(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1106/2013 noteica galīgo antidempinga maksājumu šādu nerūsējošā tērauda stiepļu importam Savienībā:

ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7223 00 19 un 7223 00 99 un kā izcelsme ir Indijā (“attiecīgais ražojums”).

(2)

Izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica galīgo antidempinga maksājumu, sadarbojās liels Indijas ražotāju eksportētāju skaits. Tā rezultātā Eiropas Komisija (“Komisija”) izveidoja izmeklējamo Indijas ražotāju eksportētāju izlasi.

(3)

Padome noteica individuālās maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam no 0 % līdz 12,5 % attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un vidējo svērto maksājuma likmi 5 % apmērā uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās un nav iekļauti izlasē, saraksts ir ietverts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 pielikumā. Šis pielikums tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1019 (3).

(4)

Padome noteica arī valsts mēroga maksājumu 12,5 % apmērā visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nebija pieteikušies vai nesadarbojās izmeklēšanā.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā paredzēts – ja kāds jauns Indijas ražotājs eksportētājs Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus, ka:

tad minētās regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, nosakot jaunajam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kuru piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, vidējo svērto maksājuma likmi 5 % apmērā.

(6)

Indijas uzņēmums Amar Precision Wire Products Pvt., Ltd. (“pieprasījuma iesniedzējs”) lūdza, lai tam tiktu noteikta maksājuma likme, kuru piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (“jauna ražotāja eksportētāja režīms” jeb “JRER”).

(7)

Lai noteiktu pieprasījuma iesniedzēja atbilstību JRER piešķiršanas kritērijiem, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā, tika veikta pārbaude.

(8)

Pieprasījuma iesniedzējiem tika nosūtīta anketa, lūdzot uzņēmumam sniegt pierādījumus par to, ka tas atbilst visiem iepriekš minētajiem kritērijiem, kas izklāstīti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst trim JRER piemērošanas kritērijiem. Tika veikts pārbaudes apmeklējums šāda uzņēmuma telpās:

(10)

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, lai apliecinātu, kas tas atbilst trim kritērijiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantā. Pieprasījuma iesniedzējs faktiski varēja pierādīt, ka:

tādēļ saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1106/2013 2. pantu tam var noteikt maksājuma likmi, ko piemēro uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, 5 %, un tas būtu jāiekļauj to Indijas ražotāju eksportētāju sarakstā, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(11)

Atbildot uz JRER anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzējs ir atzinis, ka tas sākotnējā izmeklēšanas periodā ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību, taču tas bija tikai viens darījums, kura ietvaros nelielā daudzumā ar gaisa satiksmi tika nosūtīti paraugi, kuru vērtība nepārsniedz EUR 500. Uz vietas pārbaudītie dokumenti (tostarp sarakste pirms un pēc sūtījuma) apstiprināja, ka darījums bija paraugu nosūtīšana. Tādējādi tiek secināts, ka šis darījums nav iemesls, lai noraidītu pieprasījuma iesniedzēja lūgumu piemērot JRER.

(12)

Komisija informēja pieprasījuma iesniedzēju un Savienības ražošanas nozari par iepriekš minētajiem konstatējumiem un deva iespēju sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(13)

Uz pieprasījuma iesniedzēju nepieciešams attiecināt jaunu Taric (Eiropas Savienības integrētais tarifs) papildu kodu (B121). Vienīgi tehniskās integrācijas vajadzībām datubāzē Taric ar šo regulu būtu jāgroza Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 861/2013 (4), to pašu Taric papildu kodu (B121) attiecinot uz pieprasījuma iesniedzēju.

(14)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu,