23.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 157/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2015/960
(2015. gada 19. jūnijs),
ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2015/104
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2014. gada jūnijā nāca klajā ar zinātnisko ieteikumu par jūrasasara (labraka) krājumu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un apstiprināja, ka šis krājums kopš 2012. gada strauji samazinās. Turklāt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi, kādā apmērā spēkā esošie valstu pasākumi aizsargā jūrasasari (labraku), un visā visumā atzinusi tos par neiedarbīgiem. Jūrasasaris (labraks) aug lēni un dzimumbriedumu sasniedz vēlu. Jūrasasara (labraka) zvejas izraisītā zivju mirstība Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā patlaban ir četras reizes lielāka par līmeni, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. |
(2) |
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 12. pantu, ar Īstenošanas Regulu (ES) 2015/111 (2) Komisija ir pieņēmusi steidzamus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību, ko izraisa pelaģiskās zvejas kuģi, kuri zvejo no jūrasasara (labraka) nārsta bariem. Minētā īstenošanas regula zaudēja spēku 2015. gada 30. aprīlī. |
(3) |
Lai samazinātu atpūtas zvejas ietekmi uz zvejas izraisīto zivju mirstību, ar Padomes Regulu (ES) 2015/523 (3) tika grozīta Padomes Regula (ES) 2015/104 (4). |
(4) |
Nozvejas ir jāsamazina vēl vairāk, un tādēļ būtu jānosaka mēneša nozvejas limiti specializētajām komerciālām zvejniecībām ICES IVb un IVc, kā arī VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā. ICES VIIa un VIIg rajonā mēneša nozvejas limiti būtu jāpiemēro tikai Apvienotās Karalistes teritoriālajā jūrā. Šādam nozvejas samazinājumam būtu jāļauj zvejniekiem pielāgot viņu pašreizējo zvejas modeli tā, lai novērstu jūrasasara (labraka) nozvejas, bet vienlaikus atļautu paturēt noteiktu apjomu nejaušas piezvejas. |
(5) |
Turklāt Īrijas ieviestos saglabāšanas pasākumus, proti, jūrasasara (labraka) nozvejas, paturēšanas uz kuģa, pārkraušanas citā kuģī, pārvietošanas vai izkraušanas aizliegumi, būtu jāpatur spēkā un jāattiecina uz visiem Savienības kuģiem, kuri darbojas ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā. Šie pasākumi būtu jāattiecina arī uz ICES VIIa un VIIg rajonu, izņemot Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņus līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas, ja ir piemērojams ikmēneša nozvejas limits. |
(6) |
Jūrasasara (labraka) nozvejas būtu jāuzrauga, katru mēnesi ievācot datus no dalībvalstīm. |
(7) |
Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (5), un tam pievienotais Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā Nolīgumā (6) paredz, ka Savienībai pienākas 7,7 % no moivas kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV zonā. |
(8) |
Regulā (ES) 2015/104 Savienības 2015. gada kvota moivas krājumam minētajos Grenlandes ūdeņos noteikta 0 tonnu apmērā. |
(9) |
Savienība 2015. gada 13. maijā saņēma Grenlandes iestāžu informāciju, ka moivas KPN Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apakšapgabalā ir noteikta laikposmam no 2015. gada 20. jūnija līdz 2016. gada 30. aprīlim, piešķirot Savienībai kvotu 23 100 tonnu apmērā. Ir lietderīgi attiecīgi noteikt un iedalīt Savienības nozvejas iespējas. |
(10) |
Eiropas Savienības un Norvēģijas ikgadējo zvejniecības apspriežu satvarā Savienība apņēmās 2015. gadā Norvēģijai darīt pieejamas papildu 20 000 tonnas moivas Grenlandes ūdeņos ICES XIV zonā. Šo daudzumu ir lietderīgi iedalīt no Savienības kvotas, kas pieejama minētajos ūdeņos. Ar šo regulu noteiktos moivas nozvejas limitus būtu jāpiemēro no 2015. gada 20. jūnija. |
(11) |
Norvēģija piekrita palielināt Savienības kvotas šādiem krājumiem: mencai Norvēģijas ūdeņos I un II zonā līdz 1 512 tonnām; pikšai Norvēģijas ūdeņos I un II zonā līdz 88 tonnām; jūras līdakai Norvēģijas ūdeņos IV zonā līdz 150 tonnām un pikšai IV zonā un Savienības ūdeņos IIa apgabalā līdz 250 tonnām. Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina atbilstošās KPN tabulas. |
(12) |
Ir jāprecizē, ka 5 % elastību starp apgabaliem (īpašs nosacījums) attiecībā uz cirtaino raju piemēro tikai cirtainās rajas piezvejas kvotai. |
(13) |
Dažas bara haizivs nozvejas var atļaut, vienlaicīgi saglabājot aizliegumu zvejot bara haizivis ar āķu jedām. |
(14) |
Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) puses nespēja vienoties par piemērotu pārvaldības pasākumu 2015. gadam attiecībā uz sarkanasariem starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā, un ICES ir ieteikusi, ka vēlamajai visu pušu nozvejai nebūtu jāpārsniedz 30 000 tonnas. Ņemot vērā, ka šā krājuma nozveja notiek gan piekrastes valstu ūdeņos, gan starptautiskajos ūdeņos, Savienība NEAFC gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2014. gada novembrī, ieteica pieņemt pasākumu, ar ko šīs nozvejas ierobežotu līdz 19 500 tonnām. Tā kā, tāpat kā 2014. gadā, nav NEAFC pārvaldības pasākuma, zveja starptautiskos ūdeņos 2015. gadā būtu jāierobežo līdz 19 500 tonnām visiem NEAFC pušu kuģiem, kuri zvejo šajā apgabalā, tostarp Savienības kuģiem. |
(15) |
Apspriedes par sarkanasaru zvejas iespējām Norvēģijas ūdeņos I un II zonā turpināsies 2015. gadā. Nozvejas limitus šim krājumam noteiks 2015. gadā, ņemot vērā šo apspriežu iznākumu. |
(16) |
Lai pareizi atspoguļotu Spānijas 2015. gada zilās tunzivs zvejas flotes zvejas rīku sadalījumu, ir jāgroza Regulas (ES) 2015/104 IV pielikums, ar kuru nosaka zilās tunzivs zvejas, audzēšanas un nobarošanas ierobežojumus. |
(17) |
Francijas karoga kuģis, kas zvejoja tropiskās tunzivis Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) konvencijas apgabalā, nesen nomainīja karogu uz Itālijas karogu. Tāpēc atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kas Regulas (ES) 2015/104 VI pielikumā piešķirta Francijai, būtu jānodod Itālijai. Šī nodošana nepārsniedz kapacitātes limitus, kas Itālijai noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā, kā arī tā neietekmē IOTC noteiktos kapacitātes limitus. |
(18) |
Regulā (ES) 2015/104 būtu jāveic daži labojumi, lai nodrošinātu, ka kopējās dalībvalstu kvotas noapaļošanas dēļ netiek pārsniegta Savienībai pieejamā kvota un arī lai rastu risinājumu tipogrāfiskām neprecizitātēm vai pievienotu ziņošanas kodus. |
(19) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/104. |
(20) |
Šajā regulā iekļautie pasākumi ir jāsāk piemērot cik vien ātri iespējams. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulā (ES) 2015/104 iekļauj šādu pantu:
“9.a pants
Pasākumi attiecībā uz jūrasasari (labraku)
1. Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasara (labraka) daudzumus, kuri pārsniedz 2. punktā noteiktos limitus un ir nozvejoti šādos apgabalos:
a) |
ICES IVb, IVc, VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā; |
b) |
ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. |
2. Šā panta 1. punkta nolūkā piemēro šādus nozvejas limitus:
Zvejas rīka kategorija un kods (7) |
Jūrasasara (labraka) maksimālā nozveja (kg), kuru kuģim atļauts gūt kalendāra mēnesī |
Pelaģiskie traļi, tostarp OTM un PTM, |
1 500 |
Jebkāda tipa grunts traļi, tostarp dāņu/skotu vadi, tostarp OTB, OTT, PTB, TBB, SSC, SDN, SPR, SV, SB, SX, TBN, TBS un TB |
1 800 |
Visi GN, visas dreifējošo tīklu un stacionāro (vairāksienu) tīklu zvejniecības, tostarp GTR, GNS, GND, FYK, FPN un FIX |
1 000 |
Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības, tostarp LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS |
1 300 |
Riņķvadi, zvejas rīku kodi PS un LA |
3 000 |
3. Savienības kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.
4. Nozvejas limiti, kas noteikti 2. punktā, nav pārceļami uz citu mēnesi un nav nododami citam kuģim.
5. Savienības kuģiem ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā, kā arī ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.
6. Dalībvalstis ne vēlāk kā 20 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai ar katru zvejas rīka tipu gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.”
2. pants
1. Regulas (ES) 2015/104 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.
2. Regulas (ES) 2015/104 IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. Regulas (ES) 2015/104 IC pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.
4. Regulas (ES) 2015/104 ID pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.
5. Regulas (ES) 2015/104 IF pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.
6. Regulas (ES) 2015/104 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu.
7. Regulas (ES) 2015/104 VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2015. gada 19. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. REIRS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/111 (2015. gada 26. janvāris), ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājuma saglabāšanai Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (OV L 20, 27.1.2015., 31. lpp.).
(3) Padomes Regula (ES) 2015/523 (2015. gada 25. marts), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 43/2014 un (ES) 2015/104 attiecībā uz dažām zvejas iespējām (OV L 84, 28.3.2015., 1. lpp.).
(4) Padomes Regula (ES) 2015/104 (2015. gada 19. janvāris), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).
(5) OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.
(6) OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.
(7) Atbilstoši FAO trīsburtu zvejas rīku kodiem.
I PIELIKUMS
1. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz pikšu (Melanogrammus aeglefinus) IV zonā un Savienības ūdeņu IIa zonā aizstāj ar šādu:
|
2. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras līdaku (Molva molva) Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
3. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz raju dzimtas zivīm (Rajiformes) Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā aizstāj ar šādu:
|
4. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz raju dzimtas zivīm (Rajiformes) Savienības ūdeņos VIId zonā aizstāj ar šādu:
|
5. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz raju dzimtas zivīm (Rajiformes) Savienības ūdeņos VIII un IX zonā aizstāj ar šādu:
|
6. |
Pirmo zemsvītras piezīmi zvejas iespēju tabulā attiecībā uz dzelkņu haizivi/mazo kaķhaizivi (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos IIa un IV zonā un pirmo zemsvītras piezīmi zvejas iespēju tabulā attiecībā uz dzelkņu haizivi/mazo kaķhaizivi (Squalus acanthias) Savienības un starptautiskajos ūdeņos I, V, VI, VIII, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu: “Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem”. |
7. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu un ar tām saistītām piezvejas sugām (Trisopterus esmarki) IIIa zonā, Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu:
|
8. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz citām sugām Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu:
|
(1) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(2) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos pašos pantos noteiktajiem apgabaliem. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).
(3) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIIe zonā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIIe zonā (RJU/67AKXD) |
|
Beļģija |
9 |
|
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
Francija |
41 |
|
|
|
Vācija |
0 |
|
|
|
Īrija |
13 |
|
|
|
Lietuva |
0 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
|
Spānija |
11 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
26 |
|
|
|
Savienība |
100 |
|
|
|
KPN |
100 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIb zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. |
(4) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(5) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).
(6) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalos drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIId zonā (RJU/07D.) |
|
Beļģija |
1 |
|
|
|
Francija |
8 |
|
|
|
Nīderlande |
0 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 |
|
|
|
Savienība |
11 |
|
|
|
KPN |
11 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIe zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*67AKD). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. |
(7) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(8) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIII zonā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/89-C.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi VIII zonā (RJU/89-C.) |
|
Beļģija |
0 |
|
|
|
Francija |
9 |
|
|
|
Portugāle |
8 |
|
|
|
Spānija |
8 |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
|
Savienība |
25 |
|
|
|
KPN |
25 |
|
Piesardzīga KPN
|
(9) Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT2/*2A3A4), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs kvotas Norvēģijai.
(10) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.
(11) Savienības kvotu drīkst apgūt vienīgi no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim
(12) Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.
(13) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.
(14) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
II PIELIKUMS
1. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz siļķi (Clupea harengus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
2. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu (Gadus morhua) Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
3. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu:
|
4. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz pikšu (Haddock) Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
5. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz sarkanasariem (Sebastes spp.) Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu tabulu:
|
6. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz sarkanasariem (Sebastes spp.) starptautiskajos ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu:
|
(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.
(2) Drīkst zvejot ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.
(3) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.
Īpašs nosacījums:
ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN).
0
|
II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F) |
Beļģija |
3 |
Dānija |
3 084 |
Vācija |
540 |
Spānija |
10 |
Francija |
133 |
Īrija |
798 |
Nīderlande |
1 104 |
Polija |
156 |
Portugāle |
10 |
Somija |
48 |
Zviedrija |
1 143 |
Apvienotā Karaliste |
1 971 |
(4) Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.
(5) Attiecībā uz zvejas sezonu no 20. jūnija līdz nākamā gada 30. aprīlim.
(6) Drīkst zvejot vienīgi no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.
(7) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
III PIELIKUMS
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) NAFO 3. un 4. apakšzonā aizstāj ar šādu:
Suga: |
Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
Zona: |
NAFO 3. un 4. apakšzona (SQI/N34.) |
|
Igaunija |
128 (1) |
|
|
|
Latvija |
128 (1) |
|
|
|
Lietuva |
128 (1) |
|
|
|
Polija |
227 (1) |
|
|
|
Savienība |
|
|
||
KPN |
34 000 |
|
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
(1) Jāzvejo no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(2) Savienības daļa nav noteikta. 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
IV PIELIKUMS
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz garspuru tunzivi (ziemeļu apakšgrupa; Thunnus alalunga) Atlantijas okeānā 5° N aizstāj ar šādu:
Suga: |
Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N) |
|
Īrija |
2 510,64 (2) |
|
|
|
Spānija |
17 690,59 (2) |
|
|
|
Francija |
4 421,71 (2) |
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
195,89 (2) |
|
|
|
Portugāle |
2 120,3 (2) |
|
|
|
Savienība |
26 939,13 (1) |
|
|
|
KPN |
28 000 |
|
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro |
(1) To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 [1] 12. pantu, ir šāds: 1 253
[1] |
Padome Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.). |
(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Īrija |
50 |
Spānija |
730 |
Francija |
151 |
Apvienotā Karaliste |
12 |
Portugāle |
310 |
V PIELIKUMS
1. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz beriksām (Beryx spp.) SEAFO aizstāj ar šādu:
|
2. |
Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) SEAFO B1. apakšrajonā aizstāj ar šādu:
|
(1) B1. rajonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 132 tonnas (ALF/*F47NA).
(2) Šā KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
— |
rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
— |
ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
— |
dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un |
— |
austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
(3) Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA).
VI PIELIKUMS
IV pielikumu aizstāj ar šādu:
“IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)
1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Francija |
37 |
Savienība |
37 |
2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Spānija |
84 |
Francija |
94 |
Itālija |
30 |
Kipra |
6 (2) |
Malta |
28 (3) |
Savienība |
242 |
3. Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Horvātija |
11 |
Itālija |
12 |
Savienība |
23 |
4. To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
Zvejas kuģu skaits (4) |
|||||||
|
Kipra (5) |
Grieķija (6) |
Horvātija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta (7) |
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
1 |
1 |
11 |
12 |
17 |
6 |
1 |
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
6 (8) |
0 |
0 |
30 |
8 |
59 |
28 |
Laivas zvejai ar ēsmu |
0 |
0 |
0 |
0 |
8 |
15 |
0 |
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām |
0 |
0 |
12 |
0 |
29 (9) |
1 |
0 |
Traleri |
0 |
0 |
0 |
0 |
57 |
0 |
0 |
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (10) |
0 |
21 |
0 |
0 |
94 |
273 |
0 |
B tabula
Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība |
|||||||
|
Kipra |
Horvātija |
Grieķija |
Itālija |
Francija |
Spānija |
Malta |
Kuģi zvejai ar riņķvadu |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Kuģi zvejai ar āķu jedām |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Laivas zvejai ar ēsmu |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Traleri |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
Zivju krātiņveida lamatu skaits (11) |
|
Spānija |
5 |
Itālija |
6 |
Portugāle |
2 |
6. Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
A tabula
Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte |
||
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
Spānija |
14 |
11 852 |
Itālija |
15 |
13 000 |
Grieķija |
2 |
2 100 |
Kipra |
3 |
3 000 |
Horvātija |
7 |
7 880 |
Malta |
8 |
12 300 |
B tabula
Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) |
|
Spānija |
5 855 |
Itālija |
3 764 |
Grieķija |
785 |
Kipra |
2 195 |
Horvātija |
2 947 |
Malta |
8 768 |
(1) Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(2) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Kipra nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 5. zemsvītras piezīmē.
(3) Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Malta nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 7. zemsvītras piezīmē.
(4) Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(5) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(6) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 nerūpnieciskās zvejas kuģiem vai ar vienu maza lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(7) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.
(8) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.
(9) Kuģi ar velcējamām āķu rindām, kas zvejo Atlantijas okeāna austrumu daļā.
(10) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(11) Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.”
VII PIELIKUMS
VI pielikumu aizstāj ar šādu:
“VI PIELIKUMS
IOTC KONVENCIJAS APGABALS
1. |
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
2. |
Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis.
|
3. |
Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis. |
4. |
Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.” |
(1) Šajā rādītājā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; to nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.