(1)

Starptautiskās aizsardzības pieprasītāju pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 604/2013 (1) (“Dublinas regula”) dalībvalstis ir apturējušas kopš 2011. gada pēc diviem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem (EST) (2), kuros tika konstatēti trūkumi Grieķijas patvēruma sistēmā, kā rezultātā tika pārkāptas to starptautiskās aizsardzības pieprasītāju pamattiesības, kurus pārsūta no citām dalībvalstīm uz Grieķiju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (3).

(2)

Kopš ECT 2011. gada sprieduma lietā “M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju” Eiropas Padomes Ministru komiteja uzrauga situāciju Grieķijā, pamatojoties uz progresa ziņojumiem, kas Grieķijai jāiesniedz kā pierādījums par sprieduma izpildi, un pamatojoties uz NVO un starptautisko organizāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), kuras darbojas Grieķijā, pierādījumiem.

(3)

M.S.S. sprieduma rezultātā Grieķija apņēmās reformēt savu patvēruma sistēmu, pamatojoties uz valsts rīcības plānu attiecībā uz patvēruma reformu un migrācijas pārvaldību, kas iesniegts 2010. gada augustā un pārskatīts 2013. gada janvārī (“Grieķijas rīcības plāns”). Grieķija 2015. gada 1. oktobrī iepazīstināja Padomi ar plānu pārcelšanas shēmas un karsto punktu īstenošanā, kurā turklāt izklāstītas konkrētas darbības, kurām jāpiešķir prioritāte, lai nodrošinātu, ka patvēruma un uzņemšanas jomās tiek īstenotas tās darbības, par kurām panākta vienošanās.

(4)

Komisija 2016. gada 10. februārī adresēja Grieķijas Republikai pirmo ieteikumu par steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu (“pirmais ieteikums”) (4). Kopš tā laika Grieķijas iestādes ar Komisijas, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), dalībvalstu un starptautisko un nevalstisko organizāciju (NVO) palīdzību ir pastāvīgi centušās uzlabot patvēruma sistēmas darbību saskaņā ar pirmajā ieteikumā iekļautajiem septiņiem punktiem.

(5)

Tajā pašā laikā pašreizējā bēgļu un migrācijas krīze joprojām rada milzīgu spiedienu uz Grieķijas patvēruma un migrācijas sistēmu, jo Grieķija ir galvenā pirmās ieceļošanas valsts Vidusjūras austrumu maršrutā. Laikposmā no 2016. gada janvāra līdz aprīlim Grieķijā ieradās vairāk nekā 157 000 neatbilstīgu migrantu. Neilgi pēc Komisijas pirmā ieteikuma Eiropadomes locekļi un Turcijas valdība 2016. gada martā vienojās par ES un Turcijas paziņojumu. Kaut gan šā paziņojuma rezultātā ievērojami samazinājās katru dienu Grieķijā no Turcijas ieceļojošo personu skaits, tas tomēr Grieķijas iestādēm uzlika jaunus pienākumus (5). Situācija Grieķijā ievērojami mainījās arī pēc Rietumbalkānu maršruta de facto slēgšanas, kas novērsa trešo valstu valstspiederīgo tālāku ceļošanu. Tā rezultātā Grieķijā ir iestrēguši aptuveni 57 000 neatbilstīgi ieceļojušu trešo valstu valstspiederīgo (6). Tajā pašā laikā ne visas dalībvalstis līdz šim ir apmierinoši īstenojušas pārcelšanas shēmas, un tām vēl ir jāmazina spiediens, ar ko Grieķija saskaras (7).

(6)

2016. gada 8. jūnijā tika sākts tā saucamais pirmsreģistrācijas process ar mērķi reģistrēt visus tos neatbilstīgos trešo valstu valstspiederīgos, kuri grib iesniegt patvēruma pieteikumu un kuri Grieķijā ieradās pirms 2016. gada 20. marta, un kuri vēl nav centušies Grieķijas iestādēs savu uzturēšanos nokārtot kā atbilstīgu (8). Šo procesu veic Grieķijas Patvēruma dienests kopā ar EASO, UNHCR un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM), un to atbalsta Komisija. Pirmsreģistrācijas process turpināsies līdz 2016. gada jūlija beigām, un ir paredzams, ka Grieķijā būs jāuzņem aptuveni 50 000 iespējamo patvēruma pieteikuma iesniedzēju, kuri gaidīs lēmumu savā lietā attiecībā uz tiesību uz starptautisko aizsardzību atzīšanu, pārcelšanu vai pārsūtīšanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar Dublinas regulu. Sagaidāms, ka šis process atvieglos un paātrinās oficiālu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegšanu Patvēruma dienestā pēc tam, kad jau būs veikta personas primsreģistrācija. Atbilstīgi jaunajai sistēmai tiks izvietotas komandas, lai atvērtu uzņemšanas centrus personu reģistrācijai tieši viņu izmitināšanas vietās. Reģistrācijas noslēgumā personām tiks izsniegta oficiāla patvēruma meklētāja apliecība. Saskaņā ar šo primsreģistrācijas procesu sagaidāms, ka patvēruma pieteikumu skaits 2016. gadā varētu būt vismaz četras reizes lielāks nekā 2015. gadā (13 197).

(7)

Par spīti Grieķijas veiktajiem pastāvīgajiem pasākumiem savas patvēruma sistēmas uzlabošanā, vēl joprojām ir jāpanāk ievērojams progress, pirms varēs atsākt pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas regulu. Šajā ieteikumā norādītas galvenās jomas, kurās Grieķijas iestādēm joprojām ir jāveic reformas, lai novērstu trūkumus patvēruma sistēmā, kā tas izklāstīts iepriekš minētajos spriedumos, lai nodrošinātu pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu.

(8)

Komisija 2016. gada 7. martā saņēma pirmo Grieķijas progresa ziņojumu, kurā norādīti daži no uzlabojumiem, kas veikti Komisijas pirmajā ieteikumā minētajos jautājumos. Grieķijas iestādes 2016. gada 18. maija un 8. jūnija vēstulēs sniedza papildu informāciju.

(9)

Komisija secināja, ka ir panākts progress Grieķijas tiesību aktu reformēšanā un pārstrādātās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (9) (“Patvēruma procedūras”) jauno tiesību normu un dažu pārstrādātās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (10) (“Uzņemšanas apstākļi”) tiesību normu transponēšanas nodrošināšanā. Grieķijas parlaments jauno likumu (Likums Nr. 4375/2016) pieņēma 2016. gada 3. aprīlī, taču spēkā stājās tikai daļa tā noteikumu (11).

(10)

Pēc ES līderu samita 2015. gada 25. oktobrī Grieķija apņēmās līdz 2015. gada beigām palielināt starptautiskās aizsardzības pieprasītāju un neatbilstīgo migrantu uzņemšanas kapacitāti līdz 30 000 vietām, un UNHCR apņēmās nodrošināt īres subsīdijas un viesģimeņu programmas vēl vismaz 20 000 personu. Grieķija ir panākusi progresu, izveidojot virkni ārkārtas uzņemšanas centru, un, pamatojoties uz Grieķijas iestāžu 2016. gada 10. jūnijā sniegto dienas informāciju, gan neatbilstīgajiem migrantiem, gan starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem ir pieejami vairāk nekā 50 000 pagaidu ārkārtas uzņemšanas centru un pastāvīgās uzņemšanas vietu (12).

(11)

Kaut gan Grieķija ievērojami palielināja neatbilstīgo migrantu un starptautiskās aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas kapacitāti, lielākā daļa šo centru ir tikai pagaidu ārkārtas (uzņemšanas) centri, un dažos no tiem tiek nodrošināti tikai paši elementārākie uzņemšanas apstākļi, piemēram, pārtika, ūdens, sanitārie apstākļi un medicīniskā pamataprūpe, bet dažos netiek nodrošināta pat medicīniskā pamataprūpe (13). Lai arī uz ļoti īsu laikposmu, kamēr personas varēs pārcelt uz labākiem centriem, tas būtu pietiekami, šie apstākļi un vietas neatbilst Direktīvā 2013/33/ES noteiktajām prasībām attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem. Tāpēc ir būtiski, lai Grieķija pakāpeniski, taču steidzamības kārtā izveidotu pienācīgus un standartam atbilstošus, tieši patvēruma meklētājiem paredzētus pastāvīgus atklāta tipa uzņemšanas centrus un nodrošinātu pietiekamu pagaidu uzņemšanas centru kapacitāti, kuros varētu uzņemt bēgļus gadījumā, ja negaidīta pieplūduma dēļ pietrūktu uzņemšanas vietu.

(12)

2016. gada janvārī Komisija un UNHCR parakstīja Deleģēšanas nolīgumu kopumā par summu EUR 80 miljoni, lai izveidotu 20 000 atklāta tipa izmitināšanas vietu, kas galvenokārt paredzētas starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu (14). Šādas vietas sākumā tiks izveidotas saskaņā ar UNHCR pārvaldītu īres mājokļu shēmu. Vienlaikus ar šādu vietu veidošanu tiek apspriesta iespēja pārskatīt Deleģēšanas nolīgumu, tiecoties izveidot aptuveni 6 000 vietu pārcelšanas centros un nevis dzīvokļos un apstiprināt, ka izmitināšanai paredzētajā mērķgrupā var iekļaut arī patvēruma meklētājus, kuri nevēlas tikt pārcelti vai kurus nākotnē varētu pārsūtīt uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu. Saskaņā ar UNHCR2016. gada 6. jūnija datiem pārcelšanas pieteikuma iesniedzējiem ir izveidotas 6 385 uzņemšanas vietas, no kurām lielākā daļa ir viesnīcās un dzīvokļos (15).

(13)

Būtiski uzlabojumi ir konstatēti reģionālo patvēruma biroju izveidē. Grieķijas tiesību akti paredz reģionālo patvēruma biroju izveidi Atikas, Saloniku, Trāķijas, Ēpeiras, Tesālijas reģionos, Rietumgrieķijā, Krētā, Lesbā, Hijā, Samā, Lerā un Rodā (16). Pašlaik strādā astoņi reģionālie biroji Atikas, Trāķijas, Saloniku, Lesbas, Samas, Hijas un Rodas reģionos. Tuvākajos mēnešos tiks atvērts papildu reģionālais patvēruma birojs Atikas reģionā (Pirejā). 2016. gadā sāks darboties vēl četri reģionālie patvēruma biroji Kosas, Leras, Krētas salā (Iraklijā) un Rietumgrieķijā (Patrā) – šim birojam vajadzētu sākt darboties jau pavisam drīz. Vēl atliek izveidot plānotos reģionālos patvēruma birojus Tesālijas (Volā) un Ēpeiras (Joanninnā) reģionos. Turklāt divas papildu patvēruma vienības ir izveidotas Hijā un Kosā, un līdz ar to pavisam darbojas piecas patvēruma vienības (Amigdalezā, Ksantē, Patrā, Hijā un Kosā). Pārcelšanas vienība ir izveidota arī Alimā, un ir sagaidāms, ka tā sāks darbu 2016. gada jūlijā.

(14)

Grieķijas iestādes savā pirmajā ziņojumā turklāt norādīja, ka tās pieņem darbā papildu darbiniekus Patvēruma dienestā, tiecoties palielināt tā pieteikumu apstrādes kapacitāti. Pašlaik Patvēruma dienestā strādā 370 darbinieki, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, nozīmē divreiz vairāk cilvēkresursu. Trešdaļa no tiem ir līgumdarbinieki, ar kuriem noslēgti terminēti līgumi, kas tiek finansēti no dažādiem ES un EEZ finansējuma avotiem. Grieķijas parlaments apstiprināja vēl 300 pastāvīgo darbinieku vietu, kurās darbiniekus pieņems tuvākajos mēnešos (17). Šie darbinieki būs papildus tiem līgumdarbiniekiem, kurus pieņēmis UNHCR, un dalībvalstu ekspertiem, kas Grieķijas Patvēruma dienestā izvietoti uz noteiktu laiku, izmantojot EASO. Tomēr ir acīmredzams, ka pašreizējais un plānotais Patvēruma dienesta darbinieku skaits joprojām nav pietiekams, lai pienācīgi varētu izskatīt pašlaik saņemtās un sagaidāmās lietas. Grieķijai būtu jānodrošina, ka Patvēruma dienests nākotnē tiktu pastiprināts, piešķirot ievērojami vairāk darbinieku un materiālo resursu, lai dienests varētu izskatīt arvien pieaugošo patvēruma pieprasījumu skaitu. Šajā nolūkā būtu jāveic vajadzību novērtējums, tajā ņemot vērā patvēruma pieteikumu skaitu, kas, iespējams, Grieķijas Patvēruma dienestam būs jāizskata vienlaicīgi, un pieejamos darbiniekus, kuri būs vai varētu būt vajadzīgi šo pieteikumu izskatīšanai.

(15)

Būtu pakāpeniski jāizveido jaunā Pārsūdzību iestāde un pārsūdzības komitejas, kas izveidotas saskaņā ar nesen pieņemto tiesību aktu (Likums Nr. 4375/2016), un tām būtu pilnībā jāsāk strādāt līdz 2016. gada beigām. Ņemot vērā iespējamo iesniegumu skaita ievērojamo pieaugumu Grieķijā tuvākajos mēnešos, ir būtiski, lai darbotos Pārsūdzību iestāde, kuras rīcībā būtu pietiekams darbinieku skaits un kura varētu izskatīt sagaidāmo ievērojami pieaugušo pārsūdzību skaitu. M.S.S. spriedumā Grieķija tika īpaši kritizēta par to, ka Grieķijā nav pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība, līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai nākotnē, kad varētu atsākt pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas regulu, patvēruma pieprasītāji varētu efektīvi izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz negatīviem spriedumiem viņu pieprasījumos.

(16)

Tikmēr vecajām neizskatīto lietu pārsūdzības komitejām, kas tika izveidotas, lai izskatītu patvēruma pieprasītāju pārsūdzības saistībā ar Grieķijā neizskatītajām lietām, tiek piešķirtas papildu pilnvaras. Pārejas periodā šīs neizskatīto lietu komitejas papildus pieprasījumu izskatīšanai pēc būtības saistībā ar pirmajā instancē pieņemtajiem lēmumiem apņemas izskatīt sūdzības par lēmumiem, kas, pamatojoties uz pieņemamību, pieņemti, īstenojot ES un Turcijas paziņojumu.

(17)

Lielāks progress panākts attiecībā uz ieilgušo neizskatīto sūdzību skaitu saskaņā ar “veco procedūru”, kas reglamentēta ar prezidenta Dekrētu 114/2010. Pašreizējais neizskatīto sūdzību skaits ir aptuveni 13 975 (no visām aptuveni 51 000 lietām, kas tiek uzskatītas kā savlaicīgi neizskatītas 2013. gada sākumā). Grieķijas iestādes apņēmās humānās palīdzības nolūkos piešķirt atļauju tām personām, kuru patvēruma pieteikumi nav ilgstoši izskatīti un kuras saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 4375/2016 ir tiesīgas saņemt uzturēšanās atļauju humanitāru vai citu ārkārtas apsvērumu dēļ. Ir sagaidāms, ka, īstenojot šo pasākumu, tiks izskatītas aptuveni 10 000 neizskatīto lietu. Uzturēšanās atļaujas tiks izsniegtas uz diviem gadiem, un tās varēs atjaunot (18). Tās garantēs tādas pašas tiesības un priekšrocības, kādas tiek garantētas tām personām, kurām Grieķijā ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss (19). Grieķijai būtu jāpanāk arī turpmāks progress un jāizskata šajā sakarībā uzkrājušās sūdzības, nodrošinot, ka sūdzību iesniedzējiem, kuru sūdzība vēl nav izskatīta, būtu iespēja izmantot savas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību.

(18)

Jaunajā tiesību aktā (Likums Nr. 4375/2016) paredzēts, ka sūdzības iesniegšanas laikā tās iesniedzējam tiek nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, taču praksē Grieķijas iestādes līdz šim bezmaksas juridisko palīdzību nav sniegušas. Tiek pabeigts darbs pie ministrijas lēmuma par juridiskās palīdzības sniegšanu īstenošanas saskaņā ar Likumu Nr. 4375/2016, un Grieķijas iestādes 2016. gada 8. jūnijā izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību sūdzību iesniegšanas posmā 6 750 atbilstīgos gadījumos saskaņā ar valsts programmu, ko finansē Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), lai palīdzētu izveidot to advokātu sarakstu, kuri sniedz juridisko palīdzību (20). Priekšlikumus var iesniegt līdz 2016. gada 24. jūnijam. Turklāt ar UNHCR ir parakstīts dotācijas nolīgums par kopējo summu EUR 30 miljoni, kuru finansēs no ES ārkārtas palīdzības līdzekļiem. Līdztekus citiem pasākumiem, UNHCR šos līdzekļus izmantos, lai sniegtu bezmaksas juridisko palīdzību starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem sūdzību iesniegšanas posmā uz laiku līdz četriem mēnešiem, līdz Grieķijas iestādes, kā tas ir sagaidāms, ieviesīs savu bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu. Grieķijai būtu nekavējoties jāveic nepieciešamie pasākumi, lai garantētu tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību patvēruma procedūras laikā.

(19)

Jaunais Likums Nr. 4375/2016 paredz jauna Uzņemšanas direktorāta un Sociālās integrācijas direktorāta izveidi, kuros būtu īpaši departamenti nepavadītu nepilngadīgo uzņemšanai un integrācijai, tostarp tiktu nodrošināts pārstāvis. Neraugoties uz to, Grieķijas iestādēm ir jāpieņem īstenošanas pasākumi, lai gādātu par to, ka nepavadītiem nepilngadīgajiem praksē tiek nodrošinātas pienācīgas procesuālās garantijas un uzņemšanas apstākļi. Kaut gan Grieķijas valdība (21) jau ir pieņēmusi ministrijas lēmumu par tādu nepavadītu nepilngadīgo vecuma novērtēšanu, kuri meklē patvērumu, ir jāpieņem vēl viens prezidenta dekrēts, kurā būtu ietverti nosacījumi efektīvai aizbildnības sistēmai.

(20)

No 2016. gada jūnija nepavadītu nepilngadīgo uzņemšanai Grieķijā kopumā ir pieejamas 585 vietas. Pašlaik šīs vietas ir pilnībā aizņemtas un rindā uz uzņemšanu gaida 625 nepavadīti nepilngadīgie, kuri ir jāizvieto piemērotās telpās. Saskaņā ar Komisijai 2016. gada 8. jūnijā nosūtīto Grieķijas iestāžu vēstuli Grieķija līdz 2016. gada jūlija beigām plāno izveidot vēl 800 nepavadītiem nepilngadīgajiem paredzētu uzņemšanas vietu. Grieķijai ir jānodrošina atbilstošs skaits nepavadītiem nepilngadīgajiem paredzētu uzņemšanas vietu, lai būtu iespējams izmitināt visus nepilngadīgos.

(21)

NVO pauž arvien lielākas bažas par to, ka Grieķijā daudziem bērniem nav piekļuves izglītībai un ka situācija attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem kopumā ir nedroša, dažas no tām norāda, ka bērni līdz brīdim, kad tiek atrasta viņiem atbilstoša izmitināšanas vieta, joprojām tiek turēti aizturējumā.

(22)

Eiropas Komisija Grieķijai ir nodrošinājusi ievērojamu finansējumu, lai palīdzētu šai valstij tās centienos nodrošināt savas patvērumu sistēmas atbilstību ES standartiem.

(23)

Kopš 2015. gada sākuma Grieķijai – vai nu tieši Grieķijas iestādēm, vai arī ar Savienības aģentūru un Grieķijā darbojošos starptautisko organizāciju starpniecību – kā ārkārtas palīdzība kopumā tika piešķirti EUR 262 miljoni no iekšlietām paredzētajiem līdzekļiem (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) un Iekšējās drošības fonds (ISF)), no kuriem aptuveni EUR 81 miljons tika piešķirts 2016. gada maijā. Kā ārkārtas finansējums 2016. gada 20. maijā tika piešķirti kopumā EUR 56 miljoni, no kuriem Grieķijas iestādēm piešķīra EUR 13 miljonus, IOM – EUR 13 miljonus un UNHCR – EUR 30 miljonus, lai palielinātu Grieķijas iestāžu kapacitāti migrantu reģistrēšanā un viņu patvēruma pieteikumu apstrādē, radītu labākus apstākļus neaizsargātiem migrantiem, pastiprinātu reģistrācijas un patvēruma procesu ar papildu cilvēkresursiem, nodrošinātu labāku IT infrastruktūru un palielinātu tulku pieejamību, kā arī nodrošinātu labāku piekļuvi informācijai. Komisija 2016. gada 24. maijā kā ārkārtas finansējumu (AMIF) piešķīra EASO EUR 25 miljonus, lai palielinātu tā spējas sniegt atbalstu Grieķijas iestādēm. Šis finansējums sekmēs ārkārtas reaģēšanas plāna īstenošanu, kuru kopīgi izstrādāja Komisija, Grieķijas iestādes un attiecīgās ieinteresētās personas ar mērķi pievērsties pašreizējās humanitārās situācijas risināšanai uz vietas un ES un Turcijas 18. marta paziņojuma īstenošanai.

(24)

Šī ārkārtas palīdzība papildina EUR 509 miljonus, kas Grieķijai tika piešķirti 2014.–2020. gadam tās nacionālajām programmām AMIF un ISF ietvaros, un tādējādi Grieķija ir pirmā no ES dalībvalstīm, kas izmanto ES Iekšējās drošības fonda līdzekļus.

(25)

Grieķijai būtu jānodrošina, ka šādi finanšu resursi bez turpmākas kavēšanās pilnībā tiek izmantoti visefektīvākajā un vislietderīgākajā veidā. Šajā nolūkā būtu nekavējoties jāpabeidz Grieķijas valsts programmu pārskatīšana Iekšējās drošības fonda (AMIF, ISF) ietvaros, tiecoties tās pieskaņot jaunajām prioritātēm. Tāpat būtu nekavējoties jāpabeidz par šo līdzekļu pārvaldīšanu atbildīgās iestādes pārcelšana uz to pašu ministriju, kura tāpat pārvalda struktūrfondu līdzekļus, tiecoties nodrošināt efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu. Grieķijai jo īpaši būtu līdz galam jāatrisina virkne jautājumu saistībā ar praktisko īstenošanu (darbinieki, pārvalde un kontrole, revīzijas atzinums, oficiālais paziņojums), lai jaunā atbildīgā iestāde varētu sākt darbu līdz 2016. gada jūlijam.

(26)

Kā tas tiek atzīts Komisijas 2016. gada 4. marta paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu” (22), pilnībā funkcionējošās Dublinas sistēmas nodrošināšana ir neatņemama tādu plašāku pasākumu sastāvdaļa, kas nepieciešami patvēruma, migrācijas un robežpolitikas stabilizācijai. Šo pasākumu rezultātā būtu jāpanāk atgriešanās pie Šengenas zonas normālas darbības vēlākais līdz 2016. gada decembrim. Tāpēc ir svarīgi, ka Grieķija nekavējoties īsteno šajā lēmumā noteiktos atlikušos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūtīšanas atsākšanu uz Grieķiju var sākt šajā pašā laikposmā, bet ne vēlāk kā līdz 2016. gada decembrim. Vienlaikus prioritāte būtu jāpiešķir Dublinas noteikumu reformai, kā to ierosinājusi Komisija (23), par galveno mērķi izvirzot solidaritāti un taisnīgu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm.

(27)

Ar regulāriem Grieķijas ziņojumiem par progresu šo darbību īstenošanā, kā arī citiem attiecīgajiem elementiem, tostarp gaidāmajiem UNCHR un citu attiecīgo organizāciju ziņojumiem, būtu jāprecizē novērtējums par to, vai apstākļi ir tādi, kas ļauj dalībvalstīm atsākt individuālas pārsūtīšanas uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, paturot prātā, ka pārsūtīšanu apmēram un pārsūtāmo personu kategorijām vajadzētu atbilst panāktajam konkrētajam progresam. Grieķijai būtu jāiesniedz atjaunināts ziņojums par periodu no 2016. gada aprīļa līdz jūnijam, jo 2016. gada jūnijā netika iesniegts ikmēneša ziņojums par nākamo pārskata periodu.

(28)

Komisija plāno 2016. gada septembrī apkopot gūtos panākumus un atbilstīgi atjaunināt savus konkrētos ieteikumus.

(29)

Atsākot pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, būtu jāņem vērā tas, ka Grieķijai joprojām nākas risināt jautājumus saistībā ar varbūtēji lielo skaitu jaunu patvēruma pieprasītāju, jo īpaši saistībā ar tā saucamo pirmsreģistrāciju, un būtu jāizvairās Grieķijai uzlikt pārmērīgu slogu.

(30)

Atbildība par lēmumu atsākt šādu pārsūtīšanu individuālos gadījumos ir dalībvalstu iestāžu ekskluzīvā kompetencē, kuras atrodas tiesu kontrolē, kas var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālus nolēmumus par Dublinas regulas interpretāciju,