(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktu ES ekomarķējumu nedrīkst piešķirt precēm, kuras satur vielas vai preparātus/maisījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2) ir klasificēti kā toksiski, bīstami videi, kancerogēni, mutagēni vai toksiski reproduktīvajai sistēmai, vai precēm, kas satur Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) 57. pantā minētas vielas.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 7. punktu Komisija attiecībā uz īpašām šīs vielas saturošu preču kategorijām var pieņemt pasākumus, lai piešķirtu atkāpes no minētās regulas 6. panta 6. punkta, ja nav tehniski iespējams aizstāt minētās preces kā tādas vai izmantot alternatīvus materiālus, vai mainīt dizainu vai ja produktiem ir ievērojami lielāki vispārējie ekoloģiskie raksturlielumi salīdzinājumā ar citām tās pašas kategorijas precēm.

(3)

Subtilizīns ir bīstama viela, kas saskaņoti klasificēta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumam. Tas ietver šādas bīstamības klases: sensibilizācija ieelpojot (1. kategorija), nopietni acu bojājumi (1. kategorija), kairinājums ādai (2. kategorija) un toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība uz elpceļiem (3. kategorija).

(4)

Komisijas Lēmumos 2011/263/ES (4) un 2011/264/ES (5), kas grozīti ar Komisijas Lēmumu 2012/49/ES (6), jau ietverta atkāpe attiecībā uz fermentu subtilizīns, kas klasificēts kā H400 – ļoti toksisks ūdens organismiem, saistībā ar noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai mazgāšanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām un veļas mazgāšanas līdzekļiem, jo subtilizīns ir atzīts par svarīgu šo mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu un attiecībā uz to iepriekš ir izdarīta atkāpe. Turklāt ar tādu pašu nodomu atļaut subtilizīnu produktos ar ES ekomarķējumu ar Komisijas Lēmumiem 2012/720/ES (7) un 2012/721/ES (8) atļāva fermentus, kas klasificēti kā H400 – ļoti toksiski ūdens organismiem, rūpniecībā un iestādēs izmantojamos mazgāšanas līdzekļos, kuri paredzēti trauku mazgājamām mašīnām, un rūpniecībā un iestādēs izmantojamos veļas mazgāšanas līdzekļos. Minētās atkāpes tika piešķirtas, apzinoties subtilizīna būtisko funkciju iepriekš minēto mazgāšanas līdzekļu grupu sastāvā un tā augsto noārdīšanās/inaktivācijas līmeni notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, mazgāšanas līdzekļu izmantošanas laikā un transportēšanas laikā uz kanalizācijas sistēmām. Atkāpes bija nepieciešamas, jo saskaņā ar paškvalifikāciju subtilizīns, to reģistrējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, bija klasificēts kā akūti toksisks ūdens vidē 1 [Aquatic Acute 1] (M koeficients 1) (H400), kā rezultātā to nevarētu izmantot produktos, kam ir ES ekomarķējums.

(5)

Regulu (EK) Nr. 1272/2008 grozīja ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 286/2011 (9). Regulas (EK) Nr. 1272/2008 grozījumu piemērošanas sākuma datums attiecībā uz vielām bija 2012. gada 1. decembris, bet attiecībā uz maisījumiem – 2015. gada 1. jūnijs. Ar Regulu (ES) Nr. 286/2011 tika pievienoti jauni klasifikācijas kritēriji kategorijai “ilgtermiņa ūdens bīstamība”, kuru pamatā ir dati par hronisku toksicitāti ūdens videi un bioloģisko noārdāmību. Pamatojoties uz šiem jaunajiem kritērijiem, REACH SIEF nesen veiktais pētījums par subtilizīnu konstatēja, ka subtilizīns jāklasificē arī kā ūdens videi bīstama viela (hronisks toksiskums, 2. kategorija). Viela ir viegli bioloģiski noārdāma un tai nevajadzētu apdraudēt vidi, jo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tā ir gandrīz pilnībā dezaktivēta. Šīs klasifikācijas rezultātā subtilizīnu būtu aizliegts izmantot produktos ar ES ekomarķējumu. Taču tad būtu grūti panākt, ka noteiktie ekoloģiskie kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai mazgāšanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām, veļas mazgāšanas līdzekļiem, rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām, un rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem veļas mazgāšanas līdzekļiem, atbilst indikatīvi 10–20 % līdzekļu, ko uzskata par labākajiem, ņemot vērā ekoloģiskos raksturlielumus visā aprites ciklā.

(6)

Subtilizīns uzlabo tīrīšanas līdzekļu efektivitāti, iedarbīgi sašķeļot proteīnu traipu komponentus. Ferments sasniedz izcilus rādītājus pat pie zemām temperatūrām un ar devām, kas jāievēro, lai izpildītu ES kritērijus attiecībā uz zemu temperatūru, kompaktumu un efektivitāti. Pašreiz nav alternatīvu sastāvdaļu vai tehnoloģiju. Ar citiem fermentiem ar atšķirīgu katalītisko aktivitāti, piemēram, alfa-amilāzi, lipāzi, pektāta liāzi var notīrīt cita veida nosēdumus un traipus, piemēram, cietes, tauku un pektīna traipus, bet ar tiem nevar notīrīt proteīnu traipus.

(7)

Pārskatot Lēmumos 2011/263/ES un 2011/264/ES noteiktos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai mazgāšanas līdzekļiem trauku mazgājamajām mašīnām un veļas mazgāšanas līdzekļiem un izstrādājot kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem un rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem veļas mazgāšanas līdzekļiem, un veicot attiecīgos grozījumus, netika ņemti vērā jaunie ietekmes uz vidi klasifikācijas kritēriji, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 286/2011.

(8)

Šo grozījumu ar atpakaļejošu spēku vajadzētu piemērot no 2012. gada 1. decembra, lai nodrošinātu, ka bez pārtraukuma ir spēkā ES ekomarķējuma kritēriji mazgāšanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām, veļas mazgāšanas līdzekļiem, rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām, un rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem veļas mazgāšanas līdzekļiem.

(9)

Tādēļ Komisijas Lēmumi 2011/263/ES, 2011/264/ES, 2012/720/ES un 2012/721/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,