(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 (2) Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu amplitūdā no EUR 211,2 līdz EUR 237 par tonnu neto, importējot nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīnu gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko tajā laikā klasificēja ar KN kodiem ex 1516 20 98 (Taric kods 1516 20 98 20), ex 1518 00 91 (Taric kods 1518 00 91 20), ex 1518 00 99 (Taric kods 1518 00 99 20), ex 2710 19 41 (Taric kods 2710 19 41 20), 3824 90 91 , ex 3824 90 97 (Taric kods 3824 90 97 87) un kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”). Ar šo regulu noteiktie kompensācijas maksājumi, turpmāk saukti “spēkā esošie pasākumi”.

(2)

Pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011 (3) galīgo kompensācijas maksājumu, kurš noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, piemēroja arī tādam biodīzeļdegvielas importam Savienībā, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, izņemot importu, kuru ražojis uzņēmums BIOX Corporation, Oakville un Rothsay Biodiesel, Guelph, Ontārio, Kanāda. Ar to pašu regulu Padome galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, piemēroja arī tāda Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas maisījuma importam, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā.

(3)

Ārpus šīs procedūras darbības jomas biodīzeļdegvielas antidempinga pasākumi pašlaik ir spēkā attiecībā uz eksportu no Argentīnas un Indonēzijas (4).

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam spēkā esošo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 18. pantam.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2014. gada 9. aprīlī to Savienības ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas kopapjoma. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(6)

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (6) 15. panta 1. punktu, noteica, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, un 2014. gada 10. jūlijā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (7), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tajā pašā dienā Komisija sāka to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas bija spēkā attiecībā uz ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu (8). Tās ir paralēlas, bet atšķirīgas procedūras, uz kurām attiecas atsevišķas regulas.

(7)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 22. panta 1. punktu un 10. panta 7. punktu Komisija informēja Amerikas Savienoto Valstu valdību, ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu, un uzaicināja ASV valdību uz apspriedi, lai noskaidrotu situāciju saistībā ar pārskatīšanas pieprasījuma saturu un rastu savstarpēji saskaņotu risinājumu. ASV valdība pieņēma šo piedāvājumu apspriesties, un apspriede notika 2014. gada 3. jūlijā. Apspriedē nebija iespējams panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tomēr tika pienācīgi ņemtas vērā ASV valdības iestāžu iesniegtās piezīmes.

(8)

Izmeklēšana par subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam (“attiecīgais periods”).

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ASV un ASV iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu un vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Šajā pagaidu izlasē bija iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kas atradās septiņās dažādās dalībvalstīs un kas veidoja gandrīz 30 % no biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(13)

Viens uzņēmums, kas atradās Itālijā, lūdza to iekļaut izlasē. Tomēr minētais uzņēmums savu darbību sāka tikai 2013. gada beigās pēc tam, kad tas no cita pagaidu izlasē iekļauta Itālijas biodīzeļdegvielas ražotāja bija iegādājies biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Tā kā nebija pieejami vēsturiskie dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu būtiskās tendences attiecīgajā periodā, un ņemot vērā to, ka cits Itālijas uzņēmums jau bija iekļauts pagaidu izlasē, tika nolemts minēto uzņēmumu izlasē neiekļaut.

(14)

ASV Nacionālā biodīzeļdegvielas padome (“NBP”) norādīja, ka pagaidu izlase atšķiras no izlases, kas tika izveidota iepriekšējās izmeklēšanās par biodīzeļdegvielu, un norādīja uz diviem pagaidu izlasē neiekļautiem uzņēmumiem ar ievērojamu ražošanas un pārdošanas apjomu. Tomēr abi NBP norādītie uzņēmumi vai nu bija saistīti ar citu izlasē jau iekļautu uzņēmumu, kuram bija lielāks pārdošanas apjoms, vai arī to pārdošanas apjoms bija zemāks nekā kādam pagaidu izlasē iekļautajam uzņēmumam tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ, iekļaujot kādu no šiem diviem uzņēmumiem, netiktu mainīta pagaidu izlases reprezentativitāte. Tāpēc pagaidu izlase tika apstiprināta kā Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

(15)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ASV valdība apgalvoja, ka izlase, kas pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, nebūtu uzskatāma par tādu, kas ir reprezentatīva Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei kopumā, un ka mikroekonomiskos rādītājus būtu bijis jāanalizē uz plašāka pamata. ASV valdība norādīja uz PTO Apelācijas institūcijas konstatējumu lietā EC – Fasteners (“EK –savienotājelementi”), saskaņā ar ko 27 % izlase tika uzskatīta par mazu proporcionāli kopējam apjomam un tā būtu liela daļa tikai sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā.

(16)

Pretēji izmeklēšanai savienotājelementu lietā Komisija šajā izmeklēšanā definēja, ka Savienības ražošanas nozare ir visi ražotāji, nevis tikai atlasītie uzņēmumi (sk. 151. apsvērumu). Turklāt visi makroekonomiskie rādītāji tika vērtēti visai ražošanas nozarei, kamēr tikai daži mikroekonomiskie rādītāji tika analizēti atlasītajiem uzņēmumiem. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvokļa kopējā analīze pamatojās uz makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju izvērtējumu. Savienības ražošanas nozare jebkurā gadījumā ir uzskatāma par sadrumstalotu nozari, jo tā sastāv no vairāk nekā 200 ražotājiem visā Savienībā, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tādēļ Komisija secina, ka izlase, kura pārstāv 30 % Savienības ražošanas nozares, ir reprezentatīva, un apgalvojums tiek noraidīts.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Tikai daži nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(19)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ASV ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija aicināja ASV pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Komisijai atbildēja 27 ASV ražotāji, bet tikai deviņi no tiem sniedza eksporta un/vai iekšzemes pārdošanas apjoma datus, kas atlases vajadzībām pieprasīti paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā. Neviens no tiem nebija eksportējis uz Savienību PIP laikā. Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomu. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ASV iestādēm notika apspriedes par izlases veidošanu. Piezīmes netika iesniegtas.

(21)

Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem noteiktajā termiņā neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija 2014. gada 7. oktobrī informēja trīs izlasē iekļautos ražotāju eksportētājus par to, ka atbildes netika saņemtas.

(22)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs 2014. gada 10. oktobrī informēja Komisiju, ka tas bija izvēlējies neatbildēt uz anketas jautājumiem. Pārējie divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja dažādus termiņa pagarinājumus, kas tika piešķirti, taču pilnīgas atbildes netika saņemtas.

(23)

Komisija 2014. gada 10. novembrī trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nosūtīja vēstuli par nodomu piemērot pamatregulas 28. pantu. Arī ASV iestādes tika informētas par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 28. pantu. Termiņš piezīmju iesniegšanai par minēto vēstuli bija 2014. gada 21. novembris.

(24)

Līdz 2014. gada 21. novembrim divi izlasē iekļautie uzņēmumi neatsaucās vispār, bet trešais izlasē iekļautais uzņēmums paskaidroja, ka termiņš nav bijis pietiekams, lai tas varētu iesniegt atbildi.

(25)

Tādēļ Komisija secināja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Tā rezultātā Komisija nolēma piemērot pamatregulas 28. panta noteikumus, tādēļ apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(26)

Komisija atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no ASV iestādēm, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un četriem lietotājiem/tirgotājiem.

(27)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(28)

Pārbaudes vizītes tika veiktas šādu Amerikas Savienoto Valstu iestāžu telpās:

(29)

Pārbaudes vizītes tika veiktas šādu Savienības ražotāju telpās:

(30)

Komisija 2015. gada 3. jūnijā visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plānoja saglabāt spēkā esošos antisubsidēšanas pasākumus, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Komisija izvērtēja ieinteresēto personu piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP pieprasīja uzklausīšanu pie Uzklausīšanas amatpersonas tirdzniecības jautājumos, un tā tika nodrošināta.

(32)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums kā izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīnu gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielām”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk par 20 masas % tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“pārskatāmais ražojums”) un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 1516 20 98 , ex 1518 00 91 , ex 1518 00 99 , ex 2710 19 43 , ex 2710 19 46 , ex 2710 19 47 , ex 2710 20 11 , ex 2710 20 15 , ex 2710 20 17 , ex 3824 90 92 , ex 3826 00 10 un ex 3826 00 90 .

(33)

Biodīzeļdegviela ir degviela no atjaunojamām izejvielām, un transporta nozarē to izmanto dīzeļdzinējiem. Tomēr tradicionālie dzinēji nevar darboties ar tīru biodīzeļdegvielu, bet gan ar minerālās dīzeļdegvielas un ierobežota satura biodīzeļdegvielas maisījumu.

(34)

ASV ražotā biodīzeļdegviela galvenokārt ir “taukskābju metilesteris” (FAME), ko iegūst no virknes augu eļļu (sojas pupu eļļa, palmu eļļa, rapšu eļļa) un no izmantotas cepamās eļļas, dzīvnieku taukiem vai biomasas, kuri kalpo kā biodīzeļdegvielas izejvielas. Termins “esteris” attiecas uz augu eļļu transesterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu. Termins “metil-” attiecas uz metanolu – procesā visbiežāk izmantoto spirta veidu, lai gan ražošanas procesā var izmantot arī etanolu, tādējādi iegūstot “taukskābju etilesterus”.

(35)

Visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai neatkarīgi no ražošanā izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats izmantošanas mērķis. Izmeklētā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Raugoties no dīzeļdegvielas galalietotāja viedokļa, nav nozīmes tam, vai degvielas sūknī pieejamajā maisījumā ietilpst kāda konkrēta biodīzeļdegvielas izejviela.

(36)

Tāpat, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ASV iekšzemes tirgū pārdotajai biodīzeļdegvielai un eksportam pārdotajai ASV biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums. Līdzīgi arī biodīzeļdegvielai, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā ražojumam, kuru no ASV eksportē uz Savienību. Tāpēc pamatregulas 2. panta c) punkta izpratnē pašreizējās izmeklēšanas mērķiem tie ir līdzīgi ražojumi.

(37)

ASV valdība apgalvoja, ka no biomasas ražotā dīzeļdegviela (9) ir ražojumu kategorija, kas ir plašāka nekā pārskatāmais ražojums. Tomēr, kā izklāstīts regulā, ar kuru nosaka pagaidu kompensācijas maksājumus sākotnējā izmeklēšanā (10), visus biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumu veidus, tostarp no biomasas ražotu dīzeļdegvielu, uzskata par biodīzeļdegvielu un uz to attiecas tiesību aktu pakete par energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un alternatīvajām degvielām. Tas tādēļ, ka no biomasas ražotai biodīzeļdegvielai ir vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantojums kā biodīzeļdegvielai, kura ražota no citiem avotiem. Sākotnējās izmeklēšanas konstatējumu nav apstrīdējusi neviena ieinteresētā persona, un tas paliek spēkā šajā termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpēc Komisija noraidīja minēto ASV valdības apgalvojumu.

(38)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties vai atkārtoties. Atkārtošanās iespējamības jēdziens nozīmē to, ka subsīdijām nav jāpastāv procedūras sākumā vai brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par pasākumu saglabāšanu. Līdz ar to Komisija pārbaudīja arī to, vai pēc PIP varētu atkārtoties subsīdijas, kuru termiņš ir beidzies.

(39)

Komisija analizēja visas pārskatīšanas pieprasījumā norādītās subsīdiju shēmas un lūdza ASV iestādes sniegt informāciju par visām pārējām iespējamajām subsīdiju shēmām. Pamatojoties uz informāciju, ko ASV iestādes ietvērušas atbildē uz Komisijas anketas jautājumiem, Komisija analizēja šādas PIP laikā spēkā esošās subsīdiju shēmas:

(40)

Turpmāk minētās shēmas turpmāk netiks analizētas, jo, pamatojoties uz ASV iestāžu sniegto informāciju, minētās shēmas bija neaktīvas, izbeigušās pirms PIP vai nesniedza nekādas priekšrocības ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem PIP laikā.

(41)

Biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājiem, mazumtirgotājiem un galalietotājiem paredzētās nodokļu kredītu shēmas juridiskais pamats ir ASV Kodeksa 26. sadaļas 40.A, 6426. un 6427. punkts. Minētajos punktos paredzēti šādi biodīzeļdegvielas kredīti:

(42)

Mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts ir nodokļu kredīts, kas attiecas tikai uz mazajiem lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotājiem. Šī shēma ir sīki apskatīta 59. līdz 63. apsvērumā.

(43)

Lai atbilstu 41. apsvēruma i) punktā minētā biodīzeļdegvielas maisījuma kredīta kritērijiem, uzņēmumam ir jāveido biodīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas maisījums, ko pārdod kā degvielu vai pārdod izmantošanai kā degvielu.

(44)

Personai, kas pieprasa šo atvieglojumu, ir no biodīzeļdegvielas ražotāja vai importētāja jāsaņem sertifikāts, kurā norādīts konkrētais ražojums un biodīzeļdegvielas un lauksaimniecības biodīzeļdegvielas (11) procentuālais saturs tajā. Šis kredīts tiek piešķirts kā akcīzes nodokļa kredīts, vai, ja uzņēmuma akcīzes nodokļa saistības ir mazākas par kopējo akcīzes nodokļa kredītu, uzņēmums atlikušo kredītu var pieprasīt kā atmaksājamu ienākuma nodokļa kredītu. Atmaksājams ienākuma nodokļa kredīts ir pret nodokļu maksātāja ienākuma nodokļiem izsniegts kredīts vai tiešs maksājums. Tas ir atmaksājams, jo kredīta pārpalikumu nodokļu maksātājam var izmaksāt kā tiešu naudas maksājumu, ja kredīts ir lielāks par indivīda nodokļu saistībām.

(45)

Šīs regulas 41. apsvēruma ii) punktā minētais biodīzeļdegvielas kredīts ir neatmaksājams ienākuma nodokļa kredīts, kas paredzēts neatšķaidītas (tīras) biodīzeļdegvielas mazumtirgotājiem vai tiešajiem patērētājiem. Neatšķaidītas biodīzeļdegvielas kredīts ir pieejams tikai tām personām, kas galonu neatšķaidītas biodīzeļdegvielas iepilda transportlīdzekļa degvielas tvertnē vai izmanto kā degvielu. Jānorāda, ka šo kredītu var saņemt arī biodīzeļdegvielas ražotāji, kas ražo paši savu biodīzeļdegvielu. Līdz ar to, lai pieprasītu kredītu, biodīzeļdegvielas ražotājam ir jādarbojas vai nu kā mazumtirgotājam (kurš galonu biodīzeļdegvielas iepilda galalietotāja transportlīdzekļa degvielas tvertnē), vai kā galalietotājam (kurš, piemēram, biodīzeļdegvielu iepilda savu transportlīdzekļu degvielas tvertnēs).

(46)

Biodīzeļdegvielai, kas tiek jaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, var piemērot biodīzeļdegvielas maisījuma akcīzes nodokļa vai ienākuma nodokļa kredītu. PIP laikā visbiežāk izmantotais kredīts bija USD 1 par galonu visu veidu biodīzeļdegvielai, proti, iekļaujot lauksaimniecības biodīzeļdegvielu un no biomasas ražotu dīzeļdegvielu.

(47)

Galīgais nodokļa kredīts par degvielas maisījumu ir atkarīgs no biodīzeļdegvielas procentuālā satura tajā. Minimālā prasība, kas ir arī visbiežāk izmantotā prakse, ir 0,1 % minerālās dīzeļdegvielas pievienošana 99,9 % biodīzeļdegvielas (šo maisījuma ražojumu ASV apzīmē kā B99), jo tādējādi tiek nodrošināts, ka tiek iegūts maksimālais nodokļa kredīts. Biodīzeļdegvielas procentuālais saturs maisījuma ražojumā dod iespēju pretendēt uz nodokļu kredītu (piemēram, 100 galonu B99 degvielas satur 99,9 galonus biodīzeļdegvielas, un par to var saņemt nodokļu kredītu USD 99,90 apmērā). Biodīzeļdegvielas pārveidošana no tīra ražojuma (B100) par jauktu ražojumu (B99) ir vienkāršs process. Tīrai biodīzeļdegvielai pievieno 0,1 % minerālās dīzeļdegvielas, un tādējādi netiek veikta attiecīgā ražojuma būtiska pārveidošana. Tieši maisījuma izgatavošana nodrošina iespēju pretendēt uz kredītu.

(48)

Biodīzeļdegvielas ražotāji var pieprasīt šo atvieglojumu, ja tie paši izgatavo maisījumus. Ražotājam neatšķaidīta biodīzeļdegviela ir jāsamaisa ar minerālo dīzeļdegvielu. Tas, vai maisījuma biodīzeļdegviela ir paredzēta pārdošanai iekšzemes tirgū vai pārdošanai eksportā, neietekmē tiesības pieprasīt šo atvieglojumu.

(49)

Arī tie uzņēmumi, kas neražo, bet iepērk tīru biodīzeļdegvielu un izmanto to biodīzeļdegvielas maisījumiem, ir tiesīgi saņemt nodokļu kredītu. Šādiem uzņēmumiem no biodīzeļdegvielas ražotāja vai importētāja (un attiecīgā gadījumā no visiem tālākpārdošanas starpniekiem) ir jāsaņem sertifikāts, kurā ražotājs faktiski apliecina, ka nav pieprasījis nodokļu kredītu. Šāds sertifikāts ir nododams citām personām, un tas tā turētājam dod tiesības saņemt nodokļu kredītu USD 1 apmērā par katru neatšķaidītas biodīzeļdegvielas galonu.

(50)

Minēto atvieglojumu var pieprasīt vai nu kā pret akcīzes vai ienākuma nodokļa saistībām izsniegtu kredītu, vai kā tiešu naudas maksājumu. Atvieglojuma kopējā summa paliek tāda pati (USD 1 par galonu) neatkarīgi no tā, vai atvieglojumu pieprasa kā akcīzes nodokļa kredītu, ienākuma nodokļa kredītu, tiešu maksājumu nodokļu maksātājam vai kādu no iepriekš minētajām kombinācijām.

(51)

ASV Kodeksā paredzēts, ka biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu piešķir tikai tad, ja uzņēmums (maisījumu izgatavotājs), kas izgatavo biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumu, no biodīzeļdegvielas ražotāja saņem sertifikātu (“biodīzeļdegvielas sertifikāts”), kurā ražotājs inter alia apliecina biodīzeļdegvielas daudzumu, uz ko sertifikāts attiecas, un to, vai biodīzeļdegviela ir lauksaimniecības biodīzeļdegviela vai biodīzeļdegviela, kas nav lauksaimniecības biodīzeļdegviela. Ja uzņēmums, kas ražo biodīzeļdegvielu, to pēc tam samaisa ar minerālo dīzeļdegvielu un pieprasa nodokļu kredītu, šim uzņēmumam, lai tas varētu pieprasīt kredītu, biodīzeļdegvielas sertifikāts ir jāuzrāda kopā ar vajadzīgo dokumentāciju. Personai, kas saņem biodīzeļdegvielas sertifikātu un pēc tam biodīzeļdegvielu pārdod, nesaražojot biodīzeļdegvielas maisījumu, ir jāiesniedz pircējam biodīzeļdegvielas sertifikāts kopā ar “biodīzeļdegvielas tālākpārdevēja paziņojumu”. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums, kas izgatavo maisījumu un pieprasa nodokļu kredītu, biodīzeļdegvielas sertifikātu var saņemt tieši no biodīzeļdegvielas ražotāja vai netieši no biodīzeļdegvielas tālākpārdevēja. Tādējādi šis sertifikāts ir nododams citām personām, dodot tā turētājam tiesības pieprasīt nodokļu kredītu USD 1 apmērā par galonu biodīzeļdegvielas, ko pieprasītājs izmantojis kāda biodīzeļdegvielas maisījuma gatavošanai.

(52)

Pārskatīšanas periodā nekļuva pieejama nekāda jauna informācija, kas liktu apšaubīt sākotnējās izmeklēšanas secinājumu, ka visa biodīzeļdegviela tiek subsidēta ar šo nodokļu kredītu.

(53)

Attiecībā uz biodīzeļdegvielas kredītu jānorāda, ka atšķirībā no iepriekšējās izmeklēšanas, kad dominējošais kredīts bija USD 1 par galonu nejauktas (neatšķaidītas) biodīzeļdegvielas vai USD 0,50 par katru galonu citas nejauktas biodīzeļdegvielas, nejauktas biodīzeļdegvielas mazumtirgotājs (vai biodīzeļdegvielas ražotājs, kas darbojas kā mazumtirgotājs) vai galalietotājs tagad kā neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu var pieprasīt USD 1,00 par galonu nejauktas (neatšķaidītas) lauksaimniecības biodīzeļdegvielas vai cita veida biodīzeļdegvielas, kā arī no biomasas ražotas dīzeļdegvielas. Neatmaksājams vispārējās uzņēmējdarbības kredīts ir pret uzņēmuma ienākuma nodokli izsniegts kredīts. Tas ir neatmaksājams, jo gadījumā, ja uzņēmuma kredīti ir lielāki par tā nodokļu saistībām, kredīta pārpalikumu nevar izmaksāt uzņēmumam kā tiešu skaidras naudas maksājumu. Tomēr saskaņā ar ASV iestāžu sniegto informāciju uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu, kas piešķirts uz vienu gadu, var pārnest divus gadus atpakaļ un divdesmit gadus uz priekšu.

(54)

ASV iestādes atzina, ka daži biodīzeļdegvielas ražotāji, kas rīkojas kā mazumtirgotāji vai lietotāji, PIP laikā ir guvuši priekšrocības no šā kredīta, bet nevarēja precīzi izteikt skaitļos priekšrocības, ko tie saņēmuši minētajā laikā.

(55)

Biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts, kā arī biodīzeļdegvielas kredīts ir jāuzskata par fiskālo atvieglojumu neatkarīgi no tā, vai tas ir naudas maksājums (iespējams vienīgi attiecībā uz biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu) vai arī ar to kompensē nodokļu saistības (piemēro abiem nodokļu kredītiem).

(56)

Komisija uzskata, ka šīs shēmas ir subsīdija atbilstīgi pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktam un 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam, jo shēmas nodrošina Amerikas Savienoto Valstu valdības finansiālu ieguldījumu tiešu dotāciju veidā (naudas maksājumi iespējami tikai biodīzeļdegvielas maisījumu kredīta gadījumā) un nesaņemtus ieņēmumus, kuri citādā gadījumā būtu saņemami (nodokļu kompensācija) (piemēro abiem nodokļu kredītiem). Šie atvieglojumi sniedz priekšrocības uzņēmumiem, kas tos saņem.

(57)

Shēmas attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas darbojas biodīzeļdegvielas nozarē, un tāpēc ir uzskatāmas par īpašām pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamām.

(58)

Visbeidzot, tā kā biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu shēma paredz subsīdijas USD 1 par galonu visu veidu biodīzeļdegvielas, Komisija uzskata, ka minētā shēma ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem ir sniegusi ievērojamu subsīdiju summu un tādējādi bijusi vissvarīgākā shēma PIP laikā.

(59)

ASV Kodeksa 26. sadaļas 40.A punktā paredzēts arī mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts.

(60)

Šī shēma ir pieejama tikai mazajiem neatšķaidītas lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotājiem. Uz kredītu nevar pretendēt tie maisījumu jaucēji, maisījumu izgatavotāji vai tirgotāji, kuri iepērk biodīzeļdegvielu, bet to neražo. Mazs ražotājs ir ikviena persona, kuras ražošanas jauda nepārsniedz 60 miljonus galonu lauksaimniecības biodīzeļdegvielas gadā. Mazie lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāji var pieprasīt neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu USD 0,10 par katru saražotās lauksaimniecības biodīzeļdegvielas galonu. Ražotāja kvalificētais saražotais apjoms nedrīkst pārsniegt 15 miljonus galonu taksācijas gadā. Lai ražotājs varētu pieprasīt kredītu, lauksaimniecības biodīzeļdegviela jāizmanto kā degviela, jāpārdod izmantošanai kā degviela vai jāizmanto tādu biodīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas maisījumu izgatavošanai, ko izmanto kā degvielu vai pārdod izmantošanai kā degvielu. Tādējādi mazie lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāji šo shēmu var apvienot ar biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu shēmu un tādējādi kopā saņemt USD 1,10 par galonu. Turpretim lielie lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāji atbilst tikai biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu shēmas kritērijiem.

(61)

Pieprasījumus piešķirt neatmaksājamus vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītus iesniedz katru gadu, kad pieprasījuma iesniedzējs aizpilda savu ienākuma nodokļa deklarāciju. Ar kredītu par katru biodīzeļdegvielas galonu, ko pieprasījuma iesniedzējs saražojis attiecīgajā taksācijas gadā (nepārsniedzot 15 miljonus galonu), kompensē pieprasījuma iesniedzēja uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības. Ja pieprasījuma iesniedzēja nodokļu saistības ir mazākas par pieprasītā kredīta apjomu, atlikušo summu var pārcelt uz priekšu uz nākamajiem taksācijas gadiem.

(62)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība sniedz kā nesaņemtus ieņēmumus, kuri citādā gadījumā tiktu saņemti. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(63)

Minētā shēma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(64)

ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) Bioenerģijas programmu modernai biodegvielai (BPMB) reglamentē ar 2002. gada Fermu drošības un lauku ieguldījumu likuma (Farm Security and Rural Investment Act jeb 2002 Farm Bill) IX sadaļas 9005. iedaļu. Bija paredzēts, ka programmas termiņš beidzas 2012. gadā, bet tas tika pagarināts 2013. gadā un pēc tam 2014. gadā. Ar 2014. gada Lauksaimniecības likumu programma tika pagarināta vēl uz pieciem gadiem līdz 2018. gada beigām.

(65)

Minētā programma paredz tiešas dotācijas moderno biodegvielu ražotājiem, kuru parasti definē kā “degvielu, ko iegūst no biomasas, kas nav kukurūzas graudu ciete”. Minētā definīcija ietver no biomasas ražotu dīzeļdegvielu (12). No programmas līdzekļiem ne vairāk kā piecus procentus var sadalīt kritērijiem atbilstīgajiem ražotājiem, kuru pārstrādes jauda pārsniedz 150 000 000 galonu modernas biodegvielas gadā. Maisījumu izgatavotāji nav tiesīgi saņemt šīs programmas atbalstu.

(66)

Dalībnieki no valdības saņem tiešus maksājumus pēc tam, kad tie ir pieteikušies programmas atbalstam. Ražotājiem vispirms ir jāreģistrējas iestādē un jāparaksta līgums. Ražotājiem par katru fiskālā gada ceturksni ir jāiesniedz maksājumu pieteikumi, lai saņemtu maksājumu par attiecīgajā ceturksnī saražoto moderno biodegvielu. Maksājumus veic gan par faktisku ražošanas apjomu, gan par palielinātu ražošanas apjomu. Maksājumus par faktisko ražošanas apjomu aprēķina reizi ceturksnī, pamatojoties uz faktisko modernās biodegvielas apjomu, kas saražots katrā ceturksnī.

(67)

Maksājumus par palielinātu ražošanas apjomu veic, pamatojoties uz to kritērijiem atbilstīgās modernās biodegvielas daudzumu, kas saražots fiskālajā gadā un kas pārsniedz iepriekšējos fiskālajos gados saražoto daudzumu (kopš 2009. gada).

(68)

Pamatojoties uz ražošanas britu siltumvienības (BTU) (13) vērtību, finansējumu sadala starp visiem ražotājiem, kas pieteikušies. Finansējumu sadala vienmērīgi starp visiem ražotājiem atkarībā no BTU vērtības.

(69)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība sniedz kā tiešu dotāciju. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(70)

Minētā shēma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(71)

Programma pastāv kopš 2009. gada 1. janvāra un tika izveidota ar 2008. gada Pārtikas, saglabāšanas un enerģētikas likumu (Food, Conservation, and Energy Act). Pēc 2011. gada 1. janvāra programma tika pagarināta tāpat kā pārējās trīs iepriekš minētās shēmas (sīkāku informāciju skatīt 3.4.1. iedaļā). Ar 2014. gada 19. decembrī pieņemto likumu shēma ar atpakaļejošu spēku tika atjaunota uz visu 2014. gadu (14), bet uzņēmumi no šīs shēmas iegūto nodokļu kredītu var pārcelt uz nākamajiem 20 gadiem.

(72)

Minētā shēma paredz neatmaksājamu vispārējās uzņēmējdarbības ienākuma nodokļa kredītu USD 1,01 apmērā par galonu otrās paaudzes biodegvielas, ko izmanto kā degvielu vai pārdod izmantošanai kā degvielu. Kritērijiem atbilst cita starpā tādas biodegvielas ražotāji, ko iegūst no visu veidu lignocelulozes vai hemicelulozes vielas, kura ir atjaunojama vai atkārtoti pieejama, kā arī no aļģēm iegūtas degvielas ražotāji.

(73)

ASV iestādes neiesniedza sīki izstrādātus datus par PIP laikā sniegtajām priekšrocībām. Iestādes apgalvoja, ka tām informācija par 2013. gadā sniegtajām priekšrocībām būs zināma tikai 2015. gada oktobrī un par 2014. gadā sniegtajām priekšrocībām – 2016. gadā. Tomēr šķiet, ka shēma nav sniegusi priekšrocības otrās paaudzes degvielas kritērijiem atbilstīgas dīzeļdegvielas ražotājiem. Tas ir saistīts ar faktu, ka līdz šim šāda dīzeļdegviela, šķiet, nav ražota komerciālā mērogā un tirgū saražotais un pārdotais daudzums ir samērā neliels.

(74)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija neuzskatīja, ka šī shēma PIP laikā ir sniegusi priekšrocības biodīzeļdegvielas ražotājiem, un neanalizēja tās ietekmi uz iespējamo subsidēšanas turpināšanos un/vai atkārtošanos.

(75)

Šīs shēmas, ko pārvalda Floridas Lauksaimniecības un patērētāju pakalpojumu departaments (Department of Agriculture and Consumer services), juridiskais pamats ir Floridas statūtu 220.192. punkts.

(76)

Ar Atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju ieguldījuma nodokļa kredīta programmu visiem kritērijiem atbilstīgajiem subjektiem tiek sniegta ikgadēja uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide attiecībā uz visām kapitāla izmaksām, darbības un uzturēšanas izmaksām, kā arī pētniecības un izstrādes izmaksām, kas radušās laikā no 2012. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam un kas saistītas ar ieguldījumiem biodīzeļdegvielas, etanola un citas atjaunojamās degvielas ražošanā, uzglabāšanā un izplatīšanā Floridas štatā.

(77)

Departamentam pieteikumi nodokļa kredītam ir jāsaņem katra gada 1. novembrī vai pirms tam, un tie tiek pārskatīti atbilstīgi iesniegšanas secībai. Pieteikumos jāiekļauj apliecinoši dokumenti par visām attiecināmajām izmaksām. Pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz arī kopsavilkums, kurā raksturots, kā materiāli tiek izmantoti saistībā ar ieguldījumu biodīzeļdegvielas (B10–B100), etanola (E10–E100) vai cita veida atjaunojamās degvielas ražošanā, uzglabāšanā un izplatīšanā Floridā. Turklāt pieteikuma iesniedzējiem kopā ar aizpildītu pieteikumu ir jāiesniedz arī apraksts par projekta ekonomisko ietekmi Floridā.

(78)

Shēma piedāvā ikgadēju uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 75 % apmērā (līdz pat USD 1 miljonam uz vienu nodokļu maksātāju un USD 10 miljoniem štata fiskālajā gadā) attiecībā uz visām kapitāla izmaksām, darbības un uzturēšanas izmaksām un pētniecības un izstrādes izmaksām saistībā ar ieguldījumiem (cita starpā) biodīzeļdegvielas un citas atjaunojamās degvielas ražošanā, uzglabāšanā un izplatīšanā štatā. Kredīts ir apmērā līdz USD 1 miljonam uz vienu nodokļu maksātāju, un neizmantoto summu var pārnest un izmantot nākamajos nodokļu gados, sākot no 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim; pēc šā perioda kredīta pārnešanas termiņš beidzas, un tā vairs nav izmantojama.

(79)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Floridas štats sniedz kā nesaņemtus ieņēmumus, kuri citādā gadījumā tiktu saņemti. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(80)

Šī shēma attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu un cita veida degvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(81)

Šīs shēmas, ko pārvalda Aiovas Ieņēmumu departaments, juridiskais pamats ir Aiovas kodeksa 423.4. punkta 9. apakšpunkts.

(82)

Ražotājam jābūt biodīzeļdegvielas ražotājam, kas reģistrēts Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūrā saskaņā ar Federālo noteikumu kodeksa 40. sadaļas 79.4. punktu. Saskaņā ar Aiovas kodeksa 214.A.2. punktu biodīzeļdegviela ir jāizmanto ar biodīzeļdegvielu samaisītā degvielā. Minētajai biodīzeļdegvielai jābūt ražotai Aiovā.

(83)

Kritērijiem atbilstīgiem biodīzeļdegvielas ražotājiem ir jāiesniedz atmaksas pieprasījums, kurā norādīti dati par ceturkšņa laikā saražotās biodīzeļdegvielas galonu skaitu. Ieņēmumu departaments pārskata atmaksas prasījumu, un, ja tas tiek apstiprināts, katram biodīzeļdegvielas ražotājam izsniedz atmaksas čeku.

(84)

Atmaksas pieprasījumi tiek iesniegti katra gada aprīlī, jūlijā, oktobrī un janvārī, un atmaksas čeki tiek izsniegti katra gada maijā, augustā, novembrī un februārī.

(85)

Programma nodrošina atmaksu USD 0,03 apmērā par galonu biodīzeļdegvielas, kura ražota Aiovā (USD 0,03 par 2012. gadu, USD 0,025 par 2013. gadu un USD 0,02 par 2014.–2017. gadu). Atmaksa attiecas tikai uz pirmajiem 25 miljoniem galonu, kas saražoti katrā iekārtā.

(86)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Aiovas štats sniedz kā nesaņemtus ieņēmumus, kuri citādā gadījumā tiktu saņemti. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(87)

Šī shēma attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu un cita veida degvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(88)

Šīs shēmas, ko pārvalda Kanzasas Ieņēmumu departaments, juridiskais pamats ir Kanzasas anotēto statūtu 79. nodaļas 34. panta 155. punkts līdz 79. nodaļas 34. panta 159. punkts un Kanzasas administratīvo noteikumu 92. nodaļas 27. panta 1.–5. punkts. Shēmas termiņš beigsies 2016. gada 1. jūlijā.

(89)

Kanzasas kvalificēto biodīzeļdegvielas ražotāju atvieglojuma fonds tiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas reģistrēti Kanzasas štatā, sniedz tiešu dotāciju USD 0,30 apmērā par galonu. Atvieglojuma maksājumi ir atkarīgi no pieejamajiem līdzekļiem un nepieciešamības gadījumā tiek sadalīti proporcionāli.

(90)

Shēmai pēdējos gados ir trūcis finansējuma, un šajā posmā finansējums nav paredzēts līdz 2015. gada 1. jūlijam. Šī shēma nesaņēma finansējumu arī pēc 2014. gada 1. jūlija. Tomēr shēma PIP laikā sniedza priekšrocības vairākiem ASV ražotājiem. Turklāt nevar izslēgt iespēju, ka daļa no tiesību aktos paredzētās kopējās finansējuma summas (USD 875 000 ceturksnī) shēmai varētu tikt piešķirta pēc 2015. gada 1. jūlija.

(91)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Kanzasas štats sniedz kā tiešu dotāciju. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(92)

Šī shēma attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu un cita veida degvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(93)

Šīs shēmas, ko pārvalda Kentuki Ieņēmumu departaments, juridiskais pamats ir Kentuki pārskatīto statūtu 154. nodaļas 27. apakšnodaļa un Kentuki administratīvo noteikumu 307. sadaļas 1:040. nodaļa.

(94)

Visi biodīzeļdegvielas ražotāji, biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotāji vai atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāji, kas fiziski atrodas Kentuki, ir tiesīgi saņemt ražošanas nodokļa kredītu.

(95)

Kritērijiem atbilstīgam pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz Ieņēmumu departamentam pieteikums iepriekšējā kalendārā gada 15. janvārī vai pirms tam. Pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz pierādījumi, ka saražotā biodīzeļdegviela atbilst konkrētām specifikācijas prasībām.

(96)

Pieteikuma iesniedzējam, kas pieprasa nodokļa kredītu, departamenta izdotais kredīta sertifikāts ir jāpievieno nodokļu deklarācijai, uz kuras pamata tiek pieprasīts nodokļa kredīts.

(97)

Kredīta likme ir viens dolārs (USD 1) par vienu biodīzeļdegvielas galonu, ko saražojis biodīzeļdegvielas ražotājs, viens dolārs (USD 1) par vienu galonu biodīzeļdegvielas, kuru biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājs izmanto maisījumu izgatavošanas procesā, un viens dolārs (USD 1) par vienu galonu atjaunojamās dīzeļdegvielas (proti, no biomasas iegūtas dīzeļdegvielas), ko saražojis atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotājs, ja vien apstiprinātā kredīta kopējā summa attiecībā uz visiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, dīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājiem un atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotājiem nepārsniedz biodīzeļdegvielas un atjaunojamās dīzeļdegvielas nodokļa kredīta gada maksimālo robežvērtību.

(98)

Saskaņā ar Kentuki pārskatīto statūtu 141. nodaļas 422. apakšnodaļas 1. panta c) punktu kopējā gada maksimālā robežvērtība attiecībā uz biodīzeļdegvielas un atjaunojamās dīzeļdegvielas nodokļa kredītu 2013. un 2014. gadā bija USD 10 miljoni.

(99)

Ja apstiprinātā kredīta kopējā summa attiecībā uz visiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājiem un atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotājiem pārsniedz biodīzeļdegvielas un atjaunojamās dīzeļdegvielas nodokļa kredīta gada maksimālo robežvērtību, departaments kredīta summu, ko saņem katrs biodīzeļdegvielas ražotājs, biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājs un atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotājs, nosaka, biodīzeļdegvielas un atjaunojamās dīzeļdegvielas nodokļa kredīta gada maksimālo robežvērtību reizinot ar daļskaitli, kura skaitītājs ir attiecībā uz biodīzeļdegvielas ražotāju, biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotāju un atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāju apstiprinātā kredīta summa un kura saucējs ir attiecībā uz visiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājiem un atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotājiem apstiprinātā kopsumma.

(100)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu, ko Kentuki štats sniedz kā nesaņemtus ieņēmumus, kuri citādā gadījumā tiktu saņemti. Šis atvieglojums nodrošina labumu uzņēmumiem, kas to saņem.

(101)

Šī shēma attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas ražo biodīzeļdegvielu un cita veida degvielu, un tāpēc ir uzskatāma par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to par kompensējamu.

(102)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, galvenā shēma joprojām bija biodīzeļdegvielas maisījumu kredītu shēma. Minētā shēma bija spēkā PIP laikā, bet tās termiņš beidzās 2014. gada 31. decembrī. Turpmāk analizēta shēmas likumdošanas attīstība un tās atkārtotas ieviešanas iespējamība, kā arī biodīzeļdegvielas kredīts un mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa kredīts.

(103)

Trīs federālās shēmas (biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts, biodīzeļdegvielas kredīts un mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju kredīts) tika ieviestas ar 2004. gada Amerikas darbvietu radīšanas likumu (American Jobs Creation Act) (15) un stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. To termiņa bija jābeidzas 2008. gada 31. decembrī. Kopš tā laika to paredzētais beigu termiņš tika pagarināts četras reizes:

(104)

Līdz ar to visā pastāvēšanas laikā šīs trīs federālās shēmas ir ne tikai pastāvīgi atjaunotas, bet divos gadījumos (2013. un 2014. gadā) pat atjaunotas ar atpakaļejošu spēku 11 mēnešus pēc tam, kad to termiņš jau bija beidzies. Tādēļ kopš shēmu ieviešanas 2005. gadā līdz 2014. gada beigām, izmantojot shēmu vienkāršu pagarināšanu vai pagarināšanu ar atpakaļejošu spēku, minētās trīs federālās shēmas ir pastāvīgi bijušas pieejamas ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem.

(105)

Finansējums par 2014. gadu finansējuma saņēmējiem tiks izmaksāts tikai 2015. gada otrajā pusē (16), jo pieteikšanās termiņš programmai, kas tika ieviesta ar atpakaļejošu spēku, tika pagarināts līdz 2015. gada 8. augustam.

(106)

Komisija turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ uzskata, ka pastāv liela iespējamība, ka šīs trīs federālās shēmas tiks atjaunotas tuvākajā nākotnē, ar atpakaļejošu spēku ietverot arī periodu pēc 2014. gada 31. decembra.

(107)

Pirmkārt, pēdējie četri pagarinājumi, kā aprakstīts 3.4.1. iedaļā, liecina par iedibinātu praksi atjaunot shēmas.

(108)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apgalvoja, ka nav prakses atjaunot shēmas, jo pēdējie divi shēmas atjaunojumi attiecās uz pagātni, nevis uz nākotni. Pamatojoties uz to, NBP apgalvo – ja kāda prakse tiktu atkārtota 2015. gadā, iespējams, notiktu atjaunošana attiecībā uz 2015. gadu, nevis uz 2016. gadu. Tādēļ neesot iespējams ar pietiekamu iespējamības pakāpi paredzēt, ka 2016. gadā pārdotajai ASV ražotajai biodīzeļdegvielai tiks piemērots ieguvums, ko sniedz biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts.

(109)

NBP apgalvojumā ir kļūdaini fakti, un tas tādēļ būtu jānoraida. Tikai pēdējā shēmas atjaunošana attiecās vienīgi uz pagātni (2014. gadu), bet visas iepriekšējās atjaunošanas iekļāva arī periodus nākotnē. Piemēram, atjaunošana 2013. gada 2. janvārī ar atpakaļejošu spēku attiecās gan uz 2012. gadu, gan arī uz visu 2013. gadu. Līdzīgi arī pagarinājumi 2008. un 2010. gadā aptvēra attiecīgi 2009. un 2011. gadu. Tādējādi ir ne tikai prakse atjaunot shēmas ar atpakaļejošu spēku, bet arī visas iepriekšējās atjaunošanas, izņemot to, kas notika 2014. gadā, attiecās arī uz shēmas darbības periodiem nākotnē. Jebkurā gadījumā nav svarīgi, vai nākamā shēmas atjaunošana attieksies tikai uz 2015. gadu vai arī uz 2016. gadu. Līdz šim iepriekšējās atjaunošanas nozīmēja pastāvīgu subsidēšanu, un nekas nenorāda uz to, ka šāda tendence tiks pārtraukta. Tāpēc ir iespējams, ka uz 2016. gadu (un vairākiem nākamajiem gadiem) attieksies nākotnē veikti atjaunojumi ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā šādus elementus:

(110)

NBP arī iesniedza vairākus argumentus, lai pamatotu viedokli, ka trīs federālo shēmu atjaunošana būtu vienīgi iespējama, bet ne varbūtēja. Pirmkārt, tā atsaucās uz Starptautiskās Tīra transporta padomes (ICCT) deklarāciju, kurā tiekot norādīts, ka nekas neliecina, ka biodīzeļdegvielai joprojām nepieciešams nodokļu kredīts.

(111)

Otrkārt, NBP norādīja, ka nesenais 2014. gada Biodīzeļdegvielas nodokļu atvieglojumu reformas un paplašināšanas likums (t. s. “Likumprojekts 2021”), kurā ierosināts pagarināt biodīzeļdegvielas ienākuma un akcīzes nodokļa kredītu līdz 2017. gada 31. decembrim, Kongresā netika pieņemts. NBP apgalvoja, ka neesot sagaidāms, ka arī Pārstāvju palātā 2015. gadā tiktu ierosināti vai pieņemti tiesību akti, lai turpinātu biodīzeļdegvielas (maisījumu) kredītu.

(112)

Pirmais apgalvojums attiecas uz ICCT2014. gada 31. jūlija deklarāciju. Tomēr ASV iestādes neņēma vērā šo ieteikumu un tā paša gada beigās pagarināja shēmu. Tādēļ, izvērtējot shēmu atjaunošanas iespējamību nākotnē, ICCT deklarācijai būtu jāpievērš maza uzmanība.

(113)

Par otro apgalvojumu jānorāda, ka Likumprojekts S.2021 (17) netika pieņemts 2013.–2014. gada Kongresā un Pārstāvju palāta nodokļu stimulus nav pagarinājusi. Tomēr jauns likumprojekts tika iesniegts Kongresā 2015. gada 21. maijā, un tajā ierosināts pagarināt trīs minētās subsīdiju shēmas laikposmam no 2014. gada 31. decembra līdz 2016. gada 31. decembrim (18). Tādēļ nav taisnība, ka patlaban ASV likumdošanas sistēmā netiek apspriests neviens likumdošanas priekšlikums. Pat ja šis jaunais likums netiktu pieņemts, pieredze liecina, ka ASV likumdošanas sistēmā ir iespējams, ka likums tiek ierosināts un pieņemts tikai 18 dienās. Saskaņā ar informāciju, ko sniedza ASV valdība, 2014. gada Nodokļu pieauguma novēršanas likums tika iesniegts ASV pārstāvju palātā 2014. gada 1. decembrī, bet pēdējais solis likumdošanas procesā bija tikai 18 dienas vēlāk, kad prezidents B. Obama parakstīja šo likumu 2014. gada 19. decembrī. Turklāt, ņemot vērā to, ka ASV likumdošanas sistēmā šādus pagarinājumus var piemērot ar atpakaļejošu spēku, piemēram, atjaunošana 2013. gadā notika ar atpakaļejošu spēku, kas aptvēra arī 2012. gadu, jauna atjaunošana var notikt pat pēc 2015. gada.

(114)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apgalvoja arī, ka Komisijas novērtējums (sk. 107. apsvērumu) neatbilst tiesiskajām prasībām saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, kurā pēc NBP ieskata ir prasīts, lai Komisija pierādītu, ka kompensācijas maksājumu pārtraukšana izraisītu subsidēšanas atkārtošanos.

(115)

Pamatregulas 18. panta 1. punktā noteikts, ka ir jāpierāda subsidēšanas atkārtošanās iespējamība, kas obligāti nozīmē, ka subsidētais imports ES atsāksies, ja pasākumi tiks atcelti. Kā detalizēti analizēts turpmāk 3.5. iedaļā, Komisija konstatēja, ka ir iespējams, ka ASV biodīzeļdegvielas ražotāji lielā daudzumā atsāks eksportēt biodīzeļdegvielu par subsidētām cenām uz Savienības tirgu, ja pasākumi beigtos.

(116)

Otrkārt, ASV iekšzemes tirgū nav novērotas biodīzeļdegvielas cenu izmaiņas, kuras varētu saistīt ar shēmu iepriekšējām termiņa beigām vai to pašreizējām termiņa beigām pēc 2014. gada 31. decembra. Saskaņā NBP sniegtajiem datiem (19) biodīzeļdegvielas iekšzemes cenas samazinājās finanšu krīzes laikā, proti, 2008. gadā, palielinājās 2010. gada otrajā un trešajā ceturksnī un pēc tam saglabājās samērā stabilas līdz 2013. gada beigām. 2014. gada pirmajā pusē cenas samazinājās aptuveni par 30 %, lai gan bija paredzams, ka tās varētu palielināties, ja ražotāji prognozētu, ka shēmas netiks atjaunotas. Tas liecina par to, ka biodīzeļdegvielas ražotājiem un citiem tirgus dalībniekiem bija lielas cerības, ka shēmas nākotnē tiks atjaunotas ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā:

(117)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apgalvoja, ka biodīzeļdegvielas cenas svārstās atbilstīgi minerālās dīzeļdegvielas cenām un izejvielu izmaksām. NBP norādīja, ka no biodīzeļdegvielas cenu attīstības secinājumus par subsidēšanas atkārtošanās iespējamību var izdarīt tikai tad, ja tiek ņemta vērā izejvielu izmaksu un minerālās dīzeļdegvielas cenu ietekme.

(118)

Neatkarīgi no minerālās dīzeļdegvielas cenu un izejvielu cenu ietekmes uz biodīzeļdegvielas cenas svārstībām Komisija secina, ka subsīdijai, ko biodīzeļdegvielas ražotāji saņem par katru saražoto galonu biodīzeļdegvielas, būtu bijis ievērojami jāsamazina ražošanas izmaksas. Tas atspoguļojas arī biodīzeļdegvielas galīgās cenas noteikšanā. Tā kā ASV uzņēmumi nesadarbojās, nav iespējams noteikt precīzu subsīdijas ietekmi uz ražošanas izmaksām. Tomēr saskaņā ar Komisijas aprēķiniem viens dolārs (USD 1), ko saņem par katru saražotās biodīzeļdegvielas galonu, atbilst apmēram vienai trešdaļai no galīgās ASV biodīzeļdegvielas cenas iekšzemes tirgū PIP laikā. Tādēļ Komisija atkārto konstatējumu, ka biodīzeļdegvielas cenām būtu bijis jāpalielinās, ja ražotāji būtu paredzējuši, ka shēmas netiks atjaunotas. Tomēr ASV iekšzemes tirgū nav novērotas biodīzeļdegvielas cenu izmaiņas, kuras varētu saistīt ar shēmu iepriekšējām termiņa beigām vai to pašreizējām termiņa beigām pēc 2014. gada 31. decembra.

(119)

Treškārt, ASV biodīzeļdegvielas ražošanas nozare pastāvīgi guva labumu no trīs federālo shēmu piešķirtajām subsīdijām, turklāt finansējums nekad netika atcelts uz konkrētu laika posmu. Shēmai nekad netrūka finansējuma, un tās atbalsta saņēmēju loks un sniegto priekšrocību apjoms netika samazināts. Gluži pretēji, 2008. gadā (21) kredīts “USD 1 par galonu” tika attiecināts uz visiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, nevis tikai uz lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotājiem. Izrādījās, ka 2013. gadā finansējums salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga vairāk nekā divas reizes, savukārt 2014. gada pirmajā pusē tas bija lielāks nekā kopējais 2013. gada finansējums (22).

(120)

Ceturtkārt, ņemot vērā shēmu nozīmīgumu ASV biodīzeļdegvielas nozarei un visu tirgus dalībnieku cerības par shēmu pastāvēšanas turpināšanos, pat ja ASV nolemtu nākotnē atcelt shēmas, to nevarētu darīt, vienkārši ļaujot beigties shēmu termiņam. Gluži pretēji, pieejamais finansējums būtu pakāpeniski jāsamazina, proti, vairāku gadu laikā, un/vai atbalsttiesīgo saņēmēju skaits būtu jāierobežo. Pretējā gadījumā tas varētu radīt nopietnu kaitējumu ASV iekšzemes biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei, tādējādi izraisot ievērojamu darbvietu zudumu (šajā nozarē ir nodarbināti apmēram 60 000 cilvēku (23)), lielāku atkarību no dīzeļdegvielas importa un neatbilstību vides mērķiem, ko valdība bija noteikusi attiecībā uz biodīzeļdegvielas izmantošanu (24).

(121)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP apgalvoja – tam, ka pietiekams finansējums bijis pieejams agrāk un ka saņēmēju ieguvumi pagātnē nav samazināti, nav nozīmes, nosakot jau beigušās subsidēšanas programmas atjaunošanas iespējamību. Tāpat NBP apgalvoja – tas, ka ASV biodīzeļdegvielas ražošanas nozare nodarbina aptuveni 60 000 cilvēku, automātiski nenozīmē, ka subsīdiju programmas laika gaitā būtu jāatjauno vai jāsamazina. Visbeidzot, tas, ka 2. atjaunojamās degvielas standarts (“RFS-2”) pieprasa laikposmā starp 2011. un 2021. gadu izlietot vismaz 1 miljardu galonu dīzeļdegvielas uz biomasas bāzes ik gadu, nenozīmē, ka šis mērķis netiks sasniegts, ja subsīdiju programmas netiks atjaunotas.

(122)

Komisija secina, ka, ņemot vērā ievērojamo finansējumu, ko sniedz šīs trīs federālās shēmas, un visu tirgus dalībnieku gaidas, ka shēmas turpinās pastāvēt, ASV iestādēm būtu ļoti grūti vienkārši ļaut shēmām beigt darboties sakarā ar to termiņa beigām. Nodarbinātības līmenis ražošanas nozarē un vides un ekonomikas mērķi, kuru sasniegšanu nozare nodrošina, ir svarīgi rādītāji, kuri atspoguļo to, kas būtu apdraudēts, ja ASV biodīzeļdegvielas ražošanas nozare būtu spiesta samazināt ražošanas apjomu un jaudu, nesaņemot federālās subsīdijas vai saņemot tās mazākā apjomā. Turklāt saskaņā ar šo scenāriju tiktu apdraudēts arī vides mērķis (iekļauts RFS-2) līdz 2022. gadam izlietot vismaz 22 miljardus galonu modernās biodegvielas (25), kam atbilst arī biodīzeļdegviela.

(123)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pastāv liela iespējamība, ka biodīzeļdegvielas maisījumu kredīts, biodīzeļdegvielas kredīts un mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju kredīts tiks atjaunots ar atpakaļejošu spēku un nākotnē turpinās sniegt priekšrocības ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem. Minētās trīs federālās shēmas varētu ar atpakaļejošu spēku ietvert periodu pēc 2014. gada 31. decembra, kā tas ir noticis jau agrāk.

(124)

NBP arī apgalvoja – lai gan pamatregulas 18. panta 1. punkts attiecas uz subsidēšanas atkārtošanās iespējamību, kompensācijas maksājumus nevar saglabāt, ja subsīdiju programma ir atcelta, kad tiek pieņemti termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi, un kompensācijas maksājumus nevar īstenot, ja nav subsīdijas, ko neitralizēt, lai novērstu kaitējuma rašanos. Citādi tas būtu pretrunā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu un 17. pantu, kā arī ar Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 19. pantu. Tāpat NBP apgalvoja, ka šo noteikumu saskaņota interpretācija nosaka, ka maksājumus var saglabāt tikai tad, ja subsīdiju programma joprojām ir spēkā, bet netiek piešķirti ieguvumi atbilstīgi programmai.

(125)

Šis apgalvojums būtu jānoraida. Pamatregulas 18. pants neliek Komisijai, lai lemtu par pasākumu pagarināšanu, obligāti konstatēt, ka subsidēšana tiešām notiek. Pamatregulas 18. pants drīzāk paredz, ka, lai arī pasākumi ir spēkā, subsidēšana var nenotikt, un tādējādi dod iespēju konstatēt “subsidēšanas atkārtošanās iespējamību”. Tādējādi subsīdiju shēmas spēkā esība pasākumu pagarināšanas brīdī nav absolūta prasība, kas noteikta pamatregulas 18. pantā.

(126)

Turklāt pēc konteksta redzams, ka pamatregulas 15. panta 1. punkta trešais teikums nav piemērojams termiņbeigu pārskatīšanām. Pamatregulas 15. pantā kopumā paredzēti nosacījumi, lai piemērotu galīgos pasākumus 10. panta izmeklēšanās (proti, jaunās izmeklēšanās). Daudzi tās noteikumi nav piemērojami termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanām, kas uzsāktas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Piemēram, 15. panta 1. punkta piektajā daļā ir noteikts, ka “kompensācijas maksājuma apmērs nepārsniedz konstatēto kompensējamo subsīdiju apjomu.” Šis punkts acīmredzami nav piemērojams termiņbeigu pārskatīšanām, jo saskaņā ar tās pašas regulas 22. panta 3. punktu, veicot termiņbeigu pārskatīšanu, pasākumi var tikt tikai atcelti vai saglabāti, un tādējādi nevar noteikt kompensācijas maksājuma apjomu.

(127)

Līdzīgs formulējums ir Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 19. pantā, kurā arī skaidri noteikti nosacījumi, lai piemērotu galīgos pasākumus jaunā izmeklēšanā.

(128)

To pašu iemeslu dēļ, kuri izklāstīti 125.–127. apsvērumā, Komisija uzskata, ka pamatregulas 17. pants nav piemērojams termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanām, kas uzsāktas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(129)

Visbeidzot, pamatregulas 18. panta mērķis ir veikt uz nākotni vērstu analīzi par iespējamo subsidēšanas un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Tas norāda uz zināmu iespējamību un atšķir pamatregulas 18. pantu no tās 15. panta 1. punkta un 17. panta, kuru mērķis ir ņemt vērā pārmaiņas apstākļos, kas jau ir notikušas.

(130)

Tāpēc, pamatojoties uz 18. panta formulējumu, kontekstu un mērķiem, Komisija uzskata, ka pamatregulas 15. un 17. pants neattiecas uz termiņbeigu pārskatīšanām.

(131)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija noraida NBP apgalvojumus.

(132)

PIP laikā bija spēkā visas iepriekš analizētās subsīdiju shēmas, uz kuru pamata tika piešķirtas subsīdijas.

(133)

Vairākas nelielas shēmas joprojām ir spēkā, piemēram, bioenerģijas programma modernai biodegvielai un štatu subsīdiju shēmas, turklāt nepastāv norādes, ka šīs shēmas beigsies tuvākajā nākotnē.

(134)

Tādēļ attiecībā uz spēkā esošajām shēmām Komisija uzskata, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos.

(135)

Komisija arī pārbaudīja, vai subsidētais eksports no ASV uz Savienību būtu ievērojams, ja pasākumi tiktu izbeigti. 20. apsvērumā minēto izlasē iekļauto ražotāju sadarbības trūkuma dēļ nebija iespējams veikt analīzi, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko snieguši ASV ražotāji. Tāpēc Komisija izmantoja šādus informācijas avotus: dažu ASV biodīzeļdegvielas ražotāju sākumposmā iesniegtie dati, atbildot uz anketas jautājumiem atlases nolūkos, Eurostat dati, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzēja turpmāk sniegtā informācija, ASV Nacionālās Biodīzeļdegvielas padomes (NBP) dati, ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes (EIP), ASV Enerģētikas ministrijas un ASV Starptautiskās Tirdzniecības komisijas tīmekļa vietnes.

(136)

Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti no EIP, ASV biodīzeļdegvielas ražotāju jauda PIP laikā bija 7 128 000 tonnu. Šis apjoms ir ļoti tuvu apjomam, ko NDP norādīja, pamatojoties uz informāciju, kuru tās locekļi bija iesnieguši Vides aizsardzības aģentūrai (VAA), proti, 6 963 000 tonnu.

(137)

ASV biodīzeļdegvielas faktiskais ražošanas apjoms PIP laikā bija 4 450 000 tonnu (EIP dati), kas atbilst jaudas izmantojumam 62,4 % apmērā un neizmantotajai jaudai 37,6 % apmērā, proti, 2 678 000 tonnu. Šī neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu izbeigti. ASV ražotāji var viegli palielināt savu ražošanas apjomu un eksportu uz ES, jo jaudas izmantošanas līmeņa pieaugums rada saimniecisko labumu un samazinās vienības ražošanas izmaksas. Ja Savienības tirgū tiktu atbrīvota ASV neizmantotā jauda, tai būtu nozīmīga ietekme, jo tā sasniedz gandrīz 22 % no patēriņa Savienībā PIP laikā.

(138)

Šajā sakarībā NBP iesniedza vairākas piezīmes. Pirmkārt, NBP norādīja, ka ASV reālā ražošanas jauda esot mazāka, nekā uzskata Komisija. Saskaņā ar NBP vairākas rūpnīcas ASV ir reģistrētas, taču faktiski nav aktīvas, un tāpēc reālā ražošanas jauda ir 5 409 000 tonnu. Turklāt NBP ziņoja, ka PIP laikā biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms esot bijis lielāks, proti, 5 084 000 tonnu. Līdz ar to NBP apgalvoja, ka jaudas izmantojums ir ap 94 % un ka ir maz neizmantotās jaudas, ko varētu izmantot eksportam uz ES, ja pasākumi tiktu atcelti.

(139)

Tomēr šis apgalvojums nav pieņemams. NBP sniegtie dati neatbilst oficiāli pieejamajiem datiem. ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem EIP katru mēnesi ir jāiesniedz veidlapa (EIA-22M, mēneša biodīzeļdegvielas ražošanas apsekojums), cita starpā norādot datus par gada ražošanas jaudu un darbības stāvokli, piemēram, aktīva, pagaidām neaktīva vai pastāvīgi izbeigta darbība. Kopš 2013. gada janvāra reģistrētā jauda nedaudz atšķīrās no viena mēneša uz otru, bet kopumā bija diezgan stabila.

(140)

Turklāt ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem EPA ik gadu ir jāiesniedz (cita starpā) informācija par atjaunojamās degvielas, ko paredzēts ražot vai importēt, veidu vai veidiem un par esošo un plānoto ražošanas jaudu.

(141)

Līdz ar to informācija par reģistrēto jaudu, ko ASV biodīzeļdegvielas ražotāji ir deklarējuši, tiek regulāri atjaunināta un tādēļ ir uzskatāma par precīzu avotu. Pat ja reģistrētā jauda pašlaik netiek izmantota vai ir dīkstāvē, tā ir jāņem vērā, lai aprēķinātu neizmantoto jaudu, kas ir pieejama ražošanas un eksporta palielināšanai.

(142)

Turklāt NBP norādītās ražošanas jaudas vērtības, kā tas atzīts iesniegtajos datos, jau neietvēra pastāvīgi slēgto rūpnīcu jaudu. Rūpnīcas, kas nav pastāvīgi slēgtas, pēc definīcijas var atsākt ražošanu, ja turpmākie tirgus apstākļi mainās (piemēram, atveras Savienības tirgus). Lai termiņbeigu pārskatīšanā veiktu “atkārtošanās iespējamības” pārbaudi, ir nepieciešama uz nākotni vērsta pieeja attiecībā uz to, kas nākotnē varētu notikt, ja pasākumi tiktu izbeigti, nevis vienkārša situācijas uzskaite PIP laikā.

(143)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas NBP norādīja, ka ražošanas jaudā nevajadzētu iekļaut dīkstāvē esošo jaudu, pat ja šī jauda nav paziņota ASV iestādēm kā likvidēta vai pastāvīgi slēgta.

(144)

Tomēr, ievērojot EIP instrukcijas, kuras citē NBP, “gada ražošanas jauda ir tāds biodīzeļdegvielas daudzums, ko rūpnīca var saražot kalendārajā gadā, ievērojot parasto pārtraukumu apkopes darbu veikšanai. Tā ietver dīkstāvē esošas rūpnīcas jaudu, kamēr rūpnīca netiek likvidēta vai pamesta” (26). No tā skaidri redzams, ka EIP kopējā ASV ražošanas jaudā ņem vērā visas iespējamās rūpnīcas, kas potenciāli varētu atsākt ražošanu. Tādējādi pretēji NBP argumentam rūpnīcas, kas nav likvidētas vai pastāvīgi slēgtas, var pēc definīcijas atsākt ražošanu, ja nākotnē mainās apstākļi. Tādēļ šī dīkstāvē esošā jauda ir jāuzskata par daļu no kopējās ASV biodīzeļdegvielas ražošanas jaudas.

(145)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pašreizējā reģistrētā jauda ir precīzs pamats, lai aprēķinātu ASV kopējo ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, un noraida NBP apgalvojumu.

(146)

Otrkārt, NBP arī apgalvoja, ka ASV biodīzeļdegvielas nozare nav izveidota ar mērķi darboties kā eksporta nozare, jo lielākā daļa ASV biodīzeļdegvielas iekārtu saražo mazāk nekā 15 000 000 galonu (55 000 metrisko tonnu) gadā. Kā tiek apgalvots, nebūtu ekonomiski izdevīgi uzkrāt vairākās nedēļās saražotu biodīzeļdegvielu vienam eksporta sūtījumam.

(147)

Komisija uzskata, ka šis apgalvojums ir jānoraida. ASV biodīzeļdegvielas nozare var eksportēt; pirms spēkā esošo pasākumu noteikšanas ASV ražotāji uz Savienības tirgu eksportēja ievērojamu biodīzeļdegvielas daudzumu – līdz pat 1 137 000 tonnu sākotnējās izmeklēšanas laikā (no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam). Tas liecina par to, ka ASV ražotājiem ir pietiekama ražošanas jauda, lai varētu eksportēt. Papildus tam ASV ražotāji, kuriem nav pietiekamas individuālās ražošanas jaudas sūtījumu veikšanai uz Savienību, turpinās apkalpot iekšzemes tirgu, turklāt tirgotāji var apvienot vairāku rūpnīcu izlaidi un to eksportēt.

(148)

Turklāt Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs, jo tas ir lielākais tirgus pasaulē un tajā attiecībā uz biodīzeļdegvielas patēriņu pastāv būtisks Savienības un valstu stimuls. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka cenu līmenis Savienībā, kas ir augstāks nekā citos trešo valstu tirgos, radīs stimulu ASV ražotājiem eksportēt uz Savienību, nevis uz citiem trešo valstu tirgiem.

(149)

Tāpēc Komisija secina, ka, ņemot vērā subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās iespējamību apvienojumā ar ASV biodīzeļdegvielas nozares lielo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcību, šķiet, ka ASV biodīzeļdegvielas ražotāji atsāks biodīzeļdegvielas eksportu par subsidētām cenām uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu izbeigti.

(150)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu Komisija secina, ka pastāv subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

(151)

Līdzīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izgatavoja aptuveni 200 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(152)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas periodā bija gandrīz 11 600 000 tonnu. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto informāciju un izmeklēšanas laikā no Savienības ražotājiem apkopotos datus. Kā norādīts 12.–14. apsvērumā, izlasē tika iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kas veidoja gandrīz 30 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(153)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas apjomu, no kā atņemts eksports un kam pieskaitīts imports no trešām valstīm. Importa un eksporta apjomi tika iegūti no Eurostat datiem.

(154)

Patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības biodīzeļdegvielas patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 11 %.

(156)

Biodīzeļdegvielas importa apjoms no ASV uz Savienību saskaņā ar Eurostat datiem kopš pasākumu noteikšanas 2009. gadā samazinājās gandrīz līdz nullei. Attiecīgās valsts izcelsmes imports Savienībā un tā tirgus daļa attīstījās šādi:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(157)

Tā kā ASV biodīzeļdegvielas ražotāji nesadarbojās, Komisijas dienesti izmantoja trīs informācijas avotus, lai noteiktu biodīzeļdegvielas ASV iekšzemes pārdošanas cenu PIP laikā: i) vairāku ASV biodīzeļdegvielas ražotāju sākumposmā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kas sākumposmā tika izsūtīti atlases nolūkā; ii) NDP sniegtā informācija, pamatojoties uz tirgus inspektora Jacobsen apkopoto informāciju; iii) pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, pamatojoties uz Naftas cenu informācijas dienesta (OPIS) apkopoto informāciju.

(158)

Dati no šiem trim avotiem ietver dažādu tirdzniecības līmeņu cenas un Incoterm noteikumus. Tomēr vērtības ir ļoti tuvas. Vidējās vērtības no šiem trim avotiem ir USD 1 196,93 par metrisko tonnu. Ar euro/dolāra vidējo maiņas kursu PIP laikā (EUR 1 = USD 1,356) šī summa atbilst ASV iekšzemes pārdošanas cenai EUR 883 par metrisko tonnu (27).

(159)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas imports Savienībā bija nenozīmīgs un nevarēja nodrošināt jēgpilnu pamatu, lai aprēķinātu starpību līdz Savienības ražošanas nozares cenai.

(160)

Tāpēc tika veikta analīze par tās biodīzeļdegvielas vidējo cenu, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, un ASV biodīzeļdegvielas vidējo eksporta cenu uz trešām valstīm PIP laikā. Komisija izmantoja ASV Starptautiskās Tirdzniecības komisijas datubāzi un ieguva PIP laikā veiktā biodīzeļdegvielas eksporta daudzumus un vērtības saskaņā ar HTS kodu 382600. Eksporta apjoms (metriskajās tonnās) uz visām valstīm (tostarp ES) sasniedza 567 018 tonnas. Vidējā vērtība par metrisko tonnu PIP laikā bija EUR 753,34.

3. tabula

ASV eksporta apjoms un eksporta cenas PIP laikā

(161)

PIP laikā ASV biodīzeļdegvielas vidējā eksporta cena uz visiem galamērķiem bija USD 1 021,52 (EUR 753,34) par vienu metrisko tonnu franko gar kuģa bortu. Lai aprēķinātu iespējamu un pamatotu eksporta cenu uz Savienību, šai cenai būtu jāpieskaita arī transporta un apdrošināšanas izmaksas, kā arī muitas nodoklis 6,5 % un pēcimportēšanas izmaksas. Saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem, tā rezultātā summa sasniegtu aptuveni EUR 100 par metrisko tonnu. No tā izriet, ka aplēstā eksporta cena uz Savienību būtu zemāka par Savienības cenām, jo Savienības ražotāju PIP laikā pārdotās biodīzeļdegvielas vidējā iekšzemes cena bija EUR 905 par metrisko tonnu (sk. 8. tabulu).

(162)

NBP apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā ir izmantojusi ASV eksporta cenas uz trešām valstīm, nevis augstāko eksporta cenu uz Kanādu, nosakot iespējamo Savienības eksporta cenu. Tā arī norāda, ka Komisija nav paskaidrojusi pamatojumu EUR 100 korekcijai, kas tika izdarīta aplēstajai eksporta cenai uz Savienību, un nav ņēmusi vērā pēcimportēšanas izmaksas un iespējamās cenu starpības sakarā ar dažādām izejvielām. Tādēļ analīze attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu ir kļūdaina.

(163)

Kā aprakstīts iepriekš, izmeklēšana apliecināja, ka ASV eksporta cenas ievērojami atšķiras atkarībā no galamērķa. Tādēļ, lai noteiktu samērīgu un iespējamu eksporta cenu uz Savienību, Komisija noteica šo cenu, pamatojoties uz vidējo cenu uz visiem eksporta galamērķiem. Augstākās eksporta cenas izmantošana, kā apgalvo NBP, nebūtu piemērota metode; tāpat piemērota nebūtu arī zemākās eksporta cenas izmantošana.

(164)

Attiecībā uz korekciju EUR 100 apmērā jānorāda, ka Komisijas aprēķinu pamatā bija pašas NBP sniegtā informācija. Konkrētāk, Komisija izmantoja NBP norādīto muitas nodokļu un transporta izmaksu summu (aptuveni EUR 94) un noapaļoja to līdz EUR 100, lai ņemtu vērā arī pēcimportēšanas izmaksas. Pēcimportēšanas izmaksu summa, ko norādīja NBP (2 % no CIF robežpiegādes vērtības jeb EUR 16,69) netika ņemta vērā, jo šī summa netika pamatota.

(165)

Attiecībā uz apgalvojumu par cenu starpību dažādu izejvielu dēļ Komisija atgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta korekcija, pamatojoties uz pārbaudītu ASV ražotāju un Savienības ražotāju datu salīdzinājumu. Tā kā šajā termiņbeigu pārskatīšanā ASV ražotāji nesadarbojās, Komisija vispirms jau nevarēja noteikt, vai korekcija būtu piemērojama. Otrkārt, pat ja tā būtu piemērojama, Komisija nevarēja noteikt tās līmeni. Apstākļi, kas bija spēkā sākotnējās izmeklēšanas laikā, ir mainījušies; jo īpaši izejvielu maisījums, no kā ASV un ES ražo biodīzeļdegvielu, vairs nav tāds pats. NBP pieprasīja korekciju 10 % apmērā, bet šo līmeni nepamatoja.

(166)

No minētā izriet, ka NBP apgalvojums par to, ka analīze attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu ir kļūdaina, ir jānoraida.

(167)

Citu trešo valstu izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(168)

Attiecīgajā periodā biodīzeļdegvielas importa apjoms no trešām valstīm, izņemot ASV, ir ievērojami samazinājies, ko atspoguļo līdzīgs tirgus daļas samazinājums. Importa apjoma samazināšanās no 2013. gada sakrīt ar antidempinga pasākumu noteikšanu biodīzeļdegvielas importam no Indonēzijas un Argentīnas. Arī vidējā cena tajā pašā periodā samazinājās par 15 %. Cenu tendence ir līdzīga Savienības ražošanas nozares cenu tendencei Savienības tirgū (8. tabulā), un galvenokārt to var izskaidrot ar izejvielu cenu samazinājumu. Lai gan cenu līmeņi ir aptuveni par 13 % zemāki nekā vidējā cena Savienībā, šī importa tirgus daļa ir maza un neatstāj būtisku ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(169)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu tika pārbaudīti visi attiecīgie ekonomiskie rādītāji, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(170)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija dati, kas saistīti ar visiem Savienības ražotājiem, un mikroekonomiskos rādītājus, kuru pamatā bija pārbaudīti dati no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(171)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(172)

Makroekonomiskie rādītāji ir: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(173)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(174)

Lai gan ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabila (+ 4 %), ražošanas apjomi no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ievērojami palielinājās. Šo pieaugumu daļēji var izskaidrot ar Savienības patēriņa apjoma pieaugumu tajā pašā periodā, kā arī ar antidempinga pasākumu noteikšanu biodīzeļdegvielas importam no Indonēzijas un Argentīnas, kam acīmredzami bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu.

(175)

Stabilā ražošanas jaudas un ražošanas apjoma pieauguma rezultātā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā palielinājās par 30 % un līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām bija 69 % apmērā.

(176)

NBP norāda, ka dažu uzņēmumu nekonfidenciālās atbildes uz anketas jautājumiem liecina par lielu jaudas izmantojumu – no 78 % līdz vismaz 93 %. Tādēļ zemāks vidējais jaudas izmantojums visai ražošanas nozarei ir saistāms ar strukturāliem faktoriem, nevis importu. Tāpēc jaudas izmantojums nebūtu jāizmanto par indikatoru, kas rāda, ka Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējas subsidēšanas.

(177)

Šis apgalvojums nav pieņemams. Jaudas izmantojums ir viens no daudzajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kurus Komisija izskata, analizējot Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā. Tas, ka dažiem atlasītajiem uzņēmumiem ir augstāks jaudas izmantojums, ir normāli, jo makroekonomiskie rādītāji pamatojas uz visas Savienības ražošanas nozares vidējo svērto rādītāju. Tas, ka daži biodīzeļdegvielas ražotāji Savienībā ir atguvušies ātrāk vai vairāk nekā citi, nepadara šo rādītāju par lieku Savienības ražošanas nozares kopējā stāvokļa analizēšanai, sevišķi sadrumstalotā ražošanas nozarē.

(178)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(179)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ir ievērojami palielinājies un atbilst tās ražošanas apjoma pieaugumam attiecīgajā periodā. Līdz ar to arī tās tirgus daļa Savienības tirgū ir pieaugusi no 76 % attiecīgā perioda sākumā līdz 89 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās. Pozitīvā pārdošanas apjoma un tirgus daļu attīstība liecina, ka pašreizējiem antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem ir bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(180)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 11 %, savukārt ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms palielinājās apmēram par 30 %. Arī jaudas izmantojums palielinājās aptuveni par 30 %, bet jauda saglabājās salīdzinoši nemainīga un tikai nedaudz palielinājās. Tajā pašā laikā attiecīgajā periodā ir palielinājusies nodarbinātība (7. tabula), savukārt ieguldījumu apjoms ir samazinājies (11. tabula). Kopumā var secināt, ka Savienības ražošanas nozare atrodas izaugsmes posmā.

(181)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(182)

Attiecīgā perioda sākumā nodarbināto skaits Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē saglabājās stabils, bet pēc tam no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tas palielinājās par 10 %. Šī tendence pilnībā saskan ar citu kaitējuma rādītāju tendencēm, piemēram, ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu, un norāda uz to, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik atgūstas no iepriekšējā dempinga un subsidēšanas.

(183)

Tā kā nodarbinātības pieaugums ir proporcionāli mazāks nekā biodīzeļdegvielas ražošanas apjoma pieaugums, attiecīgajā periodā ražīgums uz vienu nodarbināto uzlabojās attiecīgi gandrīz par 25 %, un tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare kļūst arvien efektīvāka.

(184)

Kā minēts 159. apsvērumā, biodīzeļdegvielas imports no ASV praktiski tika pārtraukts pēc kompensācijas maksājumu noteikšanas, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā subsidēta importa no ASV faktiski nebija. Tāpēc dempinga starpības lielumu nevar novērtēt. Tomēr kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka pret ASV vērstajiem pasākumiem un turpmākajiem pasākumiem, kas tika piemēroti importam no Argentīnas un Indonēzijas, ir bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, par kuru uzskata, ka tā atgūstas no iepriekšējā dempinga, lai gan joprojām ir nestabilā un neaizsargātā ekonomiskajā stāvoklī.

(185)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(186)

Attiecīgajā periodā vidējā pārdošanas cena Savienībā ir nepārtraukti samazinājusies, turklāt vienības ražošanas izmaksām ir bijusi līdzīga tendence. Tā kā biodīzeļdegvielu pārdod kā preci, Savienības ražošanas nozare nav spējusi saglabāt augstāku pārdošanas cenu, bet gan ir samazinājusi cenu atbilstīgi samazinātajām ražošanas izmaksām. Tāpēc Savienības ražošanas nozare nav spējusi pilnībā izmantot zemāku izejvielu izmaksu sniegtās priekšrocības. No otras puses, vienas vienības ražošanas izmaksas ir samazinājušās nedaudz vairāk nekā vidējā vienības cena, kas liecina par Savienības ražošanas nozares efektivitātes pieaugumu.

(187)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)

(188)

Attiecīgajā periodā darbaspēka vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto ir saglabājušās nemainīgas.

(189)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenis attiecīgajā periodā ir attīstījies šādi:

10. tabula

Krājumi

(190)

Attiecīgajā periodā krājumi ir palikuši relatīvi nemainīgi normālā līmenī.

(191)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(192)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte ir palielinājusies no 2,0 % 2011. gadā līdz 3,8 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās. Tomēr 2012. gadā rentabilitāte samazinājās līdz zaudējumiem (– 1,4 %), ko, visticamāk, izraisīja ievērojams daudzums Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām, kurš aizstāja importu, kas iepriekš bija ASV izcelsmes.

(193)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Lai gan attiecīgajā periodā nevar konstatēt skaidru tendenci, izlasē iekļautajiem uzņēmumiem attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva naudas plūsma.

(194)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi ir samazinājušies. Tomēr, ņemot vērā pozitīvo naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem ievērojamo palielinājumu, kā redzams tabulā, nav norāžu par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē vai turpmāku ieguldījumu veikšanā, ja šādi ieguldījumi attiecīgajā periodā ir bijuši nepieciešami.

(195)

NBP norāda, ka 3,8 % rentabilitāte nesakrīt ar tās aprēķiniem, kas pamatojas uz datiem no atlasīto ES ražotāju atbilžu uz anketas jautājumiem nekonfidenciālajām versijām, un minēja peļņas procentu 8,5 % apmērā.

(196)

Komisija analizēja šo apgalvojumu un konstatēja, ka NBP ir ieguvusi citādu skaitli sakarā ar metodi/aprēķiniem, kas vairāku iemeslu dēļ ir kļūdaini. Pirmkārt, NBP veiktie rentabilitātes aprēķini IP nepamatojās uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kā minēts, bet gan uz atlases datiem, kuros ir informācija nevis par IP, bet par citu periodu. Otrkārt, ražošanas izmaksas, ko NBP izmantoja rentabilitātes aprēķināšanai, pamatojās uz ražošanas izmaksām citai uzņēmumu izlasei, kas tika izmantota citā izmeklēšanā un ko tādēļ nevar vienkārši pārnest uz šo izmeklēšanu. Visbeidzot, Komisija vidējo peļņas procentu atlasītajiem uzņēmumiem noteica, pamatojoties uz šo uzņēmumu uzticamiem un pārbaudītiem datiem. Tāpēc NBP apgalvojums tiek noraidīts.

(197)

Ekonomisko rādītāju analīze liecina, ka ražošanas un pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies, lai gan patēriņš Savienībā ir palielinājies tikai mazākā mērā. Tādējādi Savienības ražošanas nozare ir palielinājusi savu tirgus daļu Savienības tirgū. Vienlaikus gan pārdošanas cenas, gan ražošanas izmaksas ir samazinājušās līdzīgā līmenī. Tas Savienības ražošanas nozarei nav ļāvis pilnībā gūt labumu no lielākiem pārdošanas apjomiem, lai gan imports no trešām valstīm ievērojami samazinājās.

(198)

No otras puses, rentabilitāte attiecīgajā periodā saglabājās zema, un 2012. gadā Savienības ražošanas nozare pat cieta zaudējumus. Pat gandrīz 4 % lielā peļņa, kas tika sasniegta pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir ievērojami zemāka par peļņu, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti gūt parastos tirgus apstākļos. Tāpat Komisija atgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, Padome noteica (mērķa) peļņu, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt parastos tirgus apstākļos, 15 % apmērā (28). Veicot turpmāku izmeklēšanu par Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, peļņas līmenis, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti cerēt sasniegt parastos tirgus apstākļos, tomēr tika samazināts (galvenokārt saistībā ar lielāku konkurenci Savienības tirgū un Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozares briedumu) un noteikts 11 % apmērā (29).

(199)

Vairāki ekonomiskie rādītāji, kas ir būtiski pašreizējā Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīzei, liecina par pozitīvu tendenci un tādējādi norāda, ka patlaban spēkā esošajiem pasākumiem ir bijusi pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Tomēr Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis joprojām ir ļoti zems un ievērojami zemāks par mērķa peļņu, kas noteikta iepriekšējās izmeklēšanās. Turklāt ieguldījumu apmērs ir neliels un attiecīgajā periodā samazinājās par 30 %, un ražošanas jaudas izmantojums (kaut arī tas pieaug) joprojām ir zemāks par 70 % salīdzinājumā ar izmantojuma līmeni 90 % apmērā laikā, kad Savienības tirgū nebija subsidēta importa (2004.–2006. gads) un kad Savienības ražošanas nozares stāvoklis tika uzskatīts par veselīgu (30).

(200)

Pamatojoties uz visu ekonomisko rādītāju vispārēju analīzi, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējās subsidētā importa ietekmes. Tā joprojām ir ekonomiski un finansiāli nestabilā stāvoklī, un pašreizējā pozitīvā tendence var viegli mainīties, ja subsidēts imports no ASV atkārtotos ievērojamos apjomos.

(201)

Lai novērtētu, kāda ir iespējamība, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtotos, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti, Komisija analizēja iespējamo ASV izcelsmes importa ietekmi uz Savienības tirgu un uz Savienības ražošanas nozari saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu. Komisija analizēja subsidēta importa atkārtošanās iespējamību, tā apjomu un iespējamos cenu līmeņus, neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcību un ASV ražotāju cenu noteikšanas praksi.

(202)

Kā secināts 149. apsvērumā, subsidēts imports no ASV varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti. Komisija konstatēja, ka ASV biodīzeļdegvielas ražotāji biodīzeļdegvielu eksportē uz citu trešo valstu tirgiem par cenām, kas ir zemākas par Savienības cenām. Tā kā Savienības cenas ir augstākas nekā cenas citos trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka vismaz daļa no šā eksporta varētu tikt novirzīta uz Savienību, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

(203)

Komisija konstatēja, ka ASV ražotājiem ir liela neizmantotā jauda aptuveni 2 678 000 tonnu apmērā, kas atbilst aptuveni 22 % no kopējā patēriņa Savienībā.

(204)

ASV pieejamā neizmantota jauda nevarētu tikt absorbēta iekšzemes tirgū. Jau pašlaik, neskatoties uz pietiekamu jaudu, ASV ražotāji neapgādā visu pieprasījumu ASV tirgū. Turklāt ir maz ticams, ka esošā neizmantotā jauda varētu tikt izmantota eksporta palielināšanai uz trešām valstīm, kas nav Savienība. Šobrīd, kā tas sīki aprakstīts 161. apsvērumā, cenas ASV eksportam uz trešām valstīm vidēji ir par 15 % zemākas nekā vidējā iekšzemes cena ASV tirgū, kā arī zemākas nekā Savienības vidējā cena arī tad, ja tiek ņemtas vērā transportēšanas izmaksas no ASV uz Savienību. Tāpēc ir iespējams, ka ASV ražotāji savu neizmantoto jaudu censtos izmantot citur.

(205)

Ņemot vērā to, ka Savienības tirgus ir lielākais biodīzeļdegvielas tirgus pasaulē un ka biodīzeļdegvielas cenas Savienībā ir līdzīgas cenām ASV iekšzemes tirgū vai nedaudz pārsniedz tās, Savienības tirgus būtu ļoti pievilcīgs ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem. Tas ir vēsturiski pierādījies.

(206)

Tāpēc ir ļoti ticams, ka ASV ražotāji lielu daļu savas neizmantotās jaudas izmantotu, lai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas gadījumā atgrieztos Savienības tirgū. Ņemot vērā to pašreizējo cenu noteikšanas praksi citos eksporta tirgos un lielo neizmantoto jaudu, ir ļoti iespējams, ka ievērojams ASV biodīzeļdegvielas daudzums atgrieztos Savienības tirgū par subsidētām cenām, kas ir vienādas ar Savienības cenām vai zemākas par tām.

(207)

Šāds imports radītu ievērojamu lejupvērstu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kam, ņemot vērā pašreizējo cenu līmeni, ir tikai ļoti neliela peļņa, kura ir ievērojami zemāka par mērķa peļņu. Tas, visticamāk, samazinātu ražošanas un pārdošanas apjomu, rentabilitāti un tirgus daļu.

(208)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nestabilo ekonomisko stāvokli, šādam iespējamajam scenārijam būtu ievērojama negatīva ietekme uz pašreizējo Savienības ražošanas nozares atgūšanos un tas, visticamāk, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos.

(209)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, atkārtotos, ja pret ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu spēkā esošie kompensācijas maksājumi tiktu izbeigti.

(210)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai būtu pret Savienības interesēm saglabāt spēkā esošos pasākumus, neraugoties uz iepriekšminētajiem secinājumiem par kaitējumu izraisošas subsidēšanas atkārtošanās iespējamību. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares un importētāju, kā arī biodīzeļdegvielas lietotāju intereses.

(211)

Spēkā esošie pasākumi ir palīdzējuši gandrīz pilnībā samazināt subsidētu biodīzeļdegvielas importu no ASV un ir snieguši atbalstu Savienības ražošanas nozarei. Lai gan Savienības ražošanas nozarē ir vērojamas pozitīvas pazīmes, kas norāda uz atgūšanos no iepriekšējās subsidēšanas (piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoma palielināšanās), biodīzeļdegvielas cenas Savienības tirgū ir ievērojami samazinājušās un rentabilitāte ir saglabājusies ļoti zema, tādējādi atstājot nozari nestabilā un neaizsargātā ekonomiskajā stāvoklī.

(212)

Ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti, Savienības ražošanas nozare, visticamāk, saskartos ar pieaugošu negodīgu konkurenci, kas izpaustos kā ievērojams daudzums subsidēta biodīzeļdegvielas importa no ASV. Tas apturētu pašreizējo Savienības biodīzeļdegvielas nozares atlabšanu un, visticamāk, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos. Tāpēc pasākumu pārtraukšana nav Savienības ražošanas nozares interesēs.

(213)

Tikai trīs importētāji/tirgotāji pieteicās un darīja zināmu savu viedokli. Lai gan viens uzņēmums apgalvoja, ka pašreizējais maksājumu apmērs ir nesamērīgs un ka pasākumu pagarināšana izkropļotu un ierobežotu tirgu, kā rezultātā celtos cenas, pārējie divi uzņēmumi apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi nav ietekmējuši viņu darbību, un bija neitrāli attiecībā uz iespēju pagarināt spēkā esošos kompensācijas maksājumus.

(214)

Šīs izmeklēšanas konstatējumi neapstiprina argumentu, ka spēkā esošo pasākumu turpināšana ierobežotu tirgu un radītu augstākas cenas. Gluži pretēji, attiecīgajā periodā Savienības cenas ir samazinājušās, neraugoties uz pasākumu pastāvēšanu. Turklāt Savienības ražošanas nozarei pašlaik ir pietiekami daudz jaudas, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas, un tai ir arī neizmantotā jauda, lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu nākotnē. Tāpēc izvirzītie argumenti nav pierādījums tam, ka spēkā esošo pasākumu turpināšana būtu pretrunā importētāju un/vai tirgotāju interesēm.

(215)

Tikai viens lietotājs, proti, naftas uzņēmums, kas pērk biodīzeļdegvielu, lai izgatavotu maisījumus ar minerāleļļām, pieteicās un Komisijai darīja zināmu savu viedokli. Minētais lietotājs stingri atbalstīja spēkā esošo pasākumu saglabāšanu un apgalvoja, ka to atcelšanai varētu būt postoša ietekme uz Savienības biodīzeļdegvielas tirgu, radot subsidētas biodīzeļdegvielas ievērojama apjoma pieplūdumu, kā rezultātā varētu atkārtoties nopietns kaitējums Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei.

(216)

Nekas neliecina par to, ka spēkā esošie pasākumi ir negatīvi ietekmējuši Savienības biodīzeļdegvielas lietotājus, un nav pierādījumu tam, ka spēkā esošajiem pasākumiem ir bijusi nelabvēlīga ietekme uz to rentabilitāti vai uzņēmējdarbību. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā biodīzeļdegvielas patēriņa stabilo vai tikai nelielo pieaugumu Savienībā, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pašreizējo un turpmāko pieprasījumu, ja tas nākotnē palielinātos. Pasākumu saglabāšana neradītu piegādes nepietiekamību.

(217)

Tādēļ var secināt, ka pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā lietotāju interesēm.

(218)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ASV izcelsmes biodīzeļdegvielai noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(219)

Ņemot vērā secinājumus par subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un kaitējumu, izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu kompensācijas maksājumi, kuri piemērojami ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam un kuri noteikti ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011, būtu jāsaglabā vēl piecus gadus.

(220)

Kā minēts 2. apsvērumā, kompensācijas maksājumus, kuri bija spēkā attiecībā uz biodīzeļdegvielas importu no ASV, piemēroja arī tā paša ražojuma importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, un tāda Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas maisījuma importam Savienībā, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā.

(221)

Saglabājamos kompensācijas maksājumus turpina piemērot arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, kā arī tāda Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas maisījuma importam Savienībā, kurš satur 20 masas % vai mazāk nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīnu gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā.

(222)

Ražotāji eksportētāji no Kanādas, kas atbrīvoti no pasākumiem, kuru piemērošana paplašināta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kas noteikti ar šo regulu.

(223)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam,