(1)

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (“nolīgums”), tika noslēgts ar Padomes Lēmumu 2014/252/ES (1) un stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī. Saskaņā ar nolīguma 24. panta 3. punktu nolīguma 4. un 6. panta noteikumi, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu, ir jāpiemēro no 2017. gada 1. oktobra.

(2)

Augstākā līmeņa sanāksmē 2015. gada 29. novembrī Savienība un Turcija pauda savu politisko vienošanos par to, ka nolīgums ir pilnībā jāpiemēro no 2016. gada 1. jūnija.

(3)

Nolīguma 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja lemj par īstenošanas pasākumiem, kas vajadzīgi nolīguma vienādai piemērošanai. Tāpēc būtu lietderīgi ar Apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas lēmumu noteikt vajadzīgos īstenošanas pasākumus, lai panāktu, ka pienākumi saskaņā ar nolīguma 4. un 6. pantu tiek piemēroti jau no 2016. gada 1. jūnija.

(4)

Apvienotajai Karalistei nolīgums ir saistošs, tāpēc tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(5)

Īrijai nolīgums nav saistošs un nav jāpiemēro, tāpēc tā nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(6)

Dānijai nolīgums nav saistošs un nav jāpiemēro, tāpēc tā nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(7)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā attiecībā uz Apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas lēmumu par īstenošanas pasākumiem, ar kuriem no 2016. gada 1. jūnija piemēro nolīguma 4. un 6. pantu,