KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2016/688

(2016. gada 2. maijs)

par Baltijas reģionā iegūtās zivīs un zivsaimniecības produktos esošo dioksīnu un PHB monitoringu un pārvaldību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (1) nosaka maksimāli pieļaujamo dioksīna, dioksīnu un dioksīnam līdzīgo PHB summas, kā arī PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, līmeni zivīs un zivsaimniecības produktos. Minētajā regulā Somijai, Zviedrijai un Latvijai ir noteiktas atkāpes attiecībā uz savvaļā nozvejotu lašu, savvaļā nozvejotu reņģu, kas lielākas par 17 cm, savvaļā nozvejotu paliju, savvaļā nozvejotu upes nēģu, savvaļā nozvejotu foreļu un minēto zivju produktu, kuru izcelsmes vieta ir Baltijas jūras reģions un kuros ir pārsniegtas maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, laišanu vietējā tirgū un patēriņu šo valstu teritorijā.

(2)

Dažos zivju un zivsaimniecības produktos no Baltijas reģiona šī koncentrācija regulāri pārsniedz maksimāli pieļaujamo. Nav iespējams kontrolēt katras atsevišķas zivju un zivsaimniecības produktu partijas atbilstību maksimāli pieļaujamajām koncentrācijām. Tādēļ un lai nodrošinātu, ka tirgū tiek laisti tikai tādi zivju un zivsaimniecības produkti, kuri atbilst ES tiesību aktu prasībām, ir izveidots saraksts ar Baltijas jūras reģiona zivīm, kurās var būt sagaidāma neatbilstība. Šis saraksts ir izveidots, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, un tas ir regulāri jāatjaunina. Attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktiem no Baltijas jūras reģiona, kuru atbilstība prasībām, ņemot vērā pieejamos datus par sastopamību, nevar tikt nodrošināta, ir noteikti īpaši riska pārvaldības pasākumi, lai tādā veidā nodrošinātu, ka tirgū tiek laistas tikai zivis un zivsaimniecības produkti, kas atbilst ES tiesību aktu prasībām.

(3)	Ir nepieciešams turpināt dioksīnu un PHB monitoringu zivīs un zivsaimniecības produktos no Baltijas jūras reģiona. Ir lietderīgi ieteikt minimālo zivju un zivsaimniecības produktu paraugu skaitu, kuri jāanalizē koordinētā veidā, pamatojoties uz nozvejas apjomu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Dānijai, Vācijai, Polijai, Latvijai, Igaunijai, Lietuvai, Somijai un Zviedrijai, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem aktīvi līdzdarbojoties, būtu jāveic monitorings dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, noteikšanai zivīs un zivju produktos, piemēram, zivju aknās no Baltijas reģiona, saskaņā ar šī ieteikuma I pielikumu.

2.	Lai nodrošinātu, ka no partijas ņemtie paraugi ir reprezentatīvi, dalībvalstīm un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāievēro Komisijas Regulā (ES) Nr. 589/2014 (2) noteiktās paraugu ņemšanas procedūras.

3.	Analīzes metodēm, kas tiek izmantotas dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, monitoringam, ir jāatbilst Regulā (ES) Nr. 589/2014 noteiktajiem kritērijiem.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka analīzes rezultātus regulāri (reizi sešos mēnešos) iesniedz EFSA tās datu iesniegšanas formātā, ievērojot EFSA norādījumus par pārtikas un dzīvnieku barības standartparaugu aprakstīšanu (EFSA's Guidance on Standard Sample Description (SSD) for Food and Feed (3)) un EFSA specifiskās papildprasības.

—	Paraugi var būt atsevišķas zivis vai apvienoti paraugi, bet apvienoto paraugu gadījumā zivīm jābūt vienāda izmēra un jābūt no vienas un tās pašas ICES zonas/reģiona.

Uz reņģēm, (jūras) forelēm un brētliņām attiecas specifiskas papildu ziņošanas prasības (ja tās nav skaidri paredzētas parastajā pārskata formātā):

—

Nozvejas zona, vēlams ICES zona (cita norāde, piemēram, FAO zona vai Baltijas jūras daļas nosaukums, ir pieņemama, ja ICES zona nav zināma). Ezeru vai upju zivju gadījumā jānorāda ezera vai upes nosaukums.

Datus bez precīzas norādes par zonu, kurā veikta nozveja, var papildināt ar pēc iespējas precīzāku norādi par nozvejas vietu.

—	Nozvejas datums

—

Zivs izmērs/vecums/svars

—	Zivs izmēra noteikšana jāveic, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005 (4). Izmērs un svars ir vissvarīgākie parametri. Vecumu var norādīt, ja tas ir zināms.

—	Informācija par analizēto substanci (muskuļaudi, aknas, …)

—	Tauku saturs zivs/zivju paraugā

—	Informācija par apstrādi (daļēji apstrādātas, kūpinātas, vai citādi apstrādātas zivis)

—	Jebkāda cita atbilstoša informācija (piemēram, par parauga īpašībām gadījumā, ja parastās kolonnas nesniedz pietiekamu informāciju: piemēram, rezultāts, kas iegūts no vienas zivs).

5.	Pieejamie dati no paraugiem, kas ņemti kopš 2009. gada un kas vēl nav iesniegti EPNI datubāzē, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) būtu jāiesniedz, iespēju robežās ievērojot EFSA datu iesniegšanas formātu.

Pamatojoties uz pašlaik pieejamiem datiem, II pielikumā ir sniegta informācija par dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrāciju noteiktu sugu zivīs, kas sasniegušas noteiktu vecumu, izmēru un ir no noteikta ģeogrāfiskā apgabala (ICES zonas), un jo īpaši attiecībā uz atbilstību Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteiktajam maksimālajam līmenim.

Lai nodrošinātu, ka tirgū tiek laisti tikai tādi zivju un zivsaimniecības produkti, kas atbilst ES tiesību aktu prasībām, attiecībā uz Baltijas reģiona zivīm tiek ieteikts piemērot riska pārvaldības pasākumus, kā norādīts III pielikumā. Iepriekš 1. punktā minētās dalībvalstis drīkst veikt valsts pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu III pielikumā ieteiktos riska pārvaldības pasākumus.

Briselē, 2016. gada 2. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

(2) Komisijas 2014. gada 2. jūnija Regula (ES) Nr. 589/2014, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 252/2012 (OV L 164, 3.6.2014., 18. lpp.).

(3) http://www.efsa.europa.eu/en/datex/datexsubmitdata.htm

(4) Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Minimālais reņģes (Clupea harengus membras) paraugu skaits, ko ieteikts ņemt 2016. gadā dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, noteikšanai, vēlams ICES 28-1., 28-2., 29., 30., 31. un 32. zonā

	DE	DK	EE	FIN	LT	LV	PL	SE	Kopā
Reņģe	7	5	7	20	4	4	9	14	70

Minimālais brētliņas (Sprattus sprattus) paraugu skaits, ko ieteikts ņemt 2017. gadā dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, noteikšanai, vēlams ICES 29., 30., 31. un 32. zonā

	DE	DK	EE	FIN	LT	LV	PL	SE	Kopā
Brētliņa	5	8	8	5	5	9	18	12	70

Minimālais laša (Salmo salar) un foreļu (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss) paraugu skaits, ko ieteikts ņemt 2018. gadā dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, noteikšanai

	DE	DK	EE	FIN	LT	LV	PL	SE	Kopā
Lasis/forele	5	12	5	15	5	5	11	12	70

Minimālais paraugu skaits, ko ieteikts ņemt katru gadu no 2016. līdz 2018. gadam dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, noteikšanai

	DE	DK	EE	FIN	LT	LV	PL	SE	Kopā
Vairākas zivju sugas (*1)	10	10	10	10	10	10	10	10	80

(*1) Atlantijas menca (Gadus morhua), jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa), upes nēģis (Lampetra fluviatilis), palijas (Salvelinus sp.) plicis (Blicca bjoerkna), zutis (Anguilla anguilla), plaudis (Abramis brama), plekste (Platichthys flesus), asaris (Perca fluviatilis), līdaka (Esox lucius), zandarts (Sander lucioperca), rauda (Rutilus rutilus), repsis (Coregonus albula), vējzivs (Belone belone), salaka (Osmerus eperlanus), akmeņplekste (Psetta maxima), vimba (Vimba vimba), sīgas (Coregonus sp.) un merlangs (Merlangius merlangus).

II PIELIKUMS

Informācija par dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrāciju noteiktu sugu zivīs, kas sasniegušas noteiktu vecumu, izmēru un ir no noteikta ģeogrāfiskā apgabala (ICES zonas), un jo īpaši attiecībā uz to atbilstību maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006

1. Zivju izmērs

Visas šajā pielikumā minētās zivis mēra no purna līdz astes spuras beigām, kā norādīts turpmāk attēlā.

2. Minimālie izmēri dažu sugu zivīm, kuras drīkst nozvejot Baltijas reģionā ilgstspējas apsvērumu dēļ (Regula (EK) Nr. 2187/2005)

—	Lasis (Salmo salar) (viss Baltijas reģions, izņemot ICES 31. zonu): minimālais izmērs ir 60 cm (līdz ar to zivis < 2 kg nav atļauts nozvejot)

—	Lasis (Salmo salar) (ICES 31. zona): minimālais zivju izmērs ir 50 cm (līdz ar to zivis < 2 kg nav atļauts nozvejot)

—	Jūras forele (Salmo trutta) (ICES 22., 23., 24. un 25. zona un ICES 29., 30., 31. un 32. zona): minimālais izmērs ir 40 cm (līdz ar to zivis < 2 kg nav atļauts nozvejot)

—	Jūras forele (Salmo trutta) (ICES 26., 27. un 28. zona): minimālais izmērs ir 50 cm (līdz ar to zivis < 2 kg nav atļauts nozvejot)

3. Informācija par dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PHB un PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrāciju noteiktu sugu zivīs, kas sasniegušas noteiktu vecumu, izmēru un ir no noteikta ģeogrāfiskā apgabala (ICES zonas)

3.1. Reņģes

ICES 22., 23., 24., 25., 26. un 27. zonā: reņģes neatkarīgi no to lieluma uzskata par atbilstošām maksimālajai koncentrācijai.

ICES 28-1., 29., 30., 31. un 32. zonā: reņģes ≤ 17 cm uzskata par prasībām atbilstošām, un par reņģu > 17 cm atbilstību pastāv aizdomas.

ICES 28-2. zonā: reņģes ≤ 21 cm uzskata par prasībām atbilstošām, un par reņģu > 21 cm atbilstību pastāv aizdomas.

3.2. Laši

Laši ICES 22. un 23. zonā nāk no Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un nevis no Baltijas reģiona, un tāpēc attiecībā uz dioksīnu un PHB koncentrācijām un kopējiem riska pārvaldības pasākumiem uz tiem šie secinājumi neattiecas.

Lašus < 2 kg uzskata par prasībām atbilstošiem (bet tos nav atļauts nozvejot ilgtspējības iemeslu dēļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005); minimālais izmērs 60 cm, bet ICES 31. zonā: 50 cm).

ICES 24., 25., 26. zonā:

—	laši, kas sver no 2 kg līdz 5,5 kg: atbilstīgi pēc daļējas apstrādes (par 30 % samazina dioksīna un dioksīniem līdzīgu PHB saturu – konstatēts tikai zivīm no ICES 24., 25., 26. zonas),

—	mazāki laši (2–4 kg), kas nav daļēji apstrādāti: aizdomas par neatbilstību, lai gan lielākā daļa lašu ir atbilstīgi,

—	lielāki laši (4–5,5 kg): aizdomas par neatbilstību attiecībā uz lielāko daļu lašu,

—	daļēji apstrādāti laši < 5,5 kg: atbilstīgi,

—	daļēji apstrādāti laši ar atdalītu vēdera daļu < 7,9 kg: atbilstīgi;

ICES 27., 28., 29., 30., 31., 32. zonā:

—	laši > 2 kg (lielāki par 60 cm): aizdomas par neatbilstību.

3.3. Foreles

(Jūras) foreles < 2 kg uzskata par prasībām atbilstošām (bet tās nav atļauts nozvejot ilgtspējības iemeslu dēļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005); ICES 22., 23., 24., 25., 29., 30., 31. un 32. zonā: 40 cm, un ICES 26., 27. un 28. zonā: 50 cm).

ICES 22., 23., 24., 25., 26. zonā:

—	(jūras) foreles, kas sver no 2 kg līdz 4,5 kg: atbilstīgas pēc daļējas apstrādes un vēdera daļas atdalīšanas,

—	mazākas (jūras) foreles (2–4 kg): aizdomas par neatbilstību, lai gan lielākā daļa ir atbilstīgas,

—	lielākas (jūras) foreles: aizdomas par lielākās daļas neatbilstību.

ICES 27., 28., 29., 30., 31., 32. zonā:

—	visas (jūras) foreles > 2 kg (lielākas par 40/50 cm): aizdomas par neatbilstību.

3.4. Brētliņas

ICES 22., 23., 24., 25., 26., 27. un 28. zonā: uzskatāmas par atbilstīgām.

ICES 29., 30., 31. un 32. zonā: ja brētliņas ir mazākas par 12,5 cm un nav sasniegušas 5 gadu vecumu, tad tās uzskata par atbilstīgām. Ja tās ir lielākas par 12,5 cm, tad par to atbilstību ir aizdomas.

3.5. Mencu aknas

Ir aizdomas par neatbilstību.

3.6. Upes nēģi

ICES 28. zonā: ir aizdomas par neatbilstību.

ICES 32. zonā: uzskatāmi par atbilstīgiem.

3.7. Citu sugu zivis

Palijas netiek tirgotas un uz vietējo nozveju attiecas atkāpe (Zviedrija/Somija).

Citu sugu zivis ir uzskatāmas par atbilstīgām.

III PIELIKUMS

Ieteiktie riska pārvaldības pasākumi, kas jāveic kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu to, ka ES tirgū laistas Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivis atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006

1. Vispārējie ieteiktie riska pārvaldības pasākumi

—	Izsekojamībai ir liela nozīme.

—

Attiecībā uz reņģu, lašu, jūras foreļu un brētliņu tirdzniecību uz citām ES dalībvalstīm vai laišanu iekšzemes tirgū, uz ko neattiecas atkāpe, pavaddokumentos jānorāda ICES zona, kur zivis nozvejotas. Vajadzības gadījumā būtu skaidri jānorāda, ka zivju partijas paraugos ir veikta dioksīnu, dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PHB summas un PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, analīze un ka partija ir atzīta par atbilstīgu ES tiesību aktu prasībām. Analītiskais ziņojums var tikt pievienots vai tam jābūt pieejamam pēc pieprasījuma.

—

Ja nav iespējams sniegt precīzu informāciju par ICES zonu, kurā zivis nozvejotas, reņģu > 17 cm, lašu, jūras foreļu un brētliņu > 12,5 cm tirdzniecībai uz citām ES dalībvalstīm vai laišanai iekšzemes tirgū, uz ko neattiecas atkāpe, vienmēr būtu jāanalizē zivju partijas paraugi attiecībā uz dioksīniem, dioksīnu un dioksīnam līdzīgo PHB summu, un PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem, lai noteiktu, vai zivis atbilst ES tiesību aktu prasībām. Tam būtu jābūt skaidri norādītam pavaddokumentos. Analītiskais ziņojums var tikt pievienots vai tam jābūt pieejamam pēc pieprasījuma.

—	Iestāde izkraušanas ostā atbild par to pārbaužu veikšanu, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību.

—	Jābūt pieejamiem dokumentāriem pierādījumiem attiecībā uz to zivju tālāko “likteni”, kuras nevar laist tirgū lietošanai pārtikā.

2. Īpaši ieteiktie riska pārvaldības pasākumi

2.1. Reņģes

—	Reņģes no ICES 22., 23., 24., 25., 26., un 27. → zonas var laist tirgū lietošanai pārtikā.

—

Reņģes no ICES 28-1., 29., 30., 31., 32. zonas:

—

Zviedrija un Somija:

—	Nešķirotas reņģes var laist tikai vietējā tirgū.

—

Tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm: obligāta šķirošana reņģēs ≤ 17 cm un > 17 cm pirms laišanas tirgū (tā kā šķirošanu veic pēc garuma, tā ir aptuvena, bet tas nerada problēmas):

—	Reņģes ≤ 17 cm var laist tirgū lietošanai pārtikā;

—	Reņģes > 17 cm var laist tirgū vai apstrādāt lietošanai pārtikā tikai vietējam tirgum, vai tās var tikt laistas tirgū ārpus vietējā tirgus tikai tad, ja konkrētās partijas analīze liecina par atbilstību.

—

Vācija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija:

—

obligāta šķirošana reņģēs ≤ 17 cm un > 17 cm pirms laišanas tirgū (tā kā šķirošanu veic pēc garuma, tā ir aptuvena, bet tas nerada problēmas):

—	Reņģes ≤ 17 cm var laist tirgū lietošanai pārtikā;

—	Reņģes > 17 cm nevar laist tirgū vai apstrādāt lietošanai pārtikā, ja vien konkrētās partijas analīze nav pierādījusi atbilstību.

—

Reņģes no ICES 28-2. zonas:

—

Zviedrija un Somija:

—	Nešķirotas reņģes var laist tikai vietējā tirgū.

—

Tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm: obligāta šķirošana reņģēs ≤ 21 cm un > 21 cm (tā kā šķirošanu veic pēc garuma, tā ir aptuvena, bet tas nerada problēmas):

—	Reņģes ≤ 21 cm var laist tirgū vai apstrādāt lietošanai pārtikā;

—	Reņģes > 21 cm var laist tirgū vai apstrādāt lietošanai pārtikā tikai vietējam tirgum, vai tās var tikt laistas tirgū ārpus vietējā tirgus tikai tad, ja konkrētās partijas analīze liecina par atbilstību.

—

Vācija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija:

—

obligāta šķirošana reņģēs ≤ 21 cm un > 21 cm (tā kā šķirošanu veic pēc garuma, tā ir aptuvena, bet tas nerada problēmas):

—	Reņģes ≤ 21 cm var laist tirgū lietošanai pārtikā;

—	Reņģes > 21 cm nevar laist tirgū vai apstrādāt lietošanai pārtikā, ja vien konkrētās partijas analīze nav pierādījusi atbilstību.

2.2. Laši

—

Laši no ICES 24., 25. un 26. zonas:

—

Zviedrija, Somija un Latvija:

—	Lašus var laist iekšzemes tirgū (atkāpe);

—	Tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm: tikai tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

—

Vācija, Dānija, Igaunija, Lietuva un Polija:

—	Lašus, kas sver vairāk nekā 2 kg, var laist tirgū lietošanai pārtikā tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

—

Laši, kas sver mazāk par 5,5 kg, ir atbilstīgi pēc daļējas apstrādes (procedūru izmanto Dānijā un Polijā tikai zivīm no ICES 24., 25. un 26. zonas), un laši, kas sver no 5,5 kg līdz 7,9 kg, ir atbilstīgi pēc daļējas apstrādes un vēdera daļas atdalīšanas (procedūru izmanto Polijā zivīm no ICES 24., 25. un 26. zonas);

—	daļēji apstrādātus lašus > 5,5 kg un daļēji apstrādātus lašus ar atdalītu vēdera daļu > 7,9 kg var laist tirgū lietošanai pārtikā tikai tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

—

Laši no ICES 27., 28., 29., 30., 31. un 32. zonas:

—

Zviedrija, Somija un Latvija:

—	Lašus var laist iekšzemes tirgū (atkāpe);

—	Tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm: tikai tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

—

Vācija, Dānija, Igaunija, Lietuva un Polija:

—	Lašus var laist tirgū lietošanai pārtikā tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

2.3. (Jūras) foreles

—

(Jūras) foreles no ICES 22., 23., 24., 25. un 26. zonas:

—

Zviedrija un Somija:

—	(jūras) foreles var laist vietējā tirgū (atkāpe);

—	tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm: tikai tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

—

Vācija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija:

—	(jūras) foreles, kas sver vairāk nekā 2 kg: var laist tirgū lietošanai pārtikā tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām;

—	daļēji apstrādātas (jūras) foreles ar atdalītu vēdera daļu < 4,5 kg: atbilstīgas (procedūru pielieto Polijā zivīm no ICES 22., 23., 24., 25., 26. zonas);

—	daļēji apstrādātas (jūras) foreles ar atdalītu vēdera daļu > 4,5 kg var laist tirgū lietošanai pārtikā tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

—

(Jūras) foreles no ICES 27., 28., 29., 30., 31. un 32. zonas:

—

Zviedrija un Somija:

—	(jūras) foreles var laist vietējā tirgū (atkāpe);

—	tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm: tikai tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

—

Vācija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija:

—	(jūras) foreles var laist tirgū lietošanai pārtikā tad, ja konkrētās partijas analīze ir pierādījusi atbilstību ES tiesību aktu prasībām.

2.4. Brētliņas

—	Brētliņas no ICES 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. zonas var laist tirgū lietošanai pārtikā.

—

Brētliņas no ICES 29., 30., 31., 32. zonas:

—	Obligāta šķirošana brētliņās ≤ 12,5 cm un brētliņās > 12,5 cm; Brētliņas ≤ 12,5 cm var laist tirgū lietošanai pārtikā; Brētliņas > 12,5 cm nevar laist tirgū vai apstrādāt lietošanai pārtikā, ja vien konkrētās partijas analīze nav pierādījusi atbilstību.

2.5. Mencu aknas

Ir aizdomas par Baltijas reģionā iegūtu mencu aknu neatbilstību, tāpēc pirms laišanas ES tirgū katra partija būtu jāanalizē, lai pierādītu tās atbilstību.