(2)

Reģistrācija attiecas uz ražojumu (“attiecīgais ražojums”), kas ir plakani dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, izņemot:

ar izcelsmi Ķīnā un Krievijā (“attiecīgās valstis”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodu(-iem) ex 7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , ex 7209 18 99 , ex 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7211 23 30 , ex 7211 23 80 , ex 7211 29 00 , 7225 50 80 , 7226 92 00 . Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(3)

Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 12. novembrī iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja noteikt, ka uz attiecīgā ražojuma importu attiecina reģistrāciju, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus.

(4)

Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam varētu piemērot pasākumus. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(5)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka reģistrācija esot pamatota, jo attiecīgā ražojuma tirdzniecība joprojām notiek par dempinga cenām, un ka importētāji ir bijuši labi informēti par dempinga praksi, kas īstenota ilgāku laikposmu un radījusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka Krievijas un Ķīnas imports radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka šāda importa apjoms esot ievērojami palielinājies pat pēc izmeklēšanas perioda beigām, un tas varētu būtiski mazināt antidempinga maksājuma koriģējošo ietekmi, ja šāds maksājums tiktu piemērots.

(6)

Komisija uzskata, ka importētāji zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina tas, ka eksportētāji īsteno dempinga praksi. Šajā sakarā sūdzībā bija ietverti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, un tie tika izklāstīti paziņojumā par šīs procedūras sākšanu (3). Sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā aprēķinātās dempinga starpības bija šādas: 28 % Ķīnas importam un līdz 20–25 % Krievijas importam. Ņemot vērā iespējamo dempinga apjomu, ir pamatoti uzskatīt, ka importētāji zinājuši vai viņiem būtu bijis jāzina, kāda ir situācija.

(7)

Attiecībā uz Ķīnu sūdzības iesniedzējs, izmantojot Kanādu par analogo valsti, iesniedza sūdzības pierādījumus par normālo vērtību, kas balstīta uz Kanādas ražotāja cenu noteikšanas informāciju. Attiecībā uz Krieviju sūdzības iesniedzējs sniedza pierādījumus par salikto normālo vērtību (aplēstās ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa). Pierādījumi par dempingu balstīti uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Ķīnas eksporta cenu noteica, pamatojoties uz deviņiem rēķiniem, kas izrakstīti par Ķīnas eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību, savukārt Krievijas eksporta cenu noteica, izmantojot Eurostat datus.

(8)

Turklāt sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā un reģistrācijas pieprasījumā ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, publicējot paziņojumus presei, kuros aprakstīta Ķīnas un Krievijas eksportētāju dempinga prakse, un šos pierādījumus importētāji pirmšķietami nevarēja neievērot vai tos nebūtu vajadzējis neievērot.

(9)

Kopš procedūras sākšanas 2015. gada maijā, salīdzinot attiecīgo valstu importa apjomus laikposmā no 2014. gada maija līdz 2014. gada septembrim ar to pašu laikposmu 2015. gadā (t. i., pēc procedūras sākšanas), novērots vēl lielāks importa apjomu pieaugums: par aptuveni 33 % Ķīnai un 45 % Krievijai. Reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs arī salīdzināja Ķīnas un Krievijas izcelsmes kopējos attiecīgā ražojuma importa apjomus laikposmā no 2014. gada janvāra līdz 2014. gada septembrim ar laikposmu no 2015. gada janvāra līdz 2015. gada septembrim. No šā salīdzinājuma izriet, ka importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm ir pieaudzis par 24 %. Tas liecina, ka Krievijas un Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports 2015. gada pirmajā pusē un vēl jo vairāk pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas ir būtiski pieaudzis.

(10)

Sūdzībā un reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs arī iekļāva pirmšķietamus pierādījumus par attiecīgo valstu importa pārdošanas cenu lejupvērsto tendenci. Saskaņā ar sūdzību no 2010. gada līdz 2014. gada septembrim Ķīnas vidējā pārdošanas cena Savienībā samazinājās par 16 %, savukārt Krievijas – par 7 %. Reģistrācijas pieprasījumā tika salīdzinātas importa cenas laikposmā no 2011. gada līdz 2015. gada pirmajai pusei, un šis salīdzinājums liecināja par to, ka Ķīnas vidējā importa cena ir samazinājusies par 21 % un Krievijas – par 26 %. Kopumā un ņemot vērā sūdzībā norādītās dempinga starpības, šajā izmeklēšanas posmā tas pietiekami pierāda, ka Ķīnas un Krievijas eksportētāji īsteno dempinga praksi. Attiecībā uz importa cenām pēc 2015. gada maijā sāktās pārskatīšanas, balstoties uz Eurostat 2015. gada septembra datiem, abām attiecīgajām valstīm tika novērots samazinājums vēl par 5 %.

(11)

Turklāt sūdzībā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par to, ka tiek izraisīts kaitējums, un izmeklēšanas satvarā sniegtajos apsvērumos, tostarp reģistrācijas pieprasījumā, ir pierādījumi par to, ka minētais importa pieaugums par arvien mazākām cenām izraisīs papildu kaitējumu. Laika aspekts, importa apjoma par dempinga cenām pieaugums un citi apstākļi (piemēram, lielais jaudas pārpalikums Ķīnā un Ķīnas un Krievijas cenu noteikšanas prakse) varētu nopietni apdraudēt galīgo antidempinga maksājumu koriģējošo ietekmi, ja vien šādus maksājumus nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku. Turklāt, ņemot vērā pašreizējās procedūras sākšanu un Krievijas un Ķīnas importa cenu un apjomu tendences saistībā ar to, ir pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms pirms iespējamas pagaidu pasākumu pieņemšanas var vēl vairāk palielināties un importētāji var strauji veidot krājumus.

(12)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu attiecinātu reģistrāciju.

(13)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(14)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka uz attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus par reģistrēto importu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu varētu iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(15)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā lēš, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība Ķīnai ir aptuveni 28 % un mērķa cenu samazinājuma starpība – 19–22 %. Sūdzības iesniedzējs lēš, ka attiecīgajam ražojumam vidējā dempinga starpība Krievijai ir aptuveni 15–20 %. Attiecīgajam ražojumam mērķa cenu samazinājuma starpība Krievijai ir 23–27 %. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa Ķīnai ir noteikta cenu samazinājuma starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 19–22 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa Krievijai ir noteikta vidējās dempinga starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 15–20 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

(16)

Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (4),