18.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/28

(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par preču un pakalpojumu piegādēm, ko tas saņēmis izmantošanai darījumos, par kuriem uzliek nodokli. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikta prasība aprēķināt PVN, ja saimnieciskās darbības aktīvus izmanto nodokļa maksātāja vai viņa personāla privātām vajadzībām vai – plašākā nozīmē – ar viņa saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES (2) Polijai līdz 2016. gada 31. decembrim tika atļauts ierobežot līdz 50 % tiesības atskaitīt PVN par noteiktu mehānisko transportlīdzekļu pirkumu, iegādi Kopienas iekšienē, importēšanu, īri vai izpirkumnomu un par ar tiem saistītiem izdevumiem, ja šāds transportlīdzeklis netiek pilnībā izmantots saimnieciskās darbības vajadzībām, un atbrīvot nodokļa maksātāju no PVN aprēķināšanas par tādu transportlīdzekļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, uz kuriem attiecas ierobežojums (“atkāpes pasākumi”).

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 8. februārī, Polija lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpes pasākumus.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2016. gada 6. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Polijas lūgumu. Komisija ar 2016. gada 8. jūnija vēstuli paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izvērtēšanai.

(5)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2013/805/ES 3. panta 2. punktu Polija kopā ar pagarinājuma lūgumu iesniedza Komisijai ziņojumu par minētā lēmuma piemērošanu, kurā bija ietverts atskaitīšanas tiesībām piemērotā procentuālā ierobežojuma pārskats. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Polija joprojām uzskata 50 % likmi par pamatotu. Lai novērstu dubultu nodokļa uzlikšanu, vienlaikus būtu jāaptur prasība veikt PVN aprēķināšanu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, ja uz to attiecas minētais ierobežojums. Minētos atkāpes pasākumus var pamatot ar nepieciešamību vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un novērst izvairīšanos no nodokļa maksāšanas ar nepareizu uzskaiti un nepatiesu nodokļa deklarēšanu.

(6)

Šo atkāpes pasākumu pagarinājums būtu jāierobežo laikā, lai ļautu veikt novērtējumu par to efektivitāti un par piemērotajiem procentiem. Tādēļ Polijai būtu jāatļauj turpināt piemērot atkāpes pasākumus līdz 2019. gada 31. decembrim.

(7)

Ja Polija uzskatīs, ka ir nepieciešams turpmāks atkāpes pasākumu pagarinājums pēc 2019. gada, tai kopā ar attiecīgā pagarinājuma lūgumu ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. aprīlim Komisijai jāiesniedz ziņojums par atkāpes pasākumu piemērošanu, ietverot piemēroto procentu pārskatu.

(8)

Atkāpes pasākumu pagarināšanai būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasēto kopējo nodokļa apmēru, un tai nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(9)

Īstenošanas lēmums 2013/805/ES tāpēc būtu attiecīgi jāgroza,