10.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/15

(1)

Šīs regulas mērķis ir noteikt, kādu pārkāpumu gadījumā dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai. Lai Komisija varētu izpildīt savus uzdevumus saistībā ar Savienības finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši, lai ļautu Komisijai veikt riska analīzi, būtu arī jānosaka, kāda informācija ir jāsniedz.

(2)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā tādā pašā veidā neatkarīgi no fonda, ko izmanto, lai sasniegtu mērķus, kā dēļ tas ir izveidots. Šajā nolūkā ar Regulu (ES) Nr. 514/2014, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1303/2013 (2), (ES) Nr. 1306/2013 (3) un (ES) Nr. 223/2014 (4) pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus par ziņošanu par pārkāpumiem. Lai nodrošinātu vienādu noteikumu piemērošanu visiem fondiem, uz kuriem attiecas minētās regulas, ir nepieciešams, lai šajā regulā būtu ietverti tādi paši noteikumi kā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/1970 (5), (ES) 2015/1971 (6) un (ES) 2015/1972 (7).

(3)

Šajā regulā lietotajai “pārkāpuma' definīcijai būtu jābūt Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (8) 1. panta 2. punktā lietotajai. Minētās definīcijas mērķiem,” ekonomikas dalībniekam' būtu jābūt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai citai struktūrai, kas piedalās fonda sniegtās palīdzības īstenošanā, izņemot dalībvalsti, kas īsteno valsts varu.

(4)

Lai nodrošinātu ziņošanas prasību saskaņotu piemērošanu visās ir nepieciešams definēt jēdzienu “aizdomas par krāpšanu”, ņemot vērā krāpšanas jēdziena definīciju, kas sniegta Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (9) K3. pantu, un jēdzienu “pirmā administratīvā vai tiesas konstatācija”.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 nosaka ziņošanas slieksni, līdz kuram par pārkāpumiem Komisijai nav jāziņo, un gadījumus, attiecībā uz kuriem nav nepieciešams ziņot. Lai vienkāršotu un saskaņotu noteikumus un panāktu līdzsvaru starp administratīvo slogu dalībvalstīm un kopīgām interesēm, sniedzot precīzus datus, lai veiktu analīzi Savienības cīņas pret krāpšanu ietvaros, ir nepieciešams piemērot tādu pašu ziņošanas slieksni un tādas pašas atkāpes attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem kā Regulās (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 514/2014.

(6)

Lai nodrošinātu konsekventu ziņošanu, ir nepieciešams izklāstīt kritērijus, lai noteiktu, kad par pārkāpumiem sākotnēji jāziņo, un datus, kas jānorāda šādā sākotnējā ziņojumā.

(7)

Lai Komisijai sniegtie dati būtu precīzi, ir nepieciešama ziņošana par turpmākiem pasākumiem. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai jaunākā informācija par jebkuru būtisku attīstību administratīvās un juridiskās procedūrās vai procedūrās, kas attiecas uz katru sākotnējo ziņojumu.

(8)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (11), Komisijai un dalībvalstīm attiecībā uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, būtu jānovērš neatļauta personas datu izpaušana vai piekļuve tiem. Turklāt, šajā regulā būtu skaidri jānorāda, kādos nolūkos Komisija un dalībvalstis minētos datus drīkst apstrādāt.

(9)

Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (ES) Nr. 514/2014, un tādējādi tām ir saistoša šī regula.

(10)

Dānijai nav saistoša ne Regula (ES) Nr. 514/2014, ne šī regula.

(11)

Tā kā maksājumi saistībā ar attiecīgajiem fondiem jau ir veikti, un varētu notikt pārkāpumi, šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro nekavējoties. Tādējādi šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

“aizdomas par krāpšanu” ir neatbilstība, kuras dēļ ierosina administratīvu vai tiesas procedūru valsts līmenī, lai konstatētu tīšu uzvedību, jo īpaši, krāpšanu, kā minēts Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Savienības Līguma K3. pantu, 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

“pirmā administratīvā vai tiesas konstatācija” ir kompetentas administratīvas vai tiesu iestādes veikts pirmais rakstiskais novērtējums, ar ko, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, secina, ka ir izdarīts pārkāpums, neskarot iespēju šo secinājumu vēlāk grozīt vai atcelt, ņemot vērā attiecīgās administratīvās vai tiesvedības procedūras norisi.

a)

kas ietekmē summu, kas pārsniedz EUR 10 000 no fondu ieguldījuma;

b)

par ko veikta pirmā administratīvā vai tiesas konstatācija.

a)

valsts programmas nosaukums un kopīgā identifikācijas koda (KIK) numurs un projekta atsauce;

b)

attiecīgās fiziskās un/vai juridiskās personas vai citas struktūras, kas piedalījās pārkāpuma izdarīšanā, identitāte un viņu loma pārkāpuma izdarīšanā, izņemot gadījumus, kad šai informācijai nav nozīmes pārkāpumu apkarošanā, ņemot vērā konkrētā pārkāpuma būtību;

c)

reģions vai teritorija, kur šis projekts veikts, izmantojot atbilstošu informāciju, piemēram, NUTS līmeni;

d)

pārkāptais vai pārkāptie noteikumi;

e)

datums, kad pirmoreiz saņemta informācija, kas izraisījusi aizdomas par notikušu pārkāpumu, un šādas informācijas avots;

f)

pārkāpuma izdarīšanā izmantotās darbības;

g)

attiecīgā gadījumā – vai darbība rada aizdomas par krāpšanu;

h)

pārkāpuma atklāšanas veids;

i)

attiecīgā gadījumā – iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis;

j)

laikposms vai datums, kurā izdarīts pārkāpums;

k)

datums, kad tika veikta pirmā administratīvā vai tiesas konstatācija par pārkāpumu;

l)

projekta izdevumu kopsumma, kas izteikta kā Savienības ieguldījums, valsts ieguldījums un privātais ieguldījums;

m)

pārkāpuma ietekmētā summa, kas izteikta kā Savienības un valsts ieguldījums;

n)

gadījumā, kad rodas aizdomas par krāpšanu, un ja saņēmējam nav veikts publiskā ieguldījuma maksājums, summa, kas tiktu nepamatoti izmaksāta, ja pārkāpums netiktu konstatēts, izteikta kā Savienības ieguldījums un valsts ieguldījums;

o)

nelikumīgo izdevumu būtība;

p)

attiecīgā gadījumā – maksājumu apturēšana un iespēja atgūt izmaksātās summas;

a)

gadījumos, ja neatbilstību veido vienīgi tas, ka projekts daļēji vai pilnībā nav izpildīts atbalsta saņēmēja bankrota dēļ;

b)

gadījumos, uz kuriem atbalsta saņēmējs brīvprātīgi norādījis atbildīgajai iestādei vai revīzijas iestādei, pirms kāda no iestādēm pati to konstatējusi – vai nu pirms, vai arī pēc publiskā ieguldījuma veikšanas;

c)

gadījumos, kurus atbildīgā iestāde vai revīzijas iestāde ir konstatējusi un koriģējusi pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas Komisijai iesniegtajā izdevumu pārskatā.

a)

vai sods ir administratīvs vai kriminālsods;

b)

vai sods tiek piemērots par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumu un sīkāka informācija par sankcijām;

c)

vai tikusi konstatēta krāpšana.