18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/90


PADOMES IETEIKUMS

(2016. gada 12. jūlijs)

par Slovēnijas 2016. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas 2016. gada stabilitātes programmu

(2016/C 299/22)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (2), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Slovēnija bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Slovēnijas valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Slovēnijai būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana.

(2)

2016. gada ziņojums par Slovēniju tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Slovēnijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Slovēnijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Ziņojumā bija ietverts arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotais padziļinātais pārskats. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze vedina to secināt, ka Slovēnijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Nepilnības banku sektorā, uzņēmumu parādsaistības, ieguldījumu trūkums un ilgtermiņa fiskālās stabilitātes risks rada neaizsargātību, kas būs jārisina. Slovēnijas banku sektorā ir atgriezusies uzticēšanās. Tomēr kredītu pieaugums joprojām ir negatīvs, un ieņēmumus nenesošu kredītu līmenis saglabājas samērā augsts. Ir būtiski, lai Slovēnija novērstu fiskālās stabilitātes riskus, kas rodas no arvien lielāka spiediena veselības aprūpes un pensiju sistēmu jomā, kā arī samazinātu palielināto valsts parādu. Nepieciešams arī turpmāk samazināt šķēršļus ieguldījumiem, jo īpaši valsts pārvaldes jomā. Nepieciešams nostiprināt sociālo partneru iesaisti politikas izstrādē un strukturālo reformu īstenošanā, jo īpaši pensiju, veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un darba tirgus politikas jomās.

(3)

Slovēnija 2016. gada 15. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Slovēnijas 2016. gada stabilitātes programma liecina par to, ka bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekme uz budžetu ir ievērojama, un sniedz pietiekamus pierādījumus par minēto budžeta papildu izmaksu vērienu un būtību. Kā norāda Komisija, attiecināmie papildu izdevumi veidoja 0,06 % no IKP 2015. gadā un pašlaik tiek lēsti 0,07 % apmērā no IKP 2016. gadā. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā izklāstītie noteikumi atļauj šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums ir ārkārtas notikums, tā ietekme uz Slovēnijas publiskajām finansēm ir ievērojama un ilgtspēja, pieļaujot īslaicīgu novirzi no vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai nepieciešamajām korekcijām, netiktu apdraudēta. Lai gan šis noteikums nav piemērojams attiecībā uz 2015. gadu, jo Slovēnijai tika piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, attiecībā uz 2016. gadu galīgais novērtējums, tostarp par attiecināmajām summām, tiks veikts 2017. gada pavasarī, pamatojoties uz Slovēnijas iestāžu sniegtajiem novērotajiem datiem.

(6)

Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas Slovēnijai piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, un uz to attiecas pārejas noteikums par parādu. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances pakāpenisku uzlabošanos no 2,2 % no IKP 2016. gadā līdz 0,4 % no IKP 2019. gadā. Tiek plānots, ka vidējā termiņa budžeta mērķis – strukturālā ziņā līdzsvarots budžets, kurā nav ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības – tiks sasniegts 2020. gadā, proti, pēc programmas darbības laika beigām. Tomēr pārrēķinātā strukturālā bilance (5) norāda, ka strukturālais deficīts 2019. gadā būs 1,2 % no IKP. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies līdz 80,2 % no IKP 2016. gadā un turpinās samazināties līdz 73,8 % no IKP 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Tomēr pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2017. gadu, netika pietiekamā mērā precizēti. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada pavasara prognozi tiek lēsts, ka Slovēnijas starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu 2017. gadā būs 1,8 % apmērā no IKP, savukārt potenciālā izaugsme tiek prognozēta 1,1 % apmērā un reālais IKP pieaugums – 2,3 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz to, ir novērtēts, ka Slovēnijai 2017. gadā būs labvēlīgi apstākļi un būs nepieciešams veikt strukturālo korekciju 1 % apmērā no IKP. Tomēr konkrētajā Slovēnijas gadījumā pastāv būtiska nenoteiktība saistībā ar potenciālās izaugsmes un starpības starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu aprēķinu, jo darba tirgus ir specifiskā stāvoklī, laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam notika ļoti liela ekonomiskā lejupslīde un tiek īstenotas strukturālās reformas. Tādas alternatīvas aplēses par starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, kas aptver ilgāku laikposmu, atspoguļo pašreiz notiekošo aplēšanas metodes pārskatīšanu un liecina par vienmērīgāku starpības starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu profilu Slovēnijai, norādot uz to, ka būtu pāragri secināt, ka Slovēnijas ekonomikai 2017. gadā būs labvēlīgi apstākļi. Tādēļ pašreizējos apstākļos šķiet piemērotāk prasīt, lai 2017. gadā tiktu veikts strukturāls pasākums saskaņā ar “normālu apstākļu” nosacījumiem. Šķiet, ka pastāv risks nedaudz novirzīties no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidējā termiņa mērķi 2016. gadā un, ja politika nemainīsies, pastāv būtiskas novirzes risks 2017. gadā. Secinājums attiecībā uz 2016. gadu nemainītos gadījumā, ja bēgļu ārkārtējā pieplūduma ietekme uz budžetu tiktu izslēgta no novērtējuma. Tiek prognozēts, ka Slovēnija ievēros pārejas noteikumu par parādu 2016. gadā un kopumā ievēros to 2017. gadā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Slovēnija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādējādi, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi.

(7)

Parlaments 2015. gada jūlijā pieņēma Fiskālo noteikumu likumu. Tomēr vēl ir jāieceļ neatkarīga fiskālā padome, kas uzraudzītu minēto noteikumu īstenošanu. Turklāt, joprojām nav veikta Publisko finanšu likuma pārskatīšana, kura vajadzīga, lai nodrošinātu, ka Fiskālo noteikumu likums darbojas pilnībā, un kuras mērķis ir nodrošināt normatīvu pamatu daudzgadu pieejai budžeta izstrādē.

(8)

Augstais valsts parāda līmenis, kas ievērojami pārsniedz 60 % no IKP, padara Slovēniju neaizsargātu pret nominālās izaugsmes un procentu likmju satricinājumiem. Tajā pašā laikā Slovēnijas sabiedrība noveco ātrāk nekā vairākumā dalībvalstu. Slovēnija saskaras ar lielu risku attiecībā uz publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka tai no visām dalībvalstīm ir lielākais ilgtermiņa ilgtspējas nepietiekamības rādītājs, kas izriet no prognozētā pieauguma saistībā ar valsts pensiju tēriņiem, kā arī veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izdevumiem. Prognozētie valsts tēriņi pensijām ir lielākie visās dalībvalstīs, un tiek lēsts, ka tie pieaugs no 11,8 % no IKP 2013. gadā līdz 15,3 % 2060. gadā. Tiek prognozēts, ka vecumatkarības koeficients laikposmā no 2013. gada līdz 2060. gadam pieaugs vairāk nekā divkārt, radot ievērojamu spiedienu uz pensiju sistēmām. Prognozētās netiešās saistības, kas attiecas uz novecošanas izmaksām, atspoguļo ilgtermiņa problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu. Turklāt var sagaidīt, ka nākotnē darbiniekiem, kam nav pilna darba stāža, radīsies problēmas attiecībā uz atbilstību, jo ir arvien vairāk cilvēku ar nepilnu vai īsu darba stāžu (arī saistībā ar vēlu pievienošanos darba tirgum), kuri strādā periodiska rakstura darbus un kuru iemaksu īpatsvars ir mazs. 2016. gada aprīlī tika publicēta Baltā grāmata par pensijām, un tā tiks izmantota kā pamats plašai sabiedriskai apspriešanai. Apspriešanas rezultāti tiks iestrādāti jaunā pensiju reformā, kas būtu jāpieņem pašreizējā likumdošanas periodā, ātri panākot vienošanos ar sociālajiem partneriem par galvenajiem reformas elementiem, proti, pensionēšanās vecumu, pensiju līmeņiem, indeksāciju un otrā pīlāra optimizāciju.

(9)

Tiek prognozēts, ka publiskie izdevumi saistībā ar ilgtermiņa aprūpi līdz 2060. gadam pieaugs vairāk nekā divkārt, jo sabiedrība noveco. Tas Slovēnijai rada ievērojamas fiskālās stabilitātes problēmas. Tiek prognozēts, ka tā sabiedrības daļa, kas ir 80 un vairāk gadu vecumā, trīskāršosies, pieaugot no 4,6 % 2013. gadā līdz 12,4 % 2060. gadā. Laikposmā no 2003. līdz 2013. gadam kopējie izdevumi saistībā ar ilgtermiņa aprūpi palielinājās par 85 %, privātiem izdevumiem pieaugot ātrāk nekā publiskiem izdevumiem. Slovēnijā nav integrētas ilgtermiņa aprūpes sistēmas. Slovēnijā tēriņus galvenokārt veido oficiāli pabalsti natūrā, vairākums no kuriem tiek tērēti institucionālai aprūpei, nevis aprūpei mājās, tomēr rādītāji abās jomās ir zemāki par ES vidējo rādītāju. Ir ievērojamas iespējas palielināt veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitāti, nostiprinot pasākumus, ar ko vispirms tiek uzlabota primārā aprūpe, pārejot no stacionārās aprūpes uz ambulatoro aprūpi, uzlabojot slimnīcu efektivitāti un pārvaldību, uzlabojot līgumslēgšanas un maksājumu procesus veselības aprūpes pakalpojumu jomā, izstrādājot labāku informāciju par izmaksām importētu diagnostikas grupu korekcijai un sīkāk izstrādājot kvalitātes uzraudzības satvaru. Apvienotu iepirkumu īpatsvars ir zems, un liela uzmanība tiek pievērsta līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai pēc zemākās piedāvātās cenas principa. Ir pabeigta veselības aprūpes sistēmas visaptveroša pārskatīšana, un valdība 2015. gada beigās, kā arī parlaments 2016. gada martā pieņēma Valsts veselības aprūpes noregulējuma plānu 2016.–2025. gadam. Noregulējums ir stratēģisks plāns veselības aprūpes sistēmas attīstībai. Daži tā pasākumi tiek īstenoti, savukārt citu būtisku saistošu īstenošanas pasākumu priekšlikumi tiek gatavoti un vēl nav iesniegti. Turklāt nav skaidrs, vai ar reformu tiks risināti galvenie jautājumi, piemēram, integrētas automātiskas stabilizācijas shēmas, kas mazinātu ieņēmumu svārstības darbības cikla laikā vai sekmētu piekļuvi pakalpojumu sniegšanai un tās kvalitāti. Ilgtermiņa aprūpes likuma un Veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas likuma pieņemšana ir vairākkārt atlikta, un pašreizējais ceļvedis to pieņemšanai 2016. gada otrajā pusē šķiet optimistisks.

(10)

Darba tirgus rādītāji pamazām uzlabojas, un sociālie apstākļi ir stabilizējušies. Jaunu darbvietu izveide ir ievērojami pieaugusi, un bezdarbs samazinās. Tomēr gados vecāku un mazkvalificētu darbinieku līdzdalības līmenis joprojām ir problemātisks. Ilgtermiņa bezdarbnieki joprojām veido vairāk nekā pusi no visu bezdarbnieku skaita, turklāt ievērojama daļa ilgtermiņa bezdarbnieku ir mazkvalificēti vai vecāki par 50 gadiem. Vadlīnijas aktīva darba tirgus politikas pasākumiem 2016.–2020. gadam ir turpinājums tai pieejai, kas tikusi īstenota līdz šim, taču izdevumi minētajā politikas jomā joprojām ir zemi. Pagaidu atbrīvojumi no darba devēju sociālajām iemaksām attiecībā uz nesen darbā pieņemtiem darbiniekiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, tika pieņemti 2015. gada novembrī. Paredzams, ka 2016. gadā tiks iesniegti tādi turpmāki pasākumi darba dzīves pagarināšanai, tostarp darba vides pielāgošanai, kas ir būtiski arī pensiju sistēmas ilgtspējībai. Algu pieaugums joprojām bija atbilstīgs ražīguma pieaugumam un turpināja atbalstīt ārējo konkurētspēju. Parlaments 2015. gada novembrī pieņēma arodbiedrību ierosinātu likumu, ar ko tika no jauna noteikta minimālā alga, lai izslēgtu dažas piemaksas. Tā rezultātā darba devēju organizācijas izstājās no sociālā nolīguma un ievērojami vājināja sociālo dialogu.

(11)

Ir panākts progress attiecībā uz ieņēmumus nenesošu kredītu pārstrukturēšanu, lai gan to līmeņi joprojām ir augsti salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu. Slovēnija ir ieviesusi vairākus politikas pasākumus, ar ko uzlabot banku sektora ilgtspēju. Tie ietver banku pārstrukturēšanas iespēju palielināšanu un ievieš konkrētus darbību nosakošus mērķus ieņēmumus nenesošu kredītu samazināšanai. Slovēnija ir arī ieviesusi vairākus pasākumus kredītriska pārvaldībai. Tiek paredzēts, ka pozitīvi rezultāti būs redzami 2016. gada vidū. Neraugoties uz to, īstermiņa politikas prioritātes joprojām ir ieņēmumus nenesošu kredītu turpmākais noregulējums un kredītriska pārvaldība. Lielāko uzņēmumu darbības un finanšu pārstrukturēšana ir pabeigta, un pārstrukturēšanas nolīgumi tiek nepārtraukti uzraudzīti. Banku aktīvu pārvaldības uzņēmums (BAPU) ir pilnībā darboties spējīgs, un ir noteikta tā stratēģija 2017.–2022. gadam. Lai gan BAPU ir progresējis attiecībā uz sava kredītportfeļa pārstrukturēšanu, tas joprojām rada ievērojamu risku publisko finanšu ilgtspējai. Tā darbības 2015. gadā attiecībā uz 2,9 % valdības budžeta deficītu veidoja 1 % no IKP. BAPU darbību pārraudzība šķiet nepietiekama, jo iestādes 2015. gadā bija daudz par zemu novērtējušas BAPU deficītu, kļūdoties par 0,7 % no IKP, un šķita, ka tām nav zināms BAPU veiktās norakstīšanas līmenis. Ir pieejami arī papildu pārstrukturēšanas rīki. Pateicoties būtiskam progresam lielāko uzņēmumu pārstrukturēšanā, Slovēnija ir sākusi vairāku MVU pārstrukturizāciju. Bankas pašlaik īsteno MVU pārstrukturizācijas vadlīnijas. Ir panākts progress attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumu piekļuvi finansējumam. Tomēr ir ierobežota piekļuve alternatīviem finansējuma avotiem, piemēram, riska kapitālam. Mazi uzņēmumi joprojām pārāk lielā mērā ir atkarīgi no banku aizdevumiem, lai gan tirgū arvien vairāk ir pieejami parāda un pašu kapitāla instrumenti. Tāpēc minētais segments ir ļoti neaizsargāts pret kredītu tirgus norisēm.

(12)

Ieguldījumu pieauguma dinamika pēdējos gados ir bijusi vāja, un tas ir ierobežojis Slovēnijas ekonomiskos rezultātus un nākotnes izaugsmes izredzes. Privātie ieguldījumi strauji samazinājās ekonomiskās krīzes laikā, un kopš tā laika to daļa IKP ir samazinājusies. Tā kā publiskie ieguldījumi lielā mērā ir atkarīgi no ES fondu dinamikas, ir nepieciešami produktīvāki ieguldījumi, lai stimulētu un uzturētu ekonomikas izaugsmi. Pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami pieauguši ārvalstu tiešie ieguldījumi Slovēnijā, pārsvarā pateicoties lielākiem privatizācijas centieniem. Tomēr Slovēnijas darījumdarbības vidi joprojām apgrūtina notiekošā aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana un augstais administratīvā sloga līmenis, jo īpaši būvniecības, telpiskās plānošanas un nodokļu saistību izpildes jomās, taču arī saistībā ar ierobežojošiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi regulētām profesijām un to praktizēšanu, kas kavē ieguldījumu pieplūdumu. Tas, vai darījumdarbības veikšana Slovēnijā tiks atvieglota, ir atkarīgs no tā, vai tiks panākta lielāka uzticēšanās darījumdarbības jomā un tiks turpināts izskaust valsts pārvaldes neefektivitāti un birokrātiju, kas rodas no lielā likumu un statūtu skaita un biežām izmaiņām tiesību aktos. Ir īstenota aptuveni puse no administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem, kas noteikti vienā valdības dokumentā, taču ir atlikti daži noderīgi pasākumi, jo īpaši būvatļauju un telpiskās plānošanas jomā.

(13)

Stratēģija valsts administrācijas attīstībai 2015.–2020. gadā, kas tika pieņemta kā daļa no Slovēnijas atbilstības priekšnoteikumiem saistībā ar piekļuvi Eiropas strukturālo un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam, attiecas uz vairākiem portfeļiem, padarot koordināciju starp ministrijām ļoti būtisku, lai minēto stratēģiju pareizi un laicīgi īstenotu. Valdība 2016. gada februārī pieņēma otro starpposma ziņojumu par to, kā tiek īstenota programma “Absolūta neiecietība pret korupciju”. Ir panākts zināms progress minētās programmas īstenošanā. Tomēr daži programmas pasākumi (kopējs publiskais iepirkums veselības aprūpes jomā, noziegumu izmeklēšana banku sektorā un Likuma par godprātīgumu un korupcijas novēršanu pieņemšana) ir atlikti. Paredzētais Likuma par godprātīgumu un korupcijas novēršanu grozījums sniegs iespēju uzlabot Korupcijas novēršanas komisijas darbu, risinot ticamības un minētās komisijas darba efektivitātes jautājumus. Justīcijas sistēmā tiesas procesu ilgums ir vēl vairāk samazināts, un ir samazināts līdz šim ļoti lielais to lietu skaits, kas gaida izskatīšanu, daļēji pateicoties tam, ka ir iesniegts mazāks skaits lietu. Zināmā mērā samazinājumam pamatā ir arī izmaiņas procesuālajā un statistiskajā pieejā izpildes lietām. Augstākā Tiesa turpina atjaunināt darbības procesus tiesās un reformēt lietu pārvaldības sistēmas. Lai gan ir uzlabots maksātnespējas regulējums, kas uzņēmumiem sniedz lielākas iespējas veikt reorganizāciju, likvidācijas process joprojām ir ilgs un neefektīvs.

(14)

Valsts iesaiste tautsaimniecībā joprojām ir liela. Valsts ir lielākais darba devējs, aktīvu pārvaldnieks un uzņēmumu parāda turētājs Slovēnijā. Atbildot uz Slovēnijai laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam sniegtajiem ieteikumiem, valsts izveidoja jaunu regulējumu sabiedrībai “Slovenian Sovereign Holding”. Tas ietver stratēģiju valsts īpašumtiesību pārvaldībai, virkni aktīvu rezultativitātes kritēriju un pārvaldības plānu 2016. gadam. Minētā sistēma papildina jauno uzņēmumu pārvaldības kodeksu valsts uzņēmumiem, kas tika pieņemts 2014. gada beigās. Ar stratēģiju tiek apstiprināts apmērs, kādā valsts pašreiz ir iesaistīta tautsaimniecībā, un uzmanība tiek pārvirzīta uz valsts uzņēmumu darbības rezultātu uzlabošanu. Tāpēc tas, ka “Slovenian Sovereign Holding” īsteno pārstrādāto regulējumu, ir vēl jo vairāk svarīgi, lai panāktu valsts īpašumtiesību un regulatīvo funkciju un valsts uzņēmumu profesionālas pārvaldības nodalīšanu. Tam kopā ar atlasītu aktīvu turpmāku privatizāciju vajadzētu samazināt iespējamās budžeta saistības šajā jomā. Saskaņā ar “Slovenian Sovereign Holding” pārvaldības plānu 2016. gadā tiks sākta “Nova Ljubljanska Banka” (NLB) privatizācija.

(15)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Slovēnijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Slovēnijai adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Slovēnijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 4. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1., 3. un 4. ieteikumā,

AR ŠO Slovēnijai 2016. un 2017. gadā IESAKA rīkoties šādi.

1.

Pēc pārmērīgā deficīta novēršanas panākt ikgadēju fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. un 2017. gadā. Noteikt vidēja termiņa budžeta mērķi, kurā ievērotas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Nostiprināt fiskālo regulējumu, ieceļot neatkarīgu fiskālo padomi un grozot Valsts finanšu likumu. Pabeigt un īstenot ilgtermiņa aprūpes un veselības aprūpes sistēmu reformu, padarot tās izmaksu ziņā efektīvākas, lai nodrošinātu pieejamas un kvalitatīvas aprūpes ilgtermiņa ilgtspēju. Līdz 2017. gada beigām pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju un adekvātumu.

2.

Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darbinieku nodarbināmību, tostarp izmantojot mērķorientētus mūžizglītības un aktivizācijas pasākumus.

3.

Uzlabot finansēšanas nosacījumus kredītspējīgiem uzņēmumiem, tostarp veicinot ieņēmumus nenesošu kredītu pastāvīgu noregulējumu un piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem. Nodrošināt banku aktīvu pārvaldības uzņēmuma stratēģijas pareizu īstenošanu.

4.

Veikt pasākumus, lai modernizētu valsts pārvaldi un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem. Uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību un darbības rezultātus.

Briselē, 2016. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. KAŽIMÍR


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)  OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(3)  OV C 96, 11.3.2016., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(5)  Strukturālā bilance, ko Komisija ir pārrēķinājusi, pamatojoties uz informāciju stabilitātes programmā, ievērojot kopīgi saskaņotu metodiku.

(6)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.