9.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/158

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2010/221/ES (2) dažām dalībvalstīm, lai nepieļautu konkrētu slimību ievešanu to teritorijā, ir atļauts piemērot ierobežojumus attiecībā uz tādu sūtījumu laišanu tirgū un importu, kuros ir ūdensdzīvnieki, ar noteikumu, ka tās ir pierādījušas, ka to teritorija vai konkrētas norobežotas to teritorijas zonas ir šādu slimību neskartas [no šādām slimībām brīvas] vai ka tās ir sagatavojušas izskaušanas vai uzraudzības programmu šāda statusa iegūšanai. Dalībvalstis, kurām ir apstiprināta izskaušanas programma attiecībā uz vienu vai vairākām šādām slimībām, saskaņā ar minētā lēmuma 3. panta 2. punktu attiecībā uz minētajām slimībām līdz 2015. gada 31. decembrim var piemērot tikai laišanas tirgū un importa ierobežojumus.

(2)

Lēmumā 2010/221/ES noteikts, ka tā I pielikumā iekļautās dalībvalstis un to daļas uzskatāmas par brīvām no minētajā pielikumā iekļautajām slimībām. Turklāt ar minēto lēmumu tika apstiprinātas izskaušanas programmas, ko dažas dalībvalstis bija pieņēmušas attiecībā uz zonām un slimībām, kas norādītas tā II pielikumā. Ar minēto lēmumu arī apstiprinātas austeru herpesvīrusa 1 μvar (OsHV-1 μVar) uzraudzības programmas, ko dažas dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz minētā lēmuma III pielikumā noteiktajām zonām.

(3)

Lai nepieļautu lašu dzimtas zivju alfavīrusa (SAV) ievešanu savas teritorijas kontinentālajās daļās, Somija saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu ir iesniegusi Komisijai pieteikumu par ierobežojumu apstiprināšanu attiecībā uz tādu sūtījumu laišanu tirgū un importu, kuros ir ūdensdzīvnieki. Somijas pieteikuma galvenais pamatojums ir tāds, ka SAV var izraisīt uzņēmīgajām sugām tādas nopietnas zivju slimības kā pankreātiskā slimība (PD) un miega slimība (SD). Minētās slimības ir viegli pārnēsājamas, un pierādīts, ka tās izraisa būtiskus zaudējumus, it īpaši tajās saimniecībās, kurās audzē Atlantijas lasi (Salmo salar), taču var smagi skart arī varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss) un strauta foreles (Salmo trutta) populācijas. Somija šīs sugas zivis ik gadu saražo ievērojamā apjomā gan pārtikas ražošanas, gan krājumu atjaunošanas nolūkā. Minētās sugas būtu jāaizsargā no SAV ievešanas.

(4)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) pieņemtajā Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā inficēšanās ar SAV ir definēta kā inficēšanās ar jebkuru pie Togaviridae dzimtas Alphavirus ģints piederošo SAV apakštipu. Šādas inficēšanās kopš 2014. gada ir paziņojamas OIE, un diagnostikas metodes šā patogēna konstatēšanai un identitātes noteikšanai ir aprakstītas OIE Ūdensdzīvnieku slimību diagnostikas rokasgrāmatā (OIE“Ūdensdzīvnieku diagnostikas rokasgrāmata”). Turklāt Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā ir iekļauti īpaši ieteikumi statusa “brīvs no slimības” iegūšanai un saglabāšanai attiecībā uz SAV, kā arī ūdensdzīvnieku un to produktu importam un tranzītam no valsts, kura nav deklarēta par brīvu no SAV infekcijas.

(5)

Somija ir sniegusi informāciju, kurā aprakstīta tās ūdensdzīvnieku slimību kontroles un obligātās paziņošanas sistēma, turklāt aprakstītas uzraudzības shēmas, kas ieviestas, lai dokumentētu, kuras kontinentālās daļas Somijā ir brīvas no SAV. Šī informācija apliecina, ka attiecībā uz SAV ir ieviesta pasīva uzraudzība, jau kopš šī slimība 2010. gadā saskaņā ar Somijas tiesību aktiem pasludināta par paziņojamu, un mērķtiecīga uzraudzība divus gadus, no 2013. līdz 2014. gadam, un ka tajās abās izmantotas diagnostikas metodes atbilstoši OIE Ūdensdzīvnieku diagnostikas rokasgrāmatai, un apstiprina novērtējumu, ka Somijas kontinentālās daļas ir brīvas no SAV.

(6)

Somija turklāt ir sniegusi informāciju, kurā aprakstīta epidemioloģiskā situācija attiecībā uz SAV ūdens sateces baseinos, kas ir kopīgi ar Norvēģiju, Zviedriju un Krieviju, un biodrošības pasākumi, kuri ieviesti, lai nepieļautu SAV iespējamu pārnešanu no Somijas piekrastes zonām uz kontinentālajām zonām. Minētā informācija liecina, ka ieviestie pasākumi ir atbilstoši OIE ieteikumiem, un tādējādi arī atbalsta nostāju, ka Somijas kontinentālās daļas var uzskatīt par brīvām no SAV.

(7)

Pamatojoties uz to, ka OIE atzīst SAV par nopietnu infekcijas slimību, kas skar noteiktas lašu dzimtas zivju sugas, un ņemot vērā Somijas iesniegto informāciju par pašreizējo veselības statusu attiecībā uz SAV un iespējamo ekonomisko un ekoloģisko ietekmi, ko rada SAV ievešana Somijas kontinentālajās daļās, ir pamatoti, lai nepieļautu šādu ievešanu, apstiprināt, ka attiecībā uz laišanu tirgū un importu tiktu saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu piemēroti noteikti ierobežojumi. Tāpēc lašu dzimtas zivju alfavīruss (SAV) būtu jāiekļauj Lēmuma 2010/221/ES I pielikumā attiecībā uz Somijas teritorijas kontinentālajām daļām.

(8)

Apvienotā Karaliste Lēmuma 2010/221/ES I pielikumā ir iekļauta ar norādi uz Lielbritānijas teritoriju, kas atzīta par brīvu no OsHV-1 μVar, izņemot Whitstable Bay Kentā, Blackwater Estuary un River Crouch Eseksā un Poole Harbour Dorsetā.

(9)

Apvienotā Karaliste ir paziņojusi Komisijai, ka OsHV-1 μvar ir nesen konstatēts River Roach Eseksā un zonā ārpus Whitstable Bay Kentas ziemeļu piekrastē. Turklāt epidemioloģiskā izvērtējuma rezultātā pēc tam, kad River Roach tika konstatēta infekcija, iecirknis Eseksā, kas nav brīvs no slimības, tiek paplašināts, iekļaujot tajā pašreizējo iecirkni, kas nav brīvs no slimības un atrodas Blackwater un River Colne. Visbeidzot, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka OsHV-1 μνar ir konstatēts River Teign Devonā. Tāpēc minētās zonas vairs nebūtu jāuzskata par brīvām no šīs slimības. Tās Apvienotās Karalistes teritorijas ģeogrāfiskās robežas, kas atzīta par brīvu no OsHV-1 μνar, būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Zviedrijas teritorijas kontinentālā daļa Lēmuma 2010/221/ES II pielikumā ir iekļauta kā teritorija, kurā ir apstiprināta bakteriālās nieru slimības (BKD) izskaušanas programma. Zviedrijas teritorijas piekrastes daļas minētajā pielikumā ir iekļautas kā tādas piekrastes daļas, kurās ir apstiprināta infekciozās pankreātiskās nekrozes (IPN) izskaušanas programma.

(11)

Zviedrija ir ziņojusi Komisijai, ka pēdējos trīs gados, kopš tiek uzraudzītas zonas, uz kurām attiecas apstiprinātā izskaušanas programma, piecās saimniecībās ir bijuši pozitīvi testu rezultāti attiecībā uz BKD. Minētās saimniecības pašlaik, lai ieviestu statusu “brīvs no slimības”, ir pakļautas slimību kontroles un izskaušanas pasākumiem. Lai novērotu turpmāko situāciju šajās saimniecībās un varētu veikt BKD programmas vispārējo izvērtējumu, Zviedrija ir lūgusi pagarināt laikposmu, kurā tā attiecībā uz minēto slimību var piemērot laišanas tirgū un importa ierobežojumus, kā noteikts Lēmumā 2010/221/ES. Ņemot vērā programmas rezultātus, šāds pagarinājums ir lietderīgs.

(12)

Attiecībā uz IPN gan Somija, gan Zviedrija jau iepriekš ir lūgusi Komisiju izvērtēt minētās slimības uzraudzības un izskaušanas programmas turpmāko pieeju un tvērumu. Pašlaik IPN definīcijā ir iekļautas visas IPN genogrupas. Zināms, ka Eiropā saimniecībās audzētu lašu dzimtas zivju mirstību un klīnisku saslimšanu izraisa tikai IPN vīrusa 5. genogrupas celmi. Tāpēc minētajās izskaušanas programmās citas genogrupas nebūtu jāiekļauj. Lēmumu par šo jautājumu var pieņemt, tikai pamatojoties uz plašu zinātnisko izvērtējumu. Šāds izvērtējums līdz šim nav veikts. Līdz šāda izvērtējuma pabeigšanai ir lietderīgi paildzināt Zviedrijas spēkā esošo IPN izskaušanas programmu un, līdz ar to, arī iespēju piemērot laišanas tirgū un importa ierobežojumus, kā noteikts Lēmumā 2010/221/ES.

(13)

Izvērtējumus, kas attiecas uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, uz kurām var attiekties valsts pasākumi, veiks Komisija paredzamo jauno Savienības tiesību aktu dzīvnieku veselības jomā ietvaros. Ņemot to vērā, ir lietderīgi laika ierobežojumu, kas attiecībā uz dažu valsts pasākumu piemērošanas atļauju ir noteikts Lēmuma 2010/221/ES 3. panta 2. punktā, pagarināt līdz brīdim, kad minētās izvērtēšanas būs pabeigtas un stāsies spēkā jaunie Savienības tiesību akti dzīvnieku veselības jomā, un tas paredzams 2021. gadā.

(14)

Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā ir iekļauti septiņi Īrijas teritorijas iecirkņi, kuros ir apstiprināta OsHV-1 μVar uzraudzības programma. Īrija ir nesen informējusi Komisiju, ka OsHV-1 μVar konstatēts Gweebara Bay (2. iecirknis) un Kenmare Bay (7. iecirknis). Tāpēc minētie divi iecirkņi no III pielikumā norādītajām zonām būtu jāsvītro.

(15)

Īrija turklāt ir iesniegusi deklarāciju par to, ka attiecībā uz OsHV-1 μVar no slimības brīvi ir atlikušie pieci iecirkņi, kas norādīti Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā, un jauns A iecirknis: Tralee Bay Hatchery. Minētā deklarācija atbilst Direktīvas 2006/88/EK prasībai par slimības neskartas teritorijas [teritorijas slimībbrīvuma] pasludināšanu. Attiecīgi par brīviem no OsHV-1 μVar būtu jāuzskata šādi Īrijas teritorijas iecirkņi: 1. iecirknis (Sheephaven Bay), 3. iecirknis (Killala Bay, Broadhaven Bay un Blacksod Bay), 4. iecirknis (Streamstown Bay), 5. iecirknis (Bertraghboy Bay un Galway Bay), 6. iecirknis (Poulnashaary Bay) un A iecirknis (Tralee Bay Hatchery), tāpēc tie būtu jāiekļauj Lēmuma 2010/221/ES I pielikumā.

(16)

Īrijas deklarācija liecina, ka visi pieci atlikušie iecirkņi, kas iekļauti Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā, ir brīvi no slimībām, tāpēc minētajā pielikumā norādītā OsHV-1 μVar uzraudzības programma slimībbrīvuma apliecināšanai vairs nav piemērojama attiecībā uz sarakstā iekļautajiem Īrijas iecirkņiem. Tāpēc ieraksts par Īriju III pielikumā būtu jāsvītro.

(17)

Lēmuma 2010/221/ES 3. panta 2. punkts nosaka, ka dažus Direktīvas 2006/88/EK 43. pantā paredzētos valsts pasākumus ir atļauts piemērot tikai līdz 2015. gada 31. decembrim. Lai novērstu traucējumus minēto pasākumu piemērošanā, ierosinātie grozījumi būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumam,