(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2014. gada 8. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Krievijas izcelsmes (“Krievija” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes alumīnija foliju importu Savienībā. Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2014. gada 25. augustā sūdzību iesniedza AFM Aluminiumfolie Merseburg GmbH, Alcomet AD, Eurofoil Luxembourg SA, Hydro Aluminium Rolled Products GmbH un Impol d.o.o. (“sūdzības iesniedzēji”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējā alumīnija folijas ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

2014. gada 4. oktobrī Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktu attiecībā uz spēkā esošajiem galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) un Brazīlijas izcelsmes dažu veidu alumīnija folijas importam.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties visas ieinteresētās personas, lai piedalītos izmeklēšanā. Par izmeklēšanas sākšanu Komisija vēl arī oficiāli informēja un aicināja piedalīties sūdzības iesniedzējus, zināmo ražotāju eksportētāju, Krievijas iestādes, kā arī zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kuri ir ieinteresētās personas.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja paust viedokli par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(6)

Ieinteresētajām personām turklāt tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa. Neviena no ieinteresētajām personām nepieprasīja, lai tās uzklausītu Komisijas dienesti un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(7)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētajiem atlase netika paredzēta, jo visu attiecīgā ražojuma ražošanu Krievijā veic viena uzņēmumu grupa – Rusal group.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko pārdošanas un produkcijas reprezentatīvo apjomu. Izlasē tika iekļauti seši Savienības ražotāji un to saistītie uzņēmumi, jo izmeklēšanas sākumā bija neskaidra grupu iekšējā struktūra saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanas un tālākpārdošanas funkcijām. Atlasītie Savienības ražotāji ražo vairāk nekā 70 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas paust savu viedokli par pagaidu izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta pagaidu izlase. Izlase ir uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(10)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(11)

Sākumā tika uzrunāti četrpadsmit zināmi importētāji/lietotāji, kuri tika aicināti sniegt skaidrojumu par savu darbību, kā arī attiecīgā gadījumā atbildēt uz atlases aptaujas anketu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(12)

Atlases aptaujas anketu aizpildīja trīs uzņēmumi. Tomēr minētie uzņēmumi bija pārtinēji, proti, rūpnieciskie lietotāji, kuri attiecīgo ražojumu importē, lai to apstrādātu pirms tālākpārdošanas. Tirgotāji nepieteicās. Tādēļ atlasei nav pamata.

(13)

Pieteicās četri citi uzņēmumi un paziņoja, ka tie vai nu attiecīgo ražojumu no Krievijas neimportē, vai ir pārtinēji. Lietotāja aptaujas anketa tika nosūtīta septiņiem uzņēmumiem, kas bija pieteikušies.

(14)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas sešiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un to saistītajiem uzņēmumiem, vienai ražotāju eksportētāju grupai un septiņiem apzinātajiem lietotājiem Savienībā.

(15)

Atbildes uz aptaujas jautājumiem tika saņemtas no visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, no ražotāju eksportētāju grupas, kurā ietilpst divi ražotāji eksportētāji, četri saistītie tirgotāji un astoņi saistītie izejmateriālu piegādātāji (tie visi, izņemot divus Džērsijā un Šveicē reģistrētos tirgotājus, atrodas Krievijā), un no četriem lietotājiem. Pēc Komisijas pieprasījuma vēlāk no Rusal group tika saņemtas pārstrādātas aptaujas anketas tabulas.

(16)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(17)

Attiecīgajā periodā viens no atlasītajiem uzņēmumiem ražoja mazos apjomos pašu vajadzībām, tādēļ pārbaudes apmeklējums nebija nepieciešams.

(19)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(20)

Attiecīgais ražojums ir Krievijas izcelsmes alumīnija folija, kas ir ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, tālāk neapstrādāta, tikai velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg (“lielie ruļļi”), un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607 11 19 10) (“attiecīgais ražojums”). Attiecīgais ražojums ir plaši pazīstams kā mājsaimniecības alumīnija folija (“AHF”).

(21)

AHF ražo no tīra alumīnija, ko vispirms lej biezās sloksnēs (vairāku milimetru biezas, proti, līdz pat 1 000 reižu biezākas nekā attiecīgais ražojums) un vēlāk atšķirīgos velmēšanas posmos velmē, līdz iegūst vajadzīgo biezumu. Lai šo foliju padarītu lokāmu, pēc velmēšanas to rūda termiskā procesā un beigās tin spolēs (ruļļos).

(22)

Minētās AHF spoles apstrādātāji pakārtotajās nozarēs (tā dēvētie pārtinēji) pēc tam pārtin mazākos ruļļos. Iegūtais ražojums (proti, patērētāju ruļļi, kas nav attiecīgais ražojums) tiek izmantots daudzveidīgai īstermiņa iesaiņošanai, pārsvarā mājsaimniecībā, ēdināšanā, kā arī pārtikas un ziedu mazumtirdzniecībā.

(23)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, Krievijā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim.

(24)

Tādēļ šajā posmā Komisija provizoriski secina, ka minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Kāds importētājs apgalvoja, ka ražojumu klāstā jāiekļauj AHF ar svaru 10 kg vai mazāk (tā dēvētie “patērētāju ruļļi”). Tas apgalvoja, ka patērētāju ruļļu un lielo ruļļu fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības neatšķiras. Šis importētājs turklāt apgalvoja, ka tad, ja antidempinga maksājumus noteiktu tikai lielajiem ruļļiem, palielinātos patērētāju ruļļu eksports no Krievijas, kam antidempinga maksājumus nepiemēro.

(26)

Lielos ruļļus no patērētāju ruļļiem nošķir fizikālās īpašības, konkrēti, svars. Tāpat pastāv arī atbilstošs KN kods. Turklāt Savienības ražošanas nozare, kas definēta 53. apsvērumā, tikai ražo lielos ruļļus, bet neražo patērētāju ruļļus. Lielos ruļļus pērk pārtinēji un apstrādā, iegūstot patērētāju ruļļus, kurus tie savukārt pārdod tālāk mazumtirgotājiem un galalietotājiem. Tādējādi lielo ruļļu un patērētāju ruļļu fizikālās īpašības atšķiras, tos neražo vieni un tie paši ražotāji, tie nav savā starpā konkurējoši ražojumi un tos nepārdod vienā un tai pašā tirgū.

(27)

Tādēļ apgalvojums, ka patērētāju ruļļi būtu iekļaujami šīs izmeklēšanas ražojumu klāstā, tika noraidīts.

(28)

Savukārt lielajiem ruļļiem noteikto antidempinga maksājumu ietekme uz pakārtoto nozari ir aplūkota 151.–163. apsvērumā par Savienības interesēm.

(29)

Komisija vispirms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja kopējais pārdotais apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Pārdotais apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja līdzīgā ražojuma kopējais pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū uz katru ražotāju eksportētāju ir vismaz 5 % no viņu pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā apjoma eksportam uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(30)

Šādi tika konstatēts, ka viena ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms nav reprezentatīvs. Tā kā līdzīgais ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, minētajam ražotājam eksportētājam Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(31)

Šim ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, normālo vērtību noteica, viņa līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(32)

Par otru ražotāju eksportētāju tika konstatēts, ka tā pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu (sk. 29. apsvērumu iepriekš).

(33)

Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību. Komisija pārbaudīja, vai šā otrā ražotāja eksportētāja iekšzemes pārdošanas apjoms viņa vietējā tirgū katram ražojuma veidam, kurš ir identisks vai salīdzināms ar tā ražojuma veidu, ko pārdod eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva tad, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija attiecībā uz pieciem no četrpadsmit ražojuma veidiem konstatēja, ka eksportētajiem ražojuma veidiem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(34)

Ja kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, kā arī tiem ražojuma veidiem, kuru pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija nepietiekams, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, kā aprakstīts iepriekš 31. apsvērumā.

(35)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā veiktā pārdošanas apjoma rentablo daļu, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(36)

Normālo vērtību nosaka, balstoties uz katra ražojuma veida faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana ir vai nav rentabla, ja:

(37)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visu iekšzemes pārdošanas apjomu, kas veikti izmeklēšanas periodā, vidējā svērtā vērtība.

(38)

Izvērtējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, izrādījās, ka virs 90 % no tiem bijuši rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Normālo vērtību attiecīgi aprēķināja kā to piecu ražojuma veidu vidējo svērto cenu pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū.

(39)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību ar saistītā tirgotāja, RTI Ltd. (“RTI”), starpniecību, kura mītnesvieta ir Džērsijā. Šis tirgotājs attiecīgo ražojumu pērk no ražotājiem ar divu saistīto aģentu starpniecību, kuri atrodas Maskavā. Pēc tam ar cita aģenta starpniecību, kurš atrodas Šveicē, tas attiecīgo ražojumu pārdod tālāk galapircējiem. Visi trīs saistītie aģenti nodarbojas ar tirdzniecību ražotāju vai saistītā tirgotāja vārdā un saņem ikmēneša komisijas maksu.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importa līdz tālākpārdošanai (proti, transporta un apdrošināšanas izmaksas, kredītizmaksas, muitas nodokļus un muitas pārvaldības maksas), attiecīgās PV&A izmaksas tirgotājam, kā arī samērīgu peļņas normu.

(41)

Attiecībā uz PV&A izmaksām Komisija, balstoties uz Rusal group iesniegtajām ziņām par grupas attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienības tirgū, izmantoja attiecīgo faktisko PV&A izmaksu summu. Saistītais tirgotājs šo summu jau bija norādījis un pēc savām aplēsēm un sadales principiem attiecinājis uz importa darbībām Savienībā, kuras saistītas ar attiecīgo ražojumu. Komisija tāpat pārliecinājās, ka izmaksas nav uzskaitītas dubultā un ka minētajā summā nav iekļautas izmaksas, kas nav saistītas ar attiecīgā ražojuma importu. Tādēļ PV&A izmaksas, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu ticamu eksporta cenu, bija vienīgi izmaksas, kuras bija radušās laikā no attiecīgā ražojuma importēšanas līdz tālākpārdošanai Savienībā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā.

(42)

Attiecībā uz peļņu jānorāda, ka saistītā tirgotāja peļņa netika uzskatīta par ticamu sakarā ar tā saistību ar ražotājiem eksportētājiem, jo nebija ticama arī cena starp tiem. Tā kā šajā izmeklēšanā nebija nekādas informācijas no neatkarīgiem importētājiem, tika izmantots samērīgs peļņas procents 2 % apmērā, kas tika izmantots arī iepriekšējā izmeklēšanā par šo pašu ražojumu (4).

(43)

Saistībā ar šiem PV&A izmaksu un peļņas atskaitījumiem Rusal group apgalvoja, ka saistīto tirgotāju (RTI) būtu jāuzskata par grupas ražotāju eksportētāju iekšēju eksporta vienību, jo tie visi darbojas kā viena saimnieciska vienība, neraugoties uz to, ka tie ir atsevišķas juridiskas personas. Rusal group norādīja, ka tādējādi nav jāatskaita RTI PV&A izmaksas un peļņa.

(44)

Tomēr tiek uzskatīts, ka gadījumos, kad pastāv saistība starp ražotāju eksportētāju un importētāju vai kādu trešo personu, eksporta cena nav ticama un šajos gadījumos ir jāsaliek ticama eksporta cena. Lai noteiktu ticamu eksporta cenu, pamatregulas 2. panta 9. punktā ir nepārprotami minēts, ka jāveic korekcija saistībā ar visām izmaksām, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, un gūto peļņu. Šīs izmaksas ietver PV&A izmaksas. Korekcijas pamatā ir mērķis iegūt ticamu eksporta cenu. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(45)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un abu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(47)

Eksporta cenām korekcijas tika veiktas saistībā ar transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iepakošanas izmaksām, eksporta nodokļiem un komisijas maksām. Iekšzemes cenām korekcijas tika veiktas saistībā ar iekšzemes transporta, iepakošanas un kredītu izmaksām, kā arī pārkraušanas izmaksām un komisijas maksām.

(48)

Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu EXW līmenī.

(49)

Tā kā abi šie ražotāji, kas sadarbojās, ir saistīti, abiem uzņēmumiem tika noteikta vienota dempinga starpība, balstoties uz to individuālo dempinga starpību vidējo svērto rādītāju.

(50)

Tādējādi vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF (izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

(51)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanā sadarbojās vienīgais AHF ražotājs Krievijā, kurš izmeklēšanas periodā arī veica pilnīgi visu importu Savienībā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā uzņēmuma, kas sadarbojās, individuālās dempinga starpības līmenī.

(52)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(53)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja divpadsmit zināmi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(54)

Tiek lēsts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 47 349 tonnas. Komisija šo apjomu noteica, balstoties uz Eurostat datiem, pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem no atlasītajiem Savienības ražotājiem un aplēsēm attiecībā uz neatlasītajiem ražotājiem, kuras sniedza sūdzības iesniedzēji. Kā norādīts 9. apsvērumā, atlasītie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 70 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(55)

Ražotājs eksportētājs norādīja, ka ne visi sūdzības iesniedzēji ražo AHF. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka patiešām visi sūdzības iesniedzēji un to saistītie uzņēmumi ražoja attiecīgo ražojumu, pat ja tas bija mazos daudzumos, tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Datus par visas Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, pārdošanas apjomu, nodarbinātību un eksporta apjomu attiecīgajā periodā sniedza sūdzības iesniedzēji. No datiem tika izdarītas aplēses un tie tika sniegti intervālā, norādot minimālo un maksimālo daudzumu, kā arī sadalot divās kategorijās: atlasītie Savienības ražotāji un neatlasītie Savienības ražotāji. Attiecībā uz atlasītajiem Savienības ražotājiem Komisija izmantoja faktiskos pārbaudītos datus, ko šie uzņēmumi sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz neatlasītajiem Savienības ražotājiem tika izmantoti sūdzības iesniedzēju dotie skaitļi. Šīs aplēses tika darītas pieejamas ieinteresētajām personām, lai tās varētu sniegt piezīmes. Nekādas piezīmes tomēr netika saņemtas.

(57)

Komisija noteica Savienības patēriņu, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares kopējo lēsto pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importa apjomu saskaņā ar Eurostat datiem un to koriģējot ar pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotājs eksportētājs, un atlasīto Savienības ražotāju iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(58)

Tā kā attiecīgajā valstī ir tikai viens ražotājs eksportētājs, konfidencialitātes nolūkos visi ar to saistītie skaitļi tiek norādīti diapazonā.

(59)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

1. tabula

AHF patēriņš Savienībā (tonnās)

(60)

Patēriņš Savienībā laikā no 2011. līdz 2013. gadam palielinājās, bet samazinājās no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņa pieaugums bija starp 17 % un 28 %. Patēriņa pieaugums laikā no 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam galvenokārt atspoguļo importa pieaugumu no Krievijas un citām trešām valstīm, kamēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū pieauga tikai nedaudz (sk. 82. apsvērumu).

(61)

Komisija noteica importa apjomu no attiecīgās valsts, balstoties uz Eurostat un attiecīgo valstu ražotāja, kas sadarbojās, iesniegtajiem datiem.

(62)

Imports no attiecīgās valsts Savienībā attīstījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms (tonnās)

(63)

Krievijas izcelsmes importa apjoma pieaugums no 2011. līdz 2013. gadam bija starp 40 % un 50 %, taču izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās.

(64)

Attiecīgā tirgus daļa palielinājās no 29 % 2011. gadā līdz 34 % 2012. gadā un tad izmeklēšanas perioda beigās saglabājās nemainīga.

(65)

Komisija noteica importa vidējās svērtās cenas, balstoties uz Eurostat un uz attiecīgo valstu ražotāja, kas sadarbojās, iesniegtajiem datiem. Fakts, ka imports no attiecīgās valsts tiek pārdots par zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozares cenas, tika konstatēts, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza Krievijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un atlasītie Savienības ražotāji.

(66)

AHF importa vidējā cena no Krievijas Savienībā attīstījās šādi.

3. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

(67)

Krievijas izcelsmes AHF importa vidējā cena attiecīgajā periodā samazinājās, bet kopumā samazinājums bija starp 2 % un 8 %.

(68)

Komisija konstatēja pārdošanu par zemāku cenu izmeklēšanas periodā, salīdzinot: a) vidējās svērtās pārdošanas cenas katram Savienības ražošanas nozares ražojuma veidam nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (koriģētas EXW līmenī) un b) Krievijas ražotāju, kas sadarbojās, atbilstošās vidējās svērtās cenas katram importētā ražojuma veidam līdz pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, kas noteiktas, pamatojoties uz CIF cenām, ar atbilstošu korekciju attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām.

(69)

Cenu salīdzinājums tika veikts pa ražojuma veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts kā procentuālā daļa no Savienības ražošanas nozares apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tādējādi tika konstatēts, ka Krievijas izcelsmes importu Savienības tirgū pārdod par cenu, kas ir par 3 % līdz 7 % zemāka (vidējais svērtais rādītājs).

(70)

Šis rādītājs ir ievērojams pats par sevi, turklāt jāņem vērā arī tas, ka Savienības ražošanas nozares cenas, par kurām lētāk izmeklēšanas periodā tika pārdots Krievijas izcelsmes imports par dempinga cenām, jau bija zemākas par ražošanas izmaksām. Kā paskaidrots 177. un 179. apsvērumā, attiecīgā Krievijas cenu starpība līdz Savienības mērķa cenai ir vidēji 12 %.

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomikas rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(72)

Kā minēts 9. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(73)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Kā paskaidrots 56. apsvērumā, Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus visai Savienības ražošanas nozarei, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēju doto informāciju, kas attiecībā uz atlasītajiem uzņēmumiem tika pienācīgi pārbaudīta. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus vienīgi atlasītajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(74)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(75)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(76)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(77)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā svārstījās. Laikā no 2011. līdz 2013. gadam tas palielinājās, bet no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %.

(78)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %.

(79)

Tā kā ražošanas jauda pieauga vairāk par ražošanas apjomu, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(80)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka visi AHF ražotāji var ražot arī citus folijas veidus, proti, apstrādāto alumīnija foliju (ACF), un ka tās pašas iekārtas izmanto abu veidu folijas ražošanai. Tādējādi ražotājs eksportētājs norādīja, ka dati par Savienības ražošanas nozares jaudu un jaudas izmantojumu saistībā ar AHF tiek izkropļoti.

(81)

Lai gan ir taisnība, ka vairāki Savienības ražotāji ražo gan ACF, gan AHF, izmeklēšana apliecināja, ka lielākais atlasītais Savienības ražotājs ražo vienīgi AHF. Citiem atlasītajiem Savienības ražotājiem ražošanas jauda un jaudas izmantojums tika balstīts uz faktiskajiem skaitļiem, tādēļ tas, ka tie ražo arī ACF, neskar ziņoto kopējo ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu saistībā ar AHF. Visbeidzot, izmeklēšana apliecināja, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem ražošanas attiecība starp abiem folijas veidiem bija nemainīga. Tādēļ šajā posmā šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū un tirgus daļa

(83)

Attiecīgajā periodā AHF pārdošanas apjoms nedaudz palielinājās. Pieaugums bija galvenokārt no 2011. līdz 2013. gadam, proti, starp 4 % un 14 %. Izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms samazinājās, bet kopumā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoma pieaugums bija starp 2 % un 10 %. Tomēr, ņemot vērā paralēlo patēriņa pieaugumu un importa apjoma pieaugumu, cita starpā no Krievijas, kopā ar pārdošanas apjoma pieaugumu Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 55 % 2011. gadā līdz 47 % izmeklēšanas periodā, proti, attiecīgajā periodā par 8 procentu punktiem. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās sakrita ar Krievijas izcelsmes importa tirgus daļas palielināšanos, kā norādīts 64. apsvērumā.

(84)

Lai gan Savienības patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā bija starp 17 % un 28 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugums bija starp 2 % un 10 %, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem.

(85)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(86)

Nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā svārstījās un kopumā nedaudz pieauga (par 2 %).

(87)

No 2011. līdz 2013. gadam ražīgums palielinājās sakarā ar straujāku ražošanas apjoma nekā nodarbinātības pieaugumu, kā redzams 4. tabulā 77. apsvērumā. No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam ražīgums samazinājās par 7 %, tomēr saglabājās augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā 2011. gadā.

(88)

Dempinga starpība ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts izcelsmes importa apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir būtiska.

(89)

Savienības ražošanas nozare joprojām atguvās no iepriekšējā dempinga ietekmes, ko izraisīja tā paša ražojuma imports no Ķīnas, Brazīlijas un Armēnijas. Kā minēts 3. apsvērumā, uz šiem pasākumiem patlaban attiecas paralēli notiekoša pārskatīšanas izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(90)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

(91)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās nepārtraukti – kopumā par 11 %.

(92)

Neraugoties uz šo samazinājumu, vienības ražošanas izmaksas saglabājās lielākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu un šī nozare ar pārdošanas cenu nevarēja segt ražošanas izmaksas (izņemot 2013. gadu). Savienības ražošanas nozare nevarēja pacelt pārdošanas cenu sakarā ar cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenu no Krievijas.

(93)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas mainījās līdzi alumīnija cenu attīstībai Londonas Metālu biržā un ka tādēļ Krievijas izcelsmes importa cenas nekādi neietekmēja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Šīs personas norādīja – tāpēc nevar uzskatīt, ka Krievijas izcelsmes importa cenas būtu tīši zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tendence bija tāda pati kā alumīnija cenām Londonas Metālu biržā. Tomēr tas neskar faktu, ka Krievijas izcelsmes importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un izraisīja cenu spiedienu Savienības tirgū, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenu līdz līmenim, kurš segtu ražošanas izmaksas. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(94)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(95)

No 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 5 %. Vispirms 2011.–2012. gadā darbaspēka izmaksas pieauga par 2 %, tad 2012.–2013. gadā samazinājās un tad izmeklēšanas periodā saglabājās nemainīgas.

(96)

Savienības ražošanas nozares krājumu līmenis attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Krājumi

(97)

Krājumus šajā nozarē nevar uzskatīt par izmantojamu kaitējuma rādītāju, jo ražošanas apjoms un pārdošana galvenokārt ir atkarīga no pasūtījumiem un tādējādi ražotāji cenšas uzturēt nelielus krājumus. Tādēļ dati par krājumiem ir sniegti vienīgi informācijai.

(98)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā palielinājās par 8 %. Lai gan krājumi 2011.–2013. gadā pieauga par 10 %, no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām tie nedaudz samazinājās. Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, saglabājās nemainīgi visā attiecīgajā periodā.

(99)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem izmaiņas attiecīgajā periodā bija šādas.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(100)

Komisija noteica atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem, izņemot 2013. gadu, kad tās peļņas procents bija nedaudz virs nulles. Rentabilitāte samazinājās 2011.–2012. gadā, pieauga 2013. gadā, bet tad atkal samazinājās izmeklēšanas periodā, kad tā sasniedza 2011. gadam līdzīgu līmeni. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā pieauga par 4 %, kas atbilst pieaugumam par 0,1 procentu punktiem un kas neļāva Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā gūt peļņu. Tas galvenokārt bija saistīts ar Krievijas izcelsmes importa, ko Savienībā ieveda par dempinga cenām, izraisītu cenu spiedienu, jo šis imports tika pārdots par zemākām cenām, un tas neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt savas pārdošanas cenas, lai segtu ražošanas izmaksas.

(101)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā periodā svārstījās, un tai bija pozitīva tendence. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. Tomēr jānorāda, ka absolūtos skaitļos naudas plūsma palika zemā līmenī, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma kopējo apgrozījumu.

(102)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 47 %. 2011.–2012. gadā tie pieauga par 65 %, tad 2013. gadā samazinājās un izmeklēšanas periodā atkal pieauga. Galvenokārt tie bija ieguldījumi jaunās iekārtās un izmeklēšanas periodā saglabājās diezgan zemā līmenī, salīdzinot ar kopējo apgrozījumu.

(103)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji, no 2011. gada arī ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija negatīvs, izņemot 2013. gadu, kad tas bija 0 %, atspoguļojot rentabilitātes tendenci. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 8 %.

(104)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu jānorāda, ka atlasīto Savienības ražotāju aizvien pieaugošā nespēja radīt naudas plūsmu ar līdzīgo ražojumu vājināja to finansiālo stāvokli, samazinot iekšēji radītos līdzekļus. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopumā spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(105)

Vairāki galvenie kaitējuma rādītāji uzrāda negatīvu tendenci. Attiecībā uz rentabilitāti jānorāda, ka ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem gandrīz visu attiecīgo periodu, izņemot 2013. gadu, kad tā sasniedza rentabilitātes līmeni pavisam nedaudz virs nulles, bet izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares peļņa bija negatīva (– 2,1 %). Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas pazeminājās par 11 %. Vienības izmaksas, kas arī samazinājās par 11 %, saglabājās augstākas nekā vidējā pārdošanas cena visā attiecīgajā periodā, izņemot 2013. gadu. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem, proti, no 55 % 2011. gadā līdz 47 % izmeklēšanas periodā.

(106)

Dažu kaitējuma rādītāju tendence attiecīgajā periodā bija pozitīva. Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 7 %, bet ražošanas jauda – par 12 %. Tomēr šie pieaugumi neatbilda patēriņa pieaugumam, kas attiecīgajā periodā bija daudz lielāks, proti, starp 17 % un 24 %. Pārdošanas apjoma pieaugums attiecīgajā periodā bija starp 2 % un 10 %. Tomēr tirgū, kurā pieauga patēriņš, tas neizraisīja tirgus daļas pieaugumu; gluži pretēji – tika zaudēta tirgus daļa 8 procentu punktu apmērā. Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 47 %. Tie bija saistīti ar jaunām iekārtām un izmeklēšanas periodā palika samērā zemā līmenī. Arī naudas plūsma attiecīgajā periodā pieauga par 30 %, taču saglabājās zemā līmenī. Tādēļ šīs pozitīvās tendences neizslēdz kaitējumu.

(107)

Krievijas iestādes norādīja, ka saskaņā ar publiski pieejamu sūdzības iesniedzēju finanšu dokumentu analīzi ievērojama kaitējuma neesot. Tas ir pretrunā izmeklēšanā gūtajiem rezultātiem, kura pamatojās uz faktiskiem pārbaudītiem datiem par Savienības ražošanas nozari saistībā ar AHF. Daži Savienības ražotāji neražoja vienīgi AHF, tādēļ publiski pieejamie finanšu dokumenti nevar atspoguļot faktisko stāvokli Savienības AHF ražošanas nozarē. Tāpēc secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam nevajadzētu balstīt uz publiski pieejamiem finanšu dokumentiem, bet gan uz detalizētāku un pārbaudītu informāciju, kas bija pieejama izmeklēšanā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(108)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā procesa posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija turklāt pārbaudīja to, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt par iemeslu Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam. Komisija nodrošināja, ka ar importu par dempinga cenām netiktu saistīts iespējamais kaitējums, ko būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no Krievijas. Minētie faktori ir šādi:

(110)

Lai noteiktu, vai pastāv cēloņsakarība starp Krievijas izcelsmes AHF importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, Komisija analizēja izmeklējamā importa apjomu un cenu līmeni, kā arī to, cik lielā mērā minētais imports ir sekmējis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(111)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Krievijas izcelsmes importa apjoma par zemām dempinga cenām pieaugums bija starp 35 % un 45 %, kas tajā pašā periodā sekmēja šā importa tirgus daļas pieaugumu par aptuveni 5 procentu punktiem. Šis pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos par 8 procentu punktiem.

(112)

Vienlaikus Krievijas izcelsmes importa cenas radīja cenu spiedienu Savienības tirgū, šā importa cenas kritums attiecīgajā periodā bija starp 2 % un 8 % un tas tika pārdots par vidēji 3 %–7 % lētāk nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, kuras jau tā bija zem rentabilitātes līmeņa, kā rezultātā starpība līdz Savienības mērķa cenai bija apmēram 12 %. Cenu starpība līdz Savienības cenai ir ievērojama pati par sevi, turklāt jāņem vērā arī tas, ka Savienības ražošanas nozares cenas izmeklēšanas periodā lielākoties bija zemākas par ražošanas izmaksām. Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā bija jāceļ cenas, lai izvairītos no tirgus daļas turpmākas zaudēšanas.

(113)

Tomēr pēc pasākumu noteikšanas pret Brazīlijas un Ķīnas importu Krievijas izcelsmes imports lielā mērā pārņēma šo divu valstu tirgus daļu, un Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā atgūties no iepriekšējā dempinga no šīm abām minētajām valstīm. Tādējādi Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem no 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam, izņemot 2013. gadu, kurā rentabilitāte bija nedaudz pozitīva, tomēr joprojām atradās zem mērķa peļņas 5 % apmērā (sk. 176. un 177. apsvērumu).

(114)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka importa pieaugums no Krievijas skaidrojams ar pasākumu noteikšanu pret Ķīnu, Brazīliju un Armēniju, jo šie pasākumi uzlaboja piekļuvi Savienības tirgum citām trešām valstīm, tostarp Krievijai.

(115)

Izmeklēšana apliecināja, ka Krievijas eksports patiešām lielā mērā aizstāja Ķīnas un Brazīlijas tirgus daļas Savienības tirgū. Tomēr Krievijas imports tika pārdots par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un tas sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Tādējādi var konstatēt nepārprotamu cēloņsakarību starp Krievijas izcelsmes importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, un nav svarīgi, vai imports no Krievijas pieauga tikai sakarā ar antidempinga pasākumiem, kas bija noteikti citu trešo valstu izcelsmes importam. Tādēļ šajā posmā šis arguments tika noraidīts. Pat ja antidempinga pasākumu noteikšana importam no Ķīnas, Brazīlijas un Armēnijas būtu ietekmējusi Savienības ražošanas nozares stāvokli, tas būtu tikai netiešs cēlonis, ko nevar uzskatīt par “citiem faktoriem” pamatregulas 3. panta 7. punkta nozīmē. Izmeklēšana apliecināja, ka kaitējumu rada tieši imports par dempinga cenām no Krievijas. Šī interpretācija atbilst Tiesas 2013. gada 14. novembra spriedumam lietā C-638/11 P Eiropas Savienības Padome pret Gul Ahmed Textile Mills Ltd.

(116)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums sakrita ar Krievijas izcelsmes importa par dempinga cenām ievērojamu pieaugumu un ka Krievijas izcelsmes importam bija noteicoša ietekme uz to, ka Savienības ražošanas nozare nespēja atgūties un tai izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums.

(117)

Citu trešo valstu izcelsmes importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Imports no trešām valstīm

(118)

Uz Ķīnas un Brazīlijas izcelsmes importu pašlaik attiecas antidempinga maksājumi. Visā attiecīgajā periodā importa no Brazīlijas nebija. Attiecīgajā periodā importa apjomam no Ķīnas samazinājums bija starp 47 % un 57 % un tā tirgus daļa attiecīgi samazinājās no 4 % līdz 2 %, proti, par 2 procentu punktiem. Visā attiecīgajā periodā gan šā importa apjoms, gan tirgus daļa saglabājās zemā līmenī. Ķīnas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Jānorāda, ka apmēram 75 % no visa Ķīnas izcelsmes importa izmeklēšanas periodā nokļuva Savienības tirgū atbilstīgi režīmam “ievešana pārstrādei”, proti, bez antidempinga maksājumiem. Šis imports, kas atbilst tirgus daļai 1 % apmērā, atradās tiešā konkurencē ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem, un to pārdeva par cenām, kuras bija par apmēram 13 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(119)

Attiecīgajā periodā importa apjomam no Turcijas pieaugums bija starp 125 % un 139 %, un tā tirgus daļa pieauga no 7 % līdz 13 %. Turcijas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, tomēr saglabājās augstākas nekā cenas importam no citām trešām valstīm, tostarp Krievijas un Ķīnas, un izmeklēšanas periodā tās bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām.

(120)

Kopumā imports no citām trešām valstīm samazinājās diapazonā starp 2 % un 15 %. Lai gan Savienības patēriņš pieauga, šā importa kopējā tirgus daļa samazinājās no 4 % 2011. gadā līdz 2 % 2013. gadā un tad izmeklēšanas perioda beigās pieauga līdz 4 %, bet tā cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, izņemot 2012. gadu.

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var uzskatīt, ka imports no Ķīnas, pat ja tas bija neliels, daļēji veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tomēr nepārtraucot cēloņsakarību starp importu no Krievijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Turklāt var uzskatīt, ka imports no Turcijas varēja daļēji veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tomēr nepārtraucot cēloņsakarību starp importu no Krievijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, ņemot vērā to, ka imports no Turcijas bija mazākā apjomā un par augstākām cenām nekā imports no Krievijas.

(122)

Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums būtu saistāms ar importu no Turcijas un Dienvidkorejas. Par Turciju tika secināts, ka tās eksports varēja daļēji veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tomēr nepārtraucot cēloņsakarību starp importu no Krievijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Attiecībā uz Dienvidkoreju minētā persona norādīja, ka imports no šīs valsts bija pakļauts ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumā, kurš stājās spēkā 2011. gadā (5), izstrādātajam režīmam. Importa no Dienvidkorejas faktiski nebija visā attiecīgajā periodā. Tādēļ šie apgalvojumi šajā posmā tika noraidīti.

(123)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņa pieaugums bija ievērojams – starp 17 % un 28 %. Šis pieaugums skaidrojams galvenokārt ar importa pieaugumu, jo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā palielinājās tikai nedaudz un tā zaudēja tirgus daļu apmēram 8 procentu punktu apmērā. Vienlaikus imports no Krievijas ieguva papildus tirgus daļu apmēram 5 procentu punktu apmērā. Tādējādi tika secināts, ka patēriņa attīstība neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(124)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nav bijis Krievijas izcelsmes importa ievērojama pieauguma un tā nodarītā kaitējuma, jo imports no Krievijas tikai sekojis patēriņa tendencei, kamēr Savienības ražošanas nozare palielināja ACF pārdošanas apjomu uz AHF rēķina.

(125)

Kā paskaidrots 132. apsvērumā, apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozare palielināja ACF pārdošanas apjomu uz AHF pārdošanas rēķina, izmeklēšanā neapstiprinājās un tādēļ tika noraidīts. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa par dempinga cenām no Krievijas pieaugums radīja cenu spiedienu Savienības tirgū. Tādēļ tika uzskatīts – nav svarīgi, ka imports no Krievijas atbilda patēriņa tendencēm. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(126)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisīja šīs nozares sliktie eksporta rādītāji.

(127)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(128)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozares eksports uz citām trešām valstīm saglabājās zemā līmenī salīdzinājumā ar šīs nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, tomēr attiecīgajā periodā tas palielinājās. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem eksporta cenas bija augstākas nekā vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā un tās sedza ražošanas izmaksas. Tāpat jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, kas atspoguļota 99. apsvērumā, attiecas vienīgi uz līdzīgā ražojuma pārdošanu Savienības tirgū un tādēļ šajā analīzē netika ņemta vērā ietekme, kas ir Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanai citu trešo valstu tirgos. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(129)

Virkne Savienības ražotāju ražoja gan AHF, gan ACF. ACF ir cits ražojums, un tā lietojums atšķiras no AHF lietojuma. Tomēr, kā norādīts 80. apsvērumā, AHF un ACF ražo, izmantojot tās pašas ražošanas iekārtas un aprīkojumu. Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka Savienības ražošanas nozare palielināja izdevīgākās ACF ražošanu un pārdošanu uz AHF rēķina un ka tādēļ AHF pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājums būtu sakarā ar šo pāreju nevis ar AHF importa pieaugumu no Krievijas.

(130)

Turklāt ražotājs eksportētājs norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu esot izraisījušas negatīvās tendences AHF tirgū, saistībā ar ko Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tai kaitējumu nodara šā ražojuma imports no Ķīnas, un Komisija 2014. gada decembrī (6) uzsāka antidempinga procedūru.

(131)

Izmeklēšana apliecināja – lai gan tie daļēji pārklājas, Savienības ACF un AHF ražotāji nav vieni un tie paši. Tādējādi lielākais šajā izmeklēšanā atlasītais Savienības AHF ražotājs ražo vienīgi AHF, kamēr citiem atlasītajiem Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabila attiecība starp AHF un ACF ražošanas un pārdošanas apjomu. Tādējādi izmeklēšanā neapstiprinājās apgalvojumi, ka Savienības ražošanas nozare būtu pārslēgusi ražošanu no AHF uz ACF. Turklāt izmeklēšana arī liecināja, ka Savienības ražotāji, kuri ražo gan AHF, gan ACF, nevar viegli pāriet no viena ražojuma uz otru, jo, lai tas atmaksātos, ir jāsaražo noteikts daudzums ražojuma.

(132)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares kopējo stāvokli ir ietekmējis Ķīnas izcelsmes ACF imports, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības AHF ražošanas nozarei. Tomēr kaitējuma analīze, kas veikta 71. līdz 107. apsvērumā, un secinājums 108. apsvērumā par Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu attiecas vienīgi uz AHF ražošanu un pārdošanu. Minētajā kaitējuma atspoguļojumā tādējādi nav ietverts iespējams kaitējums, kurš saistīts ar ACF ražošanu un pārdošanu, ko veic tie Savienības ražotāji, kuri ražo gan ACF, gan AHF. Tādēļ šajā posmā šis arguments tika noraidīts.

(133)

Alumīnijs ir galvenā izejviela AHF ražošanā un izmeklēšanas periodā tā izmaksas ir apmēram 75 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(134)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare atrodas neizdevīgā stāvoklī, jo tā nav vertikāli integrēta un tai ir jāiepērk alumīnijs. Tāpat ražotājs eksportētājs norādīja, ka alumīnija cenu līmeņi Savienībā ir augstāki sakarā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem par neapstrādātu alumīniju (starp 3 % un 6 %), un tas palielina ES metāla prēmiju, kas ir daļa no metāla cenas un tādējādi daļa no alumīnija cenas.

(135)

Primārā alumīnija cenas pasaules mēroga atsauce ir kotējums Londonas Metālu biržā (LME). Prēmijas ir piemaksa virs LME cenām, un tās kopā ar šīm cenām veido maksu, kuru par alumīniju saņem kausētāji vai tirgotāji. LME cenas attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 20 %. Prēmija attiecīgajā periodā vairāk nekā dubultojās. Tomēr, ņemot vērā, ka alumīnija kopējās izmaksas ir LME cena plus prēmija, šīs izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par apmēram 11 %.

(136)

Izmeklēšana apliecināja, ka gan Savienības ražošanas nozarei, gan Krievijas ražotājam eksportētājam bija salīdzinošas izmaksas, iegūstot izejvielas AHF ražošanai, jo šīs izejvielas tirgus cenas gan Krievijā, gan Savienības tirgū ir tieši saistītas ar LME. Tādēļ 134. apsvērumā norādītie apgalvojumi būtu jānoraida. Lai arī gan Savienības ražošanas nozares AHF pārdošanas cenas, gan Krievijas izcelsmes AHF importa cenas samazinājās, sekojot LME kotētā alumīnija cenu attīstībai, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Krievijas izcelsmes AHF importa cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un izmeklēšanas periodā tās bija par 3 %–7 % zemākas. Kā jau minēts 92. apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozares AHF pārdošanas cenas nesedza vienības ražošanas izmaksas sakarā ar cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, pat ja vienības ražošanas izmaksas samazinājās. Tādēļ šajā posmā šis apgalvojums būtu jānoraida.

(137)

Iepriekš izklāstītā analīze uzrāda būtisku Krievijas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas pieaugumu attiecīgajā periodā un vienlaicīgu importa cenu samazinājumu tajā pat laikā.

(138)

Šis tirgus daļas pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas būtisku samazinājumu. Savienības tirgū esošā importa izraisītais cenu spiediens neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas līdz rentablam līmenim, neraugoties uz vienības ražošanas izmaksu samazināšanos, un tā rezultātā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā atgūties no iepriekšējā dempinga ietekmes, ko izraisīja imports no Brazīlijas, Ķīnas un Armēnijas, un tai izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums

(139)

Komisija noteica un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozari no kaitējumu izraisošās ietekmes, kāda bija importam par dempinga cenām, proti, atsevišķi tika nodalīta citu trešo valstu importa, Savienības patēriņa attīstības, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju, Savienības ražošanas nozares aktivitātes ACF tirgū un izejvielu cenas ietekme.

(140)

Šo citu faktoru izpētē tika konstatēts, ka sevišķi imports no Turcijas un Ķīnas varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā Turcijas izcelsmes importa augstākās cenas un nelielo apjomu salīdzinājumā ar importu no Krievijas, kā arī nelielo importa apjomu no Ķīnas, tika secināts, ka šie faktori nespēj pārtraukt cēloņsakarību, kas konstatēta starp importu par dempinga cenām no Krievijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(141)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis attiecīgās valsts izcelsmes imports par dempinga cenām un ka citi faktori – ne atsevišķi, ne kopā – nepārtrauc šo cēloņsakarību. Kaitējums ir galvenokārt finansiāli zaudējumi un Savienības tirgus daļas zaudējums.

(142)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, neraugoties uz to, ka ir konstatēts kaitējošs dempings. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, tirgotāju, importētāju un lietotāju intereses.

(143)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare pilnībā neatguvās no iepriekšējā dempinga un ka tai izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Galvenajiem kaitējuma rādītājiem, īpaši tirgus daļai un rentabilitātei, bija negatīva tendence.

(144)

Pēc pasākumu noteikšanas ir gaidāms, ka importa cenas pieaugs un Savienības ražošanas nozare tiks atbrīvota no cenu spiediena, ko pašlaik izraisa imports par dempinga cenām. Tādējādi Savienības ražošanas nozarei būtu jāspēj paaugstināt cenas, lai segtu ražošanas izmaksas un pakāpeniski sasniegtu rentablu līmeni. Turklāt Savienības ražošanas nozare varēs palielināt savu pārdošanas apjomu un Savienības tirgus daļu.

(145)

Ja pasākumi netiks noteikti, ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpinās pasliktināties, sevišķi ņemot vērā izmeklēšanas periodā ciestos zaudējumus un sagaidāmo turpmāko cenu spiedienu, ko izraisa Krievijas izcelsmes imports par dempinga cenām. Tiks zaudēts vēl vairāk tirgus daļas, jo sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozares klienti pakāpeniski pāries uz Krievijas izcelsmes importu par zemām cenām. Turklāt importa par dempinga cenām izraisītais cenu spiediens neļaus Savienības ražošanas nozarei palielināt cenas, jo tā būs spiesta pielāgoties Krievijas izcelsmes importa zemajām cenām. Saskaņā ar šādu scenāriju Savienības ražošanas nozare turpinās ciest ievērojamus zaudējumus.

(146)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka bez konkurences no Krievijas Savienības ražošanas nozare kļūšot neefektīvāka un zaudēšot konkurētspēju globālajā tirgū. Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka antidempinga pasākumi izkropļošot globālo tirgu.

(147)

Pirmkārt, antidempinga pasākumiem būtu vienīgi jāatjauno vienlīdzīgi konkurences apstākļi Savienībā, nevis jākavē Krievijas izcelsmes importa ienākšana Savienības tirgū par godīgām cenām. Otrkārt, ražotājs eksportētājs nepaskaidroja ne to, kā antidempinga pasākumi izkropļos globālo tirgu, ne arī to, kāda ietekme tiem varētu būt uz Savienības ražošanas nozares efektivitāti. Tādējādi šie apgalvojumi nebija pietiekami pamatoti. Gluži pretēji – izmeklēšana apliecināja, ka antidempinga pasākumi ļautu Savienības ražošanas nozarei palielināt savu pārdošanas cenu un rentabilitāti, kā arī pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Tādēļ šajā posmā šie apgalvojumi tika noraidīti.

(148)

Ražotājs eksportētājs arī norādīja, ka AHF pieprasījums ir ļoti elastīgs un pasākumu noteikšanas gadījumā daudzi patērētāji varētu pāriet uz alternatīviem ražojumiem, piemēram, polietilēna plēvi mājsaimniecības lietošanai, tādēļ pasākumi nevis palielinās, bet gan samazinās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu. Tomēr izmeklēšana apliecināja, ka ir ļoti sarežģīti aizstāt AHF ar alternatīvu iepakojumu sakarā ar tādām AHF īpašībām kā izturība pret karstumu un aizsardzība pret gaismu. Tādēļ šajā posmā šis apgalvojums būtu jānoraida.

(149)

Tādējādi šajā posmā tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(150)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas nepieteicās neviens uzņēmums, kas iesaistīts AHF tirgošanā, proti, šā ražojuma importēšanā un tālākpārdošanā. Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare un ražotājs eksportētājs pārdod AHF lielākoties tieši lietotājiem. Tādēļ nekas neliecina, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmētu importētājus/tirgotājus.

(151)

Lietotāji Savienībā ir pārtinēji, kuri tirgo iepakojamo materiālu (alumīnija foliju, bet arī papīru un plastmasu) pēc AHF pārtīšanas mazākos ruļļos (patērētāju ruļļos) un pārpako to rūpnieciskai izmantošanai un mazumtirdzniecībai. Pieteicās un saņēma anketu septiņi uzņēmumi. Četri uzņēmumi sadarbojās procedūrā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Trīs uzņēmumos, kuri sadarbojās, tika veikta pārbaude uz vietas.

(152)

Izmeklēšana apliecināja, ka AHF ir galvenā pārtinēju izejviela un tās izmaksas ir apmēram 80 % no to kopējām ražošanas izmaksām.

(153)

Izmeklēšanas periodā lietotājiem, kas sadarbojās, bija trīs galvenie AHF piegādes avoti – Savienības ražošanas nozare, Turcija un Krievija. Trīs lietotāji, kas sadarbojās, iepirka AHF no Savienības ražošanas nozares un importēja nelielus daudzumus; viens no šiem trim lietotājiem neimportēja AHF no Krievijas, bet tikai no Turcijas. Ceturtais no lietotājiem, kuri sadarbojās, iepirka AHF galvenokārt no Krievijas un mazākus daudzumus no Savienības ražošanas nozares. Visi uzņēmumi, kas sadarbojās, importēja AHF arī no Turcijas.

(154)

Tā kā pārtinēji piegādā plašu iepakojuma produktu klāstu, trīs uzņēmumu, kuri sadarbojās un iepirka attiecīgo ražojumu no Krievijas, darbība saistībā ar AHF svārstījās no mazāk par vienu sestdaļu līdz vairāk par ceturto daļu no to kopējās darbības. Uzņēmuma, kurš neiepirka attiecīgo ražojumu no Krievijas, darbība saistībā ar AHF bija mazāk nekā trešdaļa no tā kopējās darbības.

(155)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā visi uzņēmumi, kas sadarbojās, kopumā bija rentabli. Tomēr viens uzņēmums nevarēja skaidri attiecināt PV&A izmaksas uz darbībām saistībā ar AHF, un tādēļ nebija iespējams izdarīt skaidrus secinājumus attiecībā uz šā uzņēmuma rentabilitāti.

(156)

Turklāt izmeklēšana apliecināja, ka pastāv daudz piegādes avotu un ka pārtinēji ir gatavi nepieciešamības gadījumā mainīt piegādes avotus (sk. 165.–168. apsvērumu).

(157)

Turklāt pārtinēji joprojām varētu antidempinga maksājumu novirzīt uz klientiem, īpaši tad, ja galvenā izejmateriāla cenām turpinās lejupejoša tendence, kā tika novērots attiecīgajā periodā.

(158)

Tādējādi, lai gan nav izslēgts, ka pasākumu noteikšana pret Krieviju varētu negatīvi ietekmēt pārtinējus, tas, ka ir pieejami citi piegādes avoti, ka antidempinga maksājumu var novirzīt uz klientiem un atsevišķos gadījumos esošā augsta rentabilitāte liecina, ka pasākumu iespējamā ietekme uz pārtinējiem būtu ierobežota.

(159)

Ražotājs eksportētājs norādīja, ka antidempinga maksājumu noteikšana negatīvi ietekmēs lielos mazumtirgotājus, tomēr detalizētāk šo apgalvojumu nepamatoja. Jānorāda, ka neviens liels mazumtirgotājs izmeklēšanā nepieteicās.

(160)

Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka pasākumu noteikšana samazinātu pārtinēju rentabilitāti. Tomēr, kā analizēts 153.–160. apsvērumā, sagaidāms, ka ietekme uz pārtinēju rentabilitāti būs neliela, īpaši ņemot vērā to, ka pastāv dažādi piegādes avoti un ir iespēja novirzīt uz klientiem vismaz daļu no izmaksu palielinājuma saistībā ar maksājumu noteikšanu.

(161)

Turklāt, kā norādīts 118. apsvērumā, pēdējos piecus gadus ir spēkā antidempinga pasākumi attiecībā uz importu no Ķīnas, Brazīlijas un Armēnijas. Izmeklēšanas periodā pirms šo pasākumu noteikšanas pārtinēju rentabilitāte svārstījās no – 2 % līdz + 2 % (7). Neraugoties uz pasākumu noteikšanu, pārtinēji turpināja strādāt un dažos gadījumos pat palielināja peļņu, jo pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi pārtinēji, kas sadarbojās, bija rentabli. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(162)

Tika arī apgalvots, ka patērētāju ruļļu imports rada ievērojamu konkurenci lejupējā tirgū. Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka antidempinga pasākumu noteikšana AHF sodītu pārtinējus Savienībā, kuriem būtu jāmaksā antidempinga maksājums par izejmateriāliem un kuri tādēļ vairs nevarētu konkurēt ar pakārtoto ražojumu importu. Tāpat tika apgalvots, ka pasākumu noteikšana AHF palielinātu patērētāju ruļļu eksportu no Krievijas. Pārtīšana tad notiktu Krievijā, nevis Savienībā, un pārtinējiem tiktu nodarīts liels ļaunums – cita starpā arī tādēļ, ka tiem būtu jākonkurē ar patērētāju ruļļu importu par zemām cenām. Tomēr risks, ka attiecīgā ražojuma importu varētu aizstāt pakārtoto ražojumu imports, nav pietiekams iemesls, lai nenoteiktu antidempinga pasākumus. Attiecībā uz to jānorāda, ka 2013. gadā tika noteikti antidempinga pasākumu pret patērētāju ruļļu importu no Ķīnas (8), un tie ļāva atbrīvot pakārtoto rūpniecību no importa par dempinga cenām, kurš nodarīja būtisku kaitējumu. Turklāt izmeklēšana apliecināja, ka AHF imports no Krievijas aptver tikai daļu no pārtinēju vajadzībām un ka ir vairāki citi piegādes avoti, kuriem nav noteikti antidempinga pasākumi. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(163)

Ņemot vērā šos konstatējumus, šajā posmā tiek secināts, ka ietekme uz lietotājiem nebūtu tāda, ka pasākumi būtu jāuzskata par pretējiem Savienības interesēm kopumā.

(164)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka antidempinga pasākumu noteikšana pret Krieviju var izraisīt piegāžu trūkumu Savienības tirgū, jo Savienības ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas, lai segtu Savienības pieprasījumu, un, kā minēts iepriekš, pārtinējiem neesot pietiekamu citu piegādes avotu.

(165)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozarē ir jaudas pārpalikums un ka tā spēj palielināt AHF ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā. Turklāt ir pieejami tādi alternatīvi piegādes avoti kā Turcija, Armēnija un mazākā mērā arī Dienvidāfrika un Indija. Turklāt antidempinga pasākumi pret Ķīnu un Brazīliju šobrīd tiek pārskatīti, un konstatējumi tiks publicēti ne vēlāk kā 2016. gada janvārī. Visbeidzot, antidempinga pasākumu mērķis ir Savienībā izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un Krievijas izcelsmes imports par godīgām cenām joprojām varēs nonākt Savienībā.

(166)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja – ir ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozare nepalielinās AHF ražošanas un pārdošanas apjomu, bet gan palielinās aktivitāti ACF nozarē. Apgalvojums tika balstīts uz pieņēmumu, ka Savienības ražošanas nozare palielināja AHF ražošanas apjomu sakarā ar globālo ekonomikas krīzi un ka tā atsāks ACF ražošanu, kad kopējais ekonomikas stāvoklis Savienībā uzlabosies. Šī persona arī norādīja, ka notiek paralēla izmeklēšana par Ķīnas izcelsmes ACF importu Savienībā (9), un apgalvoja, ka gadījumā, ja minētajā izmeklēšanā tiktu noteikti antidempinga pasākumi, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis saistībā ar ACF, visticamāk, uzlabosies un tā palielinās ACF ražošanu uz AHF ražošanas rēķina. Tomēr, kā analizēts 132. apsvērumā, izmeklēšanā netika atklāti nekādi pierādījumi šā apgalvojuma pamatošanai. Turklāt ieinteresētā persona nesniedza nekādus pierādījumus ne attiecībā uz saistību starp AHF ražošanas pieaugumu un ekonomikas krīzi, ne arī attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare pēc pasākumu iespējamas noteikšanas pret Ķīnu pāries uz ACF ražošanu. Tādēļ šajā posmā šie apgalvojumi tika noraidīti.

(167)

Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka AHF imports no Venecuēlas, Turcijas un Armēnijas nevar aizstāt AHF importu no Krievijas, jo atšķiras virkne būtisku parametru, piemēram, ražošana, tehniskās specifikācijas un piegāžu pieejamība. Tomēr attiecīgā ieinteresētā persona neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Turklāt izmeklēšanā netika atklāta nekāda informācija, kas šo apgalvojumu apstiprinātu. Gluži pretēji – izmeklēšanā tika konstatēts, ka Turcija ir ievērojams piegādātājs Savienības pārtinējiem un tādēļ tās eksports ir salīdzināms ar Krievijas eksportu saistībā ar pieejamību un ražojumu specifikācijām. Arī Armēnija ir iespējams piegādātājs Savienības tirgum, un pret to nav noteikti antidempinga pasākumi. Tādēļ šajā posmā šie apgalvojumi tika noraidīti.

(168)

Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments, ka nav alternatīvu piegādes avotu, būtu jānoraida.

(169)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības interešu analīzē būtu jāņem vērā arī tas, ka Savienības ražošanas nozari aizsargā importa nodoklis 7,5 % apmērā, importējot no Krievijas, un ka šā ražojuma importam no Ķīnas un Brazīlijas ir spēkā antidempinga maksājumi.

(170)

Jānorāda, ka nudien saskaņā ar Eiropas Savienības jauno vispārējo preferenču sistēmu (VPS), kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, Krievija vairs nav norādīta pie labumguvējiem. Tādēļ no 2014. gada 1. janvāra, kamēr šāda situācija pastāv, AHF importam no Krievijas piemēro importa nodokli 7,5 % apmērā (nevis preferenciālo nodokli 4 % apmērā, kā tas bija līdz 2013. gada 31. decembrim).

(171)

Turklāt antidempinga pasākumi pret Ķīnu un Brazīliju, kuri šobrīd tiek pārskatīti, tika ieviesti atsevišķā procedūrā, kur tika konstatēts kaitējumu radošs dempings saistībā ar šo importu, kas pamatoja pasākumu noteikšanu. Spēkā esoši antidempinga pasākumi, kas noteikti importam no vēl kādām trešām valstīm, paši par sevi nav uzskatāmi par pietiekamu iemeslu nenoteikt antidempinga pasākumus importam no citas trešās valsts. Ja pēc antidempinga izmeklēšanas tiek konstatēts kādas valsts izcelsmes importa dempings, kas rada kaitējumu, pasākumu noteikšana ir pamatota, ja nav nekādu pārliecinošu iemeslu Savienības interesēs šādus pasākumus nenoteikt. Konkrētajā gadījumā šie nosacījumi šajā posmā ir izpildīti, tādēļ šis arguments šajā posmā tika noraidīts.

(172)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs norādīja – tā kā AHF un ACF ražo vienās un tajās pašās ražotnēs, tādējādi, iespējams, veidojot augstu aizstājamības līmeni piegādes pusē, papildu antidempinga nodoklis AHF importam izkropļotu ACF tirgu, kas nāktu par sliktu galapatērētājiem Savienībā. Tomēr ražotājs eksportētājs sīkāk šo apgalvojumu neizklāstīja. Kā jau paskaidrots 81. un 131. apsvērumā, lielākais atlasītais ražotājs vispār neražo ACF, bet citiem ražotājiem, kuri ražo arī ACF, bija salīdzinoši stabila attiecība starp AHF un ACF ražošanas un pārdošanas apjomu. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(173)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Krievijas izcelsmes AHF importam nav Savienības interesēs.

(174)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(175)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(176)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Par piemērotu tika uzskatīta peļņa 5 % apmērā, kas arī apstiprinājās izmeklēšanā, ņemot vērā šīs ražošanas nozares īpatnības. Turklāt 5 % peļņa tika izmantota arī procedūrā, kuras rezultātā norisinājās 20. apsvērumā minētā paralēlā izmeklēšana pret Ķīnu un Brazīliju saistībā ar to pašu ražojumu. Tāpat Komisija atsaucas uz 158. apsvērumu Komisijas Regulā (ES) Nr. 833/2012, kura attiecās uz ļoti līdzīgu ražojumu un kurā arī tika noteikts peļņas procents 5 % apmērā.

(177)

Pamatojoties uz to, Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu, koriģējot Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tādējādi, ka no tām tika atskaitīta peļņa vai pieskaitīti faktiskie zaudējumi izmeklēšanas periodā un pieskaitīts minētais peļņas procents 5 % apmērā. Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot Krievijas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu Krievijas eksporta un Savienības cenu starpību, ar atlasīto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(178)

Krievijas izcelsmes AHF importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(179)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(180)

Individuālā uzņēmuma antidempinga maksājuma likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tā atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajā uzņēmumā. Šo maksājuma likmi piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojusi konkrēti minētā juridiskā persona. Uz attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti ar tā nosaukumu un adresi neminēts uzņēmums, tostarp struktūras, kas ir saistītas ar konkrēti minēto uzņēmumu, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(181)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot individuālo antidempinga maksājuma likmi, ja tas maina nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (10). Pieprasījumā norāda visu būtisko informāciju, tostarp šādu informāciju: pārmaiņas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu; iekšzemes un eksporta pārdošana, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu, vai pārmaiņām ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Komisija pamatotā gadījumā atjauninās to uzņēmumu sarakstu, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi.

(182)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājumu visiem pārējiem uzņēmumiem piemēros ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(183)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tam būtu bijusi jāsaņem piekļuve nekonfidenciālajiem dokumentiem 3. apsvērumā minētajā paralēlajā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz spēkā esošajiem pasākumiem pret AHF importu no Brazīlijas un Ķīnas, jo šīs izmeklēšanas cēloņsakarības analīzē AHF imports no Krievijas tiekot kumulēts ar AHF importu no Brazīlijas un Ķīnas, lai izmeklētu šā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Ražotājs eksportētājs norādīja, ka tas ir nopietns viņa tiesību uz aizsardzību pārkāpums un būtiskas procedūras prasības pārkāpums, kuru nav iespējams novērst ar atpakaļejošu spēku, jo tas ir ietekmējis viņa tiesības uz aizsardzību piezīmju sniegšanai atvēlētajā laikā, proti, 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tādēļ šo izmeklēšanu būtu jāizbeidz. Pretējā gadījumā ražotājs eksportētājs pieprasīja neierobežotu piekļuvi nekonfidenciālajiem dokumentiem paralēlajā termiņbeigu pārskatīšanā.

(184)

Prasība balstījās uz kļūdainu pieņēmumu, ka imports no Ķīnas un Brazīlijas tiek kumulēts ar importu no Krievijas. Patiesībā, kā norādīts turpmāk, imports no Ķīnas un Brazīlijas cēloņsakarības analīzē tika izskatīts tikai pie “citiem faktoriem”. Lai gan atlasītie Savienības ražotāji sniedza tikai vienu atbildi uz anketas jautājumiem par abām procedūrām, tā attiecās tikai uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, jo abās izmeklēšanās Savienības ražotāji bija vieni un tie paši un savāktie dati attiecās uz to pašu izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu. Komisija oficiālā vēstulē jau informēja ražotāju eksportētāju par nodomu noraidīt šīs prasības un aicināja ražotāju eksportētāju pieprasīt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos, ja tas to uzskatītu par vajadzīgu.

(185)

Attiecībā uz piekļuvi nekonfidenciālajiem dokumentiem paralēlajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā jānorāda, ka ražotājs eksportētājs nav ieinteresētā persona tajā izmeklēšanā un tādēļ piekļuvi attiecīgajiem nekonfidenciālajiem dokumentiem tas nevar saņemt. Tādējādi apgalvojumi par tiesību uz aizsardzību pārkāpumu un būtiskas procedūras prasības pārkāpumu tika noraidīti.

(186)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(187)

Konstatējumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski, un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var izskatīt atkārtoti,