16.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/25

(1)

Piena un piena produktu pieprasījums pasaulē kopumā 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusē ir samazinājies, it īpaši saistībā ar eksporta samazināšanos uz Ķīnu, kas ir pasaulē lielākā piena produktu importētāja.

(2)

Visā 2014. un 2015. gadā samazinājās Savienības cūkgaļas tirgus. Pašmāju ražošanas apjoms Savienībā ir pieaudzis, bet plaukstošais eksports ir ievērojami krities Krievijas eksporta tirgus zaudējuma rezultātā. Cūkgaļas tirgus specifikas dēļ, un tādēļ, ka cūkkopības nozare būtiski kavējas ar pielāgošanos samazinātajam pieprasījumam pēc kaujamām cūkām, tirgū izveidojusies situācija ar kritisku pārpalikumu un nepārtrauktu spiedienu uz cenām, kas pārsniedz to, kāds parasti vērojams, periodiem cikliski atkārtojoties.

(3)

2015. gada 25. jūnijā Krievijas valdība paziņoja lēmumu uz vēl vienu gadu – līdz 2016. gada 6. augustam – pagarināt aizliegumu importēt lauksaimniecības produktus un pārtikas produktus, kuru izcelsme ir Savienībā.

(4)

Tādēļ piena un piena produktu un cūkgaļas nozares piedzīvo tirgus traucējumus, ko izraisa liela neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu.

(5)

Tā rezultātā piena un cūkgaļas cenas Savienībā ir vēl vairāk pazeminājušās, un šķiet, ka šīs krišanās radītais spiediens turpināsies, kļūstot nepanesams daudziem lauksaimniekiem, kuri saskaras ar naudas plūsmas un finanšu grūtībām. Vidējās piena iepirkuma cenas Savienībā 2015. gada jūlijā pazeminājās par 12 % salīdzinājumā ar vidējo cenu jūlijā no 2010. līdz 2014. gadam, un par 20 % tikai salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju. 2015. gada jūlijā cūku liemeņu cenas pazeminājās par 13 %, bet sivēnu cenas par 23 % salīdzinājumā ar vidējo cenu 2014. gada jūlijā. Turklāt cenas ir nokritušās līdz ļoti zemam līmenim, zemāk par pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju.

(6)

Turklāt pavasara un vasaras kultūraugu ražu vairākās dalībvalstīs negatīvi ietekmēja augstā temperatūra jūlijā un augustā un ļoti mazais nokrišņu daudzums. Liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas nozari smagi ietekmēja ražošanas izmaksu pieaugums lopbarības kultūraugu ražu un ganību trūkuma dēļ.

(7)

Tirgus intervences instrumenti valsts intervences un privātās uzglabāšanas veidā sviestam un sausajam vājpienam ir pieejami bez pārtraukuma kopš 2014. gada septembra. Lai gan minētie instrumenti ir mazinājuši negatīvo ietekmi uz cenu kritumu, tie nav novērsuši piena produktu cenu un svaigpiena cenu nepārtraukto pazemināšanos. Cūkgaļas privātā uzglabāšana ir stabilizējusi cūku cenas 2015. gada martā un aprīlī, bet nav veicinājusi cenu ievērojamu atgūšanos. Ņemot vērā cūkgaļas ražošanas ciklu, privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas atklāšana pašlaik pienācīgi neatrisinātu pašreizējos tirgus traucējumus. Līdzīgā kārtā tirgus instrumenti, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz citām lopkopības nozarēm, nav paredzēti, lai atvieglotu reģionāla mēroga ekonomiskas problēmas. Lai gan visi papildu tirgus intervences pasākumi, ko varētu paredzēt privātas uzglabāšanas atbalsta veidā, lai gan papildinātu mērķtiecīgu finansiālu palīdzību, tie neatrisinātu vajadzību pēc tūlītējas likviditātes lopkopības nozarēs, jo saimniecību mērogā tiem ir vidēja termiņa ietekme.

(8)

Tāpēc ir radusies situācija, kad pasākumi, kas ir izmantojami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, izrādās tirgus traucējuma novēršanai nepietiekami.

(9)

Lai nepieļautu situāciju, kad cenas turpina pazemināties un padziļinās tirgus traucējumi, ir svarīgi, ka mērķtiecīgs finansiāls atbalsts tiek adresēts tām Savienības lopkopības nozarēm, kuras ir lielā mērā skartas.

(10)

Tādēļ, lai lietderīgi un efektīvi risinātu esošo tirgus traucējumu un nepieļautu situāciju, kas izveidojas minētā traucējuma dēļ vai tādēļ, ka tas ietekmē tirgu, šādas situācijas turpināšanos vai tālāku pasliktināšanos, ir lietderīgi piešķirt atbalstu dalībvalstīm vienreizēju finanšu dotāciju veidā nolūkā atbalstīt lauksaimniekus lopkopības nozarēs, kuras piedzīvo cenu krasāko kritumu, kas ir tiešas sekas tam, ka Krievija pagarināja noteikto importa aizliegumu, kā arī sausumam, kurš ietekmēja lopbarības kultūraugus.

(11)

Katrai attiecīgajai dalībvalstij pieejamā finanšu dotācija būtu jāaprēķina, pamatojoties uz 2014./2015. gada piena kvotu un cūku populāciju valstī, un proporcionāli novērotajam piena iepirkuma un cūku liemeņu cenu pazeminājumam, atkarības pakāpei no Krievijas tirgus un sausuma ietekmei uz lopbarības kultūraugu ražošanu un cenu. Lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgu novirzīšanu tiem lauksaimniekiem, kurus tirgus traucējums skar visvairāk, ņemot vērā ierobežotos budžeta resursus, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāatļauj elastīga pieeja, lai tās varētu izplatīt šo valstij pieejamo summu, izmantojot visefektīvākos līdzekļus, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, cenu kritumu attiecīgajās nozarēs, vienlaikus nodrošinot, ka lopkopības nozaru lauksaimnieki ir mērķtiecīgā atbalsta galvenie labuma guvēji, un nepieļaujot tirgus un konkurences kropļošanu.

(12)

Tā kā katrai attiecīgajai dalībvalstij atvēlētā finanšu dotācija kompensēs tikai nelielu daļu no lopkopības nozaru lauksaimnieku faktiskajiem zaudējumiem, dalībvalstīm būtu jāļauj piešķirt papildu atbalstu šiem lauksaimniekiem ar tādiem pašiem objektivitātes, nediskriminācijas un konkurences nekropļošanas nosacījumiem.

(13)

Lai dotu tām iespēju izplatīt mērķtiecīgu finansiālu palīdzību, kas vajadzīga traucējuma novēršanai, dalībvalstīm būtu jāļauj to kumulēt ar citu atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(14)

Tā kā finanšu dotācija katrai attiecīgajai dalībvalstij ir izteikta euro, tad, lai nodrošinātu vienotu un vienlaicīgu piemērošanu, ir nepieciešams noteikt datumu Apvienotajai Karalistei, Bulgārijai, Čehijas Republikai, Dānijai, Horvātijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai un Zviedrijai piešķirtās summas konvertēšanai savas valsts valūtā. Tādēļ ir lietderīgi noteikt noteicošo dienu attiecībā uz maiņas kursu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2) 106. pantu. Ņemot vērā principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 106. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un minētās regulas 106. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus, noteicošajai dienai vajadzētu būt dienai, kad stājas spēkā šī regula.

(15)

Šajā regulā paredzētais atbalsts būtu jāpiešķir kā lauksaimniecības tirgu atbalsta pasākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(16)

Budžeta apsvērumu dēļ attiecīgajām dalībvalstīm radušies izdevumi saistībā ar atbalstu lopkopības nozaru lauksaimniekiem Savienībai būtu jāfinansē tikai tad, ja šādi maksājumi veikti noteiktā termiņā.

(17)

Lai nodrošinātu tām pieejamās summas pārredzamību, kā arī uzraudzību un pienācīgu pārvaldību, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par objektīviem kritērijiem, kas izmantoti, lai noteiktu metodes atbalsta piešķiršanai, un par noteikumiem, kas veikti, lai nepieļautu konkurences kropļošanu.

(18)

Lai nodrošinātu, ka lopkopības nozaru lauksaimnieki saņem atbalstu iespējami drīz, attiecīgajām dalībvalstīm jādod iespēja īstenot šo regulu nekavējoties. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

a)

nekavējoties un ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī – objektīvos kritērijus, kas izmantoti, lai noteiktu metodes mērķtiecīga atbalsta piešķiršanai, un pasākumus, kas veikti, lai nepieļautu konkurences kropļojumus;

b)

ne vēlāk kā 2016. gada 30. septembrī – izmaksātās kopsummas un saņēmēju skaitu un veidu.