23.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 144/14

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāveic visi minētās regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – jāiekļauj rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšana jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus attiecīgo trešo valstu zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētās regulas īstenošanu.

(9)

Trinidādas un Tobāgo Republika (turpmāk “Trinidāda un Tobāgo”) nav iesniegusi Komisijai savu kā karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(10)

No 2014. līdz 2016. gadam Komisija administratīvi sadarbojās ar Trinidādas un Tobāgo iestādēm. Šī sadarbība aptvēra jautājumus par to, kā Trinidāda un Tobāgo īsteno, kontrolē un izpilda normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Sadarbība ietvēra apmaiņu ar mutiskām un rakstiskām piezīmēm, kā arī apmeklējumus uz vietas. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz pasākumiem, ko Trinidāda un Tobāgo ieviesusi, lai īstenotu, kontrolētu un izpildītu normatīvos aktus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāievēro tās zvejas kuģiem, un informāciju par pasākumiem, kurus Trinidāda un Tobāgo veikusi, lai izpildītu savus pienākumus NNN zvejas apkarošanā.

(11)

Trinidāda un Tobāgo ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS), Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīguma par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA) un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) līgumslēdzēja puse.

(12)

Lai novērtētu, kā Trinidāda un Tobāgo karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā pilda starptautiskos pienākumus, ko paredz 11. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija pieprasīja, apkopoja un analizēja visu nepieciešamo informāciju.

(13)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Trinidādai un Tobāgo kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētajā analīzē Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā un piemērojamajos starptautiskajos tiesību aktos.

(14)

Šeit turpmāk un 3.2. iedaļā aprakstīto iemeslu dēļ Trinidādas un Tobāgo zvejniecības pārvaldības tiesiskais regulējums, kas balstīts galvenokārt uz 1916. gada Zvejniecības likumu (2) un 1986. gada Arhipelāga ūdeņu un ekskluzīvās ekonomikas zonas likumu (3), šķiet, neparedz pasākumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi kontrolētu Trinidādas un Tobāgo karoga kuģus un trešo valstu kuģus Trinidādas un Tobāgo ūdeņos un ostās.

(15)

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija ieguvusi apmeklējumā uz vietas, un uz publiski pieejamo informāciju, ir skaidras norādes, ka Trinidāda un Tobāgo nevar sniegt informāciju par atklātās jūras zvejas flotes nozvejoto tālu migrējošo sugu zivju raksturlielumiem vai zvejas produktiem, kas tās ostās izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, un minēto produktu tirdzniecības plūsmām.

(16)

Ņemot vērā acīmredzamo izsekojamības trūkumu un to, ka Trinidādas un Tobāgo iestādēm nav informācijas par zivīm, ko tās karoga kuģi vai trešo valstu karoga kuģi izkrāvuši vai pārkrāvuši citā kuģī tās ostās, ir maz ticams, ka Trinidāda un Tobāgo var nodrošināt, ka valstī tirgotie zvejas produkti nav iegūti NNN zvejā.

(17)

Šajā sakarā šķiet, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi UNFSA 23. pantā ostas valstīm noteikto pienākumu veikt pasākumus, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, tostarp ostā pārbaudīt dokumentus, zvejas rīkus un nozvejas un aizliegt izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, ja atklāts, ka nozveja ir gūta tādā veidā, kas apdraud minētos starptautiskos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Turklāt Trinidāda un Tobāgo, šķiet, nav ņēmusi vērā FAO Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA IUU) 24. punkta ieteikumus, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt visaptverošu un efektīvu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību no tās uzsākšanas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim, un IPOA IUU 71. punktu, kurā valstis aicinātas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai tirgū nodrošinātu pārredzamību un zivju vai zivju produktu izsekojamību. Tāpat, šķiet, tā nav ievērojusi FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa (FAO Rīcības kodekss) 11. pantu, kurā aprakstīta laba pēczvejas pasākumu prakse un atbildīga starptautiskā tirdzniecība.

(18)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstīto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Trinidādas un Tobāgo paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu ir skaidras norādes, ka Trinidāda un Tobāgo nepilda savus pienākumus, kas tai kā karoga un tirgus valstij uzlikti ar starptautiskajiem tiesību aktiem, novērst NNN zvejā iegūtu zvejas produktu nokļūšanu tās tirgū.

(19)

Kaut arī Trinidādas un Tobāgo iestādes kopumā sadarbojās, sniedzot atbildes un nodrošinot atgriezenisko saiti saistībā ar informācijas pieprasījumiem, sniegto atbilžu ticamību un pareizību mazināja un negatīvi ietekmēja novecojušais tiesiskais regulējums, kurš, šķiet, nav saskaņā ar starptautisko tiesību saistībām, un zvejniecības pārvaldības sistēmas nepārredzamība (kā minēts 3.1. iedaļā un aprakstīts 20. līdz 23. apsvērumā). Trinidādas un Tobāgo iestādes iesniedza jauna zvejniecības pārvaldības likuma projektu, taču to vēl nevarēja uzskatīt par atbilstošu starptautiskajām saistībām.

(20)

Trinidāda un Tobāgo ir galvenā ostas valsts Austrumkarību reģionā. Trinidādas un Tobāgo ostās trešo valstu karoga kuģi izkrauj un pārkrauj citā kuģī transzonālo un tālu migrējošo sugu zivis. Neraugoties uz to, oficiāla vai neoficiāla sadarbība ar attiecīgajām trešajām valstīm, šķiet, nenotiek. Turklāt Trinidādas un Tobāgo iestādes nevarēja sniegt informāciju, kuras trešās valstis ir iesaistītas minētajās darbībās tās ostās.

(21)

Novecojušajā zvejniecības tiesiskajā regulējumā nav iekļauti vispārīgi principi un pasākumi saistībā ar zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību, kā noteikts piemērojamajos starptautiskajos tiesību aktos. Turklāt Trinidādas un Tobāgo tiesiskais regulējums neaptver NNN zvejas darbības. Šajā sakarā pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav smagu pārkāpumu definīcijas un visaptveroša saraksta ar smagiem nodarījumiem, par ko piemērojamas samērīgi bargas sankcijas. Naudas sodu apmērs nav sasaistīts ar nelegāli nozvejoto zivju vērtību un tāpēc likumpārkāpējiem automātiski neatņem ieguvumus no nelikumīgām darbībām. Tādēļ sankcijas to pašreizējā veidā nav visaptverošas un pietiekami bargas, lai nodrošinātu to preventīvo funkciju.

(22)

Lauksaimniecības, zemes un zivsaimniecības ministrijas Zivsaimniecības nodaļas sastāvā neietilpst zvejniecības uzraudzības, pārraudzības un izpildes struktūrvienība. Trinidādas un Tobāgo karoga kuģu zvejas darbības neatkarīgi no vietas, kur tās tiek veiktas, un trešo valstu karoga kuģu zvejas darbības Trinidādas un Tobāgo ūdeņos un ostās, šķiet, netiek kontrolētas. Ne visi pusrūpnieciskās un rūpnieciskās zvejas kuģi (virs 24 m), kas kuģo ar Trinidādas un Tobāgo karogu, ir aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), un kuģa žurnāli nav obligāti. Nav novērotāju programmas. Turklāt nedarbojas zvejas uzraudzības centrs.

(23)

Tā kā acīmredzami trūkst atbilstoša tiesiskā regulējuma un kontroles līdzekļu, efektīva izpilde ir tikpat kā neiespējama. Šķiet, ka vienīgā informācija, ko saņem Trinidādas un Tobāgo iestādes, ir zvejas reisu ziņojumi, kurus aizpilda un iesniedz operatori. Pašreizējā situācijā attiecīgo NNN zvejas darbību vēsturi, raksturu, apstākļus, apjomu un smaguma pakāpi nevar pienācīgi izvērtēt.

(24)

Trinidādas un Tobāgo nepilnības, kas aprakstītas 20. apsvērumā, tai liedz ievērot UNCLOS 63., 64., 117.–119. pantu, kuros noteikts pienākums visām valstīm sadarboties jūras dzīvo resursu, tai skaitā transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo sugu zivju, saglabāšanas un pārvaldības jomā. UNFSA 7., 8. un 20. pantā turklāt ir paredzēts valstu pienākums sadarboties, lai noteiktu atbilstošus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un nodrošinātu atbilstību šādiem pasākumiem un to izpildi. Tas ir papildus precizēts IPOA IUU 28. un 51. punktā, kuros sīkāk aprakstīta valstu tiešas sadarbības prakse, tostarp piekrastes valstīm pieejamo datu vai informācijas apmaiņa.

(25)

Trinidādas un Tobāgo tiesiskais regulējums, tai skaitā izpildes pasākumi, šķiet, neatbilst UNCLOS 61., 62., 117.–119. panta un UNFSA 5.–23. panta pamatprasībām. Lēmuma 21. līdz 23. apsvērumā aprakstītie fakti liecina, ka Trinidāda un Tobāgo neizpilda UNCLOS 94. panta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valstij jurisdikcija pār kuģiem, kas peld ar tās karogu, un pār kuģa kapteini, virsniekiem un apkalpi jāuzņemas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Aprakstītā Trinidādas un Tobāgo rīcība attiecībā uz tās kuģiem ir pretrunā arī ar UNFSA 18. panta 3. punktu, kurā noteikti pasākumi, kas valstij jāveic attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu. Turklāt Trinidāda un Tobāgo kā karoga valsts nepilda savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kas noteikti UNFSA 19. pantā, jo tā nespēja pierādīt, ka tā rīkojās un darbojās saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti minētajā pantā. Konkrētāk, sankciju sistēma neatbilst UNFSA 19. panta 2. punktam, kurā noteikts, ka sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, ir atbilstīgi bargas, lai efektīvi nodrošinātu nosacījumu ievērošanu un atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur tie notiek, kā arī atņem pārkāpējiem ieguvumus no nelikumīgas darbības. Turklāt Trinidāda un Tobāgo, šķiet, nav ņēmusi vērā IPOA IUU 24. punkta ieteikumus, kuros karoga valstis tiek aicinātas nodrošināt visaptverošu un efektīvu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību no tās uzsākšanas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim, tostarp ieviešot VMS saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem.

(26)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstīto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu ir skaidras norādes, ka sadarbošanās un noteikumu izpildes ziņā Trinidāda un Tobāgo kā karoga valsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

(27)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Trinidādas un Tobāgo kā UNCLOS, UNFSA un ICCAT līgumslēdzējas puses statusu.

(28)

Kopš 2011. gada ICCAT oficiāli ziņo Trinidādai un Tobāgo (4), ka tā nav pilnībā un efektīvi izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar dažiem ICCAT ieteikumiem (jo īpaši Ieteikumu 05-09 par statistikas datu sniegšanas pienākuma izpildi, Ieteikumu 06-09 un Ieteikumu 12-04 par Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu populācijas atjaunošanas plāna turpmāku nostiprināšanu un Ieteikumu 13-02 par zobenzivs saglabāšanu Atlantijas okeāna ziemeļu daļā). Turklāt ICCAT attiecībā uz Trinidādu un Tobāgo konstatēja šādus trūkumus: 1) nav iesniegti I uzdevuma dati par flotes parametriem; 2) nav iesniegti II uzdevuma dati par nozvejas apjomu; 3) nav iesniegtas atbilstības tabulas; 4) nav iesniegts zobenzivs zvejniecību attīstības vai pārvaldības plāns; 5) ICCAT nav saņēmusi atbildi uz tās 2014. gada vēstuli, kurā izteiktas bažas; 6) lielacu tunzivs/dzeltenspuru tunzivs zvejas kuģu saraksts tika saņemts pēc termiņa beigām; 7) gada ziņojums Pētniecības un statistikas pastāvīgajai komitejai (SCRS) tika saņemts ar novēlošanos; 8) nepārtraukta un aizvien lielāka buriniekzivju, marlīnu un šķēpnešu pārzveja. ICCAT 2015. gadā nosūtīja konstatācijas vēstuli (5) sakarā ar baltā marlīna un Atlantijas zilā marlīna nepārtrauktu un ievērojamu pārzveju, iekšēju pārvaldības pasākumu trūkumu attiecībā uz šīm zvejniecībām, kuģa žurnāla un tirdzniecības uzraudzības prasības neizpildi.

(29)

ICCAT Atbilstības komiteja ir uzsvērusi, ka “problēmas saistībā ar neziņošanu, novēlotiem iesniegumiem, nepilnīgu ziņošanu un nekvalitatīviem datiem aizvien kavē Pētniecības un statistikas pastāvīgās komitejas (SCRS) darbu, ko tā veic, lai novērtētu krājumus un sagatavotu pārvaldības ieteikumus. Novēlota vai nepilnīga ziņošana apgrūtina Sekretariāta darbu dokumentu sagatavošanā Komisijai un tās grupām un komitejām un mazina Atbilstības komitejas efektivitāti.”

(30)

Trinidāda un Tobāgo nav nedz līgumslēdzēja puse Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā (CCAMLR), nedz tās sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse. Tomēr 2012.–2013. gadā CCAMLR attiecīgo valsti bija noteikusi par tādu, kas nav līgumslēdzēja puse un kura, iespējams, veic Dissostichus spp. zveju, izkraušanu un/vai tirdzniecību, taču nesadarbojas ar nozvejas dokumentēšanas shēmu (CDS) (6), kura 2000. gadā ieviesta, lai minēto sugu zivis izsekotu visā tirdzniecības ciklā, sākot no izkraušanas vietas. Noteiktais statuss tika saglabāts arī 2014. un 2015. gadā (7).

(31)

Lēmuma 28. līdz 30. apsvērumā izklāstīto faktu dēļ Trinidāda un Tobāgo nevar izpildīt sadarbošanās un saglabāšanas pienākumus, kas tai kā karoga valstij uzlikti saskaņā ar UNCLOS 117.–119. pantu. Turklāt Trinidāda un Tobāgo, šķiet, neievēro UNFSA 18. pantu, kas nosaka, ka valstīm, kuru kuģi zvejo atklātā jūrā, jāveic kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie kuģi ievēro RZPO noteikumus.

(32)

Visbeidzot, pretēji ieteikumiem IPOA IUU 25., 26. un 27. punktā Trinidāda un Tobāgo nav izstrādājusi nacionālo rīcības plānu cīņai pret NNN zveju.

(33)

Ņemot vērā šajā lēmuma iedaļā izklāstītos faktus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu ir skaidras norādes, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(34)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (ANO TAI) (8) 2015. gadā Trinidāda un Tobāgo bija valsts ar augstu tautas attīstības indeksu (64. no 188 valstīm).

(35)

Ņemot vērā minēto TAI klasifikāciju un 2015. gada apmeklējuma laikā izdarītos novērojumus, nav pierādījumu tam, ka Trinidādas un Tobāgo nespēja pildīt savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus būtu saistīta ar zemu valsts attīstības līmeni. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, kas ļautu zvejniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības nepilnības skaidrot ar spēju un infrastruktūras nepietiekamību. Trinidāda un Tobāgo nekad nav apgalvojusi, ka attīstības ierobežojumi negatīvi ietekmē tās spēju nodrošināt spēcīgu MCS.

(36)

Ņemot vērā šajā iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Trinidādas un Tobāgo attīstības līmenis nav tas, kas pasliktina zvejniecības pārvaldības stāvokli un vispārējo darbību.

(37)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Trinidāda un Tobāgo kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts nav izpildījusi savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo minētajai valstij par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu NNN zvejas apkarošanā.

(38)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Trinidādai un Tobāgo par iespējamību, ka tai var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Komisijai attiecībā uz Trinidādu un Tobāgo būtu arī jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā noteiktie pasākumi. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(39)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Trinidādai un Tobāgo par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,