza 35 zināmos un iespējamos līdzīgā ražojuma ražotājus šajās valstīs sniegt informāciju. Neviens no tiem neatbildēja uz analogās valsts ražotāju anketas jautājumiem. Papildus tam Komisija sazinājās ar trim ražotājiem Kanādā. Tikai viens atbildēja uz analogās valsts ražotāju anketas jautājumiem.

(31)

Pamatojoties uz savākto un pārbaudīto informāciju, Kanāda šķiet piemērota analogā valsts šādu iemeslu dēļ:

(32)

Viens ražotājs eksportētājs un Ķīnas Dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu asociācija (“CISA”) apgalvoja, ka nav piemēroti izvēlēties Kanādu, jo:

(33)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija norāda, ka:

(34)

Tāpēc Komisija šajā procedūras posmā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu secināja, ka Kanāda ir piemērota analogā valsts.

(35)

Lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam noteiktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, tika izmantota informācija, kas saņemta no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās.

(36)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas kopapjoms analogās valsts ražotājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katrai izlasē iekļautajai Ķīnas ražotāju eksportētāju grupai ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi ražotāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms analogās valsts iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(37)

Tad Komisija izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(38)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas apjoms analogās valsts ražotājam iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bijis reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja tā pārdošanas kopapjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopapjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Attiecībā uz abām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām Komisija noteica, ka lielākajai daļai ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(39)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā veiktā pārdošanas apjoma rentablo daļu, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(40)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(41)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(42)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(43)

Analizējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, Komisija noskaidroja, ka attiecībā uz lielāko daļu eksportēto ražojuma veidu vairāk nekā 80 % visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabla un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Attiecīgi šiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja kā visu izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu cenu vidējo svērto vērtību.

(44)

Ja analogās valsts ražotājs nepārdeva iekšzemes tirgū ražojuma veidu reprezentatīvā apjomā, tad Komisija noteica normālo vērtību atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktam.

(45)

Ražojuma veidam, ko iekšzemes tirgū nepārdeva reprezentatīvos daudzumos, normālo vērtību noteica, pieskaitot šā ražojuma veida pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu no darījumiem, kurus veica parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū, pie analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, līdzīga ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā.

(46)

Viena izlasē iekļautā ražotāju eksportētāju grupa eksportēja uz Savienību gan tieši neatkarīgiem pircējiem, gan ar saistītu importētāju starpniecību.

(47)

Ja ražotāju eksportētāju grupas attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(48)

Ja ražotāju eksportētāju grupa attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā importētāji, tad eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tostarp PVA izmaksas, kā arī gūto peļņu.

(49)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas ar pārvadāšanu saistītajās izmaksās, apstrādes, iekraušanas un papildu maksājumos, netiešajos nodokļos, komisijas maksās, aizdevumu izmaksās un maksājumos par bankas pakalpojumiem.

(51)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(52)

Ņemot to vērā, vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

1. tabula

Dempinga starpības, ĶTR

(53)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu starpībām.

(54)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 56,9 %.

(55)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis atbilst ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjomam uz Savienību, kas izteikts procentos no eksporta kopapjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(56)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija aptuveni 87 % no eksporta kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā izlasē iekļautā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(57)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

2. tabula

Dempinga starpības, ĶTR

(58)

Komisija pārbaudīja trīs Krievijas ražotājus eksportētājus, kuri izmeklēšanas periodā nodrošināja gandrīz visu Krievijas eksporta apjomu uz Savienību. Kā izklāstīts tālāk, radās vairāki jautājumi, kuru dēļ Komisija apsvēra iespēju uz laiku piemērot pamatregulas 18. pantu diviem no šiem ražotājiem eksportētājiem.

(59)

Kā izklāstīts 76. apsvērumā, vienam ražotājam eksportētājam Komisija koriģēja ražošanas izmaksas, kas bija norādītas atbildēs uz anketas jautājumiem.

(60)

Attiecībā uz otru ražotāju eksportētāju pārbaudē uz vietas atklājās, ka šis uzņēmums nav paziņojis Komisijai visu savu attiecīgā ražojuma ražošanas apjomu un jaudu. Uz vietas Komisija arī konstatēja, ka uzņēmums nav iesniedzis pilnīgu informāciju par savu ražojumu kodēšanas sistēmu, kas tiek izmantota attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā, tāpēc Komisija nevarēja sasaistīt informāciju par katra ražojuma veida pārdošanu un informāciju par katra ražojuma veida ražošanu. Pārbaudē uz vietas Komisija arī konstatēja, ka uzņēmumam nav gatavas pieejamas informācijas par katra ražojuma veida pārdošanas apjomu vai turpmākā ražošanā pašu vajadzībām izmantoto katra ražojuma veida apjomu. Izmantojot šo informāciju, Komisija varētu uz vietas pārbaudīt, vai no paziņotā ražošanas kopapjoma ir atskaitīts pašu vajadzībām saražotais apjoms, kas, kā apgalvoja uzņēmums, būtu jāizdara, lai iegūtu ražošanas izmaksas attiecībā uz paziņoto attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu. Tikai pēc Komisijas pārbaudes apmeklējuma uzņēmums sniedza pārbaudē pieprasīto informāciju, kas bija vajadzīga, lai saskaņotu ražošanas, pārdošanas un pašu vajadzībām izmantoto apjomu. Komisija analizēja šo jauno informāciju, saskaņojot krājumus: attiecīgā ražojuma apjomu, par ko paziņoja pēc pārbaudes apmeklējuma, un pārdošanas un tālāk pārstrādei citos ražojumos nodoto apjomu. Šī krājumu saskaņošana parādīja, ka uzņēmums ziņojis par lielāku kopējo pārdošanas apjomu, nekā bija fiziski iespējams saražot, ņemot vērā uzņēmuma ziņotās krājumu izmaiņas, ražošanas brāķi un atkritumus.

(61)

Komisija uzskatīja, ka 60. apsvērumā minēto iemeslu dēļ ne informācija, ko sniedza ražotājs eksportētājs pirms pārbaudes apmeklējuma uz vietas, ne pēc tās, neļāva pārliecināties, vai ražotāja eksportētāja sniegtā informācija par attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu un izmaksām ir pareiza un uzticama. Komisija secināja, ka ražotājs eksportētājs nesadarbojās, nesniedzot informāciju, ko pieprasīja Komisija, lai novērtētu un pārbaudītu attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu un ražošanas izmaksas. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt uzticamu eksporta cenu un normālo vērtību. Turklāt, ņemot vērā to, ka nepietiekama uzticamība ietekmēja visu datu kopumu, ko dažādos posmos iesniedza ražotājs eksportētājs, Komisija nevarēja paļauties uz konkrētām iesniegto datu apakškopām par dažādiem dempinga starpības komponentiem. Tāpēc Komisijai bija jānosaka dempinga starpība šim ražotājam eksportētājam, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, un tā nevarēja ņemt vērā ražotāja eksportētāja sniegto informāciju, jo tā nevarēja izdarīt pamatoti precīzus konstatējumus un šo informāciju nebija iespējams pārbaudīt.

(62)

Komisija 2015. gada 30. oktobrī informēja attiecīgo ražotāju eksportētāju par to, ka 60. un 61. apsvērumā minēto iemeslu dēļ tā uzskata, ka uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju par attiecīgā ražojuma eksporta cenām un ražošanas izmaksām pamatregulā noteiktajos termiņos, un ka tā ir iecerējusi izmantot pieejamos faktus atbilstoši pamatregulas 18. pantam, lai noteiktu iespējamu šā uzņēmuma izraisītu dempingu.

(63)

Atbildot uz Komisija ieceri, uzņēmums ieteica izmantot faktus, kas bija pieejami 2015. gada 13. novembrī, un norādīja, ka tas ir sadarbojies izmeklēšanas periodā, cik vien labi varēja. Uzņēmums apgalvoja, ka tas ir sniedzis visu informāciju, lai Komisija varētu izdarīt iespējami precīzus konstatējumus, taču tam nedrīkst lūgt informāciju, kas uzņēmumam radītu nepamatotu, pārmērīgu ar izmeklēšanu saistītu slogu. Uzņēmums arī prasīja pirms pagaidu maksājuma noteikšanas izņēmuma kārtā veikt otru pārbaudes apmeklējumu.

(64)

Komisija izskatīja uzņēmuma piezīmes un secināja, ka šajās piezīmēs nav nekādu jaunu, pārbaudāmu elementu, kas varētu mainīt tās ieceri šajā izmeklēšanas posmā izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu iespējamu attiecīgā uzņēmuma izraisītu dempingu. Komisija arī uzskata, ka tā nav radījusi nepamatotu slogu uzņēmumam, uzstājot, ka pienācīgi jāsaskaņo uzņēmuma ražošanas un pārdošanas dati, kas bija vajadzīgs, lai pārbaudītu šos datus par attiecīgo ražojumu. Turklāt Komisija uzskata, ka, ņemot vērā nepilnības, kuras jau ir konstatētas paša uzņēmuma sniegtajā informācijā, otram pārbaudes apmeklējumam uz vietas nebūtu jēgas. Tāpēc atbilstoši pamatregulas 18. pantam Komisija, pamatojoties uz pieejamiem datiem, šim uzņēmumam uz laiku noteica dempinga starpību.

(65)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas kopapjoms katram no diviem ražotājiem eksportētājiem bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(66)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(67)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas apjoms katram no diviem ražotājiem eksportētājiem iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja tā pārdošanas kopapjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopapjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(68)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā veiktā pārdošanas apjoma rentablo daļu, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(69)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(70)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(71)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(72)

Analizējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika noskaidrots, ka attiecībā uz dažiem ražojuma veidiem daļa pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū bija rentabla un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā, ja bija izpildīti 69. apsvērumā paredzētie nosacījumi, vai kā tikai rentablā pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena, ja minētie nosacījumi nebija izpildīti. Tā kā atsevišķu līdzīgā ražojuma veidu pārdošana nenotika vai šādi pārdošanas apjomi bija nepietiekami, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastajā tirdzniecības apritē, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(73)

Normālā vērtība tika noteikta, pie abu ražotāju eksportētāju līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(74)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, ko nepārdod reprezentatīvos daudzumos iekšzemes tirgū, tika pieskaitītas vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos, kuri veikti parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū saistībā ar minētajiem ražojuma veidiem. Attiecībā uz ražojuma veidiem, ko vispār nepārdod iekšzemes tirgū, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos, kuri veikti parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū.

(75)

Visi ražotāji eksportētāji apstiprināja savos finanšu pārskatos būtiskus zaudējumus ārvalstu valūtas kursu atšķirību dēļ, konvertējot darījumus, kuri nav izteikti Krievijas rubļos. Komisija uzskatīja, ka tie veido lielu daļu uzņēmuma PVA izmaksu, un iekļāva tos normālās vērtības aprēķinā.

(76)

Ņemot vērā pārbaudēs uz vietas izdarītos konstatējumus, Komisija koriģēja ražošanas izmaksas vienam no ražotājiem eksportētājiem. Komisija konstatēja, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs nebija pienācīgi un precīzi norādījis savā ziņojumā materiālu faktiskās izmaksas un attiecīgās iegādes izmaksas. Komisija nevarēja salīdzināt konkrētu iegādāto izejmateriālu apjomu, vērtību un saistītās izmaksas ar uzņēmuma pārskatiem, jo uzņēmums nenorādīja šīs izmaksas izejmateriālu iegādes sarakstos, ko tas iesniedza Komisijai, atbildot uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām. Komisija arī konstatēja, ka attiecīgais uzņēmums atbildē uz vēstuli par nepilnībām nesniedza labotu informāciju par izejmateriālu iegādi tādā formā, kāda paredzēta anketā, tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt krājumu izmaiņas un materiālu patēriņu izmeklēšanas periodā. Turklāt Komisijai ir pierādījumi, kurus tā ieguva pārbaudē uz vietas, kas liecina, ka ražošanas izmaksas uzņēmuma pārskatos atšķiras no ražošanas izmaksām, ko tajos pašos pārskatos uzrāda automatizētais izmaksu sadales modulis, ko izmanto, lai sadalītu dažādu ražojumu izmaksas.

(77)

Komisija 2015. gada 30. oktobrī informēja attiecīgo ražotāju eksportētāju par to, ka 76. apsvērumā minēto iemeslu dēļ tā uzskata, ka uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju par attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām pamatregulā noteiktajos termiņos, un ka tā ir iecerējusi izmantot pieejamos faktus atbilstoši pamatregulas 18. pantam, lai noteiktu normālo vērtību.

(78)

Atbildot uz Komisija ieceri, ražotājs eksportētājs 2015. gada 13. novembrī ieteica izmantot pieejamos faktus un iesniedza papildu paskaidrojumus par atšķirībām starp izdevumiem tā grāmatvedības galvenās grāmatas pārskatos un izmaksām, kas uzrādītas tā izmaksu aprēķināšanas ziņojumā. Uzņēmums 2015. gada 13. novembrī arī atzina neatbilstības, kuras Komisija konstatēja pārbaudes apmeklējumā uz vietas attiecībā uz izejmateriālu iegādes izmaksām, taču tas apgalvoja, ka var nekavējoties norādīt šādu neatbilstību iemeslus, proti, tās esot pārrakstīšanās kļūdas.

(79)

Komisija izskatīja uzņēmuma piezīmes un paskaidrojumus un uzskatīja, ka papildus iesniegtās informācijas precizitāti vairs nevar pārbaudīt un salīdzināt ar uzņēmuma pārskatiem. Komisija arī uzskatīja, ka neatbilstības, ko tā konstatēja uz vietas attiecībā uz izejmateriālu izmaksām, nav pārrakstīšanās kļūdas, un norādīja, ka uzņēmums nav apstrīdējis Komisijas konstatējumu par to, ka informācija par izmaksām, kas saistītas ar izejmateriālu iegādi, izejmateriālu krājumiem un patēriņu, nebija iekļauta atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām. Komisija secināja, ka uzņēmuma piezīmēs un papildu paskaidrojumos nav nekādu jaunu, pārbaudāmu elementu, kas varētu mainīt tās ieceri šajā izmeklēšanas posmā izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu normālo vērtību.

(80)

Pārbaudē uz vietas Komisija arī konstatēja, ka materiālu patēriņa rādītāji, ko tā ieguva no uzņēmuma kontroles departamenta pārbaudes laikā, būtiski atšķiras no materiālu patēriņa rādītājiem, par kuriem uzņēmums ziņoja 2015. gada 24. septembrī savā atbildē uz Komisijas vēstuli par nepilnībām. Uz vietas Komisija pieprasīja informāciju no uzņēmuma par šo atšķirību. Uzņēmums precizēja, ka, ziņojot par materiālu izmaksām, tas neizmantoja kontroles departamenta patēriņa rādītājus, bet gan aprēķināja patēriņa rādītājus, dalot materiālu izmaksas, ko tas paziņoja Komisijai, ar pārdoto preču izmaksām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka uzņēmuma paziņotie materiālu patēriņa rādītāji neļauj Komisijai veikt materiālu izmaksu precīzu novērtējumu. Tāpēc, kā minēts iepriekš, Komisija nolēma koriģēt uzņēmuma paziņotās ražošanas izmaksas atbilstoši faktiskajiem pierādījumiem par izejmateriālu izmaksām, ko tā ieguva pārbaudē uz vietas.

(81)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši vai ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā importētāji Savienībā, vai ar tādu saistītu vai nesaistītu tirgotāju/importētāju starpniecību, kuri atradās Šveicē. Šie Šveices saistītie uzņēmumi, kas pieder Krievijas ražotājiem eksportētājiem, iegādājās attiecīgo ražojumu no ražotājiem eksportētājiem un pārdeva tālāk Savienībai un citām valstīm.

(82)

Kad ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(83)

Kad ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpat eksporta cenu saskaņā ar minēto pantu noteica, ja attiecīgais ražojums netika pārdots tālāk tādā pašā stāvoklī, kādā tas tika importēts. Tādos gadījumos tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī peļņu.

(84)

Viena ražotāja eksportētāja pārbaude pierādīja, ka 20 % eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību nonāca pie kāda nesaistīta tirgotāja Šveicē. Ražotājs eksportētājs ziņoja, ka šī pārdošana ir pārdošana neatkarīgai personai Savienībā, un apgalvoja, ka nav saistīts ar šo tirgotāju. Lai pierādītu, kas ir preču galamērķis, tika izmantotas muitas eksporta deklarācijas. Kaut arī līgumos ražotājs eksportētājs un tirgotājs bija vienojušies, ka pārdošanas valūta ir euro vai ASV dolāri, ražotājs eksportētājs ziņoja, ka šī pārdošana notika Krievijas rubļos, pievienojot attiecīgus rēķinus Krievijas rubļos. Komisija turpinās izmeklēt šo lietu, jo īpaši to, vai pārdošana tiešām notika neatkarīgam pircējam patēriņam Savienībā un vai tā tika paziņota atbilstošā valūtā. Komisija provizoriski iekļāva šo pārdošanas apjomu, nosakot eksporta cenu.

(85)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(87)

Attiecībā uz eksporta cenām korekcijas tika veiktas ar pārvadāšanu saistītajās izmaksās, apstrādes, iekraušanas un papildu maksājumos, importa maksājumos, pārdošanas komisijas maksās, aizdevumu izmaksās un maksājumos par bankas pakalpojumiem. Iekšzemes cenām korekcijas tika veiktas saistībā ar iekšzemes transporta, iepakošanas un kredītu izmaksām, kā arī pārkraušanas izmaksām un komisijas maksām.

(88)

Lai salīdzinātu cenas ārvalstu valūtās, Komisija atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktam izmantoja valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā pirkšanas pasūtījuma iesniegšanas dienā jeb pārdošanas līguma noslēgšanas dienā, kad būtiskākie pārdošanas noteikumi bija zināmi precīzāk nekā rēķina izrakstīšanas dienā, jo sarunas par cenu, pēc kurām šo cenu noteica, notika laikposmā, kas bija tuvāks pirkšanas pasūtījuma iesniegšanas jeb pārdošanas līguma noslēgšanas dienai. Attiecīgais rēķins tika izrakstīts, kad ražojums tika nosūtīts, kas parasti bija vienu vai divus mēnešus vēlāk.

(89)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(90)

Lai noteiktu 60.–64. apsvērumā minēto pagaidu dempinga starpību ražotājam eksportētājam, Komisija kā pieejamo faktu izmantoja visvairāk eksportētā ražojuma veida dempinga starpību, kas bija nedaudz lielāka par kopējo dempinga starpību vienam no pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija piemērotā ražotāja eksportētāja izvēli pamatoja ar pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū un eksporta apjoma uz Savienību pamatotāku salīdzināmību, ģeogrāfisko tuvību, svarīgāko izmantoto izejmateriālu struktūru un ziņoto jaudas izmantojumu. Ņemot to vērā, vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

3. tabula

Dempinga starpības, Krievija

(91)

Visiem pārējiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(92)

Kā minēts 58. apsvērumā, uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, veido gandrīz visu eksporta apjomu no Krievijas uz Savienību. Tādējādi Komisija nolēma dempinga starpību visiem pārējiem uzņēmumiem noteikt tā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(93)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

4. tabula

Dempinga starpības, Krievija

(94)

Savienībā 13 uzņēmumi iesniedza ražošanas un pārdošanas datus šajā izmeklēšanā un norādīja, ka tie izmeklēšanas periodā ražoja līdzīgo ražojumu. Pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju, Savienībā ir 15 citi līdzīgā ražojuma Savienības ražotāji.

(95)

Aplēstais Savienības ražošanas kopapjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 37 milj. t. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, informāciju, kas saņemta no sūdzības iesniedzēja un visiem zināmajiem Savienības ražotājiem.

(96)

Savienības ražotāji, kuri veido Savienības ražošanas kopapjomu, ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzētajā nozīmē un tālāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzētajā nozīmē.

(97)

Savienības ražotāji, kuri sadarbojās, ražo 89 % no līdzīgā ražojuma kopapjoma Savienībā.

(98)

Savienības ražotāju uzņēmējdarbības modelis un vertikālās integrācijas pakāpe atšķiras.“Pārstrādātāji”, kuri iegūst sākotnējo materiālu no citiem ražotājiem, ir maza daļa.

(99)

Kā minēts 21. apsvērumā, auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus klasificē ar vairākiem KN kodiem, tostarp konkrētiem ex kodiem. Lai nenovērtētu par zemu Savienības patēriņu un ņemot vērā šādu kodu acīmredzami izšķirošo ietekmi uz kopējo patēriņu, aprēķinot Savienības patēriņu, ar KN ex kodiem klasificētais importa apjoms tiek uzskaitīts pilnībā.

(100)

Savienības ražošanas nozare ir pārsvarā vertikāli integrēta, un auksti velmēti plakani tērauda velmējumi tiek uzskatīti par sākotnējo materiālu dažādu lejasposma ražojumu ar pievienoto vērtību ražošanā, tāpēc pašpatēriņu un patēriņu brīvā tirgū analizēja atsevišķi.

(101)

Kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt pašpatēriņu un patēriņu brīvā tirgū, jo ražojumi, kas paredzēti pašu vajadzībām, nav tieši pakļauti konkurencei ar importa ražojumiem, un transfertcenas tiek noteiktas grupās atbilstoši dažādai cenu politikai, tāpēc tās nav uzticamas. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam tirgum, tieši konkurē ar importēto attiecīgo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(102)

Lai sniegtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visām darbībām ar auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem un noteica, vai ražojumus paredzēts izmantot pašu vajadzībām vai brīvajam tirgum. Komisija konstatēja, ka aptuveni 82 % no Savienības ražotāju saražotā kopapjoma bija paredzēts izmantot pašu vajadzībām.

(103)

Komisija noteica Savienības pašpatēriņu, pamatojoties uz tiem datiem par visiem zināmajiem Savienības ražotājiem, kuri attiecas uz lietošanu pašu vajadzībām un pārdošanu pašu vajadzībām Savienības tirgū. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības pašpatēriņa dinamika bija šāda:

5. tabula

Pašpatēriņš (t)

(104)

Attiecīgajā periodā pašpatēriņš Savienībā palielinājās aptuveni par 4 %. Pieauguma galvenais iemesls bija pašpatēriņa tirgu, piemēram, autobūves izmantoto tirgu, izaugsme.

(105)

Komisija Savienības patēriņu brīvā tirgū noteica, pamatojoties uz a) pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kas attiecināmi uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, un b) importu Savienībā no trešām valstīm saskaņā ar Eurostat pārskatiem, kā arī atbilstoši datiem, ko bija iesnieguši attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības patēriņa brīvā tirgū dinamika bija šāda:

6. tabula

Patēriņš brīvā tirgū (t)

(106)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš brīvajā tirgū saruka aptuveni par 9 %. Sarukuma galvenais iemesls bija lēna ekonomikas atlabšana vai pat neatlabšana lejasposmā.

(107)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kumulatīvi.

(108)

Dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz ĶTR un Krievijas importu, ir apkopotas 57. un 93. apsvērumā. Visas šīs starpības ir ievērojami lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis robežvērtību.

(109)

Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Izmeklēšanas periodā ĶTR un Krievijai tirgus daļa Eiropas Savienībā bija attiecīgi 10,3 % un 9,8 %.

(110)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu arī bija līdzīgi. Patiešām, importētie ražojumi konkurēja savstarpēji, kā arī ar Savienībā ražotajiem attiecīgajiem ražojumiem, jo tie tika pārdoti līdzīgām galapircēju kategorijām.

(111)

Tāpēc un pretēji vienas ieinteresētās personas apgalvojumam visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no attiecīgajām valstīm tika pārbaudīts kumulatīvi.

(112)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datubāzes datiem. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importētos apjomus ar Savienības patēriņu brīvā tirgū, kā minēts 6. tabulā.

(113)

Imports no attiecīgajām valstīm Savienībā mainījies šādi:

7. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(114)

Tabulā redzams, ka absolūtos skaitļos imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā būtiski palielinājās. Vienlaikus importa Savienībā par dempinga cenām kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 5,8 procentpunktiem.

(115)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda:

8. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(116)

Importa par dempinga cenām vidējās cenas saruka no 624 EUR/t 2011. gadā līdz 497 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējā vienības cena importam par dempinga cenām saruka aptuveni par 20 %.

(117)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(118)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(119)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka ĶTR un Krievijas importa dempinga cenas bija attiecīgi par 8,1 % un 14,4 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(120)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(121)

Makroekonomiskos rādītājus (ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, krājumus, izaugsmi, tirgus daļu, nodarbinātību, ražīgumu un dempinga starpību lielumu) novērtēja visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija sūdzībā norādītā informācija, ko pārbaudīja salīdzinājumā ar Savienības ražotāju sniegtajiem datiem un pieejamo oficiālo statistiku (Eurostat).

(122)

Mikroekonomisko rādītāju (pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju, ienākuma no investīcijām, spējas piesaistīt kapitālu, algas un ražošanas izmaksu) analīzi veica izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz šo ražotāju sniegto informāciju, kuru pienācīgi pārbaudīja.

(123)

Attiecībā uz dažiem kaitējuma rādītājiem, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, Komisija analizēja atsevišķi datus par brīvo un pašpatēriņa tirgu un veica salīdzinošu analīzi. Šie faktori ir: pārdošana un tirgus daļa, vienības cenas, vienības izmaksas un rentabilitāte. Tomēr citus ekonomikas rādītājus varētu jēgpilni pārbaudīt tikai attiecībā uz visu darbību, tostarp izmantošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē, jo tie ir atkarīgi no visas darbības neatkarīgi no tā, vai produkciju ir paredzēts izmatot pašu vajadzībām vai pārdošanai brīvā tirgū. Šie faktori ir: ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām, nodarbinātība, ražīgums, krājumi un darbaspēka izmaksas. Attiecībā uz šiem faktoriem tiek veikta visas Savienības ražošanas nozares analīze, lai radītu pilnīgu priekšstatu par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo šos datus nevar nošķirt attiecībā uz pārdošanu pašu vajadzībām un pārdošanu brīvā tirgū.

(124)

Savienības ražošanas kopapjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(125)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 1 %. Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, kas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, vājās vietas un citi ierastie pārtraukumi. Pamatojoties uz šo informāciju, jauda attiecīgajā periodā saruka par 3 %, jo Savienības ražošanas nozare centās samazināt jaudas pārpalikumu pasaulē.

(126)

Jaudas izmantojuma rādītājs pieauga, jo nedaudz pieauga ražošanas apjoms, ko galvenokārt veicināja pašpatēriņa pieaugums un jaudas samazinājums.

(127)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un brīvā tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (brīvais tirgus)

(128)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saruka par 14 % – no 5,9 milj. t 2011. gadā līdz 5 milj. t izmeklēšanas periodā.

(129)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no 74,8 % līdz 70,8 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma sarukums būtiski pārsniedza Savienības patēriņa sarukumu brīvajā tirgū. Turklāt, lai nepieļautu, ka tās tirgus daļa sarūk vēl vairāk, Savienības ražošanas nozare attiecīgā ražojuma importa cenu spiediena dēļ bija spiesta pazemināt pārdošanas cenas.

(130)

Pašpatēriņa apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Pašpatēriņa apjoms un tirgus daļa

(131)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa apjoms (izmantošana pašu vajadzībām un pārdošana pašu vajadzībām) Savienības tirgū palielinājās par 4 % – no 29,1 milj. t 2011. gadā līdz 30,2 milj. t izmeklēšanas periodā.

(132)

Tāpēc Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa tirgus daļa, izteikta procentos no kopējā patēriņa (pašpatēriņa un brīvajā tirgū), attiecīgajā periodā palielinājās no 79 % līdz 81 %.

(133)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(134)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē būtiski saruka, jo vajadzēja pazemināt ražošanas izmaksas un palielināt efektivitāti, ņemot vērā pieaugošo konkurenci tirgū importa par dempinga cenām dēļ. Rezultātā attiecīgajā periodā darbaspēks saruka par 10 %. Tāpēc un ņemot vērā nelielo ražošanas apjoma pieaugumu (+ 1 %) attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, izteikts ar ražošanas apjomu uz vienu nodarbināto gadā, palielinājās daudz straujāk, nekā saruka faktiskais ražošanas apjoms. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare vēlējās pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, lai saglabātu savu konkurētspēju.

(135)

Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

13. tabula

Krājumi

(136)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās bija sarukuši par 15 %. Vairums līdzīgo ražojumu Savienības ražošanas nozarē tiek saražoti atbilstoši konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc krājumus neuzskata par būtisku šai nozarei izraisītā kaitējuma iemeslu. Tas apstiprinājās arī, analizējot krājumu izmaiņas perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Kā minēts iepriekš, šis rādītājs bija salīdzinoši stabils, proti, aptuveni 3 % no ražošanas apjoma.

(137)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, faktisko lielo dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

(138)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš saruka aptuveni par 9 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saruka par 14 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu pretstatā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā pieauga.

(139)

Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi:

14. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(140)

Iepriekšējā tabulā ir parādītas vienības pārdošanas izmaksu izmaiņas Savienības brīvajā tirgū salīdzinājumā ar attiecīgajām ražošanas izmaksām. Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas vidēji ir sarukušas vairāk (– 19 %) nekā attiecīgās izmaksas (– 16 %). Turklāt attiecīgajā periodā, izņemot 2011. gadu, pārdošanas cenas vidēji ir bijušas zemākas nekā vienības ražošanas izmaksas.

(141)

Lai ierobežotu tirgus daļas zudumu, Savienības ražotāji bija spiesti rīkoties atbilstoši lejupvērstajai cenu spirālei un ievērojami pazemināt savas pārdošanas cenas. No otras puses, vienības ražošanas izmaksu sarukumu var skaidrot ar izejmateriālu cenu sarukumu un uzlaboto ražīgumu, kas tika panākts, galvenokārt samazinot darbaspēku, kā redzams 12. tabulā.

(142)

Izlasē iekļautie ražotāji auksti velmētos plakanos tērauda velmējumus tālākai izmantošanai lejasposma pārstrādē nodeva vai piegādāja pašpatēriņam par transfertcenām, izmantojot dažādas cenu noteikšanas politikas (izmaksas, pilna pašizmaksa, tirgus cena). Tāpēc no pašpatēriņa cenu izmaiņām nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus. Tāpēc arī netika analizētas pašpatēriņa apjoma ražošanas izmaksas.

(143)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

15. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz PLN

(144)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz vienu nodarbināto palielinājās par 11 %, kas nedaudz pārsniedz kopējo cenu pieaugumu ES inflācijas dēļ. Tomēr jāņem vērā lielais darbinieku skaita sarukums, kas skaidrots 134. apsvērumā.

(145)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju un ienākuma no investīcijām dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

16. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

(146)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīros zaudējumus pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(147)

Attiecīgajā periodā rentabilitātes dinamika bija negatīva no nelielas peļņas 2011. gadā līdz pastāvīgiem zaudējumiem laikposmā no 2012. gada (– 5,7 %) līdz izmeklēšanas periodam (– 2,7 %). Kaut arī lielie zaudējumi 2012. gadā ir daļēji saistīti ar Eiropas parādu krīzi un tai sekojošo ekonomikas krīzi, lielais cenu un apjoma spiediens uz Savienības ražošanas nozari, ko izraisīja pieaugošais importa apjoms no attiecīgajām valstīm laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam, neļāva Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no Eiropas ekonomikas lēnās atlabšanas.

(148)

Kā minēts iepriekš, ņemot vērā izlasē iekļauto ES ražotāju ļoti dažādo cenu noteikšanas politiku (izmaksas, pilna pašizmaksa, tirgus cena) attiecībā uz pašpatēriņa apjomu, ne no pašpatēriņa cenu izmaiņām, ne no pašpatēriņa rentabilitātes izmaiņām nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus.

(149)

Atbilstoši vienas ieinteresētās personas apgalvojumam pastāv risks, ka integrētas rūpnīcas, tādas kā daudzi ES ražotāji, var manipulēt ar individuāliem vienības ražošanas rentabilitātes datiem izmeklēšanas vajadzībām. Tomēr Komisija pārbaudīja ražotāju iesniegtos datus un bija apmierināta ar beigās iegūtajiem rādītājiem.

(150)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija augšupēja tendence (+ 37 %) galvenokārt tāpēc, ka saruka krājumi.

(151)

Tā kā kopumā ienākums no investīcijām bija negatīvs (aptuveni –3 %), tad Savienības ražošanas nozare laikposmā no 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam samazināja investīcijas par 14 %. Spēju piesaistīt kapitālu ietekmēja zaudējumi attiecīgajā periodā, kurus apliecina investīciju samazināšanās.

(152)

Savienības ražošanas nozare kopumā varēja nedaudz palielināt savu ražošanas apjomu un uzlabot jaudas izmantojuma rādītāju pašpatēriņa stabilā pieauguma dēļ. Tā arī veica konkrētus pasākumus, lai uzlabotu efektivitāti, pazeminot darbaspēka izmaksas un ražošanas jaudu un cieši uzraugot ražošanas izmaksas.

(153)

Neatkarīgi no šiem konkrētajiem pasākumiem, ko veica Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā, lai uzlabotu savus kopējos darbības rezultātus, Savienības ražošanas nozares pozīcija brīvajā tirgū būtiski pasliktinājās attiecīgajā periodā, jo no 2012. gada sāka krāties zaudējumi. Patiešām, pārdošanas apjoms Savienības brīvajā tirgū samazinājās par 14 %, vienības pārdošanas cenas samazinājās par 19 %, bet ražošanas izmaksas samazinājās tikai par 16 %. Turklāt Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu importam no attiecīgajām valstīm, un tai bija jāsamazina investīcijas, ņemot vērā nemainīgi negatīvo ienākumu no investīcijām.

(154)

Atbilstoši Krievijas iestāžu apgalvojumam tas, ka daži sūdzības iesniedzēji plāno veikt investīcijas valstīs ārpus ES, rada šaubas par apgalvojumu, kas attiecas uz kaitējumu. Tomēr nekas iesniegtajā informācijā neliecina, ka šīs investīcijas paredzētas auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem. Turklāt šķiet, ka investīcijas paredzētas uzņēmumiem, kuri, kaut arī ir vienā grupā ar Savienības ražotājiem, aktīvi darbojas citās pasaules daļās.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pēc divu Savienības ražošanas nozare segmentu un visas nozares analīzes kopumā var secināt, ka tai nodarīts būtisks kaitējums, ņemot vērā tādus nozīmīgus kaitējuma rādītājus kā negatīvā rentabilitāte un pārdošanas apjoma sarukums un tirgus daļas zaudēšana.

(156)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija pārliecinājās, ka imports par dempinga cenām netiek saistīts ar iespējamu kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Šie faktori ir: ekonomikas krīzes, nepietiekami konkurētspējīgi/efektīvi Savienības ražotāji, Savienības ražotāju imports, imports no trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rezultāti, konkrētas kvotas, to uzņēmumu darbības rādītāji, kuri nav sūdzības iesniedzēji, un daži ar jaudu saistīti jautājumi.

(157)

Ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas vidēji saruka no 624 EUR/t 2011. gadā līdz 497 EUR/t izmeklēšanas periodā (– 20 %). Attiecīgajā periodā nemitīgi pazeminot vienības pārdošanas cenu, attiecīgo valstu ražotāji no 2011. gada (14,3 %) līdz izmeklēšanas periodam (20,1 %) spēja ievērojami palielināt tirgus daļu.

(158)

Finanšu krīzes izraisītais pieprasījuma kritums negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rezultātus 2012. gadā, taču pēc tam gandrīz pastāvīgi pieaugošajam importa apjomam no attiecīgajām valstīm par samazinātām cenām pilnīgi noteikti bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem. Patiešām, kamēr Savienības ražošanas nozare samazināja izmaksas, pazeminot nodarbināto skaitu un izmantojot to, ka pazeminās izejmateriālu cenas, importa apjoms par dempinga cenām turpināja augt un spieda Savienības ražošanas nozari samazināt Savienības pārdošanas cenas vēl vairāk, lai ierobežotu tās tirgus daļas sarukšanu. Turklāt, kamēr Savienības ražošanas nozares rentabilitāte nedaudz uzlabojās, samazinot zaudējumus 2014. gadā, izmeklēšanas periodā importa apjoms vēl vairāk pieauga un cenas vēl vairāk samazinājās, vēl vairāk samazinot Savienības ražošanas nozares cenas un rentabilitāti.

(159)

Ievērojot nepārprotami konstatēto laika sakritību starp pastāvīgi pieaugošo importu par dempinga cenām, kas nemitīgi samazinājās, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zudumu un cenu nospiešanu, kuras rezultātā tā strādāja ar zaudējumiem, no otras puses, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām bija iemesls tam, kas Savienības ražošanas nozare cieta no kaitējuma.

(160)

Turklāt Ķīnas ekonomikas pakāpeniskā pasliktināšanās un saskaņā ar iesniegto informāciju būtiskais jaudas pārpalikums Ķīnas tērauda ražošanas nozarē piespieda Ķīnas tērauda ražotājus pārvirzīt savu ražošanas pārpalikumu uz eksporta tirgiem, un Savienības tirgus ir pievilcīgs eksporta galamērķis. Patiešām, daudzi citi ierasti svarīgi eksporta tirgi ir noteikuši vai plāno noteikt pasākumus pret Ķīnas un arī Krievijas tērauda ražojumiem, tostarp auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, jo imports, kas balstās uz netaisnīgiem nosacījumiem, mākslīgi samazina cenas, radot neveselīgu konkurenci. Visā pasaulē aizvien vairāk tiek noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tāpēc Savienības tirgus ir kļuvis par vienu no pievilcīgākajiem galamērķiem Ķīnas un Krievijas importam par dempinga cenām, kas kaitē Savienības ražošanas nozarei. Šo secinājumu apstiprina jaunākā Eurostat importa statistika, kas liecina, ka kopš izmeklēšanas perioda beigām Ķīnas un Krievijas importa apjoms ir pieaudzis vēl vairāk. Importa apjoms 2015. gada septembrī bija par 48 % lielāks nekā 2015. gada aprīlī, savukārt šā importa vidējās cenas turpināja sarukt.

(161)

Pasaules ekonomikas krīze izraisīja pieprasījuma un pārdošanas cenu sarukumu Savienībā.

(162)

Viena persona norādīja vairākus argumentus, kas uzsver īpašo situāciju, kādā 2012. gadā (eurozonas krīze) bija auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu Savienības tirgus, un apstrīdēja to, ka šajā periodā Savienības ražošanas nozari ietekmējis imports no Ķīnas. Arī Krievijas ražotāji norādīja, ka tirgus lejupslīde 2012. gadā bija cēlonis kaitējumam, kas tika nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Izmeklēšanā šie apgalvojumi neapstiprinājās. No vienas puses, kaut arī Savienības auksti velmēto plakano tērauda velmējumu tirgu ietekmēja krīzes, proti, 2008.–2009. gadā un 2012. gadā, tas lēnām atlaba no šīs ietekmes ar salīdzinoši stabilu, tomēr stagnējošu tirgus pieprasījumu. Krievijas iestādes atzina lielākā tērauda ražojumu pircēja Savienībā – būvniecības nozares – lēno atlabšanu. No otras puses, lai gan 2012. un 2013. gadā Savienības ražošanas nozare varēja gūt labumu no tirgus atlabšanas, to liedza izdarīt importa apjoma no ĶTR un Krievijas pieaugums. Lētā importa apjoms pakāpeniski palielinājās un pārņēma tirgus daļas, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Turklāt konkrētā situācija 2012. gadā nav uzskatāma par tādu, kam bija izšķiroša ietekme uz tendenci ilgākā analīzes periodā, un jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka 2012. gadā importa pastāvīgais spiediens bija jūtams pilnā apmērā.

(164)

Tika konstatēts, ka personas prasība neiekļaut 2012. gadu apjoma ietekmes analīzē nav pamatota. Tendencēs trūktu viena svarīga elementa, tādējādi tiktu radīts kropļojums.

(165)

Var provizoriski secināt, ka ekonomikas krīzes nav Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais iemesls un tās neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(166)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražotāji nav pietiekami konkurētspējīgi salīdzinoši augsto izmaksu dēļ un ka minētā kaitējuma iemesls ir sūdzības iesniedzēju neefektīvā darbība.

(167)

Krievijas iestādes norādīja uz Eiropas tērauda nozares uzņēmumu augstajām ražošanas izmaksām, jo īpaši vides modernizēšanas dēļ metalurģiskajā ražošanā Savienībā. Tās jo īpaši vainoja attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem ieviestos nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus un pieaugošās maksas par oglekļa dioksīda emisijām, kā arī izmaksas, kas saistītas ar tiesību aktu prasību izpildi vides un klimata politikas jomā.

(168)

Tomēr, atbildot uz šo apgalvojumu, Eurofer uzsvēra, ka, spriežot pēc sūdzības, sūdzības iesniedzēju pārdoto preču izmaksas saruka tajā gadā, kurā, kā tiek apgalvots, radās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu tiesību aktu prasībām. Turklāt ir svarīgi pieminēt, ka daudzi ar vidi saistīti noteikumi kopumā nav ieviesti Savienībā nesen, un izmeklēšanā tika pierādīts, ka ar prasību izpildi vides jomā saistīto izmaksu daļa ir neliela, un tāpēc tās būtiski neietekmēja Savienības tērauda ražošanas rūpnīcu darbu attiecīgajā periodā.

(169)

Krievijas ražotāji apstrīdēja to investīciju pamatotību, kuras 2011.–2012. gadā veica sūdzības iesniedzēji, un jaudas palielinājumu 2011. gadā. Viņi rentabilitātes sarukumu saistīja ar pašas Savienības ražošanas nozares darījumdarbības lēmumiem un kaitējumu – ar sūdzības iesniedzēju nespēju pārpozicionēties atbilstoši starptautiskajai konkurencei. Tomēr izmeklēšana apliecināja, ka attiecīgajā periodā pieņemtie uzņēmējdarbības lēmumi bija rūpīgi pārdomāti. Investīcijas tika veiktas gan augšposma, gan lejasposma segmentos, lai palielinātu efektivitāti, uzlabotu ražojumu kvalitāti, izstrādātu augsti tehnoloģiskus ražojumus un apmierinātu pieaugošās pircēju prasības. Patiešām, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares jauda saruka par 3 % (sk. 5. tabulu). Turklāt auksti velmēto plakano tērauda velmējumu ražošanas jauda nav paredzēta pilnībā pašam auksti velmēto plakano tērauda velmējumu tirgum, jo auksti velmētos plakanos tērauda velmējumus izmanto arī lejasposma darbībās, kā minēts 4.2. iedaļā. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme ir paskaidrota tālāk.

(170)

Vairākas personas uzskata, ka Savienības un attiecīgo valstu ražotāju auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenas seko vienotai pasaules mēroga cenu tendencei un pamatā ataino izejmateriālu cenu sarukumu. Viena persona arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēji nav izmantojuši priekšrocību, ko sniedzis izejmateriālu izmaksu sarukums, un nav pazeminājuši pārdoto preču vidējās izmaksas.

(171)

Tomēr, lai gan auksti velmēto plakano tērauda velmējumu cenu sarukšanas tendencei bija zināma nozīme, cenu sarukšanu Savienībā nevar saistīt vienīgi ar šo vispārējo situāciju pasaulē.

(172)

Pirmkārt, auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenu izmaiņas pasaules mērogā atšķiras reģionos. Valstīm ar ierobežotu uzstādīto jaudu, piemēram, Brazīlijai vai Argentīnai, ir salīdzinoši maza ietekme uz starptautisko cenu noteikšanas procesu, un cenu izmaiņas ir pastāvīgākas. Turpretī tērauda ražojumu tirgos, kas ir nostiprinājušies, iekšzemes ražotāji konkurē ar daudziem importa avotiem, kuri izraisa pieaugošu cenu spiedienu un galu galā cenu samazināšanos. Šo situāciju vēl vairāk pasliktina dempinga cenas.

(173)

Otrkārt, kaut arī ĶTR un Krievija ir starp tām pasaules valstīm, kuras patērē visvairāk tērauda, abās valstīs ir liels jaudas pārpalikums. Tāpēc ražotājiem no ĶTR un Krievijas ir stimuls eksportēt ražošanas pārpalikumu par zemākām cenām, tādējādi ietekmējot un kropļojot cenas pasaulē.

(174)

Treškārt, kā norādīja Eurofer, attiecīgo valstu importa cenas samazinājās vairāk nekā izejmateriālu / augšposma materiālu cenas tajā pašā periodā. Šo novērojumu apstiprina Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu, kas attiecīgajā periodā saruka pavisam par 16 %, salīdzinājums ar vidējām importa cenām, kas tajā pašā periodā saruka par 20 %. Lai gan ražošanas izmaksas samazinājās ne tikai zemāku izmantoto izejmateriālu izmaksu dēļ, bet arī tāpēc, ka Savienības ražotāji palielināja efektivitāti (sk. 134. apsvērumu), tās vēl aizvien bija pakļautas ĶTR un Krievijas sarūkošo importa cenu ietekmei.

(175)

Taisnīgos tirgus apstākļos Savienības ražošanas nozare varētu uzturēt pārdošanas cenas tādā līmenī, lai gūtu labumu no zemākām izmaksām un atgūtu rentabilitāti. Tomēr Savienības ražotājiem bija jāturpina pakļauties pārdošanas cenu nospiešanai, un pēc izmeklēšanas perioda cenas turpināja kristies līdz vēsturiski zemam līmenim.

(176)

Trešo valstu izcelsmes importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

17. tabula

Importa apjoms no citām valstīm (t) un tirgus daļa

(177)

Imports no attiecīgajām valstīm veido lielāko daļu no visa importa Savienībā. Attiecīgajā periodā imports no citām valstīm samazinājās par – 24 %, proti, straujāk, nekā samazinājās Savienības patēriņš brīvā tirgū. Šāda importa tirgus daļa samazinājās no 10,9 % 2011. gadā līdz 9,1 % izmeklēšanas periodā.

(178)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nepietiekami novērtēta importa no trešām valstīm ietekme, proti, saistībā ar darbības rezultātiem un izaugsmes rādītājiem. Konkrēti, Krievijas iestādes un ražotāji uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs nepietiekami novērtē pieaugošo importa apjomu no trešām valstīm, jo īpaši no Indijas un Ukrainas. Viena ieinteresētā persona uzsvēra, ka auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu imports no Irānas un Ukrainas noticis par cenām, kas bijušas vēl zemākas nekā ĶTR un Krievijas cenas, un importa kopapjoms no Irānas un Ukrainas atbildis 12,3 % no importa kopapjoma Savienībā.

(179)

Pirmkārt, pašlaik nav pierādījumu tam, ka imports no Indijas, Irānas vai Ukrainas Savienības tirgū notiktu par dempinga cenām.

(180)

Turklāt, pamatojoties uz pieejamiem Eurostat datiem un aprēķināto patēriņu Savienības tirgū, iepriekš minētā importa tirgus daļa ir maza. Lai gan importa no Indijas, Irānas un Ukrainas kopējā tirgus daļa palielinājās no 4,1 % 2011. gadā līdz 5,4 % izmeklēšanas periodā, to atsevišķās tirgus daļas bija tikai no 1 % līdz 2,4 %. Tāpēc ir maz ticams, ka šādiem importa avotiem bijusi tāda ietekme, uz kādu norāda ieinteresētās personas, un tie neizjauc konstatēto cēloņsakarību.

(181)

Tomēr Komisija rūpīgi uzraudzīs tirgus situācijas izmaiņas un vajadzības gadījumā veiks atbilstošus pasākumus, lai novērstu iepriekš minēto valstu izraisīto dempingu.

(182)

Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

18. tabula

Eksporta rādītāji

(183)

Eksporta apjoms nesaistītiem pircējiem bija stabils laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam, pirms tas palielinājās par 4 % izmeklēšanas periodā. Attiecībā uz cenām attiecīgajā periodā ir konstatēts, ka tās būtiski samazinājās par – 13 %, proti, tās samazinājās mazāk nekā cena Savienības tirgū (– 19 %).

(184)

Kāda persona norādīja, ka pieaugošais eksporta pārdošanas apjoms liecina par ES izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu konkurētspēju pasaules tirgū un to, ka sūdzības iesniedzēju darbības rādītāji ir labi.

(185)

Tomēr eksporta pārdošanas apjoma palielināšanās ir uzskatāma par Savienības ražotāju pašaizsardzības pasākumu, meklējot rentablas nišas eksporta tirgos, lai uzturētu pietiekamu jaudas izlietojumu un aizsargātu darba vietas Savienībā. Pieaugums ir arī saistīts ar to, ka konkrēti Savienības ražotāji ir starptautiski uzņēmumi, kuriem jāseko saviem pircējiem, kad tie veic investīcijas jaunos tirgos, pirms vietējās uzņēmumu filiāles pārņem piegādi šiem pircējiem.

(186)

Saistībā ar šo ir norādīts, ka eksporta apjoms nesaistītiem pircējiem bija stabils laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam un tas sāka palielināties tikai izmeklēšanas periodā (+ 4 %). Šis eksporta apjoma pieaugums galvenokārt ietekmēja konkrētus tirgus, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, ĶTR un Alžīriju, un to galvenokārt veidoja ražojumi ar augstu pievienoto vērtību un specializēti ražojumi, attiecībā uz kuriem Savienības ražošanas nozarei ir konkurences priekšrocība piegādes kvalitātes un uzticamības ziņā. Turpretī Eurofer sniegtā informācija liecina, ka sarucis eksporta apjoms uz valstīm, kuras ir vairāk orientētas uz precēm.

(187)

Pamatojoties uz sūdzībā sniegtajiem datiem, viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka arvien lielāks eksporta apjoms tika pārdots ar zaudējumiem un tāpēc tam bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti kopumā. Šāds apgalvojums ir nepamatots. Kā minēts iepriekš, eksporta pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem galvenokārt palielinājās izmeklēšanas periodā. Ir arī norādīts, ka eksporta pārdošanas apjoms veidoja ne vairāk kā 12–14 % no pārdošanas kopapjoma nesaistītiem pircējiem un ka eksporta cenas samazinājās mazāk nekā cenas Savienībā un tās bija ievērojami augstākas nekā attiecīgā perioda beigās.

(188)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls bijušas Savienības tērauda ražošanas nozares strukturālās problēmas, piemēram, jaudas pārpalikums. Krievijas iestādes arī norādīja, ka atbilstoši ESAO publikācijai Excess Capacity in the Global Steel Industry and the Implications of New Investment Projects (2014) jaudas pārpalikums izraisa kaitējumu pasaules tērauda ražošanas nozarei, kas cita starpā samazina cenas.

(189)

Tomēr Savienības ražošanas nozare veica pasākumus, lai novērstu jebkādu iespējamo kopējās tērauda ražošanas jaudas un produkcijas pārpalikumu, lai pielāgotos jaunākajām izmaiņām tirgū. Pamatojoties uz ESAO datiem (4), tiek plānots, ka tērauda ražošanas jauda pasaulē pieaugs, izņemot Savienībā. 9. tabulā ir minēts, ka Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Savukārt attiecīgajās valstīs ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, ražošanas jauda tajā pašā periodā lielākoties palielinājās.

(190)

Krievijas ražotāji apgalvo, ka sūdzības iesniedzēju veiktais imports no ĶTR un Krievijas liela mērā rada iespaidu, ka sūdzības iesniedzēji paši sev izraisījuši kaitējumu un tiem nedrīkst ļaut izmantot pašu radītās situācijas sniegtās priekšrocības.

(191)

Šajā saistībā sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka ir integrēti tērauda ražošanas uzņēmumu grupā ar tirdzniecības uzņēmumiem, kuri darbojas neatkarīgi no ražošanas rūpnīcām. Tirdzniecības uzņēmumi, kuri var brīvi iegādāties vajadzīgos auksti velmētos plakanos tērauda velmējumus no vairākiem avotiem, laiku pa laikam saskārušies ar milzīgu spiedienu no pircējiem, kuri vēlējās iegādāties iespējami lētu materiālu, un, kā tiek apgalvots, šie tirdzniecības uzņēmumi bijuši spiesti apmierināt ļoti ierobežotu daudzumu savu vajadzību ar importu, tostarp no ĶTR un Krievijas, lai nodrošinātu un uzturētu savas komercattiecības. Šis jautājums jau tika apstiprināts sūdzībā attiecībā uz dažiem Savienības ražotājiem.

(192)

Tomēr apgalvojumam, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei bijis pašu izraisīts šā importa dēļ, nav pamatots. Šādu importu veica tikai daži Savienības ražotāji, kuri pārdeva mazu apjomu (0–5 % no sūdzības iesniedzēju pārdošanas apjoma, ko īstenoja Savienības ražotāju tirdzniecības uzņēmumi), un tas tika darīts pagaidu pašaizsardzībai, reaģējot uz importu par dempinga cenām no ĶTR un Krievijas.

(193)

Krievijas iestādes atsaucās uz iepriekš tērauda nozarē piemērojamajiem Savienības un Krievijas tirdzniecības nolīgumiem, lai apliecinātu, ka “minētajā nolīgumā noteiktais Krievijas importa apjoms uzskatīts par tādu, kas neizraisa kaitējumu, un (pašreizējais) apjoms atbilst apjomam, uz kuru attiecas nolīgums”. Krievijas ražotāji arī apgalvo, ka turpmākajos nolīgumos iekļautās kvotas tika uzskatītas par tādām, kas neizraisa kaitējumu, un tajos paredzēto aizsardzības mehānismu nekad nebija plānots izmantot un to neizmantoja.

(194)

Tomēr šie apgalvojumi ir nepamatoti. No vienas puses, prasībā sniegtā informācija liecina, ka pēc ekonomikas krīzes kvotas bija pārāk augstas, jo tās nebija pārskatītas. Par minētajiem nolīgumiem, kurus noslēdza 1997. gada oktobrī, bieži notika sarunas (piemēram, saistībā ar Savienības paplašināšanos), taču kvotas nekad netika būtiski koriģētas uz leju, kas atbilstu jaunākajām izmaiņām tirgū. Turklāt šīs kvotas attiecās uz daudz plašāku ražojumu klāstu nekā tikai auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, tostarp lejasposma ražojumiem. Kvotas pilnā apmērā nekad netika paredzētas vienīgi auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem.

(195)

Iemesli, kāpēc tagad Krievijas imports ir lielāka problēma Savienības tirgum nekā iepriekš, ir saistīti ar būtisko Krievijas importa apjoma pieaugumu apvienojumā ar zemām dempinga cenām, kas nelabvēlīgi ietekmē Savienības tirgu tādā mērā, ko nevar salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem.

(196)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka uzņēmumiem, kuri nav sūdzības iesniedzēji, kaitējums nav izraisīts un ka faktiski tie varētu potenciāli izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tās norādīja, ka Savienības ražošanas nozarē ir veiksmīgi ražotāji ar tālredzīgu domāšanu (t. i., uzņēmumi, kuri nav sūdzības iesniedzēji) un citi (sūdzības iesniedzēji). Tās apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēju nepatīkamo stāvokli nevar saistīt ar Krievijas importu, jo uzņēmumi, kuri nav sūdzības iesniedzēji, ražo 24 % no Savienības auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas apjoma un kaitējuma rādītāju tiem ir ievērojami vairāk nekā sūdzības iesniedzējiem.

(197)

Šie apgalvojumi ir nepamatoti. Pirmkārt, ikvienas tirdzniecības aizsardzības procedūras galvenais princips ir tāds, ka dalība šajā procedūrā ir brīvprātīga. Otrkārt, daži konstatējumi par kaitējuma izdarīti, balstoties uz Savienības ražotāju izlasi, kas, ņemot vērā 1.5.1. iedaļu, reprezentē visu Savienības ražošanas nozari.

(198)

Treškārt, kaut arī ražotāji, kuri nav sūdzības iesniedzēji, ir palielinājuši ražošanas apjomu, tas būtu jāaplūko, ņemot vērā to, ka dažas no šīm ražošanas rūpnīcām ir ražotāji, kas aktīvi darbojas arī lejasposma nozarēs, piemēram, karsti cinkota auksti velmēta plakana tērauda ražošanā. Lielāks ražošanas apjoms nebūt nenozīmē lielāku rentabilitāti un labāku stāvokli Savienības tirgū. Tieši pretēji – tas var liecināt par to, ka šīs ražošanas rūpnīcas ir izvēlējušās darbību koncentrēt uz nišas ražojumiem ar augstu pievienoto vērtību, nevis konkurēt ar Ķīnas un Krievijas eksportu par dempinga cenām auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu tirgū.

(199)

Ceturtkārt, sūdzību iesniegušie ražotāji izmeklēšanas periodā ražoja 89 % no Savienības rūpnīcu (izņemot pārstrādātājus) Savienībā saražotā kopapjoma. Tāpēc sūdzību iesniegušās rūpnīcas ir vērā ņemamas visas Savienības ražošanas nozares pārstāves, un tas, ka konkrētiem ražotājiem Savienībā ir izdevies parādīt labākus darbības rezultātus Savienības tirgū neatkarīgi no tā, vai tas ir pierādīts vai ne, var būt vairāku faktoru dēļ, kas nerada šaubas par to, ka kopumā Savienības ražošanas nozare cieš no importa par dempinga cenām. Piektkārt, attiecībā uz pārdošanu, lai gan ražotājiem, kuri nav sūdzības iesniedzēji, iespējams, ir veicies nedaudz labāk nekā ražotājiem, kuri iesniedza sūdzību, kaut arī tie atrodas stagnācijā, pretēja tendence sākās 2014. gadā.

(200)

Turklāt sūdzībā sniegtā informācija liecina, ka pārstrādātāji arī ir pakļauti tam pašam lejupējam spiedienam uz cenām Savienības tirgū un to stāvokli var salīdzināt ar Savienības integrēto rūpnīcu stāvokli.

(201)

Nobeigumā jānorāda: ir konstatēts, ka ražotāji, kuri nav sūdzības iesniedzēji, nepārspēja ražotājus, kuri iesniedza sūdzību, un to stāvoklis, jo īpaši, ņemot vērā to ražošanas daļu Savienībā, nav tāds, kas varētu izjaukt konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei kopumā nodarīto kaitējumu.

(202)

Provizoriski tika noskaidrota cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām.

(203)

Komisija ir nošķīrusi un atdalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Provizoriski netika secināts, ka citi noteiktie faktori, kā ekonomikas krīze, apgalvojums par nepietiekamu ES ražošanas nozares konkurētspēju un/vai efektivitāti, imports no trešām valstīm, to uzņēmumu ietekme, kuri nav sūdzības iesniedzēji, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji vai Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikums, izjauktu iepriekš konstatēto cēloņsakarību, pat ievērojot to iespējamo apvienoto ietekmi. Krīze un patēriņa samazinājums, kā arī Savienības ražošanas nozares racionalizēšana, iespējams, zināmā mērā sekmēja kaitējumu, taču, ja importam par dempinga cenām tās nebūtu nemitīgi sarukušas, situācija Savienības ražošanas nozarē noteikti netiktu ietekmēta tik lielā mērā. Jo īpaši pārdošanas cenas nebūtu samazinājušās līdz tik zemam līmenis un tiktu sasniegta lielāka rentabilitāte.

(204)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka attiecīgo valstu imports par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori – ne atsevišķi, ne kopā – nav izjaukuši cēloņsakarību.

(205)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, kaut arī konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(206)

Savienības ražošanas nozare darbojas 17 dalībvalstīs (Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā, Slovākijā, Itālijā, Slovēnijā, Luksemburgā, Grieķijā, Beļģijā, Polijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Portugālē, Ungārijā un Spānijā), un tajā ir nodarbināti aptuveni 20 000 cilvēku saistībā ar auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem.

(207)

Izmeklēšanā sadarbojās trīspadsmit ražotāji. Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas uzsākšanu. Kā parādīts iepriekš, analizējot kaitējuma rādītājus, situācija Savienības ražošanas nozarē kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(208)

Gaidāms, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, apturot cenu nospiešanu un ļaujot Savienības ražošanas nozarei atlabt. Tā rezultātā palielinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Jāatgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci. Īpaši pasliktinājās tādi ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju finanšu darbību saistīti kaitējuma rādītāji kā rentabilitāte un ienākums no investīcijām. Tāpēc ir svarīgi, lai cenas tiktu atjaunotas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz neradītu kaitējumu, lai ļautu visiem dažādajiem ražotājiem darboties Savienības tirgū taisnīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās. Slikti darbības rezultāti auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu segmentā ietekmētu daudzu Savienības ražotāju lejasposma un augšposma segmentus, jo jaudas izlietojums šajos segmentos ir cieši saistīts ar ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražošanu.

(209)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atlabt no konstatētā kaitējumu radošā dempinga sekām.

(210)

Kā minēts 12. apsvērumā, tikai viens no četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka no trīspadsmit uzņēmumiem, kuri pieteicās atlases posmā, neviens nekvalificējās kā pilnībā nesaistīts importētājs. Patiešām, vairums sākotnēji uzrunāto personu bija tērauda nozares apkalpošanas centri (grupas), kas saistīti vai nu ar Savienības ražošanas nozari, vai personām attiecīgajās valstīs. Komisija cerēja uz turpmāku sadarbību ar vairākiem nesaistītiem importētājiem turpmākajā posmā, taču neviens nesaistītais importētājs, kurš bija pieteicies atlases posmā, galu galā nevēlējās sniegt Komisijai atbildes uz anketas jautājumiem.

(211)

Izmeklēšana apliecināja, ka cenu pieaugumam, ja tāds būtu, pasākumu ietekmē nebūtu tiešas ietekmes uz nesaistītiem importētājiem. Būtībā nav pierādījumu tam, ka importētāji vai tērauda nozares apkalpošanas centri varētu nespēt pārcelt cenu pieaugumu uz saviem pircējiem. Turklāt tie arī var importēt no citām valstīm, uz kurām neattiecas šī izmeklēšana.

(212)

Itālijas asociācija, kas pārstāv 32 apkalpošanas centrus Itālijā, norādīja, ka imports ir svarīgs uzņēmumiem, kuri aktīvi darbojas izplatīšanas nozarē, jo piegādes avotu dažādošana garantē drošas un uzticamas piegādes klientiem. Tiek apgalvots, ka tas ir iemesls bažām, jo Itālijas auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotāji veica investīcijas cinkošanas līnijās (proti, samazināja auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu pārdošanas apjomu Savienības brīvajā tirgū) un tiem bija dažas ar auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanu un nosūtīšanu saistītas problēmas, kas izraisīja neskaidrības Itālijas valsts tirgū.

(213)

Saistībā ar šo ir norādīts, ka maksājumi varētu veicināt piegāžu drošību izplatītāju klientiem. Bez maksājumiem dažiem Savienības auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotājiem varētu būt jāslēdz/jāsamazina savas auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas darbības un jāatstāj daudzi lietotāji Savienībā ar ierobežotiem piegādes avotiem. Turklāt pasākumi šādā apmērā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taču aizvien ļaus veikt importu no attiecīgajām valstīm (par taisnīgām cenām) un no citiem avotiem.

(214)

Visbeidzot, tērauda nozares apkalpošanas centru grupa, kas sadarbojās, norādīja, ka tā atbalsta pasākumus īsā un vidējā termiņā kā līdzekli, kas palīdzētu Savienības rūpnīcām.

(215)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz ES importētāju interesēm.

(216)

Auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu galvenie galalietotāji ir automobiļu rūpniecības pārstāvji, mājsaimniecības ierīču (sadzīves tehnikas) ražotāji, būvniecības pārstāvji un dažādu rūpniecisko preču ražotāji. Lielie lietotāji (tādi, kas pieder pie automobiļu vai mājsaimniecības ierīču nozares) nesadarbojās izmeklēšanā.

(217)

Tikai trīs lietotāji Latvijā, kas saņem importu no Krievijas, sadarbojās izmeklēšanā. Maksājumi, kas ietekmē Krievijas auksti velmētus plakanus tērauda ražojumus, varētu ietekmēt vismaz vienu no tiem. Taču, ņemot vērā to lielumu un īpašo nodarbošanos, šie lietotāji nav uzskatāmi par tādiem, kas varētu atainot maksājumu ietekmi uz Savienības auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu lietotājiem kopumā.

(218)

Atbilstoši informācijai, ko iesniedza Itālijas asociācija, kas pārstāv 32 apkalpošanas centrus Itālijā, pasākumi varētu izraisīt rūpnieciskās ražošanas grupu lielo lietotāju pārvietošanos ārpus Itālijas, un tā minēja Electrolux un Whirlpool. Kā tiek apgalvots, pārvietošanās process, kas sākās pirms kāda laika, kaitē Itālijas ekonomikai kopumā, un tam ir negatīva sociālā ietekme zaudēto darba vietu dēļ.

(219)

Lai gan nevar apstrīdēt, ka maksājumi var netieši negatīvi ietekmēt lietotājus augstāku iegādes cenu dēļ, nekas prasībā sniegtajā informācijā neliecina, ka auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu izmaksas lietotājiem Itālijā ir tik lielas (salīdzinājumā ar kopējām izmaksām), ka varētu ietekmēt rentabilitāti un izraisīt lielāko rūpnieciskās ražošanas grupu pārvietošanos. Piedāvātais maksājumu līmenis arī nav uzskatāms par pārmērīgi augstu. Turklāt nekas neapstiprina, ka lietotāji tirgos ārpus Itālijas varētu piedzīvot vai piedzīvos to, kas tiek apgalvots attiecībā uz lietotājiem Itālijā – atbilstoši iepriekš minētās Itālijas asociācijas sniegtajai informācijai Itālijas tirgus specifika ir dažāda.

(220)

Dažas personas norādīja, ka pasākumi neļaus Savienības lejupējām nozarēm piekļūt ražojumiem par pieņemamām cenām. Divi Latvijas lietotāji, viens mazs Portugāles un viens mazs Polijas importētājs piebilda, ka tikai daži Krievijas ražotāji, ar kuriem tie ir ilgstoši saistīti, pārdod konkrētus ražojuma veidus un kopumā netiek ņemtas vērā Savienības mazo uzņēmumu intereses (salīdzinājumā ar Savienības tērauda ražotāju interesēm).

(221)

Šie apgalvojumi ir noraidīti. Attiecībā uz otro punktu Savienības mazo uzņēmumu intereses ir izskatītas, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Lai gan nevar apstrīdēt, ka maksājumi var netieši negatīvi ietekmēt lietotājus augstāku iegādes cenu dēļ, nekas sūdzībā sniegtajā informācijā neliecina, ka auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu izmaksas tiem ir tik lielas (salīdzinājumā ar kopējām izmaksām). Turklāt pieaugošās izmaksas var (daļēji) pārcelt. Piedāvātais maksājumu līmenis arī nav uzskatāms par pārmērīgi augstu.

(222)

Turklāt auksti velmēti plakani tērauda velmējumi ir prece, ko ražo ne tikai vairākas Savienības valstis, bet arī daudzas valstis, kuras jau eksportē uz Savienību par pieejamām cenām. Tāpēc bailes par to, ka būs ierobežota piekļuve ražojumiem par pieejamām cenām un ka nebūs pieejamas ļoti specifiskas pakāpes, šķiet nepamatotas.

(223)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu noteikšanai nebūs nesamērīgas negatīvas ietekmes uz lietotājiem.

(224)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka pasākumi bremzēs daudzu svarīgu nozaru atlabšanu, negatīvi ietekmēs inovāciju, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, kā arī izraisīs pieprasījuma un pircēju pārticības samazināšanos.

(225)

Šis pieņēmums, kas netika pamatots, tiek noraidīts. Tērauda ražošanas nozarei ir stratēģiska nozīme Savienībā attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, inovācijām un nodarbinātību. Tāpēc ir plānots, ka pasākumi, kuri palīdz Savienības ražošanas nozarei, veicinās inovācijas, izaugsmi un darba vietas visā Savienībā.

(226)

Ņemot vērā sūdzības iesniedzēju nozīmi salīdzinājumā ar Savienības auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas kopapjomu un Savienības ražošanas nozares lielo tirgus daļu, dažas ieinteresētās personas norādīja, ka tās baidās, ka varētu mazināties konkurence Savienības tirgū, parādīties dominējoši uzņēmumi un Savienības ražotāju oligopola risks.

(227)

Neviena persona neiesniedza pierādījumus šiem apgalvojumiem. Tāpēc apgalvojums ir noraidīts. Protams, konkurence Savienības tirgū turpināsies, piedaloties daudziem ES un ārpus ES tirgus dalībniekiem un nosakot, ka cenas ir svarīgs konkurētspējas faktors. Pasākumi piedāvātajā apmērā nedrīkst pārtraukt importu no attiecīgajām valstīm. Imports, tostarp no valstīm, kuras pašlaik tiek saistītas ar dempingu, varēs brīvi konkurēt Savienības tirgū ar taisnīgām cenām.

(228)

Viena ieinteresētā persona uzskata, ka pasākumi varētu negatīvi ietekmēt personas, kas pārstāv lielākas un plašākas intereses nekā tās, ko pārstāv sūdzības iesniedzēji. Šī persona apgalvo, ka lejasposmā ir daudz reižu vairāk darba vietu nekā “neskaidrie skaitļi, kurus acīmredzot patvaļīgi ir noteikuši sūdzības iesniedzēji”. Tomēr, tā kā šāda ietekme vai nodarbinātība nebija izteikta skaitliski, apgalvojumus nevarēja pārbaudīt. Tas pats attiecas uz apgalvojumu par ietekmi uz klientiem, ko ļoti atklātā veidā pauda Krievijas ražotāji, kuri sadarbojās. Tāpēc Komisija veica Savienības interešu analīzi, pamatojoties uz tiem iesniegtās informācijas elementiem, kurus varēja pienācīgi izmeklēt un izteikt skaitliski.

(229)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu noteikšana veicinātu Savienības ražošanas nozares atlabšanu un nodrošinātu konkrētas investīcijas un pētniecību un izstrādi, kas nepieciešamas, lai labāk sagatavotu Savienības auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotājus nākotnei un uzlabotu to konkurētspēju.

(230)

Savienības ražošanas nozarē ir notikusi (notiek) būtiska pārstrukturēšana. Ja maksājumi netiek noteikti, dažiem Savienības auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotājiem varētu būt jāslēdz/jāsamazina savas auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas darbības, jāatlaiž simtiem darbinieku un jāatstāj lietotāji Savienībā ar ierobežotiem piegādes avotiem.

(231)

Pasākumu ietekmi uz dažās citām personām Savienībā, kuras pieteicās, nevar uzskatīt par būtisku. Nekas iesniegtajā informācijā neliecina par to, ka iespējamā ietekme uz citām personām (kas nepieteicās) varētu pārsniegt pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Pasākumi ir uzskatāmi par labvēlīgiem augšposma nozarēm, piemēram, izejmateriālu piegādātājiem un iekārtu ražotājiem, kuri nenodrošina (vai nodrošina ierobežotā apjomā) piegādes ražotājiem attiecīgajās valstīs. Pasākumu noteikšanai ierosinātajā apmērā ir tikai ierobežota ietekme uz piegādes ķēdes cenām un lietotāju darbības rādītājiem. Pasākumi šādā apmērā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taču aizvien ļaus veikt importu no attiecīgajām valstīm par taisnīgām cenām. Plānots, ka galalietotāji un pircēji gūs labumu no taisnīga, konkurētspējīga tirgus, tostarp vietēja piegādes avota, kas spēs pilnībā apmierināt to vajadzības un pieprasījumu, piedāvājot kvalitatīvākus ražojumus, ko nodrošinās pētniecības un izstrādes un tehnoloģiski uzlabojumi. Cena arī turpmāk būs svarīgs noteicošais faktors, taču tā būs taisnīga.

(232)

Nobeigumā Komisija secina, ka šajā izmeklēšanas posmā nav tādu pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ Savienības interesēs nebūtu noteikt pagaidu pasākumus auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs.

(233)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisītu imports par dempinga cenām.

(234)

Konstatējumu ticamību nemazina Ķīnas ieinteresēto personu apgalvojumi par to, ka tajā laikā sūdzības iesniedzēji bija pievērsušies ĶTR, jo, ja no 2016. gada beigām ĶTR uzskatītu par valsti ar tirgus ekonomiku, no tā brīža dempinga starpības būs zemākas. Šis apgalvojums tiek noraidīts. Patiešām, neatkarīgi no šiem apsvērumiem izmeklēšanā apstiprināja, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas par dempinga cenām izraisa būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(235)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(236)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva visā attiecīgajā periodā, izņemot 2011. gadu. Turklāt visā attiecīgajā periodā Savienības tirgū bija vērā ņemams importa apjoms par zemām cenām no attiecīgajām valstīm.

(237)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā pieprasīja Komisijai izmantot 10–15 % (diapazons norādīts konfidencialitātes dēļ) apgrozījumu kā pamatotu peļņas normu, kas neizraisa kaitējumu, kas, kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs, ir vidējā peļņa no pārdošanas pirms nodokļu samaksas, ko 2010. gadā guva divi reprezentatīvi Savienības ražotāji, kuri iesniedza sūdzību. Tomēr šis apgalvojums nebija pietiekami pamatots.

(238)

Iepriekšējās izmeklēšanas procedūrās, kas attiecās uz līdzīgiem ražojumiem, proti, konkrētām nerūsējošā tērauda bezšuvju caurulēm un caurulītēm (5), konkrētām metinātām dzelzs vai neleģēta tērauda caurulēm un cauruļvadiem (6) un OGES (7), tika atzīts, ka 5 % peļņas normu var uzskatīt par atbilstošu līmeni, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu dempinga, kas izraisa kaitējumu. Auksti velmēti plakani tērauda velmējumi ir daudzējādā ziņā līdzīgi iepriekš minētajiem ražojumiem – dzelzsrūda, koksa ogles, konkrēti sakausējumi veido lielu daļu ražošanas izmaksu, un to ražošanā ir līdzīgi procesi (apdedzināšana, velmēšana). Arī Krievijas ražotāji uzskatīja, ka 5 % peļņas norma ir pamatota. Tāpēc provizoriski ir atzīts, ka 5 % rentabilitātes norma ir pamatota arī attiecībā uz auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas nozari.

(239)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīga ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu 5 %.

(240)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(241)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(242)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas:

(243)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atainoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tiem nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(244)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (8). Pieprasījumā ir jāiekļauj visa atbilstošā informācija, tostarp: izmaiņas uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu; izmaiņas pārdošanā iekšzemes tirgū un eksportam, kas saistītas, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai ražošanas un pārdošanas subjektu maiņu. Komisija pamatotā gadījumā atjauninās to uzņēmumu sarakstu, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi.

(245)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(246)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(247)

Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2325 Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir ĶTR un Krievija un kas ir nosūtīts no ĶTR un Krievijas, imports ir jāreģistrē. Tas tika darīts, ņemot vērā iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Importa reģistrēšana ir jāpārtrauc. Šajā procedūras posmā nevar pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(248)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai.

(249)

Konstatējumi par pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski, un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,

—

plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma, pēc aukstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, arī ruļļos, jebkāda biezuma, elektrotehniskie,

—

plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma, ruļļos, plānāki par 0,35 mm, atkvēlināti (tā dēvētie “metāla skārdi”),

—

plakani citādu leģēto tēraudu velmējumi, jebkāda platuma, no elektrotehniskā silīcijtērauda, un

—

plakani leģētā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, no ātrgriezējtērauda.

a)

pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula;

b)

iesniegt Komisijā rakstiskas piezīmes; un

c)

pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.