21.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/58

(1)

Padomes Direktīva 1999/32/EK (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Viens no Savienības vides politikas mērķiem, kā noteikts vides rīcības programmās un jo īpaši Sestajā Vides rīcības programmā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (5), un Septītajā Vides rīcības programmā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1386/2013/ES (6), ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas nerada būtisku nevēlamu ietekmi un risku cilvēka veselībai un videi.

(3)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības.

(4)

Šī direktīva nosaka maksimāli pieļaujamo sēra saturu smagajā degvieleļļā, gāzeļļā, flotes gāzeļļā un flotes dīzeļdegvielā, ko izmanto Savienībā.

(5)

Kuģošanas radītā emisija, ko rada augsta sēra satura flotes degvielas izmantošana, palielina gaisa piesārņojumu ar sēra dioksīdu un cietajām daļiņām, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai un videi un veicina skābos nosēdumus. Ja netiktu veikti šajā direktīvā izklāstītie pasākumi, kuģošanas radītās emisijas līmenis drīz būtu pārsniedzis visu sauszemes avotu kopējo emisijas līmeni.

(6)

Paskābināšanās un sēra dioksīda radītais atmosfēras piesārņojums bojā jutīgas ekosistēmas, samazina bioloģisko daudzveidību un ainavisko vērtību un nelabvēlīgi ietekmē augkopību un mežu augšanu. Pilsētās skābie lieti var radīt ievērojamus ēku bojājumus un apdraudēt arhitektūras mantojumu. Sēra dioksīda radītais piesārņojums var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību un it īpaši to cilvēku veselības stāvokli, kuri sirgst ar elpošanas orgānu slimībām.

(7)

Paskābināšanās ir pārrobežu problēma, kas jārisina gan Savienības, gan arī valstu un vietējā līmenī.

(8)

Sēra dioksīda emisija veicina cieto daļiņu veidošanos atmosfērā.

(9)

Gaisa piesārņojums no piestātnēs esošajiem kuģiem daudzām ostu pilsētām rada būtiskas problēmas saistībā ar to centieniem sasniegt Savienības gaisa kvalitātes robežlielumus.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāveicina krasta elektroenerģijas pieslēgumu izmantošana, jo patlaban kuģiem elektrību parasti nodrošina ar papildu dzinējiem.

(11)

Savienība un atsevišķas dalībvalstis ir parakstījušas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas 1979. gada 13. novembra Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu. Otrajā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Protokolā par pārrobežu piesārņojumu ar sēra dioksīdu paredzēts, ka to parakstījušajām pusēm būtu jāsamazina sēra dioksīda emisijas tikpat vai par 30 % vairāk, nekā noteikts pirmajā Protokolā, un otrais ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Protokols pamatojas uz priekšnoteikumu, ka kritiskās slodzes un robežlīmeņi joprojām būs pārāk augsti dažās jutīgās teritorijās. Būs jāveic papildu pasākumi sēra dioksīda emisijas samazināšanai. Tāpēc Līgumslēdzējām pusēm būtu vēl vairāk jāsamazina sēra dioksīda emisija.

(12)

Sēru, kas nelielā daudzumā ir naftā un akmeņoglēs, jau gadu desmitiem uzskata par galveno “skābo lietu” cēloni un vienu no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem daudzās pilsētu teritorijās un rūpniecības rajonos.

(13)

Pētījumos noskaidrots, ka labums, ko dod sēra emisijas samazināšanās, samazinot sēra saturu degvielā, būs daudzkārt lielāks par ražošanas izmaksām, kas noteiktas ar šo direktīvu. Ir izstrādātas un labi apgūtas tehnoloģijas šķidrā kurināmā sēra satura samazināšanai.

(14)

Saskaņā ar LESD 193. pantu, šai direktīvai nevajadzētu nevienai dalībvalstij liegt saglabāt vai noteikt stingrākus aizsargpasākumus, lai veicinātu to agrīnu īstenošanu attiecībā uz maksimālo sēra saturu flotes degvielā, piemēram, izmantojot emisijas samazināšanas metodes ārpus SOx emisijas kontroles zonām. Šādiem pasākumiem jāatbilst Līgumiem, un par tiem jāpaziņo Komisijai.

(15)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535 (7), dalībvalstīm pirms jaunu, stingrāku aizsargpasākumu noteikšanas par to projektu vajadzētu informēt Komisiju.

(16)

LESD prasa pievērst uzmanību Savienības tālāko reģionu īpatnībām, proti, Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām.

(17)

Dalībvalstīm un reģioniem, kur vides apstākļi tam ir piemēroti, var pieļaut izņēmumus, nosakot sēra satura normatīvus smagajām degvieleļļām.

(18)

Attiecībā uz sēra satura normatīviem smagajām degvieleļļām jānosaka arī izņēmumi, ja to sadedzina iekārtās, kas atbilst emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK (8) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (9) V pielikumā.

(19)

Šīs direktīvas 3. panta 2. punkta d) apakšpunkts vai 3. panta 3. punkta c) apakšpunkts neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcās, vidējam sēra dioksīda emisijas līmenim virs šādām iekārtām nevajadzētu pārsniegt Direktīvā 2001/80/EK vai Direktīvas 2010/75/ES V pielikumā, vai to iespējamajos grozījumos noteiktos normatīvus. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka, pārejot uz citiem, 2. pantā neminētiem kurināmā veidiem, paskābinošo piesārņotājvielu emisija nedrīkstētu palielināties.

(20)

2008. gadā Starptautiskā jūras organizācija (SJO) pieņēma rezolūciju par 1997. gada Protokola VI pielikuma grozījumiem, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kas grozīta, izmantojot ar to saistīto 1978. gada protokolu (MARPOL), kurā ir reglamentēta gaisa piesārņojuma novēršana no kuģiem. Pārskatītais MARPOL VI pielikums stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā.

(21)

Ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu inter alia ievieš stingrākus flotes degvielas sēra satura ierobežojumus gan SOx emisijas kontroles zonās (1,00 % no 2010. gada 1. jūlija un 0,10 % no 2015. gada 1. janvāra), gan jūras teritorijās ārpus SOx emisijas kontroles zonām (3,50 % no 2012. gada 1. janvāra un principā 0,50 % no 2020. gada 1. janvāra). Lielākajai daļai dalībvalstu saskaņā ar to starptautiskajām saistībām ir jāpieprasa, lai uz kuģiem SOx emisijas kontroles zonās no 2010. gada 1. jūlija izmanto degvielu, kuras maksimālais sēra saturs ir 1,00 %. Lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautisko tiesību aktiem un Savienībā garantētu jauno vispārēji noteikto sēra satura standartu pienācīgu ievērošanu, šīs direktīvas noteikumiem būtu jāatbilst pārskatītajam MARPOL VI pielikumam. Lai nodrošinātu tādas degvielas kvalitātes minimumu, kuru izmanto uz kuģiem, lai ievērotu degvielai noteiktās prasības vai tehnoloģiskās prasības, Savienībā nevajadzētu atļaut lietot flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par vispārējo standartu 3,50 % (masas), izņemot attiecībā uz degvielu, ko piegādā kuģiem, kuri izmanto emisijas samazināšanas paņēmienus slēgtā sistēmā.

(22)

Grozījumus MARPOL VI pielikumā attiecībā uz SOx emisijas kontroles zonām ir iespējams veikt saskaņā ar SJO procedūrām. Ja attiecībā uz SOx emisijas kontroles zonu ierobežojumu piemērošanu MARPOL VI pielikumā tiks ieviestas papildu izmaiņas, tostarp atbrīvojumi, Komisijai būtu jāapsver visas minētās izmaiņas un attiecīgā gadījumā nekavējoties jāiesniedz vajadzīgais priekšlikums saskaņā ar LESD, lai šo direktīvu pilnībā pielāgotu SJO noteikumiem par SOx emisijas kontroles zonām.

(23)

Ikviena jauna emisijas kontroles zona būtu jāveido saskaņā ar SJO procedūru atbilstīgi MARPOL VI pielikuma noteikumiem un balstoties uz rūpīgi sagatavotu vides un ekonomikas pamatojumu un zinātniskajiem datiem.

(24)

Saskaņā ar pārskatītā MARPOL VI pielikuma 18. noteikumu dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt šīs direktīvas prasībām atbilstīgas flotes degvielas pieejamību.

(25)

Ņemot vērā vides politikas un kuģošanas radītās emisijas pasaules mēroga ietekmi, būtu jānosaka vērienīgi pasaules mēroga emisijas standarti.

(26)

Savienība turpinās aizstāvēt pret SOx emisiju jutīgu teritoriju iedarbīgāku aizsardzību un katlu kurināmās degvielas pieļaujamā sēra satura samazināšanu SJO.

(27)

Pasažieru kuģi galvenokārt kuģo ostās vai tuvu piekrastes teritorijām, un tiem ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti ostu un piekrastes teritorijās, minētajiem kuģiem ir jāizmanto flotes degviela, kuras maksimālais sēra saturs ir 1,50 %, līdz visiem kuģiem dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās tiks piemēroti stingrāki sēra satura standarti.

(28)

Lai atvieglotu pāreju uz jaunām dzinēju tehnoloģijām, kas varētu vēl vairāk samazināt emisiju jūrniecības nozarē, Komisijai būtu jāturpina pētīt iespējas, kā nodrošināt un veicināt ar gāzi darbināmu dzinēju izmantošanu kuģos.

(29)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, ir vajadzīga pienācīga saistību izpilde attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā. Direktīvas 1999/32/EK ieviešanas pieredze liecina, ka šīs direktīvas pienācīgai ieviešanai vajadzīgs stingrāks monitoringa un izpildes režīms. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina pietiekami bieža un pareiza tirgū laistās vai uz kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana, kā arī kuģu žurnālu un degvielas piegādes pavaddokumentu regulāra pārbaudīšana. Dalībvalstīm arī jāizveido sistēma iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām par šīs direktīvas noteikumu neievērošanu. Lai nodrošinātu informācijas labāku pārredzamību, ir lietderīgi arī noteikt, ka flotes degvielas vietējo piegādātāju reģistram jābūt publiski pieejamam.

(30)

Zemu sēra satura robežvērtību ievērošana flotes degvielai, jo īpaši SOx emisijas kontroles zonās, vismaz īstermiņā var ievērojami palielināt šādas degvielas cenas un negatīvi ietekmēt tuvsatiksmes kuģošanas konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem, kā arī nozaru konkurētspēju valstīs, kas robežojas ar SOx emisijas kontroles zonām. Ir jārod piemēroti risinājumi, lai samazinātu ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas skartajās nozarēs, piemēram, jāparedz, ka var izmantot citus, rentablākus atbilstības panākšanas paņēmienus nekā ar degvielu saistītas metodes un ka vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu. Komisijai, pamatojoties inter alia uz dalībvalstu ziņojumiem, būtu uzmanīgi jāuzrauga ietekme, ko rada kuģniecības nozares atbilstība jaunajiem degvielas kvalitātes standartiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamo kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu, kā arī vajadzības gadījumā būtu jāierosina attiecīgi pasākumi, lai novērstu šādu tendenci.

(31)

Svarīgi ir ierobežot kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu, ņemot vērā, ka arvien lielāks ar sauszemes transportu pārvadājamo preču īpatsvars daudzos gadījumos būtu pretrunā Savienības mērķiem klimata pārmaiņu jomā un palielinātu sastrēgumus.

(32)

Ar jaunajām prasībām par sēra dioksīda emisijas samazināšanu saistītās izmaksas varētu izraisīt kravu novirzīšanu no jūras uz sauszemes transportu un negatīvi ietekmēt nozaru konkurētspēju. Nolūkā sniegt mērķtiecīgu palīdzību Komisijai būtu pilnībā jāizmanto instrumenti, piemēram, programma Marco Polo un Eiropas transporta tīkls, lai sniegtu mērķtiecīgu palīdzību, samazinot kravu novirzīšanas risku. Dalībvalstis var uzskatīt par nepieciešamu sniegt atbalstu operatoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par valsts atbalstu.

(33)

Saskaņā ar pašreizējām pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un neskarot turpmākās izmaiņas tajās, dalībvalstis var paredzēt valsts atbalstu operatoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, tostarp atbalstu esošo kuģu modernizēšanas darbībām, ja šādus atbalsta pasākumus uzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu, jo īpaši saistībā ar piemērojamajām pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Saistībā ar šo Komisija var ņemt vērā, ka dažu emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošana pārsniedz šīs direktīvas prasības, samazinot ne tikai sēra dioksīda emisijas, bet arī cita veida emisijas.

(34)

Būtu jāveicina emisijas samazināšanas paņēmienu pieejamība. Minēto paņēmienu izmantošana var nodrošināt emisijas samazinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs vai pat lielāks nekā ar zema sēra satura degvielas izmantošanu sasniedzamais samazinājums, ja tiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, piemēram, jūras ekosistēmām, un tie tiek izstrādāti, izmantojot atbilstīgus apstiprināšanas un kontroles mehānismus. Savienībā būtu jāatzīst jau zināmie alternatīvie paņēmieni, piemēram, kuģos uzstādītas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas, degvielas maisījumi ar sašķidrināto dabasgāzi vai biodegvielas izmantošana. Svarīgi ir veicināt jaunu piesārņojuma samazināšanas paņēmienu izmēģinājumus un izstrādāšanu, lai papildus citiem iemesliem izvairītos arī no kravu novirzīšanas no jūras uz sauszemes transportu.

(35)

Emisiju samazināšanas paņēmieniem ir nozīmīgs potenciāls samazināt emisiju. Tādēļ Komisijai būtu jāveicina šādu tehnoloģiju testēšana un izstrāde, inter alia apsverot kopīgas ar nozari līdzfinansētas programmas ieviešanu, pamatojoties uz līdzīgu programmu principiem, kā programma Clean Sky.

(36)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāpilnveido pasākumi, kas noteikti Komisijas 2011. gada 16. septembra darba dokumentā “Jūras transporta radīto piesārņojošo vielu emisijas samazināšana un ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopums”.

(37)

Gadījumos, kad tiek traucētas jēlnaftas, naftas produktu vai citu ogļūdeņražu piegādes, Komisija var atļaut dalībvalsts teritorijā noteikt augstākus normatīvus.

(38)

Dalībvalstīm vajadzētu noteikt piemērotus līdzekļus pilnīgas šīs direktīvas noteikumu ievērošanas pārraudzībai. Komisijai vajadzētu saņemt pārskatus par sēra saturu šķidrajā kurināmajā.

(39)

Šajā direktīvā būtu jāiekļauj sīki izstrādāti norādījumi par ziņojuma saturu un formātu, lai nodrošinātu saskaņotu ziņošanu.

(40)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu līdzvērtīgas emisiju vērtības un kritērijus emisijas samazināšanas paņēmienu izmantošanai, kas iekļauti šīs direktīvas I un II pielikumā, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, nodrošinot stingru atbilstību attiecīgajiem SJO instrumentiem, kā arī lai grozītu šīs direktīvas 2. panta a) līdz e) un p) punktu, 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu un 13. panta 3. punktu, lai minētos noteikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(41)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(42)

Ir lietderīgi, ka Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (11), palīdz Komisijai apstiprināt emisijas samazināšanas metodes, uz kurām neattiecas Padomes Direktīva 96/98/EK (12).

(43)

Lai īstenotu šo direktīvu, ir svarīgi noteikt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas. Minētajās sankcijās dalībvalstīm būtu jāparedz naudas sodi, kurus aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie vainīgajiem vismaz liedz gūt saimniecisku labumu, kas izriet no to pārkāpuma, un ka minēto naudas sodu apmērs par atkārtotiem pārkāpumiem pakāpeniski pieaug. Dalībvalstīm šie noteikumi par sankcijām būtu jāpaziņo Komisijai.

(44)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

a)

degvielu, kas paredzēta pētījumiem vai testēšanai;

b)

degvielu, ko pirms sadedzināšanas paredzēts apstrādāt;

c)

degvielu, kas jāpārstrādā naftas pārstrādes rūpnīcās;

d)

degvielu, kas tiek izmantota un laista tirgū Savienības tālākajos reģionos, ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka minētajos reģionos:

e)

degvielu, ko izmanto kara kuģi un citi karadienesta kuģi. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu censties nodrošināt, pieņemot attiecīgus pasākumus, kas nepasliktina šādu kuģu darbības vai darbaspējas, ka minētie kuģi darbojas saskaņā ar šo direktīvu, ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski;

f)

jebkādu degvielas izmantošanu ar īpašu mērķi – kuģa drošības nodrošināšanai vai dzīvības glābšanai jūrā;

g)

jebkādu degvielas izmantošanu uz kuģiem, ja tiem vai to aprīkojumam ir radušies bojājumi, ar noteikumu, ka pēc bojājuma parādīšanās ir veikti visi saprātīgie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu liekās emisijas, un ka ir veikti pasākumi, lai cik ātri vien iespējams salabotu bojājumus. Šo nepiemēro, ja īpašnieks vai kapteinis ir vai nu ar nodomu radījuši bojājumus, vai rīkojušies vieglprātīgi;

h)

degvielu, ko izmanto kuģiem, kuri lieto emisijas samazināšanas paņēmienus saskaņā ar 8. un 10. pantu, neskarot 5. pantu.

a)

“smagā degvieleļļa” ir:

b)

“gāzeļļa” ir:

Šī definīcija neattiecas uz dīzeļdegvielu, kas definēta 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK (13). Šī definīcija neattiecas arī uz degvielu, ko izmanto visurgājējā tehnikā un lauksaimniecības traktoros;

c)

“flotes degviela” nozīmē visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, kas paredzēts izmantošanai vai ko izmanto uz kuģa, ietverot tos kurināmos, kas noteikti ISO 8217. Tā aptver jebkuru šķidro degvielu, kas iegūta no naftas un ko lieto iekšzemes ūdensceļu kuģos vai atpūtas kuģos, kā definēts attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/68/EK (14) 2. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/25/EK (15) 1. panta 3. punktā, kad tie atrodas jūrā;

d)

“flotes dīzeļdegviela” ir visu veidu flotes degviela, kā tā noteikta DMB pakāpei ISO 8217 I tabulā, izņemot atsauci uz sēra saturu;

e)

“flotes gāzeļļa” ir visu veidu flotes degviela, kā tā noteikta DMX, DMA un DMZ pakāpei ISO 8217 I tabulā, izņemot atsauci uz sēra saturu;

f)

“MARPOL” ir 1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada protokolu;

g)

“MARPOL VI pielikums” ir pielikums ar nosaukumu “Noteikumi gaisa piesārņojuma no kuģiem novēršanai”, ko pievienoja MARPOL ar 1997. gada protokolu;

h)

“SOx emisijas kontroles zonas” ir jūras apgabali, ko Starptautiskā jūras organizācija (SJO) ir definējusi kā tādus saskaņā ar MARPOL VI pielikumu;

i)

“pasažieru kuģi” ir kuģi, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus, uz kura pasažieris ir katrs cilvēks, izņemot:

j)

“regulāri pārvadājumi” ir pasažieru kuģu pārvadājumi, kas nodrošina satiksmi starp divām vai vairākām ostām, vai jūras reisi, kas sākas un beidzas vienā un tai pašā ostā, bez pieturvietām:

k)

“karakuģis” ir kuģis, kas pieder valsts bruņotajiem spēkiem, kam ir ārējās pazīmes, kuras atšķir šādus kuģus pēc to piederības, kas ir tāda virsnieka vadībā, kuru pilnvarojusi valsts un kura vārds parādās atbilstīgā dienesta sarakstā vai tā ekvivalentā, un kura komanda pakļauta regulārai bruņoto spēku disciplīnai;

l)

“noenkurotie” kuģi ir kuģi, kas ir droši pietauvoti vai noenkuroti Savienības ostā, kamēr tie iekrauj kravu, izkrauj kravu vai darbojas kā viesnīcas, ietverot laiku, kas nav saistīts ar kravas darbībām;

m)

“laist tirgū” nozīmē piegādāt vai darīt pieejamus trešām personām, pret samaksu vai par velti, jebkurā vietā, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā, flotes degvielas, kas paredzētas sadedzināšanai uz kuģa. Tas nenozīmē piegādāt vai darīt pieejamas flotes degvielas eksportam kuģu kravas tilpnēs;

n)

“tālākie reģioni” ir Francijas aizjūras departamenti, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas, kā izklāstīts LESD 349. pantā;

o)

“emisiju samazināšanas paņēmiens” ir jebkurš aprīkojums, materiāls, ierīce vai aparatūra, ar ko paredzēts aprīkot kuģi, vai citāda procedūra, alternatīva degviela vai atbilstības metode, ko izmanto kā alternatīvu šajā direktīvā noteiktajām prasībām atbilstīgai flotes degvielai ar samazinātu sēra saturu un kas ir pārbaudāma, kvantificējama un īstenojama;

p)

“ASTM metode” nozīmē Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības (American Society for Testing and Materials) 1976. gada izdevuma naftas produktu un smērvielu kvalitātes noteikšanas standartus un tehniskos noteikumus;

q)

“sadedzināšanas iekārta” ir jebkura tehniska iekārta, kurā tiek oksidēts kurināmais, lai izmantotu tā oksidēšanās procesā iegūto siltumenerģiju.

a)

sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Direktīvas 2001/80/EK darbības jomā un uz kurām attiecas minētās direktīvas 4. panta 1. vai 2. punkts vai 4. panta 3. punkta a) apakšpunkts, un kuras atbilst sēra dioksīda emisijas ierobežojumiem, kas šādām iekārtām noteikti minētajā direktīvā;

b)

sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Direktīvas 2001/80/EK darbības jomā un uz kurām attiecas minētās direktīvas 4. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 6. punkts, un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

c)

sadedzināšanas iekārtās, uz kurām neattiecas a) vai b) apakšpunkts un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

d)

sadedzināšanai naftas pārstrādes rūpnīcās, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām attiecīgās naftas pārstrādes rūpnīcas sadedzināšanas iekārtām, neatkarīgi no izmantotās degvielas vai degvielas maisījuma veida, izņemot iekārtas, uz kurām attiecas a) un b) apakšpunkts, gāzturbīnas un gāzes dzinējus, nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs.

a)

sadedzināšanas iekārtās, kas ietilpst Direktīvas 2010/75/ES III nodaļas darbības jomā un kuras atbilst minētās direktīvas V pielikumā šādām iekārtām noteiktiem sēra dioksīda emisiju ierobežojumiem, bet – ja saskaņā ar minēto direktīvu attiecīgās emisiju robežvērtības nav piemērojamas – kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

b)

sadedzināšanas iekārtās, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts un kuru mēneša vidējā sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs;

c)

sadedzināšanai naftas pārstrādes rūpnīcās, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām attiecīgās naftas pārstrādes rūpnīcas sadedzināšanas iekārtām, neatkarīgi no izmantotās degvielas vai degvielas maisījuma veida, izņemot iekārtas, uz kurām attiecas a) apakšpunkts, gāzturbīnas un gāzes dzinējus, nepārsniedz 1 700 mg/Nm3 pie skābekļa tilpumkoncentrācijas 3 % sausās dūmgāzēs.

a)

3,50 % (masas) no 2014. gada 18. jūnija;

b)

0,50 % (masas) no 2020. gada 1. janvāra.

a)

1,00 % (masas) līdz 2014. gada 31. decembrim;

b)

0,10 % (masas) no 2015. gada 1. janvāra.

—

kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, un

—

visiem kuģiem, kamēr tie atrodas dalībvalsts ostā, gadījumā, ja dalībvalstis robežojas ar SOx emisijas kontroles zonu.

a)

sniedz pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai censtos nodrošināt atbilstību; un

b)

sniedz apliecinājumu, ka tas ir centies iegādāties flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai, saskaņā ar tā reisa plānu un – ja tā nav bijusi pieejama paredzētajā vietā – ir īstenoti centieni, lai rastu alternatīvus šādas flotes degvielas avotus, un ka, neraugoties uz maksimāliem pūliņiem iegūt flotes degvielu, kas atbilst šai direktīvai, tā nav bijusi pieejama iegādei.

a)

uztur publiski pieejamu vietējo flotes degvielas piegādātāju reģistru;

b)

nodrošina, ka visas to teritorijās pārdotās flotes degvielas sēra saturu piegādātājs dokumentē degvielas piegādes pavaddokumentā, kam pievienots aizzīmogots paraugs, kuru paraksta saņēmēja kuģa pārstāvis;

c)

veic pasākumus pret flotes degvielas piegādātājiem, ja konstatēts, ka tie piegādājuši degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentos norādītajai specifikācijai;

d)

nodrošina, ka tiek veikta koriģējoša darbība, lai konstatēto neatbilstīgo flotes degvielu piemērotu prasībām.

a)

visiem gadījumiem, kad kuģiem saskaņā ar publicētiem grafikiem paredzēts atrasties enkurvietā mazāk par divām stundām;

b)

kuģiem, kuriem izslēdz visus dzinējus un izmanto krasta elektroenerģijas pieslēgumu, kamēr tie atrodas noenkuroti ostās.

a)

ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu I un II pielikumu;

b)

attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātas emisijas uzraudzības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

a)

SJO izstrādātās pamatnostādnes;

b)

visu saskaņā ar 10. pantu veikto izmēģinājumu rezultātus;

c)

ietekmi uz vidi, tostarp sasniedzamo emisijas samazinājumu, un ietekmi uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros; un

d)

monitoringa un verifikācijas iespējas.

a)

Komisiju un ikvienu attiecīgo ostas valsti rakstiski informē vismaz sešus mēnešus pirms izmēģinājumu sākuma;

b)

izmēģinājumu atļauju derīguma termiņš nepārsniedz 18 mēnešus;

c)

visi iesaistītie kuģi uzstāda viltojumdrošu aprīkojumu nepārtrauktam dūmgāzu emisijas monitoringam un to izmanto visu izmēģinājumu laiku;

d)

visi iesaistītie kuģi panāk emisijas samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents tam, ko varētu panākt ar šajā direktīvā precizētajiem degvielas sēra satura ierobežojumiem;

e)

visā izmēģinājumu laikā tiek izmantotas attiecīgā emisijas samazināšanas paņēmiena radītajiem atkritumiem atbilstīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas;

f)

visā izmēģinājumu laikā tiek novērtēta ietekme uz jūras vidi, jo īpaši uz ekosistēmām ostu teritorijās, ostu akvatorijā un estuāros; un

g)

sešu mēnešu laikā pēc izmēģinājumu beigām Komisijai tiek sniegti visi rezultāti, un tie ir publiski pieejami.

a)

kuģa žurnālu un degvielas piegādes pavaddokumentu inspekcija; un

b)

attiecīgā gadījumā – šādus paraugu ņemšanas un analīzes līdzekļus:

a)

paraugu ņemšanas biežumu;

b)

paraugu ņemšanas metodēm;

c)

pārbaudāmajai degvielai reprezentatīva parauga definīciju.