(1)

Apvienotās Karalistes iestādes (“AK iestādes”) 2001. gada 20. decembra vēstulē (reģistrēta 2001. gada 28. decembrī) paziņoja Komisijai par atbalsta shēmu ar nosaukumu “Pakāpeniska nodokļa par minerālajiem materiāliem ieviešana Ziemeļīrijā”. Paziņojumā AK iestādes informēja Komisiju, ka tās no 2002. gada 1. aprīļa plāno ieviest minerālo materiālu nodokli (“MMN”). Nodoklis tika ieviests ar 2001. gada Finanšu likuma 2. daļas 16.–49. pantu un 4.–10. pielikumu. Pati atbalsta shēma (pakāpeniska nodokļa par minerālajiem materiāliem ieviešana Ziemeļīrijā) tika raksturota kā shēma, ko veido nodokļa ieviešana Ziemeļīrijā vairākās kārtās, lai saglabātu to Ziemeļīrijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, kas no minerālajiem materiāliem ražo pārstrādes produktus, piemēram, betonu un asfaltu. Nodokļa pakāpenisku ieviešanu Ziemeļīrijā īstenoja ar 2002. gada Finanšu likumu.

(2)

Papildus minētajam paziņojumam Komisija 2001. gada 27. septembrī saņēma sūdzību, ko iesniedza divi uzņēmumi, kuri veic minerālo materiālu ieguvi un apstrādi, un 2002. gada 15. aprīlī – papildu sūdzību, ko iesniedza apvienība British Aggregates Association (“BAA”). Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka 2001. gada Finanšu likums ir saistīts ar valsts atbalstu produktiem un procesiem, kas ir atbrīvoti no MMN, un ka atkāpes attiecībā uz Ziemeļīriju ir atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(3)

Pēc papildu informācijas saņemšanas 2002. gada 21. februārī Komisija 2002. gada 24. aprīlī pieņēma lēmumu necelt iebildumus attiecībā uz MMN (2). Tā uzskatīja, ka dažādos atbrīvojumus, kas paredzēti 2001. gada Finanšu likumā, pamato nodokļa loģika un ka 2001. gada Finanšu likums nav saistīts ar valsts atbalstu. Komisija arī uzskatīja, ka MMN pakāpeniska ieviešana Ziemeļīrijā ir uzskatāma par atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(4)

BAA2002. gada 12. jūlijā cēla prasību tiesā, lūdzot atcelt Komisijas 2002. gada 24. aprīļa lēmumu (reģistrēta kā lieta T-210/02). Vispārējā tiesa 2006. gada 13. septembrī noraidīja šo prasību kopumā. BAA2006. gada 27. novembrī pārsūdzēja šo Vispārējās tiesas spriedumu. Ar 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C-487/06 P Tiesa atcēla pārsūdzēto spriedumu un nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.

(5)

Vispārējā tiesa 2012. gada 7. marta spriedumā lietā T-210/02 RENV atcēla Komisijas lēmumu, kas minēts iepriekš 3. apsvērumā. Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav spējusi pierādīt, ka nodokļa diferenciācija, kas saistīta ar atbrīvojumu, ir pamatojama ar MMN standarta piemērošanas principu vai MMN mērķi vides aizsardzības jomā. Jo īpaši Vispārējā tiesa konstatēja, ka, nosakot jebkuras MMN radītās priekšrocības selektīvo raksturu, Komisija nav ņēmusi vērā šā nodokļa standarta piemērošanas principu. Šajā sakarā Vispārējā tiesa norādīja uz nekonsekvencēm terminoloģijā, ko Komisija lietoja savā lēmumā, proti, attiecībā uz tādiem terminiem kā “neapstrādāti”, “primāri” un “sekundāri” minerālie materiāli, kuri neatbilda terminiem, kas izmantoti grozītajā 2001. gada Finanšu likumā. Turklāt savā lēmumā Komisija nebija paskaidrojusi, kāpēc daži no nodokļa atbrīvotie materiāli (kurus izmanto kā minerālos materiālus, piem., māla minerālie materiāli) nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliktie materiāli.

(6)

Pēc Komisijas 2002. gada 24. aprīļa lēmuma atcelšanas Komisijai vēlreiz bija jāizvērtē, vai atbrīvojumi, izņēmumi un nodokļa atlaides, kas paredzēti 2001. gada Finanšu likumā, kurš grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu un 2007. gada Finanšu likumu, ir valsts atbalsts. Komisija reģistrēja lietu, piešķirot tai NN atsauci, jo MMN ir spēkā kopš 2002. gada 1. aprīļa. Saderības jautājums attiecībā uz pakāpenisku MMN ieviešanu Ziemeļīrijā ir izskatīts saistībā ar citu procedūru (sk. SA.18859 (11/C) – Apvienotā Karaliste – Minerālo materiālu nodokļa atlaide Ziemeļīrijā).

(7)

Papildus Savienības tiesās izskatāmās tiesvedības gaitā iesniegtajiem apsvērumiem un dokumentiem sūdzības iesniedzējs 2012. gada 13. jūnijā un 2012. gada 26. oktobrī iesniedza Komisijai papildu piezīmes un informāciju. Šīs piezīmes 2013. gada 15. maijā tika pārsūtītas Apvienotajai Karalistei. AK iestādes 2012. gada 27. septembrī un 2013. gada 27. maijā sniedza papildu informāciju par MMN.

(8)

Komisija 2013. gada 31. jūlija vēstulē informēja Apvienoto Karalisti, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma 108. pantu 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz nodokļa atbrīvojumiem, nodokļa izņēmumiem un nodokļa atlaidēm, kas paredzēti saskaņā ar 2001. gada Finanšu likuma – kurš grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu un 2007. gada Finanšu likumu – 17. panta 3. punkta e) apakšpunktu un f) apakšpunkta i) un ii) punktu, 17. panta 4. punkta a) apakšpunktu (ciktāl atbrīvotie materiāli sastāv tikai no akmeņoglēm, brūnoglēm (lignīta), degslānekļa un dabīgā šīfera, ko izmanto kā minerālos materiālus vai kas sastāv galvenokārt no akmeņoglēm, brūnoglēm (lignīta), degslānekļa un dabīgā šīfera), c) apakšpunkta i) un ii) punktu (ja materiāli sastāv galvenokārt no grunts) un f) apakšpunktu (ciktāl tas attiecas uz mālu), 18. panta 2. punkta b) apakšpunktu (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas atbrīvoti no nodokļa attiecībā uz materiāliem, ko izmanto kā minerālos materiālus) un 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas atbrīvoti no nodokļa 18. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz materiāliem, kurus izmanto kā minerālos materiālus). Komisija neiebilda pret nodokļa atbrīvojumiem, nodokļa izņēmumiem un nodokļa atlaidēm, kas paredzēti 2001. gada Finanšu likuma – kurš grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu un 2007. gada Finanšu likumu – 17. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 17. panta 3. punkta b), c), d) un da) apakšpunktā, 17. panta 4. punkta d) un e) apakšpunktā, 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā (ciktāl no nodokļa atbrīvotie materiāli pilnībā sastāv no akmeņoglēm, brūnoglēm (lignīta), degslānekļa un dabīgā šīfera, ko izmanto citiem mērķiem, nevis kā minerālos materiālus), 17. panta 4. punkta c) apakšpunktā (ja tie pilnībā sastāv no grunts), 17. panta 4. punkta f) apakšpunktā (izņemot mālu), 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz materiāliem, ko neizmanto kā minerālos materiālus), 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas ir atbrīvoti no nodokļa 18. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē), 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas ir atbrīvoti no nodokļa 18. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz materiāliem, kurus neizmanto kā minerālos materiālus) un 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā, pamatojoties uz to, ka tie nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē.

(9)

Komisijas lēmums ierosināt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) (“Lēmums par procedūras sākšanu”). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par minēto atbalstu.

(10)

Komisija no 2013. gada 20. decembra līdz 2014. gada 17. janvārim saņēma plaši izklāstītas piezīmes no sešpadsmit ieinteresētajām personām, 2014. gada 10. februārī – papildu informāciju no BAA dalībnieka un 2014. gada 5. martā – no BAA. Tās tika pārsūtītas Apvienotajai Karalistei 2014. gada 27. maija un 2014. gada 13. jūnija vēstulē, pēc tam dodot iespēju atbildēt. Apvienotā Karaliste savu atbildi sniedza 2014. gada 30. jūnija vēstulē. Turklāt 2013. gada 1. un 31. oktobrī un 2014. gada 28. februārī Apvienotā Karaliste iesniedza apsvērumus par Lēmumu par procedūras sākšanu.

(11)

Komisija 2014. gada 14. jūlijā, 1. un 8. septembrī un 28. novembrī pieprasīja no Apvienotās Karalistes papildu informāciju. Apvienotā Karaliste sniedza šādu informāciju 2014. gada 29. augustā, 9. un 18. septembrī un 8. un 9. decembrī.

(12)

Pēc trīspusējas sanāksmes, kas notika 2014. gada 15. jūlijā, Komisija 2014. gada 18. jūlijā pieprasīja papildu informāciju, kas Apvienotajai Karalistei un BAA bija jāiesniedz kopīgi. Šī informācija Komisijai tika iesniegta 2014. gada 8. septembrī. Atbildot uz Komisijas jautājumiem, BAA2014. gada 15. septembrī iesniedza papildu informāciju. Pēc tam, 2014. gada 17. oktobrī, iesniegtā informācija tika pārsūtīta Apvienotās Karalistes iestādēm, kas atbildēja 2014. gada 12., 14. un 17. novembrī.

(13)

Komisija 2014. gada 10. jūlijā un 16. oktobrī pieprasīja papildu informāciju no BAA. BAA sniedza šo informāciju 2014. gada 6. un 21. novembrī. Minētā informācija 2014. gada 2. decembrī tika pārsūtīta Apvienotās Karalistes iestādēm, kas atbildēja 2014. gada 18. decembrī.

(14)

Minerālos materiālus izmanto būvniecības nozarē. Tie vispārīgi (4) raksturojami kā materiāli, kas sastāv no fizikāli un ķīmiski inertām granulām vai daļiņām, un tāpēc tie ir piemēroti izmantošanai celtniecībā tīrā veidā vai pievienojot tiem cementu, kaļķus vai bitumena materiālus, piemēram, betonā (5), akmens šķembās, asfaltā vai drenāžas slānī (6), vai arī tos izmanto kā būvniecības pildmateriālu (7). Minerālie materiāli var būt dabīgi, rūpnieciski izgatavoti vai pārstrādāti (8). Lēmuma par procedūras sākšanu 8.–13. apsvērumā ir sīki izklāstīts minerālo materiālu jēdziens un minerālo materiālu izmantošanas veidi.

(15)

Kā paskaidrots iepriekš 14. apsvērumā, minerālo materiālu definīcija ir cieši saistīta ar konkrētu, no granulām vai daļiņām sastāvošu, karjeros iegūstamu materiālu izmantošanas iespējām būvniecības nozarē, jo tieši šis aspekts galvenokārt ļauj atšķirt jēdzienu “minerālie materiāli” no jēdziena “minerāli”.

(16)

Dabīgie minerālie materiāli ir minerālie materiāli, kas sastopami dabā un ko var izmantot bez rūpnieciskas apstrādes. Tie ir smilts, grants un drupināti ieži (9), ko iegūst karjeros un grantsbedrēs vai jūras bagarēšanas darbos.

(17)

Pārstrādātos minerālos materiālus iegūst būvniecībā iepriekš jau izmantotu materiālu, tostarp būvju celtniecības un nojaukšanas atkritumu, pārstrādes rezultātā (10).

(18)

Rūpnieciski izgatavotie minerālie materiāli parasti ir viegli un īpaši blīvi minerālie materiāli, kas ražoti speciālām vajadzībām. Tos izgatavo, piemērojot kādu ražošanas procesu (parasti – termisko apstrādi). Kā piemēru var minēt tādus minerālos materiālus kā domnu sārņus, keramzītu, uzpūstu perlītu, putu polistirola lodītes (11).

(19)

Materiālus, kas ir piemēroti, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, var izmantot arī citu produktu ražošanā. Šajā ziņā rūpniecībā izšķir gadījumus, kad smilts, grants un drupinātu iežu materiāli tiek izmantoti kā minerālie materiāli, un gadījumus, kad smilts, grants un drupinātu iežu materiāli netiek izmantoti kā minerālie materiāli (12). Piemēram, ieži, smilts un grants netiek izmantoti kā minerālie materiāli cementa un stikla ražošanā, kā arī citos ar rūpniecību (13) vai lauksaimniecību saistītos izmantojuma veidos (14).

(20)

Minerālais materiāls ir ierobežots dabas resurss, ņemot vērā vietas, kurās ir atļauts to iegūt (15). Minerālo materiālu ieguve ietekmē zemi vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī apdraud un piesārņo vidi.

(21)

Pēc vairāku tādu pasākumu īstenošanas, kuru mērķis bija novērst ar minerālo materiālu ieguvi saistītās vides problēmas, kas izklāstītas Lēmuma par procedūras sākšanu 15.–18. apsvērumā, 2002. gada aprīlī tika ieviests MMN, lai veicinātu minerālo materiālu efektīvāku izmantošanu būvniecības nozarē:

(22)

Saistībā ar Lēmumu par procedūras sākšanu AK iestādes paskaidroja, ka būvniecības vajadzībām paredzētie minerālie materiāli ir produkti ar salīdzinoši zemu vērtību, jo īpaši salīdzinājumā ar to būvniecības projektu kopējām izmaksām, kuriem minerālie materiāli ir paredzēti. Minerālos materiālus no zemes var iegūt samērā viegli. Tāpēc bez papildu cenu signāliem, piemēram, tādiem, ko sniedz MMN, nav īpaša stimula izmantot minerālos materiālus efektīvi.

(23)

Arī bez papildu cenu signāliem minerālo materiālu pārstrāde varētu nebūt ekonomiski izdevīga. AK iestādes uzskatīja, ka pārstrādātu minerālo materiālu izmantošana – lai gan ne bez vides aizsardzības izmaksām, piemēram, par enerģijas izmantošanu un trokšņa radīšanu – ir svarīgs aspekts, lai samazinātu vides aizsardzības izmaksas saistībā ar materiālu ieguvi no zemes (piem., saistībā ar ilgtermiņa ietekmi uz bioloģisko daudzveidību). Pārstrādātu materiālu izmantošana nav saistīta ar traucējumu radīšanu jauniem zemes gabaliem vai jūras gultnes apgabaliem.

(24)

Papildus tam, ka MMN struktūra rosina izmantot pārstrādātos minerālos materiālus kā alternatīvu jauniegūtiem materiāliem, tā arī cenšas samazināt smilts, grants un iežu ieguvi nolūkā izmantot tos kā minerālos materiālus, stimulējot citu tādu materiālu izmantošanu, kas pretējā gadījumā būtu jāizmet. Parasti uzskata, ka citu ieguves vai rūpniecisko procesu blakusproduktiem, gruntij un atkritumiem ir zemāka kvalitāte un specifikācija nekā materiāliem, kurus īpaši iegūst un izmanto kā minerālos materiālus. Tiem var būt nedaudz atšķirīgs izmantojums un lietojums. Piemēram, zemāka blīvuma vai neviendabīgas struktūras dēļ tos, iespējams, nav droši izmantot konkrētu ceļa segumu būvniecībā vai citās situācijās, kurās minerālajiem materiāliem ir jābūt noturīgiem pret augstu spiedienu un nodilumu. Taču daudzās situācijās blakusprodukti, atkritumi un grunts joprojām var būt izdevīga alternatīva, salīdzinot ar augstākās kvalitātes minerālajiem materiāliem. Ja nebūtu MMN, blakusprodukti, atkritumi un grunts, kas rodas 2001. gada Finanšu likumā norādītajos procesos, tiktu vienkārši izmesti. Tomēr, tā kā vairāku procesu nenovēršamie blakusprodukti nodrošina svarīgus materiālus būvniecības nozarei (piem., dabīgā šīfera jumta dakstiņus) vai citām nozarēm (piem., laukšpatu stikla rūpniecībai), AK iestādes uzskatīja, ka vides saudzēšanas ziņā daudz efektīvāk ir, ja šos materiālus izmanto kā minerālos materiālus, nevis uzglabā kā atkritumus. Izmantojot jau iegūtus produktus, kas pretējā gadījumā kļūtu par atkritumiem, var izvairīties no liekām vides aizsardzības izmaksām, ja salīdzina ar jaunu minerālo materiālu (papildu) ieguvi, kas rada nevajadzīgas papildu vides aizsardzības izmaksas (saistībā ar traucējumu radīšanu jauniem zemes gabaliem). Turklāt tas palīdz atjaunot zemi, kas jau tāpat ir piesārņota ar plašām atkritumu un grunts izgāztuvēm. AK iestādes piebilda, ka MMN piemērošana šādiem materiāliem varētu negatīvi ietekmēt un samazināt jau tā mazo šo materiālu izmantojumu, tādējādi palielinot, nevis samazinot atkritumu noglabāšanu. Lēmuma par procedūras sākšanu 23. apsvērumā ir iekļautas sīkas aplēses par pieejamiem alternatīvo materiālu daudzumiem.

(25)

Sākotnējās prognozes liecina, ka MMN samazinātu pieprasījumu pēc neapstrādātiem minerālajiem materiāliem vidēji par 20 Mt/gadā.

(26)

AK iestādes norādīja, ka, ņemot vērā mērķi – rosināt neapstrādātu minerālo materiālu efektīvāku ieguvi un izmantošanu –, “nodoklis ir jāmaksā tiem, kas izstrādā karjeru, lai minerālo materiālu izmantotu komerciālām vajadzībām” (17). Šajā sakarā AK iestādes paskaidroja, ka, lai gan tādu augstas specifikācijas materiālu ieguves procesā, ko izmanto būvniecības nozarē, rodas arī zemākas kvalitātes un tādēļ lētāki materiāli, praktiski nav iespējams atbrīvot šos materiālus no nodokļa līdzīgā veidā kā blakusproduktus, kas rodas rūpnieciskajos procesos vai citās ieguves darbībās. Pirmkārt, ģeoloģisko faktoru dēļ augstas kvalitātes un zemas kvalitātes minerālo materiālu proporcija dažādos karjeros ir atšķirīga, taču šī proporcija nav nemainīgs rādītājs kādam konkrētam karjeram, jo zemas kvalitātes minerālo materiālu proporciju var samazināt, izmantojot efektīvākas metodes. Turklāt terminam “zemas kvalitātes minerālais materiāls” zināmā mērā ir subjektīvs raksturs. Materiāli, ko viens karjera apsaimniekotājs uzskata par zemas kvalitātes materiāliem, varētu būt daļa no cita apsaimniekotāja primārā produktu klāsta. Tādējādi zemas kvalitātes minerālo materiālu atbrīvošana no nodokļa varētu radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret apsaimniekotājiem un novest pie nodokļa apiešanas vai nemaksāšanas. MMN ieviešanas laikā šā jautājuma plaša sabiedriskā apspriešana ar nozares pārstāvjiem nedeva praktiski izmantojamu definīciju par to, kā izšķirt augstas kvalitātes materiālus – kas būtu apliekami ar nodokli – un zemākas kvalitātes blakusproduktus, kas radušies augstvērtīgu minerālo materiālu ieguves procesā. Turklāt AK iestādes norādīja, ka zemas kvalitātes minerālo materiālu aplikšana ar nodokli atspoguļo arī vēlmi aplūkot vides aizsardzības izmaksas saistībā ar minerālo materiālu ieguvi neatkarīgi no tā, vai iegūtais produkts galu galā ir uzskatāms par augstas vai zemas kvalitātes produktu.

(27)

Visbeidzot AK iestādes norādīja, ka MMN nav iecerēts kā vispārējs nodoklis par minerālu ieguvi, bet gan kā nodoklis par to iežu, smilšu un grants ieguvi, ko Apvienotajā Karalistē komerciāli izmanto kā minerālos materiālus būvniecības nozarē. AK iestādes paskaidroja, ka, lai gan arī citu materiālu ieguvei var būt līdzīga ietekme uz vidi, ne visu materiālu ieguves intensitāti var samazināt, prasībām atbilstošā veidā izmantojot to vietā alternatīvus materiālus, piemēram, pārstrādātus materiālus un grunti. Turklāt minerālo materiālu ieguve bija lielākā minerālu ieguves darbība Apvienotajā Karalistē (2002. gadā tā veidoja, ņemot vērā tonnāžu, aptuveni 70 % no visu minerālu ieguves), un tādēļ tā bija galvenais tā vides apdraudējuma avots, kas kopumā rodas no minerālu ieguves visā Apvienotajā Karalistē. Nodokļa piemērošanas joma tika noteikta, lai pēc iespējas labvēlīgāk ietekmētu vidi, proti, lai samazinātu minerālo materiālu ieguvi un saglabātu stratēģiskos resursus, vienlaikus neuzliekot neto svara nodokļa slogu materiāliem, kuriem nav alternatīvas.

(28)

Primārie tiesību akti, kas reglamentē MMN, ir izklāstīti 2001. gada Finanšu likuma 16.–49. pantā un 4.–10. pielikumā. Minētais 2001. gada Finanšu likums tika pieņemts 2001. gada 11. maijā, un tajā ir izdarīti vairāki grozījumi, kā izklāstīts Lēmuma par procedūras sākšanu 28. un 29. apsvērumā. Šajā lēmumā minētas atsauces uz 2001. gada Finanšu likumu, ņemot vērā tā grozījumus. MMN stājās spēkā 2002. gada 1. aprīlī un ir spēkā joprojām. Likumā nav paredzēti MMN piemērošanas termiņi.

(29)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas AK iestādes grozīja 2001. gada Finanšu likumu, atceļot atbrīvojumus materiāliem, attiecībā uz kuriem Komisija pauda šaubas 2014. gada 1. aprīlī.

(30)

AK iestādes paskaidroja, ka šādai atcelšanai vajadzīgo tiesību aktu sagatavošanas laikā tās ir secinājušas, pamatojoties uz piezīmēm, kas saņemtas no nozares pārstāvjiem, ka noteikt to, vai konkrētie materiāli ir “iegūti nolūkā izmantot tos kā minerālos materiālus”, varētu būt nepraktiski. Attiecīgi tās ieviesa jaunu kritēriju “būvniecības vajadzībām”, kas atbilst definīcijām, kuras jau tiek izmantotas spēkā esošajos tiesību aktos. Taču, lai piemērojot minēto kritēriju tiktu sasniegts tāds pats rezultāts kā tas, kas paredzēts Lēmumā par procedūras sākšanu, atcelšanas tiesību aktos papildus tiek noteikts, ka ir uzskatāms, ka nodoklis netiek piemērots i) mālam (tostarp plastiskajam mālam, kaolīnam un šamotam) un degslāneklim, ko izmanto, lai izgatavotu keramikas būvmateriālus, un ii) ģipsim, ko izmanto, lai izgatavotu apmetumu un ģipša plāksnes. Tas ir saistīts ar to, ka minētos materiālus varētu iekļaut pie materiāliem, kas ir iegūti “būvniecības vajadzībām”, taču tie netiek izmantoti kā attiecīgo materiālu minerālie materiāli.

(31)

2001. gada Finanšu likuma 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka “saskaņā ar šo daļu nodokli, kas zināms kā minerālo materiālu nodoklis, piemēro minerālajiem materiāliem, ko izmanto komerciāliem mērķiem”. Likuma 16. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “nodoklis maksājams no dienas (vai pēc tās), kad noteikts daudzums ar nodokli apliekamo minerālo materiālu tiek komerciāli izmantots Apvienotajā Karalistē”.

(32)

Saskaņā ar 17. panta 1. punktu “minerālie materiāli”“ir (ievērojot turpmāk norādīto šā likuma 18. pantu) ieži, grants vai smilts, kā arī visas vielas, kas attiecīgā brīdī pievienotas iežiem, grantij vai smiltij vai kas dabīgi sajaukušās ar tiem”.

(33)

Likuma 18. panta 1. punktā paredzēts: “Šajā daļā atsauces uz minerālajiem materiāliem: a) ietver atsauces uz grunti, atkritumiem, atgriezumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas, piemērojot jebkuru no nodokļa atbrīvotu procesu jebkuram minerālajam materiālam, b) bet neietver atsauces uz jebko citu, kas rodas, piemērojot jebkuru šādu procesu jebkuram minerālajam materiālam.”

(34)

Saskaņā ar 18. panta 2. punktu no nodokļa atbrīvoti procesi ir:

(35)

Likuma 18. panta 3. punktā ir uzskaitītas attiecīgās vielas, proti: a) anhidrīts; b) plastiskais māls; c) barīts; e) kaolīns; f) laukšpats; g) šamots; i) fluoršpats; j) pigmentos ievadāma pildviela; k) dārgakmeņi un pusdārgakmeņi; l) ģipsis; m) jebkurš metāls vai jebkura metāla rūda; n) muskovīts; o) perlīts; p) potaša; q) pumeks; r) iežu fosfāti; s) nātrija hlorīds; t) talks; u) vermikulīts. Izdarot grozījumus ar 2002. gada Finanšu likumu, 18. panta 3. punkta d) un h) apakšpunkts tika izlaisti ar atpakaļejošu spēku no 2002. gada 1. aprīļa.

(36)

2001. gada Finanšu likuma 16. panta 2. punktā, kas lasāms kopā ar 19. panta 1. un 2. punktu, ir noteikts, ka MMN noteikšanas pamatā ir viens no turpmāk minētajiem četriem veidiem (kurš konstatēts pirmais), kā minerālo materiālu komerciāli izmanto Apvienotajā Karalistē:

(37)

Saistībā ar MMN 2001. gada Finanšu likumā pēc būtības tiek izšķirtas triju veidu izcelsmes vietas:

(38)

Kā izriet no komerciālās izmantošanas jēdziena, MMN attiecas gan uz Apvienotajā Karalistē iegūtiem minerālajiem materiāliem, gan uz importētiem minerālajiem materiāliem. MMN piemēro importētiem minerālajiem materiāliem nevis tad, kad tie tiek izkrauti Apvienotajā Karalistē (22), bet tad, kad tie ir kļuvuši par nolīguma priekšmetu (un minerālie materiāli jau atrodas Apvienotajā Karalistē) vai tiek izmantoti būvniecības vajadzībām (Apvienotajā Karalistē), vai tiek sajaukti (Apvienotajā Karalistē) ar jebkuru materiālu vai vielu, kas nav ūdens, ja vien tas nenotiek atļautos apstākļos (23).

(39)

2001. gada Finanšu likuma 19. panta 3. punktā ir iekļauta sīkāka informācija par jēdzienu “komerciāla izmantošana”. Minētā punkta e) apakšpunktā ir paredzēts, ka minerālais materiāls netiek komerciāli izmantots, ja – neattiecinot to uz nevienu procesu, kas ietver minerālā materiāla sajaukšanu ar kādu citu vielu vai materiālu (izņemot ūdeni) – tas atkal kļūst par zemes daļu tajā vietā, kurā tas ir iegūts (24).

(40)

Likuma 21. un 22. punktā ir definēts, kas ir ieguves vietas apsaimniekotājs un vai konkrētajā situācijā par izmantošanu ir atbildīgs ieguves vietas apsaimniekotājs, vai kāda cita persona (kuram tāpēc ir pienākums atskaitīties par MMN).

(41)

2001. gada Finanšu likuma 17. panta 2. punktā paredzēts, ka minerālais materiāls nav apliekams ar nodokli četros gadījumos:

(42)

Uzskata, ka minerālo materiālu izmanto būvniecības vajadzībām, ja to izmanto kā materiālu konstrukcijas atbalstam vai kādas struktūras (tostarp ceļu, celiņu, stigas, kurā ir vai tiks novietotas dzelzceļa sliedes, uzbērumu, ēku un tiltu) uzlabošanai, vai – ja tas ir sajaukts ar kaut ko – kā sastāvdaļu javas, betona, darvota makadama (šķembu ceļa seguma), melno šķembu vai jebkura līdzīga būvmateriāla ražošanas procesā (25).

(43)

Likuma 17. panta 3. punktā ir norādīts, ka minerālais materiāls ir atbrīvots no MMN, ja:

(44)

Ar 2007. gada Finanšu likuma 22. panta 3. punktu tika iekļauts 17. panta 3. punkta da) apakšpunkts, kuru piemēro no 2007. gada 1. augusta.

(45)

Turklāt ar 17. panta 4. punktu no nodokļa ir atbrīvoti minerālie materiāli, kas pilnīgi vai lielākoties sastāv no viena vai vairākiem turpmāk minētajiem materiāliem vai kas ir daļa no to sastāva, proti:

(46)

Saskaņā ar dokumentu Notice AGL 1 vārds “tikai” nozīmē, ka attiecīgo materiālu 100 % veido viens no materiāliem, kas ir atbrīvots no nodokļa. Vārds “lielākoties” nozīmē, ka vairāk nekā 50 % no šā materiāla veido viens no materiāliem, kas ir atbrīvots no nodokļa. Mākslīgi sajaucot minerālo materiālu ar lielāku daudzumu materiāla, kas ir atbrīvots no nodokļa, netiks izgatavots no nodokļa atbrīvots maisījums, bet tas nozīmēs, ka MMN ir piemērojams minerālajam materiālam tā jaukšanas laikā.

(47)

2001. gada Finanšu likuma 30. panta 1. punktā paredzēts, ka ir jāizstrādā noteikumi, ar kuriem nosaka personas tiesības uz nodokļa kredītu, ja:

(48)

2001. gada Finanšu likuma 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēta nodokļa atlaide, ja no nodokļa atbrīvots process – 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta izpratnē – tiek piemērots materiālam, kad materiāls jau ir aplikts ar MMN. Tādējādi tas atspoguļo 18. panta 2. punktā paredzētos atbrīvojumus.

(49)

Rūpnieciskie un lauksaimniecības procesi, kam var piemērot nodokļa atlaides saskaņā ar 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir norādīti 2002. gada Minerālo materiālu nodokļa (vispārīgajos) noteikumos, proti, 13. noteikuma pielikumā “Rūpnieciskie un lauksaimniecības procesi”. Attiecīgo procesu veidi sīkāk ir izklāstīti dokumentā Notice AGL 2 (27). Ir norādīti šādi procesi:

Rūpnieciskie procesi

Lauksaimniecības procesi

(50)

Sākotnēji MMN tika iekasēts, piemērojot likmi GBP 1,60 par tonnu. Likme tika palielināta līdz GBP 1,95 par tonnu attiecībā uz minerālajiem materiāliem, kurus sāka izmantot komerciāliem mērķiem no 2008. gada 1. aprīļa (vai pēc tam). Pašlaik piemērojamā likme ir GBP 2,00 par tonnu (kopš 2009. gada 1. aprīļa).

(51)

Kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 170. apsvērumā, Komisija apšaubīja, vai Lēmuma par procedūras sākšanu 139. apsvērumā minēto atbrīvojumu un izņēmumu (28) (“izmeklējamie atbrīvojumi”) pamatā ir MMN vispārīgie principi un loģika. Attiecīgie atbrīvojumi un izņēmumi paredzēti, lai atbrīvotu saņēmējus no nodokļa, kas tiem parasti būtu jāmaksā, tāpēc tie ir darbības atbalsts. Tā kā nebija pietiekami daudz informācijas, lai varētu secināt, vai pasākums atbilst nosacījumiem, kas iekļauti 2001. gada Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (29) (“2001. gada EAG”) un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (30) (“2008. gada EAG”), Komisijai bija šaubas par izmeklējamo atbrīvojumu un izņēmumu saderību ar iekšējo tirgu.

(52)

Kā minēts iepriekš 10. apsvērumā, pēc Lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas Komisija saņēma no ieinteresētajām personām plaši izklāstītas piezīmes.

(53)

Šo ieinteresēto personu piezīmes attiecās uz i) pašu Lēmumu par procedūras sākšanu, ii) MMN loģiku, iii) atbrīvojumiem, par kuriem jau iepriekš Lēmumā par procedūras sākšanu tika atzīts, ka tie nav valsts atbalsts, un iv) izmeklējamajiem atbrīvojumiem.

(54)

Ērtības labad šajā iedaļā tiks izklāstītas piezīmes, kas saņemtas attiecībā uz Lēmumu par procedūras sākšanu. Pārējo kategoriju saņemtās piezīmes ir izklāstītas attiecīgajās šā lēmuma iedaļās.

(55)

R. Bird pārsūtīja Komisijai informāciju, ko viņš sniedza AK iestāžu organizētajā sabiedriskajā apspriešanā par veidu, kā atcelt MMN atbrīvojumus, attiecībā uz kuriem Komisija pauda šaubas Lēmumā par procedūras sākšanu.

(56)

Turklāt R. Bird norāda, ka Lēmumā par procedūras sākšanu ir vairākas neprecizitātes, piemēram:

(57)

R. Bird papildināja šo informāciju, iesniedzot 2014. gada 10. februārī dokumentu par sārņu – tērauda ražošanas nozares blakusproduktu – izmantošanas veidiem. Iesniegtā dokumenta mērķis bija pierādīt, ka sārņi nav atkritumi, bet augstākā labuma minerālais materiāls, ko var izmantot kā cementa alternatīvu.

(58)

BAA uzskata, ka minerālā materiāla jēdziens nebūtu jālieto, lai noteiktu, vai saistībā ar MMN ir sniegts valsts atbalsts, jo nav izstrādāta skaidra minerālo materiālu definīcija, kas atbilstu šā nodokļa piemērošanas jomai. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija definē minerālos materiālus šādi: “ieži, grants un smilts, ko iegūst ar mērķi nodrošināt būves pamatapjomu”. Tomēr, iespējams, MMN tiek piemērots daudziem materiāliem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis “būves pamatapjoma nodrošināšanai”, piemēram, nešķeltiem būvakmeņiem, ko izmanto sienu mūrēšanai, krastu nostiprināšanai paredzētiem akmeņiem, dzelzceļa sliežu balastam, akmeņiem ar augstu pulējamības vērtību (“PSV”), kas paredzēti neslīdīga asfalta nodrošināšanai, u. c. BAA norāda, ka Apvienotās Karalistes konkurences iestādes ir vairākkārt izvērtējušas minerālo materiālu tirgu un kopumā secinājušas, ka specializētie materiāli, piemēram, sliežu ceļa balasts un akmeņi ar augstu PSV, ne tikai atrodas dažādos tirgos, bet pat neatrodas “minerālo būvmateriālu” tirgū, jo to izmantošanas veidi ir atšķirīgi un tos nevar aizstāt ne pieprasījuma, ne piedāvājuma ziņā (33).

(59)

BAA joprojām apgalvo, ka trīs no atbrīvojumiem, kurus Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu novērtēja pozitīvi, ir selektīvi, proti, atbrīvojums pārstrādātiem būvniecības atkritumiem, atbrīvojums minerālajiem materiāliem, kas iegūti ceļu, dzelzceļu, ēku un citu objektu būvniecības gaitā, un atbrīvojums rūpnieciskiem atkritumiem/blakusproduktiem. BAA norāda, ka, ņemot vērā “pieprasījuma novirzes” mērķi, šīs trīs no nodokļa atbrīvoto materiālu kategorijas ir tādā pašā situācijā kā, piemēram, kaolīna, dabīgā šīfera un akmeņogļu atkritumi/blakusprodukti, attiecībā uz kuriem Komisija pauda šaubas Lēmumā par procedūras sākšanu.

(60)

Uzņēmums Lantoom Quarry norāda, ka Lēmums par procedūras sākšanu ir radījis neskaidrības un ir ietekmējis ieguldījumus un nodarbinātību.

(61)

AK iestādes iesniedza plaši izklāstītas piezīmes par šaubām, kas paustas Lēmumā par procedūras sākšanu, kā arī papildu informāciju un izmeklējamo atbrīvojumu saderības pamatojumu.

(62)

No AK iestādēm netika saņemtas piezīmes par Lēmuma par procedūras sākšanu saturu. Ērtības labad piezīmes un saņemtā informācija ir izklāstītas attiecīgajās šā lēmuma iedaļās.

(63)

Saistībā ar MMN Komisija, pieņemot Lēmumu par procedūras sākšanu, jau ir nolēmusi neiebilst pret atbrīvojumiem, izņēmumiem un nodokļa atlaidēm, kas paredzēti 2001. gada Finanšu likuma – kurš grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu un 2007. gada Finanšu likumu – 17. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 17. panta 3. punkta b), c), d) un da) apakšpunktā, 17. panta 4. punkta d) un e) apakšpunktā, kā arī 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā (ciktāl no nodokļa atbrīvotie materiāli pilnībā sastāv no akmeņoglēm, brūnoglēm (lignīta), degslānekļa un dabīgā šīfera, ko izmanto citiem mērķiem, nevis kā minerālos materiālus), 17. panta 4. punkta c) apakšpunktā (ja tie pilnībā sastāv no grunts), 17. panta 4. punkta f) apakšpunktā (izņemot mālu), 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz materiāliem, ko neizmanto kā minerālos materiālus), 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas ir atbrīvoti no nodokļa 18. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē), 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas ir atbrīvoti no nodokļa 18. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz materiāliem, kurus neizmanto kā minerālos materiālus) un 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jo Komisija uzskata, ka šie atbrīvojumi, izņēmumi un nodokļa atlaides nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Tāpēc Komisija nevērtēs šos atbrīvojumus, izņēmumus un nodokļa atlaides, kas saistībā ar MMN paredzēti 2001. gada Finanšu likumā, kurš grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu un 2007. gada Finanšu likumu, bet vērtēs tikai izmeklējamos atbrīvojumus.

(64)

Kā iepriekš minēts 59. apsvērumā, BAA apgalvo, ka atbrīvojumi, kas paredzēti pārstrādātiem būvniecības atkritumiem, minerālajiem materiāliem, kas izrakti ceļu, dzelzceļu, ēku un citu objektu būvniecības gaitā, un rūpnieciskiem atkritumiem/blakusproduktiem, neatbilst MMN loģikai, ņemot vērā mērķi “pieprasījuma novirzīšana”.

(65)

Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu secināja, ka pārstrādāti minerālie materiāli un jauniegūti minerālie materiāli, ņemot vērā MMN mērķi, nav salīdzināmā situācijā un ka atšķirība starp pārstrādātiem un jauniegūtiem minerālajiem materiāliem ir radusies MMN rakstura un loģikas dēļ. Ir skaidrs, ka pārstrādātu minerālo materiālu izmantošana – kaut arī pārstrādes process rada videi lielāku kaitējumu nekā jaunu minerālo materiālu ieguves process – palīdz novērst tāda paša daudzuma jaunu minerālo materiālu ieguvi. Turklāt pamudinājums izmantot materiālus, kas nenovēršami rodas, veicot konkrētas darbības, kuras tiktu veiktas jebkurā gadījumā, nepārprotami palīdz samazināt atkritumu uzkrāšanos un novērš tāda paša daudzuma jaunu minerālo materiālu ieguvi.

(66)

Tāpēc šie trīs atbrīvojumi palīdz sasniegt labvēlīgāku ietekmi uz vidi, novēršot papildu karjeru izstrādi.

(67)

Šajā sakarā vairākas ieinteresētās personas minēja, ka ir bijuši papildu rakšanas gadījumi tikai tādēļ, lai iegūtu minerālos materiālus pārdošanai. Tomēr tie ir skaidri pārkāpuma gadījumi, par kuriem būtu jāziņo un kuri būtu jāizskata saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, nevis atbilstīgi tiesību normām par valsts atbalstu.

(68)

Iemesli, kas ir to šaubu pamatā, kuras Komisija izteica Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz, piemēram, kaolīna, dabīgā šīfera un akmeņogļu atkritumiem/blakusproduktiem, neietekmē triju iepriekš minēto atbrīvojumu vērtējumu, jo Komisijas paustās šaubas vispirms jau nekavē iegūt oficiālās izmeklēšanas procedūras galarezultātus un neizslēdz to, ka materiāli, uz kuriem attiecas atbrīvojumi, ir atšķirīgi un ir radušies dažādos apstākļos.

(69)

R. Bird norāda, ka tas apstāklis, ka virkne no MMN atbrīvotu materiālu tiek izmantoti kā minerālie materiāli, pierāda, ka MMN atbrīvojumi palīdz sasniegt šā nodokļa vides aizsardzības mērķi, jo ar minētajiem materiāliem sekmīgi tiek aizstāti jauniegūti minerālie materiāli.

(70)

AK iestāžu sniegtie dati, kas tiks norādīti turpmāk 143. apsvērumā, liecina, ka to karjeru skaits, kuri ražo no nodokļa atbrīvotus materiālus, pēc MMN ieviešanas ir nevis palielinājies, bet faktiski pat samazinājies.

(71)

Viens no karjeriem, attiecībā uz kuru R. Bird norādīja, ka tas, iespējams, ražo nevis jumtiem paredzēto dabīgo šīferi, bet tikai dabīgā šīfera iezi, faktiski, kā redzams tā tīmekļa vietnē, ražo tieši jumtiem paredzēto dabīgo šīferi. Attiecībā uz otru karjeru AK iestādes ir apņēmušās noskaidrot, kādus materiālus tas patiesībā ražo, un atkarībā no izmeklēšanas rezultātiem sākt izpildes procedūru atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

(72)

Gan AK iestādes, gan BAA apgalvo, ka viņiem nav informācijas par to, ka pēdējā laikā ir atkal atvērti iepriekš jau izstrādāti kaolīna karjeri. AK iestādes nav informētas ne par vienu atļauju, kas būtu izsniegta šajā sakarā, un arī abi kaolīna un plastiskā māla ražotāji nav informēti par šādu karjeru atvēršanu.

(73)

Pasākums ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punkta izpratnē, ja tas atbilst četriem nosacījumiem. Pirmkārt, pasākums rada priekšrocības saņēmējiem. Otrkārt, pasākums rada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām (selektivitāte). Treškārt, pasākumu finansē valsts, vai tas tiek finansēts, izmantojot valsts līdzekļus. Un, ceturtkārt, pasākums varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(74)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru “atbalsta” definīcija ir plašāka par “subsīdijas” definīciju, jo atbalsts ietver ne tikai pozitīvus ieguvumus, piemēram, pašas subsīdijas, bet arī valsts pasākumus, kuri dažādos veidos samazina izdevumus, kas parasti būtu jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kuri tādējādi, nebūdami subsīdijas šā vārda burtiskā nozīmē, līdzinās tām pēc rakstura un rada tādas pašas sekas (34).

(75)

Attiecībā uz priekšrocības selektivitātes kritēriju ir jānoskaidro, vai konkrēta juridiskā režīma vai īpašas nodokļu sistēmas ietvaros valsts pasākums var sniegt priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai LESD 107. panta 1. punkta izpratnē salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgā faktiskajā un juridiskajā situācijā, ņemot vērā šā režīma vai nodokļu sistēmas izvirzīto mērķi (35).

(76)

Tomēr šis nosacījums par selektivitāti nav izpildīts tad, ja pasākums, lai arī sniedz priekšrocību tā saņēmējam, tomēr ir pamatots, ievērojot tās nodokļu sistēmas raksturu vai vispārējo uzbūvi, kurā tas iekļaujas (36). Tādējādi dalībvalsts var pierādīt, ka pasākums izriet tieši no valsts nodokļu sistēmas pamatprincipiem.

(77)

Lai novērtētu attiecīgā pasākuma radītās priekšrocības selektīvo raksturu, ir svarīgi noteikt atsauces sistēmu, jo priekšrocības esību var konstatēt tikai tad, ja to salīdzina ar šo atsauces sistēmu (37).

(78)

Kopumā selektivitāti var novērtēt, izmantojot triju posmu pieeju:

(79)

Kā ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa (38) – atsauces sistēma, pamatojoties uz kuru ir jānosaka nodokļa standarta piemērošana un selektīvu priekšrocību esamība, ir pats MMN, jo ar to tika ieviesta specifiska nodokļa sistēma, kas piemērojama minerālo materiālu nozarē Apvienotajā Karalistē. Tādējādi, atsaucoties uz MMN standarta piemērošanu un tā mērķi, ir jāpārbauda, vai nodokļa diferenciācija ir pamatota.

(80)

Komisija pārbaudīja 2001. gada Finanšu likumu, kas ar atpakaļejošu spēku grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu. Tā kā MMN ir pašreiz spēkā esoša shēma, Komisija pārbaudīja arī 17. panta 3. punkta da) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, kas tika ieviests ar 2007. gada Finanšu likumu.

(81)

MMN ir nodoklis par minerālajiem materiāliem. 2001. gada Finanšu likuma 16. panta 1. un 2. punktā ir noteikts nodoklis attiecībā uz minerālajiem materiāliem, kas ir apliekami ar nodokli un kas tiek komerciāli izmantoti Apvienotajā Karalistē, no dienas (vai pēc tam), kad minētie materiāli tiek komerciāli izmantoti.

(82)

MMN tika ieviests 2002. gada 1. aprīlī. Jēdziens “komerciālā izmantošana” ir definēts 19. pantā. Ir paredzēti četri komerciālās izmantošanas veidi: a) minerālā materiāla pārvietošana no tā izcelsmes vietas; b) piegādes nolīguma noslēgšana; c) izmantošana būvniecības vajadzībām; vai d) sajaukšana ar kādu citu materiālu vai vielu, kas nav ūdens.

(83)

Attiecībā uz minerālo materiālu jēdzienu AK iestādes vairākkārt ir apstiprinājušas, ka MMN nav iecerēts kā nodoklis par visiem iegūtajiem minerāliem vai pat par visiem iežiem, granti vai smilti, bet tikai kā nodoklis par iežiem, granti un smilti, kas iegūti ar mērķi nodrošināt būves pamatapjomu.

(84)

To apstiprina arī MMN sagatavošanas darbi (39). Šie darbi apstiprina, ka jau no paša sākuma MMN bija paredzēts kā nodoklis par minerālajiem materiāliem, nevis par kādu konkrētu iegūto minerālu. To ir atzinusi arī Vispārējā tiesa (40).

(85)

Kā norādīts iepriekš 14. apsvērumā, minerālie materiāli vispārīgi ir raksturojami kā materiāli, kas sastāv no fizikāli un ķīmiski inertām granulām vai daļiņām, un tāpēc tie ir piemēroti izmantošanai celtniecībā tīrā veidā vai pievienojot tiem cementu, kaļķus vai bitumena materiālus, piemēram, betonā, akmens šķembās, asfaltā vai drenāžas slānī, vai arī tos izmanto kā būvniecības pildmateriālu. Dabīgie minerālie materiāli ir smilts, ieži un grants. Taču materiālus, kas tiek izmantoti kā minerālie materiāli, var izmantot arī citām vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar MMN tas, vai materiāls ir uzskatāms par minerālo materiālu, drīzāk būs atkarīgs no tā izmantošanas veida, nevis no tā ģeoloģiskā sastāva.

(86)

MMN tiesību aktu izstrādes gaitā AK iestādes saprata, ka nodokļa piemērošanas jomas definēšana, pamatojoties uz minerālo materiālu izmantojumu, var izrādīties problemātiska, jo pēc nodokļa piemērošanas šo produktu paredzētais izmantojums var mainīties (41). Lai atrisinātu minēto problēmu, AK iestādes izvēlējās citu metodi. Tās nevis precīzi definēja terminu “minerālais materiāls” vai vispārīgus nodokļa piemērošanas kritērijus, bet gan 2001. gada Finanšu likuma sākumā paredzēja, ka ar nodokli ir apliekama smilts, grants vai ieži, bet pēc tam sašaurināja nodokļa piemērošanas un darbības jomu, nosakot izņēmumus, atbrīvojumus un nodokļa atlaides iežiem, smiltij vai grantij, kas tiek izmantoti konkrētām vajadzībām vai pakļauti konkrētiem procesiem.

(87)

MMN mērķis ir nodrošināt, ka minerālo materiālu ieguves ietekme uz vidi (jo īpaši kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai un ainaviskajai vērtībai) tiek vairāk atspoguļota cenās, lai rosinātu minerālo materiālu efektīvāku ieguvi un izmantošanu. Tā mērķis ir arī veicināt pieprasījuma novirzīšanu no jauniegūtiem minerālajiem materiāliem uz tādiem alternatīviem minerālajiem materiāliem kā pārstrādāti minerālie materiāli un minerālie materiāli, kas ir kādu ieguves vai ražošanas procesu blakusprodukti vai atkritumi. Savukārt pieprasījuma novirzīšana samazinās vajadzību pēc jauniegūtiem minerālajiem materiāliem un tādējādi ierobežos vides apdraudējumu saistībā ar ieguves darbību.

(88)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija uzskatīja, ka MMN sistēmas mērķis ir jānosaka, atsaucoties uz tās saturu, nevis uz neapstrādāto vai primāro minerālo materiālu terminoloģiju. Terminoloģija ir sīki aprakstīta Lēmuma par procedūras sākšanu 64. un 65. apsvērumā.

(89)

Neatkarīgi no izmantotās terminoloģijas AK iestādes pretstata minerālos materiālus, kas ir (tikko) iegūti, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, un citus materiālus, kuri nav tikko iegūti kā minerālie materiāli vai kuri nenovēršami rodas no citām darbībām, kas nav vērstas uz minerālo materiālu ieguvi, bet kurus tomēr var izmantot kā jauniegūto un īpaši iegūto minerālo materiālu alternatīvu.

(90)

Ņemot vērā AK iestāžu sniegtos paskaidrojumus, Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka MMN standarta piemērošanas princips ir to iežu, grants un smilts aplikšana ar nodokli, kas ir (tikko) iegūti, lai tos Apvienotajā Karalistē komerciāli izmantotu kā minerālos materiālus no 2002. gada 1. aprīļa (vai pēc tam).

(91)

Attiecībā uz MMN mērķi Komisija norādīja, ka tā mērķis ir padarīt minerālo materiālu ieguvi efektīvāku, iekļaujot to cenā ar minēto darbību saistītās vides aizsardzības izmaksas. Turklāt MMN mērķis ir arī novirzīt pieprasījumu no apzinātas iežu, grants un smilts ieguves, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus būvniecības nozarē, uz tādu minerālo materiālu izmantošanu, kas ir konkrētu procesu vai pārstrādātu minerālo materiālu blakusprodukti vai atkritumi.

(92)

Komisija ir saņēmusi plaši izklāstītas piezīmes no ieinteresētajām personām attiecībā uz MMN standarta piemērošanas principu un mērķi.

(93)

BAA atkārtoti izteica savu viedokli, kas tika pausts arī iepriekš iesniegtajos dokumentos, proti, ka MMN ir neloģisks pēc būtības. BAA norāda, ka nav izstrādāta skaidra minerālo materiālu definīcija, kurā būtu paskaidrota MMN piemērošanas joma. BAA apgalvo, ka MMN piemēro daudziem materiāliem, kas neietilpst Lēmumā par procedūras sākšanu noteiktās definīcijas darbības jomā, proti, materiāliem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis tādēļ, lai “nodrošinātu būves pamatapjomu”, pievienotu betonam, akmens šķembām, asfaltam, drenāžas slānim vai lietotu kā būvniecības pildmateriālus. BAA norāda, ka jūras krastu nocietināšanai paredzētos akmeņus, kas ir apliekami ar nodokli, neizmanto būves pamatapjoma nodrošināšanai un ka tie ir daudz lielāki un smagāki nekā minerālie materiāli, kurus izmanto betona vai citu norādīto materiālu ražošanai. Turklāt arī nešķeltie būvakmeņi ir apliekami ar MMN, lai gan tos izmanto nevis kādā no uzskaitītajiem veidiem, bet gan ēku sienu un tradicionālo nožogojumu (t. i., sienu, kas atdala laukus) būvniecībā. BAA iebilst, ka nevar norādīt, ka šie materiāli ir “minerālie materiāli”, bet jumtiem paredzētais dabīgais šīferis, šķeltais būvakmens, ķieģeļu ražošanā izmantojamais māls nav “minerālais materiāls”. Visi šie materiāli ir ieži, kas iegūti no zemes dzīlēm, taču tos izmanto dažādām vajadzībām un tie nav savstarpēji aizstājami. Turklāt, visticamāk, arī no vides aizsardzības viedokļa nav pamata dažus no šiem materiāliem uzskatīt par “minerālajiem materiāliem”, bet citus neuzskatīt.

(94)

BAA norāda, ka tas apstāklis, ka atbrīvojumu pamatā ir materiāla ģeoloģiskās īpašības, rada problēmas, jo māla, degslānekļa un dabīgā šīfera ģeoloģiskie termini attiecas uz ļoti plašu tādu iežu ģeoloģisko grupu, kuri tiek iegūti karjeros, bet no kuriem nevarētu ražot dabīgā šīfera jumta dakstiņus vai keramikas izstrādājumus. Tomēr no ģeoloģiskā viedokļa šis materiāls joprojām ir kvalificējams kā no nodokļa atbrīvots māls, degslāneklis un dabīgais šīferis. BAA norāda uz ģeoloģijas doktores Rachel Hardie teikto, ka iežu diferencēšanai trūkst ģeoloģisko terminu. Turklāt atbrīvojumi attiecībā uz materiālu, kas galvenokārt sastāv no atsevišķām ģeoloģiskām grupām, rada vēl vairāk problēmu. Šajā sakarā BAA iesniedza ziņojumu, ko Lielbritānijas Ģeoloģijas biedrība (British Geological Society – BGS) 2003. gadā sagatavoja Apvienotās Karalistes nodokļu iestādēm, lai palīdzētu nodokļu inspektoriem piemērot atbrīvojumus dabīgajam šīferim, degslāneklim un mālam ģeoloģiski pareizā veidā (“Ziņojums”). Lai palīdzētu Apvienotās Karalistes nodokļu iestādēm, Ziņojumā ir mēģināts definēt, kas ir degslāneklis, dabīgais šīferis un māls, ņemot vērā to īpašības un ģeoloģisko izcelsmi. Taču Ziņojumā ir arī norādīts, ka “šo terminu sākotnējā izvēle likuma vajadzībām, visticamāk, pamatojas uz to izmantojumu, proti, termini drīzāk definē minerālos produktus kā ekonomikas vienības, nevis kā ģeoloģiskas vienības”. Tajā arī norādīts, ka “[m]āls, degslāneklis, argilīts un dabīgais šīferis ir plaši izplatīti Apvienotajā Karalistē” un ka degslāneklis bieži vien “atrodas starp smilšakmens slāņiem”.

(95)

BAA norāda, ka AK iestādes uzskata, ka degslāneklis un argilīts ir sinonīmi un tātad visa šo iežu saime ir atbrīvota no nodokļa. Turklāt BAA apgalvo, ka Ziņojumā iekļautās minēto triju materiālu definīcijas ir ļoti ierobežojošas un ka citus materiālus joprojām varētu klasificēt kā degslānekli, dabīgo šīferi vai mālu. Piemēram, dabīgā šīfera iezis ar vajadzīgo “slāņainību”, lai no tā varētu ražot jumta dakstiņus, ir salīdzinoši reti sastopams, bet ieži ar nelielu slāņainību, kas nebūtu piemēroti sašķelšanai, var būt izplatīti daudz plašāk, taču joprojām tiek klasificēti kā dabīgais šīferis. Turklāt BAA, daļēji citējot Ziņojumu, apgalvo, ka dabīgo šīferi iegūst arī tādēļ, lai to izmantotu dekoratīvajā arhitektūrā, t. i., kā dabīga akmens būvdetaļu, sienu apšuvumam, bruģēšanai, palodzēm, kamīniem, galda virsmām, kā arī mājas un dārza rotājumiem, lai gan materiāla slāņainība šajā gadījumā būtu mazāk svarīga tā īpašība nekā iespēja to šķelt un pulēt. BAA min piemēru par karjeru, kas ražo dabīgo šīferi, kurš atšķiras no jumtiem paredzētā dabīgā šīfera un attiecībā uz kuru īsti nav skaidrs, vai šis materiāls vispār būtu klasificējams kā dabīgais šīferis.

(96)

BAA, pamatojoties uz pieredzi, iebilst, ka saistībā ar MMN piemērošanu parasti tiek prasīts ekspertu ģeologu atzinums, lai noskaidrotu, kāds iezis atrodas karjerā un vai attiecībā uz tā ieguvi ir izmantojams atbrīvojums.

(97)

BAA apgalvo, ka, lai gan viņiem kopš MMN ieviešanas nav nekādas informācijas par dabīgā šīfera un degslānekļa grunts daudzuma izmaiņām, ir pieaudzis ar nodokli apliekamo minerālo materiālu blakusproduktu daudzums. BAA min piemērus par trim karjeriem, kuros atrodas liels daudzums blakusproduktu. Vienam karjeram bija jānosūta vairāk nekā viens miljons tonnu blakusproduktu, savukārt otram nācās ieguldīt divus miljonus sterliņu mārciņu jaunās iekārtās, lai varētu turpināt tā blakusproduktu apstrādi, lai tos varētu pārdot.

(98)

BAA apgalvo, ka tad, kad AK iestādes atcēla MMN atbrīvojumus, par kuriem Komisija bija paudusi šaubas Lēmumā par procedūras sākšanu, šīs iestādes faktiski ieviesa divus jaunus atbrīvojumus, t. i., attiecībā uz mālu un degslānekli, ko izmanto keramikas būvmateriālu ražošanā, un ģipsi, ko izmanto apmetuma un ģipša plākšņu ražošanā. Viņi uzskata, ka nevar pieņemt, ka šie materiāli ir citā situācijā nekā tie materiāli, kas aplikti ar MMN, ņemot vērā šā nodokļa ar vides aizsardzību saistīto loģiku. BAA apgalvo, ka šie materiāli ir tādā pašā situācijā kā ieži, smilts un grants, jo tie ir iegūti būvniecības vajadzībām. Viņi norāda, ka šie papildu atbrīvojumi ir valsts atbalsts, kuru Komisija nevar atzīt par saderīgu atbalstu, jo nav ievēroti attiecīgie nosacījumi.

(99)

BAA apgalvo, ka keramikas būvmateriālu ražošanā izmantojamā māla un degslānekļa ieguvi varētu samazināt, izmantojot betona būvmateriālus, kurus var izgatavot no karjera atkritumiem/blakusproduktiem (kas bieži vien ir aplikti ar nodokli).

(100)

BAA norāda, ka nav svarīgi, ka ķieģeļu un citu keramikas būvmateriālu ražošanas procesā māls ķīmiski mainās, jo tam no vides aizsardzības viedokļa nav īpašas nozīmes.

(101)

Uzņēmums Cloburn Quarry apgalvo, ka tas iegūst granītu un grauvaku. Grauvaku izmanto tādu minerālo materiālu ražošanai, kuriem ir pretslīdes īpašības un kuru pulējamības vērtība (PSV) pārsniedz 70. Tā kā šādu materiālu blakusproduktiem atbrīvojums nav paredzēts, uzkrājas liels daudzums grauvakas atlieku un pēc kāda laika situācija būs ļoti problemātiska.

(102)

Uzņēmums Cloburn Quarry apgalvo, ka karjera produkcijas pārdošanas apjomi nesen samazinājušies no 1,3 miljoniem tonnu 2007./2008. gadā uz 0,5 miljoniem tonnu. Tas, iespējams, ir mazāk saistīts ar recesiju, bet vairāk ar to, ka konkurējošie karjeri pārdod materiālus, kas ir atbrīvoti no nodokļa.

(103)

Saskaņā ar uzņēmuma Cloburn Quarry sniegto informāciju MMN samazina karjera iespējas konkurēt ar importētiem minerālajiem materiāliem, jo to blakusprodukti tiek pārdoti bez nodokļa kaut kur citur, un konkurēt ar citu valstu karjeriem, kuriem nav jāmaksā līdzīgs nodoklis.

(104)

Uzņēmums Cloburn Quarry apgalvo, ka MMN ir radījis tirgus stagnāciju, proti, cena par minerālajiem materiāliem ir zema, bet no nodokļa atbrīvotie karjeri var transportēt savus materiālus tālāk.

(105)

Saskaņā ar uzņēmuma Cloburn Quarry sniegto informāciju 2013. gadā to karjeru dēļ, kuriem nav jāmaksā nodoklis, netika pārdots 50 000 tonnu minerālo materiālu. Īpaša problēma ir saistīta ar degslānekļa atradnēm, kas tiek izmantotas lielos būvobjektos, jo īpaši Glāzgovas–Edinburgas koridora būvniecībā. Ceļu būvniecībai izmantoja aptuveni vienu miljonu tonnu degslānekļa. Tas ietekmēja konkurenci, jo citi karjeri nevarēja pārdot savus mazvērtīgos blakusproduktus. Turklāt karjera spilgti sarkanie minerālie materiāli konkurē ar plūmju sarkano, dekoratīvo dabīgo šīferi, kas ir atbrīvots no nodokļa.

(106)

Uzņēmums uzskata, ka karjers ir konkurējis un zaudējis projektu konkursos tiem karjeriem, par kuriem tam ir aizdomas, ka tie gūst labumu no MMN atbrīvojuma. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju saistībā ar karjeru viens līgums tika zaudēts tāda karjera dēļ, kas saņēma plānošanas atļauju izstrādāt no nodokļa atbrīvota degslānekļa atradni, lai varētu iegūt minerālos materiālos. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju saistībā ar karjeru bija pieejamas vismaz 800 000 tonnu degslānekļa, kas varētu būt nosūtītas un pārdotas galvenajam darbuzņēmējam.

(107)

Uzņēmums saistībā ar karjeru iesniedza arī vairākas vispārējas piezīmes par to, ka nav paredzēta MMN piemērošanas joma attiecībā uz vides aizsardzību.

(108)

Uzņēmums Blinkbonny Quarry ziņo, ka ir konkurējis ar citu karjeru, kas, iespējams, pārdod no nodokļa atbrīvotu materiālu, kurš ir iekļauts gatava betona maisījumā, un tādēļ ir spējīgs piedāvāt zemāku cenu. Uzņēmums Blinkbonny Quarry uzskata, ka konkurējošais karjers netiktu atvērts un nevarētu konkurēt tirgū, ja tas nebūtu atbrīvots no nodokļa. Uzņēmums Blinkbonny Quarry apgalvo, ka atbrīvojums no nodokļa ļauj tā konkurentam transportēt materiālus tālāk un tas rada kaitējumu videi.

(109)

Uzņēmums Blinkbonny Quarry iesniedza arī vairākas piezīmes, atbildot uz Lēmumu par procedūras sākšanu. Tas norāda, ka pasākums rada priekšrocību tiem karjeriem, kas saņem nodokļa atbrīvojumus, jo tie var pārdot produktus brīvā tirgū bez tādām pašām izmaksām, kādas rodas karjeriem, kas negūst labumu no šīs priekšrocības.

(110)

Uzņēmums Blinkbonny Quarry uzskata, ka MMN nav sasniedzis savu vides aizsardzības mērķi, jo šā nodokļa dēļ tiek izgatavots lētāks materiāls, kas tiek transportēts tālāk, un tas veicina no nodokļa atbrīvotu minerālo materiālu ieguvi, lai ražotu lētākus materiālus, kas nav blakusprodukti vai atkritumi. Turklāt uzņēmums Blinkbonny Quarry norāda, ka degslāneklis un dabīgais šīferis, kas ir atbrīvoti no nodokļa, tiek pārdoti kā būvniecībai paredzēti minerālie materiāli un ka šā atbrīvojuma dēļ tiek iegūts aizvien vairāk degslānekļa un dabīgā šīfera, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus.

(111)

Uzņēmums Kinegar Quarries norāda, ka visi tā karjeri ražo zemākas kvalitātes minerālos materiālus. Uzņēmums pauž viedokli, ka nav nekādas starpības, vai produkts ir dabīgais šīferis, kas tiek eksportēts visā pasaulē, vai ikdienišķi minerālie materiāli, kurus izmanto 15 jūdžu attālumā no karjera. Uzņēmums Kinegar Quarries apgalvo, ka, tā kā minerālie materiāli ir sekundāri produkti, tos var izmantot dažādos veidos un tie vienmēr ir bijuši lēti. Uzņēmums Kinegar Quarries arī uzskata, ka minerālo materiālu cena ir zema, jo tie ir augstākas kvalitātes produktu blakusprodukti, un to cena, lai saglabātu krājumu līdzsvaru, tiks noteikta atbilstīgi piedāvājumam un pieprasījumam. Tomēr tas apgalvo, ka līdz MMN ieviešanai minerālie materiāli vienmēr ir devuši zināmus ieņēmumus. Pēc tam sekundārajiem minerālajiem materiāliem bija jākonkurē ar minerālajiem materiāliem, kam piešķirts nodokļa atbrīvojums, un noteiktos apstākļos tie vairs nebija konkurētspējīgi. Tomēr sekundāro minerālo materiālu ražošana nav samazinājusies, jo ir pieprasījums pēc augstākas kvalitātes produktiem. Vienkārši šos produktus vairs nevar pārdot tādā pašā apjomā. Tas, iespējams, palielinās sekundāro minerālo materiālu uzkrājumus. Turklāt uzņēmums Kinegar Quarries norāda, ka vides aizsardzības ziņā nav nekādu ieguvumu, jo minerālie materiāli tiek transportēti tālāk.

(112)

Uzņēmums Kinegar Quarries norāda, ka Apvienotās Karalistes valdība ir pieprasījusi nodrošināt, ka ražotāji, kas neražo minerālos materiālus, var pārdot to blakusproduktus kā no nodokļa atbrīvotus minerālos materiālus, tādējādi samazinot savus blakusproduktu krājumus. Uzņēmums uzskata, ka šis mērķis ir sasniegts, piešķirot atbrīvojumus ražotājiem, kas neražo minerālos materiālus, (un minerālo materiālu ražotājiem, kuru skaits aizvien pieaug) attiecībā uz produktiem, kurus faktiski vajadzētu saukt par minerālajiem materiāliem, jo tie tiek pārdoti tām pašām vajadzībām kā materiāli, kurus ražo minerālo materiālu ražotājs. Taču blakusproduktu krājumi tagad ir lielāki nevis ražotājiem, kas neražo minerālos materiālus, bet gan minerālo materiālu ražotājiem, kuri maksā nodokli.

(113)

Uzņēmums Kinegar Quarries norāda, ka pēc MMN ieviešanas tā sekundāro minerālo materiālu pārdošana samazinājās no vairāk nekā 50 000 tonnām 2007. gadā uz 9 000 tonnām 2013. gadā un to nevar saistīt tikai ar ekonomikas recesiju. Uzņēmums apgalvo, ka vairs nevar konkurēt ar minerālajiem materiāliem, kas ir atbrīvoti no nodokļa, jo tā cena ir par GBP 1,5–2,0 augstāka nekā konkurentu cena.

(114)

Uzņēmums Torrington Stone uzskata, ka gadījumā, ja abiem tā karjeriem nebūtu viens un tas pats īpašnieks, šodien MMN ieviešanas dēļ tie nebūtu dzīvotspējīgi. Tas apgalvo, ka klienti, veicot iepirkumu, izdara savu izvēli, pamatojoties uz materiālu raksturojumu, piemēram, kvalitāti un izmēru, nevis uz materiālu ģeoloģiskajām īpašībām. Klienti nezina, vai materiāls tiek vai netiek aplikts ar nodokli.

(115)

Viens no karjeriem galvenokārt ražo degslānekli kopā ar argilīta blakusproduktiem, turpretim otrs – grantītu kopā ar degslānekļa grunti. Visu produkciju pārdod kā minerālos materiālus. Argilīta blakusproduktus nevar pārdot ar peļņu, tādēļ tie tiek izgāzti atkritumos.

(116)

Mineral Products Association (Minerālo produktu asociācija) apgalvo, ka dažu uzņēmumu spēja iegūt no nodokļa atbrīvotus materiālus, piemēram, degslānekli un dabīgo šīferi, lai apgādātu minerālo materiālu tirgu, neatbilst sākotnējiem MMN izveides principiem. Asociācija uzskata, ka iegūtie materiāli, ko izmanto kā minerālos materiālus, būtu jāapliek ar MMN un atbrīvojumi būtu jāpiešķir tikai tiem materiāliem, kuri netiek izmantoti kā minerālie materiāli.

(117)

Asociācija uzskata, ka materiāli, kas rodas atsevišķos dedzināšanas procesos vai metāla kausēšanas un attīrīšanas laikā, patiešām ir šo procesu blakusprodukti, kas būtu jāatbrīvo no nodokļa, jo tie atbilst MMN pamatmērķim – veicināt pārstrādātu materiālu izmantošanu un resursu efektivitāti. Turpretim degslānekļa, dabīgā šīfera un citu iegūto materiālu atbrīvojums no nodokļa var radīt vietējā tirgus izkropļojumus, jo ar materiāliem, kas nav aplikti ar nodokli, tiek aizstāti materiāli, kas ar nodokli ir aplikti.

(118)

BAA norāda, ka MMN vides aizsardzības mērķis ir novirzīt pieprasījumu uz atkritumu/blakusproduktu materiālu izmantošanu, nevis īstenot principu “piesārņotājs maksā”, kā Komisija, šķiet, norāda Lēmumā par procedūras sākšanu. Šis ierosinātais primārais mērķis – īstenot principu “piesārņotājs maksā” –, ja to patiešām īstenotu, nozīmētu selektīvu pieeju materiāliem (runājot par “minerālo materiālu nozari”, nevis kādu citu minerālu ieguves darbību), kas nenovēršami radītu valsts atbalstu. Drīzāk MMN vides aizsardzības mērķis ir paredzēts, lai rosinātu izmantot minerālos materiālus, kas ir konkrētu procesu vai pārstrādātu minerālo materiālu atkritumu blakusprodukti, tādējādi samazinot iegūto minerālo materiālu izmantošanu (pieprasījuma novirzīšanas loģika).

(119)

BAA uzskata, ka nodokļa iespējamās “pieprasījuma novirzīšanas” loģikas ietekme praksē nozīmētu to, ka MMN attiecas tikai uz iežiem, smilti vai granti, ko izmanto, lai nodrošinātu būves pamatapjomu, un ka, ņemot vērā šo mērķi, atbrīvojums būtu piemērojams tikai blakusproduktiem vai atkritumiem, kas var aizstāt iegūtos minerālus. Tomēr BAA norāda, ka šis ierobežojums nav MMN piemērošanas pamatprincips, jo MMN ļauj aplikt ar nodokli materiālus, kurus nevar aizstāt.

(120)

BAA uzskata, ka pat tad, ja izmeklējamie atbrīvojumi tiktu atcelti, MMN piemērošanas joma neatbilstu šā nodokļa vides aizsardzības loģikai, t. i., “pieprasījuma novirzīšanas” loģikai. Saskaņā ar BAA sniegto informāciju, ja blakusproduktu/atkritumu materiāliem atceltu atbrīvojumus, MMN mazāk atbilstu savam vides aizsardzības mērķim. Turpretī viņi norāda, ka atbrīvojumu atcelšana materiāliem, kas iegūti, lai tos izmantotu “kā minerālos materiālus”, piemēram, dabīgajam šīferim un degslāneklim, būtu saskaņā ar MMN vides aizsardzības mērķi.

(121)

BAA uzskata, ka to, ka MMN piemērošanas joma neatbilst vides aizsardzības mērķim par “pieprasījuma novirzīšanu”, pamato fakts, ka kaļķu vai šķelto būvakmeņu blakusprodukti/atkritumi un materiāli, piemēram, sliežu ceļa balasts un akmeņi ar augstu PSV, kuriem nav aizstājēju, tiek aplikti ar nodokli.

(122)

BAA uzskata, ka MMN piemērošanas joma ir pārāk tālu novirzījusies no šā nodokļa vides aizsardzības loģikas. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka dažus materiālus, kas netiek aplikti ar nodokli, varētu aizstāt ar blakusproduktiem vai atkritumiem. BAA kā piemēru min mālu, ko izmanto ķieģeļu ražošanā, un plastisko mālu, ko izmanto flīžu ražošanā.

(123)

BAA iesniedza 2007. gada Kornvolas būvakmens un dabīgā šīfera ceļveža (Cornish Building Stone and Slate Guide 2007) eksemplāru un norādīja, ka šajā publikācijā ir ievietota vairāku granīta un dabīgā šīfera karjeru reklāma, ka tie ražo līdzīga veida produktus un būvakmeņus. BAA apgalvo, ka šis ceļvedis liecina, ka MMN atbrīvojumi neatbilst šā nodokļa loģikai, proti, panākt pieprasījuma novirzīšanu no materiāliem, kas iegūti, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, uz atkritumiem, kurus ir iespējams izmantot kā minerālos materiālus.

(124)

BAA norāda, ka ir pierādījumi, ka atbrīvojumu pieejamība kaolīna karjeru blakusproduktiem/atkritumiem ir veicinājusi to, ka tiek iegūts vairāk materiāla nekā pieprasīts, lai tikai gūtu labumu no atbrīvojumiem, kas paredzēti iespējamiem blakusproduktiem, t. i., augstas kvalitātes granītam (42). Turklāt BAA apgalvo, ka ir arī pierādījumi, ka daži kaolīna karjeru apsaimniekotāji ir vairāk pievērsušies šo iespējamo blakusproduktu ieguvei, nevis oriģinālā kaolīna materiāla ieguvei (43). BAA atsaucas uz e-pastu, ko kāds karjera apsaimniekotājs nosūtījis BAA (44), apgalvojot, ka kopš MMN ieviešanas tam ir ļoti grūti konkurēt ar minerālajiem materiāliem, ko ražo kaolīna karjeri, jo to ražotie minerālie materiāli ir lētāki un ir pārņēmuši tirgu. Kā norādīts e-pastā, kaolīna karjeru pārdotie minerālie materiāli ir nevis sekundāri produkti vai blakusprodukti, bet gan augstas kvalitātes akmeņi. Konkrētā karjera apsaimniekotāja ražošanas apjoms ir samazinājies uz pusi, un apsaimniekotājs nav guvis peļņu jau vairāk kā 9 gadus. Šā karjera atkritumu materiālus nav iespējams pārdot.

(125)

BAA apgalvo, ka veids, kādā MMN tiek piemērots saistībā ar kaļķu ieguvi, var radīt problēmas. Pati kaļķu ieguve netiek aplikta ar nodokli, bet šā procesa atkritumi vai blakusprodukti tiek aplikti ar nodokli. Turklāt MMN piemēro dažu karjeru smelknei, blakusproduktiem vai atkritumiem, ko var izmantot tādu betona bloku ražošanā, ar kuriem varētu aizstāt ķieģeļus, kas ražoti no māla, kurš nav aplikts ar nodokli.

(126)

Asociācija QPANI apgalvo, ka tā pārstāv aptuveni 95 % no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar karjeros iegūto produktu piegādi Ziemeļīrijas būvniecības nozarei. QPANI uzskata, ka MMN jau pašā sākumā ir izstrādāts kļūdaini, jo materiāli būtu jāapliek ar nodokli, pamatojoties uz to izmantojuma veidiem, nevis ģeoloģiskajām īpašībām.

(127)

QPANI uzskata, ka minerālo materiālu nodokļa atbrīvojums nebūtu jāpiemēro degslāneklim un dabīgajam šīferim, ja tos izmanto kā minerālos materiālus. Apvienotās Karalistes būvniecības tirgos dabīgo šīferi un degslānekli izmanto kā minerālos materiālus, un tie var būtiski ietekmēt vietējo tirgu, ja tos piegādā minerālo materiālu tirgos. Tas jo īpaši attiecas uz Ziemeļīriju. Lai gan tādu dabīgā šīfera un degslānekļa materiālu piegādē, kurus izmanto kā minerālos materiālus, var būt iekļauti materiāli, kas faktiski ir blakusprodukti no tādu materiālu ieguves, kurus neizmanto kā minerālos materiālus (piem., no tāda dabīgā šīfera ieguves, no kura ražo jumtiem paredzēto dabīgo šīferi), tomēr šie materiāli galvenokārt tiek iegūti tāpēc, lai tos piegādātu minerālo materiālu tirgiem.

(128)

QPANI arī apšauba nepieciešamību piešķirt atbrīvojumu materiāliem, kas sastāv “lielākoties” no oglēm, brūnoglēm (lignīta), dabīgā šīfera vai degslānekļa. Saskaņā ar QPANI sniegto informāciju būtu daudz vienkāršāk un atbilstošāk, ja skaidri tiktu nošķirti materiāli, kurus izmanto kā minerālos materiālus, no vienas puses, un materiāli, kurus neizmanto kā minerālos materiālus, no otras puses. Materiāli, kurus izmanto kā minerālos materiālus, būtu jāapliek ar MMN, bet materiāli, kurus neizmanto kā minerālos materiālus, nebūtu arī jāapliek ar šo nodokli.

(129)

QPANI apgalvo, ka MMN ir radījis kaitējumu videi, jo no nodokļa atbrīvotus materiālus ir iespējams transportēt tālāk.

(130)

QPANI uzskata, ka Ziemeļīrijā ir simtiem tūkstošu tonnu degslānekļa, kas ir importēts no Donegolas (Īrija). Degslāneklis no Īrijas tiek pārdots būvniecības tirgos visā Ziemeļīrijā. Būvniecības projektos, kas īstenoti gar Īrijas robežu, ir izmantoti tādi no nodokļa atbrīvoti minerālie materiāli no Īrijas, kuri ir klasificēti kā degslāneklis.

(131)

Turklāt QPANI norāda, ka ir iezis, kas tiek uzskatīts par degslānekli, un tādējādi tiek nepamatoti gūts labums no minētā atbrīvojuma.

(132)

AK iestādes joprojām apgalvo, ka izmeklējamie atbrīvojumi un atlaides nav saistīti ar valsts atbalstu. Jo īpaši tās uzskata, ka nodokļa radītās atšķirības ir pamatojamas ar nodokļa sistēmas raksturu vai vispārējo shēmu un tādēļ neatbilst nosacījumam par selektivitāti.

(133)

AK iestādes atzīst, ka minerālo materiālu apraksts, kas iekļauts Lēmuma par procedūras sākšanu 8. apsvērumā, ir pareizs. Turklāt tās piekrīt, ka MMN loģika Lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvērumā ir izklāstīta pareizi.

(134)

AK iestādes piemin, ka Vispārējā tiesa sava 2012. gada 7. marta sprieduma 55. punktā ir konstatējusi, ka “minerālo materiālu nodokļa pamatā esošās” normālās “aplikšanas ar nodokli princips ir balstīts vienīgi uz tā materiāla komerciālas izmantošanas Apvienotajā Karalistē jēdzienu, kurš kā” minerālais materiāls “ir apliekams ar nodokli”. AK iestādes apgalvo, ka, tā kā nav paredzēts piemērot MMN iežiem, smiltij vai grantij, ko iegūst izmantošanai rūpniecības vai lauksaimniecības procesos, jebkurš nodoklis, kas samaksāts par materiāliem, kurus neizmanto kā minerālos materiālus, ir atgūstams kā nodokļa atlaide. Ievērojot to pašu loģiku, ieži, smilts vai grants, ko iegūst, taču komerciāli neizmanto (kā definēts tiesību aktos), neietilpst šā nodokļa piemērošanas jomā.

(135)

Apvienotā Karaliste, citējot Vispārējās tiesas spriedumu, paskaidroja, ka MMN mērķis “(…) galvenokārt paredz veicināt minerālo materiālu, kas ir noteiktu procesu blakusprodukti vai atkritumi (saukti arī par “sekundāriem” minerālajiem materiāliem), vai otrreiz pārstrādātu minerālo materiālu izmantošanu būvniecības nozarē, lai tādējādi samazinātu tādu karjeros iegūstamo minerālo materiālu izmantošanu (saukti arī par “primārajiem” minerālajiem materiāliem), kas ir neatjaunojams dabas resurss, un līdz ar to ierobežot šā ieguves procesa ietvaros videi nodarīto kaitējumu (turpmāk tekstā – “pieprasījuma novirzīšanas mērķis” vai “MMN ar vides aizsardzību saistītais mērķis”)”.

(136)

AK iestādes apgalvo, ka nodokļa loģika jau pašā sākumā bija skaidri izklāstīta Regulējuma ietekmes novērtējumā: “Valdības izvēlētā risinājuma galvenais mērķis ir samazināt ar karjeru izstrādi saistītās vides aizsardzības izmaksas, kas sabiedrībā kopumā ir jāsedz privātpersonām un uzņēmumiem, un veicināt pārstrādi.”

(137)

AK iestādes norāda, ka ar MMN ir mēģināts sasniegt tā vides aizsardzības mērķi divos dažādos, taču savstarpēji saistītos veidos. Pirmkārt, aplikšana ar nodokli zināmā mērā palīdz aptvert kaitējumu, ko izraisa minerālo materiālu ieguve un transportēšana. Tādējādi šis nodoklis samazina pieprasījumu pēc jauniegūtiem minerālajiem materiāliem, jo pieaug to izmaksas. Otrkārt, atbrīvojumi un atlaides tiek piešķirti atkritumiem un pārstrādātiem materiāliem, lai veicinātu pieprasījuma novirzīšanu no jauniegūtiem minerālajiem materiāliem uz šādiem materiāliem, vienlaikus neliedzot ražot materiālus, kas nav minerālie materiāli. Lai sasniegtu MMN vides aizsardzības mērķi, bija paredzēts nodrošināt, ka pastāv ekonomiski pievilcīgas alternatīvas jauniegūtiem, ar nodokli apliekamiem minerālajiem materiāliem.

(138)

AK iestādes apgalvo, ka MMN mērķis ir, izmantojot atbrīvojumus, veicināt pārstrādātu vai blakusproduktu materiālu (kas rodas procesā, kurš nav paredzēts minerālo materiālu ražošanai) izmantošanu, lai samazinātu pieprasījumu pēc neapstrādātiem minerālajiem materiāliem un tādējādi samazinātu ar minerālo materiālu ieguvi saistīto vides apdraudējumu. Atkāpes no nodokļa piemērošanas jomas var iedalīt divās kategorijās – pārstrādāti minerālie materiāli un nenovēršamie atkritumu blakusprodukti. Pēdējos minētos var definēt kā materiālus, kurus Apvienotajā Karalistē komerciāli izmanto kā minerālos būvmateriālus, bet kuri rodas kā nenovēršamas tāda procesa sekas, kas netiek veikts ar nodomu, lai ražotu minerālos materiālus. Savukārt šādus produktus atkal var iedalīt divās kategorijās: a) materiāli, kas nenovēršami rodas, iegūstot materiālus, kas nav minerālie materiāli, un b) materiāli, kas nenovēršami rodas rakšanas vai bagarēšanas procesā, kurā nav paredzēts iegūt kādu materiālu izmantošanai komerciālos nolūkos.

(139)

AK iestādes apgalvo, ka tie materiāli, kurus iegūst kā minerālos materiālus komerciālai izmantošanai vai kuri rodas kā tāda procesa blakusprodukti, kas paredzēts, lai ražotu minerālos materiālus komerciālai izmantošanai, salīdzinājumā ar atbrīvotajiem materiāliem faktiski ir atšķirīgā situācijā.

(140)

AK iestādes apgalvo, ka saskaņā ar iepriekš izklāstītajām atkāpēm nodokļa atbrīvojumus piemēro atšķirīgi tiem atkritumu materiāliem, kas rodas kā blakusprodukti, iegūstot materiālus, kuri nav minerālie materiāli un ir atbrīvoti no nodokļa, un tiem atkritumu materiāliem, kas ir minerālo materiālu ieguves blakusprodukti (piem., atkritumi no kaļķakmens), kuriem turpina piemērot nodokli. Šī atšķirība, viņuprāt, izriet no mērķa samazināt kaļķakmens kā minerālā materiāla ieguvi, vienlaikus nesamazinot to materiālu ražošanu, kas nav minerālie materiāli. MMN samazina minerālo materiālu ieguvi no dabīgajiem iežiem, vienlaikus veicinot minerālo materiālu alternatīvo izejvielu izmantošanu.

(141)

AK iestādes uzskata, ka nodokļa atbrīvojumiem ir būtiska nozīme, lai sasniegtu MMN vides aizsardzības mērķi, jo tie samazina kaitējumu, ko rada jaunu karjeru izstrāde. AK iestādes apgalvo, ka tieši cenu atšķirība starp atbrīvotajiem un apliktajiem materiāliem novirza pieprasījumu no jauniegūtiem minerālajiem materiāliem. Atbrīvojumi atbilst MMN vides aizsardzības mērķim, ciktāl atbrīvoto materiālu izmantošana galu galā samazina pieprasījumu pēc jauniegūtiem minerālajiem materiāliem un saistīto vides apdraudējumu.

(142)

AK iestādes apgalvo, ka var minēt daudzus piemērus attiecībā uz atbrīvotiem materiāliem, ar kuriem tiek aizstāti augstākās kvalitātes minerālie materiāli. Piemēram, 2012. gadā Olimpiskā kompleksa būvniecībai bija vajadzīgs vairāk nekā miljons tonnu minerālo pildmateriālu. Tika izmantoti nevis tādi augstākās kvalitātes minerālie materiāli kā jauniegūts kaļķakmens vai granīts, bet gan kaolīna ražošanas blakusprodukti no Kornvolas un pārstrādāti minerālie materiāli. Dabīgā šīfera atkritumus no […] (*1) dabīgā šīfera karjera izmantoja kā cauruļvadu paklājslāni […]. Šo drupināto dabīgo šīferi izmantoja kāda cita drupināta ieža minerālā materiāla vietā. Būvniecībā pie […] arī izmantoja dabīgā šīfera blakusproduktus no tā paša karjera, nevis augstākās kvalitātes minerālos materiālus.

(143)

AK iestādes norāda, ka no nodokļa atbrīvoto karjeru skaits pēc MMN ieviešanas nav palielinājies, kā tas redzams turpmāk dotajā tabulā, kurā norādīts to karjeru skaits, kas ir aktīvi kādā konkrētā laikā.

(144)

Drupināti ieži 2009. gadā veidoja 59,4 % no primārajiem minerālajiem materiāliem, kas pārdoti Apvienotajā Karalistē. Atlikusī daļa attiecās uz smilts un grants pārdošanu. Līdz šim svarīgākais drupinātu iežu minerālo materiālu avots bija kaļķakmens, veidojot 66 % no kopējā apjoma, un tam sekoja vulkāniskie ieži, piemēram, granīts (24 %) un smilšakmens (9 %). Kaļķakmeni, vulkāniskos iežus un smilšakmeni izmanto arī citos veidos, piemēram, kā būvakmeņus vai, kaļķakmens gadījumā, kā rūpnieciskos kaļķus.

(145)

Vienu tonnu kaļķakmens minerālo materiālu 2012. gadā varēja pārdot par GBP 7,16–11,70. Vienu tonnu granīta varēja pārdot par GBP 6,12–12,82. Vienu tonnu dabīgā šīfera minerālo materiālu varēja pārdot par GBP 2–8.

(146)

Attiecībā uz dekoratīvajiem minerālajiem materiāliem AK iestādes kopīgi ar BAA iesniedza informāciju, norādot, ka tie nav tipisks minerālo materiālu izmantošanas veids. Materiālus, kurus lieto apkārtnes labiekārtošanas darbos, izmanto nelielos daudzumos un izvēlas, pamatojoties uz to vizuālajām īpašībām, piemēram, krāsu un formu, bet – atšķirībā no citiem minerālo materiālu izmantošanas veidiem – nepievēršot īpašu uzmanību to būvniecības īpašībām, piemēram, izturībai. Ņemot vērā nelielo patērēto daudzumu, dekoratīvie minerālie materiāli veido nelielu daļu no tirgus pieprasījuma pēc minerālajiem materiāliem Apvienotajā Karalistē.

(147)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jau ir secinājusi, ka MMN standarta piemērošanas principu var rezumēt šādi – to iežu, grants un smilts aplikšana ar nodokli, kas ir tikko/apzināti iegūti, lai tos Apvienotajā Karalistē komerciāli izmantotu kā minerālos materiālus no 2002. gada 1. aprīļa (vai pēc tam).

(148)

Papildus AK iestāžu iepriekš izteiktajām piezīmēm attiecībā uz MMN pamatprincipu Komisija izsaka turpmāk minētos apsvērumus.

(149)

Vairākas trešās personas norādīja, ka MMN materiāliem netiek piemērots konsekventi, jo citu atbrīvoto materiālu blakusprodukti (ieži, ko izmanto, lai ražotu akmeņus ar vienu vai vairākām līdzenām virsmām (turpmāk tekstā “šķelti akmeņi”), kaļķi), akmeņi ar augstu PSV, jūras krastu nocietināšanai paredzētie akmeņi, sienu mūrakmeņi un blakusprodukti/atkritumi, kas rodas, iegūstot augstas kvalitātes primāros minerālos materiālus, no nodokļa nav atbrīvoti. Tiem būtu jāatrodas tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā, kādā pašlaik atrodas tādu materiālu atbrīvotie blakusprodukti, kuri nav minerālie materiāli, vai materiāli, kas paredzēti specializētiem izmantošanas veidiem un kas netiek aplikti ar nodokli.

(150)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pati izvirzīja jautājumu par to, kāpēc tiek uzskatīts, ka piešķirt atbrīvojumus plastiskā māla, kaolīna, akmeņogļu, brūnogļu (lignīta), degslānekļa un dabīgā šīfera blakusproduktiem ir pamatoti, bet lauksaimniecībā izmantojamo kaļķu un šķelto akmeņu blakusproduktiem – nav pamatoti.

(151)

Pēc plašas informācijas saņemšanas no trešām personām un AK iestādēm Komisija norāda, ka šķeltu akmeņu un kaļķu ieguves atkritumi vai blakusprodukti sastāv no tāda paša veida iežiem kā šie šķeltie akmeņi un kaļķi: i) kaļķakmens ieguves atkritumi, ko izmanto kaļķu ražošanai, visticamāk, arī sastāv no kaļķakmens, bet ii) atkritumi, kas rodas, iegūstot iežus šķeltu akmeņu ražošanai, visticamāk, pārsvarā sastāv no to pašu iežu šķembām, kuri tiek šķelti.

(152)

MMN atbrīvojumus piemēro atšķirīgi tiem atkritumu materiāliem, kas rodas kā tādu materiālu blakusprodukti, kurus iegūst, lai tos neizmantotu kā minerālos materiālus (piem., atkritumi no kaolīna, plastiskā māla, akmeņogļu, brūnogļu (lignīta) un dabīgā šīfera ieguves), un kuri ir atbrīvoti no nodokļa, un atkritumu materiāliem, kas ir tādu materiālu apzinātas ieguves blakusprodukti, kurus izmanto kā minerālos materiālus (piem., atkritumi no kaļķakmens) un kuriem turpina piemērot nodokli.

(153)

Šā nodokļa atšķirīgās piemērošanas pamatā ir mērķis, kas paredz mazināt tāda jauna kaļķakmens, granīta, smilšakmens un citu materiālu ieguvi, kurus izmanto kā minerālos materiālus, vienlaikus neietekmējot tādu materiālu ražošanu, kas nav minerālie materiāli.

(154)

Kā norādījušas AK iestādes, kaļķakmens, smilšakmens un granīts ir visizplatītākie materiāli, kas iegūti tāpēc, lai tiktu izmantoti kā minerālie materiāli. Patiesībā MMN atbrīvojumam attiecībā uz šķeltu akmeņu blakusproduktiem vai kaļķakmens blakusproduktiem, ko izmanto kaļķu ražošanai, vajadzētu vismaz palīdzēt saglabāt to pašu ieguves līmeni, ja ne veicināt minēto materiālu jaunu ieguvi.

(155)

Turklāt, lai iegūtu šķeltus akmeņus un kaļķus no iegūtajiem pamatmateriāliem, nerodas nekādas papildu (apstrādes) izmaksas. Šī situācija atšķiras, piemēram, no plastiskā māla un kaolīna ieguves, kur šo materiālu atdalīšana no atkritumiem izmaksā ļoti dārgi.

(156)

AK iestādes paskaidroja, ka gan šķeļamais akmens, gan kaļķakmens, ko izmanto kaļķu iegūšanai, tiek apzināti iegūti, lai tiktu izmantoti kā minerālie materiāli. Arī to blakusproduktus un atkritumus var pārdot tīrā veidā, pat nepievienojot pamatmateriālu, jo tie ir labas kvalitātes materiāli, ko izmanto kā minerālos materiālus. Kā pierādījumu tam AK iestādes iesniedza informāciju par cenām, kas patiesi liecina, ka vairumā gadījumu kaļķu un šķeltu akmeņu cenas nav daudz augstākas par to attiecīgo blakusproduktu cenām. Kaļķu ražošanai paredzētā kaļķakmens cena ir aptuveni GBP 12,50–19,50 par tonnu, savukārt tā blakusprodukta cena ir GBP 7,16–11,70 par tonnu. Tādu vulkānisko iežu (tostarp granīta) cena, kas tiek izmantoti arī šķeltu akmeņu ražošanai, ir aptuveni GBP 5,51–12,91 par tonnu, bet to blakusproduktus pārdod aptuveni par GBP 6,12–12,82 par tonnu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nebūtu pieprasījuma pēc augstas kvalitātes specializētiem produktiem, karjerā joprojām turpinātu iegūt jaunus materiālus, jo pārdot jauniegūtus produktus un to blakusproduktus, ko izmanto kā minerālos materiālus, ir ekonomiski izdevīgi. Tādējādi nevar izslēgt, ka blakusproduktu atbrīvojums no nodokļa vēl vairāk veicinās jaunu karjeru izstrādi un graus MMN vides aizsardzības loģiku.

(157)

Turklāt nav objektīva veida, kā atšķirt kaļķakmeni, kas ir lauksaimniecības kaļķu ražošanas blakusprodukts, no kaļķakmens, ko īpaši iegūst tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Tas pats attiecas uz granītu, smilšakmeni un šķelta akmens blakusproduktiem. Tādējādi šie jauniegūtie materiāli un to blakusprodukti ir savstarpēji aizstājami un karjera apsaimniekotājs atkarībā no pieprasījuma var izlemt pārdot abus produktus izmantošanai vienā un tajā pašā veidā – kā minerālos materiālus.

(158)

Pamatojoties uz apsvērumiem, kas izklāstīti iepriekš minētajā 151.–157. apsvērumā, Komisija norāda, ka kaļķu un šķeltu akmeņu ieguves blakusprodukti nav citādā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā jauniegūtie produkti. Turklāt jebkurš iespējams atbrīvojums gruntij, kas rodas, iegūstot kaļķakmeni/iežus, kurus izmanto šķeltu akmeņu vai tādu materiālu ražošanai, ko neizmanto kā minerālos materiālus, tikai veicinātu jaunu iežu un kaļķakmens lielāku ieguvi, bet nesekmētu pieprasījuma novirzīšanu.

(159)

Materiāli, ko izmanto akmeņu ar augstu PSV, nocietināšanai paredzētu akmeņu, sienu mūrakmeņu un augstas kvalitātes primāro minerālo materiālu ražošanai, ir vai nu attiecīgie materiāli, kas tiek izmantoti specializētā veidā, vai arī tiek izmantoti tādā veidā, ka šos materiālus nevar aizstāt ar pārstrādātiem minerālajiem materiāliem vai to materiālu atkritumiem, kas nav aplikti ar nodokli.

(160)

Tomēr visi šie materiāli, ko izmanto akmeņu ar augstu PSV, nocietināšanai paredzētu akmeņu, sienu mūrakmeņu, augstas kvalitātes primāro minerālo materiālu un to blakusproduktu ražošanai, ir iegūti no tiem pašiem iežiem. Piemēram, krastu nocietināšanai paredzētie akmeņi tiek ražoti no tiem pašiem iežiem kā minerālo materiālu sīkšķembas, kas rodas kā blakusprodukti.

(161)

Kopumā šie ieži ir piemēroti, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, un karjeru apsaimniekotājiem ir izvēle attiecībā uz to, kā pārdot vai izmantot attiecīgos iežus atbilstīgi pieprasījumam.

(162)

To iemeslu dēļ, kas iepriekš izskaidroti 151.–157. apsvērumā attiecībā uz šķeltu akmeņu un kaļķu blakusproduktiem, Komisija nevar izslēgt, ka atbrīvojums, kas paredzēts akmeņiem ar augstu PSV, jūras krastu nocietināšanai paredzētiem akmeņiem, sienu mūrakmeņiem, augstas kvalitātes primārajiem minerālajiem materiāliem un to blakusproduktiem/atkritumiem, varētu veicināt šo materiālu ieguvi nolūkā izmantot tos kā minerālos materiālus.

(163)

Saistībā ar to, ka vairākas ieinteresētās personas apšaubīja MMN loģiku, ņemot vērā apstākli, ka akmeņus ar augstu PSV un nocietināšanai paredzētos akmeņus apliek ar nodokli, turpretim mālu, ko izmanto plūdu aizsargbūvēs, vai materiālus, ko izmanto citām specializētām vajadzībām, neapliek, AK iestādes kopīgi ar BAA iesniedza informāciju, ka PSV ir minerālā materiāla pulējamības vērtība; minerālos materiālus ar augstu PSV izmanto bitumena maisījumos, ko klāj uz ceļu virsmas, lai paaugstinātu tās neslīdīgumu. Minerālos materiālus ar visaugstāko PSV izmanto tādās vietās kā līkumos un bremzēšanas zonās, un tiem norāda PSV un minerālā materiāla nodiluma vērtību (aggregate abrasion value – AAV). Tās ir īpašības, kas raksturīgas šo iežu iegulām un kas ražošanas procesā tiek uzlabotas. Šie materiāli joprojām ir minerālie materiāli, un saskaņā ar MMN šis izmantošanas veids ir klasificēts kā minerālo materiālu izmantošana.

(164)

Nocietināšanai paredzētos akmeņus izmanto, lai aizsargātu Apvienotās Karalistes piekrasti no erozijas. Specifikācijas prasības ir atkarīgas no konkrētiem jūras vides apstākļiem. Norādītās īpašības cita starpā ir blīvums un minerālā materiāla nodiluma vērtība. Saskaņā ar MMN tos klasificē kā materiālus, ko izmanto kā minerālos materiālus, jo tos lieto nostiprināšanas un apjoma palielināšanas vajadzībām.

(165)

Turklāt tas, vai konkrētam mērķim izmantotie materiāli ir savstarpēji aizstājami, vai nav, neietekmē MMN loģiku un atbrīvojumus, ko piešķir citiem materiāliem. Komisija norāda, ka MMN patiesi attiecas uz daudziem un dažādiem izmantošanas veidiem, kas nav savstarpēji aizstājami. Tomēr, ja šādus materiālus var plaši izmantot un tie tiek plaši izmantoti kā minerālie materiāli un ja šāda izmantošana ir ekonomiski izdevīga, šādu materiālu un pat konkrētu izmantošanas veidu atbrīvojums varētu apdraudēt MMN mērķi.

(166)

Daudzas ieinteresētās personas norāda uz to, ka ar minerālajiem materiāliem, kas ir atbrīvoti no nodokļa, tiek aizstāti nevis augstākās kvalitātes produkti, bet gan sekundārie minerālo materiālu produkti. Komisija, pirmkārt, norāda, ka šis apstāklis nerada šaubas par to, ka MMN ir sasniedzis savu vides aizsardzības mērķi, jo ar materiāliem, kas ir atbrīvoti no nodokļa un kas ir nenovēršami tāda materiāla blakusprodukti, kurš iegūts, lai netiktu izmantots kā minerālais materiāls, tiek aizstāti jauniegūti minerālie materiāli. Nav svarīgi, vai ar tiem tiek aizstāti augstākas vai zemākas kvalitātes minerālie materiāli, ja vien ir samazinājusies jaunu materiālu ieguve. Turklāt Komisija norāda, ka reizēm ar materiāliem, kas ir atbrīvoti no nodokļa, varētu tikt aizstāti pat augstākas kvalitātes minerālie materiāli, kā to ir izklāstījušas AK iestādes 142. apsvērumā.

(167)

Komisija atzīst problēmas, kas saistītas ar MMN un tā atbrīvojumu īstenošanu, pamatojoties uz materiālu ģeoloģiskajām īpašībām. Tomēr Komisija arī norāda, ka daudz grūtāk būtu pamatot atbrīvojumus ar materiālu izmantošanas veidiem, jo tas varētu apgrūtināt nodokļa izpildi un dotu vairāk iespēju ļaunprātīgai izmantošanai. Turklāt šķiet, ka AK iestādes saņemto Ziņojumu izmanto kā pamatu MMN īstenošanai un attiecībā uz materiāliem piemēro tajā sniegtās definīcijas un testus. BAA apstiprināja, ka AK iestādes izmanto eksperta ģeologa pakalpojumus, lai noteiktu karjeros ražotos materiālus.

(168)

Attiecībā uz tāda māla un degslānekļa izslēgšanu no MMN nepiemērošanas, ko izmanto keramikas izstrādājumu ražošanā, Komisija norāda, ka tas ir no nodokļa atbrīvots rūpniecisks process, kas jau ir izskatīts Lēmumā par procedūras sākšanu, kurā konstatēts, ka tas nav valsts atbalsts.

(169)

Attiecībā uz BAA iesniegtā 2007. gada Kornvolas būvakmens un dabīgā šīfera ceļveža saturu Komisija norāda, ka tā nevar uz to pamatoties kā uz precīzas informācijas avotu, kurā sniegts visaptverošs visu karjera produktu pārskats. Tas ir ceļvedis, kurš izstrādāts reklāmas vajadzībām un kurā karjeri reklamē savus produktus, kas paredzēti būvniecības nozarei. Tādējādi Komisija uzskata, ka karjeri, kas norādīti 2007. gada Kornvolas būvakmens un dabīgā šīfera ceļvedī, vienkārši reklamē savus produktus atbilstīgi tirdzniecības stratēģijai, kas ir orientēta uz būvniecības nozari. AK iestādes ir norādījušas, ka tās ļauj karjeriem reklamēt savus produktus tā, kā tie to vēlas un neatkarīgi no attiecīgo materiālu ģeoloģiskā sastāva, un neuzskata, ka šādi reklāmas apraksti ir atbilstoši, lai saistībā ar MMN kvalificētu materiālus.

(170)

No tā izriet, ka akmeņu ar augstu PSV, jūras krastu nocietināšanai paredzētu akmeņu, sienu mūrakmeņu, augstas kvalitātes primāro minerālo materiālu un to blakusproduktu/atkritumu aplikšana ar nodokli attiecas uz MMN standarta piemērošanas principu un ir attaisnojama ar sasniedzamo mērķi.

(171)

Komisija uzskata, ka visu ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes nav iemesls, lai atkāptos no Lēmumā par procedūras sākšanu iekļautajiem konstatējumiem attiecībā uz MMN standarta piemērošanas principu un MMN mērķi.

(172)

MMN standarta piemērošanas princips ir tāds, ka ieži, grants un smilts, kas saskaņā ar 17. panta 1. punktu ir definēti kā minerālie materiāli, ir apliekami ar nodokli, ja tos komerciāli izmanto Apvienotajā Karalistē, kā noteikts 19. pantā, no 2002. gada 1. aprīļa (vai pēc tam) (45).

(173)

Saskaņā ar aprakstu, ko AK iestādes iesniedza pirms Lēmuma par procedūras sākšanu izdošanas, un kā to apstiprina MMN sagatavošanas darbi (46), Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu (47) konstatēja, ka minerālie materiāli vispārīgi ir raksturojami kā materiāli, kas sastāv no fizikāli un ķīmiski inertām granulām vai daļiņām, un tāpēc tie ir piemēroti izmantošanai celtniecībā tīrā veidā vai pievienojot tiem cementu, kaļķus vai bitumena materiālus, piemēram, betonā, akmens šķembās, asfaltā vai drenāžas slānī, vai arī tos izmanto kā būvniecības pildmateriālu (“minerālo materiālu izmantošana”).

(174)

Visas ieinteresētās personas un AK iestādes savos iesniegumos ir atzinušas terminu “minerālo materiālu izmantošana” un attiecīgi ir iesniegušas savas piezīmes. BAA patiesībā iesniedza piezīmes, lai pierādītu, ka MMN trūkst loģikas, jo daži materiāli, kas neatbilst šai definīcijai, tiek aplikti ar nodokli. Komisija ir iepriekš detalizēti aplūkojusi šīs piezīmes 151.–158. apsvērumā un 159.–165. apsvērumā.

(175)

Tādējādi, citiem vārdiem sakot, MMN standarta piemērošanas princips ir tādu iežu, grants vai smilts aplikšana ar nodokli, kas iegūti tāpēc, lai tos izmantotu/komerciāli izmantotu kā minerālos materiālus, kā aprakstīts iepriekš.

(176)

Iepriekš minētais apraksts atbilst arī MMN mērķim – padarīt minerālo materiālu ieguvi efektīvāku, iekļaujot cenā ar minēto darbību saistītās vides aizsardzības izmaksas. Kā to ir apstiprinājusi arī Vispārējā tiesa (48), MMN mērķis ir veicināt pārstrādātu minerālo materiālu vai tādu minerālo materiālu izmantošanu būvniecības nozarē, kas ir noteiktu procesu blakusprodukti vai atkritumi (saukti arī par “sekundāriem” minerālajiem materiāliem), lai tādējādi samazinātu to karjeros iegūstamo minerālo materiālu izmantošanu (saukti arī par “primārajiem” minerālajiem materiāliem), kas ir neatjaunojami dabas resursi, un tādējādi samazināt minētā ieguves procesa radīto vides apdraudējumu (“pieprasījuma novirzes” mērķis).

(177)

Vispirms ar 2001. gada Finanšu likumu ir izveidots plašs MMN piemērošanas pamats. Pēc tam šā nodokļa piemērošanas joma ir sašaurināta, nosakot izņēmumus un atbrīvojumus. Turklāt 2001. gada Finanšu likumā ir paredzēts arī zināms skaits nodokļa atlaižu. Komisija vēlreiz izskatīs, vai izņēmumi, atbrīvojumi un nodokļa atlaides, attiecībā uz kuriem tā pauda šaubas Lēmumā par procedūras sākšanu, atbilst nodokļa standarta piemērošanas principiem, ņemot vērā MMN mērķi.

(178)

Lai novērtētu MMN diferenciāciju, Komisija kā atsauces sistēmu/nodokļa standarta piemērošanas principu izmanto MMN piemērošanu materiāliem, kurus Apvienotajā Karalistē komerciāli izmanto kā minerālos materiālus (49). Kā iepriekš norādīts 173. apsvērumā, “minerālo materiālu izmantošana” ir cieši saistīta ar iežu, grants un smilts komerciālu izmantošanu būvniecības vajadzībām, proti, tos izmanto kā materiālus konstrukcijas atbalstam vai kādas struktūras (tostarp ceļu, celiņu, stigas, kurā ir vai tiks novietotas dzelzceļa sliedes, un uzbērumu) uzlabošanai vai, sajaucot tos, kā sastāvdaļu javas, betona, darvota makadama (šķembu ceļa seguma), melno šķembu vai jebkura līdzīga būvmateriāla ražošanas procesā (50).

(179)

Turklāt minerālo materiālu izmantošanas jēdziens, kas definēts iepriekš, tiek lietots 2001. gada Finanšu likuma 30. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kurā noteiktas personas tiesības pieprasīt nodokļa kredītu, ja “no minerālā materiāla, kas aplikts ar MMN, atbrīvojas tādā veidā, kas nav uzskatāms par tā izmantošanu būvniecības vajadzībām, kā tas var būt paredzēts”.

(180)

Ja no nodokļa atbrīvotu materiālu iegūst tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu vai komerciāli izmantotu būvniecības vajadzībām, kā aprakstīts iepriekš, tam būtu jāatbilst MMN standarta piemērošanai, jo tas ir līdzīgā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā ar nodokli aplikti materiāli un tā atbrīvojums varētu pamatoties tikai uz izvirzīto MMN mērķi.

(181)

Attiecībā uz izmeklējamajiem atbrīvojumiem, kas skar citu materiālu vai procesu blakusproduktus, atkritumus vai grunti, Komisija saglabās tos novērtēšanas kritērijus, kas izmantoti Lēmumā par procedūras sākšanu. Novērtējumā Komisija ņems vērā, vai attiecīgie atkritumi, grunts vai blakusprodukti nenovēršami rodas, veicot darbību, kas nav saistīta ar tādu materiālu apzinātu ieguvi, kurus izmanto kā minerālos materiālus, t. i., vai nu no tāda materiāla ieguves, kas nav apzināti iegūts, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, vai no procesa, kas nav saistīts ar minerālo materiālu ieguvi. Pamatmateriāla ieguve, lai to neizmantotu kā minerālo materiālu, norāda uz to, vai attiecīgo atkritumu, grunts vai blakusproduktu atbrīvojums no nodokļa var veicināt MMN mērķa sasniegšanu.

(182)

Attiecībā uz blakusproduktiem, atkritumiem un grunti, kas rodas tādu materiālu ieguvē, kurus izmanto kā minerālos materiālus, Komisija novērtēs, vai to atbrīvojums no nodokļa var samazināt tādu jaunu materiālu ieguvi, ko izmanto kā minerālos materiālus, un tādējādi veicināt MMN mērķa sasniegšanu.

(183)

Iepriekš minētie novērtēšanas kritēriji, nosakot, vai no nodokļa atbrīvotie materiāli ir tādā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā ar nodokli apliktie materiāli, atbilst MMN standarta piemērošanas principiem un tajos ir ņemti vērā AK iestāžu paustie apsvērumi, ka MMN nedrīkst ietekmēt procesus, kas nav saistīti ar tādu materiālu ieguvi, kurus izmanto kā minerālos materiālus.

(184)

Saistībā ar dokumentiem, ko AK iestādes iesniedza pirms Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas, tās norādīja, ka neviena no vielām, kas saskaņā ar 18. pantu (53) ir atbrīvotas no nodokļa, nav iegūta karjeros vai raktuvēs, lai to izmantotu kā minerālo materiālu.

(185)

Komisija uzskatīja, ka tad, ja vien šie minerāli būvniecības nozarē netiek izmantoti, lai nodrošinātu pamatapjomu, šo minerālu izslēgšana no MMN piemērošanas jomas atbilst tā standarta piemērošanas principiem (54).

(186)

Lēmuma par procedūras sākšanu 74. apsvērumā Komisija secināja, ka, tā kā attiecīgie minerāli netiek izmantoti kā minerālie materiāli, to atbrīvojums/izslēgšana no MMN piemērošanas jomas nerada selektīvu priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(187)

Tomēr tā konstatēja, ka dažus no šiem minerāliem reizēm iegūst tāpēc, lai tie tiktu izmantoti arī kā minerālie materiāli. Piemēram, vermikulītu un perlītu izmanto, lai ražotu vieglus, rūpnieciski izgatavotus minerālos materiālus (55). Tika uzskatīts, ka, tā kā šie minerāli ir iegūti, lai ražotu vieglus minerālos materiālus, un tos kā tādus arī izmanto, tad to izslēgšana no nodokļa piemērošanas jomas neatbilst MMN standarta piemērošanas principiem. Tāpēc Komisijai nebija skaidrs, kāpēc šo minerālu ieguve nav līdzīgā situācijā kā citu ar nodokli apliekamu minerālo materiālu ieguve.

(188)

Tā kā Komisijai novērtējuma veikšanai trūka svarīgas informācijas, tā izteica šaubas par to, vai tādu materiālu vispārējs atbrīvojums, attiecībā uz kuriem netiek ņemts vērā tas, ka tos izmanto kā minerālos materiālus, atbilst MMN standarta piemērošanas principiem.

(189)

AK iestādes iesniedza to materiālu lietošanas veidu sarakstu, kas uzskaitīti 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā, norādot, vai tie tiek/varētu tikt izmantoti kā minerālie materiāli. Saskaņā ar šo sarakstu vienīgie materiāli, kas ir piemēroti, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, un kas ir uzskaitīti 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā, ir perlīts, pumeks un vermikulīts.

(190)

Tā kā pārējie materiāli, kas uzskaitīti 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā, netiek izmantoti kā minerālie materiāli vai nav piemēroti, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, tie nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliekamie minerālie materiāli.

(191)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju perlīts ir sastopams Ziemeļīrijā, taču tā ieguve tika izbeigta pirms minerālo materiālu nodokļa ieviešanas. Šis materiāls, kas pēc apstrādes ir noderīgs tā izolācijas īpašību un vieglā svara dēļ, Apvienotajā Karalistē joprojām tiek importēts.

(192)

AK iestādes apgalvo, ka perlītu var izmantot vieglu būvmateriālu (apmetumu, javu, izolācijas, griestu flīžu) ražošanā un kā augsnes ielabotāju. Karsējot tas ļoti izplešas un tāpēc nav dabīgs minerālais materiāls. Perlītu var izmantot kā vieglu minerālo materiālu, piemēram, betonā vai portlandcementā. Taču, pirms perlītu kā tādu izmanto, tas ir nevis tikai vienkārši jāsadrupina un jāizsijā, bet gan fizikāli jāpārveido. Tam raksturīgās īpašības varētu arī liegt to aizstāt ar pārstrādātu materiālu vai blakusproduktu, kas nerodas no minerālo materiālu ražošanas.

(193)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju Apvienotajā Karalistē pumeks dabā nav sastopams, bet tiek importēts. Šā materiāla šūnainā struktūra nodrošina tam zemu blīvumu, kas ļauj tam peldēt virs ūdens. To var izmantot kā abrazīvu materiālu un vieglu būvmateriālu ražošanā. Tas ir daudz vieglāks nekā ar nodokli apliekamais minerālais materiāls.

(194)

AK iestādes apgalvo, ka ir vairākas liecības, ka Apvienotajā Karalistē pumeku izmanto kā vieglu minerālo materiālu konstrukciju, vieglbetona, saliekamā dzelzsbetona un betona bloku ražošanā. Šajos gadījumos to izmanto tieši īpaši zemā blīvuma dēļ. Līdzīgi perlītam un vermikulītam, arī pumeka īpašības un lietošanas veidi liedz aizstāt to ar citu pārstrādātu materiālu vai blakusproduktu, kuri rodas no tādu materiālu ražošanas, kas nav minerālie materiāli.

(195)

Komisija ir apsvērusi, vai pumeks būtu jāsalīdzina ar akmeņiem, kam ir augsts PSV, vai krastu nocietināšanai paredzētiem akmeņiem, kas arī ir specializēti produkti, kurus nevar aizstāt ar materiāliem, kas ir atbrīvoti no nodokļa piemērošanas. Tomēr pumeks atšķiras no akmeņiem ar augstu PSV un krastu nocietināšanai paredzētajiem akmeņiem, jo gadījumā, ja to izmanto kā minerālo materiālu, to var izmantot tikai šajā specializētajā jomā kā vieglu minerālo materiālu. No otras puses, materiālus, ko izmanto, lai ražotu akmeņus ar augstu PSV un krastu nocietināšanai paredzētos akmeņus, var izmantot un arī plaši izmanto kā minerālos materiālus, ja tie netiek izmantoti šajos īpaši specializētajos apstākļos.

(196)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju vermikulīts ir vizlas veids, kam (tāpat kā perlītam) piemīt neparasta īpašība – ja to karsē, tas ievērojami izplešas. Nav zināms, vai vermikulīts ir sastopams Apvienotajā Karalistē, taču tas tiek importēts.

(197)

AK iestādes apgalvo, ka vermikulītu (tāpat kā perlītu) var izmantot kā izolācijas materiālu, kā vieglu minerālo materiālu apmetumu un betona ražošanā un kā augsnes ielabotāju. Tomēr, pirms šo materiālu kā tādu izmanto, tas ir nevis tikai vienkārši jāsadrupina un jāizsijā, bet gan fizikāli jāpārveido. Tam raksturīgās īpašības varētu arī liegt to aizstāt ar pārstrādātu materiālu vai blakusproduktu, kas nerodas no minerālo materiālu ražošanas.

(198)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju ir importēti šādi minēto produktu daudzumi (kopš 2010. gada importa statistikā datus par perlītu un vermikulītu norāda kopā).

(199)

AK iestādes norāda, ka importēts pumeks vidēji maksā GBP 408 par tonnu (2012. gads), bet vermikulīts un perlīts vidēji maksā GBP 128 par tonnu. Šīs augstās cenas atspoguļo šo minerālu specializētos lietošanas veidus, un norāda, ka tos nevar izmantot kā aizstājējus minerālajiem materiāliem, ko iegūst Apvienotajā Karalistē.

(200)

AK iestādes apgalvo, ka perlīts, pumeks un vermikulīts Apvienotajā Karalistē netiek komerciāli izmantoti kā minerālie materiāli un nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliekamie minerālie materiāli, ņemot vērā MMN vides aizsardzības mērķi.

(201)

Komisija uzskata, ka, tā kā perlīts un vermikulīts, lai tos varētu izmantot kā minerālos materiālus, ir nevis vienkārši jāsadrupina un jāizsijā, bet gan fizikāli jāpārveido, tie nav salīdzināmi ar apliekamajiem materiāliem, kas netiek šādi pārveidoti.

(202)

Perlīta, pumeka un vermikulīta dabīgās īpašības atšķir tos no pārējiem minerālajiem materiāliem. Turklāt visi trīs materiāli nav dabīgi minerālie materiāli, bet tiek izmantoti kā specializēti, viegli minerālie materiāli, kurus nevar aizstāt ar citiem materiāliem un ar kuriem nevar aizstāt citus materiālus. Šo materiālu cena atspoguļo to specializēto izmantošanu, kā arī to, ka ar tiem, visticamāk, nevar aizstāt Apvienotajā Karalistē iegūtos minerālos materiālus.

(203)

Turklāt pašlaik Apvienotajā Karalistē nevienu no šiem materiāliem neiegūst, jo perlīta ieguve tika pārtraukta pirms MMN ieviešanas.

(204)

Komisija no ieinteresētajām personām nav saņēmusi piezīmes par šiem materiāliem.

(205)

Komisija secina, ka perlīts, pumeks un vermikulīts nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliekamie minerālie materiāli, ņemot vērā MMN mērķi.

(206)

Tādējādi Komisija secina, ka izņēmumi un nodokļa atlaides, kas attiecas uz konkrētajiem minerāliem, kā paredzēts 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nerada selektīvu priekšrocību šiem materiāliem.

(207)

Komisija norādīja, ka visi šie materiāli tiek kvalificēti kā ieži un tādējādi tie ir minerālie materiāli 2001. gada Finanšu likuma 17. panta 1. punkta izpratnē.

(208)

Ciktāl tas attiecas uz dabīgo šīferi un degslānekli, tos bieži vien šķeļ, lai iegūtu vienu vai vairākas līdzenas virsmas. Šādā gadījumā tiem varētu arī būt piešķirta MMN atlaide saskaņā ar 18. panta 2. punkta a) apakšpunktu (no nodokļiem atbrīvots akmens šķelšanas process). Nodokļu kredīts materiāliem, kuriem piemēro no nodokļiem atbrīvotu procesu, atbilst MMN standarta piemērošanas principiem.

(209)

Saistībā ar dokumentiem, ko AK iestādes iesniedza pirms Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas, tās paskaidroja, ka akmeņogles, brūnogles (lignīts), dabīgais šīferis un degslāneklis netiek galvenokārt iegūti tāpēc, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus. Dabīgo šīferi parasti iegūst, lai to izmantotu kā specializētu būvmateriālu (piem., kā jumta vai grīdu seguma materiālu). Dažos reģionos tā izmantošana tiek veicināta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas dēļ. Degslāneklis ir šķeļams minerāls ar augstu māla saturu. Tā kā dabīgā māla iegulas samazinās, jo tiek iztērētas, ķieģeļu un flīžu ražošanā arvien vairāk izmanto degslānekli. To var izmantot arī kā sastāvdaļu cementa ražošanā. Akmeņogles ir nogulumiezis, kas galvenokārt sastāv no oglekļa. Brūnogles (lignīts) satur daudz mazāk oglekļa nekā akmeņogles un ļoti daudz mitruma. Abus materiālus izmanto kā energoproduktus.

(210)

Komisija secināja, ka šo materiālu atbrīvošana no nodokļa, ja tie tiek izmantoti citām vajadzībām, nevis kā minerālie materiāli, atbilst MMN standarta piemērošanas principam.

(211)

Komisija norādīja (56), ka saskaņā ar BAA sagatavoto liecību, kas pievienota tās atbildei un iesniegta Vispārējai tiesai saistībā ar lietu T-210/02, dabīgais šīferis un degslāneklis tiek izmantoti kā minerālie materiāli (57). Uz akmeņoglēm un brūnoglēm tas neattiecas.

(212)

Lēmuma par procedūras sākšanu 84. apsvērumā Komisija secināja, ka degslānekļa un dabīgā šīfera vispārējais atbrīvojums – pat tad, ja šie ieži tiek izmantoti kā minerālie materiāli vai būves pamatapjoma nodrošināšanai – visticamāk, neatbilst MMN standarta piemērošanas principiem un neizriet no MMN rakstura un loģikas.

(213)

Lēmuma par procedūras sākšanu 85. apsvērumā Komisija arī uzskatīja, ka arguments par to, ka vairumā gadījumu degslānekli un dabīgo šīferi neizmanto kā minerālos materiālus, nepamato to vispārējo atbrīvojumu no MMN. Tieši tāpēc, ka bija grūti jau iepriekš noteikt, kā šos materiālus varētu izmantot, Apvienotā Karaliste nolēma piešķirt nodokļa kredītu tajos gadījumos, ja kādi no šiem materiāliem, kas aplikti ar nodokli, tiktu izmantoti rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Komisija uzskatīja, ka atbilstošāk būtu nevis piešķirt tiešu atbrīvojumu, bet paplašināt nodokļa atlaides piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz degslānekli un dabīgo šīferi.

(214)

Komisija arī pauda šaubas par tāda atbrīvojuma paplašināšanas pamatojumu, kas attiecas uz materiālu, kurš lielākoties (t. i., vairāk nekā par 50 %) ir izgatavots no akmeņoglēm, brūnoglēm, degslānekļa vai dabīgā šīfera.

(215)

Komisija secināja, ka šo materiālu (jo īpaši dabīgā šīfera un degslānekļa materiālu) vispārējs atbrīvojums – pat tad, ja tos izmanto kā minerālos materiālus, t. i., būves pamatapjoma nodrošināšanai – varētu neatbilst MMN standarta piemērošanas principiem.

(216)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas Komisija saistībā ar šo jautājumu saņēma no ieinteresētajām personām daudzus iesniegumus.

(217)

BAA ir vienojusies ar AK iestādēm par veidiem, kādos dabīgā šīfera blakusprodukti tiek izmantoti kā minerālie materiāli, tostarp par to, ka šie blakusprodukti ir alternatīva jauniegūtiem minerālajiem materiāliem betona ražošanā un vidēja stipruma inženiertehnisko būvju celtniecībā.

(218)

BAA norāda, ka dabīgais šīferis, degslāneklis (un māls) vienmēr (un tāpēc pat pirms MMN ieviešanas) ir izmantoti “kā minerālie materiāli”, ja tie bija piemēroti konkrētam mērķim un pieejami par labu cenu. Piemēram, aptuveni 230 000 tonnu dabīgā šīfera tika izmantots, lai 1980./1981. gadā un 1990./1991. gadā uzbūvētu A55 Bengoras apvedceļu.

(219)

BAA, atsaucoties uz ģeoloģijas speciālistes Dr. Rachel Hardie paziņojumu, apgalvo, ka pastāv jauktas ģeoloģiskas struktūras karjeri, kuros māla vai dabīgā šīfera iegulas atrodas starp citu iežu slāņiem. Saskaņā ar šo paziņojumu Skotijā un citās Apvienotās Karalistes daļās ir karjeri, kur lielākajai saražoto minerālo materiālu daļai piemēro MMN, bet kur iežu slāņi satur zināmu daļu no nodokļa atbrīvotu iežu veidu. Šo karjeru produktos ir iekļauti pilnīgi vai daļēji atbrīvotu iežu, piemēram, degslānekļa vai dabīgā šīfera, krājumi (58).

(220)

BAA apgalvo, ka ir vairāki dabīgā šīfera karjeri, kuru materiāls nav pietiekami slāņains, lai no tā varētu izgatavot flīzes, taču kuri šo materiālu joprojām kvalificē kā dabīgo šīferi. BAA ir iesniegusi Lielbritānijas Ģeoloģijas dienesta (British Geological Survey – BGS) 2010. gada Raktuvju un karjeru rokasgrāmatā iekļauto sarakstu, kurā uzskaitīti septiņi dabīgā šīfera karjeri, kas minēti saistībā ar tādu akmeņu ieguvi, kurus izmanto tikai kā minerālos materiālus, proti, saistībā ar minerālo būvmateriālu, nožogojumiem paredzētu akmeņu un nešķeltu būvakmeņu ieguvi, un karjeri, kas nelielā apjomā ražo tikai šķeltos būvakmeņus. BAA norāda, ka šie karjeri neatšķiras no granīta vai smilšakmens karjeriem, kuros arī ražo būvakmeņus. Abu veidu karjeru produkti pēc rakstura ir vienādi, taču dabīgā šīfera karjeri ir atbrīvoti no nodokļa, bet pārējie nav.

(221)

Attiecībā uz to karjeru raksturu, kas izmanto ar nodokli apliktus iežus, piemēram, granītu, BAA apgalvo, ka iežu karjeros pārdoto nešķeltu akmens bloku apjomi ir atšķirīgi. BAA norāda, ka tad, ja karjerā ir akmeņi, kuriem jau dabīgi ir izveidojusies “bloka” forma un kurus ir viegli apstrādāt, tad šāds karjers, visticamāk, pārdos lielu daudzumu šā produkta atkarībā no vietējā tirgus (piem., dzīvojamo namu rajonu, dārza centru) pieprasījuma un iegūto akmens bloku krāsas.

(222)

BAA sniedza informāciju par dabīgā šīfera pārdošanas apjomiem un jumta dakstiņu daļu šajos pārdošanas apjomos, salīdzinot to ar pildmateriālu, ko izmanto citām vajadzībām, t. i., kā minerālo materiālu. BAA sniedza informāciju arī par kaļķakmens karjeriem. Tā liecina, ka lauksaimniecības kaļķu pārdošanas apjomi ievērojami pārsniedz minerālā materiāla blakusproduktu pārdošanas apjomus. 2013. gadā šī attiecība bija 4,2:1. BAA apgalvo, ka šī attiecība ir skaidrojama ar to, ka MMN dēļ pārdodamie kaļķakmens blakusprodukti vairs nav konkurētspējīgi. BAA norādīja viena karjera lauksaimniecības kaļķu pārdošanas cenas (ražotāja cena par eksportu svārstās no GBP 5,02 līdz GBP 5,95 par tonnu) un minerālā materiāla blakusproduktu pārdošanas cenas (no GBP 5 līdz GBP 8,5 par tonnu, ieskaitot MMN). BAA norādīja arī cita karjera cenas attiecībā uz augstas tīrības kalcija karbonāta pulveri (no GBP 25 līdz GBP 55 par tonnu (ražotāja cena) un līdz GBP 1 000 par tonnu konkrētiem specializētiem produktiem), augstas kvalitātes kaļķakmeni, ko izmanto stikla ražošanā (GBP 23 par tonnu (ražotāja cena)), lauksaimniecības kaļķiem (GBP 11 par tonnu) un šo materiālu atkritumiem/blakusproduktiem (no GBP 2 līdz GBP 7,5 par tonnu, atskaitot MMN).

(223)

BAA apgalvo, ka AK iestāžu sākotnēji norādītās dabīgā šīfera cenas ir pārāk augstas un neatspoguļo tā tirgus vērtību. BAA norāda, ka dabīgā šīfera blakusproduktu cenas samazinājās no GBP 6 uz GBP 3. Cena importētajam dabīgajam šīferim, kas paredzēts jumtu segšanai, 2010. gadā varēja būt GBP 390 par tonnu, bet eksportētajam jumta dabīgajam šīferim – GBP 618 par tonnu.

(224)

Pašlaik Apvienotā Karaliste ražo mazāk nekā 10 % no jumtiem paredzētā dabīgā šīfera, ņemot vērā Apvienotās Karalistes pieprasījumu pēc dabīgā šīfera.

(225)

Uzņēmuma Welsh Slate galvenā darbība ir jumtu dabīgā šīfera ražošana un pārdošana. Uzņēmums norāda, ka jumtiem paredzētā dabīgā šīfera pārdošana veido aptuveni 65 % no tā ieņēmumiem, drupinātā dabīgā šīfera pārdošana – tikai 30 %, bet pārējo daļu veido dekoratīvās arhitektūras produktu un citu produktu pārdošana. Drupināta dabīgā šīfera ieguve ir vajadzīga, lai piekļūtu jumtu dabīgā šīfera materiālam. Blakusprodukti, kas rodas jumtu dabīga šīfera ieguves procesā, veido būtisku produkcijas daļu (šobrīd 95 % no visa iegūtā materiāla).

(226)

Saskaņā ar uzņēmuma Welsh Slate sniegto informāciju drupināts dabīgais šīferis rodas no šādiem avotiem – karjera atkritumiem (31 %), akmeņkalšanas iekārtu radītiem atkritumiem (12 %), vecām izgāztuvēm (31 %) un urbšanas un spridzināšanas rezultātā (27 %). Uzņēmums apgalvo, ka dabīgā šīfera minerālo materiālu ražošanas izmaksas ir augstākas nekā parastu minerālo materiālu ieguves izmaksas. Standarta minerālo materiālu produktu ražošanas izmaksas, kurās nav ietvertas papildu izmaksas, kas raksturīgas šim uzņēmumam, ir no GBP […] līdz GBP […] par tonnu, pieņemot, ka nodokļa izmaksas varētu būt […]. Pašlaik minerālos materiālus pārdod par cenu, kas svārstās no GBP […] līdz GBP […] par tonnu. Jumtiem paredzēto dabīgo šīferi pārdod vidēji par GBP […] tonnā, bet jumtiem paredzētā dabīgā šīfera augstākā vērtība pārsniedz GBP […] par tonnu.

(227)

BAA iesniedza Kornvolas grāfistes padome sastādītā 2007. gada Kornvolas būvakmens un dabīgā šīfera ceļveža eksemplāru. Ceļvedī ir iekļauta informācija par daudziem karjeriem, kas ražo būvmateriālus, tostarp arī par dabīgā šīfera karjeriem.

(228)

Saskaņā ar Minerālo produktu asociācijas sniegto informāciju Apvienotajā Karalistē dabīgais šīferis un degslāneklis tiek izmantoti kā minerālie materiāli. Lai gan dabīgais šīferis un degslāneklis, ko izmanto kā minerālos materiālus, var būt materiāli, kas ir blakusprodukti no tādu materiālu ieguves, kurus neizmanto kā minerālos materiālus, piemēram, no dabīgā šīfera ieguves, lai ražotu jumtiem paredzēto dabīgo šīferi, tomēr šie materiāli galvenokārt tiek iegūti tāpēc, lai tos piegādātu minerālo materiālu tirgiem.

(229)

Uzņēmums Lantoom Quarry uzskata, ka Kornvolas grāfistē ir liels daudzums minerālo materiālu blakusproduktu, kas rodas no dabīgā šīfera un kaolīna rūpniecības. Pašlaik ir liels šo materiālu pārpalikums, lai gan tie ir atbrīvoti no MMN. Tirgi ļoti jutīgi reaģē uz cenu pārmaiņām, un cenas sadārdzinājumu nevarētu novirzīt uz pircējiem.

(230)

Saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem šobrīd to minerālo materiālu cena, par kuriem Lantoom Quarry būtu jāmaksā nodoklis, ja atbrīvojums tiktu atzīts par nesaderīgu valsts atbalstu, ir aptuveni GBP 2 par tonnu (ražotāja cena svārstās no GBP 1,5 līdz GBP 3). Tas nozīmē, ka nodoklis varētu šo cenu dubultot.

(231)

Uzņēmums Lantoom Quarry uzskata, ka MMN atbrīvojums ir palīdzējis veicināt to minerālo materiālu tirgu, kas izgatavoti no materiāliem, kuri ir atbrīvoti no nodokļa. Uzņēmums norāda, ka atkritumi var veidot līdz pat 75 % no iegūtajiem minerāliem. Karjerā iegūtos dabīgā šīfera minerālā materiāla blakusproduktus pārdod tikai 30 jūdžu rādiusā ap karjeru.

(232)

Saskaņā ar Lantoom Quarry sniegto informāciju dabīgais šīferis nav pārāk labs materiāls tam, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, jo tas ir mīkstāks un to nevar izmantot betona vai darvota makadama izgatavošanā.

(233)

BSL galvenā nodarbošanās ir dimensionālu dabīgā šīfera produktu (piem., jumtu seguma, apšuvuma, grīdu seguma, bruģa un arhitektūras produktu) ražošana.

(234)

BSL uzskata, ka dabīgā šīfera atbrīvojumi no nodokļa nav uzskatāmi par valsts atbalstu, jo tie tiek pamatoti ar MMN vides aizsardzības mērķu raksturu un loģiku, kā arī tie pilnīgi atbilst šo mērķu raksturam un loģikai. Parasti dabīgo šīferi neiegūst tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls; to drīzāk iegūst, lai izmantotu kā būvmateriālu jumtu segumiem, apšuvumiem, grīdu segumiem un bruģēšanai, kā arī Apvienotajā Karalistē to bieži vien izmanto kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas kontekstā, proti, vēsturisku ēku saglabāšanai.

(235)

BSL norāda, ka dabīgā šīfera grunts ir atšķirīgā faktiskajā situācijā salīdzinājumā ar jauniegūtiem minerālajiem materiāliem, kas īpaši iegūti, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, jo minerālie materiāli, kas rodas dabīgā šīfera ieguvē, ir nepieciešami un nenovēršami tādu procesu blakusprodukti, kuros tiek ražoti dimensionāli dabīgā šīfera produkti.

(236)

BSL uzskata, ka šie atbrīvojumi stimulē dabīgā šīfera karjerus pārstrādāt atkritumu materiālus par minerālajiem materiāliem. Ja dabīgā šīfera karjeri nepārstrādātu atkritumus par minerālajiem materiāliem, daudz vairāk atkritumu un grunts, kas rodas dabīgā šīfera ieguvē, būtu jāizmet atkritumu poligonos vai jānoglabā izgāztuvēs.

(237)

Saskaņā ar BSL sniegto informāciju dabīgā šīfera ieguves process ir ārkārtīgi dārgs, ņemot vērā dziļumu, kurā fiziski jāveic izrakumi, dažkārt sastopamos kaitīgos ģeoloģiskos veidojumus un karjera uzbūves inženiertehniskos un ģeotehniskos aspektus, kas jānodrošina, lai garantētu izstrādnes stabilitāti un uzturētu darba vides drošumu. Dabīgo šīferi no karjera izrok plāksnēs, kuru izmērs ir aptuveni no 1 m × 0,5 m līdz 3,5 m × 1,5 m un kuru svars parasti ir robežās no 500 kg līdz 12 tonnām gabalā. Veicamā apstrāde ir atkarīga no izgatavojamā produkta veida, proti, vai tie ir dakstiņi, apšuvums, grīdas segums vai arhitektūras produkti. Parasti apstrāde ietver sākotnējo šķelšanu, kam seko sadalīšana, apdare, slīpēšana vai līdzināšana. Aptuveni 50 % no BSL pārdotajiem dabīgā šīfera arhitektūras produktiem tiek eksportēti no Apvienotās Karalistes.

(238)

BSL norāda, ka katrā procesa posmā dabīgā šīfera atkritumi un atliekas ir nenovēršami blakusprodukti. BSL lēš, ka tikai aptuveni 4 % no iegūtajiem materiāliem tiek pārstrādāti pabeigtos, dimensiālos produktos (ko parasti izmanto jumtu seguma, bruģa vai grīdas flīžu ražošanai), bet tas nozīmē, ka 96 % ir atkritumi. Dabīgā šīfera atkritumu un atlieku pārstrāde par minerālajiem materiāliem samazina to atkritumu materiālu daudzumu, kas BSL būtu jānogādā atkritumu poligonā vai jānoglabā pie karjera. Dabīgā šīfera atkritumu un atlieku pārstrāde daļēji palīdz kompensēt dažas ar dabīgā šīfera ieguvi saistītas izmaksas, taču to tirdzniecība ir tikai palīgdarbība salīdzinājumā ar pamatdarbību, kas ir dabīgā šīfera ieguve, lai ražotu un pārdotu dimensionālus dabīgā šīfera produktus.

(239)

Saskaņā ar BSL sniegto informāciju dabīgā šīfera karjers nav ieinteresēts iegūt tikai minerālos materiālus, jo to ieguves izmaksas ir daudz lielākas un ieguves process daudz sarežģītāks (inženiertehniskā nozīmē) nekā parastu minerālo materiālu ieguve (kas ir virszemes ieguve), un komerciālā ziņā šāda ieguve varētu būt pat neizdevīga, ja vienīgais iegūtais materiāls būtu jāizmanto kā minerālais materiāls.

(240)

Saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem uzņēmums BSL saņēma plānošanas atļauju, pamatojoties uz to, ka tas iegūst iežus, kas ir “vietējo” būvmateriālu avots. Pieteikšanās vienīgi uz minerālo materiālu ieguvi tā karjeros, visticamāk, neattaisnotos, ņemot vērā, ka šie karjeri atrodas Leikdistrikta nacionālajā parkā vai netālu no tā.

(241)

Saskaņā ar BSL sniegto informāciju minerālo materiālu atbrīvojums attiecībā uz dabīgā šīfera ieguvi nav licis uzņēmumam iegūt vairāk dabīgā šīfera minerālo materiālu.

(242)

Uzņēmums BSL darbojas arī divos kaļķakmens karjeros. Tas uzskata, ka grunts, kas rodas dabīgā šīfera ieguvē, atšķiras no materiāla, kas rodas kaļķakmens ieguvē saistībā ar kaļķu ražošanu, jo atšķirībā no dabīgā šīfera kaļķakmens galvenokārt tiek iegūts kā izejmateriāls, lai to izmantotu kā minerālo būvmateriālu, un darīt kaut ko citu, nevis iegūt kaļķakmeni, kas atrodas virszemē, nav ekonomiski izdevīgi, ņemot vērā, ka dabīgais šīferis ir nogulumiezis, ko iegūst lielākos dziļumos. Kaļķakmens vairāk līdzinās nevis dabīgajam šīferim, bet tiem no nodokļa neatbrīvotajiem minerālajiem materiāliem, kas tiek iegūti tikai tādēļ, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus. Saskaņā ar BSL ir tikai dažas raktuves, kurās kaļķakmens kvalitāte varētu būt tāda, ka ir izdevīgi iegūt “dimensionālus akmeņus” (t. i., bruģakmeņus).

(243)

Uzņēmuma Eunomia piezīmes ir nosūtītas Apvienotās Karalistes sekundāro minerālo materiālu (dabīgā šīfera, ogļraktuvju grunts un ar minerālvielām piesārņoto dedzināšanas pelnu) ražotāju konsorcija vārdā.

(244)

Tāda materiāla rašanās, ko var izmantot tikai kā minerālo materiālu, ir jumtu dabīgā šīfera ieguves procesa vai citu augstvērtīgu procesu nenovēršama daļa. Cena par materiāliem, ko izmanto kā minerālos materiālus, ir daudz zemāka, un tā pati par sevi nebūtu pietiekams stimuls ieguves veikšanai. Uzņēmums Welsh Slate norāda, ka jumtiem paredzēto dabīgo šīferi pārdod vidēji par GBP […] tonnā, bet tā augstākā vērtība ir GBP […] par tonnu. Turpretī sekundāro minerālo materiālu pārdošanas cena ir no GBP […] par tonnu līdz GBP […] par tonnu. Tādēļ nedz atbrīvojums ir palielinājis primārās ieguves apjomus, nedz atbrīvojuma esamība ir veicinājusi ieguvi.

(245)

Tas, ka pastāv dabīgā šīfera atkritumu izgāztuves, kas izveidotas vēl pirms MMN ieviešanas, varētu novērst vajadzību pēc dabīgā šīfera kā minerālā materiāla papildu ieguves.

(246)

Uzņēmums Eunomia uzskata, ka tad, ja dabīgā šīfera atbrīvojums tiktu atcelts, dabīgā šīfera minerālo materiālu pēcieguves ražošanas izmaksas MMN dēļ būtu no GBP […] līdz GBP […].

(247)

Wincilate ir dabīgā šīfera karjers, kas atbalsta dabīgā šīfera atbrīvošanu no MMN. Uzņēmums norāda, ka papildus parastajai darījumdarbībai tas drupina dabīgo šīferi, kas iegūts dabīgā šīfera izgāztuvēs, kuras izveidotas pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tas uzskata, ka atbrīvojums joprojām ir vajadzīgs, lai varētu samazināt atkritumu izgāztuves un aizstāt primāro minerālo materiālu ieguvi.

(248)

Saskaņā ar uzņēmuma Torrington Stone sniegto informāciju viens no tā karjeriem, kura primārais produkts ir ar nodokli aplikts grantīts, piedāvā dabīgā akmens produktus, piemēram, sienu mūrakmeņus un nožogojumiem un gabioniem paredzētus akmeņus. Šis ar nodokli apliktā grantīta karjers tieši konkurē ar dabīgā šīfera karjeriem, kas piedāvā tieši tādus pašus produktus. Sienu mūrakmeņi karjerā tiek lasīti ar rokām un nav šķelti, tāpēc tiem nevar piešķirt MMN atbrīvojumu. Tā kā akmeņkalis šos akmeņus šķeļ uz vietas, tad MMN jau vajadzētu būt samaksātam.

(249)

Uzņēmums Torrington Stone apgalvo, ka, no otras puses, dabīgajam šīferim ir dabīgi neregulāra forma un tās uzlabošanai dabīgais šīferis būtu jāsašķeļ (jāsazāģē) tikai iegulas platumā.

(250)

Uzņēmuma Berwyn Stale karjerā tiek ražotas gatavas dabīgā šīfera plāksnes, bet kā blakusprodukts rodas atkritumu materiāls. Vēsturiski, kopš dabīgā šīfera ieguves sākšanas pirms 200–300 gadiem, šie atkritumi tika noglabāti blakus karjeram. Saskaņā ar uzņēmuma iesniegtajiem dokumentiem karjers plāno pārstrādāt atkritumus par minerālajiem materiāliem, kurus var pārdot. MMN atcelšana netraucētu tam īstenot šos plānus praksē.

(251)

Asociācija norāda, ka atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz materiāliem, kas sastāv lielākoties no akmeņoglēm, brūnoglēm, dabīgā šīfera un degslānekļa, ja šādi materiāli tiek izmantoti minerālo materiālu tirgos vai kā minerālie materiāli.

(252)

AK iestādes norādīja uz to, ka Vispārējā tiesa savā 2012. gada 7. marta spriedumā lietā T-210/02 RENV atzina, ka tādi materiāli kā māls, dabīgais šīferis un degslāneklis principā atbilst nodokļa standarta piemērošanas principam, jo tie ir “minerālie materiāli” 2001. gada Finanšu likuma (71. panta) izpratnē, un “tiktāl, ciktāl šie minerālie materiāli kā tādi tiek izmantoti un komerciāli ekspluatēti”, tie ir līdzīgā situācijā kā citi alternatīvi minerālie materiāli, kas ir aplikti ar nodokli (72. pants). Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju Vispārējā tiesa lika skaidri noprast, ka “[potenciāla] šo materiālu iekļaušana nodokļa piemērošanas jomā […] ir atkarīga tikai no to kā minerālo materiālu faktiskās un konstatētās izmantošanas”.

(253)

AK iestādes apgalvo, ka nav skaidru pierādījumu – ieskaitot tiesvedības laikā iesniegtos BAA dokumentus –, kas liecinātu, ka dabīgais šīferis, degslāneklis, akmeņogles vai brūnogles tiek apzināti iegūti, lai tos Apvienotajā Karalistē izmantotu kā minerālos materiālus.

(254)

Attiecībā uz dabīgo šīferi AK iestādes uzskata, ka dabīgais šīferis ir iezis, kuru var sadalīt plānās plāksnītēs. To galvenokārt lieto kā jumta seguma materiālu, taču arī kā dekoratīvu apšuvumu un kā akmeni monumentiem. To ražo Ziemeļvelsā, Leikdistriktā, Devonā un Kornvolā.

(255)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju dabīgais šīferis ir atbrīvots no MMN, jo augstas kvalitātes dabīgo šīferi iegūst, lai to izmantotu nevis kā minerālo materiālu, bet gan kā jumta vai grīdas segumu un kā dekoratīvu materiālu. Šie produkti var būt jumtu dabīgais šīferis, rotājumi, dekoratīvās arhitektūras produkti (palodzes, dzegas, virtuves un vannas istabas darba virsmas, letes, kamīna apmales, pavardi, apšuvums, māju norādes, memoriāli un grīdas flīzes) un ornamenti (turpmāk visi kopā “specializēti arhitektūras produkti”). Tomēr ar dabīgā šīfera šķembām un atgriezumiem, kas rodas augstas kvalitātes dabīgā šīfera ieguvē un veidošanā, var aizstāt jauniegūtus minerālos materiālus. Tāpēc atbrīvojumi varētu veicināt arī dabīgā šīfera šķembu atkritumu un citu saistītu blakusproduktu izmantošanu, nodrošinot skaidrus ieguvumus vides jomā, proti, samazinot vides apdraudējumu, kas varētu rasties, ja tiktu veikta minerālo materiālu papildu ieguve.

(256)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju karjeri, kas pārdod dabīgā šīfera minerālos materiālus un dabīgā šīfera šķembas, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, savās reklāmās liek uzsvaru uz augstas kvalitātes dabīgā šīfera produktiem, piemēram, jumtiem paredzēto dabīgo šīferi, darba virsmām, pavardiem, grīdas segumiem un piemiņas plāksnēm, tādējādi skaidri norādot uz attiecīgajām ieguves darbībām (59).

(257)

AK iestādes norāda, ka dabīgais šīferis nav īpaši piemērots tam, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, jo parasti tam ir plakana, plātņaina un nelīdzena forma, nevis kubveida forma, kas lielākoties ir vēlamāka saistībā ar minerālo materiālu izmantošanas veidiem. Augstas kvalitātes dabīgo šīferi neizmanto kā minerālo materiālu, jo fizikālo un/vai ķīmisko īpašību dēļ dabīgais šīferis tam nav piemērots un to var pārdot ievērojami dārgāk.

(258)

AK iestādes ir aprēķinājušas, ka, iegūstot vienu tonnu dabīgā šīfera, tiek saražoti 95 % šķembu atkritumu un apmēram 5 % dabīgā šīfera, kas ir piemērots, lai to izmantotu kā augstas kvalitātes materiālu, piemēram, kā jumta dakstiņus vai apšuvumu (60). Pārsvarā tie ieži, kuros ir sastopams augstas kvalitātes dabīgais šīferis, nav tik ideāli slāņaini un tos nevar sadalīt plānās plāksnītēs. Vienādi sašķelta un sadalīta dabīgā šīfera ražošana no augstākās kvalitātes materiāla arī rada daudz atgriezumu. Tādēļ jau vēsturiski ar vietām, kur notiek dabīgā šīfera izstrāde, tiek saistītas lielas dabīgā šīfera atkritumu izgāztuves, kurās noglabātas dabīgā šīfera šķembas. Šajā sakarā AK iestādes sniedz pētījumos iegūtu informāciju. Tās norāda uz to, ka dabīgā šīfera atkritumu ražošana joprojām pārsniedz šā minerāla tirgu, kur tas tiek pārdots kā minerālais materiāls, un ka joprojām veidojas dabīgā šīfera atkritumu kaudzes. Kopš 2000. gada dabīgā šīfera ražošana ir samazinājusies, jo ir samazinājusies jumtu dabīgā šīfera ražošana. Kopš MMN atcelšanas 2014. gada aprīlī dabīgā šīfera ražotāji ir novērojuši, ka samazinās pieprasījums pēc dabīgā šīfera atkritumiem un aizvien vairāk materiāla papildina atkritumu kaudzes.

(259)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju dabīgā šīfera blakusproduktu var izmantot kā zemas kvalitātes minerālo materiālu, proti, kā būvniecības pildmateriālu un kā dekoratīvu minerālo materiālu, bet, ja to rūpīgi atlasa un sadrupina, tas var atbilst arī ceļu būvniecības pamatprasībām (61). Lai gan dabīgā šīfera atkritumi nav tik izturīgi kā citi minerālie materiāli, ir konstatēts, ka tie ir pilnīgi piemēroti, lai tos izmantotu gan kā minerālos materiālus, gan kā jauniegūtu minerālo materiālu alternatīvu betona ražošanā un vidēja stipruma inženiertehnisko būvju celtniecībā. Daži dabīgā šīfera atkritumi tiek sadrupināti pulverī un granulās, lai tos varētu izmantot jumta papes un bitumenkrāsu ražošanā. Paredzot dabīgā šīfera atbrīvojumu, ar nodokļa palīdzību tiek veicināta šo dabīgā šīfera šķembu atkritumu izmantošana, tādējādi samazinot kaitējumu, ko grunts grēdas nodara dabīgajām dzīvotnēm un ainavai. Tas varētu veicināt tādu projektu īstenošanu kā A55 Bengoras apvedceļa projekts, ko pieminēja BAA.

(260)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju kopš attiecīgo nodokļa atbrīvojumu atcelšanas 2014. gada aprīlī […] ir spiests pārdot dabīgā šīfera atkritumus ar 3 % zaudējumiem, kas liecina, ka bez šā atbrīvojuma dabīgā šīfera atkritumu tirgus varētu arī nepastāvēt.

(261)

AK iestādes norāda, ka, lai gan tikai 5 % no materiāla, kas rodas dabīgā šīfera ieguvē, ir augstas kvalitātes materiāls, to atbilstoša lieluma dabīgā šīfera plākšņu relatīvā vērtība, kas tiek pārdotas kā jumta dakstiņi, grīdas flīzes vai apšuvums un cits dekoratīvs materiāls, attaisno tā ieguvi. Augstas kvalitātes dabīgo šīferi pārdod par GBP 727–1 076 tonnā. AK iestādes ir norādījušas viena dabīgā šīfera ražotāja produktu cenas, kas ir šādas (GBP par tonnu):

AK iestādes norāda, ka cits dabīgā šīfera ražotājs pārdod jumtiem paredzēto dabīgo šīferi aptuveni par GBP 700 tonnā. Bet dabīgā šīfera arhitektūras produktus pārdod par šādu cenu:

(262)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju dabīgā šīfera blakusproduktu ražošanas izmaksas sasniedz no GBP 5,7 līdz GBP 6,5 par tonnu (62). Tomēr gadu gaitā pārdošanas cenas ir mainījušās no GBP 7,36 par tonnu uz GBP 4,10, kas ir zemākā cena par tonnu. Kāds cits dabīgā šīfera ražotājs pārdeva dabīgā šīfera minerālos būvmateriālus par cenu no GBP 4,40 līdz GBP 6,42. Kvalitatīva dabīgā šīfera augstā cena liek ražotājam koncentrēt darbību tajās vietās, kur atrodas dabīgā šīfera iegulas. Nevienam karjera apsaimniekotājam nebūtu ekonomiski izdevīgi iegūt dabīgo šīferi, lai to pārdotu kā minerālo materiālu, nevis kā augstas kvalitātes dabīgo šīferi.

(263)

AK iestādes iesniedza datus, kas iegūti no dabīgā šīfera ražotāju finanšu dokumentiem, norādot, ka ieņēmumi no arhitektūras produktiem padara tos par uzņēmumu primāro produktu. Gadu gaitā ieņēmumu attiecība starp jumta dabīgo šīferi un dabīgo šīferi, ko izmanto kā minerālo materiālu, ir mainījusies robežās no 2,54 līdz 3,52.

(264)

Attiecībā uz BAA iesniegto informāciju par dabīgā šīfera cenu, kuras sagatavošanā tika izmantoti dati par importa cenām, AK iestādes norāda, ka Apvienotās Karalistes dabīgā šīfera arhitektūras produkti un importētie dabīgā šīfera arhitektūras produkti atšķiras un konkurē nevis importēto produktu tirgū, bet citos tirgos. Tāpēc importa cenu dati varētu īsti nebūt piemēroti cenu salīdzināšanai.

(265)

AK iestādes norāda, ka dekoratīvais dabīgais šīferis tiek ražots kā augstas kvalitātes dabīgā šīfera ieguves blakusprodukts. To pārdod apmēram par GBP 15 tonnā. Lai gan šī cena pārsniedz būvniecības pildmateriāla pārdošanas cenu, kas norādīta iepriekš, tā joprojām ir daudz zemāka nekā jumtiem paredzētā dabīgā šīfera cena (kas pārsniedz GBP 200 par tonnu). Dekoratīvā dabīgā šīfera cena ir līdzīga citu tādu dekoratīvo minerālo materiālu cenai, kurus Apvienotajā Karalistē var iegādāties pie mazumtirgotājiem. Dabīgā šīfera atbrīvojuma vides loģika joprojām ir spēkā, jo dekoratīvais dabīgais šīferis ir nenovēršams augstākās kvalitātes dabīgā šīfera ražošanas blakusprodukts, savukārt dekoratīvo materiālu tirgus ir augstākās kvalitātes materiālu tirgus tiem, kas ražo kaļķakmeni vai granītu.

(266)

AK iestādes apgalvo, ka tas apstāklis, ka dabīgais šīferis un dabīgā šīfera blakusprodukti ir atbrīvoti no nodokļa, lai veicinātu to, ka minētais alternatīvais atkritumu blakusprodukts tiek izmantots kā jauniegūtu minerālo materiālu aizstājējs, atbilst MMN vides aizsardzības mērķim.

(267)

AK iestādes norāda, ka dabīgais šīferis, tāpat kā degslāneklis, visticamāk, ir atrodams kopā ar vairākiem citiem iežu veidiem. Tie bieži atrodas starp smilšakmens un/vai kaļķakmens slāņiem. Termins “lielākoties” ir paredzēts, lai būtu pieļaujami savienojumi, kas pārsvarā, bet ne pilnīgi sastāv no materiāla, kurš ir atbrīvots no nodokļa, jo tas ir veids, kādā šie materiāli ir sastopami dabā. Ja savienojumi sastāv lielākoties no degslānekļa vai dabīgā šīfera, to fizikālās īpašības padara tos mazāk piemērotus tam, lai tie tiktu izmantoti kā minerālie materiāli, nekā tad, ja tie sastāvētu lielākoties no materiāliem, kas ir daudz piemērotāki, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus.

(268)

Apvienotā Karaliste ir aplēsusi, ka gadā tiek saražoti aptuveni 6,33 miljoni tonnu dabīgā šīfera šķembu atkritumu un ka vēsturiskie, izmantojamie krājumi ir sasnieguši aptuveni 277 miljonus tonnu. Pirms MMN ieviešanas no šā daudzuma kā minerālie materiāli tika pārdoti tikai 0,66 miljoni tonnu (63). Pārējos krājumus vai nu izmantoja, lai aizbērtu iepriekšējos rakumus, vai arī atstāja krāties atkritumu kaudzēs.

(269)

AK iestādes uzskata, ka dabīgā šīfera blakusproduktu atbrīvojums no nodokļa neveicina dabīgā šīfera ieguvi daudz lielākā apjomā, jo dabīgā šīfera karjeru apsaimniekotājiem jau tagad ir grūtības atrast tirgu tiem no nodokļa atbrīvotajiem atkritumu produktiem, kas rodas to pašreizējās karjeru izstrādes darbības rezultātā. Tās norāda, ka kopš minerālo materiālu nodokļa ieviešanas kopējais dabīgā šīfera karjeru/izstrādņu skaits pārsvarā ir palicis nemainīgs, proti, 2000. gadā bija 50 karjeri/izstrādnes un 2010. gadā – 49.

(270)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka dabīgā šīfera šķembu atkritumus ir pareizi uzskatīt par tāda ieguves procesa nenovēršamiem blakusproduktiem, kas netiek veikts, lai ražotu minerālos materiālus, bet kas tiek veikts, lai iegūtu augstas kvalitātes dabīgo šīferi, ko izmanto dakstiņu, apšuvuma un citu vērtīgu produktu ražošanai.

(271)

AK iestādes norāda, ka blakusproduktus, kas rodas šķelta dabīgā šīfera ražošanas procesā, nav iespējams atšķirt no dabīgā šīfera, kas tiek apzināti ražots kā minerālais materiāls.

(272)

AK iestādes apstrīd apgalvojumus, ko BAA izteica tiesvedības laikā saistībā ar lietu T-210/02 RENV un Komisijai iesniegtajos dokumentos, proti, ka ir tādi dabīgā šīfera karjeri, kas izmanto dabīgo šīferi tikai kā minerālo materiālu. Procedūru gaitā, veicot izmeklēšanu saistībā ar visiem BAA nosauktajiem karjeriem, AK iestādes negrozīja šo secinājumu. Turklāt AK iestādes ir paudušas šaubas par iesniegto pierādījumu, jo tajā minēts, ka daži karjeri ražo gan jumtiem paredzēto dabīgo šīferi, gan arī izmanto dabīgo šīferi galvenokārt kā minerālo materiālu.

(273)

Attiecībā uz BGS AK iestādes norāda, ka tā iesniegto datu pamatā ir pašu karjeru sagatavotie apraksti par ražotajiem materiāliem un to galīgā izmantojuma veidiem. Tās norāda, ka karjeri var aprakstīt materiālu citādi, nekā tas tiktu kvalificēts saistībā ar MMN, un ka karjera ražotie materiāli laika gaitā var mainīties. Tāpēc par datiem var uzskatīt Apvienotās Karalistes karjeru visprecīzāko sarakstu un pašreizējos materiālu galīgā izmantojuma veidus, taču par pierādījumu nav iespējams pateikt, ka tas ietver pilnīgi precīzu Apvienotās Karalistes karjeru sarakstu un noteiktos iegūto materiālu izmantojuma veidus. AK iestādes arī apgalvo, ka norādītie dati ir novecojuši un ka tās ir informētas, ka daži no uzskaitītajiem karjeriem vairs nedarbojas. AK iestādes arī norāda, ka sarakstā ir iekļauti uzņēmumi, kuriem it kā ir derīga karjeru plānošanas atļauja, taču patiesībā tādas nav, un kuri nekad nav darbojušies kā karjeri.

(274)

AK iestādes norādīja, ka ir konstatēts, ka no visiem sarakstā iekļautajiem karjeriem, attiecībā uz kuriem BAA apgalvoja, ka tie ražo dabīgo šīferi, degslānekli un mālu tikai tādēļ, lai tie tiktu izmantoti kā minerālie materiāli, astoņi karjeri vai nu nekad nav izmantojuši minerālos materiālus, veicot citas darbības, uz kurām neattiecas MMN, vai arī nav darbojušies jau pirms MMN ieviešanas. Daži no šiem karjeriem tika izmantoti kā atkritumu poligoni.

(275)

Turklāt AK iestādes norāda, ka tās ir izmantojušas definīcijas, kas iekļautas Ziņojumā, kurš 2003. gadā tika īpaši izstrādāts, lai palīdzētu nodokļu iestādēm ieviest MMN. Objektīvais kritērijs, ko AK iestādes izmanto, lai atšķirtu ļoti līdzīgus iežu veidus, paredz materiālu klasificēt kā dabīgo šīferi, ja to “tikai ar kaltu var sadalīt asšķautnainās plāksnēs un flīzēs”. Ja materiāls nav slāņains, tad saistībā ar MMN tas netiek uzskatīts par dabīgo šīferi un tas nav atbrīvots no nodokļa. Piemēram, to materiālu, uz kuru atsaucas BAA, varētu klasificēt kā argilītu un tam varētu piemērot nodokli.

(276)

AK iestādes ņēma vērā vairāku ieinteresēto personu iesniegtos dokumentus par to, ka kāds konkrēts karjers, iespējams, kļūdaini raksturo savus produktus kā dabīgo šīferi. AK iestādes apgalvo, ka tad, ja materiāls atbilst kritērijam, ko tās izmanto, lai noteiktu, vai tas ir dabīgais šīferis, sadalot to ar kaltu, tad saistībā ar MMN tas ir pareizi apzīmēts kā dabīgais šīferis. Tomēr AK iestādes norāda, ka produkti, kas parasti tiek iegūti no dabīgā šīfera, kuru var sadalīt ar kaltu, šā karjera tīmekļa vietnē parādās kā importēti. Apvienotās Karalistes nodokļu iestāde (Her Majesty's Revenue and Customs jeb HMRC) šajā vietā vēl nav pārbaudījusi materiāla ģeoloģiskās īpašības.

(277)

Ņemot vērā, ka HMRC izpildes režīms attiecas uz risku balstītu pieeju un sāk darboties saistībā ar informāciju, ka karjers, iespējams, nepareizi ievēro nodokļu režīmu, AK iestādes ir apņēmušās izmeklēt šo gadījumu un visus pārējos gadījumus, kad pētījumi, kas veikti, lai iegūtu pierādījumus Komisijai, rada bažas par materiālu nepareizu klasifikāciju. HMRC ir apņēmusies pieprasīt vai paņemt ģeoloģiskos paraugus no šīm vietām. Ja izrādīsies, ka materiāls nav dabīgais šīferis, par iegūtajiem materiāliem būs jāmaksā nodoklis un, iespējams, tiks uzlikts sods arī par maldinošu materiāla aprakstu.

(278)

AK iestādes arī norāda, ka, reklamējot pārdodamos iežus, karjeri var nolemt izmantot aprakstu, kas neatbilst objektīvajam testam, kuru HMRC izmanto saistībā ar nodokli.

(279)

AK iestādes ir pārskatījušas konfidenciālus nodokļu uzskaites datus un publisku informāciju attiecībā uz katru no karjeriem, par kuriem BAA norādīja, ka tie ražo dabīgo šīferi tikai tādēļ, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, vai kuri, iespējams, nepareizi apzīmēja savus produktus kā dabīgo šīferi, lai tiem tiktu piemēroti atbrīvojumi no nodokļa. Pārskata rezultāti tika iesniegti Komisijai un liecināja, ka attiecībā uz vienu karjeru, iespējams, būs jāizskata ar izpildi saistīti jautājumi. AK iestādes apņēmās noskaidrot, kādus materiālus karjers patiesībā ražo un vai ir pareizi tos apzīmēt kā dabīgā šīfera materiālus. Tomēr attiecībā uz pārējiem karjeriem, kas tika atzīti par tādiem, kuri darbojas vai kuri ir darbojušies, nekas neliecināja par to, ka tie būtu apzināti ieguvuši dabīgo šīferi, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(280)

Būtu jāpiemin, ka AK iestāžu sniegtās informācijas pārskatā Komisija ir ņēmusi vērā to, ka dabīgā šīfera specializētie arhitektūras produkti tiek sašķelti pēc izmēriem. Komisija uzskatīja, ka dabīgā šīfera karjeri, kuru galvenais produkts ir šķelti akmeņi, ražo specializētus arhitektūras produktus (un tādējādi neražo minerālos materiālus) galvenokārt tāpēc, ka dabīgā šīfera minerālie materiāli rodas drupināšanas procesā.

(281)

AK iestādes ir iesniegušas statistikas datus, lai pamatotu savu viedokli, ka ar dabīgo šīferi nav aizstāti sekundārie minerālie materiāli un ka – lai gan pieprasījums pēc augstas kvalitātes drupinātiem iežiem un augstas kvalitātes smilts un grants ir samazinājies attiecīgajā periodā, kad tika piemērots minerālo materiālu nodoklis – dabīgā šīfera, māla un degslānekļa pārdošana būvniecības vajadzībām tādā pašā apjomā nav palielinājusies. Acīmredzot pārdotā dabīgā šīfera, māla un degslānekļa īpatsvars atbilst pieprasījuma samazinājumam. AK iestādes secina, ka ar dabīgo šīferi, mālu un degslānekli pārsvarā nav aizstāti augstas kvalitātes drupinātie ieži, smilts vai grants.

(282)

Saskaņā ar Ziņojumu (64) BAA norāda, ka degslānekli var izmantot kā minerālo materiālu, t. i., kā zemas kvalitātes minerālo materiālu. Degslāneklis, māls un argilīts ir sastopami kā grunts segkārta drupinātu iežu iegulām, un tos var pārdot kā zemas kvalitātes pildmateriālus.

(283)

Saskaņā ar BAA sniegto informāciju degslānekli un mālu kā minerālos materiālus var izmantot īpašos veidos, kuriem citi ieži nav vai ir mazāk piemēroti, piemēram, atkritumu poligonu apdarei un nosegšanai un dīķu un kanālu apdarei. BAA norāda, ka šie māla un degslānekļa kā minerālo materiālu izmantojuma veidi ir tādi paši kā to materiālu izmantošanas veidi, kurus izmanto kā minerālos materiālus drenāžai un jūras aizsardzībai. BAA iebilst, ka, lai gan degslāneklis tiek iegūts kā māla un akmeņogļu blakusprodukts, Apvienotajā Karalistē ir arī plašas teritorijas, kur cietāks un nobriedušāks degslāneklis atrodams starp smilšakmens slāņiem.

(284)

BAA norāda, ka cietākais degslāneklis (līdzīgs cietiem iežiem) vienmēr – pat pirms MMN ieviešanas – ir ticis izmantots kā minerālais materiāls. BAA minēja piemēru par degslānekļa karjeru, kas darbojas kopš 1981. gada un ražo akmeņus ēkām, sienām un akmensdārziem, kā arī nelīdzenu bruģakmeni un pildmateriālu.

(285)

BAA iesniedza to 20 māla un degslānekļa karjeru sarakstu, kas bija norādīti BGS 2010. gada Raktuvju un karjeru rokasgrāmatā un kas, visticamāk, izmanto šo materiālu tikai kā minerālo materiālu.

(286)

BAA norāda, ka daži karjeri, kas šajā BGS Raktuvju un karjeru rokasgrāmatā ir klasificēti kā “smilšakmens” karjeri, patiesībā gūst labumu no MMN atbrīvojuma, pamatojoties uz to, ka tie faktiski ir tāda degslānekļa karjeri, kas veido daļu no Keitnesas degslānekļa iegulām Skotijā.

(287)

BAA apgalvo, ka ir daudzi karjeri ar jauktu ģeoloģisku struktūru, tostarp degslānekļa karjeri, kam ir piešķirts nodokļa atbrīvojums attiecībā uz materiālu, kas sastāv lielākoties no degslānekļa, jo Apvienotajā Karalistē degslāneklis ir plaši sastopams un bieži vien atrodas starp citu iežu slāņiem. BAA piemērā min karjeru, kurā iegūst tikai minerālos materiālus un kuram šajā saistībā ir piešķirts nodokļa atbrīvojums.

(288)

BAA norāda, ka AK iestāžu rīcībā ir informācija par to karjeru nosaukumiem, kas ir atbrīvoti no MMN, pamatojoties uz to, ka tajos iegūst tikai vai lielākoties dabīgo šīferi vai degslānekli. Tomēr konfidencialitātes apsvērumu dēļ šāda informācija nevar tikt sniegta BAA.

(289)

BAA apgalvo, ka nevar uzskatīt, ka keramikas izstrādājumos izmantojamais māls un degslāneklis, kā arī ģipsis ir citādā situācijā nekā tie materiāli, kas aplikti ar MMN, ņemot vērā šā nodokļa vides aizsardzības mērķi. BAA norāda, ka šie materiāli ir salīdzināmi ar iežiem, smilti vai granti, kas iegūti izmantošanai būvniecībā, tāpēc, ka tie arī ir iegūti būvniecības vajadzībām, un tāpēc, ka māls un degslāneklis ir ieži. Domājams, ka liels māla un degslānekļa daudzums tiek izmantots, lai ražotu keramikas būvmateriālus. Ķieģeļu ražošanā izmantotā māla ieguvi varētu samazināt, izmantojot betona konstrukciju ražojumus, kurus var izgatavot no karjera atkritumiem/blakusproduktiem, kas bieži vien ir aplikti ar nodokli. Saskaņā ar BAA sniegto informāciju tas, ka keramikas būvmateriālos izmantojamais māls un degslāneklis netiek aplikts ar nodokli, apdraud MMN.

(290)

Saskaņā ar uzņēmuma Torrington Stone sniegto informāciju viens no tā karjeriem ražo degslānekli kā grantīta blakusproduktu. Šim degslāneklim ir laba kvalitāte, un to var izmantot kā apjoma pildmateriālu. Kāds cits no uzņēmuma karjeriem ražo degslānekli kā galveno produktu un smilšakmeni kā sekundāro produktu, kas tiek aplikts ar nodokli. Uzņēmums Torrington Stone norāda, ka produkti, ko tas pārdod, ir šķembas, ceļu paklājslāņa materiāls, drupināšanai nederīgi iežu gabali vai pildmateriāls un ka tos var iegūt no visiem tā materiāliem.

(291)

Pēc MMN ieviešanas tirgus spēku dēļ degslānekļa cena pieauga.

(292)

Uzņēmums Torrington Stone sniedza arī informāciju par karjeru Venn, kas ražo degslānekli kā blakusproduktu, kurš ir ideāli piemērots uzbērumu aizpildīšanai un kurš konkurē ar blakusproduktu, kas ir aplikts ar nodokli un ko iegūst vienā no Torrington Stone karjeriem. Degslāneklim kā blakusproduktam noteiktā cena bija apmēram GBP 3,50, ieskaitot aplēstos transporta izdevumus – GBP 3,00.

(293)

No uzņēmuma Eunomia saņemtās piezīmes tika nosūtītas Apvienotās Karalistes sekundāro minerālo materiālu (dabīgā šīfera, ogļraktuvju grunts un ar minerālvielām piesārņoto dedzināšanas pelnu) ražotāju konsorcija vārdā.

(294)

Saskaņā ar uzņēmuma Eunomia sniegto informāciju ogļraktuvju grunts (parasti sastāv no degslānekļa) ir pieejama atkārtotai izmantošanai vai nu no atvērtām dziļajām raktuvēm, vai slēgtām/iekonservētām dziļajām raktuvēm. Ogļraktuvju grunts rodas tad, ja akmeņogles tiek iegūtas, izmantojot dziļās iežguves metodes. Ogļraktuvju grunts kvalitātes īpašības ievērojami atšķiras dažādās raktuvēs un dažādos ieguves posmos, un tas ir saistīts ar slāņu ģeoloģiju ieguves laikā. Ogļraktuvju grunts pretrunīgo īpašību dēļ materiālam ir ļoti zema kvalitāte un ļoti zema atkārtotas izmantošanas vērtība.

(295)

Uzņēmums Eunomia apgalvo, ka parasti ogļraktuvju grunts cena nav augsta. Tomēr noieta esamība ļauj attiecīgajai raktuvei darboties, saglabājot no grunts izgāztuves brīvus zemes gabalus. Uzņēmums Eunomia norāda, ka bez iespējas piegādāt ogļraktuvju grunti bez maksas vai par konkurētspējīgu cenu, kas atspoguļo tās zemo kvalitāti, nav pieejamas citas finansiāli pamatotas iespējas, lai varētu pārvietot ogļraktuvju degslānekli un atvieglot vertikālo konstrukciju izbūvi. Uzņēmums Eunomia apgalvo, ka ogļraktuvju grunts pēcieguves ražošanas cena – pieņemot, ka piegāde notiek 5 km robežās no ieguves vietas – parasti ir GBP […] par tonnu attiecībā uz atvērtām dziļajām raktuvēm un GBP […] par tonnu attiecībā uz slēgtām/iekonservētām dziļajām raktuvēm. Tāpēc vienas tonnas aplikšana ar MMN GBP 2 apmērā varētu izmaksāt […]. Tādējādi lētāk būtu nosūtīt ogļraktuvju degslānekli noglabāšanai izgāztuvē.

(296)

AK iestādes apgalvo, ka degslānekļa atbrīvojuma loģika ir tāda, ka lielākā daļa degslānekļa netiek izmantota kā minerālais materiāls. Patiešām, lielākā daļa degslānekļa parasti nav piemērota tam, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Augstas kvalitātes degslānekli izmanto, lai izgatavotu ķieģeļus, un tas ir ar keramikas ražošanu saistīts process, kas tādējādi ir atbrīvots no MMN. Tādēļ visi blakusprodukti, kas rodas no degslānekļa, kuru iegūst ķieģeļu izgatavošanai, varētu būt tāda materiāla blakusprodukti, kas iegūts, lai netiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(297)

AK iestādes norāda, ka degslāneklis pieder pie tās pašas iežu saimes kā māls. Māli var būt gan mīksti un plastiski, gan cieti kā, piemēram, argilīts. To fizikālās un ķīmiskās īpašības un mineraloģiskais sastāvs nosaka veidu, kādā tie vislabāk būtu jāizmanto. Atkarībā no slāņojuma pakāpes (65) ir grūti atšķirt, no vienas puses, degslānekli un mālu un, no otras puses, degslānekli un dabīgo šīferi.

(298)

AK iestādes apgalvo, ka degslāneklis ir cieši saistīts ar māla ieguvi, taču tas rodas arī akmeņogļu ieguves procesā. Līdzīgi kā mālu, arī degslānekli var izmantot, lai ražotu apdares materiālus, bruģi un augstizturīgus ķieģeļus (90 % no pieprasītā ķieģeļu māla izmanto vietējam mājokļu tirgum paredzētu apdares ķieģeļu ražošanā), dakstiņus, apšuvumu un glazētas keramikas caurules drenāžai un kanalizācijai. Lielu daudzumu šā materiāla izmanto cementa ražošanā. Degslānekli izmanto arī atkritumu poligonu apdarē un nosegšanā, dīķu un kanālu apdarē, apkārtnes labiekārtošanā un tādu vieglu minerālo materiālu ražošanā, kas paredzēti bloku un nespecializēta būvniecības pildmateriāla izgatavošanai.

(299)

AK iestādes apgalvo, ka degslānekli var izmantot kā zemas kvalitātes minerālo materiālu, visbiežāk – laukumu aizpildei un pamatu izveidei zem ceļu virsmas. Daži degslānekļa veidi ir izmantojami arī vieglu minerālo materiālu ražošanā, bet tikai pēc tam, kad tie ir apstrādāti ražošanas procesā, kas paredz materiālu apstrādi ar augstu temperatūru. Reizēm ģeoloģisko apstākļu (spiediena un karstuma) dēļ veidojas cietāki degslānekļi, kas pēc sadrupināšanas veido blokiem līdzīgākas granulas, kuras var izmantot kā zemas kvalitātes minerālos materiālus, piemēram, kā būvniecības pildmateriālus.

(300)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju Apvienotās Karalistes valsts statistikā degslāneklis un māls ir iekļauti vienā grupā, jo tie ir ģeoloģiski līdzīgi. No 10 838 000 tonnām māla un degslānekļa, kas pārdotas Apvienotajā Karalistē 2000. gadā, 7 880 000 tonnu tika izmantots ķieģeļu, cauruļu un flīžu ražošanai, bet 2 958 000 tonnu māla un degslānekļa tika pārdots citām vajadzībām. No 5 497 000 tonnām māla un degslānekļa, kas pārdotas Apvienotajā Karalistē 2012. gadā, 3 569 000 tonnu tika izmantots ķieģeļu, cauruļu un flīžu ražošanai. AK iestādes apgalvo, ka – tā kā māla un degslānekļa ieguve laikposmā no 2000. gada līdz 2012. gadam samazinājās uz pusi un tā kā 2012. gadā māls un degslāneklis tika pārdoti citām vajadzībām, nevis ķieģeļu, cauruļu un flīžu ražošanai, par 35 % mazāk nekā 2002. gadā – ir maz ticams, ka nodokļa ieviešana palielināja degslānekļa ieguvi, lai tas tiktu izmantots tieši kā minerālais materiāls.

(301)

AK iestādes apgalvo, ka degslānekļa atkritumi, kas rodas akmeņogļu ieguves laikā, ir nevēlams blakusprodukts. Tie parasti ir piemēroti izmantošanai tikai kā pamata pildmateriāli ceļu vai plūdu aizsargdambju būvniecībā un tādēļ tiek pārdoti ļoti lēti. Šos atkritumu produktus parasti noglabā sablīvētās atkritumu kaudzēs vai izmanto kā papildu pildmateriālu, ja blakus ir virszemes raktuves. Lai gan pašas akmeņogles tiek pārdotas aptuveni par GBP 50 tonnā, degslānekli parasti pārdod par ļoti zemu cenu – vidēji ne vairāk kā GBP 1–2 par tonnu, ja pieprasījums ir radies tuvu ieguves vietai. Ražošanas izmaksas tiek lēstas robežās no GBP 0,50 līdz GBP 2 par tonnu. Reizēm degslāneklis tiek atdots pat bez maksas, ja vien pircēji to aizved prom paši.

(302)

Tas pats ir sakāms par citu ogļraktuvju grunti, ko parasti izmanto tikai kā zemas kvalitātes minerālo materiālu, ja pieprasījums ir radies tuvu tās ieguves vietai.

(303)

AK iestādes apgalvo, ka daži degslānekļa blakusprodukti no citām ieguves darbībām tiek pārdoti kā minerālie materiāli, taču parasti transporta izmaksu dēļ tikai degslānekli ir ekonomiski izdevīgi piedāvāt izmantot kā minerālo materiālu, ja pieprasījums ir radies tuvu tā ieguves vietai. Tās norāda, ka šāda degslānekļa atbrīvojums no nodokļa atbilstu MMN vides aizsardzības mērķim, raksturam un loģikai, jo tas netiek iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, un tas samazina pieprasījumu pēc jauniegūtiem minerālajiem materiāliem.

(304)

AK iestādes apgalvo, ka BGS rokasgrāmatā un Apvienotās Karalistes Minerālu gadagrāmatā, kas ir Apvienotās Karalistes ikgada datu apkopojums, māls un degslāneklis ir iekļauti vienā un tajā pašā kategorijā. Saskaņā ar Valsts statistikas biroja (Office for National Statistics) datiem to vidējā pārdošanas cena mainās robežās no GBP 2,52 līdz GBP 2,88 par tonnu. Cenas 2012. gadā svārstījās no GBP 3,34 līdz GBP 4,44 par tonnu.

(305)

AK iestādes sniedza informāciju par karjeru, kas ražo grantītu, kuru izmanto ceļu nosegšanas asfalta ražošanā. Tas ražo un pārdod arī degslānekli, kas atrodas starp grantīta slāņiem. Šis karjers ir aplēsis, ka tā slānekļa produktu ražošanas izmaksām būtu jābūt GBP 6,31 par tonnu.

(306)

Attiecībā uz keramikas ražošanas procesos izmantojamo degslānekli AK iestādes iesniedza informāciju, ko sniegusi Britu keramikas konfederācija (British Ceramic Confederation – BCC), kas ir Apvienotās Karalistes keramikas ražošanas nozares tirdzniecības asociācija. Konfederācija norāda, ka atkarībā no vairākiem faktoriem pastāv būtiskas degslānekļa ražošanas izmaksu atšķirības. Tā lēš, ka ieguves izmaksas kopumā ir robežās no GBP […] līdz GBP […] par tonnu.

(307)

BCC lēš, ka tāda degslānekļa pārdošanas cena, ko izmanto kā minerālo materiālu, varētu būt no GBP […] līdz GBP […] par tonnu. Tā norāda, ka degslānekli var pārdot ar zaudējumiem, lai iegūtu kvalitatīvus ķieģeļu izgatavošanas materiālus, kas atrodas zem attiecīgā degslānekļa iegulām.

(308)

BCC arī norāda, ka visbiežāk ķieģeļu ražošana notiek vietās, kas ir saistītas ar karjeriem, tādēļ materiāls nav dārgs. Tomēr tā lēš, ka izmaksas – ja materiāls tiek pārdots trešai personai – varētu būt no GBP […] līdz GBP […] par tonnu, pieskaitot piegādes izmaksas. Tā norāda, ka degslānekļa pārdošanas cena varētu būt zemāka nekā augstas kvalitātes mālu cena.

(309)

Attiecībā uz to materiālu atbrīvojumu no nodokļa, kas sastāv lielākoties no akmeņoglēm, brūnoglēm (lignīta), dabīgā šīfera un degslānekļa, AK iestādes norāda, ka šis atbrīvojums ir vajadzīgs, jo dabā sastopamie minerāli nekad nav 100 % tīri.

(310)

AK iestādes uzskata, ka degslānekli iegūst ne tikai tādēļ, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, un šajā sakarā tās bija izpētījušas sākotnējās prasības, ko BAA izteica Savienības tiesās notikušajās tiesvedībās. AK iestādes apgalvo, ka tās ir konstatējušas, ka degslānekli turpina ražot kā citu ieguves darbību blakusproduktu, jo īpaši tas attiecas uz māla, akmeņogļu un kaļķakmens ieguvi. AK iestādes apgalvo, ka nevienā dokumentā, ko BAA iesniedza Eiropas Savienības tiesām vai Komisijai pirms Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas, nav norādīts, ka ir tādi karjeri, kas galvenokārt izmanto degslānekli un mālu kā minerālos materiālus.

(311)

Komisija lūdza AK iestādēm iesniegt informāciju par to četru karjeru produktiem, kas minēti kādas ieinteresētās personas iesniegtajos dokumentos kā no nodokļa atbrīvoti karjeri, kuri ir noslēguši līgumus tikai tāpēc, ka tiem ir piešķirts šāds atbrīvojums, un kuri nodrošina tāda paša veida produktus, kādus varētu nodrošināt arī ar nodokli aplikts karjers. Ir norādīts, ka viens no karjeriem ir saņēmis degslānekļa ieguves atļauju. AK iestādes konstatēja, ka visi četri karjeri ir reģistrēti kā MMN maksātāji un arī maksā nodokli kopš tā ieviešanas 2002. gadā. Šajos karjeros pārdod (66) izraktus akmeņus, smilti, granti, minerālos materiālus, tostarp pārstrādātus produktus un betona izstrādājumus, cieta akmens minerālos materiālus, pildmateriālus, būvmateriālus, dekoratīvus minerālos materiālus, smilšakmens plāksnes, kā arī attiecīgi smilti, granti un citus minerālos materiālus. Nekas neliecināja par to, ka kāds no karjeriem būtu saņēmis atbrīvojumu attiecībā uz degslānekli.

(312)

AK iestādes ir arī izvērtējušas astoņus karjerus, kas BGS datubāzē minēti kā karjeri, kuri apzināti iegūst degslānekli, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Tās norāda, ka vismaz daži no šiem karjeriem līdz ar degslānekli iegūst arī citus produktus. Tādējādi tās acīmredzami nespēja viennozīmīgi identificēt tādus degslānekļa karjerus, kuros degslānekli iegūst tikai tādēļ, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(313)

AK iestādes paskaidro, ka degslāneklim būtu jāpiemēro atbrīvojums no nodokļa arī tad, ja tas ir ar nodokli apliktu minerālo materiālu blakusprodukts. Piemēram, degslānekli var iegūt kā nenovēršamu kaļķakmens un grantīta ieguves blakusproduktu. AK iestādes norāda, ka degslāneklis ir zemākas vērtības materiāls nekā kaļķakmens un nav piemērots daudziem minerālo materiālu izmantojuma veidiem. AK iestādes norāda, ka degslāneklis, ko ražo kā blakusproduktu šādā veidā, tika atbrīvots saskaņā ar nodokļa vides aizsardzības mērķi, lai stimulētu karjerus to ražot kā blakusproduktu un pārdot kā citu jauniegūtu minerālo materiālu aizstājēju, kas ir piemērots tikai dažiem izmantojuma veidiem. Ja šim materiālam (tāpat kā kaļķakmenim) būtu jau sākotnēji uzlikts nodoklis, karjeri nebūtu spējīgi pārdot degslānekļa atkritumus.

(314)

Kā norāda AK iestādes – ņemot vērā, ka degslāneklis parasti ir piemērots tikai dažiem īpašiem minerālo materiālu izmantojuma veidiem un ka parasti to izmantot kā minerālo materiālu ir ekonomiski izdevīgi tikai tad, ja pieprasījums rodas tuvu ieguves vietai –, ir gandrīz neiespējami, ka pietiekams degslānekļa pieprasījums varētu rasties netālu no kāda karjera, kas galvenokārt iegūst citus minerālos materiālus (piem., grantītu), lai stimulētu vēl kāda ar nodokli aplikta minerālā materiāla ieguvi un tādējādi piekļūtu ar nodokli neapliktam degslānekļa blakusproduktam. AK iestādes norāda, ka tās nezina ne par vienu šādu gadījumu – ne kur tas ir noticis, ne kur tas turpmāk varētu notikt.

(315)

Sniedzot atbildi saistībā ar dokumentiem, kurus Komisijai iesniedza kāda ieinteresēta persona un kuros apgalvots, ka Vyse karjera (kas pieder uzņēmumam Torrington Stone un atrodas Ziemeļdevonā) primārie materiāli ir argilīts un degslāneklis, ko izmanto kā minerālo materiālu, bet sekundārais materiāls ir grauvaka, AK iestādes apšauba, vai degslāneklis ir šā karjera primārais materiāls, jo tā tīmekļa vietnē ir iekļauta sīka informācija par augstas kvalitātes smilšakmens produktiem un norādīts, ka “uzņēmums Braunton Aggregates, kas plaši pazīstams ar savu materiālu izcilo izturību un kvalitāti, piegādā dažādus smilšakmens veidus, sākot no apdares akmeņiem, nožogojumu akmeņiem, dārzu dekorēšanas šķembām un akmensdārzu akmeņiem līdz pat sijātiem pildmateriāliem un beramiem minerālajiem materiāliem”. Lielbritānijas Ģeoloģijas dienesta 2010. gada Raktuvju un karjeru rokasgrāmatā ir norādīts, ka karjers Beam Quarry ražo “smilšakmeni, kas Bjūda formācijā radies karbona periodā”. Tāpēc AK iestādes noraida to, ka Vyse karjers ir pierādījums tam, ka degslāneklis tiek apzināti iegūts kā minerālais materiāls.

(316)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju attiecībā uz degslānekli HMRC izmanto kritēriju, kas aprakstīts Ziņojumā un kas nosaka, ka šo materiālu var “viegli sadalīt (ar kabatas nazi) dažu milimetru biezās plāksnēs”. Materiāls, kas lūst mazos, centimetru garos gabalos (un tāpēc ir vairāk piemērots minerālo materiālu izmantojuma veidiem), ir klasificēts kā argilīts un ir apliekams ar nodokli. Iesniegtajos dokumentos BAA norāda, ka vairāki karjeri iegūst materiālu, kas klasificēts kā degslāneklis, tikai saistībā ar nodokli un pārdod šo materiālu kā minerālo materiālu. AK iestādes norāda, ka tad, ja būtu pamatoti pierādījumi tam, ka ir sniegts tāda ieža kā degslāneklis maldinošs apraksts, lai varētu saņemt atbrīvojumu no MMN, HMRC izmeklētu šo gadījumu kā iespējamu krāpšanu nodokļu jomā.

(317)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju visu HMRC veikto nodokļa darbību pamatā ir riska izvērtēšana. Tas nozīmē, ka ne visi uzņēmumi, kas ir reģistrēti HMRC, tiek pārbaudīti, tas notiek tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumi pieprasa HMRC samaksātā nodokļa atmaksu. AK iestādes apzinās risku saistībā ar karjeriem, kas saņem atbrīvojumu no MMN, maldinoši aprakstot materiālu, ko tie ražo. HMRC veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka MMN tiek piemērots precīzi, un lai izmeklētu gadījumus, kad ir gūti pierādījumi par materiālu maldinošu aprakstu.

(318)

AK iestādes ir pārskatījušas to karjeru konfidenciālos nodokļu uzskaites datus un publisko informāciju, attiecībā uz kuriem BAA norādīja, ka tie ražo degslānekli tikai tādēļ, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, vai kuri ir nepareizi apzīmējuši savus produktus kā degslānekli, lai tiem tiktu piemēroti atbrīvojumi no nodokļa. Pārskata rezultāti attiecībā uz katru karjeru ir iesniegti Komisijai. Pārskatā norādīts, ka attiecībā uz vienu karjeru, iespējams, būs jāizskata ar izpildi saistīti jautājumi, un AK iestādes apņēmās to izmeklēt. Attiecībā uz vairumu karjeru, kas tika atzīti par tādiem, kuri darbojas vai ir darbojušies, nekas neliecināja par to, ka tie būtu ieguvuši degslānekli vai mālu tikai tādēļ, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Tomēr Komisijai sniegtā informācija liecina, ka vismaz četri vai pieci (67) karjeri saņem atbrīvojumu no nodokļa, lai gan to galvenais produkts ir šķelti akmeņi, bet degslāneklis tiek iegūts tikai papildus šiem akmeņiem.

(319)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju akmeņogles ir viegli uzliesmojošs nogulumiezis. Apvienotajā Karalistē ražotajām akmeņoglēm ir augsts sēra saturs, un tās izmanto gandrīz tikai ogļu elektrostacijās, kas pielāgotas dūmgāzu atsērošanai, kaut gan zināms to daudzums tiek patērēts arī mājsaimniecībās. Visas koksa ogles (ko izmanto tērauda ražošanas domnās) pašlaik tiek importētas. Akmeņogles nav piemērotas tam, lai tās tiktu izmantotas kā minerālais materiāls.

(320)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju, ja akmeņogles tiek iegūtas karjeros, grunts segkārta (68) un formācija, kas atrodas starp akmeņogļu slāņiem, tiek izceltas atsevišķi no akmeņogļu slāņiem un šamota, kurš atrodas tieši zem dažiem slāņiem. Šamotu, kas ir akmeņogļu ieguves blakusprodukts, iegūst atsevišķi un pārdod par cenu, kas ir aptuveni 10 % no akmeņogļu cenas; to izmanto galvenokārt kā krāsvielu ķieģeļu izgatavošanas procesā. Jebkurā gadījumā ar grunts segkārtu, starpslāņu grunti un visiem pārpalikumiem, kas rodas pēc minerālu apstrādes (piem., pēc paaugstināta pelnu satura vai citu piemaisījumu atdalīšanas), tiek aizbērtas tukšās vietas, kas radušās pēc karjera izstrādes.

(321)

AK iestādes norāda, ka visas pazemes raktuves apstrādā iegūtās akmeņogles separācijas iekārtās. Atkritumi, kas rodas šajā procesā, parasti tiek noglabāti un sablīvēti. Lai samazinātu vecu atkritumu izgāztuvju ietekmi uz ainavu, parasti tās tiek labiekārtotas un apstādītas ar augiem. Ja blakus ir akmeņogļu un/vai citu minerālu virszemes raktuves, šos atkritumus dažreiz izmanto kā papildu pildmateriālu tukšo vietu aizbēršanai.

(322)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju zināmu daudzumu grunts vai akmeņogļu ražošanas atkritumu var izmantot kā zemas kvalitātes minerālos materiālus, piemēram, kā beramus būvniecības pildmateriālus vai plūdu aizsargdambjiem paredzētus materiālus. Šie atkritumi ir smalkgraudaini, un tos tehniski nav iespējams izmantot, piemēram, teritorijas apbūvē.

(323)

AK iestādes apgalvo, ka nav pierādījumu tam, ka kāds karjers Apvienotajā Karalistē būtu ieguvis akmeņogles tikai tādēļ, lai iegūtu minerālos materiālus. Tās norāda, ka MMN ir paredzēts, lai varētu nodrošināt, ka materiāls, kas pilnībā sastāv no grunts, kura rodas akmeņogļu ieguvē, netiek aplikts ar nodokli. Slāņi, kurus veido tikai minerālie materiāli, kas iegūti, izrokot akmeņogles, tiek aplikti ar MMN.

(324)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju brūnogles ir starpposma materiāls starp kūdru un akmeņoglēm. Vienīgās ievērojamās brūnogļu atradnes Lielbritānijā atrodas Devonā, kur tās ir plastiskā māla ieguves blakusprodukts. Nelielos daudzumos tās pārdod izmantošanai dārzkopībā. Lielas brūnogļu atradnes ir arī Ziemeļīrijā, taču tur brūnogles netiek ražotas komerciālos apjomos, jo pastāv nozīmīga vietēja alternatīva ražošana. Brūnogles nav piemērotas tam, lai tās tiktu izmantotas kā minerālais materiāls, jo īpaši tāpēc, ka tās satur pārāk daudz mitruma un gaistošu vielu.

(325)

Lai gan dabīgais šīferis ir minerālais materiāls 2001. gada Finanšu likuma 17. panta 1. punkta izpratnē, no AK iestāžu un ieinteresēto personu iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka dabīgo šīferi iegūst, lai ražotu arhitektūras un dimensionālus produktus, kurus var pārdot par daudz augstāku cenu nekā dabīgo šīferi, ko pārdod tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Tas nebūtu ekonomiski izdevīgi, ja šos karjerus izmantotu tikai tādēļ, lai iegūtu dabīgo šīferi, ko izmanto kā minerālo materiālu un kas vairumā gadījumu savu īpašību dēļ nav piemērots tam, lai to izmantotu kā augstas kvalitātes minerālo materiālu, tādēļ tiek izmantots kā zemas kvalitātes minerālais materiāls. Turklāt tā ieguves metodes ir daudz dārgākas nekā parastu minerālo materiālu ieguves metodes, un tas būtu ekonomiski neloģiski apzināti ražot tik dārgus minerālos materiālus. Piemēram, dabīgā šīfera minerālā materiāla ražošanas izmaksas svārstās no GBP 5,7 līdz GBP 6,5 par tonnu, bet pārdošanas cena nepārsniedz GBP 6,42 par tonnu.

(326)

Materiālam, kuru izmanto kā augstas kvalitātes dabīgo šīferi, tā ieguves veida dēļ ir šķelta virsma; smagas dabīgā šīfera plāksnes, izmantojot zāģi, tiek sadalītas šķērseniski pēc noteiktiem izmēriem, un pēc tam tām parasti arī ir vismaz viena virsma, kas ir sašķelta pa ieža dabīgo plakni, izmantojot instrumentus (sadalīšana ar kaltu un āmuru). Šādā gadījumā dabīgais šīferis būtu jāatbrīvo no nodokļa saskaņā ar 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī tam būtu jāpiemēro nodokļa kredīts atbilstīgi minētā likuma 30. pantam.

(327)

BAA un vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka galda virsmas, sienu mūrakmeņi un nožogojumu akmeņi ir minerālo materiālu izmantojuma veidi un ka karjeri, kas ražo šādus produktus kā primāros produktus, būtu jāapliek ar nodokli. Galvenais arguments, kas to pamato, ir tas, ka attiecīgo karjeru produktu struktūra neatšķiras no to produktu struktūras, kas tiek iegūti iežu (piem., granīta vai smilšakmens) karjeros, kuros kā primārais materiāls tiek ražoti arī sienu mūrakmeņi, bet kā sekundārais materiāls – zemas kvalitātes minerālie materiāli.

(328)

Atšķirībā no citiem minerālajiem materiāliem (piem., kaļķakmens) dabīgo šīferi iegūst lielākā dziļumā, tāpēc tā ieguve salīdzinājumā ar parastas ieguves izdevumiem ir dārga. AK iestādes un ieinteresētās personas ir norādījušas, ka pastāv būtiska atšķirība starp parastu minerālo materiālu (piem., granīta, smilšakmens un kaļķakmens) karjeriem un dabīgā šīfera karjeriem un ka to aplikšana ar dažādiem nodokļiem ir pilnīgi pamatota.

(329)

BAA un vairākas ieinteresētās personas norāda, ka, iespējams, ir dabīgā šīfera karjeri, kas neražo specializētos arhitektūras produktus, bet apzināti izmanto dabīgo šīferi kā minerālo materiālu. Turklāt ir karjeri, kas norāda, ka tie būtu jāatbrīvo no nodokļa, jo tie ražo dabīgo šīferi, taču patiesībā to ražotajam materiālam nav atbilstošas slāņainības vai arī tas ir nepareizi apzīmēts.

(330)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka, pirmkārt, saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju nekas neliecina, ka kāds karjers būtu apzināti ieguvis dabīgo šīferi, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Tā kā nav skaidru pierādījumu par pretējo, nebūtu sagaidāms, ka AK iestādes varētu pierādīt to, ka nav tādu karjeru, kas apzināti iegūst dabīgo šīferi, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Ja piemēros ir minēti karjeri, kas, iespējams, apzināti ir izmantojuši dabīgo šīferi kā minerālo materiālu, Komisija ir pieprasījusi, lai AK iestādes sniegtu informāciju par šādiem karjeriem. Iesniegtā informācija liecina, ka neviens no šiem karjeriem apzināti neizmanto dabīgo šīferi galvenokārt kā minerālo materiālu. Šī informācija lika apšaubīt tikai viena konkrēta karjera produktu kvalificēšanu par dabīgo šīferi, taču AK iestādes ir apņēmušās izmeklēt minēto gadījumu. Nepatiesas informācijas sniegšana par materiālu varētu būt saistīta ar MMN ļaunprātīgu izmantošanu, nevis ar valsts atbalsta jautājumiem.

(331)

Otrkārt, kā iepriekš izklāstīts 169. apsvērumā, Komisija uzskata, ka reklāmas, kurās klientu piesaistīšanas nolūkā karjeri apraksta savus produktus, vispār nav noderīgas tam, lai saistībā ar MMN varētu novērtēt materiālu izmantošanas veidus. Pašas AK iestādes neņem vērā šādus aprakstus attiecībā uz nodokļu piemērošanu.

(332)

Kritērijs, ko AK iestādes izmanto, lai pārbaudītu, vai konkrēta karjera iegūtais materiāls ir dabīgais šīferis, saskaņā ar Ziņojumu (69) ir tāds, ka materiālu “tikai ar kaltu var sadalīt asšķautnainās plāksnēs un flīzēs”. Tāpēc, ja būtu tādi karjeri, kas pretendētu, ka tie ražo dabīgo šīferi, un tādējādi saņemtu atbrīvojumu no nodokļa, taču patiesībā ražotu materiālu, kas nav pietiekami slāņains (kā norāda BAA), tad tie būtu tādi, kas ļaunprātīgi nav deklarējušies MMN maksājumu veikšanai. Tas būtu ar izpildi saistīts jautājums, kas HMRC būtu jāizmeklē kā krāpniecība. AK iestādes apņēmās veikt izmeklēšanu attiecībā uz šo iepriekš minēto karjeru un jebkuriem citiem gadījumiem, ja pētījumi, kas veikti, lai iegūtu pierādījumus Komisijai, radītu bažas par materiālu nepareizu klasifikāciju. Ja izrādīsies, ka materiāls nav dabīgais šīferis, tiks iekasēts gan nodoklis, gan soda nauda.

(333)

Saskaņā ar Vispārējās tiesas konstatējumiem (70) atsevišķu materiālu iekļaušana nodokļa piemērošanas jomā atbilstīgi nodokļa standarta piemērošanas noteikumam ir atkarīga “tikai no to kā minerālo materiālu faktiskās un konstatētās izmantošanas”. Attiecībā uz jauniegūtu dabīgo šīferi to var interpretēt tādējādi, ka tad, ja nav pierādījumu par karjeriem, kas apzināti iegūst dabīgo šīferi, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, dabīgais šīferis nav salīdzināms ar materiāliem, kuri aplikti ar nodokli, un tādēļ uz dabīgā šīfera atbrīvojumu attiecas MMN vispārējie principi.

(334)

Komisijai tika pierādīts, ka dabīgais šīferis tiek apzināti iegūts nevis tādēļ, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, bet gan tādēļ, lai ražotu dimensionālus un dekoratīvus produktus.

(335)

Tādējādi Komisija secina, ka jauniegūts dabīgais šīferis nav tādā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā ar nodokli aplikti materiāli un tādējādi uz to neattiecas MMN standarta piemērošanas princips.

(336)

Lai gan no iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka tikai neliela daļa (aptuveni 5 %) no materiāliem, kas iegūti dabīgā šīfera karjeros, ir augstas kvalitātes dabīgais šīferis, kuru, sadalot atbilstoša lieluma plāksnēs, var pārdot kā dimensionālu un arhitektūras produktu, nevis kā minerālo materiālu, atlikusī daļa no karjerā iegūtajiem materiāliem ir dabīgā šīfera blakusprodukti vai atkritumi, kurus pēc tam var izmantot kā minerālos materiālus (tādas grunts atbrīvojums no nodokļa, kas rodas dabīgā šīfera ieguves procesā, ir izvērtēts turpmāk 5.6.4. punktā).

(337)

Tomēr dabīgā šīfera atbrīvojums – ņemot vērā, ka tā blakusproduktu ieguve ir nenovēršama parādība, ja augstas kvalitātes dabīgo šīferi iegūst būvniecībā izmantojamu dekoratīvu un dimensionālu materiālu ražošanai, un šie blakusprodukti nav sastopami citu materiālu ieguvē – veicina MMN mērķa sasniegšanu. Tas, protams, var palīdzēt novirzīt pieprasījumu no jauniegūtiem materiāliem, kurus izmanto kā minerālos materiālus, uz dabīgā šīfera blakusproduktiem. Turklāt nepastāv risks, ka šis atbrīvojums varētu veicināt jaunu dabīgā šīfera ieguvi, ņemot vērā dabīgā šīfera ieguves augstās izmaksas, kuras var segt tikai tad, ja dabīgo šīferi iegūst dekoratīvu un dimensionālu produktu ražošanai. Kā informēja AK iestādes, to apstiprina arī aktīvo dabīgā šīfera karjeru skaita samazināšanās (no 43 uz 32) kopš MMN ieviešanas (71).

(338)

Komisija norāda, ka dabā ir sastopams dabīgais šīferis, kas nav 100 % tīrs materiāls, taču joprojām atbilst prasībai, ka to tikai ar kaltu var sadalīt asšķautnainās plāksnēs un flīzēs. Šādos gadījumos AK iestādes uzskatīja, ka atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz materiālu, kas sastāv lielākoties no dabīgā šīfera.

(339)

Tādēļ Komisija uzskata, ka – tā kā netika iesniegti pierādījumi, ka šāds materiāls, kas sastāv lielākoties no dabīgā šīfera, tika apzināti iegūts, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, – tāda pati argumentācija, kas attiecas uz materiālu, kurš sastāv tikai no dabīgā šīfera, būtu jāpiemēro arī materiālam, kas sastāv lielākoties no dabīgā šīfera, kuru skar 338. apsvērumā aprakstītā situācija.

(340)

Tādējādi saskaņā ar 2001. gada Finanšu likuma 17. panta 4. punkta a) apakšpunktu atbrīvojums, kas piešķirts materiālam, kurš sastāv tikai, lielākoties vai daļēji no dabīgā šīfera, neietver nekādas atkāpes no MMN standarta piemērošanas principa.

(341)

Tā kā degslāneklis ir iezis un tādējādi minerālais materiāls 2001. gada Finanšu likuma 17. panta 1. punkta izpratnē, tā atbrīvojums no MMN nav uzskatāms par atkāpi no MMN standarta piemērošanas principa, ja degslāneklis netiek apzināti iegūts tāpēc, lai tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Ja šāda ieguve notiek, atbrīvojums no nodokļa būtu attaisnojams tikai tad, ja tas veicina MMN vides aizsardzības mērķa – proti, panākt pieprasījuma novirzīšanu – sasniegšanu.

(342)

Ieinteresēto personu un AK iestāžu iesniegtajos dokumentos norādīts uz vairākiem degslānekļa kā minerālā materiāla izmantojuma veidiem, galvenokārt kā uz zemas kvalitātes minerālo materiālu, kas paredzēts aizpildīšanai, pamatu izbūvei zem ceļu virsmas vai uzbērumu veidošanai.

(343)

Turklāt Komisija norāda, ka degslāneklis bieži vien atrodas starp smilšakmens vai citu ar nodokli apliktu materiālu slāņiem. Šādos gadījumos var uzskatīt, ka degslāneklis tiek apzināti iegūts kopā ar šiem materiāliem, lai tas komerciāli tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(344)

AK iestādes pašas ir norādījušas, ka tie materiāli, kurus iegūst tāpēc, lai tie tiktu izmantoti kā minerālie materiāli, vai kuri rodas kā tāda procesa blakusprodukti, kas paredzēts, lai ražotu minerālos materiālus komerciālai izmantošanai, atrodas atšķirīgā faktiskajā situācijā salīdzinājumā ar atbrīvotajiem materiāliem. Tādējādi degslāneklis, kas ir apzināti iegūts tāpēc, lai tiktu izmantots kā minerālais materiāls (tāpat kā visi pārējie jauniegūtie materiāli, kas ir aplikti ar nodokli), arī atrodas atšķirīgā faktiskajā situācijā salīdzinājumā ar atbrīvotajiem materiāliem. Tādēļ MMN atbrīvojuma piešķiršana materiālam nebūtu attaisnojama, ja šis materiāls tiktu apzināti iegūts tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(345)

AK iestādes norādīja, ka lielākā daļa degslānekļa netiek izmantota kā minerālais materiāls, jo tas parasti nav piemērots tam, lai tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Augstas kvalitātes degslānekli izmanto ķieģeļu izgatavošanai, kas ir keramikas ražošanas process.

(346)

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ieinteresētajām personām, Komisija norāda, ka jauniegūtu degslānekli var izmantot kā minerālo materiālu (lai gan tā nav plaši izplatīta situācija) un ka, atšķirībā no dabīgā šīfera, no degslānekļa netiek ražoti augstas kvalitātes specializēti produkti, saistībā ar kuriem var piešķirt atbrīvojumu. Turklāt pats degslāneklis ir materiāls, kam var būt ļoti atšķirīgas īpašības, ņemot vērā tā dažādos izmantojuma veidus.

(347)

Komisija ņem vērā AK iestāžu iesniegto informāciju, kas sīki izklāstīta 297. apsvērumā, ka degslāneklis pieder pie tās pašas iežu saimes kā māls, tomēr var uzskatīt, ka cietāks degslāneklis pieder pie tās pašas saimes kā dabīgais šīferis.

(348)

Turklāt atšķirībā no māla dažus degslānekļa veidus var izmantot un tie arī tiek izmantoti, lai nodrošinātu būves pamatapjomu, un šajā sakarā tie nav fizikāli jāpārveido (299. apsvērums).

(349)

Pirmkārt, piezīmēs, ko Komisija saņēma no ieinteresētajām personām, ir norādīts, ka degslānekli var apzināti iegūt un tas arī tiek iegūts tāpēc, lai tas tiktu komerciāli izmantots kā minerālais materiāls. Degslāneklis sasniedz cenu, kas svārstās robežās no GBP […] līdz GBP 4,44 (sk. 292., 304. un 307. apsvērumu). Dažos gadījumos GBP 3 no šīs cenas ir maksa tikai par degslānekļa transportēšanu. Tomēr Komisija norāda, ka tā ir saņēmusi informāciju nevis par tāda degslānekļa cenu, kas tiek iegūts kā karjera galvenais produkts, bet tikai par tāda degslānekļa cenu, kas iegūts kā cita materiāla blakusprodukts.

(350)

Attiecībā uz jauna degslānekļa ieguvi Komisija ir saņēmusi pierādījumus, kas liecina, ka vismaz četri vai pieci (72) karjeri galvenokārt iegūst degslānekli, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Kā izklāstīts 318. apsvērumā, sniedzot atbildi saistībā ar BAA iesniegto sarakstu, kurš iekļauts BGS 2010. gada Raktuvju un karjeru rokasgrāmatā un kurā norādīti karjeri, kas galvenokārt iegūst degslānekli, lai tas komerciāli tiktu izmantots kā minerālais materiāls, Komisija lūdza AK iestādēm sniegt informāciju par šiem karjeriem, norādot to konfidenciālos nodokļu uzskaites datus. Atklājās, ka četri vai pieci (72) karjeri bija reģistrēti kā degslāneklim piešķirtā atbrīvojuma saņēmēji, taču ražoja šķeltus akmeņus un degslānekli, ko izmanto kā minerālo materiālu. AK iestādes paskaidroja, ka, tā kā karjeri ražo šķeltus akmeņus, tad degslāneklis būtu jāuzskata par šķeltu akmeņu blakusproduktu un pamatoti jāatbrīvo no nodokļa. Tomēr Komisija nevar piekrist šim skaidrojumam. Kā norādīts 151.–158. apsvērumā, šķeltu akmeņu blakusprodukti nav atbrīvoti no MMN piemērošanas. Turklāt visi minerālo materiālu karjeri varētu ražot šķeltus akmeņus, ja pēc tiem būtu pieprasījums un ja attiecīgie ieži būtu piemēroti šķelšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka tad, ja nebūs pieprasījuma pēc šķelta akmens, šie karjeri neražos pārsvarā minerālos materiālos, pēc kuriem būs pieprasījums un kuru ražošana būs ekonomiski izdevīga. Tāpēc šie karjeri ir jāuzskata par karjeriem, kas apzināti iegūst degslānekli tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(351)

Komisija norāda uz pretrunu, kas konstatēta dokumentos, kurus tā ir saņēmusi. No uzņēmuma Torrington Stone saņemtā piezīme attiecas uz tādu degslānekļa minerālo materiālu ieguvi un pārdošanu, kuri vienā no tā karjeriem (Vyse) tiek iegūti kā primārie produkti. Tomēr AK iestādes, pamatojoties uz tīmekļa vietnē uzrādīto informāciju par šā karjera produktiem, norāda, ka šis karjers vispār neražo degslānekli. Taču Komisija norāda, ka degslāneklis ir minēts karjera Vyse tīmekļa vietnē – nevis produktu aprakstā, bet to dažādo produktu tehniskajās specifikācijās, kas tiek iegūti šajā karjerā (73).

(352)

Turklāt, tā kā šo informāciju ir iesniedzis pats karjers, Komisijai tā ir jāņem vērā. Iespējams, ka materiāls, ko viņi ražo, ir nepareizi uzrādīts kā slāneklis, bet karjers pats norāda, ka tas ir saņēmis nodokļa atbrīvojumu attiecībā uz degslānekli. Turklāt AK iestādes vairākkārt ir norādījušas, ka saistībā ar MMN piemērošanu tās neņem vērā to, kā karjers reklamē savus produktus sabiedrībai. Nav pieminēta neviena ģeoloģiskā pārbaude, kas būtu veikta karjerā.

(353)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un pierādījumiem, Komisija uzskata, ka jauniegūts degslāneklis ir līdzīgā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā citi ar nodokli apliekamie materiāli.

(354)

AK iestādes nav noteikušas, ka tāda jauniegūta degslānekļa atbrīvojumu, ko izmanto kā minerālo materiālu, var pamatot ar MMN “pieprasījuma novirzīšanas” mērķi. Šāds atbrīvojums ļauj vismaz saglabāt jauna degslānekļa ieguvi, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, un tādējādi rada atkāpi no MMN standarta piemērošanas principa, kas ir pretrunā MMN mērķim.

(355)

Tādas grunts atbrīvojums no nodokļa, kas rodas degslānekļa ieguves procesā, ir izvērtēts turpmāk 5.6.4. punktā.

(356)

Tomēr Komisija norāda, ka degslāneklis, kas rodas kā akmeņogļu ieguves blakusprodukts, ir atbrīvots no nodokļa ne tikai saskaņā ar 2001. gada Finanšu likuma 17. panta 4. punkta a) apakšpunktu, bet arī saskaņā ar 17. panta 3. punkta f) apakšpunktu. Kā turpmāk tiks norādīts šā lēmuma 367. apsvērumā, akmeņogles netiek izmantotas kā minerālais materiāls un tās nevar izmantot kā minerālo materiālu.

(357)

Degslāneklis, kas ir nenovēršams akmeņogļu ieguves blakusprodukts, ir piemērots tam, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, tādēļ uz to attiecas MMN standarta piemērošanas princips. Tomēr tā atbrīvojumu var pamatot ar MMN “pieprasījuma novirzīšanas” mērķi. Turklāt tā vērtības dēļ ir maz ticams, ka no nodokļa atbrīvotais degslāneklis kā blakusprodukts varētu palielināt akmeņogļu ieguvi, jo tas nebūtu ekonomiski izdevīgi.

(358)

Turklāt, tā kā degslānekli (līdzīgi mālam) pārsvarā izmanto cauruļu, flīžu un ķieģeļu, proti, keramikas izstrādājumu, ražošanā, tam piemēro nodokļa kredītu, ko saskaņā ar 2001. gada Finanšu likuma 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu piešķir keramikas ražošanas procesiem. Tā kā šis nav minerālo materiālu izmantošanas gadījums un keramikas ražošanas procesos izmantotie materiāli tiek būtiski fizikāli pārveidoti, t. i., termiskajā apstrādē veidojas cieti, ilgderīgi un atmosfērizturīgi produkti, keramikas ražošanas procesos izmantotais degslāneklis būtu pamatoti atbrīvojams no MMN. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jau ir konstatējusi, ka rūpniecības un lauksaimniecības procesiem paredzētā atlaide (30. panta 1. punkta c) apakšpunkts) atbilst MMN standarta piemērošanas principiem (137. apsvērums).

(359)

Komisija norāda, ka BAA un citas ieinteresētās personas ir izteikušas piezīmes par to, ka ķieģeļu ražošanā izmantojamiem materiāliem nebūtu jāpiešķir atbrīvojums. Tomēr AK iestādes norādīja, ka ķieģeļu un citu keramikas izstrādājumu ražošanas procesi nav minerālo materiālu izmantojuma veidi. Ķieģeļi tiek izgatavoti darbietilpīgā ražošanas procesā. Lai varētu izveidot cietus un izturīgus ķieģeļus, tos izgatavo, karsējot degslānekli vai mālu ceplī augstā temperatūrā (vairāk nekā 1 000 °C) un tādējādi mainot šo materiālu struktūru. Citi keramikas izstrādājumi tiek karsēti ceplī līdzīgā veidā, taču izgatavoti tiek citādas formas produkti, piemēram, caurules vai flīzes.

(360)

Ķieģeļi netiek izgatavoti, lai tos (līdzīgi drupinātiem iežiem) izmantotu kā pamata pildmateriālu. Tie ir izgatavoti, lai tos varētu sakraut tādējādi, ka veidojas sienas.

(361)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka degslānekļa izmantošanai keramikas ražošanas procesos var piešķirt atbrīvojumu no MMN, jo šajā procesā degslāneklis netiek izmantots kā minerālais materiāls.

(362)

Turklāt cementa ražošanā degslānekli var izmantot māla, sārņu vai citu materiālu vietā kā aluminosilikāta avotu. Tas tiek sajaukts ar kaļķakmeni, un tas ir no MMN atbrīvots process. Saskaņā ar 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 2. punkta c) apakšpunktu kaļķakmens vai kaļķakmens un citu materiālu izmantošana cementā ir atbrīvota no nodokļa, jo šajā izmantojuma veidā svarīgas ir materiāla ķīmiskās īpašības (kaļķakmens nodrošina kalcija silikātu, bet māls vai degslāneklis nodrošina aluminosilikātu). Tādēļ saskaņā ar šo 2001. gada Finanšu likuma punktu cementa ražošanā izmantotais degslāneklis kopā ar kaļķakmeni būtu pamatoti atbrīvojams no nodokļa. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jau ir konstatējusi, ka šā procesa atbrīvošana no nodokļa atbilst MMN standarta piemērošanas principiem (90. apsvērums).

(363)

Lai varētu pieprasīt atbrīvojumu no MMN, degslānekļa ražotājiem būtu jānorāda veidi, kādos tiek izmantots materiāls, kas sastāv tikai vai lielākoties no to ražotā degslānekļa.

(364)

Piemēram, degslāneklis rodas arī kā nenovēršams māla ieguves blakusprodukts. Šajā gadījumā un tad, ja degslāneklim nav jau piešķirts cits atbrīvojums vai atlaide, būtu jānovērtē, vai attiecīgais degslāneklis nevar pretendēt uz atbrīvojumu no MMN, jo tas nav apzināti iegūts tāpēc, lai tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Šāds atbrīvojums atbilstu MMN principiem, jo tas attiecas uz degslānekli, kas iegūts kā nenovēršams tāda materiāla blakusprodukts, kurš nav minerālais materiāls, kuru nevar izmantot kā minerālo materiālu, bet kuru varētu izmantot, lai aizstātu jauniegūtus minerālos materiālus.

(365)

Attiecībā uz degslānekli, kas rodas kā citu jauniegūtu un ar nodokli apliktu materiālu – piemēram, grantīta vai kaļķakmens – blakusprodukts, Komisija norāda, ka saistībā ar atbrīvojumu degslāneklis tiek nošķirts no citiem ar nodokli apliktiem materiāliem. Tomēr ir jāizlemj, vai šādu nodokļa diferenciāciju var pamatot ar MMN mērķi. Pat ja atbrīvojums varētu palielināt tādu degslānekļa blakusproduktu izmantošanu, ko izmanto kā minerālos materiālus, uz tādu citu blakusproduktu rēķina, kuri nav atbrīvoti no nodokļa, Komisija nav saņēmusi nekādus pierādījumus no AK iestādēm vai ieinteresētajām personām, kas liecinātu, ka šis atbrīvojums veicina MMN mērķa – samazināt tādu jaunu materiālu ieguvi, kurus izmanto kā minerālos materiālus – sasniegšanu.

(366)

Tāpēc Komisija uzskata, ka materiāls, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kuru apzināti iegūst tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls, tostarp no degslānekļa, kas iegūts kā citu jauniegūtu un ar nodokli apliktu materiālu blakusprodukts, ir tādā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā citi minerālie materiāli, kuri ir aplikti ar nodokli saskaņā ar MMN standarta piemērošanas principu un vides aizsardzības mērķi. Tādēļ šis atbrīvojums ir de facto selektīvs.

(367)

Dokumenti, kurus kopīgi iesniedza AK iestādes un BAA, kā arī citkārt no AK iestādēm saņemtā informācija apstiprina, ka akmeņogles netiek izmantotas kā minerālie materiāli un tās nevar izmantot kā minerālos materiālus. Tādēļ akmeņogles nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā materiāli, kas aplikti ar MMN saskaņā ar tā mērķi. Tas pats attiecas uz materiālu, kas lielākoties sastāv no akmeņoglēm, ja, no ģeoloģijas viedokļa raugoties, iegūto akmeņogļu sastāvs nav tīrs.

(368)

Dokumenti, kurus kopīgi iesniedza AK iestādes un BAA, kā arī citkārt no AK iestādēm saņemtā informācija apstiprina, ka brūnogles netiek izmantotas kā minerālie materiāli un tās nevar izmantot kā minerālos materiālus. Tādēļ brūnogles nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā materiāli, kas aplikti ar MMN saskaņā ar tā mērķi. Tas pats attiecas uz materiālu, kas lielākoties sastāv no brūnoglēm, ja, no ģeoloģijas viedokļa raugoties, iegūto brūnogļu sastāvs nav tīrs.

(369)

Dokumentos, kas Komisijai tika iesniegti pirms Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas, AK iestādes paskaidroja, ka kaolīns (74) un plastiskais māls (75) ir vērtīgi minerāli. Tos parasti neiegūst tāpēc, lai tie tiktu izmantoti kā minerālie materiāli. Grunts, kas sastāv no iežu un smilts atkritumiem, ir nenovēršams šīs ieguves blakusprodukts. Kaolīna atkritumus var izmantot uzbērumu būvniecībā, kā pamata pildmateriālu, ceļu būvniecībai paredzēto bitumena saistmateriālu ražošanā, kā arī ar tiem var aizstāt citus smalkus minerālos materiālus betona ražošanā. Būvniecības tirgū plastiskā māla atkritumus var pārdot arī kā minerālos materiālus.

(370)

AK iestādes uzsvēra, ka – tā kā grunts, kas rodas plastiskā māla un kaolīna ieguvē, ir pieejama, tiklīdz plastiskais māls un kaolīns ir iegūts, un ņemot vērā, ka šī grunts var aizstāt smilti, granti un iežus, kuri speciāli iegūti tāpēc, lai tiktu izmantoti kā minerālie materiāli, – atbrīvojums palīdz samazināt tādas smilts, grants un iežu ieguvi, kas tika speciāli iegūti tāpēc, lai tiktu izmantoti kā minerālie materiāli, un kopumā atbrīvojums palīdz samazināt minerālo materiālu ieguves ietekmi uz vidi. AK iestādes sniedza informāciju par atkritumiem, kas radušies kaolīna un plastiskā māla ieguvē, un par radītajām atkritumu grēdām.

(371)

Lēmuma par procedūras sākšanu 106. apsvērumā Komisija apšaubīja to, ka šāds materiāls nav līdzīgā situācijā kā no nodokļa neatbrīvoti minerālie materiāli, taču piebilda, ka no nodokļa atbrīvotie materiāli var atšķirties no neatbrīvotiem minerālajiem materiāliem ar to, ka atbrīvotie materiāli veido kaolīna un plastiskā māla ieguves grunti. Tas ir nenovēršams tādas ieguves blakusprodukts, kas parasti tiek veikta nevis tādēļ, lai iegūtu minerālos materiālus, bet galvenokārt tādēļ, lai iegūtu kaolīnu un plastisko mālu. Gan kaolīnam, gan plastiskajam mālam ir specifiskas īpašības, kas ne vienmēr dublējas.

(372)

Lēmuma par procedūras sākšanu 107. apsvērumā Komisija apšaubīja to, ka šī atšķirība ir pietiekama, lai pierādītu, ka šis nodokļa atbrīvojums ir pamatots, ņemot vērā MMN raksturu un loģiku, un norādīja, ka tai ir vajadzīga papildu informācija.

(373)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas Komisija saistībā ar šo jautājumu saņēma no ieinteresētajām personām daudzus iesniegumus.

(374)

Saskaņā ar sniegto informāciju Sibelco ir uzņēmums, kas nodarbojas ar kaolīna un plastiskā māla ieguvi, pārstrādi un pārdošanu. Lielākā daļa – no 80 % līdz 90 % – plastiskā māla un kaolīna produkcijas tiek eksportēta. Uzņēmums Sibelco norāda, ka tā karjeru izmantošanas galvenais mērķis ir plastiskā māla un kaolīna ieguve. Pārējos materiālus, kas nenovēršami tiek iegūti, var uzskatīt par sekundāriem materiāliem, kuri ir vai nav piemēroti tam, lai tie galu galā tiktu izmantoti kā minerālie materiāli atkarībā no to komponentiem un iespējamās apstrādes.

(375)

Uzņēmums Sibelco apgalvo, ka kaolīnu un plastisko mālu, kā arī no tiem iegūtos produktus nevar izmantot kā minerālos materiālus. Tie ir specializēti, rūpnieciski iegūstami minerāli, kurus vispār neizmanto kā minerālos materiālus. Kaolīns un plastiskais māls atšķiras ar savām unikālajām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un reto sastopamību, tāpēc tie ir ļoti vērtīgi.

(376)

Saskaņā ar uzņēmuma Sibelco sniegto informāciju grunts no šo minerālu ieguves nav uzskatāma par materiālu, kuru īpaši iegūst tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Grunts tiek iegūta kā kaolīna un plastiskā māla ieguves nenovēršamas sekas. Šis blakusprodukts pilnīgi atšķiras no plastiskā māla un kaolīna minerāliem, un to izmantojuma veidi nav līdzīgi vai jebkādā veidā savstarpēji aizstājami. Turklāt uzņēmums Sibelco apgalvo, ka gadījumā, ja plastiskais māls un kaolīns netiktu iegūti šajos karjeros, tirgū nebūtu pieejami potenciālie minerālie materiāli, jo karjeri nav citādi apsaimniekojami kā tikai saistībā ar plastisko mālu un kaolīnu. Kaolīna un plastiskā māla pārdošanas vērtība ievērojami pārsniedz uz vietas iegūta sekundāra minerālā materiāla vērtību. Kaolīna pārdošanas vērtība ir apmēram […]–[…] reizes augstāka, bet plastiskā māla pārdošanas vērtība ir apmēram […]–[…] reizes augstāka. Saskaņā ar uzņēmuma Sibelco sniegto informāciju, iegūstot kaolīnu, grunts nenovēršami tiek iegūta 8–10 reizes vairāk, bet, iegūstot plastisko mālu, citi materiāli tiek iegūti gandrīz divreiz vairāk.

(377)

Uzņēmums Sibelco apgalvo, ka – ņemot vērā kaolīna un plastiskā māla atrašanās vietas un izplatību, īpašos ģeoloģiskos apstākļus un būtiskos kapitālieguldījumus, kas vajadzīgi ieguves darbību veikšanai šajos apgabalos – ja nenotiks kaolīna un plastiskā māla ieguve, nevienā no šīm vietām netiks veikta arī grunts ieguves darbība.

(378)

Saskaņā ar uzņēmuma Sibelco sniegto informāciju visi to minerālo materiālu pārdošanas darījumi, kas iegūti no kaolīna un plastiskā māla ieguves blakusproduktiem, ir tieši ietekmējuši šā materiāla – kurš ieguves vietā ir sakrauts grēdās un uzkalnos – apjoma samazinājumu.

(379)

Saskaņā ar uzņēmuma Sibelco sniegto informāciju kaolīna iegulās māla minerāls (kaolīns) veidojas tad, kad granītā sadalās vai daļēji sadalās laukšpata minerāli. Šis process ir pazīstams kā kaolinizācija, un, lai gan kaolīna proporcija un īpašības dažādās iegulās ir atšķirīgas, kaolīna kopējais apjoms visā iežu masā parasti ir apmēram 10 %. Ja ir iespējama elementu selektīva ieguve, visas iežu masas lielākā daļa (starpslānis) ir jāiegūst pirms kaolīna atdalīšanas. Kaolīna atdalīšanas procesā, izmantojot skalošanas un gravitācijas metodes, kā arī vairākkārt veicot sijāšanu un kalibrēšanu, tiek iegūts materiāla blakusprodukts, ko veido izdēdējis vai neizdēdējis granīts, atšķelti ieži, kvarcs un vizla. Šā materiāla blakusprodukts – tādā veidā, kādā tas ir iegūts – nav piemērots tam, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Šis blakusprodukts ir jāapstrādā, lai galu galā vismaz daļēji to varētu izmantot kā minerālo materiālu.

(380)

Saskaņā ar uzņēmuma Sibelco sniegto informāciju māls, kas sastopams plastiskā māla iegulās, būtībā arī ir kaolīna minerāls, taču radies nogulumiežu ģeoloģiskajos procesos, kuros bieži vien rodas atšķirīgi formācijas slāņi. Savā starpā var mīties plastiskā māla, lignīta māla un smilts slāņi. Šie starpslāņi ir jāiegūst, lai varētu atklāt starp tiem esošos plastiskā māla slāņus. Plastiskā māla slāņi un minētie starpslāņi ir rūpīgi jānošķir, lai nodrošinātu, ka plastiskais māls netiek piesārņots ar citiem materiāliem un nav nejauši sajaucies ar atšķirīgas kvalitātes plastiskā māla slāņiem. Starpslāņi parasti veido vairāk nekā 50 % no visa iegūtā apjoma. Pēc plastiskā māla slāņu ieguves tos sajauc precīzos maisījumos atkarībā no to galīgā izmantojuma veida.

(381)

Saskaņā ar uzņēmuma Sibelco sniegto informāciju galvenā atšķirība starp kaolīna un plastiskā māla karjeriem un minerālo materiālu karjeriem ir tāda, ka minerālo materiālu karjeros atkritumi un blakusprodukti būtībā ir viens un tas pats materiāls. Plastiskā māla un kaolīna karjeros iegūtie blakusprodukti ir pilnīgi atšķirīgi materiāli salīdzinājumā ar mālu, kas tiek uzskatīts par primāro minerālu.

(382)

Saskaņā ar uzņēmuma Sibelco sniegto informāciju pašreizējais atbrīvojums attiecībā uz pārdodamo minerālo materiālu, kas rodas attiecīgi pārstrādājot materiālu, kurš iegūts kā nenovēršams kaolīna un plastiskā māla ieguves blakusprodukts, nepalielinās kaolīna un plastiskā māla ieguvi. Pieprasījums pēc kaolīna un plastiskā māla un attiecīgie pārdošanas darījumi veicina karjera izstrādi. Pat ja vēlāk kaolīna un plastiskā māla ieguves blakusprodukti tiek pārstrādāti un pielāgoti tam, lai beigās tos varētu izmantot kā minerālos materiālus, lielākā daļa iegūto blakusproduktu joprojām tiek sakrauti grēdās un uzkalnos. To nosaka tas, ka nav pieprasījuma pēc minerālajiem materiāliem (neatkarīgi no pašreizējā nodokļa atbrīvojuma), bet ieguve karjeros ir jāturpina, lai varētu saražot tirgus pieprasīto kaolīna un plastiskā māla apjomu. Pašlaik uzņēmuma Sibelco kaolīna un plastiskā māla karjeros apstrādā apmēram piecas reizes vairāk pārdošanas darījumu saistībā ar grunti, atkritumiem un blakusproduktiem, nevis minerālajiem materiāliem. Tas liecina, ka pat pašreizējais nodokļa atbrīvojums nevar vēl vairāk veicināt tāda materiāla ieguvi, kuru var izmantot kā minerālo materiālu. Turklāt mālu pārdošanā un minerālo materiālu pārdošanā tiek izmantoti pilnīgi atšķirīgi modeļi. Minerālo materiālu ražošanā piegādes līgums attiecas uz vienu konkrētu projektu un ilgst relatīvi īsu laika periodu. Turpretim plastiskā mala un kaolīna ražošanas nozarei ir jāapgādā keramikas ražotāji ar atbilstošu materiāla maisījumu daudzu gadu garumā.

(383)

Papildus iesniegtajiem dokumentiem uzņēmums Sibelco ir iesniedzis Komisijai arī pārskatu par plastiskā māla un kaolīna ģeoloģiju, ieguvi un apstrādi.

(384)

Uzņēmuma IML kaolīna un plastiskā māla ieguves darbība aptver vairāk nekā 5 000 ha zemes Anglijas dienvidrietumos – Kornvolā, Devonā un Dorsetā.

(385)

Uzņēmums IML norāda, ka Apvienotā Karaliste ir augstas kvalitātes plastiskā māla pasaules vadošais ražotājs un eksportētājs, kas eksportē vairāk nekā 80 % no produkcijas. Plastisko mālu galvenokārt izmanto kā izejvielu keramikas izstrādājumu (jo īpaši santehnikas, sienas un grīdas flīžu un trauku) ražošanā. Vēl to izmanto emalju, glazūru, celtniecības ķieģeļu, ugunsizturīgu produktu, pildmateriālu un blīvējuma materiālu ražošanā. Materiāla īpašību dēļ plastiskais māls nav piemērots tam, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Minerālajiem materiāliem galvenokārt ir jābūt cietiem un graudainiem materiāliem. Savukārt plastiskais māls ir mīksts un smalkgraudains. Arī plastiskā māla relatīvā vērtība varētu liegt to izmantot kā minerālo materiālu. Tas ir salīdzinoši rets un svarīgs materiāls, kura ražotāja cena var sasniegt līdz pat GBP […] par tonnu atkarībā no tā kvalitātes un tirgus pieprasījuma līmeņa.

(386)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju Apvienotā Karaliste ir viena no lielākajām kaolīna ražotājām un eksportētājām pasaulē, kas eksportē vairāk nekā 90 % no produkcijas.

(387)

Uzņēmums IML norāda, ka kaolīnu augstu vērtē tā baltuma, smalko daļiņu izmēra, plakano daļiņu formas, mīkstās un neabrazīvās tekstūras un ķīmiskā inertuma dēļ. To galvenokārt izmanto papīra ražošanā kā pildmateriālu un pārklājuma pigmentu, kā arī santehnikas un trauku ražošanā. Specializētākos gadījumos to izmanto kā pildvielu krāsās, līmvielās, plastmasās, gumijās un blīvējuma materiālos, kā arī izmanto stikla šķiedras un farmaceitisko produktu ražošanā.

(388)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju materiāla īpašību dēļ kaolīns nav piemērots tam, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Arī kaolīna relatīvā vērtība varētu liegt to izmantot kā minerālo materiālu. Kaolīns ir ļoti rets produkts gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Ņemot vērā kaolīna retumu un svarīgumu, jo pieprasījums pēc tā pastāv vairākās nozarēs, tam ir salīdzinoši augsta cena. Zemākas kvalitātes produktu, ko izmanto pamata gadījumos, pārdod aptuveni par GBP […] (ražotāja cena), savukārt īpaši attīrītu, specializētu produktu, ko izmanto tehniska rakstura gadījumos, pārdod par vairāk nekā GBP […] tonnā.

(389)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju viņi saņem nelielu samaksu – aptuveni GBP […] par tonnu – par materiālu, kas pārdots kā sekundārs minerālais materiāls. Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju plastiskā māla un kaolīna ieguve notiktu neatkarīgi no citiem faktoriem, tāpēc atkritumu produkta rašanās ir nenovēršama. Šā produkta kā minerālā materiāla izmantošana ir daudz saudzīgāka videi nekā primārā minerālā materiāla ieguve. Ja nebūs stabila atkritumu tirgus, virszemes izgāztuvēs būs jāizgāž aizvien vairāk materiāla.

(390)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju kopumā ir iegūti 8,47 miljoni tonnu materiāla, no kuriem aptuveni 6,5 miljoni ietilpst potenciāli sākotnējo minerālo materiālu kategorijā. Brekčiju, drupinātu akmeni, granti, starpslāni, iežus un atšķeltus iežus var apstrādāt, lai izgatavotu viena veida vai dažādus drupinātus minerālos materiālus, sākot no viena izmēra šķembām līdz materiālam ceļa pamatnei/pildmateriālam. Drupināšanas procesā rodas arī grants un smilts produkti. Turklāt smilts tiek iegūta kaolīna separācijas procesā, kurā izmanto lāpstiņu ratu. Ne visus 6,5 miljonus tonnu sākotnējā materiāla var pārstrādāt realizējamos sekundāros minerālajos materiālos, jo atkritumu apjoms ir atkarīgs no apstrādājamā kaolīna rakstura. Pašreizējais kaolīna atkritumu apstrādātājs lēš, ka parasti, gadā apstrādājot 6,5 miljonus tonnu raktuvēs iegūtu sākotnējo minerālo materiālu, var iegūt 65 % produkcijas, proti, var saražot vairāk nekā četrus miljonus tonnu realizējamas produkcijas.

(391)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju “sausu, sijātu” betona ražošanai paredzētu smilti vidēji pārdod par GBP […] (ražotāja cena), bet drupinātus produktus (minerālos materiālus) par GBP […] (ražotāja cena). Pārdošanu veic nevis uzņēmums IML, bet kaolīna atkritumu pārstrādātājs.

(392)

Uzņēmums IML norāda, ka nav iespējams, ka MMN atbrīvojums varētu palielināt plastiskā māla/kaolīna ieguvi, tādējādi radot vēl vairāk no nodokļa atbrīvotu materiālu. Uzņēmums IML jau noglabā vairāk atkritumu, nekā piegādā minerālo materiālu apstrādei, pierādot, ka ieguves apjoms ir pilnīgi atkarīgs no tirgus pieprasījuma pēc primārā minerāla, proti, kaolīna/plastiskā māla.

(393)

Uzņēmums IML norāda, ka ieguves procesā jau rodas vairāk atkritumu, nekā šobrīd tiek pārdots, un tas būtu neloģiski – iegūt vairāk kaolīna/plastiskā māla, lai radītu sekundāru minerālo materiālu blakusproduktu.

(394)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju, lai ražotu tirgū pieprasītus minerālos materiālus, tie ir papildus jāapstrādā. Uzņēmums norāda, ka smilšu ražošanai paredzētā sausās šķirošanas iekārta maksā aptuveni 0,75 miljonus sterliņu mārciņu, drupināšanas iekārta – aptuveni 2 miljonus sterliņu mārciņu, bet javas smilts apstrādei paredzētā skalošanas iekārta varētu maksāt līdz 1,5 miljoniem sterliņu mārciņu. Izmantojot smilts vidējās pārdošanas cenas, t. i., GBP […] par tonnu, un drupinātu minerālo materiālu vidējās pārdošanas cenas, t. i., GBP […] par tonnu, ražošanas izmaksas smiltīm parasti sasniedz 35 %, bet drupinātiem minerālajiem materiāliem – 50 %.

(395)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju, ja no kopējās masas vispirms netiktu atdalīts kaolīns, izmaksu ziņā nebūtu lietderīgi veikt ieguvi tikai tādēļ, lai iegūtu minerālos materiālus. Potenciālie minerālie materiāli tirgū ir pieejami tikai tāpēc, ka tiek iegūts kaolīns un plastiskais māls, jo pretējā gadījumā karjeru darbība nebūtu ekonomiski izdevīga. Ņemot vērā ļoti augstās kaolīna un plastiskā māla ieguves izmaksas un šajā procesā iegūtā blakusprodukta salīdzinoši zemo kvalitāti – salīdzinot ar primārajiem minerālajiem materiāliem –, karjeri vispār neražotu nekādus minerālos materiālus, ja tajos netiktu iegūti šie minerāli.

(396)

Saskaņā ar uzņēmuma IML sniegto informāciju MMN atbrīvojumus piemēro atšķirīgi tiem atkritumu materiāliem, kas rodas kā blakusprodukti, iegūstot materiālus, kuri nav minerālie materiāli (piem., atkritumi no kaolīna/plastiskā māla ieguves) un kuri ir atbrīvoti no nodokļa, un atkritumu materiāliem, kas ir minerālo materiālu ieguves blakusprodukti (piem., atkritumiem no kaļķakmens), kuriem turpina piemērot MMN.

(397)

Uzņēmums IML norāda, ka blakusprodukti no kaļķakmens un šķeltu akmeņu raktuvēm tiek apzināti iegūti un izmantoti kā minerālie materiāli, turpretim kaolīna vai plastiskā mala ieguves blakusprodukti ir šo minerālu ieguves nenovēršamas sekas.

(398)

Uzņēmums IML ir iesniedzis Komisijai arī laikrakstā Construction News publicētu pētījumu par to, kā vienā no lielākajiem Londonas būvlaukumiem betonā tiek izmantoti pārstrādāti un sekundāri minerālie materiāli no kaolīna ieguves.

(399)

Saskaņā ar Kaolīna un plastiskā māla asociācijas sniegto informāciju citus materiālus, kuru ieguve nenovēršami ir daļa no kaolīna un plastiskā māla karjeru izmantošanas, var uzskatīt par “sekundāriem” materiāliem, kas var vai nevar būt piemēroti tam, lai tiktu izmantoti kā minerālie materiāli. Pašreizējie MMN atbrīvojumi attiecībā uz šiem sekundārajiem materiāliem tika ieviesti, lai veicinātu šo materiālu izmantošanu un samazinātu to izgāšanu virszemes izgāztuvēs. Kaolīna un plastiskā māla asociācija norāda, ka kaolīnu un plastisko mālu nevar izmantot kā minerālo materiālu un tie nekad nav iegūti tāpēc, lai tos izmantotu tādā veidā.

(400)

Saskaņā ar Kaolīna un plastiskā māla asociācijas sniegto informāciju, ja netiktu iegūts kaolīns un plastiskais māls, tirgū nekad nebūtu pieejami minerālie materiāli, kas rodas to ieguves procesā. Gluži vienkārši to izmaksu dēļ, kas rodas, atdalot kaolīnu un plastisko mālu no minerālajiem materiāliem, un pašu minerālo materiālu vērtības dēļ šis process ir pilnīgi ekonomiski neizdevīgs. Kaolīna un plastiskā māla pārdošanas cenas ievērojami pārsniedz minerālo materiālu cenas, tāpēc izmaksu ziņā ir izdevīgi iegūt tos vienus pašus.

(401)

Kaolīna un plastiskā māla asociācija apgalvo, ka patiesībā to apliecina arī tas, ka pašlaik – pat ar minerālo materiālu nodokļa atbrīvojumu – tiek pārstrādāta apmēram tikai viena trešdaļa no tiem materiāliem, kas varētu tikt pārstrādāti minerālajos materiālos.

(402)

Saskaņā ar Kaolīna un plastiskā māla asociācijas sniegto informāciju ir skaidrs, ka blakusproduktu materiāla pārdošanas apjomi samazināsies, ja šiem pašlaik neapliktajiem minerāliem tiks piemērots attiecīgais nodoklis, un faktiski ir pierādījumi, ka tas jau notiek saistībā ar projektiem, kas sākti 2014. gada aprīlī.

(403)

Uzņēmums BCC norāda, ka kaolīna un plastiskā māla karjeru attīstības galvenais mērķis ir iegūt un apstrādāt šos materiālus, kas ir specializēti produkti, kuri atšķiras ar savu retumu un unikālām fizikālām un ķīmiskām īpašībām. Saskaņā ar uzņēmuma BCC sniegto informāciju kaolīnu, plastisko mālu un no tiem iegūtos produktus nevar izmantot kā minerālos materiālus un tie nekad nav iegūti šādā nolūkā. Citus materiālus, kurus arī nenovēršami iegūst, var uzskatīt par sekundāriem materiāliem, kas ir vai nav piemēroti tam, lai tiktu izmantoti kā minerālie materiāli. Saskaņā ar uzņēmuma BCC sniegto informāciju šos materiālus nevar iegūt atsevišķi, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, jo tie kļūst pieejami tikai tad, kad iegūst kaolīnu vai plastisko mālu, pretējā gadījumā karjera darbība nebūtu ekonomiski izdevīga.

(404)

Uzņēmums BCC apgalvo, ka plastiskā māla pārdošanas cena ir vismaz 5–6 reizes augstāka, bet kaolīna pārdošanas cena ir vismaz 10–12 reizes augstāka nekā to blakusproduktu pārdošanas cena, kurus potenciāli var pārdot kā sekundāros minerālos materiālus. Ekonomikas un ieguves vietas ierobežojumu dēļ nevarētu veidoties situācija, kad kaolīnu un plastisko malu iegūst vairāk nekā iespējams pārdot, lai tikai minerālo materiālu ražošanai iegūtu papildu blakusproduktu materiālus. Kaut arī kaolīna un plastiskā māla blakusproduktiem ir piešķirts atbrīvojumus no nodokļa, lielākā daļa (piecas reizes vairāk) šo blakusproduktu joprojām nav pārdota, bet atrodas ieguves vietā, sakrauta grēdās.

(405)

Saskaņā ar uzņēmuma BCC sniegto informāciju no nodokļa atbrīvoti un neatbrīvoti karjeri būtiski atšķiras. No nodokļa neatbrīvoto minerālo materiālu karjeros lielākoties iegūst tādus pašus materiālus kā to primārie produkti un atkritumi vai blakusprodukti. Savukārt kaolīna un plastiskā māla karjeros atkritumi atšķiras no galvenajiem materiāliem. Kaolīna karjeru atkritumi ir kvarca smilts, savukārt plastiskā māla karjeru atkritumi galvenokārt ir laukšpata minerāli.

(406)

Uzņēmums BCC apgalvo, ka kaolīna un plastiskā māla karjeros iegūto blakusproduktu pārdošanas apjoms samazināsies, ja tiem tiks uzlikts šis nodoklis. Lai apmierinātu pieprasījumu, būs jāpalielina neapstrādātu minerālo materiālu ieguve.

(407)

BAA iesniedza tās Kornvolas dalībnieku informāciju par to, ka kaolīna cena atkarībā no tā kvalitātes var atšķirties pat ļoti būtiski, proti, tā var būt robežās no GBP 50 līdz GBP 5 000 par tonnu.

(408)

AK iestādes apgalvo, ka kaolīns un plastiskais māls nav piemēroti tam, lai tiktu izmantoti kā minerālie materiāli, ne tikai šo materiālu īpašību, bet arī to relatīvās vērtības dēļ. AK iestādes norāda, ka faktiski plastiskais māls un kaolīns netiek reāli un stabili izmantoti kā minerālie materiāli. Attiecīgi Komisijas kopsavilkums par atšķirībām starp šo materiālu ieguves grunts, atkritumu vai blakusproduktu pozīcijām ir pilnīgi pareizs. Atbrīvojums attiecībā uz to materiālu nenovēršamajiem blakusproduktiem, kurus nevar izmantot kā minerālos materiālus un kuri netiek izmantoti kā minerālie materiāli, pilnīgi atbilst MMN vides aizsardzības mērķim.

(409)

AK iestādes iesniedza sīku plastiskā māla un kaolīna raksturojumu un paskaidroja, kāpēc tos nevar izmantot kā minerālos materiālus un tie netiek izmantoti kā minerālie materiāli. Turklāt abi materiāli ir ļoti dārgi. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju plastiskais māls ir salīdzinoši rets materiāls, kas tonnā maksā līdz GBP 100 atkarībā no konkrētās pieprasītā plastiskā māla kvalitātes un tirgus pieprasījuma līmeņa. Kaolīns ir ļoti rets materiāls, kam tirgū ir ļoti augsta cena, t. i., no GBP 70 līdz GBP 400 par tonnu. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju kaolīna un plastiskā māla ražošanas izmaksas arī ir ļoti augstas, salīdzinot ar cita veida minerālo materiālu ražošanas izmaksām. AK iestādes iesniedza informāciju, kas iegūta no uzņēmumiem, kuri darbojas šajā jomā. Viens uzņēmums norādīja vidējās izmaksas, proti, par tonnu kaolīna – GBP […] un par dažādiem kaolīna izstrādājumiem – no GBP […] līdz GBP […]. Cits uzņēmums minēja GBP […] par tonnu. Vienas tonnas kaolīna vidējās ražošanas izmaksas ir GBP […] Dorsetā un GBP […] Devonā. Cits uzņēmums minēja GBP […] par tonnu.

(410)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju pašlaik Apvienotajā Karalistē ir divi uzņēmumi, kas piegādā plastisko mālu un kaolīnu. AK iestādes piemērā min vienu kaolīna un plastiskā māla blakusproduktu piegādes līgumu, kurā norādīta 2012. gada cena – GBP […] par tonnu. Citā līgumā cena par vienu tonnu pārdotu kaolīna atkritumu bija GBP […]. Plastiskā māla atkritumu cena bija GBP […]. Neviens no šiem abiem uzņēmumiem nepārdod to darbībā radušos grunti vai nenovēršamos blakusproduktus tieši minerālo būvmateriālu galalietotājiem. Tieši pretēji, abi uzņēmumi ir noslēguši ar trešām personām (kas specializējas minerālo materiālu pārdošanā) līgumus, saskaņā ar kuriem tie vienojas piegādāt noteiktu apjomu minerālo materiālu par fiksētu cenu neatkarīgi no apjoma, kas faktiski tiek piegādāts. Attiecīgi, tā kā cena nav noteikta tieši par katru saražoto minerālo materiālu tonnu, plastiskā māla un kaolīna karjeriem nav stimula, lai palielinātu iegūtās grunts apjomu virs saskaņotā līmeņa. Pēc tam trešās personas pārdod minerālos materiālus galalietotājiem. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, nav iespējams pārdot pat visu minerālo materiālu apjomu.

(411)

AK iestādes norāda, ka kaolīna ražošanu nevar nošķirt no kaolīna atkritumu ražošanas. Slapjās ieguves būtība ir tāda, ka sūkņi obligāti atdala vēlamo kaolīna materiālu no atkritumu produktiem. Parasti kaolīna ieguves pirmais posms ir segkārtas noņemšana un mālus saturošo iežu izpēte. Procesa otrajā posmā karjera apsaimniekotājs apstrādā iegūto mālu vai karjera virsmu ar augsta spiediena ūdens strūklu. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju tādējādi kaolīns tiek izskalots kopā ar citiem produktiem, ar kuriem tas ir bijis sajaukts (smilti un vizlu).

(412)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju noraktā grunts segkārta tiek aplikta ar MMN. Uz pārējiem materiāliem, kas nenovēršami rodas kaolīna ieguves procesā, attiecas atbrīvojums.

(413)

AK iestādes norāda, ka plastisko mālu iegūst tikai atklātos karjeros. Ieguve atklātos karjeros notiek, izmantojot hidrauliskos ekskavatorus un pašizgāzējus, kas var selektīvi rakt, kraut un nogādāt atsevišķi saražotus mālus pie glabāšanas un sajaukšanas iekārtām. Nozarē kopējā mālu un atkritumu attiecība ir apmēram no 1 līdz 1,5.

(414)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju, ja apsaimniekotājam nav iespējas iegūt augstvērtīgus kaolīna vai plastiskā māla produktus, tad tam nav jēgas iegūt tikai blakusproduktus, jo īpaši ņemot vērā to zemo ekonomisko vērtību. Iezī esošais kaolinīts vai jebkura cita veida māls samazina materiāla stiprību, un tādēļ to nav iespējams izmantot kā minerālo materiālu. Pat tad, ja apsaimniekotājs nevēlas iegūt augstvērtīgos materiālus, tam tik un tā rastos lielas izmaksas saistībā ar smalkgraudaino materiālu, t. i., kaolinīta, cita māla un vizlas, atdalīšanu un noglabāšanu. Attiecīgi būtu neloģiski izrakt augstvērtīgus produktus un atbrīvoties no tiem, lai iegūtu mazvērtīgus blakusproduktus, ko var izmantot kā minerālos materiālus. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju neatkarīgi no nodokļa atbrīvojuma karjeros veiktās darbības saistībā ar atbrīvotas grunts ieguvi, visticamāk, nebūs ekonomiski izdevīgas, ja netiks iegūti arī ievērojami dārgākie minerāli, proti, kaolīns un plastiskais māls.

(415)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju nenovēršamie blakusprodukti, kas rodas plastiskā māla un kaolīna ieguves procesā, ir piemēroti tam, lai tos attiecīgos gadījumos izmantotu kā minerālos materiālus.

(416)

AK iestādes izteica savas domas par atšķirību, kas pastāv starp kaļķa ražošanai paredzētā kaļķakmens, šķeltu akmeņu un tādu nenovēršamo blakusproduktu ieguvi, kuri rodas plastiskā māla un kaolīna ieguves procesā. Tās apgalvo, ka šķeltus akmeņus un kaļķakmeni iegūst, lai tos izmantotu ne tikai kā minerālos materiālus, bet arī citos nolūkos, kas nav saistīti ar minerālo materiālu izmantošanu. Šķeltos akmeņus ražo no smilšakmens vai granīta, kas abi tiek iegūti tāpēc, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus. Grunti, atkritumus vai blakusproduktus, kas radušies šķeltu akmeņu un kaļķakmens ražošanas procesā, arī var izmantot kā minerālos materiālus.

(417)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju to, ka gan kaļķakmeni, gan tā blakusproduktus var izmantot kā minerālos materiālus, var daļēji izskaidrot ar šo materiālu īpašībām. Atkritumi, kas rodas, iegūstot kaļķakmeni, kuru izmanto kaļķu ražošanā, visticamāk, sastāv nevis no dažādiem atkritumu materiāliem, bet pārsvarā no kaļķakmens. AK iestādes norāda, ka dažreiz kaļķakmens “atkritumi”, kas rodas, iegūstot kaļķakmeni kaļķu ražošanai, var būt ķīmiski nepiemēroti kaļķu ražošanai. Tomēr lielākajā daļā gadījumu materiāls ir ideāli piemērots tam, lai to izmantotu kā minerālo materiālu vai kā materiālu kaļķu ražošanai. Kaļķakmens galīgo izmantojuma veidu vairāk gan noteiks vietējais pieprasījums, nevis tā ķīmiskais sastāvs.

(418)

Turklāt saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju atkritumi, kas rodas no iežu ieguves nolūkā ražot šķeltus akmeņus, galvenokārt sastāv no šo iegūstamo iežu šķembām. Atšķirībā no plastiskā māla un kaolīna, ja viens un tas pats materiāls tiek iedalīts augstākas un zemākas kvalitātes materiālā, nekādas papildu izmaksas nerodas.

(419)

AK iestādes, citējot BGS, apgalvo, ka gan jauniegūtie materiāli, gan to blakusprodukti tiek apzināti iegūti un izmantoti kā minerālie materiāli (76). Kaļķakmens un tādu iežu ieguves procesā, ko izmanto šķeltu akmeņu ražošanai, rodas augstas kvalitātes minerālie materiāli, kurus iegūst pārdošanai tīrā veidā pat tad, ja nav vietējā pieprasījuma pēc kaļķakmens vai šķeltiem akmeņiem. Kaļķu ražošanai paredzētā kaļķakmens cena ir aptuveni GBP 12,50–19,50 par tonnu, savukārt tā blakusprodukta cena ir GBP 7,16–11,70 par tonnu. Cena par vienu tonnu smilšakmens un kvarcīta, kas tiek izmantoti šķeltu akmeņu ražošanai, ir aptuveni no GBP 45,76 līdz GBP 82,42, turpretim to blakusproduktu minerālais materiāls maksā aptuveni no GBP 6,58 līdz GBP 10,04.

(420)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju granīta raktuves var ražot dažādās proporcijās šķeltus akmeņus (grīdām, biroju ēkām, mājokļu virtuvēm u. c.) un minerālos materiālus. Tādu vulkānisko iežu (tostarp granīta) cena, kas tiek izmantoti arī šķeltu akmeņu ražošanai, ir aptuveni GBP 5,51–12,91 par tonnu, bet to minerālo materiālu blakusproduktus pārdod par aptuveni GBP 6,12–12,82 par tonnu.

(421)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju kaļķakmens/šķeltu akmeņu un to grunts (kas jebkurā gadījumā ir tā pati viela) līdzīgās cenas nozīmē, ka atkarībā no vietējā pieprasījuma pastāv stimuls iegūt abus materiālus. AK iestādes apgalvo, ka kaolīna un plastiskā māla nenovēršamo blakusproduktu un kaļķakmens un šķelto akmeņu blakusproduktu nošķiršana ir pamatota, jo jebkurš cits nodokļu režīms varētu izraisīt nekontrolējamus pārkāpumus un varētu netikt izpildīts.

(422)

AK iestādes arī norāda, ka kaolīna un plastiskā māla ieguves nenovēršamo blakusproduktu izmantošanas veicināšana pilnīgi atbilst nodokļa mērķim, jo šos blakusproduktus var izmantot kā minerālos materiālus. Tā kā gan kaļķakmeni/šķeltus akmeņus, gan to ražošanā iegūtos blakusproduktus var izmantot kā minerālos materiālus un tie tiek iegūti šim nolūkam, atbrīvojums attiecībā uz grunti, kas rodas, iegūstot kaļķakmeni/iežus, kurus izmanto šķeltu akmeņu ražošanai, tikai veicinātu jaunu minerālo materiālu lielāku ieguvi, bet nenovirzītu pieprasījumu no jauniegūtiem minerālajiem materiāliem uz pārstrādātiem minerālajiem materiāliem un atkritumu blakusproduktiem.

(423)

AK iestādes apgalvo, ka kaļķakmens ir augstas kvalitātes minerālais materiāls, kas tiek pieprasīts arī tirgū. Pastāv tāda kaļķakmens tirgus, kas tiek iegūts tikai kā minerālais materiāls (kā norādīts BAA un AK iestāžu kopīgi iesniegtajos dokumentos, Apvienotajā Karalistē ir 88 šādi karjeri), un pastāv vides aizsardzības pamatojums, lai aizstātu šo materiālu ar citu minerālu ieguves blakusproduktiem. Iespējams, nav objektīva veida, kā atšķirt kaļķakmeni, kas tiek ražots kā lauksaimniecības kaļķu ražošanas blakusprodukts, no kaļķakmens, ko īpaši iegūst tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(424)

Viena ieinteresētā persona ir norādījusi, ka ir tādi kaolīna un plastiskā māla karjeri, kas saistībā ar nodokļa ieviešanu ir atkal atvērti tikai tādēļ, lai iegūtu no nodokļa atbrīvotos minerālos materiālus. AK iestādes ir guvušas apstiprinājumu no diviem vietējiem plastiskā māla un kaolīna ražotājiem, ka tas neatbilst patiesībai, un apgalvoja, ka nav informētas ne par vienu atļauju, kas būtu piešķirta saistībā ar kāda karjera atkārtotu atvēršanu.

(425)

Attiecībā uz kādas ieinteresētas personas piezīmi, ka Kornvolā kvarca smilts, kas ir kaolīna ieguves blakusprodukts, vienmēr ir izmantota kā minerālo materiālu avots un ka atbrīvojums nesamazina jaunas smilts ieguvi, AK iestādes pārbaudīja un iesniedza datus par daļēju smilts pārdošanu Devonā un Kornvolā, kā arī norādīja, ka tās nevar attiecināt nevienu produkciju uz kaolīna ieguves blakusproduktiem.

(426)

Plastiskā māla un kaolīna ražotāju, to attiecīgo tirdzniecības asociāciju un AK iestāžu iesniegtajos dokumentos ir skaidri norādīts, ka blakusprodukti rodas netīšām un nenovēršami. Dārgais un sarežģītais plastiskā māla un kaolīna ieguves process un tas, ka tiek saražots vairāk atkritumu, nekā kaolīna un plastiskā māla ražotāji spēj pārdot tirgū, liecina, ka plastiskais māls un kaolīns netiek tīšām iegūts, lai ražotu no nodokļa atbrīvotus blakusproduktu materiālus, ko izmanto kā minerālos materiālus.

(427)

Turklāt plastiskā māla un kaolīna karjeri komerciāli organizē savu darījumdarbību citādāk nekā tie karjeri, kas piegādā būvniecībai paredzētos minerālos materiālus, jo tiem ir jānoslēdz ilgtermiņa līgumi, lai nodrošinātu attiecīgo galaproduktu pastāvīgu ražošanu. Tas nozīmē, ka šie karjeri var iegūt tikai tik daudz plastiskā māla un kaolīna, cik ir paredzēts to līgumos, tādējādi blakusproduktu ieguves apmēram vajadzētu saglabāties nemainīgam. MMN ieviešana attiecībā uz plastiskā māla un kaolīna blakusproduktiem tikai ietekmētu attiecīgo uzņēmumu finansiālo stāvokli, nevis palīdzētu sasniegt vides aizsardzības mērķus.

(428)

Atšķirībā no kaļķakmens un šķeltu akmeņu blakusproduktiem plastiskā māla un kaolīna blakusprodukti nekad netiktu iegūti tikai tādēļ, lai varētu ražot vairāk no nodokļa atbrīvotu minerālo materiālu. Plastiskā māla un kaolīna blakusproduktu atbrīvojums no nodokļa nepalielina jauna plastiskā māla un kaolīna ieguvi, un šo blakusproduktu pārdošanas vērtība ir daudz zemāka nekā plastiskā māla un kaolīna vērtība. To cenas vispār nav līdzīgas, kā tas ir kaļķakmens un šķeltu akmeņu gadījumā. Faktiski to cenu atšķirība ir daudz lielāka. Tādējādi nepastāv risks, ka atbrīvojums varētu izraisīt jaunu materiālu ieguves apzinātu pieaugumu. Atbrīvojums attiecībā uz plastiskā māla un kaolīna ieguves blakusproduktiem veicina šo blakusproduktu, nevis jauniegūtu minerālo materiālu izmantošanu, un tas atbilst MMN pamatprincipiem.

(429)

Akmeņogles, brūnogles (lignīts), dabīgais šīferis vai degslāneklis un 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā uzskaitītās vielas parasti netiek iegūti tāpēc, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, bet gan citām vajadzībām. Pirms Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas AK iestādes bija paskaidrojušas, ka atbrīvojums ir paredzēts, lai drīzāk veicinātu šīs grunts izmantošanu, nevis noglabāšanu atkritumu izgāztuvēs. Tas palīdz gan uzlabot ainavu, gan samazināt vajadzību pēc citu materiālu ieguves, lai tie tiktu izmantoti kā minerālie materiāli.

(430)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, pirmkārt, ka no nodokļa atbrīvotie materiāli var atšķirties no neatbrīvotiem materiāliem ar to, ka atbrīvotie materiāli veido akmeņogļu, brūnogļu (lignīta), dabīgā šīfera vai degslānekļa un 18. panta 3. punktā uzskaitīto vielu ieguves grunti. Tie ir nenovēršami tādas ieguves blakusprodukti, kas parasti tiek veikta nevis tādēļ, lai iegūtu minerālos materiālus, bet gan tādēļ, lai iegūtu attiecīgos materiālus un vielas, ko (parasti) neizmanto kā minerālos materiālus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, akmeņogļu, brūnogļu (lignīta), dabīgā šīfera, degslānekļa un 18. panta 3. punktā uzskaitīto vielu ieguves grunts nav līdzīgā situācijā kā ar nodokli apliktie minerālie materiāli, ņemot vērā MMN mērķi.

(431)

Tomēr Komisija apšaubīja, vai šī atšķirība ir pietiekama, lai pierādītu, ka nodokļa atbrīvojuma pamatā ir MMN principi. Tiek uzskatīts, ka atšķirība no minerālajiem materiāliem, kas aplikti ar nodokli, ir pamatota tikai tad, ja atbrīvojums attiecas vienīgi uz grunti, kas nenovēršami rodas šo vielu ieguves procesā. Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā tas atbilst patiesībai, jo atbrīvojums attiecas tikai uz materiāliem, kas 100 % veido separācijas procesā iegūto grunti.

(432)

Komisija apšaubīja šo atšķirību saistībā ar atbrīvotiem materiāliem (ja salīdzina ar materiāliem, kas nav atbrīvoti no nodokļa), kas sastopami kā kaļķakmens ieguves grunts, ja kaļķakmens tiek iegūts, lai ražotu kaļķus, vai, ja salīdzina ar iežu ieguves grunti, lai ražotu šķeltus akmeņus ar vienu vai vairākām līdzenām virsmām. Turklāt Komisija vēlējās uzzināt, vai atbrīvojumu var pamatot, ņemot vērā MMN mērķi, ja, piemēram, dabīgais šīferis un degslāneklis vai jebkura cita 18. panta 3. punktā uzskaitītā viela tiktu iegūti tāpēc, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus.

(433)

Komisija saņēma no ieinteresētajām personām plašas piezīmes, kas izklāstītas atbilstošajās iedaļās attiecībā uz akmeņoglēm, brūnoglēm (lignītam), dabīgajam šīferim vai degslāneklim paredzētajiem atbrīvojumiem.

(434)

AK iestādes apgalvo, ka MMN atbrīvojumus piemēro atšķirīgi tiem atkritumu materiāliem, kas rodas kā blakusprodukti tādu materiālu ieguvē, kuri nav minerālie materiāli (piem., atkritumiem no kaolīna un plastiskā māla ieguves) un kuri ir atbrīvoti no nodokļa, un atkritumu materiāliem, kas ir minerālo materiālu ieguves blakusprodukti (piem., atkritumiem no kaļķakmens), kuriem turpina piemērot nodokli.

(435)

Attiecībā uz akmeņogļu ieguves grunti AK iestādes apgalvo, ka degslānekļa un ogļraktuvju grunts lētā cena liecina, ka nav īpaši liela stimula papildu akmeņogļu ieguvei, lai iegūtu papildu blakusproduktus neatkarīgi no tā, vai minētie blakusprodukti ir atbrīvoti no nodokļa.

(436)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju atbrīvojums attiecībā uz dabīgā šīfera ieguves atkritumiem nepalielina dabīgā šīfera ieguvi, lai iegūtu šīfera šķembas, jo šīfera ražošanā jau tāpat rodas liels daudzums dabīgā šīfera šķembu atkritumu, no kuriem pašlaik tikai aptuveni 10 % tiek izmantoti kā minerālie materiāli, kā arī apsaimniekot karjeru šādā veidā nebūtu ekonomiski izdevīgi.

(437)

AK iestādes apgalvo, ka atšķirība starp dabīgā šīfera atkritumiem, no vienas puses, un šķeltu akmeņu un kaļķakmens atkritumiem, no otras puses, ir saistīta ar attiecīgo mērķi, proti, samazināt tāda jauna kaļķakmens papildu ieguvi, ko izmanto kā minerālo materiālu, vienlaikus nesamazinot tādu materiālu ražošanu, kuri nav minerālie materiāli. Pat ja kaļķakmens tiek iegūts tāpēc, lai netiktu izmantots kā minerālais materiāls, vai ieži tiek iegūti tāpēc, lai ražotu šķeltus akmeņus, grunts, kas rodas, tajā pašā laikā tiek apzināti iegūta, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, un ir īpaši piemērota šim izmantojuma veidam. Tādējādi tiek iegūti augstas kvalitātes minerālie materiāli, kuri arī tad tiktu iegūti, lai tos pārdotu tīrā veidā, ja nebūtu vietēja mēroga pieprasījuma pēc kaļķakmens vai šķeltiem akmeņiem. Tomēr tas acīmredzami neattiecas uz grunti, kas rodas dabīgā šīfera, degslānekļa, akmeņogļu, brūnogļu (lignīta), māla un 18. panta 3. punktā minēto vielu ieguves procesā. AK iestādes apgalvo, ka nav pierādījumu, ka karjeri apzināti iegūst dabīgo šīferi, degslānekli, akmeņogles, brūnogles (lignītu), mālu vai 18. panta 3. punktā minētās vielas tikai tādēļ, lai iegūtu grunti, ko izmanto kā minerālo materiālu. Turklāt saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju atbrīvojums neveicina šo minerālu papildu ieguvi, lai iegūtu grunti, ko izmanto kā no nodokļa atbrīvotu minerālo materiālu.

(438)

Tomēr saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju atbrīvojums attiecībā uz grunti, kas rodas, iegūstot kaļķakmeni (neatkarīgi no tā, vai tas ir izmantojams kā materiāls, kuru neizmanto kā minerālo materiālu, kā tas ir, piem., kaļķu gadījumā) un iežus, no kuriem ražo šķeltus akmeņus, iespējams, veicinātu minēto minerālu papildu ieguvi, lai iegūtu grunti, ko izmanto kā no nodokļa atbrīvotu minerālo materiālu. Tas ir tāpēc, ka grunts sastāv no tās pašas vielas kā galvenais iegūtais materiāls, cenas ziņā ir gandrīz tikpat vērtīga kā galvenais materiāls un ir piemērota, lai to izmantotu kā augstas kvalitātes minerālo materiālu. Šādu materiālu atbrīvošana no nodokļa, visticamāk, varētu veicināt to papildu ieguvi un apdraudēt MMN vides aizsardzības loģiku.

(439)

AK iestādes apgalvo, ka tās kādā brīdī ir apsvērušas iespēju ieviest atbrīvojumu attiecībā uz atkritumiem, kas rodas primāro minerālo materiālu vai augstākas kvalitātes minerālo materiālu ražošanas procesā. Tomēr pēc apspriedes ar nozares pārstāvjiem kļuva skaidrs, ka tas nebūtu izdevīgi, jo karjeru produktu klāsts būtiski atšķiras un materiāli, ko daži karjeri uzskata par augstas kvalitātes minerālajiem materiāliem, varētu būt citu karjeru saražotie atkritumi. Tāpēc AK iestādes apgalvo, ka atbrīvojuma piešķiršana “atkritumiem”, kas rodas minerālo materiālu ieguvē, ne tikai ievērojami palielinātu risku saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet arī būtu pretrunā MMN loģikai un galvenajam vides aizsardzības mērķim. Tas faktiski ļautu samazināt zemākas kvalitātes minerālo materiālu relatīvo cenu, tādējādi palielinot pieprasījumu un attiecīgajās ieguves vietās potenciāli palielinot minerālo materiālu ieguvi (un saistīto vides apdraudējumu).

(440)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju dabīgā šīfera karjers varētu saražot augstas kvalitātes arhitektūras produktus un pārdot tos par cenu, kas ir lielāka nekā GBP 200 par tonnu. Dabīgā šīfera ģeoloģiskās formācijas dēļ aptuveni 5 % no iegūtā dabīgā šīfera ir piemēroti šim nolūkam, un tāpēc tiek saražots arī liels daudzums dabīgā šīfera atkritumu. Šie dabīgā šīfera atkritumi ir piemēroti, lai tos attiecīgos gadījumos pārdotu kā minerālos materiālus, un neliela radīto atkritumu daļa tiek pārdota cenu robežās no GBP 2 līdz GBP 8 par tonnu, bet atlikušie materiāli uzkrājas kaudzēs. AK iestādes apgalvo, ka ražošanas izmaksas vienai tonnai produkta, ko izmanto kā minerālo materiālu, pārsniedz izmaksas, kuras varētu rasties kaļķakmens vai granīta karjeriem saistībā ar tipiskām minerālo materiālu urbšanas un spridzināšanas darbībām, jo dabīgais šīferis tiek iegūts dažādos procesos un pirms sadrupināšanas vairakkārt apstrādāts. Attiecīgā tirdzniecības stratēģija ir palielināt karjeru rīcībā esošo resursu vērtību, palielinot augstvērtīga materiāla produkcijas ieguvi.

(441)

Komisija iepriekš 366. apsvērumā jau secināja, ka, tā kā ir liecības, ka vismaz viens karjers ir apzināti ieguvis degslānekli, lai izmantotu to kā minerālo materiālu, tā atbrīvojums saskaņā ar 2001. gada Finanšu likuma 17. panta 4. punkta a) apakšpunktu nav pamatojams ar MMN principiem.

(442)

Komisija iepriekš 205., 333., 367. un 368. apsvērumā arī jau konstatēja, ka akmeņogles, brūnogles (lignītu), dabīgo šīferi un 18. panta 3. punktā uzskaitītās vielas nevar no jauna iegūt vai tie netiek no jauna iegūti tāpēc, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus, un tādējādi tie nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli aplikti materiāli.

(443)

Turklāt Komisija saistībā ar to MMN pamatprincipu noteikšanu, kas sīki izklāstīti 149.–158. apsvērumā, ir novērtējusi atšķirību starp šiem atbrīvojumiem un atbrīvojumiem, kas attiecas uz kaļķakmens ieguves grunti, ja kaļķakmens tiek iegūts, lai ražotu kaļķus, vai, ja salīdzina ar iežu ieguves grunti, lai ražotu šķeltus akmeņus ar vienu vai vairākām līdzenām virsmām.

(444)

Attiecībā uz dabīgā šīfera ieguves grunti, kuru varētu izmantot kā minerālo materiālu un kura sastāv arī no dabīgā šīfera, Komisija norāda, ka jauna dabīgā šīfera ieguve nenotiktu apzināti, lai iegūtu šos produktus, ņemot vērā to zemo vērtību (sk. 226. un 237.–240. apsvērumu). Grunti, kas rodas dabīgā šīfera ieguvē, pārdod par cenu, kas ir robežās no GBP […] līdz GBP […] par tonnu. Augstas kvalitātes dabīgā šīfera arhitektūras produktu pārdošanas cena ir no GBP 200 par tonnu un var pieaugt virs GBP 1 000 par tonnu. Faktiski tikai nelielai daļai no dabīgā šīfera ieguves grunts var atrast tirgu, kur tā tiek pārdota, pat tad, ja tā ir atbrīvota no MMN. Turklāt dabīgā šīfera ieguve ir ārkārtīgi dārgs process, saistībā ar kuru rodas vairāk izmaksu nekā saistībā ar parastu ieguves darbību. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju dabīgā šīfera grunts ražošanas izmaksas sasniedz no GBP 5,7 līdz GBP 6,5 par tonnu (263. apsvērums). Tas liecina, ka nav ekonomiski izdevīgi apzināti iegūt dabīgo šīferi tikai tādēļ, lai gūtu labumu no atbrīvotas grunts, kas rodas tā ieguvē. Tādējādi ir maz ticams, ka šis atbrīvojums palielina jaunu materiālu ieguvi.

(445)

Saskaņā ar dabīgā šīfera karjeru parastajiem ieņēmumiem specializētie arhitektūras produkti, kaut arī tie veido tikai 5 % no produkcijas, nodrošina karjeriem ieņēmumus, kas ir 2,54–3,52 reizes augstāki nekā dabīgā šīfera grunts nodrošinātie ieņēmumi (sk. 263. apsvērumu).

(446)

Ņemot vērā, ka dabīgā šīfera ieguves grunti var izmantot kā minerālo materiālu un tā arī tiek izmantota kā minerālais materiāls, varētu uzskatīt, ka tā ir līdzīgā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā citi ar nodokli aplikti materiāli.

(447)

Tādēļ Komisija secina, ka MMN atbrīvojums attiecībā uz dabīgā šīfera ieguves grunti, pirmkārt, ir atbrīvojums attiecībā uz grunti, kas rodas, iegūstot materiālu, kurš nav tikko iegūts, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, un, otrkārt, neveicina jaunu materiālu papildu ieguvi, taču var palielināt materiāla kā minerālā materiāla izmantojumu (citādi tas būtu jāiznīcina vai jānoglabā atkritumos). Tādējādi šo atbrīvojumu var pamatot ar MMN “pieprasījuma novirzīšanas” mērķi.

(448)

Tas pats attiecas uz grunti, kas rodas, iegūstot akmeņogles, brūnogles (lignītu) un 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā minētās vielas, kuras nav minerālie materiāli vai netiek izmantotas kā minerālie materiāli.

(449)

Pirmkārt, brūnogļu ieguvē rodas grunts. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju Devonā brūnogles pašas ir plastiskā māla ieguves blakusprodukts. Ziemeļīrijā brūnogļu atradnes netiek izmantotas.

(450)

Otrkārt, kā norādījušas ieinteresētās personas un AK iestādes, akmeņogļu ieguves grunts, kas var saturēt degslānekli, vai nu nav piemērota tam, lai to izmantotu kā minerālo materiālu (piem., šamots), vai arī tā parasti tiek noglabāta un sablīvēta. Zināma daļa akmeņogļu ieguves grunts vai atkritumu ir piemērota tam, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, tādējādi ar to var aizstāt jauniegūtus minerālos materiālus.

(451)

Informācija par akmeņogļu cenu (GBP 50) salīdzinājumā ar cenu, par kādu tiek pārdota akmeņogļu grunts (GBP 1–2), kad ir pieprasījums pēc šiem produktiem, liecina, ka atbrīvojums attiecībā uz akmeņogļu grunti nevar palielināt akmeņogļu ieguvi tikai tādēļ, lai iegūtu no nodokļa atbrīvotus materiālus.

(452)

MMN atbrīvojums attiecībā uz akmeņogļu ieguves grunti palīdz sasniegt MMN vides aizsardzības mērķi.

(453)

Treškārt, kā paskaidrots 5.6.2. iedaļā, 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā uzskaitītās vielas netiek apzināti iegūtas, lai tās izmantotu kā minerālos materiālus, jo lielākā daļa no tām nav minerālie materiāli vai nav piemērotas tam, lai tiktu izmantotas kā minerālie materiāli. Vienīgās vielas, kas ir piemērotas, lai tās izmantotu kā vieglus minerālos materiālus, ir perlīts, pumeks un vermikulīts, kas Apvienotajā Karalistē netiek iegūti. Turklāt AK iestādes ir norādījušas, ka 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā uzskaitītās vielas vai nu neveido grunti, ko varētu izmantot kā minerālo materiālu, vai pašas ir grunts no kāda cita minerāla ieguves, vai arī vairs netiek iegūtas. Tādēļ atbrīvojums attiecībā uz grunti, kas rodas, iegūstot 2001. gada Finanšu likuma 18. panta 3. punktā minētās vielas, ja tāds ir, nevar palielināt galvenā materiāla ieguvi, lai tiktu iegūts no nodokļa atbrīvots minerālā materiāla produkts.

(454)

Tādēļ Komisija tagad var secināt, ka tādu minerālo materiālu atbrīvojums, kuri sastāv tikai no grunts, kas radusies jebkādā procesā, kurā akmeņogles, brūnogles (lignīts), dabīgais šīferis vai degslāneklis pēc ieguves ir atdalīti no citiem iežiem vai ir iegūti kopā ar šiem citiem iežiem, vai no grunts, kas radusies jebkādā procesā, kurā 18. panta 3. punktā uzskaitītās vielas pēc ieguves ir atdalītas no citiem iežiem vai ir iegūtas kopā ar šiem citiem iežiem, nav tādā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā ar MMN aplikti materiāli, ņemot vērā MMN mērķi.

(455)

Grunts, kas rodas degslānekļa ieguves procesā, ja degslāneklis tiek apzināti iegūts tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, ir salīdzināma ar grunti, kas rodas, iegūstot jebkuru citu ar nodokli apliktu materiālu (piem., kaļķakmeni, granītu un grantītu). Komisija norāda, ka tā ir saņēmusi ļoti maz informācijas par degslānekļa ieguves izmaksām un degslānekļa cenu gadījumā, ja tas tiek iegūts kā karjera primārais produkts. Tā ir saņēmusi informāciju par cenu tādam degslāneklim, ko izmanto ķieģeļu izgatavošanā, degslāneklim, kas ir cita materiāla blakusprodukts, un degslāneklim, kas tiek pārdots kopā ar mālu. Tomēr tas, ka notiek degslānekļa apzināta ieguve, lai to izmantotu kā minerālo materiālu (sk. 350. un 351. apsvērumu), liek apšaubīt – to ir konstatējusi arī Vispārējā tiesa (77) –, ka šāds atbrīvojums ļaus sasniegt MMN vides aizsardzības mērķi.

(456)

Grunti, kas radusies jebkādā procesā, kurā degslāneklis ir atdalīts no citiem iežiem, joprojām var izmantot kā minerālo materiālu. Kā ir norādījusi Vispārējā tiesa (78), iespēja pārdot grunti, kas rodas, iegūstot degslānekli, kuru izmanto kā minerālo materiālu un kurš ir atbrīvots no MMN, nodrošina papildu atbalstu degslānekļa ražotājiem un var potenciāli veicināt jauna degslānekļa ieguvi. Kā galvenais produkts degslāneklis ir sastopams dažos gadījumos, kad tas tiek apzināti iegūts tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu. Grunti, kas rodas degslānekļa iegūšanas procesā, arī potenciāli varētu pārdot kā minerālo materiālu. Tādēļ nav garantijas, ka atbrīvojums attiecībā uz degslānekļa grunti, kas apzināti iegūta tāpēc, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, nepalielina jauna degslānekļa ieguvi, tādējādi apdraudot MMN vides aizsardzības mērķi.

(457)

Uz degslānekļa ieguves grunti, ja degslāneklis ir apzināti iegūts tāpēc, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, attiecas MMN standarta piemērošanas noteikuma darbības joma, un šī grunts ir tādā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā ar MMN aplikti materiāli, ņemot vērā MMN vides aizsardzības mērķi. Turklāt, kā iepriekš norādīts 456. apsvērumā, šādas grunts atbrīvojumu nevar pamatot atbilstīgi MMN raksturam un loģikai.

(458)

Attiecībā uz degslānekļa grunti, kas radusies, iegūstot degslānekli, kuru neizmanto kā minerālo materiālu (piem., ķieģeļu izgatavošanai), Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, uzskata, ka, lai gan šī grunts ir līdzīgā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā citi ar nodokli aplikti materiāli, nekas neliecina, ka tās atbrīvojums no nodokļa var palielināt tāda jauna degslānekļa ieguvi, kuru neizmanto kā minerālo materiālu. Ņemot vērā degslānekļa kā blakusprodukta salīdzinoši zemo cenu, ja to pārdod, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls (no GBP […] līdz GBP 4,4 par tonnu, ieskaitot transportēšanas izmaksas), ir maz ticams, ka atbrīvojums attiecībā uz grunti, kas radusies degslānekļa ieguves procesā, varētu palielināt degslānekļa ieguvi. Jebkurā gadījumā tāda jauna degslānekļa ieguves pieaugums, kuru neizmanto kā minerālo materiālu, nebūtu pretrunā MMN mērķim.

(459)

Degslānekļa ražotājiem būtu jānorāda, kādi ir viņu saražotā degslānekļa izmantojuma veidi, lai varētu pieprasīt MMN atbrīvojumu attiecībā uz grunti, ja to komerciāli izmanto kā minerālo materiālu.

(460)

Pirms Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas AK iestādes bija norādījušas, ka attiecīgā rūpnieciskā procesa galvenais mērķis (piem., akmeņogļu dedzināšana elektroenerģijas ražošanai, dzelzs rūdas kausēšana tērauda ražošanai) ir ražot produktu, kuru neizmanto kā minerālo materiālu. Attiecīgā grunts, atkritumi un blakusprodukti ir, piemēram, rūpniecības sārņi (domnas krāsns sārņi, konvertora krāsns tērauda sārņi, elektriskā loka krāsns tērauda sārņi un dedzināšanas pelni).

(461)

Atbrīvojuma mērķis ir veicināt materiālu izmantošanu, nevis to noglabāšanu atkritumu izgāztuvēs (pieprasījuma novirzīšana). Tas palīdz gan uzlabot ainavu, gan samazināt vajadzību pēc neapstrādātu minerālo materiālu ieguves.

(462)

Komisija apšaubīja, ka atbrīvojuma piemērošana materiāliem, kuri sastāv lielākoties (t. i., vismaz 50 % apmērā) no grunts vai atkritumiem, vai citiem blakusproduktiem, kas radušies jebkurā rūpnieciskās sadedzināšanas procesā vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesā, joprojām varētu būt saskaņā ar MMN raksturu un loģiku.

(463)

Šajā sakarā Komisija ir saņēmusi vairākas ieinteresēto personu piezīmes.

(464)

Minerālo produktu asociācija piekrīt Komisijas secinājumiem Lēmumā par procedūras sākšanu, ka šie materiāli nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliktie materiāli. Pamatojums ir skaidrs attiecībā uz materiāliem, kas sastāv tikai no grunts vai atkritumiem. Bet attiecībā uz materiāliem, kas sastāv lielākoties no grunts vai atkritumiem, atbrīvojums būtu pamatots tikai tad, ja tajos būtu maz citu materiālu atlikumu, kuri sajaukti ar materiāliem, kas atbrīvoti no nodokļa.

(465)

Saskaņā ar QPANI sniegto informāciju minerālo materiālu tirgos ir labi attīstīta tādu materiālu piegāde, kas ir rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusprodukti, piemēram, dzelzs un tērauda sārņi un ar minerālvielām piesārņotie dedzināšanas pelni. Asociācija piekrīt 124. apsvērumā izklāstītajam secinājumam, ka šie materiāli “nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliktie materiāli, ņemot vērā MMN mērķi”. Ir skaidrs pamatojums attiecībā uz materiāliem, kas sastāv “tikai” no grunts vai atkritumiem, vai šo procesu blakusproduktiem un komerciālās izmantošanas laikā ir atbrīvoti no MMN.

(466)

BAA iesniedza lauksaimniecības kaļķu karjera Hart Quarry sagatavotu vēstuli, kurā izklāstītas grūtības, kas radušās karjeram, jo tā sekundārie produkti konkurē ar sārņu minerālajiem materiāliem, kurus ražo tuvējā tērauda rūpnīca. Šā karjera ražotie minerālie materiāli ir atbrīvoti no nodokļa, lai gan tērauda rūpnīcas ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā Hart Quarry ietekme. MMN esot liedzis Hart Quarry konkurēt minerālo materiālu tirgū. Saskaņā ar BAA sniegto informāciju šis karjers pārdod visus tā saražotos kaļķus, bet to minerālo materiālu apjoms, kas ražoti kā blakusprodukti, attiecībā pret kopējo ražošanas apjomu ir palicis nemainīgs, proti, tas nav ne samazinājies, ne palielinājies. Tādēļ karjerā nav lielu nepārdoto minerālo materiālu kaudžu, kas radušās MMN piemērošanas laikā. Nepārdoto blakusproduktu dēļ šis karjers nevarot palielināt kaļķu ražošanu, lai apmierinātu eksporta pieprasījumu.

(467)

R. Bird norāda, ka sārņu minerālais materiāls nav tērauda ražošanas nozares atkritumu produkts, bet blakusprodukts, ko var izmantot kā minerālo materiālu. R. Bird pievienoja informāciju par sārņiem, kas atrodama nobeiguma ziņojumā, kuru sagatavojusi Apvienotās Karalistes Konkurences komisija attiecībā uz minerālo materiālu un cementa tirgiem Apvienotajā Karalistē. Saskaņā ar R. Bird sniegto informāciju sārņus var samalt, lai veidotos piedeva vai alternatīvs materiāls parastam portlandcementam, tādējādi tas kļūst par svarīgu produktu, kas ir augstākā labuma minerālais materiāls.

(468)

AK iestādes apgalvo, ka atbrīvojums attiecas uz ķīmiskajām vielām, kas pievienotas materiāliem, kuri radušies jebkurā rūpnieciskās sadedzināšanas procesā vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesā, lai tos varētu izmantot kā minerālos materiālus.

(469)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju dažādu iemeslu dēļ rūpnieciskās sadedzināšanas procesu blakusproduktam ne vienmēr ir piemērota kvalitāte vai ne vienmēr tas ir pietiekami piemērots, lai to varētu izmantot kā minerālo materiālu. Taču, pievienojot papildmateriālu, var uzlabot tā piemērotību šādam izmantojuma veidam. Piemēram, nerūsošā tērauda ražošanā, dzesējot materiālu, rodas dikalcija silikāts. Minētā viela pārvērš sārņus (tos sauc par AOD (79) sārņiem) pulverī, tādējādi radot ar putekļiem saistītas problēmas, kas padara tos nepiemērotus tam, lai tie tiktu izmantoti kā minerālie materiāli vai citādi. Ja tērauda ražotājs pievieno kausētiem sārņiem ķīmisku vielu – bezūdens nātrija tetraborātu (boraku) – pēc tam, kad tie izkausēti krāsnī, šī ķīmiskā viela stabilizē minētos sārņus. Šīs ķīmiskās vielas pievienošana novērš putekļu problēmu un palīdz stabilizēt sārņus, veidojot kristāliskiem iežiem līdzīgu materiālu, kas pēc tam var tikt pakļauts metāla reģenerācijas procesam, drupināšanai, sijāšanai un atmosfēras apstākļu ietekmei un kas tikai pēc tam ir piemērots noteiktiem minerālo materiālu izmantojuma veidiem, piemēram, asfalta materiālu izgatavošanai.

(470)

AK iestādes apgalvo, ka ķīmiskas vielas pievienošana rūpnieciskās sadedzināšanas procesa blakusproduktam, nepadara atbrīvojumu par nesaderīgu ar nodokļa mērķi, jo iegūtais materiāls nav ar nodokli apliekams minerālais materiāls.

(471)

Lēmuma par procedūras sākšanu 124. apsvērumā Komisija jau secināja, ka minerālie materiāli, kas sastāv tikai vai daļēji no materiāliem, kuri sastāv lielākoties no grunts vai atkritumiem, vai citiem blakusproduktiem, kas radušies jebkurā rūpnieciskās sadedzināšanas procesā vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesā (“rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusprodukti”), nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliktie materiāli, ņemot vērā MMN mērķi.

(472)

AK iestādes un Minerālo produktu asociācija ir pierādījušas, ka minerālie materiāli, kas sastāv lielākoties no rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusproduktiem, nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliktie materiāli, ņemot vērā MMN mērķi.

(473)

Komisija ir saņēmusi dokumentus, kuros norādīts, ka rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusproduktiem kā minerālajiem materiāliem ir augsta vērtība un ka tos var izmantot dažādos veidos. BAA iesniedza piemēru par kaļķakmens karjeru, kas ražo galvenokārt lauksaimniecības kaļķus, kuri konkurē ar rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusproduktiem to sekundāro produktu, t. i., kaļķakmens minerālo materiālu, tirgū. Tas liecina, ka atbrīvojums attiecībā uz rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusproduktiem ir vēl vairāk pamatots, jo ar tādu nenovēršamu blakusproduktu kā šis faktiski var aizstāt citus jauniegūtus minerālos materiālus, piemēram, kaļķakmens minerālos materiālus.

(474)

Komisija 151.–158. apsvērumā jau ir konstatējusi atšķirību starp tiem blakusproduktiem, kuri radušies kaļķakmens ieguvē un paredzēti lauksaimniecības kaļķu ražošanai, un no nodokļa atbrīvotajiem blakusproduktiem, kas iegūti procesos, kuri nav saistīti ar minerālo materiālu ražošanu.

(475)

BAA norāda, ka rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusproduktiem nedrīkst piemērot MMN atbrīvojumu, jo tērauda rūpnīcu ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā minerālo materiālu ieguves ietekme. Tas varētu atbilst patiesībai. Taču tērauda rūpnīcas darbība ir process, kas nav saistīts ar MMN. Atbrīvojums attiecībā uz rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusproduktiem tikai palīdz pārdot tos kā minerālos materiālus, lai ar tiem varētu aizstāt jauniegūtus materiālus, kurus būtu paredzēts izmantot kā minerālos materiālus.

(476)

Tādēļ Komisija uzskata, ka saņemtās piezīmes nav iemesls, lai tā atkāptos no sava sākotnējā novērtējuma Lēmumā par procedūras sākšanu (124. apsvērums).

(477)

Attiecībā uz atbrīvojumu, kas attiecas arī uz materiālu, kurš lielākoties, bet ne pilnīgi ir rūpnieciskās sadedzināšanas procesa vai metāla kausēšanas vai attīrīšanas procesa blakusprodukts, AK iestādes paskaidroja, ka dažreiz ir vajadzīgas papildu ķīmiskās vielas, lai varētu stabilizēt materiālu un padarīt to piemērotu tam, ka tas ir izmantojams kā minerālais materiāls.

(478)

Komisija norāda, ka Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK) (80) 3. panta 3. punktā “inerti atkritumi” ir raksturoti kā atkritumi, ar ko nenotiek nekādas būtiskas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas pārmaiņas, un tādēļ tiem nebūtu jārada vides piesārņojuma risks. AK iestāžu iesniegto piemēru (469. apsvērumā), kurā ir minēta “boraka” izmantošana, varētu interpretēt saistībā ar piemēru par papildu ķīmisko vielu, kas varētu palielināt piesārņojuma risku atkarībā no izmantotā daudzuma, tās koncentrācijas un skartajām zonām (augsni, ūdenstilpi utt.). Tomēr boraka izmantošana neietilpst šā lēmuma darbības jomā.

(479)

Minerālo produktu asociācija ierosināja, ka gadījumā, ja materiāli ir sajaukti ar materiāliem, kuriem piemēro nodokli, nodokļa saistībām vajadzētu būt proporcionālām apliekamā materiāla daudzumam maisījumā. Tā kā MMN ir strukturēts nodoklis, tad tas jau notiek. Uzskata, ka minerālais materiāls, kurš ir bijis “sajaukts ar citu materiālu, kas nav ūdens”, ir komerciāli izmantots un kā tādu to jau varētu aplikt ar nodokli (Likuma 19. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

(480)

Tāpēc Komisija secina, ka atbrīvojums saskaņā ar Likuma 17. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktu atbilst MMN pamatprincipiem un nerada selektīvu priekšrocību.

(481)

Pirms Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas AK iestādes attiecībā uz mālu bija paskaidrojušas, ka parasti mālu tā plastiskuma dēļ neuzskata par iezi. Atbrīvojums precizē to un novērš vajadzību noteikt un iekasēt MMN par smilti vai akmeņiem, kas dabā sastopami kopā ar mālu.

(482)

Tomēr Komisija norāda, ka no ģeoloģiskā viedokļa māls tiek uzskatīts par iezi un ka to var izmantot kā minerālo materiālu (81). Ciktāl tas attiecas uz materiālu, kas sastāv tikai vai lielākoties no māla, kurš iegūts tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, Komisijai nebija skaidrs, kā atbrīvojumu varētu attaisnot, pamatojoties uz nodokļa standarta piemērošanas principiem, vai cik lielā mērā šā materiāla situācija atšķiras no situācijas, kādā ir ar nodokli aplikti materiāli, ņemot vērā MMN mērķi.

(483)

Komisija ir saņēmusi no BAA šādas piezīmes.

(484)

BAA apgalvo, ka mālu var izmantot kā minerālo materiālu, nepārveidojot tā ķīmiskās un fizikālās īpašības. BAA norāda, ka māls atbilst minerālo materiālu definīcijai, kas sniegta Lēmumā par procedūras sākšanu. To var izmantot kā minerālo materiālu vairākos veidos, tostarp kā būvniecības pildmateriālu. BAA norāda grāmatas nodaļu, kurā aprakstīti māla izmantojuma veidi inženiertehnikas un būvniecības jomā. Saskaņā ar BAA sniegto informāciju ceļu būvdarbos mālu lielos daudzumos izmanto arī Apvienotās Karalistes Automaģistrāļu aģentūra (Highways Agency). BAA apgalvo, ka šādos darbos tas tiek izmantots kā minerālais materiāls. Māls ir iekļauts vienā no pieļaujamo materiālu kategorijām, kas noteiktas Apvienotās Karalistes ceļu būvdarbu specifikācijā. Ceļu būvdarbos to var izmantot kā saistīgu pildmateriālu. BAA piemēros pieminēja karjerus, kas iegūst ceļu būvdarbiem piemērotu mālu. Turklāt māls ir piemērots, lai to kā minerālo materiālu izmantotu īpašos veidos, kam citi ieži nav piemēroti, t. i., atkritumu poligonu apdarei un nosegšanai, dīķu un kanālu apdarei.

(485)

BAA iesniedza sarakstu, kurā norādīti astoņi karjeri, kas iegūst mālu, kuru var izmantot kā minerālo materiālu. Šis saraksts ir iegūts no BGS 2010. gada Raktuvju un karjeru rokasgrāmatas. Turklāt BAA piemēros minēja divus karjerus, kas iegūst mālu, kurš ir piemērots piekrastes aizsargvaļņu/plūdu aizsargbūvju celtniecībai, inženiertehnisku projektu īstenošanai, atkritumu poligonu nosegšanai, dīķu apdarei, aizpildīšanas darbiem un zemes meliorācijai, kas visi, domājams, ir minerālā materiāla izmantojuma veidi. Iegūtais materiāls ietilpst arī to saistmateriālu kategorijā, kas ir piemēroti ceļu būvdarbiem. BAA arī min piemēru, ka vienā no karjeriem iegūst mālu, ko izmanto ceļu būvniecībā.

(486)

Tāpēc BAA apgalvo, ka ir daudzi karjeri, kas ražo un pārdod mālu, kuru izmanto nevis keramikas ražošanas procesos, bet gan kā minerālo materiālu. Saskaņā ar BAA sniegto informāciju ir arī vairāki karjeri, kuros māla slāņi mijas ar citiem materiāliem, no kuriem tikai tas materiāls, kas sastāv lielākoties no māla, varētu būt atbrīvots no nodokļa.

(487)

AK iestādes apgalvo, ka mālu ir viegli atšķirt no citiem ļoti smalkgraudainu nogulumiežu veidiem, ņemot vērā, ka tas ir plastisks un to var sagriezt un veidot ar nazi vai špakteļlāpstiņu (definīcija iekļauta Ziņojumā (82)). Šā plastiskuma dēļ vairumā gadījumu māls nav piemērots tam, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, jo, uzsūcot ūdeni, tas uzbriest, bet izžūstot – plaisā.

(488)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju māls pārsvarā ir mīksts, viendabīgs (bez graudiņiem) un – bez ķīmiskas vai fizikālas pārveides – piemērots tikai tam, lai to izmantotu zemes darbos kā pildmateriālu, piemēram, atkritumu poligonu apdarē un plūdu aizsargbūvju celtniecībā. Parasti mālu neizmanto pamatu ieliešanai zem ēkām, jo tā zemā stiprība, saspiežamība, sarukšanas un uzbriešanas spēja, visdrīzāk, būs iemesls ēkas kustībām, kas, pārsniedzot pieļaujamās robežas, izraisīs pamatu saplaisāšanu un ēkas sabrukšanu. Šim mērķim piemērotāks ir ciets, graudains minerālais materiāls, jo tas izveidos būvei daudz stabilāku platformu. Tādējādi parasti uzskata, ka neapstrādāts māls nav piemērots “tipiskam minerālā materiāla izmantojuma veidam” (piem., ēku pamatu aizpildīšanai, betona ražošanai, ceļa šķembu vai javas izgatavošanai). Apvienotajā Karalistē šīm vajadzībām tiek atvēlēta lielākā daļa produkcijas. “Tipiskam minerālā materiāla izmantojuma veidam” gandrīz vienmēr ir vajadzīgs ciets, graudains materiāls – parasti smilts, grants un/vai drupināti, cieti ieži, piemēram, kaļķakmens, vulkāniskie ieži, smilšakmens vai graudains materiāls, kas pārstrādāts no būvju nojaukšanas vai ceļu būvniecības atkritumiem. Vienīgie apstākļi, kuros māla izmantojums atbilst “tipiskam minerālā materiāla izmantojuma veidam”, ir tad, ja rūpnieciskā procesā mālu granulē un karsē vairāk nekā 1 000 °C temperatūrā, lai izgatavotu vieglas, cietas granulas, ko var izmantot betonā kā graudainu minerālo materiālu, kā arī dažos citos specializētos un mazāk svarīgos gadījumos. AK iestādes norāda, ka tām nav izdevies atklāt nevienu karjeru, par kuru varētu teikt, ka tajā māls tiek īpaši iegūts tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(489)

Tomēr saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju savu īpašību dēļ māls ir piemērots tam, lai to izmantotu citādi, nevis kā minerālo materiālu, tajos gadījumos, kad māls paliek hidratizēts un galvenā tam izvirzītā prasība ir ūdens necaurlaidība. AK iestādes neuzskata, ka atkritumu poligonu apdarē un nosegšanā materiāls tiek izmantots kā minerālais materiāls, jo šādos gadījumos nav vajadzīgs materiāla apjoms, bet ir svarīgi, ka tas ir ūdens un infiltrātu necaurlaidīgs. Māla specializētie izmantošanas gadījumi cita starpā ir atkritumu poligonu, ūdenstilpju, ezeru, dīķu un plūdu aizsargbūvju apdares darbi. Šajos gadījumos māls netiek izmantots kā minerālais materiāls; mālu, kas nav ne ciets, ne graudains, izmanto nevis kā beramu pildmateriālu, kuram vajadzētu būt cietam un graudainam, bet kā materiālu tādas barjeras izveidei, caur kuru nevar izsūkties šķidrums.

(490)

Atbildot uz BAA apsvērumu, ka mālu var izmantot ceļu būvdarbos, AK iestādes norāda, ka Automaģistrāļu aģentūra ir informējusi AK iestādes par šiem māla izmantojuma veidiem. AK iestādes apgalvo, ka mālu, kas izrakts autoceļa būvniecības vietā, kur tas nav jātransportē (t. i., māls nevis tiek īpaši iegūts, bet ir ceļu būvniecības blakusprodukts), tā caurlaides spējas dēļ var izmantot tādos zemes pamatdarbos kā aizpildīšana un uzbērumu būvniecība. Mālu var apstrādāt ar kaļķiem vai cementu, lai uzlabotu tā spēju turēt slodzi uz ceļiem. To var izmantot meliorācijas kanālu apdarei (kur svarīga ir tā caurlaides spēja) vai mazāk svarīgu struktūru aizbēršanai, kur tam nav jātur liels svars. AK iestādes norāda, ka ceļu būvēšanas vietās izraktā māla pārpalikumus var aizvest uz izgāztuvi kā materiāla atkritumus, bet reizēm komercstruktūras var termiski apstrādāt mālu un saražot vieglus minerālos materiālus, ko var izmantot autoceļu būvniecībā.

(491)

AK iestādes, citējot Automaģistrāļu aģentūru, paskaidro, ka zemes darbu materiāli tiek iedalīti graudainu materiālu (1. klase) un saistmateriālu (2. klase) kategorijā. Graudainu materiālu kategorijā ietilpst minerālie materiāli, ko izmanto kā stabilus pamata pildmateriālus. Saistmateriāli nav minerālie materiāli, bet materiāli, kas sastāv no tādām mazāka izmēra daļiņām, kuras tiecas sasaistīties, t. i., tās ir lipīgas un tām ir maza ūdens caurlaidība.

(492)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju mālu var izmantot kā graudainu materiālu tikai tad, ja tas ir termiski apstrādāts un granulēts. Taču kā saistmateriālu to var izmantot bez termiskas apstrādes. Šajos izmantojuma veidos mālu nevar aizstāt ar minerālajiem materiāliem, piemēram, drupinātu granītu vai kaļķakmeni, jo tie ir graudaini materiāli. Mālu var aizstāt ar putekļveida kurināmā pelniem (piem., no ogļu elektrostacijām), jo tiem arī piemīt saistīgums.

(493)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju atšķirībā no māla jūras krastu nocietināšanai paredzētie akmeņi ir veidoti no minerālā materiāla. Šis ir pamatmateriālu izmantojuma veids, jo neslīpēti un neregulāras formas akmens gabali, kas ir cieti un graudaini, veido stabilu materiālu, kurš aizsargā mīkstāku zemi no izskalojumiem. Jūras krastu nocietināšanai paredzēto akmeņu izmantojuma veids ļoti atšķiras no māla izmantojuma plūdu aizsargbūvju celtniecībā; akmeņu krāvums aizsargā pret ūdens izraisītu eroziju, nevis aptur ūdeni, jo ir ūdensnecaurlaidīgs materiāls. Specifikācijas prasības ir atkarīgas no konkrētiem jūras vides apstākļiem, bet galvenās īpašības ir blīvums un minerālā materiāla nodiluma vērtība.

(494)

AK iestādes norāda, ka nav skaidru pierādījumu – tostarp Komisijas konstatētajā materiālā vai materiālā, ko BAA iesniedza Vispārējai tiesai –, kas liecinātu, ka māls tiek iegūts tāpēc, lai to Apvienotajā Karalistē izmantotu kā minerālo materiālu. Vispārējā tiesa ir skaidri norādījusi – “ja vien nepastāv pierādījumi par pretējo” (sk. spriedumu lietā T-210/02 RENV, 86.–91. punktu). AK iestādes ir izpētījušas BAA iesniegtos pieņēmumus attiecībā uz raktuvēm, kas, iespējams, izmanto mālu tikai kā minerālo materiālu, un secināja, ka tas neatbilst patiesībai. Komisijai ir iesniegta informācija, kas iegūta no konfidenciāliem nodokļu uzskaites dokumentiem.

(495)

AK iestādes ir sazinājušās ar karjeru, attiecībā uz kuru BAA norādīja, ka tas izmanto mālu ceļu būvniecībā. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju karjers paskaidroja, ka ceļu būvniecībā mālu izmanto, lai izveidotu stabilu, necaurlaidīgu slāni un paceltu ceļu virs plūdu līmeņa; virs šī slāņa liek akmens minerālos materiālus un darvotu makadamu. Mālu neizmanto, lai aizstātu akmens minerālos materiālus, jo bez apstrādes tas nebūtu derīgs šim nolūkam.

(496)

AK iestādes apgalvo, ka materiāla īpašību un vērtības dēļ būtībā ir maz ticams, ka māls tiks iegūts tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu.

(497)

Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju dabā sastopamais māls, augsne vai organiskās vielas nav 100 % tīri materiāli. Atbrīvojums no minerālo materiālu nodokļa tādiem materiāliem kā māls, augsne, augu izcelsmes vai citas organiskas vielas bija jāpiešķir tādēļ, lai būtu atļauts izmantot materiālus, kas lielākoties sastāv no šiem materiāliem.

(498)

Ieinteresētās personas un AK iestādes nepiekrīt, ka māls tiek izmantots kā minerālais materiāls. Tikai tad, ja šāds izmantojuma veids tiktu ieviests, māls būtu līdzīgā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā ar nodokli aplikti materiāli.

(499)

Māls no citiem materiāliem atšķiras ar savu plastiskumu, necaurlaidību un to, ka tas ir sagriežams un veidojams ar nazi vai špakteļlāpstiņu, un šo īpašību dēļ māls vairumā gadījumu nav piemērots tam, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, jo, uzsūcot ūdeni, tas uzbriest, bet izžūstot – plaisā.

(500)

BAA norādīja, ka tad, ja mālu izmanto atkritumu poligonu apdarei, plūdu aizsargbūvju celtniecībai un kā saistmateriālu ceļu būvdarbos, tas tiek izmantots kā minerālais materiāls. Taču AK iestādes norāda, ka tie nav māla kā minerālā materiāla izmantojuma veidi. Ņemot vērā, ka visi šie izmantojuma veidi pamatojas uz mālam piemītošajām īpašībām – necaurlaidību un plastiskumu –, nevis uz šā materiāla apjomu, Komisija uzskata, ka AK iestādes ir tiesīgas uzskatīt, ka māls, ko izmanto atkritumu poligonu apdarei, plūdu aizsargbūvju celtniecībai un kā saistmateriālu ceļu būvdarbos, netiek izmantots kā minerālais materiāls.

(501)

Komisija lūdza AK iestādēm piekļūt konfidenciāliem nodokļu uzskaites datiem, kas attiecas uz astoņiem māla karjeriem, par kuriem BAA sniedza informāciju, ka tie iegūst mālu tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls. Informācija, ko Komisija saņēma no AK iestādēm, liecina, ka neviens no šiem karjeriem neizmanto mālu kā minerālo materiālu. Dažas no šīm vietām pat nebija karjeri, bet gan atkritumu poligoni.

(502)

Ņemot vērā saņemto informāciju, Komisija norāda, ka māls netiek iegūts tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu. To neizmanto un nevar izmantot kā minerālo materiālu, ja vien tas nav fizikāli pārveidots, t. i., ja tas rūpnieciskā procesā nav granulēts un karsēts vairāk nekā 1 000 °C temperatūrā, lai izgatavotu vieglas, cietas granulas.

(503)

Tādēļ Komisija secina, ka mālu nevar iegūt un tas netiek iegūts tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu, un tādējādi tas nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliekami materiāli, ņemot vērā MMN standarta piemērošanas noteikumu.

(504)

Turklāt, tā kā māls nav 100 % tīrs materiāls, materiāli, kas sastāv lielākoties no māla arī nav tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliekami materiāli, ņemot vērā MMN standarta piemērošanas noteikumu.

(505)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka i) materiāli, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kurš ir apzināti iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts, un ii) degslānekļa grunts, kas ir apzināti iegūta tāpēc, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, ir tādā pašā juridiskajā un faktiskajā situācijā kā ar nodokli apliktie materiāli, ņemot vērā MMN standarta piemērošanas noteikumu un mērķi, un atbrīvojumi attiecībā uz šādiem materiāliem nav izskaidrojami atbilstīgi MMN raksturam un loģikai. Tādēļ šie atbrīvojumi ir selektīvi.

(506)

Komisija arī secina, ka nodokļa atbrīvojumi, nodokļa izņēmumi un nodokļa atlaides, kas paredzēti 2001. gada Finanšu likuma – kurš grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu un 2007. gada Finanšu likumu – 17. panta 3. punkta e) apakšpunktā, 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta i) un ii) punktā (izņemot degslānekļa grunti, kas ir apzināti iegūta, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu), 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā (izņemot materiālu, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kurš ir apzināti iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts), 17. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā, 17. panta 4. punkta f) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz mālu), 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas atbrīvoti no nodokļa 18. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē), attiecas uz materiāliem, kuri nav tādā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā ar nodokli apliekamie materiāli, ņemot vērā MMN mērķi, un tādējādi nav selektīvi.

(507)

Atbrīvojot i) materiālu, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kurš ir apzināti iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts, un ii) degslānekļa grunti, kas apzināti iegūta, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, nevis apliekot tos ar nodokli, Apvienotā Karaliste atsakās no resursiem un atbrīvo šo atbrīvojumu saņēmējus no maksas, kas tiem parasti būtu jāmaksā. Tādēļ pasākums rada selektīvu priekšrocību to atbrīvojumu saņēmējiem, kas attiecas uz i) materiālu, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kurš ir apzināti iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts, un ii) degslānekļa grunti, kas apzināti iegūta, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu.

(508)

Pasākums tiek finansēts no valsts līdzekļiem, jo valsts ir atteikusies no resursiem. Pasākums ir arī attiecināms uz valsti, jo tas tika noteikts ar tiesību aktu.

(509)

Dalībvalstu starpā pastāv tirdzniecība minerālo materiālu nozarē, un no nodokļa atbrīvoto minerālo materiālu ražotāji konkurē ar citiem minerālo materiālu ražotājiem. Komisija ir saņēmusi arī daudz informācijas par to, ka atbrīvojumi no MMN rada konkurences izkropļojumus. Turklāt Apvienotajai Karalistei ir dabīga sauszemes robeža ar Īrijas Republiku un pāri šai robežai noris plaša minerālo materiālu tirdzniecība (83).

(510)

Tādēļ MMN atbrīvojumi, kas piešķirti i) materiālam, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kurš ir apzināti iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts, un ii) degslānekļa gruntij, kas apzināti iegūta, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, varētu kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību.

(511)

Komisija secina, ka MMN atbrīvojumi, kas piešķirti i) materiālam, kurš sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kas ir apzināti iegūts tāpēc, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts, un ii) degslānekļa gruntij, kas apzināti iegūta tāpēc, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, ir valsts atbalsts.

(512)

Komisija secina, ka nodokļa atbrīvojumi, nodokļa izņēmumi un nodokļa atlaides, kas paredzēti 2001. gada Finanšu likuma – kurš grozīts ar 2002. gada Finanšu likumu un 2007. gada Finanšu likumu – 17. panta 3. punkta e) apakšpunktā, 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta i) un ii) punktā (izņemot degslānekļa grunti, kas ir apzināti iegūta, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu), 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā (izņemot materiālu, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kurš ir apzināti iegūts tāpēc, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts), 17. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā, 17. panta 4. punkta f) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz mālu), 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā (ciktāl tas attiecas uz ražošanas procesiem, kas atbrīvoti no nodokļa 18. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē), nav valsts atbalsts.

(513)

Lai gan AK iestādes informēja par MMN pirms tā ieviešanas, Apvienotā Karaliste neievēroja Līguma 108. panta 3. punktā paredzēto bezdarbības klauzulu, jo MMN stājās spēkā 2002. gada 1. aprīlī, t. i., pirms Komisija 2002. gada 24. aprīlī pieņēma lēmumu par iebildumu necelšanu. Komisijas lēmums tika laicīgi apstrīdēts, un galu galā 2012. gada 7. martā Vispārējā tiesa to atcēla (T-210/02 RENV). Tādējādi minētais lēmums ir jāuzskata par spēkā neesošu attiecībā uz visām personām no tā pieņemšanas dienas. Tā kā Komisijas lēmuma atcelšana ar atpakaļejošu spēku izbeidz tā likumības prezumpciju, attiecīgā atbalsta īstenošana kopš 2002. gada 1. aprīļa ir jāuzskata par nelikumīgu (84). Saskaņā ar judikatūru atbalsta saņēmējiem nevar būt tiesiskās paļāvības attiecībā uz atbalsta īstenošanas likumību, jo Komisijas lēmums par iebildumu necelšanu attiecībā uz pasākumu laikus tika pārsūdzēts Vispārējā tiesā (85).

(514)

Ņemot vērā MMN vides aizsardzības mērķi, Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu izskatīja MMN atbrīvojumu un atlaižu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

(515)

Kā iepriekš minēts 513. apsvērumā, Komisijas lēmuma atcelšana nozīmē, ka atbalsts ir jāuzskata par nelikumīgu. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (86), 2001. gada EAG 82. punktu un 2008. gada EAG 205. punktu Komisija ir novērtējusi nodokļa atbrīvojumu un atlaižu saderību ar 2001. gada EAG tiktāl, ciktāl tie tika piemēroti no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam, un saderību ar 2008. gada EAG tiktāl, ciktāl tie tika piemēroti no 2008. gada 2. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam, kas ir atbrīvojumu apturēšanas diena.

(516)

Komisija ir saņēmusi piezīmes no BAA un argumentāciju no AK iestādēm attiecībā uz MMN atbrīvojumu saderību. Komisija iesniegs un izskatīs tikai piezīmes attiecībā uz MMN atbrīvojumiem, kas skar degslānekli un produktus, kuri sastāv lielākoties no degslānekļa, ko izmanto kā minerālo materiālu, un degslānekļa grunti, kuru iegūst kopā ar degslānekli, ko izmanto kā minerālo materiālu.

(517)

Būtu jāpiemin, ka gan BAA piezīmes, gan AK iestāžu iesniegtā argumentācija attiecas pārsvarā uz visiem vai dažiem atbrīvojumiem, attiecībā uz kuriem Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija ir paudusi šaubas, un ir maz konkrētu argumentu, kas attiecas tikai uz degslānekli.

(518)

Turklāt AK iestāžu iesniegtās informācijas pamatā ir pieņēmums, ka degslāneklis netiek apzināti iegūts tāpēc, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, bet tās nav iesniegušas atbalsta saderības pamatojumu, kas raksturotu šo konkrēto situāciju, saistībā ar kuru Komisija konstatēja, ka ir gadījumi, kad degslāneklis tiek apzināti iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu.

(519)

BAA uzskata, ka MMN atbrīvojumus, izņēmumus un atlaides nevar uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai, un šajā sakarā sniedz plašas piezīmes. BAA norāda, ka šo atbrīvojumu piemērošana apdraud MMN vides aizsardzības mērķi, proti, pieprasījuma novirzīšanu uz alternatīviem minerālo materiālu avotiem.

(520)

AK iestādes apgalvo, ka neviens no izmeklējamajiem atbrīvojumiem neattiecas uz materiālu, kas tiek apzināti iegūts tāpēc, lai to izmantotu kā minerālo materiālu. Tās norāda, ka atbrīvojumi, attiecībā uz kuriem Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas, attiecas tikai uz materiāliem, kas rodas nejauši un nenovēršami tādu minerālo materiālu ieguves procesā, kuri nav minerālie materiāli. Saskaņā ar AK iestāžu sniegto informāciju tās nav atradušas nekādus pierādījumus, ka no nodokļa atbrīvotie materiāli tiek apzināti iegūti tāpēc, lai tos izmantotu kā minerālos materiālus.

(521)

AK iestādes uzskata, ka no vides aizsardzības viedokļa lietderīgāk ir kā minerālos materiālus izmantot netīši iegūtu blakusproduktu vai atkritumus nekā iegūt jaunus minerālos materiālus. Tās norāda, ka atbrīvojumi nav valsts atbalsts. Katrs izmeklējamais atbrīvojums palīdz uzlabot vides aizsardzību vismaz vienā no šiem diviem veidiem:

(522)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka tad, ja kāds no izmeklējamajiem atbrīvojumiem ir saistīts ar valsts atbalstu, tad jebkurā gadījumā minētais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, tostarp ņemot vērā 2001. gada un 2008. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un/vai pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunkta tiešu piemērošanu.

(523)

AK iestādes apgalvo, ka atbrīvojumi no MMN neietilpst valsts atbalsta pamatnostādņu stingri noteiktajā darbības jomā un ka to atbilstība būtu jāvērtē tieši saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu. AK iestādes citē lietu N 629/2008 saistībā ar Apvienotās Karalistes oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas saistību shēmu. Komisija uzskatīja, ka, kopš vides aizsardzībai tika ieviesta attiecīgā shēma un tās kārtība, pārdalot resursus par labu uzņēmumiem, kas visvairāk iesaistās vides aizsardzībā, pamatnostādnes nav piemērojamas, un turpināja veikt novērtējumu tieši saskaņā ar Līgumu.

(524)

AK iestādes norāda, ka 2008. gada EAG nodaļa par nodokļu atbrīvojumiem attiecas uz situāciju, kad uzņēmums ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa piemērošanas jomas, jo: a) pastāv bažas par nodokļa ietekmi uz atsevišķu uzņēmumu konkurētspēju; b) pastāv citi ekonomiska rakstura apsvērumi; un c) dalībvalsts nespēj paaugstināt nodokļa likmi, nepiešķirot atsevišķiem uzņēmumiem zināmus atbrīvojumus. Tās norāda, ka pamatnostādnes ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka atbrīvojumi no dabas resursu nodokļa vismaz netieši sekmē ieviešamā nodokļa vides aizsardzības mērķa sasniegšanu un ka šie atbrīvojumi neapdraud vispārējo vides aizsardzības mērķi.

(525)

AK iestādes uzskata, ka kopumā MMN mērķis ir vides aizsardzība un atbrīvojumi, kas piešķirti attiecībā uz MMN piemērošanas jomu, ir apzināti izstrādāti, lai sasniegtu dubultu mērķi, proti: a) novirzīt pieprasījumu no jauniegūtiem minerālajiem materiāliem uz atkritumiem un citiem blakusproduktiem; un b) samazināt atkritumu uzkrāšanos izgāztuvēs. Tādēļ atbrīvojumi veicina un nodrošina MMN mērķa sasniegšanu. Tie ir viens no galvenajiem veidiem, kādā tiek sasniegts MMN vides aizsardzības mērķis. Tādēļ AK iestādes apgalvo, ka, iespējams, nedz 2001. gada, nedz arī 2008. gada EAG nav piemērojams šim pasākumam.

(526)

Tādēļ, pamatojoties tieši uz LESD 107. panta 3. punktu, Apvienotās Karaliste uzskata, ka jebkuru atbalstu, kas izriet no izmeklējamajiem atbrīvojumiem, pēc tā nolūka var klasificēt vai nu kā: i) atbalstu, kas veicina svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs, t. i., vides aizsardzības īstenošanu (LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts); vai kā ii) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību (pārstrādātu minerālo materiālu vai atkritumu produktu kā minerālo materiālu izmantošanu), ja šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības apstākļus tādā mērā, ka tie ir pretrunā kopējām interesēm (LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts).

(527)

AK iestādes apgalvo, ka atbrīvojumi ir vajadzīgs un samērīgs līdzeklis, lai sasniegtu MMN vides aizsardzības mērķi, un ka jebkurš atbalsts, kas izriet no atbrīvojumiem, ļoti maz kropļotu konkurenci vai pat nemaz to nekropļotu. Tāpēc atbrīvojumi nav pasliktinājuši tirdzniecības apstākļus tādā mērā, ka tie ir pretrunā kopējām interesēm.

(528)

Komisija izvērtēs pasākumu atbilstīgi 2001. gada EAG un 2008. gada EAG, kā arī veiks alternatīvu novērtējumu tieši saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Kā paskaidrots turpmāk, Komisija uzskata, ka attiecīgajam pasākumam nevar piemērot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(529)

2001. gada EAG 47. punktā paredzēts, ka: “Pieņemot nodokļus, ar ko apliks noteiktas darbības vides aizsardzības apsvērumu dēļ, dalībvalstis var uzskatīt par nepieciešamu paredzēt pagaidu atbrīvojumus noteiktiem uzņēmumiem sakarā ar to, ka nepastāv saskaņošana Eiropas līmenī, vai sakarā ar pagaidu riskiem zaudēt konkurētspēju starptautiskā mērogā. Kopumā šādi atbrīvojumi no nodokļiem veido darbības atbalstu, uz ko attiecas EK Līguma 87. pants. Analizējot šos pasākumus, cita starpā ir jānosaka, vai nodoklis ir jāiekasē Kopienas lēmuma rezultātā vai autonoma lēmuma rezultātā no dalībvalsts puses.”

(530)

Minēto pamatnostādņu 48. punktā paredzēts, ka: “Ja nodoklis ir jāiekasē autonoma lēmuma rezultātā no dalībvalsts puses, attiecīgajiem uzņēmumiem var izrādīties sarežģīti strauji pielāgoties jaunajam nodokļu slogam. Šādos apstākļos var būt pamatota atbrīvošana no nodokļa uz laiku, kas ļauj dažiem uzņēmumiem pielāgoties jaunajai situācijai.”

(531)

Šajā saistībā Lēmuma par procedūras sākšanu 149. apsvērumā Komisija norāda, ka MMN ir nodoklis, kas jāpiemēro minerālo materiālu ieguvei vides aizsardzības apsvērumu dēļ. Komisija arī norāda, ka MMN ir piemērojams AK iestāžu autonoma lēmuma rezultātā.

(532)

Sūdzības iesniedzējs (87) apgalvoja, ka daži atbrīvojumi ir piešķirti, lai aizsargātu no nodokļa atbrīvoto materiālu ražotāju starptautisko konkurētspēju. Tas varētu nozīmēt, ka dažiem uzņēmumiem var būt zināmas grūtības strauji pielāgoties jaunajam nodokļu slogam un ka tādā gadījumā MMN atbrīvojumus varētu izvērtēt saskaņā ar 2001. gada EAG 47. un 48. punktu.

(533)

Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā AK iestādes nebija iesniegušas pasākuma saderības pamatojumu un Komisijai nebija pietiekami daudz informācijas, lai secinātu, vai 2001. gada EAG 47. un 48. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Tāpat Komisijai nebija pietiekami daudz informācijas, lai secinātu, vai atbrīvojumus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz citiem noteikumiem, nevis 2001. gada EAG 47. un 48. punkta noteikumiem.

(534)

BAA apgalvo, ka MMN atbrīvojumi nevarētu būt saderīgi saskaņā ar 2001. gada EAG noteikumiem. Saskaņā ar BAA sniegto informāciju degslānekļa, dabīgā šīfera un māla atbrīvojumi īpaši neveicina vides aizsardzību (50. punkts un 51. punkta 2. apakšpunkta a) punkts). Atbrīvojumi pēc savas būtības apdraud vispārējo mērķu sasniegšanu, un tiem nav būtiskas pozitīvas ietekmes uz vides aizsardzību.

(535)

BAA apgalvo, ka degslānekļa, dabīgā šīfera un māla atbrīvojumi nav pagaidu atbrīvojumi, kas pamatojami atbilstīgi 47. un 48. punktam. BAA norāda, ka MMN ir paredzēts, lai uzlabotu tāda materiāla (piem., degslānekļa) konkurētspēju, ko iegūst tāpēc, lai tas tiktu izmantots kā minerālais materiāls.

(536)

BAA apgalvo, ka atbrīvojumi nav darbības atbalsts, kuru var atļaut saskaņā ar 51. punktu. Nav noslēgti līgumi, saskaņā ar kuriem atbalsta saņēmēji uzņēmumi atbrīvojumu piemērošanas laikā apņemas sasniegt vides aizsardzības mērķus. Turklāt saskaņā ar BAA sniegto informāciju 51. punkta 1. apakšpunkta b) punktā paredzētais alternatīvais nosacījums nav izpildīts, jo uzņēmumi, kas ir tiesīgi saņemt atlaidi, nav samaksājuši būtisku MMN daļu.

(537)

AK iestādes apgalvo, ka MMN piemērošana no nodokļa atbrīvotiem materiāliem konkrētos tirgus sektoros varētu palielināt uzņēmēju ražošanas izmaksas, kuras nevarēs novirzīt uz klientiem. Tas varētu ievērojami samazināt to atkritumu un blakusproduktu apjomus, kurus pārdod tāpēc, lai tie tiktu izmantoti kā minerālie materiāli, un attiecīgi palielināt jaunu minerālo materiālu ieguvi.

(538)

AK iestādes norāda, ka MMN piemērošana no nodokļa atbrīvotiem materiāliem varētu apdraudēt šā nodokļa vides aizsardzības mērķi, jo tas varētu vairs nenovirzīt pieprasījumu uz nenovēršamiem atkritumiem un blakusproduktiem, kas rodas šo materiālu ieguvē.

(539)

Lai pamatotu attiecīgo pasākumu saderību, AK iestādes atsaucas tikai uz 2001. gada EAG 47. un 48. punktu.

(540)

Tās apgalvo, ka karjeriem, kas izmanto no nodokļa atbrīvotos minerālos materiālus, risinot ar nodokļu slogu saistītus jautājumus, var rasties nopietnas problēmas, kā iepriekš norādīts 537. apsvērumā sniegtajā kopsavilkumā.

(541)

Taču Komisija norāda, ka ar 2001. gada EAG ir atļauti tikai pagaidu atbrīvojumi, kas ļauj uzņēmumiem pielāgoties jaunajai situācijai, bet MMN atbrīvojumu gadījumā tas tā nav. Attiecīgie atbrīvojumi nav ierobežoti laikā un tiek piešķirti jau 12 gadus. Sakarā ar Komisijas oficiālo izmeklēšanas procedūru šo atbrīvojumu piešķiršana uz laiku ir apturēta, tomēr atcelšanas tiesību aktos ir skaidri norādīts, ka visi atbrīvojumi tiks atjaunoti, tiklīdz Komisijas izmeklēšana būs pabeigta, ja pārbaužu rezultāti būs pozitīvi.

(542)

Tāpēc Komisija secina, ka nevar pamatoties uz 2001. gada EAG 47. un 48. punktu, lai atzītu, ka MMN atbrīvojumi, kas skar degslānekli un produktus, kuri sastāv lielākoties no degslānekļa, ko izmanto kā minerālo materiālu, un degslānekļa grunti, kuru iegūst kopā ar degslānekli, ko izmanto kā minerālo materiālu, ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(543)

Komisija arī norāda, ka citi 2001. gada EAG noteikumi nevar būt par pamatu MMN atbrīvojumu saderības noteikšanai, jo degslānekļa ražotāji nemaksā būtisku daļu no nodokļa (51. punkta 1. apakšpunkta b) punkts) un starp AK iestādēm un degslānekļa ražotājiem nav noslēgta neviena vienošanās (51. punkta 1. apakšpunkta a) punkts).

(544)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka MMN atbrīvojumus, kuri attiecas uz i) materiālu, kas sastāv tikai vai lielākoties no degslānekļa, kurš ir apzināti iegūts, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, tostarp no degslānekļa, kas sastopams kā citu jauniegūtu apliktu materiālu blakusprodukts, un ii) degslānekļa grunti, kas apzināti iegūta, lai to komerciāli izmantotu kā minerālo materiālu, nevar uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz 2001. gada EAG.

(545)

Saistībā ar Lēmumu par procedūras sākšanu, ņemot vērā MMN vides aizsardzības mērķi, Komisija arī izvērtēja nodokļu atbrīvojumus un izņēmumus saskaņā ar 2008. gada EAG 4. nodaļu, kas attiecas uz darbības atbalstu vides aizsardzības nodokļu samazinājumu veidā.

(546)

Dabas resursu nodoklis ir definēts 2008. gada EAG 70. punkta 14. apakšpunktā kā “nodoklis, kura apliekamajai bāzei piemīt izteikti negatīva ietekme uz vidi vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas varētu iekļaut to cenā, un/vai tādā veidā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi”.

(547)

Komisija atzina, ka tā nav apstrīdējusi to, ka minerālo materiālu ieguvei ir negatīva ietekme uz vidi, jo īpaši saistībā ar putekļiem, troksni un kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai un ainavai. Šis jautājums ir plašāk iztirzāts pētījumā, ko pasūtīja Lēmuma par procedūras sākšanu 17. apsvērumā minētās AK iestādes. Tādējādi MMN ir dabas resursu nodoklis 2008. gada EAG 70. punkta 14. apakšpunkta izpratnē, bet nodokļa atbrīvojumus varētu izvērtēt saskaņā ar 2008. gada EAG 4. nodaļu tiktāl, ciktāl to piemēro no 2008. gada 2. aprīļa.

(548)

Saskaņā ar 2008. gada EAG 151. punktu atbalstu, kas izpaužas kā samazināts dabas resursu nodoklis, uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas vismaz netieši veicina vides aizsardzības līmeņa uzlabošanu un ja nodokļu samazinājums neapdraud izvirzīto vispārējo mērķi. Kā paskaidrots 2008. gada EAG 57. punktā, konkrētām nozarēm vai uzņēmumu kategorijām piemērojams dabas resursu nodokļa samazinājums tiek akceptēts saskaņā ar 2008. gada EAG 4. nodaļu, ja tas ļauj paaugstināt nodokļus citiem uzņēmumiem, tādējādi kopumā uzlabojot izmaksu internalizāciju, un uzlabot vides aizsardzību. Komisija uzskatīja, ka šāda veida atbalsts var būt vajadzīgs, lai netiešā veidā novērstu negatīvu ārējo ietekmi, veicinot salīdzinoši lielāku valsts dabas resursu nodokļu ieviešanu vai saglabāšanu.

(549)

Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā tieši iespēja piešķirt atbrīvojumus dažiem materiāliem, iespējams, ir pamudinājusi Apvienoto Karalisti ieviest MMN.

(550)

BAA apgalvo, ka atbrīvojumi neatbilst 2008. gada EAG paredzētajiem kritērijiem un uz šā pamata tos nevar atzīt par saderīgiem.

(551)

BAA norāda, ka atbrīvojumi nepalīdz uzlabot vides aizsardzības līmeni un faktiski apdraud izvirzīto vispārējo mērķi (2008. gada EAG 151. punkts).

(552)

BAA atsaucas uz karjeru, kas minēts 2007. gada Kornvolas būvakmens un dabīgā šīfera ceļvedī, kā uz dabīgā šīfera un degslānekļa karjeru, kurš ražo sienu mūrakmeņus, lai uzskatāmi parādītu, ka karjeri ir atbrīvoti no nodokļa tikai tāpēc, ka tie ražo degslānekli un dabīgo šīferi, tādējādi apdraudot nodokļa mērķa sasniegšanu, jo būvniecības nozarē tas rada vēl lielāku pieprasījumu pēc šādiem materiāliem. Saskaņā ar iesniegto informāciju BAA zina (88) vairākus gadījumus, kad karjera apsaimniekotājs ir atvēris dabīgā šīfera un degslānekļa karjerus tikai tādēļ, lai gūtu priekšrocības, ko rada MMN atbrīvojumi. Turklāt karjeriem, kas aplikti ar MMN, ir būtiski samazinājušies mazvērtīgu blakusproduktu vai atkritumu – piemēram, drupināšanai nederīgu iežu gabalu un karjera smelknes – pārdošanas apjomi. Šo materiālu uzkrājumi ir palielinājušies vairāk nekā par 500 %. Saskaņā ar BAA sniegto informāciju tas liecina, ka MMN vispār nav izdevies sasniegt vides aizsardzības mērķi, jo vienas materiālu grēdas ir aizstātas ar citām.

(553)

BAA piemēros min kaļķu karjerus, kuru primārais produkts ir ar nodokli neaplikti lauksaimniecības kaļķi un kuri ir uzkrājuši tik augstas atkritumu un nepārdotu blakusproduktu grēdas, ka pat neatkarīgi no pieaugošā pieprasījuma tiek traucēta lauksaimniecības kaļķu ražošana.

(554)

BAA norāda, ka 2008. gada EAG 158. punkta b) un c) apakšpunkta mērķis ir novērst uzņēmuma nostādīšanu neizdevīgos konkurences apstākļos saistībā ar to, ka šim uzņēmumam – atšķirībā no tā tiešajiem konkurentiem – piemēro nodokli. Tomēr, kā norāda BAA, šādā gadījumā ir skaidrs, ka atbrīvojumu saņēmušo ražotāju konkurenti faktiski ir aplikti ar nodokli un nav spējīgi pārdot savus produktus to neizdevīgo apstākļu dēļ, kurus ir radījuši MMN atbrīvojumi.

(555)

BAA norāda, ka degslānekļa atbrīvojums ir nevajadzīgs un nesamērīgs (155.–159. punkts). BAA apgalvo, ka dabīgā šīfera, māla un degslānekļa atbrīvojumi no nodokļa nepamatojas uz objektīviem kritērijiem un ka pret uzņēmējiem, kas ražo vienādus produktus, izturas ļoti atšķirīgi, pamatojoties uz to teritorijas ģeoloģijas aspektiem. Turklāt nav izpildīts neviens no proporcionalitātes kritērijiem un atbrīvojumu piemērošanas termiņš pārsniedz desmit gadus.

(556)

BAA iesniedza Komisijai atsevišķu vēstuli, ko tika nosūtījis karjers un kurā tika izklāstīta informācija par MMN ietekmi uz tā mazvērtīgo produktu (sekundāro minerālo materiālu) – t. i., ceļu paklājslāņa materiālu, drupināšanai nederīgu iežu gabalu, nešķirotu smalcinātu akmens materiālu, karjera smelknes – pārdošanas apjomiem, kas ir samazinājušies par divām trešdaļām.

(557)

BAA iesniedza Komisijai pētījumu par 2002. gadā ieviestā MMN ietekmi uz minerālo materiālu ražošanu, kuru pēc BAA pasūtījuma 2014. gadā sagatavoja neatkarīgs tirgus izpētes konsultāciju uzņēmums BDS Marketing Research Ltd.

(558)

Pētījuma rezultāti ir izklāstīti turpmākajos punktos.

(559)

Klientam minerālo materiālu nodoklis, proti, GBP 2 par tonnu materiālu, var veidot pusi vai vienu trešdaļu no mazvērtīgo minerālo materiālu kopējām izmaksām.

(560)

Pētījumā tika secināts, ka MMN ietekmes dēļ galvenokārt ir palielinājies no nodokļa atbrīvoto minerālo materiālu (primāro un blakusproduktu) izmantojums, taču tas noticis uz aplikto augstvērtīgo materiālu blakusproduktu rēķina. Karjeru apsaimniekotāji ir atklājuši, ka ir grūti – bieži vien pat neiespējami – atrast tirgu šiem atlikušajiem, mazvērtīgajiem materiāliem. Tādēļ karjeru apsaimniekotājiem šie materiāli ir jānoglabā atkritumu poligonos. Tāpēc kopējās pārmaiņas ir saistītas ar neaplikto minerālo materiālu (primāro un blakusproduktu) plašāku izmantojumu, kas notiek uz to aplikto minerālo materiālu blakusproduktu rēķina, kuri iepriekš tika pārdoti, bet tagad ir atkritumu materiāls. Viens atkritumu materiāls vienkārši ir aizstāts ar citu atkritumu materiālu. Dažkārt tas ir saistīts ar labas kvalitātes rezervju iznīcināšanu.

(561)

Ziņojumā minēts, ka kopš 2001. gada primāro (augstvērtīgo) minerālo materiālu pārdošanas rādītāji ir samazinājušies par 24,9 % recesijas dēļ. Kopš MMN ieviešanas 2002. gadā ar nodokli aplikto minerālo materiālu blakusproduktu pārdošanas rādītāji ir samazinājušies par 60 %, t. i., par 31,5 miljoniem tonnu. Ar nodokli apliktu blakusproduktu pārdošanas rādītāji 2001. gadā sasniedza 52 190, 2011. gadā – 20 648, bet aplikto primāro (augstvērtīgo) minerālo materiālu pārdošanas rādītāji samazinājās no 188 843 (2001. gadā) uz 141 754 (2011. gadā). Šis pārdošanas apjomu samazinājums ir atspoguļots arī diagrammā:

Ar nodokli aplikto blakusproduktu pārdevumu īpatsvars kopš 2001. gada (kopumā)

.

(562)

Dokumentā ir iekļautas trīs detalizētas diagrammas attiecībā uz apliktu blakusproduktu pārdošanas rādītāju attīstību, norādot šādas kategorijas – cietie ieži, smilšakmens, kaļķakmens, smilts un grants. Ja smilts un grants pārdošanas apjomi ir saglabājušies nemainīgi vai pēdējā laikā pat nedaudz palielinājušies, tad cieto iežu, smilšakmens un kaļķakmens pārdošanas apjomi ir samazinājušies.

(563)

Kopš MMN ieviešanas no nodokļa atbrīvotu minerālo materiālu pārdošanas apjomi ir palielinājušies no mazāk nekā pieciem miljoniem tonnu līdz gandrīz 30 miljoniem tonnu. Šie rādītāji neattiecas uz karjeriem, kas ražo tikai no nodokļa atbrīvotus minerālos materiālus, jo tiem netiek pieprasīts uzrādīt ienākumus. Tādējādi saskaņā ar pētījumu no nodokļa atbrīvoto materiālu apjoma kopējais pieaugums varētu pat sešas reizes pārsniegt norādīto pieaugumu. Pētījums liecina, ka no nodokļa atbrīvotu minerālo materiālu pārdošanas apjomi ir vienmērīgi pieauguši katru gadu. Tajā secināts, ka arvien vairāk karjeru saņem pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus, t. i., ar nodokli apliekamo materiālu pārdošana tiek pārvērsta par neapliekamo materiālu pārdošanu.

(564)

Kopš MMN ieviešanas 2002. gadā pieprasījums pēc pārstrādātiem minerālajiem materiāliem ir palielinājies tikai nedaudz. Savukārt atkritumu poligonu nodokļa ieviešana 1996. gadā palielināja pieprasījumu pēc pārstrādātiem minerālajiem materiāliem. Saskaņā ar BDS sniegto informāciju ar nodokli apliktu mazvērtīgo minerālo materiālu vietu ir aizņēmuši mazvērtīgi minerālie materiāli, kam piešķirts atbrīvojums no nodokļa; tas uzskatāmi parādīts nākamajā tabulā.

BDS aplēses par mazvērtīgu minerālo materiālu tirgu sadalījumā pa minerālo materiālu veidiem

(565)

Apvienotā Karaliste norāda, ka tad, ja atbrīvojumi tiktu uzskatīti par valsts atbalstu, tie būtu saderīgi ar 2008. gada EAG, jo tie: